Darbības ar dokumentu

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.1-07/6084

Rīgā 2023. gada 18. augustā

Valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietas "Gleznotāja J. Rozentāla dzīves vieta (muzejs)" (valsts aizsardzības Nr. 63) izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajam valsts nozīmes kultūras pieminekļa (turpmāk tekstā - kultūras piemineklis) izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: Valsts nozīmes kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk tekstā - Norādījumi), lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā - Pārvaldes) atļaujas, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Kultūras pieminekļa statuss: Valsts nozīmes vēsturiskas notikuma vietas piemineklis. Informācija par valsts nozīmes kultūras pieminekli un tam noteikto aizsardzības zonu pieejama informācijas sistēmā "Mantojums" (https://mantojums.lv).

Valsts nozīmes vēsturiskas notikuma vietas piemineklim noteiktā aizsardzības zona norādīta informācijas sistēmā "Mantojums" (https://mantojums.lv, sadaļā "Režīmi un ĢEO").

Norādījumi attiecināmi uz valsts aizsargājamu valsts nozīmes kultūras pieminekli ar šādu valsts aizsardzības numuru un adresi:

Aizsardzības Nr.	Pieminekļa nosaukums	Atrašanās vieta	Kadastra apzīmējums
63	"Gleznotāja J. Rozentāla dzīves vieta (muzejs)"	Rīga, Alberta iela 12	0100 019 0103 001

1. Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības:

1.1. vēsturiskais konteksts;

1.2. notikumu raksturojoši un apliecinoši autentiski elementi;

1.3. telpiskais izveidojums;

1.4. zinātniski pamatota rekonstrukcija un eksponāti;

1.5. informācijas kopums;

1.6. vēsturiskā patina un noskaņa.

2. Pārvaldes izvirzītās prasības Kultūras piemineklim:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Kultūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts Kultūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esoša Kultūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

2.1.2. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir ievērot likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un citus likumus un normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par Kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; par pieminekļa uzraudzību atbildīgai institūcijai informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam Kultūras piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par restaurācijas iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido Kultūras pieminekli; par būvniecības iecerēm un jebkuru darbību, kas pārveido Kultūras pieminekli vai vidi ar kuru tas saistīts.

2.1.3. Lai nodrošinātu valsts nozīmes kultūras pieminekļa aizsardzību, ir noteikta aizsardzības zona. Ar valsts nozīmes kultūras pieminekļa aizsardzības zonu un tās uzturēšanas režīmu var iepazīties informācijas sistēmas "Mantojums" (https://mantojums.lv) sadaļā "Režīmi un ĢEO".

2.1.4. Lai nodrošinātu Kultūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic Kultūras pieminekļa kopšana. Faktori, kas ietekmē materiālā kultūras mantojuma saglabātību: vides ietekme (relatīvais mitrums, temperatūra, gaisma, gaisa piesārņojums); cilvēku darbība (nepareiza pārvietošana, nepiemērota izmantošana, ugunsgrēki, zādzības, vandālisms, u.c.); bioloģiskie faktori (mikroorganismi, insekti, grauzēji); dabas katastrofas (plūdi, vētras, zemestrīces, nogruvumi). Saglabāšanas procesā nedrīkst eksperimentēt vai veikt neprofesionālas darbības ar oriģināliem.

2.1.5. Kultūras pieminekļu apkopšanu ieteicams veikt restaurācijas speciālistu uzraudzībā. Bez speciālistu uzraudzības aizliegts Kultūras pieminekļus tīrīt ar asiem instrumentiem, mazgāt, apstrādāt ar ķīmiskām vielām vai abrazīviem materiāliem, lakot vai krāsot. Ikdienas kopšanas darbiem bez ūdens, ķīmisku u.c. līdzekļu pielietošanas (sausā veidā) nav nepieciešama īpaša Pārvaldes rakstveida atļauja.

2.1.6. Ar Kultūras pieminekļa uzturēšanas režīmu var iepazīties informācijas sistēmas "Mantojums" (https://mantojums.lv), sadaļā "Režīmi un ĢEO".

2.1.7. Kultūras pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

2.1.8. Lai nodrošinātu valsts nozīmes kultūras pieminekļa teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus), nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt valsts nozīmes kultūras pieminekli.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt Kultūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Kultūras pieminekļa vērtība.

2.2.2. Kultūras pieminekļa restaurācijas, remonta un konservācijas darbus drīkst veikt tikai pēc izpētes un atbilstoši sniegtajām rekomendācijām. Kultūras pieminekļa izpēti ar destruktīvajām metodēm (zondāžas, paraugu ņemšana ķīmiskajām vai fizikālajām analīzēm u.c.) drīkst veikt tikai ar Pārvaldes rakstveida atļauju. Izpētes rezultāti jāiesniedz Pārvaldē ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc darbu veikšanas.

2.2.3. Kultūras piemineklis saglabājams oriģinālā izskatā. Kultūras pieminekļa restaurācijas, remonta un konservācijas darbus drīkst veikt tikai kompetenta sertificēta vai diplomēta restauratora (u.c. speciālistu) vadībā, iepriekš saņemot Pārvaldes rakstveida atļauju.

2.2.4. Kultūras pieminekļa konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus.

2.2.5. Ja paredzēti Kultūras pieminekļa konservācijas, restaurācijas darbi:

2.2.5.1. Īpašniekam vai tā pilnvarotajai personai nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju konservācijas vai restaurācijas darbiem.

2.2.5.2. Pārvalde Kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms, defektu shēma un izpildīšanas veids, darbu metodika, restaurācijā izmantojamie materiāli, kā arī pamatojums to izvēlei. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (izvērtējot darbu raksturu un apjomu - vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un metodikas) izvērtēšanas un saskaņošanas Pārvaldē.

2.2.5.3. Pēc darbu pabeigšanas un Pārvaldes atzinuma par darbu atbilstību saņemšanai, 3 mēnešu laikā jāiesniedz pārskats (restaurācijas darbu atskaite) par veiktajiem darbiem.

2.2.6. Bez saskaņošanas ar Pārvaldi nav pieļaujama Kultūras pieminekļa vai tā daļu atrašanās adreses maiņa un pārvešana.

3. Par Kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

4. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

4.1. Būves vai vides, ar kuru saistīts Kultūras piemineklis, kopšana un uzturēšana, nepārveidojot Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības.

4.2. Kultūras pieminekļa specifikai atbilstoša kopšana, kas neietekmē Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības.

5. Citi noteikumi:

5.1. Priekšlikumu par valsts nozīmes pieminekļa statusa piešķiršanu objektam vai tā izslēgšanu no kultūras pieminekļu saraksta izvērtē Pārvalde.

5.2. Mākslas pieminekļa saglabājamās vērtības ir iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā, kurš ir pieejams kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" (https://mantojums.lv/cultural-objects).

5.3. Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības reģistrā precizē Pārvalde:

5.3.1. Saglabājamo vērtību precizēšanu Pārvalde veic esošā aizsargājamā objekta ietvaros, ja veiktie precizējumi nemaina kultūras pieminekļa vērtības grupu un ja iestājies vismaz viens no šādiem gadījumiem: saņemti jauni izpētes, arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiāli; aktualizēta vērtību apzināšana; veikta kultūras pieminekļa atjaunošana, konservācija, restaurācija, pārbūve; kultūras piemineklim konstatēti neatgriezeniski bojājumi; iesniegts kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pamatots ierosinājums saglabājamo vērtību precizēšanai.

5.4. Valsts nozīmes Kultūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

5.5. Ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes kultūras pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos no tām pieņem Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Kārtību, kādā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pieņem attiecīgo lēmumu, kā arī valsts nozīmes kultūras pieminekļu pirmpirkuma tiesību realizācijas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets.

5.6. Kultūras pieminekļa teritorijā nedrīkst izvietot eksplozīvas, ugunsnedrošas, ķīmiski aktīvas un atmosfēru piesārņojošas vielas, kas var to apdraudēt, kā arī iekārtas, kas izraisa vibrāciju un vidi degradējošas materiālu krautuves un izgāztuves. Kultūras piemineklī nodrošināma ugunsdrošība un optimāla hidroģeoloģiskā situācija.

5.7. Ja, atsavinot valsts nozīmes Kultūras pieminekli, īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma pazīmes, tas ir, darījumu vai darbību ar kultūras pieminekļiem, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā, tai skaitā, līdzekļiem, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona, kura ir iekļauta uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pamata Ministru kabineta sastādītajā sankciju subjektu sarakstā (https://sankcijas.fid.gov.lv/), vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, īpašnieks par to nekavējoties ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https://www.fid.gov.lv/lv), informāciju iesniedzot Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā. Īpašnieks informē Pārvaldi par to, ka šāds ziņojums ir iesniegts Finanšu izlūkošanas dienestā, sniedzot vispārīgu darījuma aprakstu.

5.8. Valsts nozīmes Kultūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

6. Apstrīdēšanas kārtība:

6.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam (publicēts Latvijas Republikas oficiālajā izdevējā "Latvijas Vēstnesis").

6.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Konsultācijas par kultūras pieminekļa saglabāšanu un uzturēšanu var saņemt Pārvaldes Rīgas reģionālajā nodaļā (adrese: Pils iela 22, Rīga, LV-1050; e-pasta adrese: riga@mantojums.lv; tālrunis 67213757, 66164796).

Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja I. Marta