Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Alūksnes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 8/2023

Alūksnē 2023. gada 27. aprīlī (prot. Nr. 6, 11. p.)

Lokālplānojums, kas groza Alūksnes novada teritorijas plānojumu 2015.-2027. gadam, nekustamajā īpašumā Alsviķu ielā 2, Alūksnē, Alūksnes novadā

Izdoti saskaņā ar
Teritorijas attīstības plānošanas likuma
12. panta pirmo daļu
un 25. panta pirmo daļu,
Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra
noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību
teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem"
88.1. apakšpunktu un 91. punktu

Ar saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_27131 izstrādātā lokālplānojuma, ar kuru groza Alūksnes novada teritorijas plānojumu 2015.-2027. gadam, nekustamajā īpašumā Alsviķu ielā 2, Alūksnē, Alūksnes novadā Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (1. pielikums) un grafiskā daļa - funkcionālais zonējums, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem (2. pielikums).

Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dz. Adlers

 

APSTIPRINĀTS
ar Alūksnes novada domes
saistošajiem noteikumiem Nr. 8/2023
(Alūksnes novada domes
2023. gada 27. aprīļa lēmums Nr. 104
(prot. Nr. 6, 11. p.))

Alūksnes novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000018622
Dārza iela 11, Alūksne, Alūksnes nov., LV-4301
dome@aluksne.lv http://www.aluksne.lv

Lokālplānojums, kas groza Alūksnes novada teritorijas plānojumu 2015.-2027. gadam, nekustamajā īpašumā Alsviķu ielā 2, Alūksnē, Alūksnes novadā

Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.6. Prasības apstādījumiem un koku saglabāšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

6.1. Lokālplānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Aizsargjoslas u.c.teritorijas izmantošanas aprobežojumi

7.2. Zemes vienību veidošanas nosacījumi

1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Šie noteikumi nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves prasības grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums" norādītajā lokālplānojuma teritorijā - zemes vienībā Alsviķu ielā 2, kad. apz. 3601 002 0801 (turpmāk - lokālplānojuma teritorija).

2. Atļautā izmantošana Lokālplānojuma teritorijā tiek noteikta saskaņā ar šo noteikumu grafiskās daļas karti "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" un ņemot vērā grafiskās daļas kartēs "Teritorijas attīstības un satiksmes organizācijas priekšlikums" un "Šķērsprofili" iekļautos principiālos risinājumus.

3. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Alūksnes novada 2015. gada 27. augusta saistošo noteikumu Nr. 14/2015 "Alūksnes novada teritorijas plānojuma 2015.- 2027. gadam, Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" prasības, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.

1.2. DEFINĪCIJAS

Nenosaka

2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI

2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nenosaka

2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA

Nenosaka

3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI

3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

4. Autotransporta piekļuvi lokālplānojuma teritorijai organizē no Alsviķu ielas.

5. Ēkām un citām būvēm lokālplānojuma teritorijā paredz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. To parametrus pieņem atbilstoši attiecīgo ēku un citu būvju projektēšanas būvnormatīviem.

6. Attīstot dzīvojamo funkciju, paredz vismaz vienu, bet ne vairāk kā 1, 5 autostāvvietas uz vienu dzīvokli. Konkrēto skaitu nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā, ņemot vērā plānoto dzīvokļu tipoloģiju, mobilitātes risinājumus un autostāvlaukumu nodrošinājuma situāciju attīstāmās teritorijas apkārtnē lokālplānojuma īstenošanas stadijā.

7. Īstenojot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvi un sadalot zemes vienību jaunveidojamās zemes vienībās, autostāvvietas atļauts veidot funkcionāli saistītas ar kopīgi lietojamu piebraucamo ceļu, izvietot daudzdzīvokļu ēkai piesaistītajā zemes vienībā vai izvietot citā zemes vienībā, ja noslēgta attiecīga vienošanās.

8. Velosipēdu novietnes izvieto pie ēku ieejas mezgliem tā, lai tiktu nodrošināta ērta piekļūšana, bet nekonfliktējot ar gājēju kustību. Velosipēdu novietņu dizainu saskaņo ar citiem ēkas u.c. labiekārtojuma elementiem lokālplānojuma teritorijā.

9. Piebrauktuvju, autostāvlaukumu, velosipēdistu un gājēju zonu segumu veidus precizē būvniecības ieceres dokumentācijā.

3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

10. Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu konkrētos risinājumus nosaka būvprojektā.

11. Projektējot būves, veic teritorijā paredzēto objektu slodžu orientējošos aprēķinus un izstrādā objektu perspektīvās apgādes shēmas.

12. Visas ēkas un būves pieslēdz centralizētajiem inženierkomunikāciju tīkliem. Projektējot kanalizācijas tīklus un būves, lokālplānojumā paredz dalīto sistēmu - sadzīves notekūdeņu tīklu atdalītu no lietusūdeņu tīkla.

13. Lietus ūdeņu uzkrāšanai un novadīšanai atļauts veidot kombinētos, tostarp ilgtspējīgus lietus kanalizācijas risinājumus (ūdensobjektus, ievalkas u.tml.). Nodrošinot atbilstošas vides prasības, lietuskanalizāciju atļauts novadīt uz lokālplānojuma teritorijā esošo dīķi. Ja atklātās autonovietnes ietilpība ir 50 vai vairāk transportlīdzekļu, nodrošina lietusūdeņu savākšanu un attīrīšanu, izbūvējot nepieciešamās uztvērējakas un filtrus (naftas produktu uztvērējus u. tml.).

14. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina no centralizētās ūdensapgādes sistēmai pieslēgtiem hidrantiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

15. Ja elektroenerģijas nodrošināšanai tiek paredzēts pielietot solāros paneļus vai citas tml. alternatīvas iekārtas, tās integrē ēku kopējā arhitektūrā.

16. Inženiertīklu izbūves secību nosaka būvprojektēšanas stadijā, saskaņā ar katra konkrētā inženiertīkla turētāja tehniskajiem noteikumiem.

3.3. PRASĪBAS APBŪVEI

17. Ēkas un būves atļauts izvietot DzD1 funkcionālās zonas teritorijas daļā, kuras robežas noteiktas ar būvlaidi un apbūves līniju.

18. Izvietojot ēkas un citas būves, ievēro šādas būvlaides:

18.1. 6 m no Rīgas ielas sarkanajām līnijām,

18.2. 4 m no Alsviķu ielas sarkanajām līnijām.

19. Ēkas ielas fasādi (t. sk. fasādes izvirzījumus) nedrīkst izvietot tuvāk ielai par šajos noteikumos noteikto būvlaides līniju, bet ir atļauts to izvietot uz būvlaides vai ar atkāpi no tās.

20. Savstarpējos attālumus starp ēkām un būvēm projektē atbilstoši normatīvajiem aktiem, ievērojot ugunsdrošības, insolācijas, prettrokšņu un inženiertīklu aizsardzības prasības. Ēku un citu būvju konkrēto izvietojumu precizē būvprojektā.

21. Apbūves un labiekārtojuma risinājumu lokālplānojuma teritorijā veido kompozicionāli un stilistiski vienotu, veidojot funkcionāli un harmoniski saskanīgu arhitektonisko risinājumu:

21.1. brīvstāvošu ēku izvietojuma kompozīciju,

21.2. maksimāli pieļaujamais apbūves stāvu skaits - 4 stāvi (14 m līdz jumta dzegai),

21.3. divslīpo jumtu pielietojumu ar pieļaujamo slīpumu 2-10 grādi,

21.4. lokālplānojuma teritorijai saskanīgu fasāžu apdares risinājumu, vienotu krāsu paleti jumtu, fasāžu, logu ailu u.c. detaļām (pamato būvniecības ieceres dokumentācijā), t.sk.:

21.4.1. ēku fasāžu apdarē izmanto kvalitatīvus un ilgmūžīgus apdares materiālus (ventilējamās fasādes un/vai rūpnieciski izgatavoti vairākslāņu paneļi, krāsots dzelzsbetons, koks). Fasāžu apdarē aizliegts izmantot pusapaļu dēļu apdari (guļbūves imitāciju), kā arī neapšūtas apaļkoka guļbūves, plastmasas materiālu apdari, rūpnieciskām teritorijām paredzētos metāla apdares materiālus (piem. profilētās tērauda loksnes, metāla trapecveida profilu, industriālos vairākslāņu paneļus u.c.),

21.4.2. pieļaujamie jumtu toņi - pelēks, sarkans vai brūns. Ja jumta segumos izmanto metāla ieseguma materiālus, izmantot klasisko valcprofilu vai tam analogu materiālu. Fasāžu apdarei izmantojami dabīgie zemes toņi gammā: baltie toņi - smilšu toņi - pelēkie toņi, ar vai bez kontrasta krāsojumu piesātinātā tonī. Logu rāmji, metāla detaļas fasādēs - tumšos toņos.

22. Priekšpagalmos atļauts ierīkot stādījumus un labiekārtojumu, gājēju celiņus un piebrauktuves pie ēkām, kā arī autostāvvietas.

3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

23. Lokālplānojuma teritorijas publiskās ārtelpas struktūru veido Dabas un apstādījumu teritorijas (DA3), plānotā iekškvartāla iela un piebraucamie ceļi atsevišķām ēkām, publiski vai daļēji publiski pieejamie pagalmi, kuru izvietojumu un plānojumu nosaka turpmākās projektēšanas gaitā - apbūves kārtu būvprojektu ietvaros.

24. Atsevišķu teritorijas daļu (apbūves kārtu vai jaunveidojamo zemes vienību) apzaļumošanas un labiekārtojuma risinājumus veido savstarpēji funkcionāli saistītus un kompozicionāli saskanīgus, lokālplānojuma teritorijas ietvaros nodrošinot rekreācijas un atpūtas iespējas visām iedzīvotāju vecuma grupām.

25. Lokālplānojuma teritorijā paredz estētiski kvalitatīvus funkcionāli nepieciešamos labiekārtojuma elementus (apgaismes ķermeņus, soliņus, atkritumu urnas un konteinerus, velonovietnes, bērnu rotaļu aprīkojumu, aktīvās un mierīgās atpūtas zonu iekārtojumu u.tml.) ar loģiski pamatotu to izvietojumu, ko nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.

26. Attīstot apbūvi jaunveidojamās zemes vienības aizliegts nožogot, izņemot gadījumus, ja nožogojums funkcionāli nepieciešams atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ar žogu paredzot norobežot bērnu rotaļu laukumu, atklātu sporta aktivitāšu laukumu u.tml.

27. Transportlīdzekļu novietnes atļauts iežogot, ja žoga augstums nepārsniedz 1,5 m un tas tiek veidots kompleksā ar dzīvžogu. Iekškvartālā blakus esošajām zemes vienībām, ja tiek veidotas funkcionāli saistītas autostāvvietas, atļauts veidot kopīgu norobežojošo stādījumu joslu pa autostāvvietu teritorijas perimetru neatkarīgi no zemesgabala robežas.

28. Teritorijas labiekārtojumā atļauts veidot mākslīgo mikroreljefu, risinājumu pamatojot būvniecības ieceres dokumentācijā.

3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

29. Teritorijas daļā, kas robežojas ar maģistrālo ielu (Rīga ielu) saglabā esošos vai ierīko jaunus stādījumus transporta plūsmu radītās trokšņa un gaisa piesārņojuma risku mazināšanai, apstādījumu sortimentu un risinājumu pamatojot būvniecības ieceres dokumentācijā.

3.6. PRASĪBAS APSTĀDĪJUMIEM UN KOKU SAGLABĀŠANAI

30. Apstādījumus projektē un ierīko, izvēloties klimatiskajiem un vides apstākļiem atbilstošu koku, krūmu u.c. apstādījumu sugas, pārmantojot vēsturisko teritorijas apstādījumu veidošanas pamatprincipu (dendroloģiski interesantu un vērtīgu koku un krūmu stādījumu veidošana). Apstādījumu veidu, kompozīciju un sortimentu nosaka labiekārtojuma projektā, plānotajā apstādījumu struktūrā iespēju robežās saglabājot teritorijā augošos vērtīgos kokus un paredzot lielizmēra (stumbra diametrs 5 cm, min. h = 3,5 m) koku pielietojumu (dižstādus), to īpatsvaru nosakot būvprojektā. Būvprojektēšanas procesā pieaicina attiecīgās jomas speciālistus (sertificētu ainavu arhitektu, sertificētu arboristu).

31. Plānotajā apstādījumu struktūrā integrē esošos koku stādījumus, ievērojot sekojošas prasības:

31.1. veicot būvniecību un teritorijas labiekārtošanu, maksimāli saglabā esošos ainaviski vērtīgos, pirms būvdarbu uzsākšanas nodrošināt koku stumbru, sakņu (sakņu kritiskās aizsardzības zonas platībā) un vainaga aizsardzības pasākumus un koku vainagu sakopšanu atbilstoši attiecīgās jomas speciālistu (sertificēta ainavu arhitekta, sertificēta arborista) rekomendācijām,

31.2. koku minimālajā sakņu aizsardzības zonā neplāno rakšanas darbus un pazemes komunikāciju izbūvi (izņemot, ja tiek izmantota caurdures tehnoloģija vai citi kokiem draudzīgi risinājumi), būvtehnikas kustību, atkrautņu un atbērtņu veidošanu u.c.), būtiskas (> 0,1 m) grunts līmeņa izmaiņas,

31.3. būvniecība koka vainaga projekcijas zonā pieļaujama, ja būvprojektā paredzētie risinājumi nodrošina koka saglabāšanu un augšanu,

31.4. ja ainaviski vērtīga koka saglabāšana nav tehniski - ekonomiski pamatota, nodrošina tā aizvietošanu ar līdzvērtīgas dendroloģiskas vērtības dižstādu atbilstoši attiecīgās jomas speciālistu (sertificēta ainavu arhitekta, sertificēta arborista) rekomendācijām.

32. Ja zemes virsmas līmenis ap esošo koku tiek mainīts, īsteno koka saglabāšanas risinājumus, kurus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.

4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

Ja teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tad tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta noteikumu attiecīgajā pielikumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidu aprakstiem.

4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD1)

4.3.1.1. Pamatinformācija

33. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD1) noteikta daudzdzīvokļu dzīvojamu namu apbūvei nepārsniedz četrus stāvus un nodrošinot atbilstošu infrastruktūru un teritorijas labiekārtojumu.

4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

34. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): daudzdzīvokļu māju apbūve līdz 4 stāviem (ieskaitot).

4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

35. Biroju ēku apbūve (12001): valsts, pārvaldes u.c. nekomerciālas iestādes, biroju telpas, ieskaitot kopstrādes( "co-working") telpas u.tml.

36. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): telpas vietējās nozīmes tirdzniecības vai pakalpojumu objekta funkcijām (veikals, aptieka, frizētava, kafejnīca, sadzīves pakalpojumi u.tml.), izņemot automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus.

37. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): pansija, dzīvokļu apartamenti, viesnīca utml. īslaicīgas apmešanās vieta.

38. Kultūras iestāžu apbūve (12004): telpas vietējās nozīmes kultūras aktivitāšu norisēm.

39. Sporta būvju apbūve (12005): telpas vietējās nozīmes sporta un aktīvās atpūtas nodarbībām.

40. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības iestāde, bērnu pieskatīšanas dienas centrs, telpas interešu izglītībai u.tml.

41. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ģimenes ārstu prakses, citiem ambulatoriem ārstniecības nolūkiem paredzētas telpas.

42. Labiekārtota ārtelpa (24001): publiski vai daļēji publiski pieejami labiekārtoti pagalmi ar apstādījumiem.

4.3.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
43.   2400 m2 20 līdz 75 līdz 14 1 līdz 4 60

1 līdz jumta dzegai

4.3.1.5. Citi noteikumi

44. Attālumus no daudzdzīvokļu dzīvojamo māju logiem līdz bērnu rotaļu laukumiem, pieaugušo iedzīvotāju atpūtas, sporta aktivitāšu labiekārtojumam, suņu pastaigu vietām, autostāvvietām un atkritumu konteineru novietošanai izvērtē būvniecības ieceres dokumentācijā ievērojot normatīvo aktu prasības un nosaka būvprojektā.

45. Projektējot daudzdzīvokļu māju, tās pagalmu vai piegulošās zonas prioritāri veido kā rekreācijas teritoriju ar mierīgās atpūtas un pirmskolas vecuma bērnu (0-5 gadi ) bērnu rotaļu aprīkojuma labiekārtoju. Labiekārtojumu citu vecuma grupu iedzīvotāju atpūtai, un aktīvām brīvā laika nodarbēm, kā arī ēku apsaimniekošanai nepieciešamās labiekārtojuma infrastruktūras izvietojumu izvērtē lokālplānojuma teritorijas robežās un pamato būvniecības ieceres dokumentācijā, ņemot vērā konkrēto plānoto katras daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu skaitu un savstarpējo publisko ārtelpu sasaisti.

46. Atkritumu tvertņu izvietojumu nosaka būvprojektā vai teritorijas labiekārtojuma projektā saskaņā ar funkcionāli pamatotu piebraucamo ceļu un gājēju celiņu plānojumu.

47. Vairākām ēkām, kuras paredzēts izvietot atsevišķās jaunveidojamās zemes vienībās, var būt kopīgi izmantojama labiekārtojuma infrastruktūra, ja par to kopīgu izmantošanu un apsaimniekošanu tiek noslēgts rakstisks līgums.

48. Atsevišķai ēkai funkcionāli nepieciešamās autostāvvietas var izvietot citā zemes vienībā, ja par to izmantošanu tiek noslēgts rakstisks līgums ar attiecīgās zemes vienības īpašnieku.

49. Citas pamatprasības apbūves izvietošanā un teritorijas labiekārtošanā - saskaņā ar šo noteikumu 3.3., 3.4., 3.6. apakšnodaļās noteikto.

4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR4)

4.7.1.1. Pamatinformācija

50. Transporta infrastruktūras teritorija (TR4) ir funkcionālā zona, kas noteikta pilsētas nozīmes ielas - Alsviķu iela (D kategorija) paplašināšanai, primāri nodrošinot gājēju infrastruktūras uzlabošanas iespējas (trotuāra izbūvi)

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

51. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

52. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

53. Ielas pārbūvi veic ņemot vērā grafiskās daļas kartē "Šķērsprofili" iekļautos principiālos risinājumus.

54. Gājējiem paredzēto infrastruktūru veido funkcionāli saistītu un stilistiski saskaņotu ar iekškvartāla savienojumu labiekārtojumu.

4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3)

4.9.1.1. Pamatinformācija

55. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3) noteikta publiski pieejama skvēra un parka funkciju nodrošināšanai.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

56. Labiekārtota ārtelpa (24001).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.1.5. Citi noteikumi

57. Teritorijas labiekārto saglabājot esošos kokus un apstādījumus, ierīkojot labiekārtojumu (celiņus gājēju kustībai, apgaismojumu, āra mēbeles, bērnu rotaļu, mierīgās un aktīvās atpūtas aprīkojumu, piknika zonas u.tml.), ņemot vērā grafiskās daļas "Teritorijas attīstības un satiksmes organizācijas priekšlikums" konceptuālos priekšlikumus. Risinājumu precizē labiekārtojuma projektā.

58. Labiekārtojot DA3 teritoriju - skvēru pie Rīgas un Alsviķu ielas krustojuma:

58.1. nodrošina gājēju diagonālos tranzīta savienojums uz/no Rīgas ielas gājēju pārejas vietu,

58.2. stūra akcentam pielieto izteiksmīgus apstādījumus, reprezentatīvu vides objektu (-us), risinājumu pamatojot ar vizuālās ietekmes analīzi Rīgas ielas, Rīgas /Alsviķu ielas krustojuma ainavas telpā.

59. Labiekārtojot DA3 teritoriju - parka zonu iepretim Rīgas/Pils un Miera iela krustojumam ("700 gades parks"):

59.1. respektē esošos vides objektus - vietzīmes un koku stādījumus saistībā ar Alūksnes pirmās skolas vietas piemiņu, kā arī paredz vietu Alūksnes 700 gades piemiņas akmens novietnei,

59.2. nodrošina funkcionāli saistītu gājēju celiņu tīklu dīķa ūdensmalu pieejamībai, ērtus gājēju savienojums uz/no Rīgas/Pils ielu un Miera ielas gājēju pārejas vietu, savienojums ar iekškvartālu (DzD1 zonu),

59.3. ņem vērā reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa Kanceles kalniņš (Baznīcas kalniņš) - kulta vieta (valsts aizsardzības Nr. 162) aizsardzības zonas nosacījumus,

59.4. citas prasības, ko nosaka labiekārtojuma projekta nosacījumos.

4.10. MEŽU TERITORIJA

Nenosaka

4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

4.12. ŪDEŅU TERITORIJA

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū1)

4.12.1.1. Pamatinformācija

60. Ūdeņu teritorija (Ū1) noteikta ekoloģiskai funkcijai un ilgtspējīgai ūdeņu resursu izmantošanas nodrošināšanai - meliorācijas un lietusūdeņu novadīšanai un uzkrāšanai, kā arī ainavas dažādībai (esošais dīķis)

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

61. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001): mākslīgas izcelsme ūdens akvatorija, kura tiek izmantota galvenokārt meliorācijas un lietusūdeņu novadīšanai

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

62. Atļauts labiekārtojums (laipas, platformas, vides elementi (strūklakas) u.tml.), krasta līnijas koriģēšana, risinājumu pamatojot labiekārtojuma projektā, kontekstā ar DA3 parka zonas labiekārtojuma risinājumu.

5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

Nenosaka

5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA

Nenosaka

5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA

Nenosaka

5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA

5.7.1. Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN7)

5.7.1.1. Pamatinformācija

63. Perspektīvā vietējās nozīmes iela/piebraucamais ceļš (TIN7)

5.7.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.1.3. Citi noteikumi

64. Piebraucamo ceļu/perspektīvo vietējas nozīmes ielu (E kategorija) projektē, lai nodrošinātu piekļuves un uzturēšanās funkciju, ņemot vērā grafiskās daļas kartē "Šķērsprofili" principiālos risinājumus, risinājumu precizējot būvprojektā.

65. Galvenā izmantošana - inženiertehniskā infrastruktūra un transporta lineārā infrastruktūra piekļuves nodrošināšanai jaunveidojamajām zemes vienībām un to inženiertehniskai apgādei, kā arī autostāvvietu izvietošana.

66. Ielas teritorijas robežas precizē atbilstoši būvprojektam.

67. Ielu izbūvē atbilstoši vienotas satiksmes telpas principam, projektējot maksimāli "mierinātu" satiksmi - optimizētu brauktuves platumu, viena līmeņa ielas telpu automašīnām, gājējiem un velo braucējiem, nosakot prioritāti mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, piemērojot satiksmes kustības ātruma ierobežojumu atbilstoši dzīvojamai zonai (30km/h), "guļošos policistus" u.tml.

68. TIN17 zonas trajektoriju un konfigurāciju reljefa nogāzē precizē būvniecības ieceres dokumentācijā nodrošinot iekškvartāla savienojuma ar platumu ne mazāk kā 9 m, nodrošinot gājēju plūsmai atbilstošu brīvtelpu, bet zonas daļu ar ne mazāk kā 3,5 m platumu ar atbilstošu segumu un nestspēju operatīvo, apkalpes un servisa dienestu autotransporta piekļuves iespēju nodrošināšanai ēkām un objektiem iekškvartālā (risinājumu precizē būvprojektā).

5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA

Nenosaka

6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

6.1. LOKĀLPLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

69. Lokālplānojuma īstenošanu veic izstrādājot būvprojektus un veicot būvniecību atbilstoši šī lokālplānojuma prasībām un risinājumiem.

70. Turpmāko projektēšanu, inženiertehnisko sagatavošanu un zemes ierīcību atļauts veikt pa apbūves kārtām vai posmiem, nodrošinot teritorijas pakāpenisku apbūvi un atbilstoši nepieciešamās infrastruktūras izveidi. Konkrētās apbūves kārtas robežas nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā, ietverot teritorijas daļu, kas plānota kā konkrētajam apbūves apjomam funkcionāli piesaistāmā jaunveidojamā zemes vienība un ar to funkcionāli saistītais jaunbūvējamās ielas un/vai piebraucamā ceļa posms. Apbūves kārtā ietilpst arī apbūves kārtas īstenošanai nepieciešamā inženiertehniskās apgādes infrastruktūra un labiekārtojums. Apbūves kārtu secību nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.

71. Lokālplānojuma teritorijā inženiertīklu izbūves secību precizē būvprojektēšanas stadijā saskaņā ar katra konkrētā inženiertīkla turētāja aktuālajiem tehniskajiem noteikumiem.

72. Lokālplānojuma teritorijā nav nepieciešams izstrādāt atsevišķu teritorijas detālplānojumu, ja tas tiek īstenots atbilstoši šī lokālplānojuma pamata risinājuma attīstības iecerei - daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvei un šo Noteikumu prasībām.

7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS

7.1. AIZSARGJOSLAS U.C.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS APROBEŽOJUMI

73. Aizsargjoslas lokālplānojuma teritorijā noteiktas saskaņā ar Aizsargjoslu likumu. Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas, aizsargjoslas un objekti, kuriem nosaka aizsargjoslas, attēloti grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi".

74. Aizsargjoslu u.c. apgrūtinājumu konkrētās teritorijas platības katrā jaunveidojamā zemes vienībā precizē zemes ierīcības projekta izstrādes ietvaros.

75. Inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka turpmākās projektēšanas gaitā, atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam un saskaņā ar būvprojektu un izpilduzmērījumiem, saskaņojot ar inženiertīklu turētāju. Esošo ekspluatācijas aizsargjoslu aprobežojumi zaudē spēku līdz ar attiecīgās inženierkomunikācijas, kam tā noteikta, demontāžu.

7.2. ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANAS NOSACĪJUMI

76. Zemes vienības sadali vai citu zemes vienības robežu pārkārtošanu veic normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, izstrādājot zemes ierīcības projektu.

77. Zemes ierīcības darbus atļauts veikt pa posmiem, atbilstoši teritorijas apbūves kārtām.

78. Ēkām piešķir adresi atbilstoši Alūksnes pilsētā pieņemtajai adresācijas sistēmai. Adresācijas priekšlikumu izstrādā zemes ierīcības projektā.

04.05.2023