Ministru kabineta noteikumi nr. 33
(prot. nr. 8, 16.§) Rīgā 1995.gada 7. februārī
Izdoti saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 10.pantu
1. Noteikt, ka saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22/23) 10. panta pirmās daļas 2.punktu nodokļa maksātāja (tālāk tekstā - "maksātājs") attaisnotajos izdevumos ietverami:
1.1. izdevumi par augstākās izglītības iegūšanu, specialitātes (profesijas, amata, aroda) iegūšanu un profesionālās sagatavotības līmeņa paaugstināšanu, kuru summa kalendāra gada laikā nepārsniedz maksātājam 90 latu un katram viņa ģimenes loceklim - 90 latu;
1.2. izdevumi par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu, kuru summa kalendāra gada laikā nepārsniedz maksātājam 60 latu un katram viņa ģimenes loceklim - 30 latu, izņemot šo noteikumu 6.1.apakšpunktā minētos izdevumus, kuri ir atļauti atskaitīšanai no maksātāja apliekamā ienākuma pilnā apjomā.
2. Maksātāja ģimenes locekļi, par kuru izmantotajiem pakalpojumiem saskaņā ar šiem noteikumiem no maksātāja apliekamā ienākuma var atskaitīt summas kā attaisnotos izdevumus, ir personas, par kurām maksātājam ir tiesības saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 13.pantu.
3. Katras personas izdevumus par likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 10. panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem pakalpojumiem drīkst atskaitīt no apliekamā ienākuma tikai vienreiz, nepārsniedzot par katru izdevumu veidu šo noteikumu 1.1. un 1.2.apakšpunktā noteikto apmēru.
Ja attaisnotie izdevumi par maksātāja ģimenes locekļiem kopumā pēc citu likumā paredzēto summu atskaitīšanas pārsniedz atlikušo apliekamā ienākuma apmēru, tad attiecīgā ģimenes locekļa attaisnoto izdevumu summu var sadalīt starp maksātāju un citu ģimenes locekli, kam arī būtu tiesības uz attaisnotajiem izdevumiem par šo ģimenes locekli.
Šajā gadījumā maksātājs vienlaikus ar gada ienākumu deklarāciju iesniedz iesniegumu, kurā no rāda, ka attaisnotie izdevumi par viņa ģimenes locekļa izmantotajiem šo noteikumu 1.punktā minētajiem pakalpojumiem šajā deklarācijā ir iekļauti tikai daļēji, un paziņo par to maksātāju (norādot maksātāja kodu), kura deklarācijā tiek uzrādīta pārējā attaisnoto izdevumu daļa par attiecīgo ģimenes locekli.
4. Šie noteikumi attiecināmi uz izdevumiem par mācībām augstākās izglītības iegūšanai un specialitātes (profesijas, amata, aroda) iegūšanai valsts akreditētās Latvijas mācību (izglītības) iestādēs vai specialitātēs, kā arī ārvalstu mācību iestādēs. Līdz attiecīgo normatīvo aktu pieņemšanai par akreditētām tiek uzskatītas arī tās augstskolas, kuru satversmes apstiprinājusi Augstākā Padome vai Ministru kabinets.
Šo noteikumu izpratnē izdevumi par mācībām ir tā mācību maksas daļa, kas paredzēta tieši mācību procesa nodrošināšanai un ietver personāla algas, izdevumus par uzskates līdzekļiem, metodiskajiem materiāliem, mācību telpu nomu, maksu par šajās telpās izmantotajiem komunālajiem pakalpojumiem un elektroenerģiju. Tā mācību maksas daļa, kas paredzēta transporta izdevumiem uz mācību vietu un atpakaļ, mājokļa īrei un tajā izmantotajiem komunālajiem pakalpojumiem mācību laikā, kā arī ēdināšanas izdevumiem šajā laikā, nav uzskatāma par izdevumiem par mācībām.
5. Izdevumi par profesionālās sagatavotības līmeņa paaugstināšanu var tikt iekļauti attaisnotajos izdevumos, ja tie attiecas uz specialitāti (profesiju, amatu, arodu), kurā persona strādā (uzsāk strādāt pēc apmācības beigšanas) vai par kuras iegūšanu ir izglītības dokuments.
Lai minētie izdevumi par profesionālās sagatavotības līmeņa paaugstināšanu specialitātē (profesijā, amatā, arodā) būtu uzskatāmi par attaisnotajiem izdevumiem, maksātājs vienlaikus ar gada ienākumu deklarāciju iesniedz vai uzrāda darba devēja izdotu dokumentu, kas apliecina, ka attiecīgā persona strādā, strādāja vai uzsāka strādāt specialitātē (profesijā, amatā, arodā) pēc kvalifikācijas paaugstināšanas vai ka profesionālās sagatavotības līmeņa paaugstināšana attiecas uz šīs personas specialitāti (profesiju, amatu, arodu) vai darba pienākumiem.
6. Izdevumi par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu, kurus atļauts ieskaitīt attaisnotajos izdevumos, ir šādi:
6.1. plānveida operācijas saskaņā ar medicīniskajām indikācijām, kuras nav iekļautas bāzes programmā;
6.2. zobārstniecības palīdzība un zobu protezēšana;
6.3. ambulatorā un stacionārā ārstēšana sadzīves traumu gadījumā;
6.4. pirmreizēji medicīniski profilaktiskie pasākumi, stājoties darbā;
6.5. maksas ārstēšana rehabilitācijas iestādēs;
6.6. redzes korekcija un acu protezēšana;
6.7. mākslīgā inseminācija un ekstrakorporālā apaugļošana.
Ja personas attaisnoto izdevumu par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu kopējā faktiskā summa ir mazāka par šo noteikumu 1.2.apakšpunktā noteikto apmēru, tad attaisnotajos izdevumos ir atļauts ietvert arī izdevumus par citiem medicīnas un ārstnieciskajiem pakalpojumiem, ko attiecīgā persona izmantojusi citos saslimšanas vai ar to saistītas profilakses gadījumos.
7. Lai šajos noteikumos minētos izdevumus iekļautu maksātāja attaisnotajos izdevumos, kas samazina viņa apliekamo ienākumu, maksātājs vienlaikus ar gada ienākumu deklarāciju iesniedz (vai uzrāda) maksājumu dokumentus (kvītis), kas apliecina šos izdevumus, kā arī izziņu, ka šos izdevumus nav sedzis viņa darba devējs (vai cita persona) atbilstoši rēķinam par šādiem maksātāja izdevumiem vai iemaksājot apdrošināšanas prēmijas saskaņā ar veselības apdrošināšanas līgumu, ko noslēdzis pats maksātājs (vai cita persona) maksātāja veselības apdrošināšanai.
8. Šie noteikumi piemērojami apliekamā ienākuma aprēķināšanai, sākot ar 1994.gadu.
Ministru prezidenta vietā -
finansu ministrs, Ministru prezidenta biedrs
A.Piebalgs
Labklājības ministrs A.Bērziņš