Darbības ar dokumentu
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā
Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 1., 2. un 3.pantu šādā redakcijā:
"1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) bārenis - bērns, kura vecāki ir miruši vai likumā noteiktajā kārtībā atzīti par mirušiem;
2) bez vecāku gādības palicis bērns - bērns, kura vecāki atrodas bezvēsts prombūtnē, nav zināmi vai ilgstošas slimības dēļ nespēj realizēt vecāku varu vai kura vecākiem pārtraukta vai atņemta vecāku vara;
3) audžuģimene - ģimene, kas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi un audzināšanu;
4) aizbildnis - persona, kas iecelta vai apstiprināta Civillikumā noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu bērna tiesību un interešu aizsardzību;
5) atbalsta ģimene - ģimene, kas bērna aprūpē un audzināšanā sniedz atbalstu ģimenei, kurā ir hroniski slims bērns, nepilnai ģimenei, daudzbērnu ģimenei vai ģimenei, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērna aprūpē un audzināšanā;
6) uzticības persona - persona, kas var sniegt atbalstu bērnam, kuram ir problēmas mācībās vai saskarsmē ar vienaudžiem vai ir nepieciešams cita veida atbalsts;
7) mājas - bērna pastāvīgā dzīvesvieta;
8) pajumte - dzīvošanai derīgā stāvoklī esoša apkurināma dzīvojamā telpa (mājoklis), kas atbilst būvniecības un sanitāro normu prasībām;
9) ārpusģimenes aprūpe - aprūpe, kas tiek nodrošināta bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem;
10) bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde - iestāde, kurā tiek nodrošināta bāreņu vai bez vecāku gādības palikušu bērnu aprūpe un audzināšana vai bērnu uzvedības sociālā korekcija un, ja nepieciešams, ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana;
11) privātā bērnu iestāde - fiziskās vai juridiskās personas izveidota iestāde, kas nodrošina bērnu interesēm un vajadzībām atbilstošu pakalpojumu sniegšanu bērnu vispusīgai attīstībai;
12) patversme - bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi un audzināšanu;
13) vardarbībā cietis bērns - bērns, kas cietis no ģimenes locekļa vai citas personas fiziskas, seksuālas vai emocionālas vardarbības;
14) seksuāla vardarbība - bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu;
15) fiziska vardarbība - bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu;
16) emocionāla vardarbība - bērna emocionālo vajadzību ignorēšana vai bērna psiholoģiska ietekmēšana;
17) vecāku nolaidība - bērna veselības aprūpes, uztura, izglītības, vides, kā arī citu svarīgu fizisku vai emocionālu vajadzību neapmierināšana, ja vecākiem ir bijusi iespēja šīs vajadzības apmierināt;
18) minimālais bērna labklājības līmenis - līdzekļu daudzums, kas nepieciešams, lai nodrošinātu bērna tiesības uz attīstību, veselības aprūpi, izglītību un citas likumā noteiktās bērna tiesības.
2.pants. Likuma uzdevums
(1) Šā likuma uzdevums ir noteikt bērna tiesības, brīvības un to aizsardzību, ņemot vērā, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība.
(2) Šis likums regulē arī pamatnosacījumus, saskaņā ar kuriem kontrolējama bērna uzvedība un nosakāma viņa atbildība, tas reglamentē vecāku un citu fizisko un juridisko personu, kā arī valsts un pašvaldību tiesības, pienākumus un atbildību par bērna tiesību nodrošināšanu, nosaka bērna tiesību aizsardzības sistēmu un tās darbības tiesiskos principus.
(3) Bērna tiesību aizsardzība ir valsts politikas sastāvdaļa. Valsts un pašvaldības organizē un kontrolē bērna tiesību aizsardzību visā valsts teritorijā.
3.pants. Bērns un bērna tiesību vienlīdzības princips
(1) Bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kurām saskaņā ar likumu pilngadība iestājas agrāk, tas ir, personas, kuras izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.
(2) Bērna tiesības un brīvības valsts nodrošina visiem bērniem bez jebkādas diskriminācijas - neatkarīgi no bērna, viņa vecāku, aizbildņu, ģimenes locekļu rases, tautības, dzimuma, valodas, partijas piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, dzīvesvietas valstī, mantiskā un veselības stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem."
2. 5.panta pirmajā daļā:
aizstāt 1.punktā vārdu "audžuvecāki" ar vārdu "audžuģimene";
papildināt 4.punktu pēc vārdiem "sabiedriskās organizācijas" ar vārdiem "un citas fiziskās vai juridiskās personas".
3. Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Bērnam ir tiesības uz savas identitātes saglabāšanu."
4. Izteikt 10.panta ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Minimālo bērna labklājības līmeni valstī nosaka Ministru kabinets."
5. 11.pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Bērnam ir tiesības uz bezmaksas pirmsskolas sagatavošanu, pamata un vidējo izglītību, kā arī arodizglītību.";
papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Bērnam ir tiesības apgūt kultūras mantojumu un piedalīties tā aizsardzībā, kā arī attīstīt savas jaunrades spējas."
6. Papildināt 12.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Profesijas apguve tiek nodrošināta izglītības iestādēs, bet bērniem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu un ir reģistrējušies kā bezdarbnieki, - ar valsts nodarbinātības dienesta starpniecību."
7. Izslēgt 13.panta pirmajā daļā vārdus "līdz 14 gadu vecumam".
8. Izslēgt 14.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu "savu".
9. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:
"18.pants. Bērna tiesību garantijas
Bērna tiesību garantijas noteiktas Satversmē, šajā likumā, citos likumos un normatīvajos aktos, kā arī Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos."
10. 20.pantā:
papildināt pirmo daļu ar vārdiem "un kuri ir speciāli sagatavoti darbam ar bērniem";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Lietas, kas saistītas ar bērna tiesību vai interešu nodrošināšanu, arī krimināllietas, kurās tiesājamais ir nepilngadīgs, tiesā izskatāmas ārpus kārtas."
11. 21.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Bērna paša drošības un aizsardzības interesēs bērna tiesību īstenošanu var pakļaut tādiem ierobežojumiem, kas noteikti ar likumu un nepieciešami nacionālās drošības, sabiedriskās kārtības, iedzīvotāju tikumības un veselības aizsardzībai un citu personu tiesību un brīvību aizsardzībai.";
aizstāt otrajā daļā vārdus "rīcībā konstatēts pārkāpums" ar vārdiem "tiesības tiek ierobežotas".
12. Izslēgt 22.panta otrajā daļā vārdus "kā arī".
13. Papildināt 23.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Bērnam ir pienākums saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi."
14. 24.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdu "mantisko" ar vārdu "mantas";
aizstāt trešajā daļā vārdus "likumīgie pārstāvji" ar vārdiem "dabiskie aizbildņi (likumiskie pārstāvji)".
15. 26.pantā:
izslēgt otrās daļas pēdējo teikumu;
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Valsts un pašvaldības sniedz atbalstu ģimenes un bērnu izglītības, veselības nostiprināšanas, kultūras un sporta, kā arī atpūtas iestādēm un organizācijām, lai sekmētu bērna fizisko attīstību un radošo darbību, gādā par bērna brīvā laika pavadīšanas iespējām un sniedz citus pakalpojumus, kuri veicina bērna pilnveidošanos un palīdz ģimenei bērna audzināšanā."
16. 27.pantā:
papildināt trešo daļu ar tekstu šādā redakcijā:
"kā arī tiek nodrošināta neatliekama bezmaksas palīdzība slimnīcās un rehabilitācijas iestādēs.";
papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Šajos gadījumos pašvaldības sociālās palīdzības dienests kopā ar citām pašvaldības institūcijām, bērna vecākiem un bērna tiesību aizsardzības iestādēm izstrādā ģimenes atbalsta un palīdzības programmu."
17. Izslēgt 29.panta otro daļu.
18. Izteikt 31.pantu šādā redakcijā:
"31.pants. Adopcija
(1) Lai bērna attīstībai nodrošinātu ģimenisku vidi, tiek atbalstīta adopcija.
(2) Adopcijas tiesiskos pamatus nosaka Civillikums. Adopcijas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(3) Likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša kāda no starptautiskajām konvencijām, kas nosaka bērna tiesību aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijā, vai ja Latvija ar to ir noslēgusi divpusēju līgumu par tiesisko sadarbību adopcijas jomā."
19. Papildināt 33.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Gadījumos, kad vecākiem ir pārtraukta vecāku vara, bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes vadītājs var atļaut bērnam uzturēties pie vecākiem svētku dienās un brīvdienās, ja bāriņtiesa devusi rakstveida piekrišanu."
20. Papildināt 35.pantu ar tekstu šādā redakcijā:
"likums "Par bāriņtiesām un pagasttiesām", kā arī Bāriņtiesu un pagasttiesu darbības noteikumi."
21. 37.pantā:
izslēgt ceturtās daļas otro teikumu;
papildināt pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajos gadījumos par bērna ņemšanu aprūpē bērnu iestāde paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) ne vēlāk kā nākamajā dienā.";
uzskatīt līdzšinējo sesto daļu par septīto daļu un izteikt tās otro teikumu šādā redakcijā:
"Prasības vispārējām bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēm, kā arī medicīniski sanitārās un higiēnas prasības nosaka Ministru kabinets."
22. Izteikt 38.pantu šādā redakcijā:
"38.pants. Īpašās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes
(1) Īpašās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes ir sociālās korekcijas izglītības iestādes, kurās tiek ievietoti bērni ar sociālās uzvedības novirzēm un kurās, ja nepieciešams, tiek piemēroti ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļi. Bērns ievietojams īpašā bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, ja viņa uzvedības sociālā korekcija, viņam uzturoties dzīvesvietā, bijusi nesekmīga vai arī viņš izdarījis noziedzīgu nodarījumu pirms 14 gadu vecuma sasniegšanas.
(2) Šajā pantā minētajās iestādēs bērnu var ievietot ar tiesas nolēmumu atbilstoši atsevišķā likumā noteiktajai kārtībai."
23. 42.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "mācību iestāde" ar vārdiem "izglītības iestāde";
papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, bērnam atstājot bērnu aprūpes un audzināšanas iestādi, viņam rakstveidā sniedz informāciju par likumā noteiktajām sociālajām garantijām, arī par tiesībām saņemt dzīvokli.";
aizstāt līdzšinējā otrajā daļā vārdu "Lēmumu" ar vārdu "Nolēmumu" un uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.
24. 43.pantā:
uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu;
papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Ja bērns turpina mācīties, šā panta pirmajā daļā minētās un neizmantotās garantijas tiek saglabātas visu mācību laiku, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai."
25. 45.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Par bērna ievietošanu citā ģimenē vai privātā bērnu iestādē uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, vecāki vai aizbildnis nekavējoties paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) pēc šīs ģimenes dzīvesvietas vai attiecīgās iestādes atrašanās vietas.";
papildināt pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:
"(4) Bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde var atļaut bērnam iknedēļas brīvdienās un svētku dienās ciemoties un uzturēties svešā ģimenē, ja iestādes administrācija iepriekš ir apsekojusi apstākļus šajā ģimenē un nākusi pie atzinuma, ka uzturēšanās tajā nekaitē bērnam, kā arī rakstveidā par to informējusi bāriņtiesu (pagasttiesu).
(5) Ievietot bērnu ģimenē uz laiku, kas pārsniedz šā panta ceturtajā daļā minēto, bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde var, ja iepriekš ir apsekoti šīs ģimenes materiālie un sadzīves apstākļi un bāriņtiesa (pagasttiesa) ir atzinusi par iespējamu ievietot bērnu šajā ģimenē. Bērna ēdināšanas izdevumus sedz bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde, vienojoties ar ģimeni.
(6) Ievietot ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu uz laiku ģimenē vai bērnu iestādē ārvalstī var ar bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanu, ja iepriekš šī ievietošana ir saskaņota ar attiecīgās valsts bērnu tiesību aizsardzības iestādi, ievērojot šajā valstī noteikto kārtību."
26. Izteikt 47.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Lai mazinātu negatīvas sociālās vides ietekmi, valsts sociālās politikas uzdevums ir veidot labvēlīgu kultūrvidi un popularizēt veselīgu dzīvesveidu. Valsts budžetā tam atvēlami līdzekļi."
27. Izslēgt 48.panta piektās daļas pirmajā teikumā vārdu "speciālā" un otrajā teikumā - vārdu "speciāli".
28. Izslēgt 49.panta trešās daļas pēdējā teikumā vārdu "speciāli".
29. Papildināt likumu ar 50.1 pantu šādā redakcijā:
"50.1 pants. Ierobežojumi bērna iesaistīšanai pasākumos
Bērnu aizliegts iesaistīt pasākumos (konkursos, modeļu aģentūru darbā u.tml.), kuros tiek vērtēts viņa ārējais izskats."
30. Papildināt 52.panta trešās daļas 1.punktu ar vārdiem "kurš speciāli sagatavots darbam ar vardarbībā cietušiem bērniem".
31. Aizstāt 53.pantā vārdus "un kuram" ar vārdiem "neatkarīgi no tā, vai".
32. Aizstāt 55.panta otrajā daļā vārdu "integrēties" ar vārdu "iekļauties".
33. Izteikt 58.pantu šādā redakcijā:
"58.pants. Likumpārkāpumu profilakses darba organizācija
(1) Likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem veic pašvaldība sadarbībā ar bērnu vecākiem, izglītības iestādēm, valsts policiju, sabiedriskajām organizācijām un citām iestādēm.
(2) Pašvaldība profilakses lietu iekārto un uzvedības sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu izstrādā katram bērnam, kurš:
1) izdarījis noziedzīgu nodarījumu un pirmstiesas izmeklēšanas laikā nav apcietināts;
2) atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu;
3) atbrīvots no kriminālatbildības;
4) atbrīvots no ieslodzījuma vai soda izciešanas vietas;
5) izdarījis Krimināllikumā paredzētās prettiesiskās darbības pirms 14 gadu vecuma sasniegšanas;
6) vairāk nekā divas reizes izdarījis Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētās prettiesiskās darbības;
7) ubago, klaiņo vai veic citas darbības, kas var novest pie prettiesiskas rīcības.
(3) Valsts policija var ņemt profilaktiskajā uzskaitē bērnus, kuri norādīti šā panta otrās daļas 1. - 6.punktā, kā arī citus bērnus, kuriem pašvaldībā iekārtota profilakses lieta, ja izstrādātā sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programma paredz policijas līdzdalību konkrētajā lietā."
34. 59.pantā:
papildināt pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:
"7) patvaļīgi aizgājis no ģimenes, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes.";
aizstāt otrajā daļā skaitļus "3. - 6." ar skaitļiem "3. - 7.".
35. Papildināt 61.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:
"4) apstiprina valsts programmu sociālo pedagogu un sociālo darbinieku sagatavošanā."
36. Izteikt 62.pantu šādā redakcijā:
"62.pants. Labklājības ministrijas kompetence
Labklājības ministrija:
1) izstrādā valsts politikas projektus bērnu un ģimenes sociālās drošības, tajā skaitā sociālās apdrošināšanas, sociālās palīdzības (sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, materiālās palīdzības), veselības aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas, kā arī pusaudžu nodarbinātības jomā, koordinē šo projektu īstenošanu un atbild par tā izpildi;
2) nodrošina medicīnisko un sociālo rehabilitāciju bērniem, kuri cietuši no vardarbības vai citas prettiesiskas darbības;
3) nodrošina medicīnisko rehabilitāciju un tehnisko palīglīdzekļu saņemšanu, kā arī attīsta valsts institucionālās un alternatīvās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu tīklu bērniem ar īpašām vajadzībām;
4) metodiski vada bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu;
5) uzrauga un metodiski vada bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu aizbildnības jautājumos;
6) nodrošina valsts pasūtījumu sociālo darbinieku un sociālo pedagogu sagatavošanai par valsts budžeta līdzekļiem."
37. Izteikt 63.pantu šādā redakcijā:
"63.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence
(1) Izglītības un zinātnes ministrija:
1) izstrādā valsts politikas projektus bērnu izglītības un sporta jomā un organizē apstiprināto projektu izpildi;
2) nodrošina izglītības pieejamību un kvalitāti, kā arī bērnu ar īpašām vajadzībām un tādu bērnu iekļaušanos sabiedrībā, kuri cietuši no vardarbības vai citas prettiesiskas darbības, no narkotisko, toksisko un citu apreibinošu vielu vai alkohola lietošanas vai negatīvas sociālās vides ietekmes;
3) izstrādā izglītošanas programmas bērna tiesību aizsardzības jomā;
4) nodrošina veselības mācības kā obligāta mācību priekšmeta ieviešanu skolās;
5) nosaka izglītības darbiniekiem izvirzāmās kvalifikācijas prasības un kritērijus, veicina izglītības darbinieku kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanu;
6) kopā ar Labklājības ministriju izstrādā valsts programmu sociālo darbinieku, sociālo pedagogu un skolotāju sagatavošanai darbam ar bērniem ar īpašām vajadzībām un bērniem, kuriem nepieciešama uzvedības sociālā un pedagoģiskā korekcija, kā arī ar šo bērnu ģimenēm un koordinē valsts programmas īstenošanu;
7) izstrādā valsts politikas projektu bērna tiesību aizsardzības jomā.
(2) Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā atrodas Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs."
38. 64.pantā:
papildināt pantu ar jaunu 2.punktu šādā redakcijā:
"2) sadarbībā ar citām institūcijām veic pasākumus cīņai pret bērnu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un bērnu neatgriešanos no ārvalstīm;";
papildināt līdzšinējo 2.punktu ar vārdiem "un viņu ģimenēm" un uzskatīt to par 3.punktu.
39. Papildināt likumu ar 64.1, 64.2 un 64.3 pantu šādā redakcijā:
"64.1 pants. Tieslietu ministrijas kompetence
(1) Tieslietu ministrija organizē tiesnešu apmācību bērna tiesību jautājumos.
(2) Tieslietu ministrija nodrošina tādu tiesu darba organizāciju, lai lietas, kas saistītas ar bērna tiesību un interešu aizsardzību, tiktu izskatītas ārpus kārtas.
64.2 pants. Kultūras ministrijas kompetence
Kultūras ministrija izstrādā valsts programmu bērnu kultūras un kultūrizglītības jomā un atbild par tās īstenošanu.
64.3 pants. Ģenerālprokuratūras kompetence
Ģenerālprokuratūra organizē prokuroru apmācību bērna tiesību jautājumos un nodrošina bērna tiesību ievērošanu pirmstiesas izmeklēšanas procesā."
40. Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:
"65.pants. Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs
(1) Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs:
1) izstrādā priekšlikumus valsts politikas projektam bērna tiesību aizsardzības jomā un ikgadēju valsts programmas projektu bērnu stāvokļa uzlabošanai un atbild par apstiprināto projektu īstenošanu;
2) uzrauga likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu bērna tiesību aizsardzības jomā un izstrādā priekšlikumus par bērna tiesību aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos;
3) koordinē valsts un pašvaldību iestāžu darbību, uzrauga un analizē bērna tiesību aizsardzības procesa kvalitāti bērna tiesību aizsardzības jomā;
4) reizi pusgadā sniedz Saeimai un Ministru kabinetam rakstveida ziņojumu par centra darbu un pārskatu par bērnu stāvokli valstī;
5) reizi piecos gados sagatavo iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejai ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna tiesību nodrošināšanai.
(2) Valsts bērna tiesību aizsardzības centra pakļautībā ir rajonu (pilsētu) bērna tiesību aizsardzības inspekcijas (inspektori), kuru pienākums ir uzraudzīt likumu izpildi attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
(3) Rajonu (pilsētu) bērna tiesību aizsardzības inspekcijai (inspektoram) ir tiesības pēc savas iniciatīvas vai sakarā ar sūdzību pārbaudīt jebkuras valsts vai pašvaldības iestādes, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās vai juridiskās personas darbību bērna tiesību aizsardzības jautājumos, pieprasīt no minētajām iestādēm, organizācijām un personām informāciju vai paskaidrojumus šajā jomā.
(4) Sakarā ar pārbaudes rezultātiem inspekcija (inspektors) dod ieteikumus pārkāpumu novēršanai un, ja nepieciešams, ierosina, lai attiecīgā iestāde vainīgo amatpersonu sauc pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.
(5) Ministru kabinets ieceļ amatā Valsts bērna tiesību aizsardzības centra direktoru un apstiprina centra nolikumu."
41. 66.pantā:
papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Rajona pašvaldība koordinē šā panta pirmajā daļā minēto darbību izpildi.";
uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par piekto daļu.
42. 67.pantā:
aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus "pagasta (pilsētas) pašvaldība" ar vārdiem "rajona un vietējā pašvaldība";
papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Laikā, kad bērns atrodas ārpusģimenes aprūpē, viņa pastāvīgā dzīvesvieta saglabājas tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi.";
aizstāt septītajā daļā vārdus "bez vecāku aizgādnības palikušais bērns" ar vārdiem "bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns";
uzskatīt līdzšinējo ceturto, piekto, sesto un septīto daļu attiecīgi par piekto, sesto, septīto un astoto daļu.
43. Papildināt likumu ar 67.1 pantu šādā redakcijā:
"67.1 pants. Informatīvie statistiskie pārskati par bērna tiesību stāvokli
Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās un pašvaldības nodrošina statistisko novērošanu attiecībā uz bērna tiesību aizsardzību valstī, kā arī ģimenēm, kurām izbeigta vai pārtraukta vecāku vara vai kuras kopā ar bērniem izliktas no dzīvokļa, attiecībā uz bērnu adopciju, bērnu nodošanu ārpusģimenes aprūpē, audzinoša un ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem, bērnu saukšanu pie kriminālatbildības un bērniem, kuri kļuvuši par vardarbības upuriem, un attiecīga kopsavilkuma iesniegšanu Centrālajai statistikas pārvaldei. Centrālā statistikas pārvalde reizi gadā apkopo minēto informāciju un iesniedz to Valsts bērna tiesību aizsardzības centram."
44. Izslēgt 69.panta otrajā daļā vārdus "kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu".
45. Papildināt 72.panta trešās daļas 2.punktu ar vārdiem "kas konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu".
46. Papildināt likumu ar 76.pantu šādā redakcijā:
"76.pants. Kārtība, kādā bērns var šķērsot valsts robežu
(1) Bērns var šķērsot valsts robežu patstāvīgi, vecāku (aizbildņa) vai viņu pilnvarotas personas pavadībā.
(2) Ja bērns šķērso valsts robežu kopā ar vienu no vecākiem, izbraukšanai nepieciešama otra vecāka piekrišana, kas apliecināta pie notāra vai bāriņtiesā (pagasttiesā).
(3) Ja bērns viens pats šķērso valsts robežu, izbraukšanai nepieciešama abu vecāku (aizbildņa) piekrišana, kas apliecināta pie notāra vai bāriņtiesā (pagasttiesā). Bērns viens pats var šķērsot valsts robežu, ja ir sasniedzis 7 gadu vecumu.
(4) Ja bērns šķērso valsts robežu vecāku (aizbildņa) pilnvarotas personas pavadībā, izbraukšanai nepieciešama abu vecāku (aizbildņa) piekrišana, kas apliecināta pie notāra vai bāriņtiesā (pagasttiesā). Ja bērns šķērso valsts robežu grupā, nepieciešams, lai viens no vecākiem dotu tam piekrišanu.
(5) Ja šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos viens no vecākiem atsakās dot piekrišanu vai nav sasniedzams, piekrišanu var dot bāriņtiesa (pagasttiesa).
(6) Ja valsts robežu šķērso bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, atļauju izbraukšanai dod aizbildnis vai bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes vadītājs un bāriņtiesa (pagasttiesa), pirms tam pārliecinoties, ka izbraukšana ir bērna interesēs un būs nodrošināta bērna aprūpe, viņam atrodoties ārpus valsts robežām.
(7) Kārtību, kādā bērnam noformējama atļauja šķērsot valsts robežu un kādā veicama kontrole par viņa atgriešanos, nosaka Ministru kabinets."
47. Pārejas noteikumos:
izteikt 1.punktu šādā redakcijā:
"1. Ministru kabinets:
līdz 2000.gada 31.decembrim iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos;
līdz 2000.gada 31.decembrim iesniedz Saeimai likumprojektu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem un likumprojektu par ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem. ";
izslēgt 3. un 4.punktu;
uzskatīt līdzšinējo 5.punktu par 3.punktu;
papildināt pārejas noteikumus ar 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:
"4. Centrālā statistikas pārvalde kopā ar Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, īpašu uzdevumu ministru valsts pārvaldes un pašvaldību lietās un pašvaldībām līdz 2000.gada 1.jūnijam izstrādā un apstiprina vienotu statistisko pārskatu sistēmu bērna tiesību aizsardzības jautājumos.
5. Šā likuma 27.panta piektā daļa stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.
6. Šā likuma 11.panta otrās daļas noteikumi par bērna tiesībām uz bezmaksas pirmsskolas sagatavošanu stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī."
Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 9.martā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2000.gada 28.martā
 |
 |
 |
 |