Tiesību akts: spēkā esošs
Aizkraukles novada domes saistošie noteikumi Nr. 2023/2

Aizkrauklē 2023. gada 16. februārī
Par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu Aizkraukles novadā
APSTIPRINĀTI
ar Aizkraukles novada domes
2023. gada 16. februāra sēdes lēmumu Nr. 66
(prot. Nr. 2, 3. p.)

PRECIZĒTI
ar Aizkraukles novada domes
2023. gada 18. maija sēdes lēmumu Nr. 312
(prot. Nr. 6, 4. p.)

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
45. panta pirmās daļas 3. un 4. punktu,
Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra
noteikumu Nr. 906 "Dzīvojamās mājas
sanitārās apkopes noteikumi
" 4. punktu,
Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta
noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi"
158.2. apakšpunktu
I. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

1. Saistošie noteikumi par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu Aizkraukles novadā (turpmāk – noteikumi) nosaka kārtību, kādā kopjama Aizkraukles novada administratīvā teritorija, tajā skaitā uzturamas tajā esošās būves, nodrošinot sanitāro tīrību, teritorijas sakoptību, aizsardzību un pilsētvides ainavas saglabāšanu.

2. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

2.1. ainaviska pļava – pilsētas vai ciemu teritorijās dabai pietuvināts zāliena veids, kurā līdzās aug dažādu sugu savvaļas puķes (kliņģerītes, margrietiņas, kumelītes, āboliņš, dzirkstelītes, dzeltenās ilzītes, cekulainā ziepene u.c.), kas aptver vismaz 50 procentus no konkrētā zāliena, un tajā neaug invazīvās citzemju sugas (korintes, lupīnas, zeltslotiņas, slotzari u.c.), tādējādi uzlabojot bioloģisko daudzveidību;

2.2. piebrauktuve – attiecīgi aprīkots ceļa (ielas) elements, kas paredzēts transportlīdzekļu piekļūšanai no ceļa (ielas) braucamās daļas līdz ceļam (ielai) piegulošajai teritorijai un īpašumam;

2.3. īpašumam piegulošā teritorija – publiskā lietošanā nodota pašvaldības teritorija (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) pilsētas un ciemu teritorijā, bet ne tālāk kā sešu metru platumā no nekustamā īpašuma robežas;

2.4. pilsētvides ainavas teritorija – Aizkraukles novada teritorijas plānojumā noteiktā pilsētas un ciemu teritorija;

2.5. ainaviski vērtīgā teritorija – Aizkraukles novada teritorijas plānojumā noteiktās īpašas nozīmes ainaviskā teritorija.

2.6. publiska teritorija (publiska ārtelpa) – ielas, laukumi, parki, skvēri, krastmalas, pagalmi, kuri bez ierobežojumiem pieejami sabiedrībai, neatkarīgi no tā, kā īpašumā vai valdījumā tie atrodas.

3. Nekustamais īpašums šo noteikumu izpratnē ir nekustamā īpašuma objekts (zemes vienība vai būve) vai šo objektu kopība (zemes vienība un būve).

II. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA UN ĪPAŠUMAM PIEGULOŠĀS TERITORIJAS UZTURĒŠANA UN KOPŠANA

4. Nekustamā īpašuma un īpašumam piegulošās teritorijas kopšanu nodrošina:

4.1. nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais vai faktiskais valdītājs;

4.2. būves īpašnieks, ja nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala un būves un tas pieder dažādām personām (dalītais īpašums). Ja publiski pieejamos reģistros būves īpašnieks nav norādīts, nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas kopšanu nodrošina zemes īpašnieks;

4.3. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieki (gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala kopšanas nodrošināšanu bez pārvaldnieka starpniecības, lēmumā nosakot darbu kārtību un dzīvokļu īpašnieku atbildību), ja nekustamā īpašuma sastāvā ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja.

5. Noteikumu 4. punktā minētās personas, veicot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un nedzīvojamo namu teritoriju un īpašumam piegulošo teritoriju uzturēšanu, nodrošina:

5.1. teritorijas sakopšanu, tajā skaitā nokritušo lapu un zaru savākšanu (lapu savākšanu veic ne vēlāk kā līdz katra gada 15. novembrim), nepieļaujot nokritušo lapu, zaru uzkrāšanos, nepievilcīgas ainavas veidošanos;

5.2. nepieļaut uzkopšanas rezultātā radīto atkritumu, netīro ūdeņu, zāles, lapu un citu priekšmetu izmešanu neparedzētās vietās – uz ceļiem, ietvēm, gūliju nosegrestēs (rīdziņu restēs), grāvjos vai apstādījumos;

5.3. regulāru zāliena pļaušanu:

5.3.1. pilsētās, kā arī ciemu teritorijās zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus. Zāliena nopļaušana veicama ne retāk kā divas reizes gadā – līdz 20. jūnijam un 1. septembrim.

5.3.2. pilsētas vai ciemu teritorijās, kurās ir izveidota ainaviska pļava:

5.3.2.1. zāliens pļaujams 2 metrus platā zona uz katru pusi no publiskā lietošanā esošām piebrauktuvēm, piebraucamajiem ceļiem, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem un laukumiem, un zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus;

5.3.2.2. pārējā zāliena nopļaušana veicama, kad lielākā daļa ziedaugu ir noziedējuši un sākušas veidoties sēklas, vai puķes ir noziedējušas, pie stumbra apakšas lapas nomelnējušas, un dominē augi, kas pēc noziedēšanas zaudē savu pievilcīgumu;

5.3.2.3. nopļauto masu pēc nopļaušanas ir jāsavāc.

5.3.3. pārējo kopjamo zemesgabalu teritorijās zālienu nopļauj līdz 1. oktobrim, lai nepieļautu kūlas veidošanos.

5.4. apstādījumu kopšanu, kas nozīmē krūmu, dzīvžogu, koku (koku vainagu) un to zaru apzāģēšanu gar ietvēm un brauktuvēm (vietās, kurās var tikt traucēta gājēju un transporta pārvietošanās), kā arī veic būvēm traucējošo un bīstamo (sauso, aizlauzto) koku nozāģēšanu, kā arī nodrošina to novākšanu, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību, un nodrošina koku kopšanu, lai tie neveidojas par bīstamiem, bet bīstamos kokus novāc;

5.5. ziemas periodā attīrīt ietves, iekšpagalma un piebraucamos ceļus no sniega un ledus, ievērojot šādus noteikumus:

5.5.1. ietvju, celiņu un piebraucamo ceļu attīrīšanu no sniega un ledus jāveic katru darba dienu līdz plkst. 7.30, bet transporta līdzekļu stāvēšanai paredzēto teritoriju attīrīšana no sniega un ledus jāveic katru darba dienu līdz plkst. 9.00, izņemot intensīvas snigšanas laikā;

5.5.2. apledojuma laikā, lai novērstu slīdēšanu, katru dienu jānodrošina regulāra cietā seguma ietvju, iekšpagalma ceļu un laukumu kaisīšana ar pretslīdes materiāliem;

5.5.3. ietvju attīrīšana jāveic vismaz 1,5 metru platā joslā;

5.5.4. grantēto un bez cietā seguma ietvju, iekšpagalma ceļu un laukumu kaisīšana ar pretslīdes materiāliem jānodrošina pēc nepieciešamības, bet ne vēlāk kā 12 stundu laikā pēc sniega snigšanas beigām;

5.5.5. pēc sniega nokušanas, bet ne vēlāk kā līdz 1. jūnijam:

5.5.5.1. savākt ziemas periodā izkaisītās smiltis no brauktuvēm un gājēju celiņiem;

5.5.5.2. aizliegts smiltis izlīdzināt zālājos, krūmos un apkārt kokiem.

5.6. nepieļaut lāsteku veidošanos uz jumtiem un sniega uzkrāšanos, kas apdraud cilvēku dzīvību, veselību vai mantu. Šādos gadījumos nekavējoties jānorobežo bīstamā teritorija, jāveic lāsteku un sniega no jumtiem novākšana, kā arī nepieciešamības gadījumā jāveic pasākumi sniega un lāsteku novākšanai no brauktuves un ietvēm.

6. Noteikumu 4. punktā minētās personas pilsētas vai ciemu teritorijās, veicot viendzīvokļa māju un neapbūvētu zemesgabalu teritoriju un īpašumam piegulošo teritoriju uzturēšanu, nodrošina:

6.1. zāles nopļaušanu, nepieļaujot, ka zāliena augstums īpašumam piegulošajā publiskajā lietošanā esošajā teritorijā pārsniedz 20 centimetrus, bet pārējā īpašuma teritorijā, ja nožogota teritorija – 60 centimetrus, ja nav nožogota teritorija – 40 centimetrus;

6.2. teritorijā, kurā ir izveidota ainaviska pļava, uzturēšanu veikt Noteikumu 5.3.2. apakšpunktā noteiktajā kārtībā.

7. Aizkraukles novada administratīvajā teritorijā aizliegta:

7.1. ietvju un ceļu kaisīšana ar izdedžiem, pelniem, dubļiem, melnzemi un ar kaitīgām ķīmiskām vielām;

7.2. sniega un ledus tīrīšana no gājēju ietvēm un iekšpagalma ceļiem, bojājot ietves vai ceļa cieto segumu;

7.3. aizliegts mest sniegu uz brauktuvēm, ietvēm, sabiedriskā transporta pieturvietās un citās vietās, kur tas traucē gājēju pārvietošanos, transporta kustība vai piekļuvi ugunsdzēsības hidrantiem;

7.4. veidot sniega vaļņus sabiedriskā transporta pieturvietās, tuvāk par 5 m no gājēju pārejām, krustojumos, kur tie apdraud ceļu satiksmes drošību, un citās vietās, kur tie traucē gājēju pārvietošanos vai transporta satiksmi.

8. Lapu savākšana un zāliena pļaušana nav jāveic zemesgabalu piegulošajās teritorijās, kuru izmantošanas veids ir lauksaimniecības, meža, krūmāju un purvu zemes.

9. Noteikumu 4. punktā minētās personas nodrošina novietoto materiālu, tajā skaitā malkas vai cita kurināmā, smilts, grants u.c. materiālu vai priekšmetu, tajā skaitā satiksmē neizmantojamu transportlīdzekļu vai to daļu pārvietošanu uz īpašumā, valdījumā, lietošanā vai pārvaldīšanā esošo teritoriju ne vēlāk kā 14 dienu laikā no to novietošanas piegulošā teritorijā, kā arī savākt materiālu novietošanas un/vai pārvietošanas rezultātā radušos atkritumus un veikt teritorijas iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.

10. Noteikumu 4. punktā minētās personas, novietojot transportlīdzekļus stāvēšanai pagalmos ilgāk par trim diennaktīm, nodrošina teritorijas attīrīšanu no sniega ap transportlīdzekli tādā mērā, lai netiktu traucēta gājēju un transporta satiksme, kā arī ielu un piebraucamo ceļu kopšana ar mehāniskajiem līdzekļiem.

11. Aizkraukles novada administratīvajā teritorijā ierīkotajās un publiski pieejamās bērnu smilšu kastēs, zemes gabala, uz kura novietota smilšu kaste, īpašniekiem, tiesiskajiem vai faktiskajam valdītājiem ir jānodrošina smilšu kastes sakopšana līdz katra gada 1. jūnijam.

III. PRASĪBAS BŪVJU FASĀŽU UN CITU ĀRĒJO KONSTRUKCIJU UZTURĒŠANAI

12. Par būvju, to fasāžu un citu ārējo konstrukciju uzturēšanu atbild tās īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs, ja tas paredzēts pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumā.

13. Pilsētvides ainavas un ainaviski vērtīgās teritorijas uzturēšanas prasības būvju fasādēm un citām ārējām konstrukcijām (tai skaitā logu, durvju, balkonu, lodžiju, izkārtņu un citu ārējo konstrukciju) paredz to uzturēšanu tādā tehniskā un vizuālā kārtībā, kas atbilst būves arhitektoniskajam veidolam, nedegradē vidi un nebojā apkārtesošo pilsētvides ainavu un ainaviski vērtīgo teritoriju (noteikta pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā), netraucē uztvert kultūrvēsturiskos pieminekļus, neizjauc kultūrvēsturiskās vides tēlu un kultūrvēsturisko vērtību kopuma radīto noskaņu, tāpēc 12. punktā minētās personas:

13.1. nodrošina pie ieejām komerciāla rakstura objektos un citās sabiedriskās iestādēs sīkajiem atkritumiem paredzētu nedegoša materiāla urnu novietošanu. Nodrošina šo urnu uzturēšanu vizuālā un tehniskā kārtībā, nepieļaujot caurrūsējumu, bojājumus, netīrību, kā arī nodrošina to savlaicīgu iztukšošanu un atkritumu izvešanu;

13.2. neizmantot ilgāk par divpadsmit mēnešiem dažāda veida aizsargtīklus vai līdzīgus risinājumus uz ēku fasādēm vai citām ārējām konstrukcijām;

13.3. logu stiklojuma, durvju vai vārtu neesamības gadījumā, kā arī gadījumā, kad logu stiklojuma, durvju vai vārtu tehniskais stāvoklis nerada šķēršļus nepiederošu personu iekļūšanai būvēs vai pakļauj būvju iekštelpas laikapstākļu ietekmei, veic to atjaunošanu vai nodrošina būvju logu, durvju vai vārtu ailu noslēgšanu ar vienveidīgiem materiāliem atbilstoši būvju arhitektoniskajam stilam, kā arī atjauno atlocījušās palodzes vai novērš citus līdzīgus bojājumus;

13.4. nepieļauj būvju vēsturisko un dekoratīvo elementu bojājumus.

IV. ATVIEGLOJUMI UN PAŠVALDĪBAS LĪDZDALĪBA

14. Pilsētas vai pagasta un to apvienību pārvaldes vadītāji pēc īpašnieka – fiziskas personas iesnieguma, var noteikt, ka Aizkraukles novada pašvaldība fiziskas personas vietā pati organizē šo Noteikumu 5. un 6. punktā noteikto pienākumu izpildi attiecībā uz īpašumam piegulošo teritoriju, ja:

14.1. fiziska persona vecuma, slimības, invaliditātes (1. un 2. grupas personas ar invaliditāti) vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar izpildīt Noteikumu uzlikto pienākumu un īpašumā savu dzīvesvietu nav deklarējusi vai faktiski nedzīvo neviena pilngadīga darbspējīga persona;

14.2. fiziska persona ir politiski represētā persona vai Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieks, kuram nav kopīgas deklarētās dzīvesvietas ar citām pilngadīgām darbspējīgām personām.

15. Lai saņemtu Noteikumu 14. punktā noteiktos atvieglojumus, persona iesniedz motivētu iesniegumu un dokumentus, kas apliecina apstākļus, kas ir par pamatu atvieglojuma piešķiršanai. Ja atvieglojuma saņēmējam ir zuduši apstākļi, kas ir par pamatu atvieglojuma saņemšanai, tam ir pienākums 3 darba dienu laikā par to rakstiski paziņot pilsētas vai pagasta un to apvienību pārvaldes vadītājam.

16. Lēmumu par atteikumu noteikt atvieglojumu pieguļošās teritorijas kopšanā var apstrīdēt Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektoram.

17. Personas, kuru nekustamajiem īpašumiem piegulošās teritorijas platība ir lielāka par pusi no nekustamā īpašuma platības, var saņemt Aizkraukles novada pašvaldības palīdzību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā, slēdzot ar Aizkraukles novada pašvaldību vienošanos par sadarbību piegulošās publiskā lietošanās esošās teritorijas kopšanā.

18. Lai saņemtu saistošo noteikumu 17. punktā minēto palīdzību, personai jāvēršas Aizkraukles novada pašvaldībā ar iesniegumu. Pašvaldība viena mēneša laikā no dienas, kad Aizkraukles novada pašvaldībā saņemts personas iesniegums, pieņem lēmumu par palīdzības sniegšanu un vienošanās slēgšanu par sadarbību nekustamajam īpašumam piegulošās publiskā lietošanās esošās teritorijas kopšanā.

V. ADMINISTRATĪVIE PĀRKĀPUMI UN KOMPETENCE ADMINISTRATĪVĀ PĀRKĀPUMA PROCESĀ

19. Administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu II nodaļas prasību neievērošanu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Aizkraukles novada pašvaldības policija.

20. Administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu III nodaļas prasību neievērošanu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Aizkraukles novada Būvvalde.

21. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Aizkraukles novada domes Administratīvā komisija. Aizkraukles novada domes Administratīvā komisijas pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.

22. Par noteikumu 5. punktā noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām līdz 100 naudas soda vienībām, juridiskajām personām līdz 300 naudas soda vienībām.

23. Par noteikumu 6. punktā noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām līdz 100 naudas soda vienībām, juridiskajām personām līdz 300 naudas soda vienībām.

24. Par noteikumu 7. punktā noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām līdz 100 naudas soda vienībām, juridiskajām personām līdz 300 naudas soda vienībām.

25. Par noteikumu 9. punktā noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām līdz 100 naudas soda vienībām, juridiskajām personām līdz 300 naudas soda vienībām.

26. Par noteikumu 10. punktā noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām līdz 100 naudas soda vienībām, juridiskajām personām līdz 300 naudas soda vienībām.

27. Par noteikumu 11. punktā noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām līdz 50 naudas soda vienībām, juridiskajām personām līdz 150 naudas soda vienībām.

28. Par noteikumu 13. punktā noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām līdz 100 naudas soda vienībām, juridiskajām personām līdz 300 naudas soda vienībām.

29. Šajos noteikumos noteiktā administratīvā atbildība nav piemērojama daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un to teritorijas sanitārās apkopes prasību pārkāpumu gadījumos, par kuru atbildība paredzēta Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 29. pantā.

VI. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

30. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs L. Līdums
Aizkraukles novada domes 2023. gada 16. februāra saistošo noteikumu Nr. 2023/2 "Par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu Aizkraukles novadā"
paskaidrojuma raksts
1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums1.1. Pašvaldību likuma 44. panta pirmā daļa noteic, ka dome atbilstoši likumā vai Ministru kabineta noteikumos ietvertam pilnvarojumam izdod saistošos noteikumus.

Saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. un 4. punktu dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus, ja likumos nav noteikts citādi, jautājumos par teritoriju un būvju uzturēšanu, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu, par īpašumam piegulošu, publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) kopšanu.

Vienlaikus Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi" 4. punkts noteic, ka teritorijas sakopšanas darbi veicami pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Tāpat Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 158.2. apakšpunkts paredz, ka būve ir jāsakārto, jāveic tās konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem), ja būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis vai ārējais izskats neatbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām (būve ir vidi degradējoša vai bojā ainavu), kuras ir noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu, savukārt 159.2. apakšpunkts paredz, ka pašvaldība nosaka būves īpašniekam pienākumu sakārtot būvi, lai tā atbilstu pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām, ja būve bojā ainavu.

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 17. punktu 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome izvērtē novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus novada saistošos noteikumus, un līdz novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim ir spēkā novadu veidojošo bijušo pašvaldību saistošie noteikumi (..).

No 2023. gada 1. janvāra spēkā stājās Pašvaldību likums. Saistošie noteikumi izstrādāti un izdoti atbilstoši spēkā esošajam regulējumam.

1.2. Saistošo noteikumu mērķis ir noteikt vienotu kārtību, kādā kopjama Aizkraukles novada administratīvā teritorija, tajā skaitā uzturamas tajā esošās būves, nodrošinot sanitāro tīrību, teritorijas sakoptību, aizsardzību un pilsētvides ainavas saglabāšanu.

Saistošajos noteikumos ietvertais regulējums ļauj panākt to, lai nedzīvojamo namu un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritoriju, viendzīvokļa māju un neapbūvētu zemesgabalu teritoriju īpašnieks, tiesiskais, faktiskais valdītājs vai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks pienācīgi koptu nekustamo īpašuma un īpašumam pieguļošo teritoriju, kā arī būvju īpašnieks, tiesiskas valdītājs vai apsaimniekotājs pienācīgi uzturētu būves. Tādā veidā nodrošinot Aizkraukles novada teritoriju sakoptību un sanitāro tīrību, pilsētvides ainavas saglabāšanu, kas ir gan pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju, gan pašu īpašnieku, tiesisko vai faktisko valdītāju interesēs. Attiecīgi nodrošinot iedzīvotāju kopējās publiskās intereses dzīvot labiekārtotā un sanitāri tīrā teritorijā.

Ar saistošajiem noteikumiem Aizkraukles novada pašvaldībā ir izveidota sistēma, ar kuras palīdzību tiek izpildīta viena no pašvaldības autonomām funkcijām (Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkts).

No pamattiesību viedokļa raugoties, Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkts un šie saistošie noteikumi konkretizē Latvijas Republikas Satversmes 115. pantā nostiprinātās personas tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, t.sk. šo tiesību nodrošināšanas mehānismu.

Interpretējot Satversmes 115. pantu, Satversmes tiesa ir atzinusi, pirmkārt, ka minētais pants ietver divus būtiskus satura elementus: valsts konstitucionālu pienākumu aizsargāt vidi un personu subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. (Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autora kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskajā vadībā. Rīga: Latvijas vēstnesis, 2011, 727 lpp.).

Vienlaikus ar šo interešu aizsardzību, tiek veicināta sabiedrības labklājība un aizsargāta sabiedrības drošība.

Sabiedrības drošība ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kuras labad var ierobežot Latvijas Republikas Satversmē noteiktās pamattiesības (Latvijas Republikas Satversmes 116. pants).

Tiesību zinātnē norādīts, ka sabiedrības drošība kā leģitīmais mērķis tradicionāli orientējas uz nepieciešamību nodrošināt pamattiesībās konkretizētās piecas pamatvērtības – cilvēka dzīvību, brīvību, veselību, godu un īpašumu. Sabiedrības drošība nodrošināma nevis atsevišķu personu interesēs, bet gan publisko interešu aizsardzībai (Pleps J. Satversmes 116. panta komentārs. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 119.–776. lpp.).

1.3. Saistošie noteikumi nosaka, kurām personām ir pienākums kopt nekustamo īpašumu un īpašumam piegulošo teritoriju, prasības, kā ir kopjama teritorija, atvieglojumus un pašvaldības palīdzību minētā pienākuma īstenošanai, prasības būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju uzturēšanai, atbildību par saistošajos noteikumos noteikto prasību neievērošanu un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā.

Īpašumam pieguļošā teritorija

Saistošajos noteikumos ir noteikta konkrēta platība uz kādu attiecas pienākums kopt īpašumam pieguļošo, publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) pilsētas un ciemu teritorijās, bet ne tālāk kā sešu metru platumā no nekustamā īpašuma robežas (2.3. apakšpunkts).

Pašvaldība īpašumam pieguļošās teritorijas maksimālo platumu ir noteikusi, ņemot vērā pašvaldības iepriekšējo praksi un pašvaldības finansiālās iespējas. Vienlaikus pašvaldība saistošajos noteikumos ir paredzējusi savu līdzdalības mehānismu, kas mazina personām radīto apgrūtinājumu. Proti, saistošajos noteikumos paredzēta pašvaldības līdzdalība īpašumam pieguļošās teritorijas kopšanā, tām personām, kuru nekustamajiem īpašumiem pieguļošā teritorijas platība ir lielāka par pusi no nekustāmā īpašuma platības (17. punkts). Vienlaikus Pašvaldība saistošajos noteikumos ir paredzējusi atvieglojumus īpašumam pieguļošās teritorijas kopšanā (14. punkts). Tātad saistošie noteikumu paredz ne tikai saistošo noteikumu 4. punktā minēto personu pienākumu kopt un tīrīt īpašumam pieguļošo teritoriju, bet arī pašvaldības līdzdalību šī pienākuma izpildē. Ar saistošo noteikumu regulējumu ir nodrošināts samērīgums starp personai uzlikto pienākumu un sabiedrības interesēs sasniedzamo mērķi.

Nekustamā īpašuma teritorijas un īpašumam pieguļošās teritorijas kopšana

Saistošajos noteikumos daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un nedzīvojamo namu teritoriju kopšanai (5. punkts) ir noteiktas stingrākas prasības nekā viendzīvokļa māju un neapbūvētu zemesgabalu teritoriju kopšanai (6. punkts), jo personas, kurām jākopj šis teritorijas atrodas atšķirīgos apstākļos. Savukārt nedzīvojamo namu un to teritoriju un būvju uzturēšanas prasības ir noteiktas ne stingrākas kā daudzdzīvokļu māju un to teritorijām un būvēm.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumos Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi" noteiktas prasības par obligāti veicamajām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām.

Saistošo noteikumu 4. punktā minētajām personām, veicot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un nedzīvojamo namu teritoriju un īpašumam pieguļošo teritoriju uzturēšanu jānodrošina, tostarp,

– lapu savākšanu ne vēlāk kā līdz katra gada 15. novembrim (5.1. apakšpunkts).

– zāliena pļaušanu – pilsētās, kā arī ciemu teritorijās zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus. Zāliena nopļaušana veicama ne retāk kā divas reizes gadā – līdz 20. jūnijam un 1. septembrim.

Atbilstoši publiski pieejamai informācijai (https://www.spkc.gov.lv/) ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos var būt garāka. Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra skaidrojumiem, efektīvs veids kā mazināt ērču daudzumu apkārtējā vidē, ir to sakopjot, tostarp, regulāri pļaut zāli, neatstāt pērnā gada lapu kaudzes. Tātad, jo garāka zāle, jo labvēlīgāki apstākļi ērču vairošanās. Kā vispārzināms ir fakts, ka ērces izraisa dažādas slimības, diemžēl, reizēm ar letālām sekām. Ņemot vērā minēto, saistošajos noteikumos ietvertas prasības (zāles garumam, lapu savākšanai), lai mazinātu ērču daudzumu, kā arī citu kaitēkļu apjomu, tādējādi nodrošinot sanitāro tīrību un aizsargājot sabiedrības drošību. Labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par atsevišķas personas interesēm nodarīto kaitējumu. Pamatojums lapu savākšanai līdz katra gada 15. novembrim ir teritoriju sakopšanu pirms zemi pārņem sniega sega.

Tādas pašas prasības zāles garumam īpašumam pieguļošās teritorijas uzturēšanai ir noteiktas personām, kurām jānodrošina viendzīvokļa māju un neapbūvētu zemesgabalu teritoriju uzturēšanu pilsētu vai ciemu teritorijās. Pārējā īpašuma teritorijā, ja nožogota teritorija – 60 centimetrus, ja nav nožogota teritorija – 40 centimetrus (saistošo noteikumu 6.1. apakšpunkts). Teritorija, kas ir nekopta un aizaugusi ar garu zāli rada labus apstākļus ne tikai dažādu kaitēkļu, ērču, bet arī čūsku vairošanos. Šādos gadījumos pat odzi var satikt māju tuvumā. Ņemot vērā minēto, lai aizsargātu sabiedrības drošību, saglabātu pilsētvides ainavu ir noteikta prasības zāles garumam arī viendzīvokļa māju un neapbūvētu zemesgabalu teritorijām pilsētas un ciemu teritorijās.

Kā alternatīvs līdzeklis, veicot daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, nedzīvojamo ēku teritoriju, viendzīvokļa māju, vai neapbūvētas zemesgabala teritorijas un īpašumam pieguļošās teritorijas kopšanu, saistošajos noteikumos ir paredzēta iespēja pilsētas un ciemu teritorijās saistošo noteikumu 4. punktā minētajām personām izveidot ainavisku pļavu, ievērojot saistošo noteikumu 5.3.2. apakšpunkta prasības. Tādējādi nodrošinot sanitāro tīrību un aizsargājot sabiedrības drošību, kā arī uzlabojot bioloģisko daudzveidību.

– Saistošajos noteikumos noteikts laiks ietvju, celiņu un stāvēšanai paredzēto teritoriju attīrīšanai no sniega, t.i., saistošie noteikumi noteic, ka ietvju, celiņu un piebraucamo ceļu attīrīšanu no sniega un ledus jāveic katru darba dienu līdz plkst. 7.30, bet transporta līdzekļu stāvēšanai paredzēto teritoriju attīrīšana no sniega un ledus jāveic katru darba dienu līdz plkst. 9.00, izņemot intensīvas snigšanas laikā (saistošo noteikumu 5.5.1. apakšpunkts).

Saistošajos noteikumos noteikts laiks grantēto un bez cietā seguma ietvju, iekšpagalmu ceļu un lakumu kaisīšanai ar pretslīdes materiāliem – ne vēlāk kā 12 stundu laikā pēc sniega snigšanas beigām (saistošo noteikumu 5.5.4. punkts).

Pamatojums tam, saistīts ar rūpēm par sabiedrības drošību. No dzīvē gūtajiem novērojumiem, darba dienās iedzīvotāji savas ikdienas gaitas (došanās uz darbu, izglītības iestādi vai pirmsskolas izglītības iestādi u.c.) visbiežāk veic ap plkst.7.30. Tāpēc saistošie noteikumi paredz, ka prioritāri jāattīra ietves, celiņi un stāvēšanai paredzēta teritorija, un pēc tam jāattīra no sniega transporta līdzekļu stāvēšanai paredzēta teritorija.

Grantēto un bez cietā seguma ietvju, iekšpagalmu ceļu un lakumu kaisīšanai ar pretslīdes materiāliem būtu jāveic pēc iespējas ātrāk. Tomēr, ņemot vērā veicamos organizatoriskos darbus un saimnieciskos apsvērumus (sākotnēji jāattīra teritorija no sniega, pieejamie cilvēku resursi, kopjamās teritorijas lielums u.c. apstākļi), tad termiņš noteikts ne vēlāk kā 12 stundu laikā pēc sniega snigšanas beigām.

Saistošajos noteikumos noteikts termiņš smilšu savākšanai no brauktuvēm un gājēju celiņiem ne vēlāk kā līdz katra gada 1. jūnijam. Pamatojums minētajam termiņam saistīts ar vasaras sezonas iestāšanos. Ziemas laikā izkaisītās smiltis ne vien bojā pilsētvides ainavu, bet var ietekmēt arī gaisa kvalitāti (piemēram, putekļu daudzums).

Savukārt saistošo noteikumu III nodaļā ir noteiktas prasības būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju uzturēšanai.

Atbildību par saistošajos noteikumos noteikto prasību neievērošanu un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā

Saistošo noteikumu ievērošanas kontroli un Administratīvā pārkāpuma procesu par Noteikumu II nodaļas prasību neievērošanu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Aizkraukles novada pašvaldības policija. Savukārt Administratīvā pārkāpuma procesu par Noteikumu III nodaļas prasību neievērošanu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Aizkraukles novada Būvvalde.

Par saistošajos noteikumos II nodaļā noteikto prasību pārkāpšanu un neievērošanu administratīvā atbildība nav piemērojama daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un to teritorijas sanitārās apkopes prasību pārkāpumu gadījumos, par kuru atbildība paredzēta Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 29. pantā.

Saistošajos noteikumos ir paredzēta administratīvā atbildība – brīdinājums vai naudas sods.

Nosakot administratīvā soda veidu un mēru, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību (juridiskajai personai – reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Administratīvais sods paredzēts ar mērķi – atturēt saistošo noteikumu 4.punktā minētās personas no pārkāpumu izdarīšanas, aizstāvēt pārējo iedzīvotāju tiesības dzīvot sakoptā, tīrā un drošā vidē.

Administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu pārkāpumiem uzsāks pašvaldības policija un Būvvalde, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīs administratīvā komisija.

Saistošo noteikumu izdošanas mērķis nav administratīvi sodīt pēc iespējas vairāk personas, bet gan nodrošināt pašvaldības administratīvās teritorijas kopšanu un tajā esošo būvju uzturēšanu.

2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu2.1. Precīzu noteikumu projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu noteikt nevar. Izdevumi var rasties saistībā ar noteikumos ietvertajiem atvieglojumiem piegulošās teritorijas kopšanai.

2.2. Tā kā saistošie noteikumi paredz arī administratīvo atbildību par saistošo noteikumu neievērošanu, budžetā var rasties ieņēmumi no saistošajos noteikumos paredzētajiem administratīvajiem sodiem.

2.3. Lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi, nav nepieciešams veidot jaunu institūciju vai jaunas darba vietas.

3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci3.1. Sociālā ietekme – ietekmēs sabiedrību kopumā;

3.2. ietekme uz vidi – saistošo noteikumu īstenošana nodrošinās sakārtotu vidi un sanitāro tīrību, tādējādi aizsargājot sabiedrības drošību un veicinot sabiedrības labklājību. Saistošo noteikumu īstenošana veicinās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;

3.3. Saistošie noteikumi tiešā veidā neietekmē uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām4.1. Pilsētas vai pagasta un to apvienību pārvaldes vadītāja lēmumu par atteikumu noteikt atvieglojumu pieguļošās teritorijas kopšanā var apstrīdēt Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektoram.

4.2. Personas, kuru nekustamajiem īpašumiem piegulošās teritorijas platība ir lielāka par pusi no nekustamā īpašuma platības, var saņemt Aizkraukles novada pašvaldības palīdzību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā, slēdzot ar Aizkraukles novada pašvaldību vienošanos par sadarbību piegulošās publiskā lietošanās esošās teritorijas kopšanā. Personai jāvēršas Aizkraukles novada pašvaldībā ar iesniegumu.

4.3. Pašvaldības policijas amatpersonas un Aizkraukles novada Būvvaldes amatpersonas ir pilnvarotas veikt administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai, savukārt izskatīt administratīva pārkāpuma lietu ir pilnvarota Aizkraukles novada domes Administratīvā komisija.

4.4. Institūcija, kurā privātpersona var vērsties saistošo noteikumu piemērošanā, ir Aizkraukles novada pašvaldība.

4.5. Saistošie noteikumi tiks publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", informācija par tiem – Aizkraukles novada pašvaldības informatīvajā izdevumā "Aizkraukles Novada Vēstis" un ievietoti pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē www.aizkraukle.lv.

5. Projekta ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem5.1. Pašvaldību funkcijas, kuru izpildei tiek izstrādāti šie saistošie noteikumi – Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto pašvaldības autonomo funkciju izpildei, t.i., gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (publiskai lietošanai paredzēto teritoriju uzturēšana; parku, skvēru un zaļo zonu un uzturēšana), kā arī noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu.

5.2. Saistošo noteikumu izpildes nodrošināšanai nav nepieciešams veidot jaunas Pašvaldības institūcijas, darba vietas vai paplašināt esošo institūciju kompetenci.

6. Informācija par izpildes nodrošināšanu6.1. Saistošo noteikumu izpildi nodrošina pilsētas un to apvienību pārvaldes vadītāji, Aizkraukles novada Pašvaldības policija un Aizkraukles novada Būvvalde.

6.2. Nav paredzēta jaunu institūciju izveide, esošo likvidācija, reorganizācija vai jaunu darba vietu izveide.

7. Prasību samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšanaSaistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.

Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir leģitīmi un rīcība ir atbilstoša augstākstāvošiem normatīviem aktiem.

8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām8.1. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 46. panta trešo daļu saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts no 2023. gada 17. janvāra līdz 2023. gada 31. janvārim publicēts pašvaldības tīmekļvietnē www.aizkraukle.lv sabiedrības viedokļa noskaidrošanai.

8.2. Par saistošo noteikumu projektu saņemtie viedokļi pēc saistošo noteikumu projekta publicēšanas sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, to apkopojums un izvērtējums (iesniedzēji, vērā ņemtie viedokļi, vērā neņemtie viedokļi, pamatojums):

8.2.1. Attiecībā uz pirmo iebildumu par pieguļošās teritorijas kopšanas platumu, un lūgumu neuzlikt slogu nodokļu maksātājiem par pašvaldības īpašuma kopšanu, norādām.

Pašvaldības kompetencē ir lemšana par to, kādā kārtībā tās administratīvajā teritorijā tiks izpildīta Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā autonomā funkcija.

Pašvaldība saistošo noteikumu projektā ir noteikusi konkrētu platību, uz kādu attiecas pienākums kopt pieguļošās publiskās lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot transporta pieturvietas) kopšanu. Satversmes tiesa 2014. gada 6. novembrī sprieduma lietā Nr. 2013-20-03 atzina, ka pašvaldībai ir tiesības ar saistošajiem noteikumiem noteikt nekustamā īpašuma īpašniekam pienākumu kopt piegulošo teritoriju. Taču nepieciešama ir pašvaldības līdzdalība savas autonomās funkcijas īstenošanā.

Saistošie noteikumu projekts paredz pašvaldības līdzdalību nekustamajiem īpašumiem pieguļošo publiskā lietošanā esošo teritoriju kopšanā, kā arī atvieglojumus noteiktām personu grupām.

8.2.2. Attiecībā uz otro iebildumu, ka: "6.1. apakšpunkts ir vispārīgs, nav skaidrojums, kas definēts ar "nepievilcīgu ainavu", radot iespēju sodīt sliktos un nesodīt, ko nevēlas", un piecpadsmito iebildumu, ka; "15. vispārīgi nav skaidrots kā", norādām:

Piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes (gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko metodi), lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu. Tiesību doktrīnā ir atzīts, ka taisnīguma princips demokrātiskā valstī ir gan attiecību regulējuma augstākā mēraukla, gan galvenais demokrātiskas valsts tiesību priekšraksts.

8.2.3. Attiecībā uz trešo līdz trīspadsmitajam iebildumam :"ja ir 6.2. punkts, tad jābūt kārtībai un sistēmai, kur šos priekšmetus nogādāt, vai samērīgi uzlikt pienākumu, ja nav kārtības kur vest", "6.3. valsts nav devusi pilnvaras pašvaldībai ietekmēt katra individuālā īpašuma lēmumu, varbūt zāli audzēt trušiem, vai dizainam, nav ņemts vērā cik maksā degviela, lai nopļautu zāli, kā arī nav sistēma, kur šo zāli nodot", "nav samērīgi, pašvaldībai jākopj savs īpašums", "[..] kurš izmērī, kad iestāja apstāklis "lielākā daļa", ja prasa šādu nosacījumu, tad metodisko materiālu, kā to mēra", "autotransporta vraki – tiesību aktos piemēro citu definējumu", "vai nosacījumi attiecas uz pašvaldību", "6.4. nav norādīts, kur ledu, sniegu likt un kur vest, nesamērīgs nosacījums [..]", "6.6. kādiem pretslīdes materiāliem, jo 8.1. ir tikai aizliegums ko nedrīkst", "6.6.5. pirmais jūnijs?", "6.6.7. [..] kur vest?", un uz četrpadsmito iebildumu, ka saistošo noteikumu 14.punktā nav skaidrojums, kas ietilpst sakopšanā, norādām.

Saistošajos noteikumos 6. punktā ietvertās prasības attiecās uz nedzīvojamo namu un nedzīvojamo namu un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritoriju un tam pieguļošo publiskā lietošanās esošo teritoriju uzturēšanu, ievērojot Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. un 4. punktā ietverto pilnvarojumu, Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumos Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi" un Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārējie būvnoteikumi" ietverto regulējumu. Saistošie noteikumi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, pašvaldības rīcība ir atbilstoša un ir samērīga.

Saistošo noteikumu projektā noteiktās prasības ir saistošas visām privātpersonām un juridiskajām personām attiecīgajā administratīvajā teritorijā, tajā skaitā, pašvaldībai.

Saistošo noteikumu projektā veikts tehnisks precizējums lietotajā terminā.

Normatīvajos aktos ir noteikts skaidrojums, kas ir pretslīdes materiāli. Savukārt termini, kas lietojami tā vispārzināmajā (parastajā) nozīmē, nav jāskaidro.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs L. Līdums
23.06.2023