Tiesību akts: spēkā esošs
Ministru kabineta rīkojums Nr. 610

Rīgā 2023. gada 27. septembrī (prot. Nr. 46 12. §)
Par valsts pētījumu programmu "Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma" 2023.–2025. gadam

1. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 13. panta otrās daļas 3. punktu, kā arī pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" 4. punktu, apstiprināt valsts pētījumu programmu "Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma" 2023.–2025. gadam (turpmāk – programma).

2. Noteikt Klimata un enerģētikas ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

3. Programmas kopējais finansējums ir 1 250 000 euro un īstenošanas laiks ir 2023.–2025. gads. Programmu finansē no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas 05.00.00 "Zinātne" apakšprogrammas 05.12.00 "Valsts pētījumu programmas" līdzekļiem.

4. Programmas virsmērķis ir attīstīt ietvaru vienota valsts politikas lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumenta izveidei, kas nodrošina politikas lēmumu ietekmes modelēšanu valsts klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai līdz 2050. gadam.

5. Programmas mērķis ir izveidot metodoloģiju informācijas tehnoloģiju risinājumos balstītai lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmai, kas ietver procesu modeļus, datu struktūru, datus, algoritmus un prototipus klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas scenāriju modelēšanai, vides, sociālās un ekonomiskās ietekmes izvērtēšanai un pasākumu optimizēšanai, plānojot un īstenojot izdevīgākos siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes palielināšanas pasākumus šādos tautsaimniecības sektoros:

5.1. enerģētikā (tai skaitā transporta sektorā);

5.2. rūpnieciskajos procesos un produktu izmantošanā;

5.3. lauksaimniecībā;

5.4. zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā;

5.5. atkritumu apsaimniekošanā.

6. Noteikt šādus programmas uzdevumus:

6.1. veikt Eiropas Savienības un Latvijas attīstības plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos ietverto klimata politikas saistību un nepieciešamo rīcību analīzi visos šā rīkojuma 5. punktā minētajos tautsaimniecības sektoros;

6.2. apzināt esošo situāciju, veicot vietējo un starptautisko klimata pārmaiņu novēršanas un klimata pārmaiņu pielāgošanās metodisko risinājumu un instrumentu analīzi;

6.3. apzināt datus, kas nepieciešami atbalsta sistēmas darbībai, it īpaši jauno normatīvo aktu prasību pārņemšanai un priekšlikumu analīzei. Veikt datu kvalitātes novērtējumu un izstrādāt uzlabojumu plānu, ietverot informāciju par trūkstošajiem datiem, nepieciešamajiem uzlabojumiem, papildu verifikāciju utt.;

6.4. pamatojoties uz pētniecības rezultātiem, izstrādāt papildinošu lēmumu pieņemšanas ietekmes modelēšanas atbalsta sistēmas algoritmu (kopējās sistēmas procesa modeļa un sistēmas arhitektūra), ņemot vērā arī sociālos, tehnoloģiskos, ekonomiskos, vides un klimata aspektus un normatīvajos aktos ietvertos aspektus.

7. Noteikt programmai šādus kopīgus (horizontālos) uzdevumus:

7.1. veidot un attīstīt starpdisciplināras zinātnieku grupas klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jautājumu risināšanai, tai skaitā attīstīt šo grupu un attiecīgo tautsaimniecības nozaru speciālistu sadarbību;

7.2. iesaistīties izglītības procesā, attīstot ar programmas mērķiem un uzdevumiem saistītus bakalaura un maģistrantūras studiju kursus un programmas;

7.3. attīstīt starptautisko sadarbību pētniecībā, tostarp iesaistoties starptautiskajos sadarbības tīklos un konsorcijos un izstrādājot projektu pieteikumus Eiropas Savienības fondu un citām starptautiskajām pētniecības programmām;

7.4. nodrošināt pētniecības rezultātu publisku pieejamību, tai skaitā publicēt rezultātus brīvpiekļuves žurnālos un deponēt jauniegūtos pētniecības datus pētniecības datu repozitorijos, veicinot datu atkārtotu izmantošanu atbilstoši "FAIR" principiem (atrodamība, pieejamība, sadarbspēja, atkārtota lietojamība) un zināšanu un labās prakses pārnesi;

7.5. veicināt publicitātes un komunikācijas aktivitātes, lai informētu sabiedrību un nodrošinātu programmas atpazīstamību un rezultātu izplatīšanu, kā arī iesaistītu atbilstošās mērķa grupas un veicinātu zināšanu pārnesi, izpratni par pētniecības lomu un devumu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanā.

8. Programmas īstenošanas laikā sagaidāmi šādi sasniedzamie projekta rezultāti:

8.1. zinātniskie raksti publicēti Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautajos Q1 vai Q2 kvartiles izdevumos;

8.2. zinātniskie raksti publicēti citos Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautajos žurnālos vai rakstu krājumos;

8.3. pētniecības rezultāti ietverti cita veida zinātniskajās publikācijās (tai skaitā monogrāfijās, konferenču materiālos);

8.4. pētniecības rezultāti publicēti populārzinātniskos žurnālos un resursos;

8.5. jauniegūtie pētniecības dati deponēti atvērto pētniecības datu repozitorijos, veicinot datu atkārtotu izmantošanu atbilstoši "FAIR" principiem (atrodamība, pieejamība, sadarbspēja, atkārtota lietojamība);

8.6. publiskoti ziņojumi par pētījumu programmā izstrādātajām un izmantotajām metodikām;

8.7. publiskoti ziņojumi par klimata politikas instrumentu (lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmu) analīzi;

8.8. izstrādāts lēmumu pieņemšanas ietekmes modelēšanas atbalsta sistēmas algoritms un prototips;

8.9. īstenoti pasākumi nozaru speciālistu iesaistei – informēšanai un kapacitātes celšanai;

8.10. veicinātas pārmaiņas rīcībpolitikā, pamatojoties uz iegūtajām jaunajām zināšanām, piemēram, konsultējot nozaru politikas veidotājus, sagatavojot ieteikumus un vadlīnijas;

8.11. pētniecības rezultāti integrēti profesionālās un akadēmiskās izglītības programmās.

9. Programmas īstenošanu bez papildu finansējuma piešķiršanas var pagarināt līdz vienam gadam, ja tas ir nepieciešams programmas un tās projektu rezultātu nostiprināšanai un publiskošanai.

Ministru prezidente E. Siliņa

Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis
27.09.2023