Ministru kabineta rīkojums Nr. 436
Rīgā 2023. gada 14. jūlijā (prot. Nr. 36 41. §)
Izdarīt Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra rīkojumā Nr. 693 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 55.0. versija)" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 229. nr.) šādu grozījumu:
1. Papildināt ar 6. punktu šādā redakcijā:
"6. Atbalstīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 55.0. versijā iekļautā projekta konsolidēto aprakstu (kopsavilkumu)."
Ministru prezidents,
ārlietu ministra pienākumu izpildītājs A. K. Kariņš
Zemkopības ministrs D. Šmits
(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2020. gada 24. novembra
rīkojumu Nr. 693)
Projekta apraksts (kopsavilkums)
Projekts "Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība (2. kārta)" (turpmāk - projekts) ir vērsts uz zemkopības nozares iestāžu darbības efektivitātes palielināšanu, pilnveidojot iestāžu pamatdarbības un starpiestāžu procesus, papildinot centralizētās zemkopības nozares koplietošanas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju platformu ar vienotu risku analīzes risinājumu un nozares datu analīzes risinājumu, veidojot koplietošanas funkcionalitāti, kā arī izveidojot jaunus e-pakalpojumus. Projekts ir tiešs 1. kārtas projekta turpinājums un paredz zemkopības nozares iestāžu darbības efektivitātes palielināšanu, tai skaitā:
1) pilnveidot datu ieguvi un apstrādi zemkopības nozares politikas plānošanas un uzraudzības procesā;
2) ieviest vienotu zemkopības nozares klientu risku analīzi un plānošanu;
3) pilnveidot iestāžu pakalpojumu nodrošināšanas procesus;
4) samazināt administratīvo slogu zemkopības nozares pakalpojumu sniegšanas un inspekciju ietvaros;
5) pilnveidot lauksaimniecības zemes izmantošanas un bioloģiskās lauksaimniecības uzskaiti.
Projekta mērķi
1. Vienotas risku analīzes un pārvaldības sistēmas ieviešana zemkopības nozarē, izveidojot vienotu informācijas tehnoloģiju risinājumu zemkopības nozares klientu risku reitinga uzturēšanai, risku analīzei un to mazināšanas procesu plānošanai (M1).
Lai sasniegtu mērķi, plānots zemkopības nozares iestāžu un starpiestāžu procesos ieviest nozares klientu risku analīzi un pārvaldību, izstrādājot vienotas risku analīzes un pārvaldības sistēmas risinājumu un veicot atbilstošu iestāžu pamatdarbības informācijas sistēmu pilnveidi.
2. Zemkopības nozares elektronisko pakalpojumu attīstība, pakalpojumu nodrošināšanas procesu pilnveide un jaunu pieprasītu pakalpojumu elektronizēšana (jauni e-pakalpojumi) (M2).
Lai sasniegtu mērķi, plānots izstrādāt zemkopības nozares centralizētos koplietošanas risinājumus un iestāžu pamatdarbības informācijas sistēmu papildinājumus, veikt pakalpojumu elektronizāciju, izveidojot septiņus jaunus e-pakalpojumus.
3. Zemkopības nozares datu semantiskās savietojamības uzlabošana. Plašāks pielietojums nozares datu atkalizmantošanai. Darbinieku patērētā laika samazināšana, elektronizējot starpiestāžu datu apmaiņu un nozares politikas datu apkopošanas un analīzes procesus (M3).
Lai sasniegtu mērķi, plānots izstrādāt zemkopības nozares centralizētos koplietošanas risinājumus un iestāžu pamatdarbības informācijas sistēmu papildinājumus un uzlabot semantisko savietojamību, lai pilnveidotu datu nodošanu ārējām sistēmām, nodrošinātu datu apkopošanas un analīzes iespējas nozares politikas plānošanas procesos.
Projekta rezultāta rādītāji
Nr. |
Rezultāta rādītājs |
Mērvienība |
Sākotnējā vērtība |
Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta beigām |
Sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc projekta beigām |
1. |
Nozares datu analīzei patērētā laika resursa ietaupījums Zemkopības ministrijā (turpmāk - ZM) |
% |
0 |
30 |
70 |
2 |
Risku analīzei patērētā laika samazinājums |
% |
0 |
20 |
50 |
3. |
Risku analīzes rezultātā samazināts inspekciju skaits zemāka riska objektos |
% |
0 |
5 |
10 |
4. |
Laika ietaupījums, automatizēti sagatavojot nozares iestāžu datus (statistikai, Eiropas Savienībai u. c.) |
% |
0 |
50 |
95 |
5. |
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras traktortehnikas reģistrācijas darbībām patērētā laika samazinājums |
% |
0 |
10 |
20 |
6. |
Bioloģisko saimniecību sertifikācijai un uzraudzībai patērētā laika ietaupījums |
% |
0 |
60 |
60 |
7. |
Elektroniskā kanāla izmantošanas īpatsvars Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk - VAAD) elektronizētajiem pakalpojumiem |
% |
0 |
70 |
90 |
8. |
VAAD Latvijas augšņu monitoringa veikšanai un uzturēšanai nepieciešamā laika ietaupījums |
% |
0 |
20 |
20 |
Projekta iznākuma rādītāji
Nr. |
Iznākuma rādītājs |
Mērvienība |
Sasniedzamā vērtība projekta beigās |
1. |
Pilnveidoti nozares darbības procesi, kuru ietvaros pilnībā tiek veikta elektroniska informācijas apstrāde |
skaits |
10 |
2. |
Izveidoti pilnībā elektronizēti pakalpojumi |
skaits |
7 |
3. |
Zemkopības nozares centralizētas platformas pilnveidošanas rezultātā izveidotā koplietošanas funkcionalitāte |
skaits |
2 |
4. |
Atvērto datu kopas |
skaits |
7 |
Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 2 000 000 euro.
Projekta īstenošanas laiks ir 28 mēneši (līdz 2023. gada 9. decembrim).
Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos
Projekts ir saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.-2013. gada plānošanas perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" ietvaros ZM īstenotajiem projektiem - "Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu uz klientu orientētas pakalpojumu sistēmas izveide" (3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/014) un "Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu vienotas informācijas telpas izveide" (3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/014). Īstenojot minētos projektus, tika izveidota vienota zemkopības nozares informācijas sistēma, kuras mērķis bija nodrošināt pakalpojumu sniegšanas un klientu apkalpošanas pārvaldību zemkopības nozarē. Plānotā projekta ietvaros tiks attīstīti iepriekšējā perioda (2007.-2013. g.) rezultāti.
Projekts saistīts ar 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" 1. kārtas projektu "Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu IKT attīstība". Minētā projekta īstenošana turpinās, un tā ietvaros tiek izveidota centralizēta informācijas koplietošanas virtualizācijas platforma, pilnveidoti 32 nozares darbības procesi, 17 pakalpojumi un četri IKT koplietošanas pakalpojumi, kā arī izstrādāta nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūra.
Projekta ieguvumi analizēti, veicot aprēķinus par laikposmu no 2023. gada līdz 2030. gadam un analizējot šādas ieguvumu kategorijas:
1) laika ietaupījums ZM, ieviešot risinājumus nozares datu apkopošanai, analīzei un sniegšanai Eiropas Savienībai;
2) veicamo inspekciju kopējā skaita samazinājums, ieviešot risku analīzes risinājumus (izmaksu ietaupījums);
3) administratīvā sloga samazinājums, palielinoties sniegto e-pakalpojumu īpatsvaram;
4) laika ietaupījums zemkopības nozares iestādēm datu sagatavošanā un iesniegšanā ZM;
5) laika ietaupījums Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai saistībā ar traktortehnikas iegādes procesa ilguma samazinājumu;
6) laika ietaupījums Lauksaimniecības datu centram, veicot bioloģisko saimniecību sertifikāciju un uzraudzību, ieviešot risinājumu bioloģisko saimniecību sertifikācijas un uzraudzības procesa nodrošinājumam;
7) laika ietaupījums augšņu monitoringa plānošanā un rezultātu apkopošanā VAAD, ieviešot risinājumu Augšņu monitoringa procesa nodrošināšanai;
8) patērētā laika samazinājums ZM nozares iestādēs klientu risku analīzei, ieviešot vienotu risku analīzes risinājumu.
Projekta finanšu ieguvumi projekta pārskata periodā līdz 2030. gadam sasniegs 1,9 milj. euro (diskontētā vērtība).
Projekta īstenošanas rezultātā darbinieku darba laika ietaupījumu ir paredzēts izmantot, lai palielinātu ar viņu darbu saistīto pakalpojumu vai funkciju izpildes kvalitāti, tāpēc projekta rezultātā nav paredzēts samazināt darba vietu skaitu.
Projekta īstenošana veidos arī sociālekonomiskos ieguvumus. Projekta ietvaros tiks elektronizēti trīs zemkopības iestāžu pakalpojumi. Tiek prognozēts, ka sniegto e-pakalpojumu īpatsvars palielināsies par 3,5 % sešu gadu laikā, sasniedzot 52,5 %, tādējādi pozitīvi ietekmējot administratīvā sloga samazinājumu par 4 milj. euro projekta pārskata periodā, tas ir, līdz 2030. gadam.
Paredzēts, ka pēc projekta pilnīgas ieviešanas projekta pārskata periodā kopējie finanšu un sociālekonomiskie ieguvumi sasniegs aptuveni 6 milj. euro (diskontētā vērtība). Ieguvumu kopsumma pārsniedz projekta investīcijas, un tas liecina par projekta augstu pievienoto vērtību un īstenošanas lietderīgumu.