Darbības ar dokumentu
Rīgā 2023. gada 28. februārī (prot. Nr. 12 49. §)
(Rīkojuma nosaukums MK 21.05.2024. rīkojuma Nr. 387 redakcijā)
1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.1.i. investīcijas "Centralizētās platformas un sistēmas" (turpmāk – 2.1.2.1.i. investīcija) projekta "Līdzdalības budžeta pārvaldību nodrošinošas koplietošanas platformas attīstība un ieviešana" (turpmāk – projekts) pasi (1. pielikums) un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma "Līdzdalības budžeta projektu ideju konkursu organizēšana un īstenošana" attīstības plānu (2. pielikums) un noteikt, ka par tajā norādīto plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 435) 28. punktam ir atbildīgs finansējuma saņēmējs.
(MK 21.05.2024. rīkojuma Nr. 387 redakcijā)
2. Apstiprināt šā rīkojuma 1. punktā minētā projekta izmaksas 749 070 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 630 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai 119 070 euro apmērā.
3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijai uzaicināt finansējuma saņēmēju – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju kā vadošo valsts pārvaldības iestādi reģionālās attīstības jomā – iesniegt projekta iesniegumu 2.1.2.1.i. investīcijas ietvaros.
(MK 21.05.2024. rīkojuma Nr. 387 redakcijā)
4. Noteikt Valsts reģionālās attīstības aģentūru par sadarbības partneri un līdzatbildīgo institūciju projekta īstenošanā un projekta pasē plānoto darbību veikšanā.
5. Projektu finansēt 2.1.2.1.i. investīcijas ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta noteikumos Nr. 435 iekļautajiem nosacījumiem.
(MK 21.05.2024. rīkojuma Nr. 387 redakcijā)
6. Pieņemt zināšanai, ka pilnvērtīgai projekta īstenošanai ir nepieciešams papildu finansējums 332 263 euro apmērā, tai skaitā līdz 57 665,48 euro pievienotās vērtības nodokļa segšanai, un ka papildu finansējuma novirzīšana projektam tiks izvērtēta atbilstoši Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas gaitai.
7. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 74 907 euro gadā, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai papildu finansējumu pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs M. Sprindžuks
Ministru kabineta
2023. gada 28. februāra
rīkojumam Nr. 118
(Pielikums MK 21.05.2024. rīkojuma Nr. 387 redakcijā)
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu
| 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
| 1.2. Projekta īstenošanas partneri | Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk – VRAA) |
2. Saistīto projektu programma
| 2.1. Programmas nosaukums | Pašvaldību koplietošanas platformu programma |
| 2.2. Saistība ar citiem projektiem | Ņemot vērā, ka šobrīd Pašvaldību koplietošanas platformu programmas projekti nav precīzi definēti, nav iespējams precīzi noteikt saistību ar citiem programmas projektiem |
3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi
| 3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs | Projekta virsmērķis ir nodrošināt pašvaldībām iespēju īstenot līdzdalības budžetu atbilstoši Pašvaldību likumam (turpmāk – likums). Lai sasniegtu projekta virsmērķi, ir nepieciešams izveidot informācijas sistēmu, kas pašvaldībām sniegs iespēju organizēt līdzdalības budžeta projektu ideju konkursus, bet iedzīvotājiem – piedalīties šajos konkursos | |||
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | Lai sistēmas funkcionalitāte atbilstu likuma nosacījumiem par līdzdalības budžeta īstenošanu pašvaldībās, tiks pilnveidota Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma (turpmāk – TAPIS), kuras ietvaros tiks izvietota līdzdalības budžeta informācijas sistēmas administratora vide, tādējādi sniedzot pašvaldību attīstības plānošanas speciālistiem iespēju teritorijas attīstības plānošanas procesus īstenot vienuviet. Līdzdalības budžeta publisko daļu plānots veidot valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv (turpmāk – portāls Latvija.lv) e-pakalpojuma veidā, kas iedzīvotājiem sniegs iespēju gan aplūkot līdzdalības budžeta konkursos iesniegtos teritorijas attīstības projektus, gan piedalīties līdzdalības budžeta iniciatīvā, balsojot par projektiem vai iesniedzot projektu pieteikumus. Ja projekta īstenošanas gaitā tiks identificēti riski, kas saistīti ar portāla Latvija.lv jaunā ietvara funkcionalitātes neatbilstību projekta mērķim, publiskā daļa tiks veidota kā neatkarīgs modulis, kas tiks izvietots TAPIS publiskās daļas sastāvā vai citā infrastruktūrā | |||
| 3.3. Projekta ieguvumi1 | Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 | Pašreizējā vērtība | Vērtība | Sasniegšanas laiks (gads) |
| 3.3.1. Pašvaldības, kas ir ieviesušas līdzdalības budžetu atbilstoši likumam | Pašvaldību skaits, kas lieto līdzdalības budžeta informācijas sistēmu | 0 | 43 | 2026. |
| 3.3.2. Veicināta iedzīvotāju iesaiste teritorijas attīstībā | Līdzdalības budžeta projektu ideju konkursos iesniegto projektu skaits informācijas sistēmā, gadā | 0 | 129 | 2026. |
4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem
| 4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) | 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4 | |
| Atsaucoties uz Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 435) 4. pielikumu, projektam paredzēts Atveseļošanas fonda plāna finansējums 630 000 euro apmērā | 119 070 euro | Avansa maksājuma apmērs, ja tiks pieprasīts |
Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums | Izmaksu apmērs (indikatīvi) | Maksimālais apmērs5, 6 | Darbības iznākums |
| 4.3. Projektēšana, specificēšana un autoruzraudzība | 141 844 euro | 163 121 euro | Nodrošināta projekta projektēšana, specificēšana un autoruzraudzība, tai skaitā analīze un testēšana |
| 4.4. IKT risinājumu izstrāde un ieviešana | 410 225 euro | 471 759 euro | Nodrošināta projekta IKT risinājumu izstrāde un ieviešana, tai skaitā pakalpju nodošana, integrācijas risinājumi, datu saņemšanas un nodošanas tehnoloģiskā nodrošināšana un TAPIS pilnveidošana |
| 4.5. Apmācības un publicitāte | 14 931 euro | 17 170 euro | Nodrošinātas pašvaldību speciālistu un VPVKAC darbinieku praktiskās un informatīvās apmācības, organizēti pieredzes apmaiņas pasākumi, īstenotas komunikācijas aktivitātes, tai skaitā procesa un video instrukcijas lietotājiem |
| 4.6. Projekta administrēšanas un ieviešanas personāla izmaksas | 63 000 euro | 63 000 euro | Nodrošināta projekta administratīvā vadība, algojot sistēmas pārzini |
5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā
5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi
Skaits | IKT risinājuma nosaukums | Īss apraksts7 | Valsts mākonī (jā/nē) | Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai8 (gads, ceturksnis) | Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis) | Risinājuma lietotāji (skaits) |
| Līdzdalības budžeta informācijas sistēmas izveide TAPIS ietvaros | Informācijas sistēma tiks veidota VRAA pārvaldāmā infrastruktūrā. TAPIS sastāvā tiks izveidots līdzdalības budžeta informācijas sistēmas centrālais modulis. Centrālā moduļa ietvaros pašvaldību speciālistiem tiks radīta iespēja organizēt līdzdalības budžeta projektu ideju konkursus. Vienlaikus TAPIS datubāzē tiks saglabāta informācija par teritorijas attīstības projektiem, kas tālāk tiks publicēta Latvijas Atvērto datu portālā un Ģeoportālā. Plānots līdzdalības budžeta informācijas sistēmas publisko daļu izvietot portālā Latvija.lv e-pakalpojuma ietvarā, kurā iedzīvotājiem būs iespēja aplūkot pašvaldību organizētos līdzdalības budžeta konkursus, autorizēties, iesniegt projektus attiecīgās pašvaldības līdzdalības budžeta konkursā, kā arī balsot par iesniegtajiem projektiem atbilstoši normatīvajam regulējumam | jā | 2022. gada 18. maijā saņemts VARAM saskaņojums Nr.11-1/3629 | 2024. gada IV cet. | 43 pašvaldības (gadā) 43 000 iedzīvotāji (gadā) |
5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi
Skaits | Pakalpojums (pakalpojumu grupa) | Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas) | Norāde uz Ministru kabineta lēmumu par attīstības plānu9 | Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis) |
| 5.2.1. Līdzdalības budžeta projektu ideju konkursu organizēšana un īstenošana | Pašvaldības | Koplietošanas pakalpojumu attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu | 2024. gada IV cet. |
5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas
Skaits | Saturu raksturojošs nosaukums | Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis) |
1 | Strukturēta datu kopa ar informāciju par teritorijas attīstības projektiem | 2026. gada I cet. |
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte10
| VARAM ir atbildīgā institūcija par projekta un tā darbību īstenošanu iznākumu sasniegšanai (projekta īstenotājs). VRAA ir līdzatbildīgā institūcija projekta īstenošanā, kas sniedz priekšlikumus normatīvo aktu izstrādei un pilnveidošanai, līdzdalības budžeta informācijas sistēmas izveides un darbības juridiskajam pamatojumam, izmaiņu pieprasījumu izstrādei informācijas sistēmas izveidei, praktisku un informatīvu apmācību organizēšanai un komunikācijas aktivitāšu īstenošanai, kā arī, ja nepieciešams, organizē iepirkuma procedūru un veic iepirkumu informācijas sistēmas izveidei, darbības nodrošināšanai un citu saistīto projekta darbību īstenošanai. Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas un uzraudzības iekšējās kontroles sistēmas apraksts apstiprināts ar VARAM 2021. gada 14. decembra rīkojumu Nr.1-2/164 "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ieviešanas un uzraudzības Iekšējās kontroles sistēmas apraksta apstiprināšanu" |
7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu
| • Informācijas sistēmas izveide sniegs iespēju projektu iesniegšanas un balsošanas pakalpojumus saņemt tiešsaistē, tādējādi informācijas sistēmas lietotājiem ietaupot izmaksas, kas tiem būtu radušās, pakalpojumus saņemot klātienē. Informācijas sistēmas lietotāju ieguvumu ekvivalents naudas izteiksmē noteikts 250 000 euro apmērā, pieņemot, ka: 1) vidēji gadā pakalpojumus izmantos ap 43 000 unikālo lietotāju; 2) minimālā darba alga stundā ir 2,50 euro (neto); 3) balsojuma veikšana vai projekta iesniegšana klātienē pašvaldības administrācijā vai Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā aizņemtu aptuveni vienu stundu (ieskaitot ceļā patērēto laiku). Aprēķins: 43 000 (unikālo lietotāju skaits) × 2,50 (minimālā darba alga stundā (neto)) × 1 (stundu skaits) = 107 500 • Informācijas sistēmas izveide sniegs iespēju projektu iesniegšanas un balsošanas pakalpojumus sniegt automatizēti tiešsaistē, tādējādi pašvaldībām nebūtu nepieciešams papildu finansējums personāla algošanai pakalpojumu sniegšanai klātienē. Pašvaldību ieguvumu minimālais ekvivalents naudas izteiksmē noteikts 41 666,67 euro apmērā, pieņemot, ka: 1) vidēji gadā pakalpojumus izmantos ap 43 000 unikālo klientu; 2) klienta viena pakalpojuma apstrādei un sniegšanai tiek izmantotas aptuveni 10 minūtes; 3) klientu apkalpošanas speciālists pašvaldības institūcijā vai Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā saņem darba algu vismaz 2,50 euro (neto) stundā. Aprēķins: 43 000 (unikālo klientu skaits) / 6 (apkalpoto klientu skaits stundā) × 2,5 (minimālā darba alga stundā (neto)) = 17 916,67 • Ņemot vērā, ka likums paredz līdzdalības budžeta obligātu ieviešanu pašvaldībās no 2025. gada, kopīgas informācijas sistēmas izveide ļautu ietaupīt pašvaldību resursus, izvairoties no nepieciešamības pašvaldībām izstrādāt individuālas informācijas sistēmas. Indikatīvās izmaksas šādas sistēmas izveidei, atsaucoties uz veikto tirgus izpēti, ir 500 000 euro. Rīgas valstspilsētas pašvaldībai un Gulbenes novada pašvaldībai izmaksas būtu mazākas, jo abām pašvaldībām ir izstrādāts savs līdzdalības budžeta tehnoloģiskais risinājums, taču abi risinājumi būtu jāpilnveido atbilstoši normatīvajam regulējumam. Ieguvumu ekvivalents naudas izteiksmē noteikts 20 500 000 euro, pieņemot, ka: 1) indikatīvās izmaksas šādas sistēmas izveidei, atsaucoties uz veikto tirgus izpēti, ir 500 000 euro; 2) 41 pašvaldībai būtu nepieciešama jaunas informācijas sistēmas izveide. Aprēķins: 500 000 (izmaksas vienas sistēmas izveidei) × 41 (pašvaldību skaits) = 20 500 000 Kopējo sociālekonomisko ieguvumu aprēķins 10 gadu laikā: 10 × (107 500 + 17 916,67) + 20 500 000 = 21 754 166,70 euro Indikatīvais ieguvumu un izmaksu aprēķins 10 gadu laikā: (21 754 166,70 – 749 070) = 21 005 096,70 euro |
8. Cita būtiska informācija
| Projekts Nr. 2.2.1.1/21/I/001 "Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)": pilnveidota TAPIS funkcionalitāte, īstenojot četras apjomīgas procesu pilnveides aktivitātes: 1) pašvaldību sadarbība informācijas apmaiņā ar teritorijas plānošanā iesaistītajām institūcijām, izmantojot Teritorijas attīstības plānošanas sistēmas vidi. Aktivitātes īstenošanas rezultātā attiecīgajā plānošanas dokumenta izstrādes solī sistēma automatizēti sagatavos un nosūtīs iesaistītajām institūcijām standartizētus pieprasījumus sniegt nosacījumus vai atzinumu; 2) lokālplānojuma datu struktūras un izstrādes procesa TAPIS vidē pilnveidošana. Aktivitātes rezultātā uzlabota savstarpējā mijiedarbība starp datu konsolidēšanas procesiem, pilnveidots lokālplānojumu izstrādes un datu konsolidācijas process, izveidots jauns projekta veids – lokālplānojums konkrēta plānošanas uzdevuma risināšanai; 3) teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesa pilnveidošana, tai skaitā Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu ģenerēšana. Ģenerēšanas procesa pilnveidošana izziņai par zemes vienības teritorijas atļauto izmantošanu; 4) universāla risinājuma izstrāde, kas nodrošinātu pašvaldībai iespēju novadīt pilnu publiskās apspriešanas procesu par risinājumu ar telpisku piesaisti (informācijas publicēšana, paziņojumu izsūtīšana, priekšlikumu iesniegšana un apstrāde, lēmumu pieņemšana u. c.). Projekta "Līdzdalības budžeta pārvaldību nodrošinošas koplietošanas platformas attīstība un ieviešana" aktivitātes nedublē projekta "Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)" procesu pilnveides aktivitātes, un projektu mērķi atšķiras. Abu projektu īstenošanas rezultātā veiktie funkcionalitātes pilnveidojumi uzlabos TAPIS kopējo lietojamību. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.1.i. investīcijas VRAA projekts "Nacionālā digitālo pakalpojumu koplietošanas centrālā platforma klientcentrētiem un proaktīviem e-pakalpojumiem sabiedrībai (Latvija.lv)": saistītās darbības – e-pakalpojumu izstrādes un publicēšanas pašapkalpošanās koplietošanas vides (platformas) izveide un integrācija pakalpojumu izpildes platformā, kuras ietvaros tiks īstenotas šādas aktivitātes: • e-pakalpojumu pašapkalpošanās intuitīvas grafiskās saskarnes izstrāde, kas e-pakalpojuma turētājam un izstrādātājam nodrošina iespēju autonomi pārvaldīt, izstrādāt, piegādāt un publicēt e-pakalpojumus portālā Latvija.lv un citos pakalpojumu portālos, tādējādi vienkāršojot jauno e-pakalpojumu ieviešanas un esošo e-pakalpojumu attīstības procesu; • e-pakalpojumu ietvara būtiska papildināšana atbilstoši to izmantotāju vajadzībām un prasībām; • kartes/atrašanās vietas noteikšanas un datu attēlošanas funkcionalitātes ieviešana e-pakalpojumu ietvarā; • e-pakalpojumu auditpierakstu pārvaldības vides izveide e-pakalpojumu darbības uzraudzībai un pieejamības, incidentu un kļūdu analīzei; • e-formu veidošanas risinājuma integrēšana e-pakalpojumu izstrādes un publicēšanas pašapkalpošanās platformā. Ir aicinājums projektā "Nacionālā digitālo pakalpojumu koplietošanas centrālā platforma klientcentrētiem un proaktīviem e-pakalpojumiem sabiedrībai (Latvija.lv)" iekļaut arī aktivitāti "Līdzdalības budžeta publiskās daļas lietotāja saskarnes front-end izstrāde kā Latvija.lv sadaļa (atrādāmā informācija tiks nodrošināta, izmantojot TAPIS API vārteju)", lai nodrošinātu valsts informācijas un komunikācijas resursu organizatoriskās struktūras un tehnoloģiskās arhitektūras vienotību, – šāda apakšdarbība nodrošinās pārliecību, ka projektā paredzētā ģeotelpiskās informācijas produktu iekļaušana portālā Latvija.lv būs iespējama turpmākajiem sadarbības partneriem, kuriem tas būs nepieciešams. Projekta "Līdzdalības budžeta pārvaldību nodrošinošas koplietošanas platformas attīstība un ieviešana" aktivitātes nedublē projekta "Nacionālā digitālo pakalpojumu koplietošanas centrālā platforma klientcentrētiem un proaktīviem e-pakalpojumiem sabiedrībai (Latvija.lv)" aktivitātes un projektu mērķi atšķiras. Projekta īstenošanas laikā tiks ievērota VARAM kā nozares ministrijas izstrādāta iekšējās kontroles sistēma, tai skaitā finanšu pārvaldības iekšējās kontroles sistēma, un tiks nodrošinātas vismaz šādas kontroles darbības: - interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas nepieļaušana projekta ietvaros; - dubultfinansējuma nepieļaušana projekta ietvaros un sasaistē ar pārrobežu un daudzvalstu projektiem, kur attiecināms; - komercdarbības atbalsta nepieļaušana projekta ietvaros |
Lietotie saīsinājumi:
IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija"
1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi – ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā.
2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks – 2026. gads.
3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju.
4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.
5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a".
6 4.1. apakšpunktā norādīts Atveseļošanas fonda plāna finansējums 630 000 euro apmērā, savukārt 4.3., 4.4., 4.5. un 4.6. apakšpunktā norādītas divas vērtības atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 435 4. pielikumā apstiprinātajai pases formai. 4.3., 4.4., 4.5. un 4.6. apakšpunktā norādīts:
1) ailē "Izmaksu apmērs (indikatīvi)" finansējums, kas atbilst 4.1. apakšpunktā norādītajam – 630 000 euro;
2) ailē "Maksimālais apmērs" norādīta paredzamā maksimālā summa katrā no pozīcijām (4.3., 4.4., 4.5. un 4.6.). Šajā ailē norādīts katras pozīcijas apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā.
Ailē "Izmaksu apmērs (indikatīvi)" norādīts indikatīvais katras izmaksu pozīcijas apmērs. Indikatīvais izmaksu apmērs projekta īstenošanas laikā var atšķirties no faktiskā. Lai katru reizi šādā gadījumā negrozītu Ministru kabineta rīkojumu, projekta pasē paredzēta aile "Maksimālais apmērs". Ja atsevišķas pozīcijas izmaksas ir lielākas par indikatīvi noteiktajām, bet projekta kopējais budžets nemainās, tad konkrētajā pozīcijā ir pieļaujamas izmaksas tādā apmērā, kāds norādīts ailē "Maksimālais apmērs", bez saskaņošanas Ministru kabinetā. Kopējā projekta summa 630 000 euro nemainās, un projekta kopējais finansējums netiks pārsniegts, jo, ja vienā no pozīcijām rodas sadārdzinājums, tad citā jārod ietaupījums.
7 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tā sauktā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā.
8 Tā sauktajā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.
9 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno attiecīgu norādi.
10 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.
1. Centralizētā funkcija vai koplietošanas pakalpojums (turpmāk – pakalpojums)
| Koplietošanas pakalpojums "Līdzdalības budžeta projektu ideju konkursu organizēšana un īstenošana" (turpmāk – pakalpojums). Pašvaldību likums (turpmāk – likums) paredz vairāku iedzīvotāju līdzdalības instrumentu ieviešanu pašvaldībās, tai skaitā līdzdalības budžeta ieviešanu no 2025. gada 1. janvāra. Lai pašvaldības līdzdalības budžeta iniciatīvu varētu pilnvērtīgi īstenot, ir nepieciešams izveidot līdzdalības budžeta informācijas sistēmu, kas pašvaldībām sniegs iespēju organizēt līdzdalības budžeta projektu ideju konkursus, bet iedzīvotājiem – piedalīties šajos konkursos atbilstoši likumā noteiktajam regulējumam |
2. Pakalpojuma sniedzējs
| Sistēmas turētājs – Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk – VRAA), sistēmas pārzinis – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) |
3. Pakalpojuma rādītāji (pakalpojuma līmeņa vienošanās (SLA) līmeņi)
| Līdzdalības budžeta projektu ideju konkursu organizēšana un īstenošana Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un ar tiem saistītās informācijas uzkrāšana, apstrāde un publiska pieejamība
|
4. Pakalpojuma saņēmēju loks
| Tiks nodrošināta iespēja ieviest līdzdalības budžetu 43 Latvijas pašvaldībās, attīstot informācijas sistēmu projektu ideju konkursu organizēšanai |
5. IKT risinājums, kas nodrošina pakalpojuma sniegšanu
| Līdzdalības budžeta informācijas sistēma tiks izvietota Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (TAPIS) ietvaros, izveidojot un uzturot līdzdalības budžeta informācijas sistēmu. Projektu ideju iesniegšanai un balsošanai plānots izveidot e-pakalpojumu valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv (turpmāk – portāls Latvija.lv) jaunajā e-pakalpojumu ietvarā, kas pilnveidots atbilstoši VRAA projektam Nr. 2.2.1.1/17/I/015 "Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma", kā arī Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.1.i. investīcijas VRAA projektam "Nacionālā digitālo pakalpojumu koplietošanas centrālā platforma klientcentrētiem un proaktīviem e-pakalpojumiem sabiedrībai (Latvija.lv)". Ja projekta īstenošanas gaitā tiks identificēti riski, kas saistīti ar portāla Latvija.lv jaunā ietvara funkcionalitātes neatbilstību projekta mērķim, publiskā daļa tiks veidota kā neatkarīgs modulis, kas tiks izvietots TAPIS publiskās daļas sastāvā vai citā infrastruktūrā |
6. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas stratēģija
| • 2019. gada 23. janvārī apstiprinātās valdības deklarācijas "Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību" 227. punkts • Ar Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra rīkojumu Nr. 587 "Par Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam" apstiprinātajās Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam iekļautais B.3.6. uzdevums "Plašākas sabiedrības iesaiste reģionālās politikas mērķu sasniegšanā" • Konceptuālais ziņojums "Par līdzdalības budžeta ieviešanu Latvijā" (atbalstīts ar Ministru kabineta 2020. gada 14. maija rīkojumu Nr. 268) • Likuma 59., 60., 61., 62. pants • Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā iekļautais pasākums "Digitālu sabiedrības līdzdalības pakalpojumu ieviešana pašvaldībās, tai skaitā pašvaldību līdzdalības budžeta pārvaldīšana" (545. rindkopa) • Reģionālās attīstības likuma 14. panta 2. punkts • Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 4. pielikumā iekļautais projekts "Līdzdalības budžeta pārvaldību nodrošinošas koplietošanas platformas attīstība un ieviešana" |
7. Pakalpojuma finansēšanas pieeja1
| Pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās informācijas sistēmas izveide un tās darbības nodrošināšanas metodiskā vadība tiks finansēta no Eiropas Atveseļošanas fonda. Pievienotās vērtības nodokli iecerēts segt no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai". Pašvaldības sedz ar pakalpojuma īstenošanu saistītās izmaksas (atbilstoši likumā norādītajam līdzdalības budžeta konkursam atvēlētajam minimālajam apmēram un pašvaldības nolikumos noteiktajam apmēram), kā arī administratīvās izmaksas konkursu organizēšanai un uzraudzībai. Līdzdalības budžeta informācijas sistēmas uzturēšanas izmaksas tiks pieprasītas Valsts informācijas sistēmu likumā noteiktajā kārtībā, pašvaldību līdzfinansējums informācijas sistēmas uzturēšanai nav plānots |
8. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma apmērs un tā pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas2
| Pēc projekta pabeigšanas nepieciešamais papildu finansējums no valsts budžeta ir 74 907 euro gadā jeb 6242,25 euro mēnesī, un tas ir paredzēts pakalpojuma darbības nodrošināšanai, informācijas sistēmas uzlabojumiem un tās uzturēšanai. Ņemot vērā, ka projekta rezultātā tiks attīstīts centralizēts pakalpojums, kura pieejamību nodrošinās valsts informācijas sistēma, uzturēšanas finansējumu paredzēts pieprasīt Valsts informācijas sistēmu likumā noteiktajā kārtībā. Informācijas sistēmas izveide sniegs iespēju projektu iesniegšanas un balsošanas pakalpojumus sniegt automatizēti tiešsaistē, tādējādi pašvaldībām nebūs nepieciešams papildu finansējums personāla algošanai pakalpojumu sniegšanai klātienē |
1. Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā "Par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un finansēšanu" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2022. gada 7. jūnija sēdē (prot. Nr. 30 29. §)) definētajām centralizēto funkciju un IKT koplietošanas pakalpojumu finansēšanas pieejām.
2. Aizpilda, ja 7. punktā norādītā izvēlētā finansēšanas pieeja paredz, ka pakalpojuma uzturēšanu pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem un ir nepieciešama finansējuma pārdale no pakalpojuma izmantotājiem (citām valsts budžeta iestādēm) vai ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, kas tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Lietotie saīsinājumi:
SLA – pakalpojuma līmeņa vienošanās (angl. – Service Level Agreement)
IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
 |
 |
 |
 |