Darbības ar dokumentu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15. nr.; 2000, 8., 12. nr.; 2001, 24. nr.; 2002, 23. nr.; 2003, 12. nr.; 2004, 12. nr.; 2005, 8. nr.; 2006, 22. nr.; 2007, 9. nr.; 2008, 15. nr.; 2009, 14., 23. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193. nr.; 2010, 47., 205. nr.; 2011, 112., 132. nr.; 2013, 118. nr.; 2014, 51., 60. nr.; 2015, 245. nr.; 2016, 241. nr.; 2017, 54., 242. nr.; 2018, 97. nr.; 2019, 240., 257.A nr.; 2020, 119.C, 199. nr.; 2021, 42., 227., 234.A, 252. nr.; 2023, 57.A nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

aizstāt 9.¹ punktā vārdus "seksuāla vardarbība" ar vārdiem "seksuāla izmantošana";

izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

"10) seksuāla izmantošana - jebkādas seksuāla rakstura darbības ar bērnu nolūkā sniegt vai gūt seksuālu stimulāciju vai seksuālu apmierinājumu, vai citādu labumu, ko veic pieaugušais vai cits bērns, kurš sava vecuma vai attīstības dēļ atrodas atbildības, uzticības vai spēka pozīcijās attiecībā pret upuri ar fizisku kontaktu vai bez šāda kontakta ar bērna ķermeni, tai skaitā pakļaujot bērnu citu seksualitātei vai izmantojot informācijas vai komunikāciju tehnoloģijas;";

aizstāt 11. punktā vārdus "tai skaitā tabakas dūmu, iedarbībai" ar vārdiem "tai skaitā tabakas izstrādājumu vai augu smēķēšanas produktu dūmu vai elektroniskās smēķēšanas ierīču tvaiku, iedarbībai";

papildināt pantu ar 18. punktu šādā redakcijā:

18) ģimeniska vide - apstākļu un priekšnosacījumu kopums, bērnam dzīvojot savā bioloģiskajā ģimenē, bet, ja tas nav iespējams, - aizbildņa ģimenē, audžuģimenē vai adoptētāja ģimenē, kas atbilst Latvijas Satversmes 110. panta un Civillikuma 35. panta izpratnei."

2. 26. pantā:

aizstāt sestās daļas pirmajā teikumā vārdus "vai persona" ar vārdiem "vai kurā ir persona";

papildināt sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ministru kabinets var noteikt papildu mērķgrupas, kurām atbalstu sniedz atbilstoši valsts atbalsta programmai "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma".";

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu šā panta sestajā daļā minētās valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" mērķgrupas ģimenēm, kā arī vienotas uzskaites un statistikas izveidei, valsts informācijas sistēmā apstrādā ģimenes locekļu identitātes datus, kontaktinformāciju, ziņas par dzīvesvietu un personas iekļaušanu parādnieku reģistrā, bērna dzimšanas datumu, ziņas par bērna aizgādības tiesībām un informāciju par invaliditāti un izglītības ieguves faktu, kā arī ziņas par saņemto iesniegumu un uz tā pamata pieņemtajiem lēmumiem."

3. 31. pantā:

izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņem Ārvalstu adopcijas komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adoptētāji ir laulātie Latvijas Satversmes 110. panta izpratnē un adopcijas process uz ārvalsti atbilst šajā likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm.";

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja bērnu adoptē viņa radinieks vai ja tiek adoptēts otra laulātā bērns, bērnu var adoptēt uz tādu ārvalsti, kurai nav saistošas šīs daļas pirmajā teikumā minētās konvencijas, kā arī bez Ārvalstu adopcijas komisijas atzinuma.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ministru kabinets nosaka Ārvalstu adopcijas komisijas izveides kārtību, sastāvu, kompetenci, darba organizāciju un kārtību, kādā tiek pieņemti komisijas lēmumi."

4. Aizstāt 36.¹ panta trešajā daļā vārdus "reģistrēšanas kārtību" ar vārdiem "statusa piešķiršanas un atcelšanas nosacījumus un kārtību".

5. Izteikt 45.³ panta 2.¹ daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, - līdz dienai, kad sodāmība dzēsta vai noņemta;".

6. 48. pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Bērns nedrīkst smēķēt, lietot bezdūmu tabakas izstrādājumus un tabakas aizstājējproduktus, glabāt tabakas izstrādājumus un tabakas aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces vai to uzpildes tvertnes, kā arī glabāt un lietot alkoholiskos un enerģijas dzērienus.";

papildināt otrās daļas pirmo teikumu pēc vārda "izstrādājumu" ar vārdiem "tabakas aizstājējproduktu";

aizstāt trešajā daļā vārdus "vai citus smēķēšanai paredzētus izstrādājumus vai ierīces, vai to uzpildes tvertnes" ar vārdiem "tabakas aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces vai to uzpildes tvertnes";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Par bērna iesaistīšanu smēķēšanā, bezdūmu tabakas izstrādājumu vai tabakas aizstājējproduktu, kā arī alkoholisko vai enerģijas dzērienu lietošanā vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības. Par bērna iesaistīšanu smēķēšanā, bezdūmu tabakas izstrādājumu vai tabakas aizstājējproduktu, kā arī alkoholisko vai enerģijas dzērienu lietošanā uzskatāma arī tabakas izstrādājumu vai tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču vai to uzpildes tvertņu, alkoholisko vai enerģijas dzērienu nodošana bērna rīcībā."

7. Izslēgt 51. panta trešo daļu.

8. 52. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "rehabilitācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "medicīniskā rehabilitācija" (attiecīgā locījumā);

papildināt pantu ar 1.¹, 1.² un 1.³ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Pienākums atmaksāt valstij izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ir personai, kuras izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ bērns ir cietis.

(1²) Šā panta 1.¹ daļā noteiktais pienākums nav attiecināms uz personu, kura ir atzīta par vainīgu ar spēkā stājušos nolēmumu par Krimināllikuma 174. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu, ja personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ ir cietis šīs personas bērns un ja uz šā nolēmuma spēkā stāšanās brīdi personai nav pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības pār cietušo bērnu vai tās ir atjaunotas.

(1³) Šā panta 1.¹ daļā minētie izdevumi atgūstami Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, veicot vainīgās personas identitātes datu, kontaktinformācijas, ziņu par dzīvesvietu un kriminālo sodāmību, ziņu par noziedzīgo nodarījumu, kas vērsts pret cietušā bērnu, kā arī ar izdevumu atgūšanu saistītās informācijas apstrādi. Ministru kabinets nosaka izdevumu atmaksas kārtību un apmēru, kā arī personas datu apstrādes apjomu un kārtību, kas nepieciešama izdevumu atgūšanai, un institūciju, kura ir kompetenta izdevumus atgūt."

9. Papildināt VII nodaļu ar 52.¹ un 52.² pantu šādā redakcijā:

"52.¹ pants. Atbalsts vardarbībā cietušam bērnam

(1) Lai sniegtu atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem un viņu nevardarbīgajiem tuviniekiem, kā arī lai nodrošinātu iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības, tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja", kuru nodrošina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.

(2) Starpinstitucionālās sadarbības programmai "Bērna māja" ir šādi uzdevumi:

1) vienuviet nodrošināt vardarbībā cietušā bērna labākajām interesēm atbilstošus intervences pasākumus, tai skaitā bērna vajadzību un risku izvērtēšanu, medicīnisko, psiholoģisko un sociālo atbalstu bērnam un tā nevardarbīgajam tuviniekam;

2) nodrošināt iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības bērniem, kuri cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī no Krimināllikuma 125. panta otrās daļas 9. punktā, 126. panta otrās daļas 7. punktā, 130. panta trešās daļas 6. punktā un 174. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem;

3) koordinēt un nodrošināt, lai kompetentās institūcijas apmainās ar informāciju, apstrādā nepieciešamos vardarbībā cietušā bērna un ar viņu saistīto citu personu datus, tai skaitā īpašu kategoriju personas datus, kas kompetento institūciju pilnvaru īstenošanai nepieciešami vardarbības pret bērnu gadījuma vadīšanā, neveicot atkārtotu vienas un tās pašas informācijas ieguvi no bērna (atkārtotu bērna iztaujāšanu u. tml.), kā arī nodrošināt saņemtās informācijas uzkrāšanu un veidot statistikas analīzi.

(3) Starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" uzdevumu izpildei kompetentās institūcijas apstrādā vardarbībā cietušā bērna un ar viņu saistīto citu personu datus, tai skaitā īpašu kategoriju personas datus.

(4) Kārtību, kādā tiek organizēta starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" īstenošana, sniegti pakalpojumi un veiktas starpinstitucionālās sadarbības procedūras, kā arī personas datu apstrādes apjomu un kārtību nosaka Ministru kabinets.

52.² pants. Starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" uzraudzības padome

(1) Starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" uzraudzību īsteno koleģiāla institūcija, kuras darbību organizē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" uzraudzības padomes sastāvā ir Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Valsts policijas, Latvijas Republikas prokuratūras, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", biedrības "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra pārstāvji. Uzraudzības padomes izveidi, darbības kārtību un tās funkcijas nosaka minētās padomes apstiprinātā nolikumā.

(2) Starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" uzraudzības padomes mērķis ir novērtēt programmas darbību un veicināt tās attīstību un darbības kvalitāti."

10. 73. pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu "Iedzīvotāju" ar vārdu "Personu";

izteikt panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Katrai personai ir pienākums nekavējoties ziņot policijai, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, bāriņtiesai vai sociālajam dienestam par likumpārkāpumu, kas vērsts pret bērnu, kā arī tad, ja personai ir aizdomas, ka bērnam ir priekšmeti, vielas vai materiāli vai pastāv apstākļi, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību.

(2) Veselības aprūpes un izglītības iestāžu darbinieki, sociālo pakalpojumu sniedzēji, policijas darbinieki, valsts un pašvaldību amatpersonas un darbinieki, kā arī citas personas, ar kuru darba vai dienesta pienākumu veikšanu tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses un kuras zina par bērna tiesību pārkāpšanu un par to nav ziņojušas šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām, par neziņošanu saucamas pie disciplinārās atbildības vai citas likumā noteiktās atbildības."

11. 78. pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda "izstrādājumiem" ar vārdiem "tabakas aizstājējproduktiem";

papildināt pirmo daļu pēc vārda "smēķēšanu" ar vārdiem "tabakas aizstājējproduktu";

papildināt otro daļu pēc vārda "izstrādājumu" ar vārdiem "tabakas aizstājējproduktu".

12. Papildināt 79. panta nosaukumu un otro daļu pēc vārda "smēķēšanā" ar vārdiem "tabakas aizstājējproduktu vai bezdūmu tabakas izstrādājumu".

13. Papildināt pārejas noteikumus ar 50., 51., 52. un 53. punktu šādā redakcijā:

"50. Šā likuma grozījums par tā papildināšanu ar 52.¹ un 52.² pantu stājas spēkā 2023. gada 1. jūnijā.

51. Šā likuma grozījums par 26. panta papildināšanu ar astoto daļu stājas spēkā 2023. gada 1. oktobrī.

52. Šā likuma grozījums par 52. panta papildināšanu ar 1.¹, 1.² un 1.³ daļu stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā.

53. Šā likuma grozījumi par 48. panta pirmās daļas pirmā teikuma un ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un grozījumi otrajā un trešajā daļā par bērna aizsardzību no tabakas aizstājējproduktu lietošanas ietekmes, kā arī grozījumi šā likuma 78. un 79. pantā, kas nosaka administratīvo atbildību par tabakas aizstājējproduktu lietošanu, iegādāšanos vai glabāšanu, ja to izdarījis bērns, kā arī par bērna iesaistīšanu tabakas aizstājējproduktu lietošanā, stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kas paredz aprites prasības un ierobežojumus attiecībā uz tabakas aizstājējproduktiem."

Likums Saeimā pieņemts 2023. gada 20. aprīlī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2023. gada 2. maijā