Darbības ar dokumentu

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.1-07/7578

Rīgā 2023. gada 26. septembrī

Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Brāļu kapu ansamblis" (valsts aizsardzības Nr. 6678) un valsts nozīmes Mākslas pieminekļa "Brāļu kapi" (valsts aizsardzības Nr. 6971) izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajam valsts nozīmes mākslas un arhitektūras pieminekļa (turpmāk tekstā - Kultūras piemineklis) izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: Valsts nozīmes Kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs).

Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā - Pārvaldes) atļaujas.

Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības ir ierakstītas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā, tas ir pieejams kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" (https://mantojums.lv/cultural-objects).

Kultūras piemineklim noteiktā aizsardzības zona norādīta informācijas sistēmā "Mantojums" (https://mantojums.lv, sadaļā "Režīmi un ĢEO").

Aizsardz. Nr.	Pieminekļa nosaukums	Atrašanās vieta	Kadastra apzīmējums
6971	"Brāļu kapi"	Rīga, Aizsaules iela 1b	0100 090 0027
6678	"Brāļu kapu ansamblis"

1. Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības:

1.1. oriģinālais pamatmateriāls un izpildījuma tehnika;

1.2. ansambļa vienotība;

1.3. vēsturiskais (vietas) konteksts;

1.4. mākslinieciskā kompozīcija;

1.5. objekta forma;

1.6. objekta struktūra, uzbūve, konstrukcija;

1.7. virsmas apdare;

1.8. dekoratīvais risinājums;

1.9. modelējums;

1.10. izpildījuma amatnieciskā kvalitāte;

1.11. vizuālā informācija;

1.12. laikmetu raksturojoša tehnoloģija;

1.13. celtnes/būves telpiskais risinājums ainavā, vidē (pilsētvides ainavā, lauku ainavā);

1.14. būvmasu kārtojums;

1.15. plānojuma struktūra (vispārējie telpu izkārtojuma pamatprincipi);

1.16. konstruktīvā sistēma;

1.17. konstruktīvie elementi;

1.18. jumta forma;

1.19. kāpņu telpu izvietojums, margas un apdare;

1.20. žogi un to detaļas;

1.21. vārti;

1.22. parki, dārzi, skvēri (to telpiskā kompozīcija, plānojums, celiņu sistēma u.c.);

1.23. stādījumi;

1.24. mākslīgā reljefa veidojumi (vaļņi, terases u.c.);

1.25. ārtelpas detaļiekārtas (ārtelpas iekārtojuma elementi - paviljoni, tilti, soli, kāpnes, skulptūras, apgaismes ķermeņi u.c.).

2. Pārvaldes izvirzītās prasības Kultūras piemineklim:

2.1. Norādījumi Kultūras pieminekļa uzturēšanai un saglabāšanai:

2.1.1. Kultūras pieminekļa uzturēšanas režīms:

2.1.1.1. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par valsts nozīmes Kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu. Ieskaitot Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā noteikto (Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums. (https://likumi.lv/ta/id/315658).

2.1.1.2. Informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies Kultūras piemineklim un apdraud tā saglabājamās vērtības.

2.1.1.3. Lai nodrošinātu Kultūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašnieks uztur Kultūras pieminekli atbilstoši tā sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu netiktu samazināta Kultūras pieminekļa vērtība.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tās oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt Kultūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās tā vērtība.

2.2.2. Ja paredzēti Kultūras pieminekļa pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas Kultūras pieminekļa saglabājamajās vērtībās, nepieciešams saņemt Pārvaldes izdotu Kultūras pieminekļa remonta, konservācijas, restaurācijas, rekonstrukcijas darbu atļauju.

2.2.3. Kultūras pieminekļa remonta, konservācijas, restaurācijas, rekonstrukcijas darbu atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas saskaņošanas Pārvaldē.

2.2.4. Kultūras pieminekļa energoefektivitātes uzlabošana un inženiertīklu ierīkošana, ja netiek pārveidota Kultūras pieminekļa arhitektūra, tās ārējais veidols un citas saglabājamās vērtības, veicama pēc konsultēšanās ar Pārvaldi.

2.3. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja Kultūras pieminekļa kopšana, ar uzturēšanu saistīti remonta darbi un citai saimnieciskā darbība tiek veikta izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģijas, kā arī nepārveido un nesamazina pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību.

2.4. Uzturēšanas režīms aizsardzības zonā:

2.4.1. Kultūras piemineklim pieguļošajā teritorijā - īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa un tam raksturīgās vides saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz konkrēto Kultūras pieminekli, īpašniekam (valdītājam) jāuztur apkārtnei raksturīgā ainava.

2.5. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.6. Nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju, ja paredzama darbība Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, kas pārveido vidi ap valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, kā arī negatīvi ietekme Kultūras pieminekļa vizuālo uztveri.

2.7. Kultūras pieminekļa teritorijā eksplozīvas, ugunsnedrošas, ķīmiski aktīvas un atmosfēru piesārņojošas vielas jāglabā tiem atbilstošos apstākļos.

3. Citi noteikumi:

3.1. Priekšlikumu par valsts nozīmes pieminekļa statusa piešķiršanu objektam vai tā izslēgšanu no kultūras pieminekļu saraksta izvērtē Pārvalde.

3.2. Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības ir iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā, kurš ir pieejams kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" (https://mantojums.lv/cultural-objects).

3.3. Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības reģistrā precizē Pārvalde:

3.3.1. Saglabājamo vērtību precizēšanu Pārvalde veic esošā aizsargājamā objekta ietvaros, ja veiktie precizējumi nemaina kultūras pieminekļa vērtības grupu un ja iestājies vismaz viens no šādiem gadījumiem: saņemti jauni izpētes, arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiāli; aktualizēta vērtību apzināšana; veikta kultūras pieminekļa atjaunošana, konservācija, restaurācija, pārbūve; kultūras piemineklim konstatēti neatgriezeniski bojājumi; iesniegts kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pamatots ierosinājums saglabājamo vērtību precizēšanai.

3.4. Ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes kultūras pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos no tām pieņem Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Kārtību, kādā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pieņem attiecīgo lēmumu, kā arī valsts nozīmes kultūras pieminekļu pirmpirkuma tiesību realizācijas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets.

3.5. Ja, atsavinot Kultūras pieminekli, īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma pazīmes, tas ir, darījumu vai darbību ar kultūras pieminekļiem, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā, tai skaitā, līdzekļiem, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona, kura ir iekļauta uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pamata Ministru kabineta sastādītajā sankciju subjektu sarakstā (https://sankcijas.fid.gov.lv/), vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, īpašnieks par to nekavējoties ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https://www.fid.gov.lv/lv), informāciju iesniedzot Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā. Īpašnieks informē Pārvaldi par to, ka šāds ziņojums ir iesniegts Finanšu izlūkošanas dienestā, sniedzot vispārīgu darījuma aprakstu.

4. Apstrīdēšanas kārtība:

4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam (publicēts Latvijas Republikas oficiālajā izdevējā "Latvijas Vēstnesis").

4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Konsultācijas par kultūras pieminekļa saglabāšanu un uzturēšanu var saņemt Pārvaldes Rīgas reģionālajā nodaļā (adrese: Pils iela 22, Rīga, LV-1050; e-pasta adrese: riga@mantojums.lv; tālrunis 67213757, 66164796).

Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja I. Marta