Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 558

Rīgā 2023. gada 3. oktobrī (prot. Nr. 48 11. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 13. maija noteikumos Nr. 240 "Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu"

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma
14. panta 19. punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2014. gada 13. maija noteikumos Nr. 240 "Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 93. nr.; 2022, 248. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

"2. Akadēmisko izglītību iegūst, apgūstot šādas akadēmiskās izglītības programmas (turpmāk - studiju programma):
2.1. bakalaura studiju programmu;
2.2. maģistra studiju programmu."

2. Izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3. Pirmā un otrā cikla studiju programmu stratēģiskie mērķi ir:
3.1. nodrošināt studējošajiem zinātņu teorētisko zināšanu un pētniecības iemaņu apguvi, sasniedzot studiju programmā noteiktos studiju rezultātus, kas atbilst Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras sestā vai septītā līmeņa zināšanām, prasmēm un kompetencei;
3.2. nodrošināt, ka programmas absolventi spēj atbildīgi un droši izvēlēties un lietot informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā, pētniecībā un mūžizglītībā, kā arī digitālā satura iegūšanā, radīšanā un koplietošanā."

3. Papildināt ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

"3.¹ Katras studiju programmas specifiskos mērķus un uzdevumus, kā arī tās studiju programmu daļas, kuras īsteno kā darba vidē balstītas mācības, augstskola nosaka atbilstoši šo noteikumu 3. punktā minētajiem stratēģiskajiem mērķiem."

4. Izteikt II nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"II. Bakalaura studiju programmas obligātais saturs".

5. Svītrot 4. punktu.

6. Izteikt 6. punktu šādā redakcijā:

"6. Bakalaura studiju programmas apjoms pilna laika studijās ir ne mazāks kā 180 kredītpunktu, no kuriem ne mazāk kā 15 kredītpunktu ir bakalaura darba izstrāde."

7. Izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8. Bakalaura studiju programma sastāv no obligātās daļas (ne mazāk kā 60 kredītpunktu), ierobežotās izvēles daļas (ne mazāk kā 30 kredītpunktu) un izvēles daļas."

8. Izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

"10. Bakalaura studiju programmas obligātajā daļā un ierobežotās izvēles daļā ietver attiecīgās zinātnes nozares vai apakšnozares pamatnostādnes, principus, struktūru un metodoloģiju (ne mazāk kā 30 kredītpunktu), zinātnes nozares vai apakšnozares attīstības vēsturi un aktuālās problēmas (ne mazāk kā 15 kredītpunktu), kā arī zinātnes nozares vai apakšnozares raksturojumu un problēmas starpnozaru aspektā (ne mazāk kā 15 kredītpunktu)."

9. Izteikt 11. punktu šādā redakcijā:

"11. Papildus šo noteikumu 10. punktā minētajiem nosacījumiem bakalaura studiju programmā ietver arī Vides aizsardzības likumā un Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktās studiju kursu satura prasības."

10. Izteikt 12. punktu šādā redakcijā:

"12. Pēc bakalaura studiju programmas apguves studējošajam piešķir bakalaura grādu, kas atbilst attiecīgajā studiju jomā sasniegtajiem studiju rezultātiem. Latvijas izglītības klasifikācijai atbilstošās studiju programmas nosaukums, saturs un iegūstamā grāda nosaukums ir savstarpēji saistīti un izriet no studiju programmā sasniedzamajiem studiju rezultātiem."

11. Izteikt 13. punktu šādā redakcijā:

"13. Iegūtais bakalaura grāds, par ko tiek izsniegts bakalaura diploms, dod tiesības turpināt izglītību otrā cikla augstākās izglītības programmā, izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā studiju programmā."

12. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"III. Maģistra studiju programmas obligātais saturs".

13. Svītrot 14. punktu.

14. Svītrot 15. punktu.

15. Izteikt 16. punktu šādā redakcijā:

"16. Maģistra studiju programmas saturs nodrošina tādu studiju rezultātu sasniegšanu, kas ietver padziļinātu teorētisko zināšanu iegūšanu un pētniecības iemaņu un prasmju attīstīšanu."

16. Izteikt 17. punktu šādā redakcijā:

"17. Maģistra studiju programmas apjoms ir ne mazāks kā 60 kredītpunktu un ilgst vienu gadu ar nosacījumu, ka tiek ievērots Augstskolu likumā noteiktais kopējais pirmā un otrā cikla studiju apjoms un ilgums pilna laika studijās. Ne mazāk kā 30 kredītpunktu no maģistra studiju programmas apjoma ir maģistra darba izstrāde."

17. Svītrot 18. punktu.

18. Izteikt 20. punktu šādā redakcijā:

"20. Maģistra studiju programmas obligātajā daļā, izņemot maģistra darba izstrādi, ietver attiecīgās zinātnes nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas teorētisko atziņu izpēti un teorētisko atziņu aprobāciju zinātnes nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā ne mazāk kā 18 kredītpunktu apjomā, ja maģistra studiju programmas apjoms ir 60 kredītpunktu, un ne mazāk kā 36 kredītpunktu apjomā, ja maģistra studiju programmas apjoms ir 120 kredītpunktu."

19. Izteikt 21. punktu šādā redakcijā:

"21. Ja studējošais Vides aizsardzības likumā un Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktās prasības nav apguvis zemāka cikla studiju programmā, viņš tās apgūst papildus maģistra studiju programmai."

20. Papildināt ar 21.¹ punktu šādā redakcijā:

"21.¹ Pēc maģistra studiju programmas apguves studējošajam piešķir maģistra grādu, kas atbilst attiecīgajā studiju jomā sasniegtajiem studiju rezultātiem. Latvijas izglītības klasifikācijai atbilstošās studiju programmas nosaukums, saturs un iegūstamā grāda nosaukums ir savstarpēji saistīti un izriet no studiju programmā sasniedzamajiem studiju rezultātiem."

21. Izteikt 22. punktu šādā redakcijā:

"22. Iegūtais maģistra grāds, par ko tiek izsniegts maģistra diploms, dod tiesības turpināt izglītību trešā cikla augstākās izglītības studiju programmā, izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā studiju programmā."

22. Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"IV. Iegūtās akadēmiskās izglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība".

23. Izteikt 23. punktu šādā redakcijā:

"23. Vērtējot iegūto akadēmisko izglītību, ievēro šādus vērtēšanas pamatprincipus:
23.1. vērtēšanas atklātības princips - atbilstoši izvirzītajiem studiju programmu mērķiem un uzdevumiem, kā arī studiju kursu mērķiem un uzdevumiem augstskola ir noteikusi prasību kopumu studiju rezultātu vērtēšanai;
23.2. vērtējuma obligātuma princips - nepieciešams iegūt sekmīgu vērtējumu par visa studiju programmas satura apguvi;
23.3. vērtējuma pārskatīšanas iespēju princips - augstskola nosaka iegūtā vērtējuma pārskatīšanas kārtību;
23.4. vērtēšanā izmantoto pārbaudes veidu dažādības princips - studiju programmas apguves vērtēšanā izmanto dažādus pārbaudes veidus."

24. Izteikt 24. punktu šādā redakcijā:

"24. Studiju rezultātu sasniegšanas pakāpi vērtē 10 ballu skalā vai ar vērtējumu "ieskaitīts/neieskaitīts". Studiju rezultātu sasniegšanas pakāpi studiju programmas obligātās daļas studiju kursa gala pārbaudījuma ietvaros ar vērtējumu "ieskaitīts/neieskaitīts" var vērtēt, ja studiju kursa apjoms nepārsniedz trīs kredītpunktus. Ar vērtējumu "ieskaitīts/neieskaitīts" var vērtēt arī studiju rezultātu sasniegšanas pakāpi studiju kursā noteikto pārbaudījumu ietvaros, kuri nav studiju kursa gala pārbaudījumi."

Ministru prezidente E. Siliņa

Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītāja ‒
tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere