Darbības ar dokumentu

1. Saistošie noteikumi nosaka Ludzas novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvajā teritorijā esošo pašvaldības kapsētu kārtības noteikumus, kapsētu apsaimniekošanas kārtību, kapavietu ierādīšanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, un apbedīšanas kārtību.

2. Šajos saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sagatavošana;

2.2. aktēta kapavieta – šajos saistošajos noteikumos noteiktā kārtībā vismaz piecus gadus reizi gadā par nekoptu atzīta kapavieta;

2.3. apbedīšana – miruša cilvēka (turpmāk – mirušais) vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apglabāšana kapavietā;

2.4. kapavieta (tai skaitā ģimenes vai dzimtas kapavieta) – noteikta izmēra zemes teritorija kapsētā, kas ierādīta mirušo apbedīšanai, kapavietas/-u izveidošanai, uzturēšanai un kopšanai;

2.5. kapavietas uzturētājs – persona, kurai piešķirtas kapavietas uzturēšanas tiesības;

2.6. kapsēta – ar Teritorijas plānojumu noteikta teritorija mirušo cilvēku apbedīšanai;

2.7. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī ģimeņu kapavietas;

2.8. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

2.9. kapsētu pārvaldības nodaļa – pašvaldības administrācijas struktūrvienība, kas realizē pašvaldības kompetenci un pienākumus vides aizsardzības jautājumos, nodrošinot Ludzas novada administratīvās teritorijas labiekārtojumu un sanitāro tīrību;

2.10. kapsētu pārzinis – pašvaldības darbinieks, kurš nodrošina pašvaldības kapsētu uzturēšanu un veic šajos saistošajos noteikumos paredzētos pienākumus;

2.11. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esoša apbedījuma.

2.12. kapliča – ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei (organizēšanai);

2.13. apbedīto reģistrs – kapsētā apglabāto personu uzskaites dokumentācija, kas sastāv no mirušo reģistrācijas grāmatām un apbedījumu vietu shēmām;

2.14. kapsētas apsaimniekotājs – juridiska vai fiziska persona, kura uz kapsētu īpašnieka lēmuma vai ar kapsētas īpašnieku savstarpēji noslēgta līguma pamata veic kapsētu apsaimniekošanu, pilda šajos saistošajos noteikumos paredzētos kapsētu uzturēšanas pienākumus.

3. Lēmumu par kapsētas ierīkošanu pieņem pašvaldības dome, vienlaicīgi piešķirot kapsētas ierīkošanai pašvaldības īpašumā esošo zemes gabalu, kas tiek reģistrēta Zemesgrāmatā.

4. Pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo kapsētu atrašanās vietas, nosaukumi un veidi ir noteikti šo noteikumu 2. pielikumā.

5. Kapsētas ir atvērtas katru dienu bez laika ierobežojuma.

6. Kapsētas apmeklētājs neatkarīgi no apmeklējuma mērķa kapsētās ievēro Noteikumu prasības un kapsētas apsaimniekotāja norādījumus.

7. Kapsētās aizliegts:

7.1. ievest suņus bez pavadas;

7.2. apglabāt dzīvniekus (izņemot speciāli ierīkotās vietās – reģistrētās dzīvnieku kapsētās;

7.3. pārvietoties ar motorizētajiem transportlīdzekļiem, izņemot:

7.3.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas īpašnieka vai apsaimniekotāja atļauja;

7.3.2. operatīvo dienestu transportlīdzekļiem un kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētajiem transportlīdzekļiem;

7.3.3. par 1. un 2. grupas invalīdiem atzītām personām, uzrādot apliecību;

7.4. pārvietoties ar slēpēm, velosipēdiem, skrituļslidām u.tml.;

7.5. traucēt kapsētas apmeklētājus un apbedīšanas ceremoniju norisi;

7.6. traucēt kapsētas apsaimniekotāja darbu;

7.7. ārpus kapavietas stādīt kokus, krūmus, dzīvžogus;

7.8. rakt smiltis un zemi kapsētas teritorijā;

7.9. patvaļīgi aizņemt kapavietas vai paplašināt esošās kapavietas;

7.10. bez saskaņošanas ar kapsētas apsaimniekotāju mainīt ierādītās kapavietas platību vai kapavietas reljefu;

7.11. novietot soliņus ārpus kapavietas robežām;

7.12. ārpus kapavietas robežām ierīkot kapavietas kopšanas inventāra (plastmasas pudeļu, trauku, maisu, grābekļu utt.) glabātuves;

7.13. veikt apbedījumu bez kapsētas apsaimniekotāja saskaņošanas;

7.14. pārvietot kapsētas apsaimniekotāja izvietotās brīdinājuma zīmes.

8. Kapsētas apsaimniekotājs veic:

8.1. kapliču, saimniecības ēku (telpu), iekšējo ceļu un celiņu, ūdens ņemamo vietu, koplietošanas laukumu, sētu, solu uzturēšanu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, teritoriju labiekārtošanu un atkritumu izvešanu;

8.2. kapsētas paplašināšanu atbilstoši apstiprinātam projektam;

8.3. kapsētas arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām;

8.4. kapsētu sektoru un rindu plānošanu, noteikšanu un ierādīšanu dabā;

8.5. kapsētas topogrāfisko un kapavietu vēsturisko inventarizāciju;

8.6. apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti, kā arī šīs informācijas pieejamību;

8.7. sanitāro un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu;

8.8. Organizēt atkritumu izvešanu.

9. Kapsētas apsaimniekotājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par lietvedības kārtošanu par katra mirušā apbedīšanu.

10. Apbedīšanas un apbedījumu vietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata un elektroniskā kapavietu uzskaites sistēma.

11. Kapsētas apsaimniekotājs Noteikumos paredzētos pienākumus veic pašvaldības piešķirtā finansējuma ietvaros.

12. Kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības Noteikumos paredzētajos gadījumos nolīdzināt nekoptu kapavietu, kā arī atbrīvot kapavietas uzturētāja patvaļīgi aizņemto kapsētas teritorijas daļu no stādījumiem, norobežojumiem un kapavietas aprīkojuma.

13. Jaunu kapavietu piešķir mirušā vai urnas ar mirušā pelniem apbedīšanai, ja iesniedzējam nav iepriekš piešķirta kapavieta ar iespēju veikt tajā apbedījumu. Attiecīgās kapavietas lielums noteikts šo noteikumu 1. pielikumā.

14. Jaunas kapavietas piešķiršanai vai apbedījuma veikšanai jau piešķirtā kapavietā persona iesniedz kapsētas apsaimniekotājam:

14.1. rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu vai apbedījuma veikšanu;

14.2. kompetentas iestādes izsniegta dokumenta, kurš apliecina personas miršanas faktu, apliecinātu kopiju (uzrādot oriģinālu);

14.3. urnas ar mirušā pelniem apbedīšanas gadījumā – dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

15. Viena persona var lūgt piešķirt vienvietīgu kapavietu vai ģimenes kapavietu, kurā ir ne vairāk par 4 kapavietām.

16. Pašvaldības kapsētas apbedī:

16.1. mirušās personas;

16.2. ģimenes kapavietā jau apbedītās personas tuviniekus (vecvecāki, vecāki, bērni, mazbērni, brāļi, māsas, dzīvesbiedrs, laulātais, ārpus ģimenes aprūpes esošās personas un viņu likumiskie pārstāvji) neatkarīgi no tā, kur bija deklarēta viņu pēdējā dzīvesvieta.

17. Pamatojoties uz personas iesniegtajiem dokumentiem, kapsētas apsaimniekotājs ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā pieņem attiecīgi lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai lēmumu par apbedījuma veikšanu. Pēc lēmuma pieņemšanas kapsētas apsaimniekotājs ierāda kapavietu un saskaņo iespējamo mirušā apbedīšanas laiku.

18. Daļēji slēgtā kapsētā mirušo apbedī, ja piešķirtajā kapavietā ir brīva vieta vai tajā var veikt virsapbedījumu.

19. Citu personu apbedīšana jaunās kapavietās pieļaujama, pamatojoties uz mirušā piederīgā motivēta iesnieguma pamata un kapsētas apsaimniekotāja piekrišanas pamata.

20. Kapavietai vai ģimenes kapavietai var būt tikai viens kapavietas uzturētājs.

21. Par kapavietas uzturētāju var kļūt persona, kura savu saistību ar mirušo var pierādīt, pamatojoties uz vismaz vienu norādīto nosacījumu:

21.1. uzrādot savstarpēju radniecību apliecinošus dokumentus;

21.2. uzrādot miršanas apliecību vai dokumentus, kas liecina par mirušās personas apbedīšanu kapavietā;

21.3. izmantojot ziņas no kapsētas apsaimniekotāja arhīva datiem par agrākiem apbedījumiem kapavietā.

22. Kapavietas uzturētāja pienākums ir viena gada laikā pēc apbedīšanas labiekārtot kapavietu un to pastāvīgi kopt. Labiekārtojot kapavietu, kapavietas uzturētājs informē kapsētas apsaimniekotāju par kapavietas labiekārtošanai izmantojamiem materiāliem, par pieminekļu, piemiņas plākšņu, kapakmeņu un cita kapavietas inventāra uzstādīšanas, kā arī kapavietas labiekārtošanas darbu veikšanas laiku.

23. Ja gada laikā no apbedījuma veikšanas kapavietas uzturētājs nav veicis kapavietas brīvās platības labiekārtošanu vai kopšanu, kapsētas apsaimniekotājs rakstiski brīdina kapavietas uzturētāju, paredzot tam sešu mēnešu termiņu labiekārtošanas vai kopšanas darbu veikšanai.

24. Ja sešu mēnešu laikā pēc brīdinājuma nosūtīšanas kapavietas uzturētājs nav veicis kapavietas brīvās platības labiekārtošanu vai kopšanu, kapsētas apsaimniekotājs, pieņemot attiecīgu lēmumu, to var piešķirt citai personai.

25. Kapavietas aprīkojumu uzstāda, nebojājot blakus esošās kapavietas. Ja kapsētas apsaimniekotājs konstatē, ka kapavietas aprīkojums bojā blakus esošās kapavietas, kapavietas uzturētāju rakstiski brīdina, norādot termiņu konstatēto bojājumu novēršanai.

26. Kapavietas uzturētājs var kopt vai labiekārtot kapavietu pats vai arī, saskaņojot ar kapsētas apsaimniekotāju, noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu un uzturēšanu ar citu personu.

27. Kapavietas uzturētājam aizliegts:

27.1. patvaļīgi palielināt ierādītās kapavietas robežas;

27.2. stādīt kapavietā kokus, kuri nav paredzēti dekoratīvo apstādījumu veidošanai un kuru garums pēc to izaugšanas pārsniedz 2 m;

27.3. stādīt kapavietā krūmājus, kuru augstums pārsniedz 0,7 m vai kuri traucē blakus esošās kapavietas kopšanu, vai kuru zari šķērso kapavietas robežas;

27.4. bez atļaujas izcirst kokus, kuru diametrs lielāks par 12 cm;

27.5. uzstādīt kapavietā pieminekļus, piemiņas plāksnes, kapakmeņus un citu kapavietas inventāru bez saskaņošanas ar kapsētas apsaimniekotāju;

27.6. uzstādīt kapavietas apmales, kuru augstums pārsniedz 0,2 m;

27.7. patvaļīgi pārvietot grunti kapsētā;

27.8. ierīkot nožogojumus, kas augstāki par 50 cm;

27.9. kapavietas labiekārtošanas rezultātā sašaurināt celiņus starp kapavietu rindām.

28. Kapavietas uzturētājam ir tiesības:

28.1. atteikties no piešķirtās kapavietas kapsētā un kapavietas uzturētāja statusa;

28.2. nodot kapavietas uzturētāja saistības citai personai, iesniedzot attiecīgu iesniegumu kapsētas apsaimniekotājam, vienlaikus pievienojot dokumentu, kas apliecina pilnvarotās personas piekrišanu uzņemties kapavietas uzturētāja saistības;

28.3. tikt apbedītam viņa uzturētajā kapavietā (ja iespējams).

29. Kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

29.1. kapavieta ir atbrīvota saistībā ar pārapbedīšanu;

29.2. trīs gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja saistību pārņēmējs;

29.3. kapavieta trīs gadus pēc kārtas ir atzīta par nekoptu atbilstoši Noteikumu paredzētajam regulējumam;

29.4. kapavietas uzturētājs rakstveida atsakās no piešķirtās kapavietas un kapavietas uzturētāja statusa, atbrīvo kapavietu no kapavietas aprīkojuma (pieminekļiem, apmalēm, soliņiem utt.) vai atsakās no tā, un trīs mēnešu laikā no atteikšanās brīža kapsētas apsaimniekotājs nav saņēmis jaunu iesniegumu par kapavietas piešķiršanu.

30. Kapavietas uzturētāja nāves gadījumā kapavietu tā apbedīšanai var piešķirt kapavietas uzturētāja laulātajam vai radiniekam, vai arī kapavietā iepriekš apbedītā mirušā laulātajam vai radiniekam, vai arī personai, kura veic kapavietas uzturētāja apbedīšanu.

31. Virsapbedījumu neuzraudzītās kapavietās atļauts veikt 25 gadus pēc pēdējā apbedījuma, atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar sanitārajiem dienestiem, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem.

32. Lai saņemtu atļauju apbedījuma veikšanai, kapsētas pārzinim iesniedzams miršanas apliecinājums vai izziņas kopija (uzrādot oriģinālu).

33. Apbedīšanu organizē kapavietas uzturētājs vai cita persona, vai viņu izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, par to informējot kapsētas apsaimniekotāju ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas. Precīzu apbedīšanas laiku saskaņo ar kapsētas apsaimniekotāju.

34. Apbedīšanu veic ne agrāk kā 24 stundas pēc mirušā nāves iestāšanās brīža.

35. Mirušo apbedīšanai gulda zārkā, kremācijas gadījumā – urnā.

36. Mirušo apbedī kapā, kura garums ir ne mazāks kā 2 m, platums – 1 m, dziļums – 1,5 m līdz zārka vākam. Apglabājot bērnus, izmērus var attiecīgi mainīt, izņemot kapa dziļumu.

37. Urnu ar mirušā pelniem apbedī kapā ne mazāk kā 1 m dziļumā.

38. Veicot virsapbedījumu, kapa dziļums ir ne mazāks kā 1 m līdz zārka vākam.

39. Kaps nedrīkst būt tuvāk par 1 m līdz kokam un 0,3 m līdz piemineklim.

40. Urnu ar mirušā pelniem apbedī kapsētā iepriekš piešķirtā kapavietā vai jaunā kapavietā. Ir pieļaujama vienlaikus vairāku urnu apbedīšana vienā kapavietā.

41. Virsapbedījumu, veicot mirušā apbedīšanu zārkā, var izdarīt 25 gadus pēc apbedījuma veikšanas. Atsevišķos gadījumos, saņemot kompetento iestāžu saskaņojumu, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem.

42. Mirušo var pārapbedīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, bet ne agrāk kā gadu pēc apbedīšanas dienas, saņemot rakstisku kapsētas apsaimniekotāja atļauju.

43. Mirušā ekshumāciju organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas apsaimniekotāju.

44. Kapličas ceremoniju telpas (mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei) apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam iznomā Ludzas novada pašvaldība saskaņā ar Ludzas novada pašvaldības apstiprināto maksas pakalpojumu cenrādi.

45. Bēru ceremonijas ilgums kapličā tiek noteikts, apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam vienojoties ar kapsētas apsaimniekotāju. Pārējā laikā kapličas ir slēgtas.

46. Kapsētā var veidot speciālu sektoru bezpiederīgo un nezināmo personu apbedīšanai.

47. Bezpiederīgo un nezināmo personu apbedīšanu atbilstoši Noteikumu prasībām organizē Ludzas novada sociālais dienests, piesaistot attiecīgu apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju.

48. Bezpiederīgo un nezināmo personu kapavietu saglabā 20 gadus. Pēc minētā termiņa notecēšanas kapavietu nolīdzina un, ja nav pieteicies kapavietas uzturētājs, kapsētas apsaimniekotājs pieņem lēmumu par virsapbedījuma veikšanu minētajā kapavietā.

49. Ja pēc bezpiederīgā mirušā apbedīšanas ir pieteicies radinieks vai jebkura cita persona, kura vēlas mirušo parapbedīt vai arī, neveicot parapbedīšanu, labiekārtot un kopt šo kapavietu, viņiem ir pienākums atlīdzināt pašvaldībai izdevumus, kas radušies, organizējot mirušā apbedīšanu, kā arī uzņemties kapavietas uzturētāja saistības.

50. Persona, kura savu darbību saskaņojusi ar kapsētas apsaimniekotāju, ir tiesīga sniegt amatnieka pakalpojumus kapsētā pēc kapavietas uzturētāja pasūtījuma.

51. Veicot darbus, mehānismus un materiālus novieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Pabeidzot darbus vai beidzoties darba dienai, darbavietu sakārto, atkritumus nogādājot kapsētas atkritumu savākšanas vietā vai izvedot (izved nojauktos kapu pieminekļi, apmaļu paliekas utt.).

52. Darbu veikšanai nepieciešamo transportu izmanto tikai tajos celiņos, kuri atbilst attiecīgā transporta līdzekļa izmēriem.

53. Reizi gadā kapsētas apsaimniekotājs apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar brīdinājuma zīmi. Brīdinājuma zīmi nostiprina nekoptās kapavietas laukumā vismaz 0.5 m augstumā, augšējo daļu iekrāsojot viegli pamanāmā dzeltenā krāsā. Informāciju, kur nepieciešams vērsties, redzot šādu zīmi kapavietā, izvieto uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā vai kapličas.

54. Sastādot aktu par nekopto kapavietu, kapsētas apsaimniekotājs organizē informācijas par nekoptās kapavietas ievietošanu uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā, kā arī pašvaldības tīmekļa vietnē www.ludzasnovads.lv, norādot kapsētu, kurā atrodas nekoptā kapavieta, sektoru, rindu, vietu, kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību izbeigšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētu apsaimniekotāja.

55. Ja trīs gadu laikā ir sastādīti trīs akti par nekopto kapavietu un kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona pēc trešā akta sagatavošanas trīs mēnešu laikā nav sakopusi kapavietu un nav ieradusies pie kapsētas apsaimniekotāja, kapavietu uzskata par aktētu. Šajā gadījumā kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības kapavietu nolīdzināt un piešķirt to virsapbedījumam.

56. Kontroli par Noteikumu izpildi savas kompetences ietvaros nodrošina kapsētas apsaimniekotājs.

57. Administratīvā pārkāpuma procesu par Noteikumu II, V un X nodaļā minēto prasību pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Ludzas novada pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Ludzas novada pašvaldības Administratīvā komisija.

58. Par Noteikumu II, V un X nodaļā minēto prasību neievērošanu, ja sods nav paredzēts citos normatīvajos aktos, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz desmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no desmit līdz divdesmit naudas soda vienībām.

59. Administratīvais sods neatbrīvo Noteikumu pārkāpēju no pārkāpuma novēršanas kā arī nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

60. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc noteikumu publicēšanas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

61. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos atzīt par spēku zaudējušiem Ludzas novada pašvaldības domes 31.03.2022. saistošos noteikumus Nr. 16/2022 "Ludzas novada kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi".