Darbības ar dokumentu

Monreālas protokols par ozona slāni noārdošām vielām

Protokola Līgumslēdzējas puses,

būdamas Vīnes konvencijas par ozona slāņa aizsardzību Līgumslēdzējas puses,

ievērojot savas saistības saskaņā ar šo Konvenciju veikt atbilstošus pasākumus cilvēku veselības un vides aizsardzībai no nelabvēlīgām sekām, kuras rodas vai varētu rasties cilvēka darbības rezultātā, kas pārveido vai varētu pārveidot ozona slāni,

atzīstot , ka noteiktu vielu izmete visā pasaulē var būtiski noārdīt vai kā citādi izmainīt ozona slāni, ka tas var novest pie cilvēka veselībai un videi kaitīgām sekām,

apzinoties šo vielu izmetes iespējamo ietekmi uz klimatu,

apzinoties , ka pasākumiem, kurus veic, lai aizkavētu ozona slāņa noārdīšanos, jābūt zinātniski pamatotiem, ņemot vērā tehniskos un ekonomiskos apsvērumus,

apņemoties aizsargāt ozona slāni, veicot piesardzības pasākumus kopējās, globālās ozona slāni noārdošo vielu izmetes pienācīgā kontrolē, ar gala mērķi novērst izmeti, balstoties uz zinātnes sasniegumiem un ņemot vērā tehniskos un ekonomiskos apsvērumus,

atzīstot, ka ir nepieciešams īpašs nolikums, lai nodrošinātu jaunattīstības valstu vajadzības pēc šīm vielām,

atzīmējot piesardzības pasākumus noteiktu hlorfluoroglekļu izmetes kontrolē, kuri jau tiek veikti valstiskā un reģionālā līmenī,

ņemot vērā starptautiskās sadarbības veicināšanas nozīmību zinātnes un tehnoloģijas pētījumos un izstrādēs, kas saistītas ar ozona slāni noārdošo vielu izmetes kontroli un samazināšanu, ievērojot arī jaunattīstības valstu vajadzības,

ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

Definīcijas

Protokola nolūkiem:

1. "Konvencija" nozīmē Vīnes konvenciju par ozona slāņa aizsardzību, kas pieņemta 1985.gada 22.martā.

2. "Līgumslēdzējas puses", ja vien tekstā nav norādīts citādi, nozīmē šī Protokola Līgumslēdzējas puses.

3. "Sekretariāts" nozīmē Konvencijas sekretariātu.

4. "Kontrolējamā viela" nozīmē šī Protokola A pielikumā minētu vielu, kas pastāv atsevišķi vai maisījumā. Tomēr tas neattiecas uz jebkuru šādu vielu vai maisījumu, kas ir tāda gatava produkta sastāvdaļa, kurš nav minētās vielas transportēšanai vai glabāšanai izmantojama tilpne.

5. "Produkcija" nozīmē saražoto kontrolējamo vielu daudzumu, atskaitot to daudzumu, kas iznīcināts, izmantojot tehnoloģiju, kuru Līgumslēdzējām pusēm jāapstiprina.

6. "Patēriņš" nozīmē kontrolējamo vielu produkciju, pieskaitot to importu un atskaitot to eksportu.

7. "Aprēķinātie līmeņi" produkcijai, importam, eksportam un patēriņam nozīmē saskaņā ar 3.pantu noteiktos līmeņus.

8. "Ražošanas racionalizācija" nozīmē visa vai produkcijas daļas aprēķinātā līmeņa nodošanu no vienas Līgumslēdzējas puses citai nolūkā panākt ekonomisko efektivitāti vai apmierināt paredzamo iztrūkumu ražotņu slēgšanas rezultātā.

2. pants

Kontroles pasākumi

1. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, lai divpadsmit mēnešu periodā, kurš sākas septītā mēneša pirmajā dienā pēc šī Protokola spēkā stāšanās dienas, un katrā nākošajā divpadsmit mēnešu periodā A pielikuma I grupā minēto kontrolējamo vielu aprēķinātais patēriņa līmenis nepārsniegtu tās aprēķināto patēriņa līmeni 1986.gadā. Beidzoties šim pašam periodam, katra Līgumslēdzēja puse, kura ražo vienu vai vairākas no šīm vielām, nodrošina, lai tās aprēķinātais šo vielu produkcijas līmenis nepārsniegtu tās aprēķināto produkcijas līmeni 1986.gadā, izņemot to, ka šis līmenis var būt pieaudzis ne vairāk kā par desmit procentiem, salīdzinot ar 1986.gada līmeni. Šāds pieaugums ir pieļaujams tikai saskaņā ar 5. pantu darbojošos Līgumslēdzēju pušu iekšējo pamatvajadzību un ražošanas racionalizācijas nolūkā starp Līgumslēdzējām pusēm.

2. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, lai divpadsmit mēnešu periodā, kurš sākas trīsdesmit septītā mēneša pirmajā dienā pēc šī Protokola spēkā stāšanās dienas, un katrā nākošajā divpadsmit mēnešu periodā tās aprēķinātais A pielikuma II grupā uzskaitīto kontrolējamo vielu patēriņa līmenis nepārsniegtu tās aprēķināto patēriņa līmeni 1986.gadā. Katra Līgumslēdzēja puse, kura ražo vienu vai vairākas no šīm vielām, nodrošina, lai tās aprēķinātais šo vielu produkcijas līmenis nepārsniegtu tās aprēķināto produkcijas līmeni 1986.gadā, izņemot to, ka šis līmenis var būt pieaudzis ne vairāk kā par desmit procentiem, salīdzinot ar 1986.gada līmeni. Šāds pieaugums pieļaujams tikai saskaņā ar 5. pantu darbojošos Līgumslēdzēju pušu iekšējo pamatvajadzību apmierināšanai un ražošanas racionalizācijas nolūkā starp Līgumslēdzējām pusēm. Šo pasākumu izpildes mehānismus Līgumslēdzējas puses noteiks savā pirmajā sanāksmē pēc pirmā zinātniskā pārskata veikšanas.

3. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, lai periodā no 1993.gada 1.jūlija līdz 1994.gada 30.jūnijam un katrā nākošajā divpadsmit mēnešu periodā A pielikuma I grupā minēto kontrolējamo vielu aprēķinātais patēriņa līmenis gadā nepārsniegtu astoņdesmit procentus no tās aprēķinātā patēriņa līmeņa 1986.gadā. Katra Līgumslēdzēja puse, kas ražo vienu vai vairākas no šīm vielām, šajos pašos periodos nodrošina, lai šo vielu aprēķinātais produkcijas līmenis gadā nepārsniegtu astoņdesmit procentus no tās aprēķinātā produkcijas līmeņa 1986.gadā. Tomēr, lai apmierinātu saskaņā ar 5. pantu darbojošos Līgumslēdzēju pušu iekšējās pamatvajadzības un ražošanas racionalizācijas nolūkā starp Līgumslēdzējām pusēm, tās aprēķinātais produkcijas līmenis var pārsniegt šo robežu līdz desmit procentiem no tās aprēķinātā produkcijas līmeņa 1986.gadā.

4. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, lai periodā no 1998.gada 1.jūlija līdz 1999.gada 30.jūnijam un katrā nākošajā divpadsmit mēnešu periodā A pielikuma I grupā minēto kontrolējamo vielu aprēķinātais patēriņa līmenis gadā nepārsniegtu piecdesmit procentus no tās aprēķinātā patēriņa līmeņa 1986.gadā. Katra Līgumslēdzēja puse, kura ražo vienu vai vairākas no šīm vielām, šajos pašos periodos nodrošina, lai tās aprēķinātais šo vielu produkcijas līmenis gadā nepārsniegtu piecdesmit procentus no tās aprēķinātā produkcijas līmeņa 1986.gadā. Tomēr, lai apmierinātu saskaņā ar 5. pantu darbojošos Līgumslēdzēju pušu iekšējās pamatvajadzības un ražošanas racionalizācijas nolūkā starp Līgumslēdzējām pusēm, tās aprēķinātais produkcijas līmenis var pārsniegt šo robežu pat līdz piecpadsmit procentiem no tās aprēķinātā produkcijas līmeņa 1986.gadā. Šis punkts izmantojams, ja vien Līgumslēdzējas puses sanāksmē nenolemj citādi ar divu trešdaļu balsu vairākumu no klātesošajām un balsojošām Līgumslēdzējām pusēm, kuras pārstāv vismaz divas trešdaļas no Līgumslēdzēju pušu kopējā aprēķinātā šo vielu patēriņa līmeņa. Šis lēmums jāapsver un jāpieņem 6. pantā norādīto novērtējumu gaismā.

5. Jebkura Līgumslēdzēja puse, kuras A pielikuma I grupā minēto kontrolējamo vielu aprēķinātais produkcijas līmenis 1986.gadā bija mazāks par divdesmit piecām kilotonnām, ražošanas racionalizācijas nolūkos var nodot jebkurai citai Līgumslēdzējai pusei vai saņemt no tās produkciju, kas pārsniedz 1., 3. un 4. punktā noteiktos limitus, nodrošinot, ka kopējais apvienotais šo Līgumslēdzēju pušu aprēķinātais produkcijas līmenis nepārsniedz šajā pantā noteiktos produkcijas ierobežojumus. Par jebkuru šādu produkcijas nodošanu jāziņo sekretariātam ne vēlāk par nodošanas brīdi.

6. Jebkura Līgumslēdzēja puse, kura nedarbojas saskaņā ar 5. pantu un kurai ir kontrolējamo vielu ražotnes celtniecības stadijā, vai par kurām līdz 1987.gada 16.septembrim ir noslēgti kontrakti un kuras līdz 1987.gada 1.janvārim ir paredzētas valsts likumdošanā, var pievienot šādu ražotņu produkciju savai šādu vielu produkcijai 1986.gadā, nodrošinot, lai šādas ražotnes būtu pabeigtas līdz 1990.gada 31.decembrim un lai šāda produkcija nepalielinātu Līgumslēdzējas puses ikgadējo aprēķināto kontrolējamo vielu patēriņa līmeni vairāk kā par 0,5 kilogramiem uz vienu iedzīvotāju.

7. Par jebkuru produkcijas nodošanu saskaņā ar 5. punktu vai papildināšanu saskaņā ar 6. punktu ir jāpaziņo sekretariātam ne vēlāk par nodošanas vai papildināšanas brīdi.

8. (a) Jebkuras Līgumslēdzējas puses, kuras ir reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas dalībvalstis, saskaņā ar Konvencijas 1. panta 6. punktu var vienoties, ka viņas kopīgi pildīs savas saistības attiecībā uz patēriņu saskaņā ar šo pantu nodrošinot, ka to kopējais apvienotais aprēķinātais patēriņa līmenis nepārsniedz šajā pantā noteiktos līmeņus.

(b) Jebkuras šādas vienošanās Līgumslēdzējas puses informē sekretariātu par šīs vienošanās noteikumiem līdz tās patēriņa samazināšanas datumam, uz kuru šī vienošanās attiecas.

(c) Šāda vienošanās stājas spēkā tikai tad, ja visas šīs reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas dalībvalstis un pati organizācija ir Protokola Līgumslēdzējas puses un tās ir paziņojušas sekretariātam par veidu, kādā tās pildīs vienošanos.

9. (a) Pamatojoties uz atbilstoši 6. pantam izdarītajiem novērtējumiem, Līgumslēdzējas puses var izlemt vai:

(i) ir jāizdara A pielikumā norādītā aprēķinātā ozona noārdīšanas potenciāla korekcija un ja ir, tad kādai šai korekcijai jābūt; un vai

(ii) ir jāveic tālāka kontrolējamo vielu produkcijas vai patēriņa korekcija vai samazināšana, salīdzinot ar 1986.gadu, un ja tā, tad kādos mērogos, apjomos un termiņos šādai koriģēšanai vai samazināšanai jānotiek.

(b) Priekšlikumus par šādu korekciju sekretariāts paziņo Līgumslēdzējām pusēm vismaz sešus mēnešus pirms Līgumslēdzēju pušu sanāksmes, kurā tos iesniegs apstiprināšanai.

(c) Pieņemot šādus lēmumus, Līgumslēdzējas puses pieliek visas pūles, lai panāktu vienošanos konsensusa ceļā. Ja darīts viss iespējamamais un vienošanās nav panākta, šādus lēmumus, kā pēdējā instancē, pieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu no klātesošo un balsojošo Līgumslēdzēju pušu skaita, kuras pārstāv vismaz piecdesmit procentus no Līgumslēdzēju pušu kopējā kontrolējamo vielu patēriņa.

(d) Lēmumus, kuri būs saistoši visām Līgumslēdzējām pusēm, Depozitārijs nekavējoties paziņo Līgumslēdzējām pusēm. Ja lēmumos nav noteikts citādi, tie stājas spēkā, skaitot sešus mēnešus no dienas, kad Depozitārijs izplatījis paziņojumus.

10. (a) Pamatojoties uz atbilstoši Protokola 6. pantam izdarītajiem novērtējumiem un saskaņā ar Konvencijas 9. pantā noteikto procedūru, Līgumslēdzējas puses var nolemt:

(i) vai jebkādas vielas ir pievienojamas vai izslēdzamas no jebkura šī Protokola pielikuma, ja jā, tad kādas; un

(ii) šīm vielām piemērojamo kontroles pasākumu mehānismu, mērogiem un termiņiem:

(b) Jebkurš šāds lēmums stājas spēkā tikai tad, ja tas pieņemts ar divu trešdaļu balsu vairākumu no klātesošo un balsojošo Līgumslēdzēju pušu skaita.

11. Neraugoties uz šī panta nosacījumiem, Līgumslēdzējas puses var veikt stingrākus pasākumus par šajā pantā noteiktajiem.

3. pants

Kontroles līmeņu aprēķināšana

2. un 5. panta nolūkiem katrai A pielikumā minēto vielu grupai katra Līgumslēdzēja puse nosaka savus aprēķinātos līmeņus:

(a) produkcijai:

(i) reizinot katras kontrolējamās vielas gada produkciju ar tās A pielikumā norādīto ozona noārdīšanas potenciālu; un

(ii) katrā grupā summējot iegūtos rezultātus;

(b) attiecīgi importam un eksportam, izmantojot mutatis mutandis, (a) apakšpunktā noteikto procedūru;

(c) kontrolējamo vielu patēriņam, summējot aprēķinātos produkcijas un importa līmeņus un atskaitot aprēķināto eksporta līmeni saskaņā ar (a) un (b) apakšpunktiem. Tomēr, sākot ar 1993.gada 1.janvāri, jebkāds kontrolējamo vielu eksports uz valstīm, kuras nav Protokola Līgumslēdzējas puses, nav atskaitāms, aprēķinot eksportējošās Līgumslēdzējas puses patēriņa līmeni.

4. pants

Tirdzniecības ar valstīm, kuras nav Līgumslēdzējas puses, kontrole

1. Gada laikā pēc Protokola stāšanās spēkā katra Līgumslēdzēja puse aizliedz kontrolējamo vielu importu no jebkuras valsts, kura nav šī Protokola Līgumslēdzēja puse.

2. Sākot ar 1993.gada 1.janvāri, neviena Līgumslēdzēja puse, kura darbojas saskaņā ar 5. panta 1. punktu, nevar eksportēt nevienu kontrolējamo vielu uz jebkuru valsti, kura nav šī Protokola Līgumslēdzēja puse.

3. Trīs gadu laikā pēc Protokola spēkā stāšanās dienas Līgumslēdzējas puses saskaņā ar Konvencijas 10. pantā noteikto procedūru kā pielikumu izstrādā kontrolējamo vielu saturošu ražojumu sarakstu. Līgumslēdzējas puses, kuras saskaņā ar šo procedūru nebūs iebildušas pret pielikumu, viena gada laikā pēc pielikuma stāšanās spēkā aizliedz šādu ražojumu importu no jebkuras valsts, kura nav Protokola Līgumslēdzēja puse.

4. Piecu gadu laikā pēc Protokola stāšanās spēkā Līgumslēdzējas puses nosaka praktisko iespēju aizliegt vai ierobežot tādu ražojumu importu no valstīm, kuras nav Protokola Līgumslēdzējas puses, kuri ražoti, izmantojot kontrolējamās vielas, bet paši tās nesatur. Līgumslēdzējas puses, ja tās uzskata par iespējamu, saskaņā ar Konvencijas 10. panta noteikto procedūru kā pielikumu izstrādā šādu ražojumu sarakstu. Līgumslēdzējas puses, kuras saskaņā ar šo procedūru nav pret to iebildušas, viena gada laikā pēc pielikuma stāšanās spēkā aizliedz vai ierobežo šādu ražojumu importu no jebkuras valsts, kura nav Protokola Līgumslēdzēja puse.

5. Katra Līgumslēdzēja puse neatbalsta kontrolējamo vielu ražošanas un izmantošanas tehnoloģiju eksportu uz jebkuru valsti, kura nav Protokola Līgumslēdzēja puse.

6. Katra Līgumslēdzēja puse atturas no jaunu subsīdiju, palīdzības, kredītu, garantiju vai apdrošināšanas programmu, kas veicinātu kontrolējamo vielu ražošanu, nodrošināšanas tādu ražojumu, iekārtu, ražotņu vai tehnoloģiju eksportam uz valstīm, kuras nav Protokola Līgumslēdzējas puses.

7. 5. un 6. pants neattiecas uz tādiem ražojumiem, iekārtām, ražotnēm un tehnoloģijām, kuras uzlabo kontrolējamo vielu uzglabāšanu, izmantošanu, pārstrādi vai iznīcināšanu, sekmē alternatīvu vielu izveidošanu vai kā citādi veicina kontrolējamo vielu izmešu samazināšanu.

8. Neraugoties uz šī panta nosacījumiem, 1., 3. un 4. punktā norādīto importu var atļaut no jebkuras valsts, kura nav Protokola Līgumslēdzēja puse, ja Līgumslēdzēju pušu apspriedē noteikts, ka šī valsts pilnībā ievēro 2. panta un šī panta noteikumus un šajā nolūkā ir iesniegusi 7. pantā noteiktos datus.

5. pants

Jaunattīstības valstu īpašais stāvoklis

1. Jebkurai Līgumslēdzējai pusei, kura ir jaunattīstības valsts un kuras ikgadējais aprēķinātais kontrolējamo vielu patēriņa līmenis dienā, kad Protokols tai stājas spēkā, vai jebkurā brīdī pēc tam desmit gadu laikā pēc Protokola stāšanās spēkā, ir mazāks par 0,3 kilogramiem uz vienu iedzīvotāju, lai apmierinātu šīs valsts iekšējās pamatvajadzības, ir tiesības atlikt 2. panta 1. un 4. punkta noteikto kontroles pasākumu ievērošanas sākumu desmit gadus vēlāk kā šajos pantos noteikts. Tomēr šāda Līgumslēdzēja puse nedrīkst pārsniegt ikgadējo aprēķināto patēriņa līmeni 0,3 kilogrami uz vienu iedzīvotāju. Jebkurai šādai Līgumslēdzējai pusei ir tiesības izmantot vai nu tās aprēķināto gada vidējo patēriņa līmeni periodā no 1995.gada līdz 1997.gadam ieskaitot, vai arī aprēķināto patēriņa līmeni 0,3 kilogrami uz vienu iedzīvotāju atkarībā no tā, kurš ir zemāks, par kontroles pasākumu ievērošanas pamatu.

2. Līgumslēdzējas puses apņemas veicināt Līgumslēdzēju pušu, kuras ir jaunattīstības valstis, pieeju ekoloģiski drošām alternatīvām vielām un tehnoloģijām un palīdzēt tām ātrākā to izmantošanā.

3. Līgumslēdzējas puses apņemas divpusēji vai daudzpusēji veicināt subsīdiju, palīdzības, kredītu, garantiju un apdrošināšanas programmu piešķiršanu Līgumslēdzējām pusēm, kuras ir jaunattīstības valstis, alternatīvo tehnoloģiju un ražojumu aizvietotāju lietošanai.

6. pants

Kontroles pasākumu novērtēšanu un pārbaude

Sākot ar 1990.gadu un pēc tam ne retāk kā reizi četros gados, Līgumslēdzējas puses novērtē 2. pantā paredzētos kontroles pasākumus, pamatojoties uz pieejamo zinātnisko, ekoloģisko, tehnisko un ekonomisko informāciju. Ne mazāk kā gadu pirms katras novērtēšanas sākuma Līgumslēdzējas puses sasauc minētajās jomās atbilstošas kvalificētu ekspertu grupas un nosaka katras šādas grupas sastāvu un risināmo jautājumu loku. Viena gada laikā no sasaukšanas brīža grupas ar sekretariāta palīdzību paziņo Līgumslēdzējām pusēm savus secinājumus.

7. pants

Datu sniegšana

1. Katrai Līgumslēdzējai pusei trīs mēnešu laikā kopš tā kļuvusi par Līgumslēdzēju pusi jāiesniedz statistikas dati par katras kontrolējamās vielas ražošanu, importu un eksportu 1986.gadā vai labākos iespējamos šādu datu novērtējumus, ja faktiskie dati nav pieejami.

2. Katra Līgumslēdzēja puse iesniedz sekretariātam statistikas datus par tās ikgadējo šādu vielu ražošanu (atsevišķi sniedzot datus par daudzumiem, kas iznīcināti, izmantojot tehnoloģijas, ko Līgumslēdzējām pusēm jāapstiprina) importu un eksportu uz valstīm, kuras ir un kuras nav Līgumslēdzējas puses, par gadu, kurā šī valsts ir kļuvusi par Līgumslēdzēju pusi un par katru nākamo gadu. Šos datus tā iesniedz ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc gada beigām, uz kuru šie dati attiecas.

8. pants

Neievērošana

Līgumslēdzējas puses savā pirmajā sanāksmē izstrādā un apstiprina procedūras un organizatoriskos mehānismus Protokola nolikumu neievērošanas noteikšanai un soda mēriem pret Līgumslēdzējām pusēm, kuras neievēro Protokolu.

9. pants

Pētījumi, izstrādes, sabiedrības informēšana un informācijas apmaiņa

1. Līgumslēdzējas puses saskaņā ar savas valsts likumdošanu, normatīviem un praksi un, īpaši ievērojot jaunattīstības valstu vajadzības, sadarbojoties, lai tieši vai ar kompetentu starptautisku orgānu palīdzību veicinātu pētījumus, izstrādes un informācijas apmaiņu par:

(a) vislabākajām kontrolējamo vielu uzglabāšanas, reģenerācijas, atgriešanas vai iznīcināšanas vai citādā veidā to izmeti mazinošām tehnoloģijām;

(b) iespējamiem kontrolējamo vielu, šādas vielas saturošu ražojumu, un tās izmantojot, izgatavotu ražojumu aizvietotājiem; un

(c) atbilstošo kontroles pasākumu izmaksām un izdevīgumu.

2. Līgumslēdzējas puses individuāli, kopā vai ar komptentu starptautisku orgānu palīdzību sadarbojas sabiedrības informētības sekmēšanā par kontrolējamo vielu un citu ozona slāni noārdošu vielu izmetes ekoloģiskajām sekām.

3. Divu gadu laikā pēc Protokola spēkā stāšanās un pēc tam reizi katros divos gados katra Līgumslēdzēja puse iesniedz sekretariātam kopsavilkumu par darbību, ko tā veikusi saskaņā ar šo pantu.

10. pants

Tehniskā palīdzība

1. Līgumslēdzējas puses saskaņā ar Konvencijas 4. panta nosacījumiem un īpaši, ievērojot jaunattīstības valstu vajadzības, sadarbojas tehniskās palīdzības veicināšanā, lai atvieglotu līdzdalību šajā Protokolā un tā izpildi.

2. Jebkura Līgumslēdzēja puse vai valsts, kura parakstījusi Protokolu, var iesniegt sekretariātā prasību pēc tehniskās palīdzības Protokola izpildei vai līdzdalībai tajā.

3. Savā pirmajā sanāksmē Līgumslēdzējas puses sāk 9. pantā un šī panta 1. un 2. punktā noteikto saistību izpildes līdzekļu apspriešanu, tai skaitā darba plānu sagatavošanu. Šādos darba plānos īpašu uzmanību jāpievērš jaunattīstības valstu vajadzībām un apstākļiem. Jāatbalsta tādu valstu un reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju, kuras nav Protokola Līgumslēdzējas puses, līdzdalība pasākumos, kas paredzēti šādos darba plānos.

11. pants

Līgumslēdzēju pušu sanāksmes

1. Līgumslēdzējas puses notur sanāksmes ar regulāriem intervāliem. Pirmo Līgumslēdzēju pušu sanāksmi sekretariāts sasauc ne vēlāk kā vienu gadu pēc Protokola spēkā stāšanās dienas un kopā ar Konvencijas Līgumslēdzēju pušu konferenci, ja tāda ir paredzēta šajā periodā.

2. Tālākās kārtējās Līgumslēdzēju pušu sanāksmes, ja vien Līgumslēdzējas puses nenolemj citādi, jānotur kopā ar Konvencijas Līgumslēdzēju pušu konferencēm. Līgumslēdzēju pušu ārkārtējās sanāksmes jānotur jebkurā citā laikā, kuru Līgumslēdzēju pušu sanāksme uzskata par nepieciešamu, vai pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses rakstiska pieprasījuma ar nosacījumu, ka sešu mēnešu laikā pēc tam, kad sekretariāts paziņojis Līgumslēdzējām pusēm par šādu pieprasījumu, vismaz viena trešā daļa Līgumslēdzēju pušu ir to atbalstījušas.

3. Līgumslēdzējas puses savā pirmajā sanāksmē:

(a) vienprātīgi apstiprina sanāksmju procedūru;

(b) vienprātīgi apstiprina 13. panta 2. punktā norādītos finansu noteikumus;

(c) dibina darba grupas un nosaka to risināmo jautājumu loku saskaņā ar 6. pantu;

(d) izskata un apstiprina 8. pantā noteiktās procedūras un organizācijas mehānismus; un

(e) sāk darba plānu sagatavošanu saskaņā ar 10. panta 3. punktu.

4. Līgumslēdzēju pušu sanāksmju funkcijas ir:

(a) pārbaudīt Protokola izpildi;

(b) lēmumu pieņemšana par jebkurām 2. panta 9. punktā paredzētajām korekcijām vai samazināšanu;

(c) lēmumu pieņemšana par jebkādu vielu pievienošanu, ievietošanu vai izņemšanu no jebkura pielikuma un atbilstošajiem kontroles pasākumiem saskaņā ar 2. panta 10. punktu;

(d) ja nepieciešams, noteikt 7. pantā un 9. panta 3. punktā paredzētās informācijas ziņošanas vadlīnijas vai procedūras;

(e) izskatīt tehniskās palīdzības pieprasījumus, kas iesniegti saskaņā ar 12. panta (c) punktu;

(f) izskatīt sekretariāta ziņojumus, kas sagatavoti saskaņā ar 12. panta (c) punktu;

(g) novērtēt saskaņā ar 6. pantu 2. punktā paredzētos kontroles pasākumus;

(h) noteiktā kārtībā izskatīt priekšlikumus un pieņemt lēmumus par Protokola vai jebkura pielikuma labojumiem, un par jebkuru jaunu pielikumu;

(i) izskatīt un pieņemt Protokola izpildes budžetu; un

(j) izskatīt un veikt jebkādus papildu pasākumus, kas var būt vajadzīgi Protokola noteiktā mērķa sasniegšanai.

5. Apvienoto Nāciju Organizācija, tās specializētās aģentūras un Starptautiskā atomenerģijas aģentūra, kā arī jebkura valsts, kura nav Protokola Līgumslēdzēja puse, Līgumslēdzēju pušu sanāksmē var būt pārstāvēta kā novērotāji. Jebkurš ar ozona slāņa aizsardzību saistītajās jomās kompetents orgāns vai aģentūra, kā valstiska, tā starptautiska, kura ir informējusi sekretariātu par vēlēšanos būt pārstāvētai Līgumslēdzēju pušu sanāksmē kā novērotājai, var tikt uzaicināta, ja vien pret to neiebilst vismaz viena trešdaļa klātesošo Līgumslēdzēju pušu. Novērotāju uzaicināšanu un piedalīšanos regulē Līgumslēdzēju pušu pieņemtā procedūra.

12. pants

Sekretariāts

Protokola nolūkiem sekretariāts:

(a) organizē un apkalpo Līgumslēdzēju pušu sanāksmes, kā to paredz 11. pants;

(b) pēc Līgumslēdzēju pušu pieprasījuma saņem un izplata saskaņā ar 7. pantu iesniegtos datus;

(c) regulāri sagatavo un nosūta Līgumslēdzējām pusēm ziņojumus, kas balstās uz informāciju, kas iegūta saskaņā ar 7. un 9. pantu;

(d) paziņo Līgumslēdzējām pusēm par jebkuru tehniskās palīdzības pieprasījumu, kas saņemts saskaņā ar 10. pantu, lai veicinātu šādas palīdzības sniegšanu;

(e) aicina valstis un organizācijas, kuras nav Līgumslēdzējas puses, piedalīties Līgumslēdzēju pušu sanāksmēs kā novērotājām un darboties atbilstoši šī Protokola noteikumiem;

(f) noteiktā kārtībā nosūta šādām valstīm un organizācijām, kuras nav Līgumslēdzējas puses, (c) un (d) punktos minēto informāciju un pieprasījumus; un

(g) Protokola noteikto mērķu sasniegšanai pilda citas funkcijas, ko Līgumslēdzējas puses tam var noteikt.

13. pants

Finansiālie nosacījumi

1. Protokola darbībai vajadzīgie līdzekļi, ieskaitot tos, kas nepieciešami sekretariāta darbībai sakarā ar šo Protokolu, veidojas tikai no Līgumslēdzēju pušu iemaksām.

2. Līgumslēdzējas puses savā pirmajā sanāksmē vienprātīgi pieņem Protokola darbības finansiālos noteikumus.

14. pants

Protokola saistība ar Konvenciju

Ja Protokolā nav noteikts citādi, Konvencijas nolikumi attiecībā uz tās protokoliem jāpiemēro šim Protokolam.

15. pants

Parakstīšana

Protokols valstīm un reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām ir pieejams parakstīšanai Monreālā 1987.gada 16.septembrī, Otavā no 1987.gada 17.septembra līdz 1988.gada 16.janvārim un Apvienoto Nāciju Organizācijas Galvenajā mītnē Ņujorkā no 1988.gada 17.janvāra līdz 1988.gada 15.septembrim.

16. pants

Stāšanās spēkā

1. Protokols stājas spēkā 1989.gada 1.janvārī ar nosacījumu, ka vismaz vienpadsmit dokumentus par šī Protokola ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos tam ir nodevušas glabāšanā valstis vai reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, kuras pārstāv vismaz divas trešdaļas no novērtētā kontrolējamo vielu patēriņa visā pasaulē, un ir izpildīti Konvencijas 17. panta 1. punkta nosacījumi. Gadījumā, ja uz šo dienu šie nosacījumi nav izpildīti, Protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kad šie nosacījumi ir izpildīti.

2. 1. punktā noteikto mērķu izpildei jebkurš dokuments, ko nodevusi glabāšanā kāda reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, nav uzskatāms par papildinājumu šādu organizāciju dalībvalstu glabāšanā nodotajiem dokumentiem.

3. Pēc Protokola stāšanās spēkā jebkura valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija par Protokola Līgumslēdzēju pusi kļūst deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad tā iesniegusi glabāšanā savu ratifikācijas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu.

17. pants

Līgumslēdzējas puses, kuras pievienojas Protokolam pēc tā stāšanās spēkā

Ievērojot 5. pantu, jebkura valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, kura kļūst par Protokola Līgumslēdzēju pusi pēc tā spēkā stāšanās dienas, nekavējoties ievēro visu 2. panta, kā arī 4. panta noteikto saistību kopumu, kas uz šo dienu darbojas attiecībā uz valstīm un reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām, kuras ar Protokola spēkā stāšanās dienu ir kļuvušas Līgumslēdzējas puses.

18. pants

Atrunas

Nekādas atrunas Protokolam nav pieļaujamas.

19. pants

Izstāšanās

Protokola noteikto mērķu izpildei izstājoties piemēro Konvencijas 19. panta noteikumus, izņemot attiecībā uz 5. panta 1. punktā minētajām Līgumslēdzējām pusēm. Jebkura šāda Līgumslēdzēja puse no Protokola var izstāties, iesniedzot Depozitārijam rakstisku paziņojumu jebkurā brīdī četrus gadus pēc 2. panta 1. un 4. punkta noteikto saistību pieņemšanas. Jebkura izstāšanās stājas spēkā, paejot vienam gadam no dienas, kad Depozitārijs saņēmis paziņojumu par izstāšanos, vai vēlākā laikā, kas var būt noteikts paziņojumā par izstāšanos.

20. pants

Autentiskie teksti

Šī Protokola oriģināls, kura teksti arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski, ir nodots glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

Par liecību tam apakšā parakstījušies, būdami tam atbilstoši pilnvaroti, parakstījuši šo Protokolu.

Sastādīts Monreālā 1987.gada 16.septembrī

 

A pielikums

Kontrolējamās vielas

Grupa	Viela	Ozona noārdīšanas
		potenciāls*
I grupa	CFCl3 (CFC-11)	1,0
	CF2Cl2 (CFC-12)	1,0
	C2F3Cl3 (CFC-113)	0,8
	C2F4Cl2 (CFC-114)	1,0
	C2F5Cl (CFC-115)	0,6
II grupa	CF2BrCl (halons-1211)	3,0
	CF3Br (halons-1301)	10,0
	C2F4Br2 (halons-2402)	(vēl jānosaka)

*Šie ozona noārdīšanas potenciāli ir novērtēti, pamatojoties uz esošajām zināšanām, un tie periodiski jāpārskata un jāpārvētē.