Darbības ar dokumentu
Rīgā 2023. gada 27. jūnijā (prot. Nr. 34 55. §)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.2. pasākuma "Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi" (turpmāk – pasākums) pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – atlases kārta);
1.2. pasākuma un atlases kārtas mērķi;
1.3. atlases kārtai plānoto un pieejamo finansējumu;
1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs) un finansējuma saņēmējam;
1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus.
2. Pasākuma mērķis ir veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, mazinot kaitējuma riskus un veicinot noturību pret dabas katastrofām.
3. Atlases kārtas mērķis ir atjaunot un izbūvēt Jēkabpils valstspilsētā infrastruktūru, kas novērš plūdu risku un mazina applūšanu.
5. Atlases kārtā sasniedzamie projekta uzraudzības rādītāji un to vērtības, kas sasniedzamas līdz 2025. gada 31. decembrim:
5.1. iznākuma rādītājs – jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem. Iznākuma rādītāja vērtība projektā tiek sasniegta, ja projekta ietvaros veikti ieguldījumi aizsardzībai pret plūdiem 6,4 kilometrus garā posmā Daugavas piekrastes un krastu joslā;
5.2. iznākuma rādītājs – "zaļā" infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām. Iznākuma rādītāja vērtība projektā tiek sasniegta, ja projekta ietvaros veikti ieguldījumi aizsardzības pret plūdiem stiprināšanai 7,88 hektārus lielā platībā, piemērojot "zaļās" vai "zilās" infrastruktūras paņēmienus;
5.3. rezultāta rādītājs – iedzīvotāji, kas gūst labumu no pretplūdu pasākumiem. Rezultāta rādītāja vērtība projektā tiek sasniegta, ja projekta ietvaros veikti ieguldījumi aizsardzībai pret plūdiem, kas nodrošina aizsardzību vismaz 4000 iedzīvotāju;
5.4. rezultāta rādītājs – iedzīvotāji, kuriem ir pieejama jauna vai uzlabota "zaļā" infrastruktūra. Rezultāta rādītāja vērtība projektā tiek sasniegta, ja projekta ietvaros veikti ieguldījumi aizsardzībai pret plūdiem, kas nodrošina aizsardzību vismaz 4000 iedzīvotāju, kas dzīvo divu kilometru rādiusā no publiskās "zaļās" vai "zilās" infrastruktūras.
7. Atlases kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
8. Atlases kārtas īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir vismaz 16 931 290 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 14 391 596 euro apmērā un nacionālais līdzfinansējums, ko veido valsts budžeta līdzfinansējums 1 898 347 euro un pašvaldības līdzfinansējums vismaz 641 347 euro apmērā.
(MK 12.09.2023. noteikumu Nr. 527 redakcijā)
9. Attiecināmā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma, un valsts budžeta un pašvaldības līdzfinansējuma apmērs kopā ir vismaz 15 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu piešķir grantu atbalsta veidā.
(MK 12.09.2023. noteikumu Nr. 527 redakcijā)
10. Projekta iesniedzējs atlases kārtas ietvaros ir Jēkabpils novada pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā esošajā nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijā jāīsteno pasākumi, kas novērš reģionāla mēroga dabas (hidroloģiskas) katastrofas draudus un tās radītās sekas, vienlaikus novēršot apdraudējumu, ja nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijā iestājas augsts plūdu risks. Projekta iesniedzējs, kura projekta iesniegums ir apstiprināts, ir finansējuma saņēmējs.
11. Projekta iesniedzējs nodrošina, ka tam līdz būvdarbu uzsākšanas brīdim ir tiesības veikt būvdarbus zemesgabalos (arī zem ūdensobjekta esošos zemesgabalos), kur paredzēts īstenot projektu.
12. Projekta iesniedzējs saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām elektroniski sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.
13. Projekta iesniedzējs veic projekta vispārīgu ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu un noformē to apraksta veidā.
14. Atlases kārtas ietvaros ir atbalstāma Daugavas labā un kreisā krasta aizsargdambju pārbūve, pretplūdu un saistīto inženiertīklu izbūve un pārbūve, kā arī "zaļās" un "zilās" infrastruktūras izbūve Jēkabpils valstspilsētā, daļu darbību īstenojot arī Jēkabpils novada Salas pagastā, saskaņā ar Daugavas upju baseinu apgabala plūdu riska pārvaldības plānā 2022.–2027. gadam noteiktajiem pasākumiem Jēkabpils valstspilsētas plūdu apdraudējuma mazināšanai.
15. Atlases kārtas ietvaros nav atbalstāma:
15.1. valsts nozīmes meliorācijas sistēmu atjaunošana un pārbūve;
15.2. valsts īpašumā esošu polderu infrastruktūras atjaunošana un pārbūve;
15.3. upes un citu ūdensobjektu gultnes un apauguma tīrīšana, ja vien tās nav darbības, kas nepieciešamas "zaļās" un "zilās" infrastruktūras izveidei.
17. Tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas atbalstāmo darbību īstenošanai:
17.1. būvdarbu izmaksas, tai skaitā "zaļās" un "zilās" infrastruktūras un inženiertīklu izbūves, atjaunošanas, pārbūves, nojaukšanas vai demontāžas izmaksas;
17.2. būvobjekta sagatavošanas un objekta teritorijas labiekārtošanas izmaksas;
17.3. hidroloģiskā vai hidroģeoloģiskā modeļa un hidroloģisko vai hidraulisko aprēķinu izmaksas dambju atjaunošanas darbībai;
17.4. būvprojekta, autoruzraudzības un būvdarbu būvuzraudzības izmaksas, ja to veikšanu nosaka būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti, bet kopā ar šo noteikumu 17.3. apakšpunktā minētajām izmaksām nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
17.5. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā 2021.–2027. gada plānošanas periodā publisko informāciju par projektiem un nodrošina Eiropas Savienības fondu publicitātes, saziņas un vizuālās identitātes prasību ieviešanu, bet nepārsniedzot vienu procentu no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām;
17.6. izmaksas horizontālā principa "vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai, tai skaitā:
17.6.1. šo noteikumu 17.5. apakšpunktā minētās darbības īstenošanai – zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas un subtitru nodrošināšanas pakalpojumu izmaksas;
17.6.2. šo noteikumu 17.1. apakšpunktā minētās darbības īstenošanai – vides piekļūstamības ekspertu konsultāciju nodrošināšanas izmaksas.
18. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir uzskatāmi par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja vien tie nav atgūstami saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā.
19. Projekta izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra. Projekta iesniegumā paredzētie būvdarbi nevar būt pabeigti un nodoti ekspluatācijā pirms vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas.
20. Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas projektā kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta par finansējuma saņēmēja līdzekļiem.
21. Projekta iesniedzējs projektā plāno vai projekta iesniegumā izvērtē šādas horizontālā principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" darbības:
21.1. projektā nodrošina, ka jaunizveidotās un stiprinātās piekrastes joslas un upju krastu aizsardzības inženierbūvju kalpošanas laiks ir vismaz 50 gadu (nosacījums neattiecas uz "zaļās" un "zilās" infrastruktūras objektiem);
21.2. projekta iesniegumā izvērtē iespējas daļu no būvdarbu laikā izraktā materiāla izmantot atkārtoti;
21.3. projektā nodrošina, ka daļā labiekārtošanas darbu melnzemes vietā tiks izmantots no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem (dārzu un parku atkritumiem) sagatavots komposts;
21.4. iesniegumā norāda, vai darbībām ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai sākotnējais izvērtējums.
22. Sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem mēneša laikā no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas.
23. Atlases kārtas ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim.
24. Projekta ietvaros iepirkumus veic saskaņā ar publiskos iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru.
25. Ja attiecināms, projekta ietvaros, veicot iepirkumus, nodrošina vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), kā arī izvērtē sociāli atbildīga un inovatīva publiskā iepirkuma nosacījumu piemērošanu.
26. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
26.1. nodrošina regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantā noteiktos informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, un Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām;
26.2. savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi sešos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;
26.3. projekta izmaksu pieaugumu sedz no saviem līdzekļiem;
26.4. nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī nav plānots tos finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
26.5. nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības;
26.6. pārliecinās, ka līdzfinansēto pakalpojumu vai būvdarbu izmaksas atbilst tirgus cenai;
26.7. nodrošina, ka nekustamais īpašums, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, ir projekta iesniedzēja īpašumā, valdījumā vai turējumā projekta īstenošanas laikā un vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas un tādējādi tam ir tiesības piekļūt zemesgabaliem, kur paredzēts īstenot projektu un veikt tajos infrastruktūras uzturēšanas darbus;
26.8. nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju atbilstoši šo noteikumu 21.1. apakšpunktam un uzturēšanu visu projekta iesniegumā norādīto infrastruktūras kalpošanas laiku;
26.9. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu projekta īstenošanas un pēcuzraudzības laikā un ievēro šādus principus:
26.9.1. klimatdrošināšana;
26.9.2. nenodarīt būtisku kaitējumu;
26.9.3. vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana. Finansējuma saņēmējs nodrošina šā principa vispārīgās un specifiskās darbības un uzkrāj datus par šādu horizontālā principa rādītāju: objektu skaits, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība. Informāciju par šajā apakšpunktā minēto rādītāju finansējuma saņēmējs sniedz sadarbības iestādei vienlaikus ar informāciju par šo noteikumu 5. punktā minēto rādītāju vērtības sasniegšanu;
26.10. finansējuma saņēmējs novērš interešu konflikta risku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta prasībām.
27. Ja sadarbības iestādei ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, tā, izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu un pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā, ka plānotā avansa apmērs un tā pamatojums atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta finansējuma kopsummas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs M. Sprindžuks
 |
 |
 |
 |