Darbības ar dokumentu

Madonas novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000054572
Saieta laukums 1, Madona, Madonas nov., LV-4801
pasts@madona.lv http://www.madona.lv

Lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajos īpašumos Kalna ielā 32, Kalna ielā 34, Rūpniecības ielas daļā, Gaujas ielā 33, Daugavas ielas daļā, Daugavas ielā 25

Redakcija 2.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Prasības lokālplānojuma teritorijas izmantošanai, kas ir atšķirīgas no teritorijas plānojumā noteiktā

2. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

2.2. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

2.3. Publiskās apbūves teritorija

2.4. Transporta infrastruktūras teritorija

2.5. Ūdeņu teritorija

3. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

4. Citi nosacījumi

1. Prasības lokālplānojuma teritorijas izmantošanai, kas ir atšķirīgas no teritorijas plānojumā noteiktā

1. 1.1. Šo Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk – Apbūves noteikumi) darbības robežas ir nekustamo īpašumu Kalna ielas 34 (zemes vienības kadastra apzīmējums 70010011026), Kalna ielas 32 (zemes vienības kadastra apzīmējums 70010011016), Kalna ielas daļā (zemes vienības kadastra apzīmējums 70010011747), Rūpniecības ielas daļā (zemes vienības kadastra apzīmējums 70010011634), Gaujas ielā 33 (zemes vienības kadastra apzīmējums 70010011382), Daugavas ielas daļā (zemes vienības kadastra apzīmējums 70010011248), Daugavas ielā 25 (zemes vienības kadastra apzīmējums 70010011381), Madonas pilsētā, Madonas novadā, īpašumu robežas, saskaņā ar lokālplānojuma "Lokālplānojums nekustamajiem īpašumiem Kalna ielā 32, Kalna ielā 34, Kalna ielas daļā, Rūpniecības ielas daļā, Gaujas ielā 33, Daugavas ielas daļā, Daugavas ielā 25, Madonā, Madonas novadā" Grafiskajā daļā (turpmāk – Grafiskajā daļā) noteiktajām lokālplānojuma teritorijas robežām (turpmāk – Lokālplānojuma teritorija).

1.2. Apbūves noteikumi groza spēkā esošā Madona novada teritorijas plānojumā 2013.–2025. gadam:

1.2.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības attiecībā uz Lokālplānojuma teritorijas izmantošanu un apbūvi;

1.2.2. Grafiskajā daļā noteiktās Lokālplānojuma teritorijas funkcionālās zonas un apgrūtinātās teritorijas ielu sarkano līniju robežās.

1.3. Lokālplānojuma teritorijas Apbūves noteikumi un Grafiskā daļa negroza spēkā esošajā Madonas novada teritorijas plānojumā 2013.–2025. gadam noteikto funkcionālo zonējumu lokālplānojuma teritorijā starp ielu sarkano līniju un būvlaidi – Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzD1), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzM1) un Publiskās apbūves teritorijas (P2).

1.4. Lokālplānojuma teritorijā ir spēkā Madnas novada teritorijas plānojuma 2013.–2025. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības, cik vien tās nav pretrunā ar šo Apbūves noteikumu prasībām.

1.5. Mainoties normatīvajiem aktiem, jāpiemēro aktuālās normatīvajos aktos noteiktās prasības, un tie nav klasificējami kā Lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu grozījumi.

1.6. Lokālplānojuma teritorijā veic projektēšanas un inženiertehniskās sagatavošanas darbus, izstrādājot un saskaņojot būvniecības ieceres dokumentācijas saskaņā ar Lokālplānojuma risinājumiem.

1.7. Teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu atļauts īstenot pa kārtām tādā apjomā, kas nodrošina konkrētas apbūves kārtas vai objekta būvniecības procesa realizācijas iespējas un tā var ietvert inženiertīklu pārbūvi un/vai izbūvi, nobrauktuvju pieslēgumu esošajām ielām, nodrošinot piekļuvi pie pieguļošajām plānotās apbūves teritorijām un citus pasākumus pēc nepieciešamības.

1.8. Piekļuvi Lokālplānojuma teritorijai organizē no Daugavas ielas un Kalna ielas (valsts vietējais autoceļš V858 Madona-Stiebriņi-Bukas). Neplānot jaunu piebraucamo ceļu izbūvēšanu no Rūpniecības ielas (valsts reģionālais autoceļš P62 Krāslava-Preiļi-Madona (Madonas apvedceļš)). Nobrauktuves/ju izvietojumu uz Lokālplānojuma teritoriju nosaka pie būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes, atbilstoši normatīvo aktu un Latvijas valsts standartu prasībām.

1.9. Lokālplānojuma teritorijas iekšējo satiksmes organizāciju risina būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes ietvaros.

1.10. Ēkām un citām būvēm, atbilstoši būvnormatīviem, paredz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai.

1.11. Piebraucamos ceļus un laukumus paredz ar cietu segumu. Uz ēku būvniecības laiku, līdz pirmās ēkas nodošanai ekspluatācijā var paredzēt brauktuvi ar grants vai šķembu segumu.

1.12. Inženiertīklus, kas nepieciešami daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas izbūvei, projektē ēku būvniecības ieceres dokumentācijas sastāvā vai atsevišķi, saskaņā ar inženiertīkla turētāja tehniskajiem noteikumiem.

1.13. Plānoto apbūvi nodrošina ar centralizētu ūdensapgādi, centralizētu sadzīves notekūdeņu kanalizāciju un centralizētu siltumapgādi.

1.14. Lietus notekūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas risinājumus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā, nepieciešamības gadījumā iekļaujot lietusūdeņu uzkrājošo risinājumu piemērošanu, nepieciešamības gadījumā tehniskajā projektā paredzot to attīrīšanu.

1.15. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, atbilstoši plānotajam apbūves blīvumam un objekta ugunsdrošības prasībām.

1.16. Elektroapgādi nodrošina pieslēdzoties pie esošajiem elektroapgādes tīkliem, atbilstoši AS "Sadales tīkls" tehniskajiem noteikumiem pieslēguma izveidei, precizējot risinājumus pie būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes.

1.17. Citu inženiertīklu izbūvi, kas nepieciešami ēku un citu būvju inženiertehniskajai apgādei, paredz būvniecības ieceres dokumentācijā saskaņā ar attiecīgā inženiertīkla turētāja nosacījumiem.

1.18. Gadījumā, ja žogu veido kā prettrokšņa sienu, risinājumu saskaņo ar blakus esošās zemes vienības īpašnieku.

1.19. Ja alternatīvās elektroenerģijas nodrošināšanai ir paredzēts pielietot solāros paneļus vai citas iekārtas, tās paredz būvniecības ieceres dokumentācijā un iekļauj ēkas kopējā arhitektūrā.

1.20. Teritorijā ierīko apstādījumus un izbūvē citu labiekārtojumu, atbilstoši būvniecības ieceres dokumentācijai un saskaņā ar teritorijas plānojuma prasībām. Apstādījumi var tikt lietoti kā skaņas vai skata barjera.

1.21. Uz ceļiem un ietvēm, kur ir līmeņu maiņas, jānodrošina uzbrauktuves, kurām ir atbilstošs garenslīpums, kuras nepieciešamas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

1.22. Ielu un laukumu apgaismošanai atļauts izmantot arī ielas klātnē vai zālājā iegremdētus apgaismes ķermeņus. Apgaismes ķermeņiem jābūt saskanīgiem vienas ielas, laukuma, skvēra un objekta robežās.

1.23. Gadījumā, ja valsts reģionālais autoceļa P62 Krāslava-Preiļi-Madona (Madonas apvedceļš) turpinājums pilsētas teritorijā, kas vienlaicīgi ir Rūpniecības iela Madonas pilsētā radītais vides troksnis blakus jaunbūvējamai dzīvojamai apbūvei šķietami pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus, veic trokšņa līmeņa izpēti. Pamatojoties uz trokšņa līmeņa izpēti, izstrādā papildus prettrokšņa risinājumus, kas var ietvert teritorijas labiekārtojuma elementus, apstādījumu joslu, troksni slāpējošu barjeru, ēku arhitektūru vai citus risinājumus. Nepieciešamo prettrokšņa risinājumu, tā apjomu un veidu iekļauj būvniecības ieceres dokumentācijā un risinājumu saskaņo ar blakus esošās zemes vienības īpašnieku.

2. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

Ja teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tad tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta noteikumu attiecīgajā pielikumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidu aprakstiem.

2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

2.1.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM1)

2.1.1.1. Pamatinformācija

2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi, kas nepārsniedz trīs stāvus. To nosaka mājokļa funkcijas nodrošināšanai, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

2.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

3. Savrupmāju apbūve (11001).

4. Rindu māju apbūve (11005).

2.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

2.1.1.4. Apbūves parametri

2.1.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

2.2. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

2.2.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD1)

2.2.1.1. Pamatinformācija

6. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

2.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

7. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

2.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

8. Rindu māju apbūve (11005).

9. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

2.2.1.4. Apbūves parametri

2.2.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

2.3. Publiskās apbūves teritorija

2.3.1. Publiskās apbūves teritorija (P2)

2.3.1.1. Pamatinformācija

11. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

2.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

12. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, tirgus, tirgus paviljoni, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti.

13. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

14. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

15. Sporta būvju apbūve (12005).

16. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

17. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

18. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

19. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un būves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai

2.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

20. Rindu māju apbūve (11005).

21. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

2.3.1.4. Apbūves parametri

2.3.1.5. Citi noteikumi

23. Atļauta telpu izmantošana saimnieciskās darbības veikšanai, ar nosacījumu, ka netiek pasliktināti kaimiņu dzīves apstākļus ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība katrā atsevišķā gadījumā izvērtē potenciālo saimniecisko darbības ietekmi un izvirza nosacījumus tās atļaušanai vai aizliegšanai

24. Papildus jebkuram teritorijas galvenajam izmantošanas veidam un teritorijas papildizmantošanas veidam atļauta saimniecības ēku un palīgēku būvniecība

25. Papildizmantošanu apbūves rādītājus skatīt attiecīgās izmantošanas apbūves noteikumu sadaļā

2.4. Transporta infrastruktūras teritorija

2.4.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

2.4.1.1. Pamatinformācija

26. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

2.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

27. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

28. Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

29. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

2.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

2.4.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

2.4.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

2.5. Ūdeņu teritorija

2.5.1. Ūdeņu teritorija (Ū3)

2.5.1.1. Pamatinformācija

30. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

2.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

31. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

32. Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

33. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

2.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

34. Dzīvojamā apbūve uz ūdens (11007).

2.5.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

2.5.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

3. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

Nenosaka

4. Citi nosacījumi

35. 4.1. Lokālplānojuma īstenošanu veic saskaņā ar Lokālplānojuma risinājumiem, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju, veicot zemes lietošanas veida maiņu, ja tas nepieciešams, un būvniecību.

4.2. Lokālplānojuma īstenošana var tikt veikta pa kārtām, būvniecības ieceres dokumentācijā/ās noteiktā secībā.

4.3. Lokālplānojuma teritorijā inženiertīklu izbūves secību precizē būvniecības ieceres dokumentācijā/ās, saskaņā ar katra konkrētā inženiertīkla turētāja tehniskajiem noteikumiem.

4.4. Ielu ekspluatācijas aizsargjoslas (sarkanās līnijas) ir noteiktas grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums".

4.5. Grafiskās daļas kartē, atbilstoši Lokālplānojuma mēroga noteiktībai, attēlotas aizsargjoslas, ko nosaka Aizsargjoslu likums. Teritorijas izmantošanā jāievēro visu veidu aizsargjoslas un normatīvajos aktos tajās noteiktie apgrūtinājumi.

4.6. Lokālplānojuma teritorijā esošo un plānoto inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka turpmākās projektēšanas gaitā atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam saskaņā ar būvprojektu un izpildmērījumiem, saskaņojot ar inženiertīklu un objektu īpašnieku/uzturētāju.

4.7. Pie inženiertīklu objektu demontāžas vai pārvietošanas tiek likvidēta vai arī attiecīgi pārvietota aizsargjosla.