1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:
1.1. iegūst un apkopo informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām (turpmāk – informācija);
1.2. atzīst augšņu agroķīmiskās izpētes pakalpojumu sniedzējus (turpmāk – pakalpojumu sniedzējs).
2. Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) informāciju iegūst:
2.1. veicot augšņu agroķīmisko izpēti;
2.2. saņemot augšņu agroķīmiskās izpētes datus no atzītiem pakalpojumu sniedzējiem.
3. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni raksturo šādi rādītāji:
3.1. augsnes tips un granulometriskais sastāvs;
3.2. mitruma apstākļi;
3.3. reljefa apstākļi;
3.4. akmeņainības pakāpe;
3.5. agroķīmiskās īpašības:
3.5.1. pamatrādītāji – organisko vielu saturs, apmaiņas reakcija (pH), augiem izmantojamā fosfora (P2O5) un kālija (K2O) saturs;
3.5.2. papildu rādītāji – apmaiņas magnija (Mg), kalcija (Ca), sēra (S) un mikroelementu saturs.
4. Augšņu agroķīmiskā izpēte ir darbību kopums, kas ietver šādus posmus:
4.1. lauka darbu plāna projektu izstrādi, izmantojot digitalizētās augšņu kartes;
4.2. augsnes paraugu ņemšanu atbilstoši lauka darbu plāna projektam;
4.3. augsnes paraugu agroķīmisko īpašību rādītāju testēšanu akreditētā laboratorijā, izmantojot dienesta tīmekļvietnē publicētās augšņu testēšanas metodes;
4.4. iegūto datu ievadīšanu un uzturēšanu Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmas augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzē (turpmāk – augšņu agroķīmiskās izpētes datubāze);
4.5. iegūto datu novērtēšanu atbilstoši lauksaimniecībā izmantojamās zemes agroķīmisko īpašību rādītāju novērtējuma grupām (1. pielikums).
5. Dienests pakalpojumu sniedzēju atzīst šādos pakalpojumu veidos:
5.1. A pakalpojumā, kad pakalpojumu sniedzējs sagatavo paraugu ņemšanas plāna projektu un ņem augsnes paraugus atbilstoši šo noteikumu prasībām, izmantojot dienesta augšņu agroķīmiskās izpētes aplikāciju, kā arī sagatavo un nogādā paraugus testēšanai augšņu references laboratorijā, norādot atzīšanas numuru;
5.2. B pakalpojumā, kad pakalpojumu sniedzējs ņem augsnes paraugus atbilstoši šo noteikumu prasībām, augšņu agroķīmiskās izpētes dokumentos norāda atzīšanas numuru un eksportē testēšanas rezultātus augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzē. Paraugus testēšanai iesniedz vienā no šādām akreditētām laboratorijām:
5.2.1. augšņu references laboratorijā;
5.2.2. laboratorijā, kas ir atzīta un drīkst veikt analīzes augšņu agroķīmiskajai izpētei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augšņu references laboratorijas funkciju īstenošanu, un ir norādīta atzīto laboratoriju sarakstā dienesta tīmekļvietnē;
5.2.3. ārvalstu laboratorijā, kuras augšņu testēšanas metodes ir saderīgas un rezultāti salīdzināmi ar dienesta tīmekļvietnē norādītajām augšņu testēšanas metodēm.
6. Lai dienests pieņemtu lēmumu par pakalpojumu sniedzēja atzīšanu, pakalpojumu sniedzējs dienestā iesniedz:
6.1. iesniegumu, kurā norāda datus par iesniedzēju – nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tālruņa numuru, e-pasta adresi un sniedzamā pakalpojuma – A vai B – veidu;
6.2. informāciju par pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošo aprīkojumu;
6.3. apliecinājumu par to, ka pakalpojumu sniedzēja personāls ir iepazinies ar prasībām augsnes paraugu ņemšanai un informācijas apmaiņai ar dienestu (2. pielikums).
7. Pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi sedz izdevumus, kas saistīti ar tā atbilstības pārbaudi augšņu agroķīmiskās izpētes pakalpojumu sniegšanai.
8. Dienests mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata iesniegtos dokumentus, novērtē pakalpojumu sniedzēja atbilstību šo noteikumu 6.2. un 6.3. apakšpunktā minētajām prasībām, lai pārliecinātos par tā spēju sniegt šo noteikumu 5. punktā minēto pakalpojumu, un, ja tas atbilst minētajām prasībām:
8.1. pieņem lēmumu par pakalpojumu sniedzēja atzīšanu;
8.2. savā tīmekļvietnē publicē informāciju par atzīto pakalpojumu sniedzēju, norādot tā nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko un faktisko adresi, sniegtā pakalpojuma – A vai B – veidu, piešķirto atzīšanas numuru un datumu.
9. Lai dienests savā tīmekļvietnē publicētu aktuālu un ticamu informāciju, atzītais pakalpojumu sniedzējs triju darbdienu laikā informē dienestu, ja ir mainījusies tīmekļvietnē publicējamā informācija vai pakalpojumu sniedzējs izbeidz savu darbību.
11. Dienests ir tiesīgs ņemt augšņu kontroles paraugus pakalpojuma saņēmēja laukos un salīdzināt iegūtos rezultātus ar atzītā pakalpojumu sniedzēja ņemtajiem paraugiem, lai pārliecinātos par darbu kvalitatīvu izpildi atbilstoši šo noteikumu 5. punktā minētā pakalpojuma veidam.
12. Atzītais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi samaksā par uzraudzības pārbaudi.
13. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs augšņu agroķīmiskajai izpētei piesakās vienā no šādiem veidiem:
13.1. iesniedzot dienestā iesniegumu, kurā norāda datus par iesniedzēju – juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tālruņa numuru, e-pasta adresi vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru un e-pasta adresi, kā arī tās personas kontaktinformāciju, kura sadarbosies ar dienestu, un platību, kādā nepieciešama agroķīmiskā izpēte, agroķīmiskās izpētes materiālos papildus norādāmo informāciju, rezultātu saņemšanas veidu, katra agroķīmiskajai izpētei pieteiktā lauka nosaukumu vai kultūraugu, platību, kadastra vai lauka bloka numuru un testējamos rādītājus;
13.2. Lauku atbalsta dienesta elektronisko pakalpojumu sistēmā;
13.3. pie atzīta B pakalpojumu sniedzēja.
14. Šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā minētajā gadījumā dienests slēdz līgumu ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju par informācijas ieguves nosacījumiem augšņu agroķīmiskajai izpētei.
15. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs par augšņu agroķīmisko izpēti maksā atbilstoši pakalpojumu sniedzēja cenrādim vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.
16. Dienests informācijas ieguvei izveido reprezentatīvu lauku saimniecību izlases kopu (turpmāk – izlases kopa) visos valsts plānošanas reģionos, izmantojot šādus atlases kritērijus:
16.1. valsts plānošanas reģions;
16.2. novads;
16.3. saimniecības specializācija – laukkopība, lopkopība, dārzkopība – un lauksaimniecības sistēma – bioloģiskā vai integrētā.
17. Dienests slēdz līgumu ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju par informācijas ieguvi izlases kopas platībā un konkrētās platības lauku vēstures ieguves nosacījumiem.
18. Dienests izlases kopas laukos nosaka šādus augsnes agroķīmisko īpašību rādītājus:
18.1. apmaiņas reakciju (pH);
18.2. organiskās vielas saturu;
18.3. augiem izmantojamo fosforu un kāliju;
18.4. apmaiņas magniju.
19. Lai iegūtu informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeņa pārmaiņām, dienests ik pēc pieciem gadiem veic atkārtotu augsnes agroķīmisko izpēti konkrētajos izlases kopas laukos.
20. Ja izlases kopā ir mainījies kāds no zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, dienests slēdz šo noteikumu 17. punktā minēto līgumu ar jauno zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja tas turpina iepriekšējo saimniecības specializāciju un lauksaimniecības sistēmu. Ja zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nevēlas turpināt iepriekšējo specializāciju un sistēmu vai nevēlas slēgt līgumu, dienests izlases kopai konkrētajā novadā atlasa citu saimniecību ar tādu pašu specializāciju un lauksaimniecības sistēmu kā iepriekšējai saimniecībai.
21. Dienests, pamatojoties uz šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā minēto iesniegumu, izstrādā lauka darbu plāna projektu, ievērojot digitalizēto augšņu karšu datus un audzēto kultūraugu un izmantojot atbilstošu ģeogrāfiskās informācijas sistēmas datorprogrammu.
22. Augsnes paraugus ņem atbilstoši lauka darbu plāna projektam, izmantojot dienesta augšņu agroķīmiskās izpētes lietotni. Augsnes paraugu ņemšanas laikā novērtē lauka informāciju atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam.
24. Augšņu references laboratorija testēšanas rezultātus ievada augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzē, kurā rezultātus novērtē atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam.
25. Iegūtos analīžu datus un to novērtējumu pievieno augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzes ģeogrāfiskās informācijas sistēmas ģeotelpisko datu kopai.
26. Dienests pēc zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma elektroniski, papīra vai *.shp datnes formā izsniedz šādus augsnes agroķīmiskās izpētes materiālus:
26.1. veidlapas, kurās ir norādīta informācija par katra parauga analīžu faktisko skaitlisko vērtību un optimālo skaitlisko vērtību, faktiskās skaitliskās vērtības novērtējums, skābām augsnēm – rekomendējamā kalcija karbonāta deva, kā arī informācija par zemes lietošanas veidu, augsnes tipu un granulometrisko sastāvu, elementārā kontūra platība (ha), kā arī informācija par lauka katra agroķīmiskā rādītāja vidējo svērto skaitlisko vērtību, ja zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam šī vērtība ir nepieciešama;
26.2. augšņu agroķīmiskās izpētes digitālās kartes.
27. Dienests, izmantojot augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzes datus, sagatavo pārskatu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un to publicē savā tīmekļvietnē:
27.1. katru gadu līdz 1. martam – par iepriekšējā gada augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātiem;
27.2. nākamajā gadā pēc piecu gadu cikla – par augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātiem izlases kopā;
27.3. nākamajā gadā pēc otrā agroķīmiskās izpētes cikla – par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeņa pārmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo piecu gadu ciklu izlases kopā.
28. Pārskatos par zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām apkopo un analizē informāciju pa zemes izmantošanas veidiem valsts plānošanas reģiona un valsts mērogā.
29. Augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzē glabājas:
29.1. augšņu agroķīmiskās izpētes rezultāti;
29.2. kopsavilkumi par zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām.
30. Šo noteikumu 7., 12. un 15. punkts par dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi stājas spēkā 2023. gada 1. jūlijā.
1. tabula
Tīrumu, pļavu, ganību un ilggadīgo stādījumu augšņu iedalījums grupās
pēc organisko vielu satura (%)
Organisko vielu saturs | Minerālaugsnes | Citas augsnes | |||
granulometriskais sastāvs | |||||
M | sM | mS | S | ||
Nepietiekams | < 3,0 | < 2,5 | < 2,0 | < 1,5 | – |
Optimāls (pietiekams) | 3,0–3,5 | 2,5–3,0 | 2,0–2,5 | 1,5–2,0 | – |
Paaugstināts | 3,6–10,0 | 3,1–10,0 | 2,6–10,0 | 2,1–10,0 | – |
Trūdaina augsne | – | – | – | – | 10,1–20,0 |
Trūdaini kūdraina | – | – | – | – | 20,1–50,0 |
Kūdra (K) | – | – | – | – | > 50 |
Apzīmējumi: M – māls, sM – smilšmāls, mS – mālsmilts, S – smilts.
2. tabula
Tīrumu, pļavu, ganību un ilggadīgo stādījumu augšņu iedalījums grupās
pēc augsnes reakcijas 1 M KCl suspensijā
Augsnes reakcija | Organisko vielu saturs (%) | ||||||||
< 5,1 | 5,1–50,0 | > 50,0 | |||||||
Granulometriskais sastāvs | |||||||||
M | sM | mS | S | M | sM | mS | S | K | |
Normāla | > 6,5 | > 6,3 | > 5,8 | > 5,5 | > 6,2 | > 5,9 | > 5,6 | > 5,3 | > 5,0 |
Vāji skāba | 6,1–6,5 | 5,8–6,3 | 5,6–5,8 | 5,3–5,5 | 5,8–6,2 | 5,6–5,9 | 5,4–5,6 | 5,1–5,3 | 4,9–5,0 |
Vidēji skāba | 5,7–6,0 | 5,4–5,7 | 5,1–5,5 | 4,9–5,2 | 5,4–5,7 | 5,2–5,5 | 5,0–5,3 | 4,7–5,0 | 4,5–4,8 |
Skāba | 5,3–5,6 | 5,0–5,3 | 4,6–5,0 | 4,5–4,8 | 5,0–5,3 | 4,8–5,1 | 4,5–4,9 | 4,2–4,6 | 4,0–4,4 |
Stipri skāba | < 5,3 | < 5,0 | < 4,6 | < 4,5 | < 5,0 | < 4,8 | < 4,5 | < 4,2 | < 4,0 |
Apzīmējumi: M – māls, sM – smilšmāls, mS – mālsmilts, S – smilts.
3. tabula
Tīrumu, pļavu un ganību augšņu iedalījums grupās
pēc kustīgā fosfora satura 0,02 M kalcija laktāta šķīdumā (P2O5 mg kg-1)
Saturs augsnē | Organisko vielu saturs (%) | |||||||||
< 5,1 | 5,1–20,0 | 20,1–50,0 | > 50,0 | |||||||
Granulometriskais sastāvs | ||||||||||
M | sM | mS | S | M | sM | mS | S | M, sM, mS, S | K | |
Ļoti zems | ≤ 40 | ≤ 35 | ≤ 30 | ≤ 25 | ≤ 60 | ≤ 55 | ≤ 50 | ≤ 40 | ≤ 80 | ≤ 100 |
Zems | 41–80 | 36-70 | 31–60 | 26–50 | 61–120 | 56–110 | 51–100 | 41–80 | 81–160 | 101–200 |
Vidējs | 81–160 | 71-130 | 61–120 | 51–100 | 121–240 | 111–220 | 101–200 | 81–160 | 161–305 | 201–365 |
Augsts | 161–270 | 131–220 | 121–185 | 101–155 | 241–410 | 221–375 | 201–340 | 161–255 | 306–520 | 366–620 |
Ļoti augsts | > 270 | > 220 | >185 | >155 | > 410 | > 375 | > 340 | > 255 | > 520 | > 620 |
Apzīmējumi: M – māls, sM – smilšmāls, mS – mālsmilts, S – smilts.
4. tabula
Ilggadīgo stādījumu augšņu iedalījums grupās
pēc kustīgā fosfora satura 0,02 M kalcija laktāta šķīdumā (P2O5 mg kg-1)
Saturs augsnē | Virskārta | |||||||||
Organisko vielu saturs (%) | ||||||||||
< 5,1 | 5,1–20,0 | 20,1–50,0 | > 50,0 | |||||||
Granulometriskais sastāvs | ||||||||||
M | sM | mS | S | M | sM | mS | S | M, sM, mS, S | K | |
Ļoti zems | ≤ 90 | ≤ 85 | ≤ 80 | ≤ 70 | ≤ 110 | ≤ 105 | ≤ 100 | ≤ 90 | ≤ 150 | ≤ 180 |
Zems | 91–130 | 86–125 | 81–120 | 71–110 | 111–150 | 106–145 | 101–140 | 91–130 | 151–200 | 181–260 |
Vidējs | 131–250 | 126–240 | 121–240 | 111–230 | 151–250 | 146–240 | 141–230 | 131–220 | 201–340 | 261–430 |
Augsts | 251–350 | 241–345 | 241–341 | 231–330 | 251–450 | 241–430 | 231–410 | 221–380 | 341–530 | 431–770 |
Ļoti augsts | > 350 | > 345 | > 341 | > 330 | > 450 | > 430 | > 410 | > 380 | > 530 | > 770 |
Apzīmējumi: M – māls, sM – smilšmāls, mS – mālsmilts, S – smilts.
5. tabula
Tīrumu, pļavu un ganību augšņu iedalījums grupās
pēc kustīgā kālija satura 0,02 M kalcija laktāta šķīdumā (K2O mg kg-1)
Saturs augsnē | Organisko vielu saturs (%) | |||||||||
< 5,1 | 5,1–20,0 | 20,1–50,0 | > 50,0 | |||||||
Granulometriskais sastāvs | ||||||||||
M | sM | mS | S | M | sM | mS | S | M, sM, mS, S | K | |
Ļoti zems | ≤ 50 | ≤ 45 | ≤ 40 | ≤ 30 | ≤ 75 | ≤ 70 | ≤ 65 | ≤ 55 | ≤ 105 | ≤ 125 |
Zems | 51–100 | 46–90 | 41–80 | 31–60 | 76–150 | 71–140 | 66–130 | 56–110 | 106–205 | 126–250 |
Vidējs | 101–200 | 91–180 | 81–160 | 61–120 | 151–300 | 141–280 | 131–260 | 111–220 | 206–410 | 251–500 |
Augsts | 201–340 | 181–305 | 161–270 | 121–205 | 301–450 | 281–420 | 261–390 | 221–330 | 411–700 | 501–840 |
Ļoti augsts | > 340 | > 305 | > 270 | > 205 | > 450 | > 420 | > 390 | > 330 | > 700 | > 840 |
Apzīmējumi: M – māls, sM – smilšmāls, mS – mālsmilts, S – smilts.
6. tabula
Ilggadīgo stādījumu augšņu iedalījums grupās pēc
kustīgā kālija satura 0,02 M kalcija laktāta šķīdumā (K2O mg kg-1)
Saturs augsnē | Virskārta | |||||||||
Organisko vielu saturs (%) | ||||||||||
< 5,1 | 5,1–20,0 | 20,1–50,0 | > 50,0 | |||||||
Granulometriskais sastāvs | ||||||||||
M | sM | mS | S | M | sM | mS | S | M, sM, mS, S | K | |
Ļoti zems | ≤ 110 | ≤ 105 | ≤ 100 | ≤ 90 | ≤ 135 | ≤ 130 | ≤ 125 | ≤ 115 | ≤ 185 | ≤ 230 |
Zems | 111–170 | 106–165 | 101–160 | 91–150 | 136–210 | 131–200 | 126–180 | 116–170 | 186–285 | 231–355 |
Vidējs | 171–260 | 166–255 | 161–250 | 151–240 | 211–360 | 201–340 | 181–310 | 171–280 | 286–490 | 356–605 |
Augsts | 261–360 | 256–335 | 251–350 | 241–340 | 361–450 | 341–430 | 311–400 | 281–370 | 491–620 | 606–765 |
Ļoti augsts | > 360 | > 335 | > 350 | > 340 | > 450 | > 430 | > 400 | > 370 | > 620 | > 765 |
Apzīmējumi: M – māls, sM – smilšmāls, mS – mālsmilts, S – smilts.
7. tabula
Tīrumu, pļavu un ganību augšņu iedalījums grupās
pēc apmaiņas magnija satura 0,02 M kalcija laktāta šķīdumā (Mg mg kg-1)
Saturs augsnē | Organisko vielu saturs (%) | |||||||||
< 5,1 | 5,1–20,0 | 20,1–50,0 | > 50,0 | |||||||
Granulometriskais sastāvs | ||||||||||
M | sM | mS | S | M | sM | mS | S | M, sM, mS, S | K | |
Zems | < 160 | < 140 | < 110 | < 90 | < 240 | < 200 | < 160 | < 130 | < 320 | < 380 |
Vidējs | 160–270 | 140–240 | 110–180 | 90–150 | 240–360 | 200–300 | 160–240 | 130–190 | 320–460 | 380–510 |
Augsts | > 270 | > 240 | > 180 | > 150 | > 360 | > 300 | > 240 | > 190 | > 460 | > 510 |
Apzīmējumi: M – māls, sM – smilšmāls, mS – mālsmilts, S – smilts.
8. tabula
Ilggadīgo stādījumu augšņu iedalījums grupās
pēc apmaiņas magnija satura 0,02 M kalcija laktāta šķīdumā (Mg mg kg-1)
Saturs augsnē | Organisko vielu saturs (%) | |||||||||
< 5,1 | 5,1–20,0 | 20,1–50,0 | > 50,0 | |||||||
Granulometriskais sastāvs | ||||||||||
M | sM | mS | S | M | sM | mS | S | M, sM, mS, S | K | |
Zems | < 260 | < 250 | < 230 | < 210 | < 380 | < 365 | < 330 | < 300 | < 580 | < 690 |
Vidējs | 260–370 | 250–340 | 230–310 | 210–290 | 380–490 | 365–450 | 330–410 | 300–370 | 580–690 | 690–760 |
Augsts | > 370 | > 340 | > 310 | > 290 | > 490 | > 450 | > 410 | > 370 | > 690 | > 760 |
Apzīmējumi: M – māls, sM – smilšmāls, mS – mālsmilts, S – smilts.
9. tabula
Augšņu iedalījums grupās
pēc apmaiņas kalcija satura 1 M KCl ekstraktā (Ca mg kg-1)
Kalcija saturs | Organisko vielu saturs (%) | |||
< 5,0 | 5,1–20,0 | 20,1–50,0 | > 50,0 | |
Zems | < 1000 | < 1500 | < 2500 | < 3000 |
Vidējs | 1000–1500 | 1500–2250 | 2500–3750 | 3000–4500 |
Augsts | > 1500 | > 2250 | > 3750 | > 4500 |
10. tabula
Augšņu iedalījums grupās
pēc sēra satura 1M KCl ekstraktā (S mg kg-1)
Sēra saturs | Organisko vielu saturs (%) | |||
< 5,0 | 5,1–20,0 | 20,1–50,0 | > 50,0 | |
Zems | < 6,0 | < 9,0 | < 15 | < 18,0 |
Vidējs | 6,0–10,0 | 9,0–15,0 | 15,0–25,0 | 18,0–30,0 |
Augsts | > 10 | > 15,0 | > 25,0 | > 30,0 |
11. tabula
Augšņu iedalījums grupās
pēc bora satura karstā 0,1 % MgSO4 ekstraktā (B mg kg-1)
Satura grupa | Māls, smilšmāls | Mālsmilts, smilts, grants | Organiskām vielām bagātas augsnes | Kūdra | ||
Organisko vielu saturs (%) | ||||||
līdz 5,0 | 5,1–20,0 | līdz 5,0 | 5,1–20,0 | 20,1–50,0 | > 50,0 | |
mg kg-1 | ||||||
Zems | < 0,6 | < 0,9 | < 0,3 | < 0,45 | < 1,1 | < 1,6 |
Vidējs | 0,6–1,2 | 0,9–1,8 | 0,3–0,6 | 0,45–0,9 | 1,1–2,2 | 1,6–3,2 |
Augsts | > 1,2 | > 1,8 | > 0,6 | > 0,9 | > 2,2 | > 3,2 |
12. tabula
Augšņu iedalījums grupās
pēc vara satura 0,05 M EDTA-Na2 ekstraktā (Cu mg kg-1)
Satura grupa | Māls, smilšmāls | Mālsmilts, smilts, grants | Organiskām vielām bagātas augsnes | Kūdra | ||
Organisko vielu saturs (%) | ||||||
līdz 5,0 | 5,1–20,0 | līdz 5,0 | 5,1–20,0 | 20,1–50,0 | > 50,0 | |
mg kg-1 | ||||||
Zems | < 1,5 | < 2,0 | < 1,0 | < 1,5 | <3,0 | < 4,5 |
Vidējs | 1,5–3,0 | 2,0–4,5 | 1,0–2,0 | 1,5–3,0 | 3,0–6,0 | 4,5–8,5 |
Augsts | > 3,0 | > 4,5 | > 2,0 | > 3,0 | > 6,0 | > 8,5 |
13. tabula
Augšņu iedalījums grupās
pēc mangāna satura 0,05 M EDTA-Na2 ekstraktā (Mn mg kg-1)
Satura grupa | pH KCl | Māls, smilšmāls | Mālsmilts, smilts, grants | Organiskām vielām bagātas augsnes | Kūdra | ||
Organisko vielu saturs (%) | |||||||
līdz 5,0 | 5,1–20,0 | līdz 5,0 | 5,1–20,0 | 20,1–50,0 | > 50,0 | ||
mg kg-1 | |||||||
Zems | < 6,0 | < 20 | < 30 | < 15 | < 25 | < 45 | < 45 |
> 6,0 | < 40 | < 60 | < 30 | < 45 | < 85 | < 120 | |
Vidējs | < 6,0 | 20–40 | 30–60 | 15–30 | 25–50 | 45–90 | 45–90 |
> 6,0 | 40–80 | 60–120 | 30–60 | 45–90 | 85–170 | 120–240 | |
Augsts | < 6,0 | > 40 | > 60 | > 30 | > 50 | > 90 | > 90 |
> 6,0 | > 80 | > 120 | > 60 | > 90 | > 170 | > 240 |
14. tabula
Augšņu iedalījums grupās
pēc cinka satura 0,05 M EDTA-Na2 ekstraktā (Zn mg kg-1)
Satura grupa | pH KCl | Māls, smilšmāls | Mālsmilts, smilts, grants | Organiskām vielām bagātas augsnes | Kūdra | ||
Organisko vielu saturs (%) | |||||||
līdz 5,0 | 5,1–20,0 | līdz 5,0 | 5,1–20,0 | 20,1–50,0 | > 50,0 | ||
mg kg-1 | |||||||
Zems | < 6,0 | < 1,5 | < 2,5 | < 1,0 | < 1,5 | < 3,0 | < 4,5 |
> 6,0 | < 2,5 | < 4,0 | < 2,0 | < 3,0 | < 5,5 | < 8,0 | |
Vidējs | < 6,0 | 1,5–4,0 | 2,5–6,0 | 1,0–3,0 | 1,5–4,5 | 3,0–9,0 | 4,5–12,0 |
> 6,0 | 2,5–5,0 | 4,0–7,5 | 2,0–4,0 | 3,0–6,0 | 5,5–11,5 | 8,0–15,5 | |
Augsts | < 6,0 | > 4,0 | > 6,0 | > 3,0 | > 4,5 | > 9,0 | >12,0 |
> 6,0 | > 5,0 | > 7,5 | > 4,0 | > 6,0 | > 11,5 | >15,5 |
Ⅰ. Aprīkojums un tehniskās iespējas
1. Augsnes zondes vai mehanizēta tehnika augsnes paraugu ņemšanai 0–20 cm aramkārtas slānī.
2. Dienesta augšņu agroķīmiskās izpētes aplikācija (attiecas uz A pakalpojumu).
3. Trauks sākotnējo paraugu sajaukšanai.
4. Iepakojums augsnes paraugu ievietošanai, uzglabāšanai un transportēšanai.
5. Parauga marķējuma etiķetes vai citi risinājumi paraugu marķēšanai.
Ⅱ. Paraugu ņemšana
1. Pirms augsnes paraugu ņemšanas sagatavo paraugu ņemšanas plāna projektu.
2. Paraugu ņemšanas plāna projektā izdala elementāro kontūru platību robežas, ņemot vērā:
2.1. digitalizētajās augšņu kartēs norādīto augsnes tipu un granulometrisko sastāvu:
2.1.1. sīkkontūrainības apstākļos pieļaujama atšķirīgu augsnes veidu apvienošana augsnes tipa un augsnes granulometriskā sastāva grupas robežās (1. un 2. tabula);
2.1.2. ja atšķirīgo augsnes tipu vai granulometrisko sastāvu nevar apvienot un tā platība ir mazāka par vienu hektāru, paraugu ņem no dominējošās augsnes;
1. tabula
Augsnes tipu grupas
Augsnes tips | Apzīmējums |
Automorfās | |
1. Podzoli, piejūras sāļās | P, J |
2. Velēnu karbonātiskās | Vkr, Vki, E1Vk |
3. Velēnu podzolētās un kultūraugsnes | Pv, E1Pv, K , R |
4. Brūnās meža | Bk, Bn |
5. Vidēji un stipri erodētās | E2Pv, E2Vk |
6. Aluviālās | Ak, Ap, Agr, A |
Pushidromorfās | |
7. Velēnu gleja un glejotās, deluviālās, aluviālās gleja un glejotās | D, Vgk, Vg, VG, Ag, AG |
8. Velēnu podzolētās gleja un glejotās | Pgv, Pg, PG |
9. Trūdainās velēnu glejotās un gleja, trūdainās palienes | Vgt, VGt |
10. Trūdainās podzolētās gleja un glejotās | Pgt, PGt |
Hidromorfās | |
11. Zemā purva kūdras, zemā purva kūdras gleja, kūdrainās velēnu gleja un kūdrainās velēnu podzolētās gleja, pārejas purvs | VGT, PGT, AT, Tz, Tzg, Tp, Tpg |
12. Augstā purva kūdras un augstā purva kūdras gleja | Ta, Tag, Ts, TGs |
2. tabula
Augsnes granulometriskais sastāvs
Augsnes granulometriskā sastāva grupas | Apzīmējums |
1. Māls | M, Mp, M1 |
2. Smilšmāls | sM, sMp, M2, sM2, sMp2, sM3, sMp3 |
3. Mālsmilts | mS, mSp |
4. Smilts | S, sS, iS, Gr, mGr, D |
5. Kūdra | l, vd, vj, n |
2.2. zemes lietojuma veidu – kontūrā nedrīkst iekļaut dažādus zemes lietojuma veidus;
2.3. lauka dabiskās robežas – kontūrā nedrīkst apvienot platības, kuras atdala upes, meliorācijas novadgrāvji, lielceļi u. c.;
2.4. elementārā kontūra platība nedrīkst pārsniegt 6 ha.
3. Paraugus drīkst ņemt ne agrāk kā mēnesi pēc augsnes kaļķošanas vai mēslošanas.
4. Paugurainā apvidū augsnes paraugu ņem atsevišķi no erodētās un no uznestās daļas vai daļas, kura elementārajā kontūrā ir dominējošā.
5. Augsnes paraugus nedrīkst ņemt netipiskās vietās, piemēram, kur stāvējušas kūtsmēslu vai salmu kaudzes, novadgrāvju uzbērumu vietās, saarumu un atarumu vagās, kurmju rakumos, vietās, kur uzkrājušies virsūdeņi, un citās laukam neraksturīgās vietās.
6. Augsnes paraugā nedrīkst nokļūt organiskā mēslojuma vai nesadalījušās augu daļas, sliekas, kukaiņi, minerālmēslu granulas un citi piemaisījumi.
7. Tīrumos, pļavās un ganībās paraugus ņem no aramkārtas līdz 20 cm dziļumam, izveidojot vidējo augsnes paraugu vismaz no 15 līdz 20 atsevišķiem zondējumiem, kas izdarīti, virzoties pa elementārā kontūra garāko diagonāli.
8. Augļu dārzos ieplānotajā elementārajā kontūrā:
8.1. izvēlas apmēram 10 kokus, kas vienmērīgi izvietoti pa visu pētāmo platību;
8.2. katra izvēlētā koka sakņu darbības zonā izdara divus zondējumus – vienu koku rindstarpas pusē, otru – rindā starp kokiem. Zondējumus izdara vienā un tajā pašā debespusē koku rindstarpas pusē un vienā un tajā pašā debespusē rindā starp kokiem;
8.3. ogulājiem zondējumus izdara rindstarpās.
9. Vidējā augsnes parauga sagatavošanai individuālos zondējumus (vismaz 15–20) rūpīgi sajauc un sūtīšanai uz laboratoriju paņem minerālaugsnēm 0,3–0,5 kg un kūdraugsnēm 0,5–1 kg smagu paraugu (ar tādu aprēķinu, lai gaissausā stāvoklī tas būtu 250–300 g), pārējo izber.
10. Katru elementāro kontūru numurē.
III. Informācijas iesniegšana dienestā – A pakalpojums
1. Pakalpojumu sniedzējs ievada augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzē informāciju par saimniecību, tās specializāciju un lauksaimniecības sistēmu, paraugu ņemšanas datumu, paraugu ņēmēja vārdu un uzvārdu, kopējo paraugu skaitu un katra parauga analizējamos rādītājus.
2. Paraugu ņemšanas laikā pakalpojumu sniedzējs dienesta augšņu agroķīmiskās izpētes aplikācijā norāda katra elementārā kontūra dominējošo augsnes tipu saskaņā ar šā pielikuma 1. tabulu, granulometrisko sastāvu saskaņā ar šā pielikuma 2. tabulu un lauka informāciju saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu.
IV. Informācijas iesniegšana dienestā – B pakalpojums
1. Pakalpojumu sniedzējs norāda informāciju par saimniecību, tās specializāciju un lauksaimniecības sistēmu.
2. Pakalpojumu sniedzējs iesniedz šādus augšņu agroķīmiskās izpētes datus:
2.1. lauka darba plāna projektu, sadalītu elementārajos kontūros, kur katram kontūram ir piešķirts unikāls identifikators, – *.shp datnes formātā;
2.2. katra elementārā kontūra parauga ņemšanas trajektorijas līniju ar tai piešķirtu unikālu identifikatoru – *.shp datnes formātā;
2.3. visu elementārā kontūra augsnes paraugu analīžu rezultātus kādā no šādiem datņu formātiem – *.xls, *.xlsx, *.csv un *.xml, kur:
2.3.1. dati ir sakārtoti rindās;
2.3.2. katras rindas pirmajā ailē ir unikālais identifikācijas numurs;
2.3.3. analīžu rezultāti ir sakārtoti ailēs, pirms katras analīžu rezultātu ailes iekļaujot ailes ar izmantoto metodi, mērvienību un rādītāja ķīmisko formu (elements vai oksīds).
1. tabula
Zemes lietošanas veida kods
Zemes lietošanas veids | Kods |
Tīrumi | 1 |
Ganības | 2 |
Pļavas | 3 |
Augļu dārzi (0–20 cm) un ogulāji | 4 |
Apakškārta (21–40 cm augļu dārzos) | 5 |
Sakņu dārzi | 6 |
Atmatas | 7 |
Mežs un (vai) krūmi (nekopta LIZ) | 8 |
2. tabula
Akmeņainības pakāpes novērtējuma kods
Akmeņainības pakāpe | Kods |
Akmeņu nav | 1 |
Reti akmeņi | 2 |
Oļaini grantainas platības | 3 |
Krāvumi, atsevišķi lieli akmeņi | 4 |
Daudz dažāda lieluma akmeņu | 5 |
3. tabula
Reljefa novērtējuma kods
Reljefs | Kods |
Līdzenas platības | 1 |
Viļņots līdzenums | 2 |
Lēzena nogāze – vāja erozija | 3 |
Stāva nogāze – vidēja un stipra erozija | 4 |
Ļoti stāva nogāze (krauja) | 5 |
4. tabula
Mitruma apstākļu novērtējuma kods
Mitruma apstākļi | Kods |
Normāls | 1 |
Periodiski mitrs | 2 |
Mitrs | 3 |
Ļoti sauss | 4 |