Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 15

Rīgā 2023. gada 17. janvārī (prot. Nr. 3 15. §)

Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un  katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam

Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību  18.¹ panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei (turpmāk – ministrija) vidējam termiņam.

2. Šo noteikumu izpratnē n gads ir kārtējais saimnieciskais gads, kurā plāno vidēja termiņa budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem – n+1, n+2 un n+3 gadam.

3. Maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms vidējam termiņam (turpmāk – maksimāli pieļaujamais izdevumu kopapjoms) šo noteikumu izpratnē ir maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu, un to veido valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopējie izdevumi saimnieciskajā gadā, no kuriem tiek izslēgti savstarpējie pārskaitījumi starp šiem budžetiem.

4. Maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai vidējam termiņam (turpmāk – maksimāli pieļaujamais izdevumu apjoms ministrijai) šo noteikumu izpratnē ir maksimāli pieļaujamais valsts pamatbudžeta izdevumu kopējais apjoms sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu un maksimāli pieļaujamais valsts speciālā budžeta izdevumu kopējais apjoms sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu katrai ministrijai. Finanšu ministrija maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu un maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijām saskaņā ar šajos noteikumos minētajām prasībām aprēķina katru gadu budžeta sagatavošanas grafikā noteiktajā termiņā.

5. Maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu Finanšu ministrija aprēķina, pamatojoties uz likumu par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru (turpmāk – valsts budžeta likums), prognozēm par makroekonomisko attīstību, kā arī ievērojot valstī noteiktos fiskālos nosacījumus, ja tādi tiek pieņemti normatīvajos aktos vidēja termiņa budžeta plānošanas vai fiskālās disciplīnas jomā.

6. Finanšu ministrija, sagatavojot maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijai:

6.1. n+1 un n+2 gadam, aprēķinos ievēro pārmantojamības principu – piemēro valsts budžeta likumā apstiprināto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijai attiecīgajam gadam, ko precizē atbilstoši šajos noteikumos paredzētajai kārtībai;

6.2. n+3 gadam, veic šajos noteikumos paredzētās korekcijas, aprēķinos pamatojoties uz valsts budžeta likumā iepriekšējam gadam ministrijai apstiprināto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu.

7. Maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu Saeimai sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu norāda Saeimas noteiktajā apjomā.

II. Maksimāli pieļaujamā izdevumu kopapjoma noteikšana

8. Maksimāli pieļaujamais izdevumu kopapjoms valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta daļām valsts pamatfunkciju un Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai ietver:

8.1. valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumus, kas nodrošina valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī;

8.2. valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta izdevumus prioritārajiem pasākumiem.

III. Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes noteikšana

9. Ministrijas, izmantojot Finanšu ministrijas sniegto informāciju, sagatavo un līdz Finanšu ministrijas noteiktajam termiņam iesniedz Finanšu ministrijā informāciju pamatbudžeta bāzes projekta sagatavošanai n+1, n+2 un n+3 gadam, ņemot vērā izmaiņas:

9.1. valsts budžeta ilgtermiņa saistībās normatīvajos aktos budžeta un finanšu vadības jomā noteiktajos gadījumos, tai skaitā valsts budžeta ilgtermiņa saistībās procentu izdevumiem, kārtējiem maksājumiem Eiropas Savienības budžetā un starptautiskajai sadarbībai, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības, klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu līdzekļu finansēto vai līdzfinansēto apstiprināto projektu un pasākumu īstenošanai atbilstoši precizētajiem darba grafikiem un naudas plūsmām;

9.2. ieņēmumos no maksas pakalpojumiem un citos pašu ieņēmumos, to atlikumos un tiem atbilstošajos izdevumos;

9.3. šādās prognozēs:

9.3.1. valsts sociālo pabalstu saņēmēju skaits;

9.3.2. izdienas pensiju un piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām vidējais apmērs un saņēmēju skaits;

9.3.3. bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, pabalstu saņēmēju skaits;

9.3.4. personas ar invaliditāti (skaits), kuras saņem asistenta pakalpojumu;

9.3.5. to personu skaits, kas saņem uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda;

9.3.6. to cietušo skaits, kas saņem kompensācijas saskaņā ar likumu "Par valsts kompensāciju cietušajiem";

9.3.7. brīvpusdienu saņēmēju skaits;

9.3.8. transferta pārskaitījumi no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu saistībā ar atsevišķās dzīves situācijās noteiktam personu lokam valsts sniegtā atbalsta vidējo apmēru un saņēmēju skaitu;

9.3.9. izglītojamo skaits, atbilstoši kuram tiek nodrošināts finansējuma apmērs pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un mācību līdzekļu un mācību grāmatu iegādei;

9.4. izdevumos pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanai, ja projekts vai tā posms ir pilnībā pabeigts, nodots ekspluatācijā, par to ir veikts galīgā norēķina maksājums un tas turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem (nav attiecināms uz augstākās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm, izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes). Datiem par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektu uzturēšanas izdevumiem pievieno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu;

9.5. izdevumos pabeigto no valsts budžeta finansēto kapitālo ieguldījumu uzturēšanai, ja finansējums kapitālo ieguldījumu veikšanai tika piešķirts kā finansējums prioritārajam pasākumam un ir terminēts;

9.6. aprēķinos par valsts budžeta finansējumu politiskajām organizācijām (partijām) saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu;

9.7. n+3  gadam – izdevumu palielinājumā, lai nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmes 6. un 101. pantā, Saeimas vēlēšanu likumā, Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 7. panta piektajā daļā paredzēto pasākumu finansēšanu, ievērojot šo noteikumu 8.1. apakšpunktu;

9.8. atlīdzības aprēķinos saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma nosacījumiem attiecībā uz Valsts prezidenta mēnešalgu un Saeimas ievēlēto, apstiprināto un iecelto amatpersonu mēnešalgām un Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem attiecībā uz Fiskālās disciplīnas padomes locekļu atlīdzību, kā arī ikmēneša pensijas aprēķinos atbilstoši likumam "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu";

9.9. izdevumos saistībā ar minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru pārskatīšanu, kā arī ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un pensiju apmēru pārskatīšanu saistīto pakalpojumu nodrošināšanai, atbalsta pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalsta nodrošināšanu, ņemot vērā prognozētās izmaiņas saņēmēju skaitā un minimālo ienākumu sliekšņa apmērus, kas n+1 gadam tiek aprēķināti atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētajai aktuālajai minimālo ienākumu mediānai mēnesī un n+2 un n+3 gadam – atbilstoši prognozētajai minimālo ienākumu mediānai mēnesī.

(Grozīts ar MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 261)

10. Ministrija, kura ir budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" attiecīgās programmas (apakšprogrammas) un (vai) budžeta resora "64. Dotācija pašvaldībām" attiecīgās programmas (apakšprogrammas) izpildītāja, līdz Finanšu ministrijas noteiktajam termiņam iesniedz Finanšu ministrijā attiecīgo pamatbudžeta bāzes projektu n+1, n+2 un n+3 gadam.

11. Ministrija var iesniegt Finanšu ministrijā pamatotus priekšlikumus izmaiņām starp budžeta programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot nosacījumu, ka nav pieļaujama pārdale:

11.1. no izdevumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai, procentu izdevumiem, kārtējiem maksājumiem Eiropas Savienības budžetā un starptautiskajai sadarbībai, izdevumiem klimata pārmaiņu finanšu instrumentam un emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentiem uz citiem izdevumiem, izņemot gadījumus, ja ir pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums;

11.2. no citiem izdevumiem uz izdevumiem atlīdzībai valsts pamatbudžeta daļā valsts pamatfunkciju īstenošanai, izņemot gadījumus, ja nemainās pasākuma mērķis vai ir pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums;

11.3. Labklājības ministrijas valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu;

11.4. no valsts pamatbudžeta izdevumiem valsts sociālajiem pabalstiem uz citiem izdevumiem, izņemot gadījumus, ja mainās izdevumu kods atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, bet saglabājas pasākuma mērķis;

11.5. citiem mērķiem no prioritārajiem pasākumiem piešķirtā finansējuma, par kura piešķiršanu pieņemts lēmums n-2 vai n-1 gadā, izņemot gadījumus, ja ir pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums.

(Grozīts ar MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 261)

12. Finanšu ministrija aprēķina valsts pamatbudžeta bāzi (izdevumus, resursus izdevumu segšanai un finansēšanas daļu) ministrijai n+1, n+2 un n+3 gadam, ievērojot šo noteikumu 6. punktā minētos nosacījumus, izvērtējot šo noteikumu 9., 10. un 11. punktā minētos priekšlikumus un ņemot vērā:

12.1. izmaiņas n+3 gadam izdevumu samazinājumā, kuri n+2 gadā paredzēti vienreizējo pasākumu veikšanai, par kuru īstenošanu vidējā termiņā vai ilgtermiņā nav pieņemts Ministru kabineta lēmums;

12.2. izmaiņas n+3 gadam izdevumu palielinājumā, kuriem n+2 gadā paredzēts finansējums nepilnam gadam, bet kuri turpmāk jāfinansē pilnā apjomā visu gadu;

12.3. Ministru kabineta pieņemtos lēmumus par valsts pamatbudžeta bāzi.

13. Finanšu ministrija valsts pamatbudžeta bāzes projektu sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu un informāciju par bāzes izdevumos neiekļautajiem pasākumiem nosūta ministrijai līdz n gada 1. jūlijam. Finanšu ministrija atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai valsts pamatbudžeta bāzes projektu, pievienojot bāzes izdevumos neiekļauto pasākumu sarakstu.

14. Finanšu ministrija nosūta Labklājības ministrijai veidlapas valsts speciālā budžeta bāzes projekta sagatavošanai n+1, n+2 un n+3 gadam, kā arī prognozes n+1, n+2 un n+3 gadam par:

14.1. valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām sadalījumā pa mēnešiem;

14.2. tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējo bruto darba samaksu euro, tās pieaugumu faktiskajās un salīdzināmajās cenās procentos salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu;

14.3. darba tirgus rādītājiem (nodarbinātību, darba meklētāju īpatsvaru procentos no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, reģistrēto bezdarba līmeni procentos no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem);

14.4. patēriņa cenu indeksu pa mēnešiem, norādot patēriņa cenu indeksu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenu indeksu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi un patēriņa cenu indeksu par gadu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

15. Labklājības ministrija, sagatavojot priekšlikumus par valsts speciālā budžeta bāzi (izdevumi un ieņēmumi to segšanai) n+1, n+2 un n+3 gadam, ievēro Ministru kabineta pieņemtos lēmumus par valsts speciālā budžeta bāzi un šo noteikumu 6. punktā minētos nosacījumus un ņem vērā:

15.1. šo noteikumu 14. punktā minētās prognozes;

15.2. aizņēmumus no valsts pamatbudžeta un to atmaksu;

15.3. speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikumu (uz n+1, n+2 un n+3 gada 1. janvāri);

15.4. izmaiņas valsts budžeta ilgtermiņa saistībās normatīvajos aktos budžeta un finanšu vadības jomā noteiktajos gadījumos, tai skaitā izmaiņas valsts budžeta ilgtermiņa saistībās procentu izdevumiem, kārtējiem maksājumiem Eiropas Savienības budžetā un starptautiskajai sadarbībai, kā arī izmaiņas no Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem finansēto vai līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanā atbilstoši precizētajiem darba grafikiem un naudas plūsmām;

15.5. izmaiņas ieņēmumos no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem un tiem atbilstošajos izdevumos;

15.6. izmaiņas nenodokļu ieņēmumos un valsts speciālā budžeta saņemtajos transfertos no valsts pamatbudžeta un tiem atbilstošajos izdevumos;

15.7. izmaiņas izdevumos saistībā ar sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju skaita un vidējā apmēra prognozēm;

15.8. izdevumu palielinājumu uzturēšanas izdevumiem, kas rodas no veiktajiem kapitālajiem ieguldījumiem (tai skaitā no Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros veiktajām investīcijām) un kas turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, citiem pamatojuma dokumentiem vai aprēķiniem;

15.9. izmaiņas starp izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot šādus nosacījumus:

15.9.1. nav pieļaujama pārdale no procentu izdevumiem, izdevumiem starptautiskajai sadarbībai un izdevumiem sociālajiem pabalstiem uz citiem izdevumiem;

15.9.2. nav pieļaujama pārdale uz izdevumiem atlīdzībai valsts speciālā budžeta daļā valsts pamatfunkciju īstenošanai, izņemot gadījumus, ja pirms valsts speciālā budžeta bāzes aprēķinu veikšanas ir ticis pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums;

15.10. n+3 gadam – izdevumu samazinājumu pasākumiem, kurus n+2 gadā paredzēts īstenot vienu reizi un par kuru īstenošanu vidējā termiņā vai ilgtermiņā nav pieņemts Ministru kabineta lēmums;

15.11. n+3 gadam – izdevumu palielinājumu pasākumiem, kuriem n+2 gadā paredzēts finansējums nepilnam gadam, bet kuri turpmāk jāfinansē pilnā apjomā visu gadu.

16. Labklājības ministrija Finanšu ministrijas noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par trijām nedēļām no šo noteikumu 14. punktā minēto veidlapu un prognožu saņemšanas, iesniedz Finanšu ministrijā:

16.1. priekšlikumus valsts speciālā budžeta bāzes projektam sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu katrai budžeta apakšprogrammai;

16.2. priekšlikumus valsts speciālā budžeta bāzes projekta izmaiņām ministrijai kopā un sadalījumā pa budžeta programmām un apakšprogrammām;

16.3. valsts pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu izdevumu aprēķinu n+1, n+2 un n+3 gadam;

16.4. informāciju par plānotajiem izdevumiem pensiju indeksācijām sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu.

17. Finanšu ministrija divu nedēļu laikā pēc tam, kad Labklājības ministrija atbilstoši šo noteikumu 16. punktam iesniegusi priekšlikumus un aprēķinus valsts speciālā budžeta bāzes projektam, izvērtē valsts speciālā budžeta bāzes projektu sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu un informāciju par bāzes izdevumos neiekļautajiem pasākumiem nosūta Labklājības ministrijai. Finanšu ministrija atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai valsts speciālā budžeta bāzes projektu, pievienojot bāzes izdevumos neiekļauto pasākumu sarakstu.

18. Ministru kabinets, izskatot budžeta bāzes projektu, uzklausa Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Konkurences padomes, Datu valsts inspekcijas, Centrālās vēlēšanu komisijas un Ģenerālprokuratūras viedokli.

19. Pēc valsts budžeta bāzes apstiprināšanas Ministru kabinetā Finanšu ministrija sadarbībā ar ministrijām līdz brīdim, kad noteikts maksimāli pieļaujamais izdevumu apjoms ministrijai, var precizēt valsts budžeta bāzes izdevumus:

19.1. ievērojot šo noteikumu 11. punktu;

19.2. atbilstoši ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības un budžeta izpildes procesā veicamajiem transfertiem, nepasliktinot valsts budžeta finansiālo bilanci;

19.3. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības un emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu finansēto vai līdzfinansēto apstiprināto projektu un pasākumu īstenošanai, pārdalot līdzekļus no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai" (turpmāk – 80.00.00 programma) plānotā finansējuma uz attiecīgās ministrijas budžetu, kā arī no ministrijas budžeta uz 80.00.00 programmu;

19.4. ņemot vērā Ministru kabineta pieņemtos lēmumus.

(Grozīts ar MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 261)

IV. Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes pārskatīšana

20. Ja atbilstoši šo noteikumu III nodaļai aprēķinātā un Ministru kabinetā apstiprinātā valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāze nenodrošina valstī noteiktos fiskālos nosacījumus, Ministru kabinets lemj par valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes optimizācijas pasākumiem.

21. Ministrija atbilstoši šo noteikumu 20. punktā minētajam lēmumam iesniedz Finanšu ministrijā priekšlikumus valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes sadalījumam pa n+1, n+2 un n+3 gadu.

(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 261 redakcijā)

V. Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta izdevumu noteikšana prioritārajiem pasākumiem

22. Ministru kabinets, izskatot Latvijas Stabilitātes programmas projektu, definē prioritāro pasākumu pieteikumu iesniegšanas nosacījumus.

23. Finanšu ministrija savā tīmekļvietnē publicē šo noteikumu 1. un 2. pielikumā norādītās veidlapas. Ministrijas, sagatavojot līdzekļu pieprasījumu prioritārajiem pasākumiem, izmanto Finanšu ministrijas tīmekļvietnē publicētās veidlapas MS Excel formātā, neveicot izmaiņas veidlapas struktūrā.

24. Ministrija iesniedz Finanšu ministrijā un Valsts kancelejā pieteikumus prioritārajiem pasākumiem vidējam termiņam (1. pielikums) un prioritāro pasākumu sarakstu nozīmīguma secībā (2. pielikums), nosūtot tos attiecīgi uz Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas oficiālo elektroniskā pasta adresi.

(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 261 redakcijā)

25. (Svītrots ar MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 261)

26. Ministrija, kura plāno prioritāro pasākumu, kas saistīts ar operatīvo darbību, iesniedzot prioritārā pasākuma pieteikumu, vienlaikus ar atsevišķu dokumentu iesniedz prioritārā pasākuma pieteikumu, kurā papildus ietverta atbilstoši klasificēta informācija.

(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 261 redakcijā)

27. Aizpildot pieteikumus prioritārajiem pasākumiem, ministrija katram prioritārajam pasākumam piešķir kodu xx_xx_x_x, kas sastāv no četrām daļām, un to veido, ievērojot šādus principus:

27.1. koda pirmā daļa (koda pirmā un otrā zīme) ir attiecīgā budžeta resora numurs atbilstoši gadskārtējam valsts budžeta likumam;

27.2. koda otrā daļa (koda trešā un ceturtā zīme) ir prioritārā pasākuma vieta ministrijas iesniegtajā prioritāro pasākumu sarakstā (pirmajiem deviņiem prioritārajiem pasākumiem koda trešā zīme ir 0);

27.3. koda trešā daļa (koda piektā zīme) norāda prioritārā pasākuma veidu (koda piektā zīme "P" – vienas ministrijas ietvaros īstenotais prioritārais pasākums, koda piektā zīme "H" – starpnozaru prioritārais pasākums);

27.4. koda ceturto daļu (koda sestā zīme "N") piemēro tikai šo noteikumu 18. punktā minēto iestāžu prioritārajiem pasākumiem. Tieslietu ministrija, iesniedzot Satversmes aizsardzības biroja un Datu valsts inspekcijas prioritāro pasākumu pieteikumus, koda ceturto daļu (koda sesto, septīto un astoto zīmi) apzīmē attiecīgi ar "SAB" un "DVI". Ekonomikas ministrija, iesniedzot Konkurences padomes prioritāro pasākumu pieteikumus, koda ceturto daļu (koda sesto un septīto zīmi) apzīmē attiecīgi ar "KP". Iekšlietu ministrija, iesniedzot Valsts drošības dienesta un Iekšējās drošības biroja prioritāro pasākumu pieteikumus, koda ceturto daļu (koda sesto, septīto un astoto zīmi) apzīmē attiecīgi ar "VDD" un "IDB";

27.5. visas koda daļas savstarpēji atdala ar apakšsvītru "_".

(Grozīts ar MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 261)

28. Prioritāro pasākumu pieteikumos (MS Excel formātā) lapu (sheet) nosaukumos ministrija norāda tikai atbilstošo prioritārajam pasākumam piešķirto kodu.

29. Ministrija, aizpildot veidlapu "Prioritārā pasākuma pieteikums vidējam termiņam" (1. pielikums) un veidlapu "Prioritāro pasākumu (tai skaitā starpnozaru) saraksts nozīmīguma secībā" (2. pielikums), prioritāros pasākumus sarindo tādā pašā secībā, ievērojot, ka prioritārā pasākuma numurs un prioritārā pasākuma nosaukums abās veidlapās ir identisks.

30. Tieslietu ministrija nodrošina, ka rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, Satversmes aizsardzības biroja un Datu valsts inspekcijas prioritāro pasākumu sarakstu nodala no pārējo Tieslietu ministrijas prioritāro pasākumu saraksta un iesniedz atsevišķā datnē MS Excel formātā.

31. Ekonomikas ministrija nodrošina, ka Konkurences padomes prioritāro pasākumu sarakstu nodala no pārējo Ekonomikas ministrijas prioritāro pasākumu saraksta un iesniedz atsevišķā datnē MS Excel formātā.

31.¹ Iekšlietu ministrija nodrošina, ka Valsts drošības dienesta un Iekšējās drošības biroja prioritāro pasākumu sarakstu nodala no pārējo Iekšlietu ministrijas prioritāro pasākumu saraksta un iesniedz atsevišķā datnē MS Excel formātā.

(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 261 redakcijā)

32. Veidlapā "Prioritārā pasākuma pieteikums vidējam termiņam" (1. pielikums) ministrija norāda:

32.1. prioritārā pasākuma nosaukumu un kodu;

32.2. prioritārā pasākuma mērķi (ne vairāk kā 250 zīmju) un aprakstu (ne vairāk kā 250 vārdu). Ja ministrija prioritārā pasākuma pieteikumu sagatavo, lai nodrošinātu normatīvā akta prasību izpildi, attiecīgo normatīvo aktu norāda prioritārā pasākuma aprakstā;

32.3. to Valdības rīcības plāna pasākumu un tā numuru, kura izpildi nodrošinās attiecīgais prioritārais pasākums;

32.4. atbilstību valsts budžeta likumā vidēja termiņa budžeta ietvarā noteiktajiem budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem;

32.5.  informāciju par:

32.5.1. prioritārā pasākuma ietekmi uz tautsaimniecību, tai skaitā nacionālo drošību, un ekonomiskās izaugsmes veicināšanu. Norāda, vai ietekme ir tieša, pastarpināta vai nav attiecināma, un sniedz skaidrojošo aprakstu (ne vairāk kā 200 vārdu). Ja ietekme ir tieša vai pastarpināta, skaidrojošajā aprakstā ietver oficiālajā valsts statistikā vai starptautiskajā statistikā uzskaitītus makroekonomiskos vai tautsaimniecības sektoru attīstību raksturojošos rādītājus, kurus prioritārais pasākums ietekmēs. Minētos rādītājus neiekļauj, ja tie ir ietverti šo noteikumu 32.6. apakšpunktā minētajā informācijā;

32.5.2. prioritārā pasākuma ietvaros īstenojamām strukturālajām reformām. Sniedz minēto reformu īstenošanas aprakstu un informāciju par sagaidāmajiem sabiedrības ieguvumiem pēc reformas īstenošanas (ne vairāk kā 200 vārdu);

32.6. būtiskākos politikas rezultatīvos rādītājus, uz kuru sasniegšanu ir vērsts prioritārais pasākums, un attīstības plānošanas dokumentus vai normatīvos aktus, kuros ir minēti attiecīgie politikas rezultatīvie rādītāji. Ja politikas rezultatīvie rādītāji ir minēti Nacionālajā attīstības plānā, tos norāda obligāti. Prioritārā pasākuma pieteikumā norāda kopā ne vairāk kā trīs politikas rezultatīvos rādītājus;

32.7. prognozēto kopējo ieņēmumu izmaiņas, ja prioritārā pasākuma īstenošana ir attiecināma uz jauna veida nodokļu vai nenodokļu ieņēmumu radīšanu vai esoša ieņēmumu veida apmēra izmaiņām. Pārējās ieņēmumu izmaiņas no prioritārā pasākuma īstenošanas nenosaka;

32.8. prioritārā pasākuma īstenošanas kopējos izdevumus (tai skaitā plānotos izdevumus atlīdzībai), kā arī no ministrijas budžeta novirzāmo finansējumu un papildus nepieciešamo valsts budžeta finansējumu. Terminētiem prioritārajiem pasākumiem norāda to pabeigšanas gadu;

32.9. ar prioritārā pasākuma ieviešanu saistītās plānotās amata vietu skaita izmaiņas (+/–) pret n gadu. Ja kopējais ministrijas amata vietu skaits netiek mainīts, pie citas būtiskas informācijas norāda budžeta programmu (apakšprogrammu) un iestādi, starp kurām plānota amata vietu pārdale resora ietvaros;

32.10. pēc prioritārā pasākuma īstenošanas sagaidāmos pasākumu raksturojošos darbības rezultātus un rezultatīvos rādītājus (ne vairāk kā sešus);

32.11. objektu (būve, zeme, inženiertehniskās un tehnoloģiskās iekārtas, specializētās iekārtas un operatīvie transportlīdzekļi), veicamo darbību (iegāde, būvniecība vai atjaunošana) un minētā objekta atrašanās vietu (vietējās pašvaldības nosaukums), ja kapitālie izdevumi ir saistīti ar būves, zemes, inženiertehniskās un tehnoloģiskās iekārtas, specializētās iekārtas un operatīvā transportlīdzekļa iegādi, būvniecību vai atjaunošanu. Sniedz informāciju, vai pēdējo triju gadu laikā ir bijis piešķirts finansējums šādam mērķim;

32.12. citu būtisku informāciju pēc ministrijas ieskatiem;

32.13. informāciju par pieteikuma sagatavotāju.

(Grozīts ar MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 261)

33. Ja ministrija kādā veidlapas "Prioritārā pasākuma pieteikums vidējam termiņam" (1. pielikums) sadaļā nevar sniegt atbilstoša satura informāciju, liek zīmi "–".

34. Veidlapā "Prioritāro pasākumu (tai skaitā starpnozaru) saraksts nozīmīguma secībā" (2. pielikums) ministrija apkopo visus iesniedzamos prioritāros pasākumus to nozīmīguma secībā un norāda:

34.1. prioritārā pasākuma kārtas numuru sarakstā atbilstoši nozīmīgumam ministrijas nozarē;

34.2. prioritārā pasākuma kodu un nosaukumu;

34.3. tās budžeta programmas (apakšprogrammas) kodu un nosaukumu, kuras ietvaros prioritārais pasākums tiks īstenots. Starpnozaru prioritārajiem pasākumiem norāda arī budžeta resora numuru;

34.4. prioritārā pasākuma īstenošanai papildus nepieciešamo valsts budžeta finansējumu;

34.5. prioritārā pasākuma pabeigšanas gadu;

34.6. kopējo prioritārajiem pasākumiem papildus nepieciešamo valsts budžeta finansējumu.

(Grozīts ar MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 261)

35. Atsevišķs prioritārais pasākums nevar ietvert apakšpasākumus, kas nav saturiski vienoti.

36. Ministrija vienu un to pašu līdzekļu pieprasījumu nedrīkst ietvert vienlaikus gan savas nozares pieteikumā par prioritāro pasākumu, gan starpnozaru pieteikumā par prioritāro pasākumu.

37. Pirms priekšlikuma virzīšanas ministrija izvērtē, vai tās sagatavotais prioritārais pasākums attiecas uz funkciju vai pasākumu kopumu, kura īstenošana ir arī citu ministriju kompetencē. Ja ministrija konstatē šādu attiecināmību, attiecīgais prioritārais pasākums ir virzāms kā starpnozaru prioritārais pasākums, nevis kā ministrijas individuālais pasākums, un tajā ir ietverama savstarpēji saskaņota informācija arī par pārējām ministrijām.

38. Ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par starpnozaru prioritāro pasākumu, kas skar vairāku ministriju kompetenci, kopējo līdzekļu pieprasījumu vidējam termiņam (1. pielikums) sagatavo un iesniedz Finanšu ministrijā tā ministrija, kas ir noteikta par atbildīgo Ministru kabineta lēmumā, bet pārējās iesaistītās ministrijas līdzekļu pieprasījumu iesniedz ministrijai, kas atbildīga par prioritārā pasākuma sagatavošanu. Ja Ministru kabinets lēmumā nav noteicis atbildīgo ministriju starpnozaru prioritārā pasākuma sagatavošanai un starp ministrijām nav panākta cita savstarpēja vienošanās, par papildu finansējuma pieprasīšanu starpnozaru pasākumam (atbilstoši plānošanas dokumentā, tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādītajam) ir atbildīga tā iestāde, kas ir izstrādājusi un virzījusi apstiprināšanai attiecīgo plānošanas dokumentu vai tiesību akta projektu.

39. Finanšu ministrijai un Valsts kancelejai prioritāro pasākumu izvērtēšanas un apkopošanas procesā ir tiesības ministrijām pieprasīt:

39.1. papildu un precizējošu informāciju, tai skaitā detalizētus aprēķinus un aprēķinu pieņēmumus par jebkuru šo noteikumu 1. un 2. pielikumā ietverto informāciju;

39.2. precizētus prioritāro pasākumu pieteikumus šajos noteikumos minētajos gadījumos.

(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 261 redakcijā)

40. Finanšu ministrija divu nedēļu laikā pēc prioritāro pasākumu iesniegšanas datuma, kas noteikts budžeta sagatavošanas grafikā, izvērtē, vai ministrija prioritārā pasākuma pieteikumu ir sagatavojusi, ievērojot šajos noteikumos minētos nosacījumus.

41. Valsts kanceleja divu nedēļu laikā pēc prioritāro pasākumu iesniegšanas datuma, kas noteikts budžeta sagatavošanas grafikā, izvērtē, vai ministrijas prioritārā pasākuma pieteikumā ietvertie jaunu amata vietu un (vai) papildu izdevumu pieprasījumi atlīdzībai ir iesniegti saskaņā ar valsts pārvaldes kopējo attīstības plānu un nodrošina mazas un efektīvas valsts pārvaldes izveidi, un iesniedz savu vērtējumu Ministru prezidentam un Finanšu ministrijai.

42. Valsts kanceleja divu nedēļu laikā pēc prioritāro pasākumu iesniegšanas datuma, kas noteikts budžeta sagatavošanas grafikā, izvērtē ministriju prioritāro pasākumu atbilstību Nacionālajam attīstības plānam, citiem politikas plānošanas dokumentiem un Valdības rīcības plānam un iesniedz savu vērtējumu Ministru prezidentam un Finanšu ministrijai.

(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 261 redakcijā)

43. Finanšu ministrija un Valsts kanceleja, ja nepieciešams, nosūta ministrijai viedokli par konstatētajām neatbilstībām un norādījumus informācijas precizēšanai. Pēc minētā viedokļa saņemšanas ministrija noteiktajā termiņā atkārtoti iesniedz precizēto vai papildināto informāciju atbilstoši saņemtajiem norādījumiem. Ja ministrijai un Valsts kancelejai ir atšķirīgs viedoklis par prioritāro pasākumu sasaisti ar politikas rezultatīvajiem rādītājiem un attiecīgajiem attīstības plānošanas dokumentiem, ministrija izvērtē Valsts kancelejas viedokli un, ja nepieciešams, precizē to.

(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 261 redakcijā)

44. Valsts kanceleja līdz kārtējā gada 1. jūlijam sagatavo novērtējumu par iepriekšējos gados prioritārajiem pasākumiem piešķirtā finansējuma un no citiem avotiem piešķirtā finansējuma atbilstību Nacionālajam attīstības plānam un iesniedz to Ministru prezidentam un Finanšu ministrijai.

(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 261 redakcijā)

45. Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz finanšu ministram kopsavilkumu par ministriju iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, kā arī valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas ietvaros veikto izvērtējumu par iepriekšējos gados prioritārajiem pasākumiem piešķirtā finansējuma izlietojumu. Finanšu ministrs, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas, nodrošina prioritāro pasākumu izvērtēšanu (izņemot šo noteikumu 18. punktā minēto iestāžu prioritāros pasākumus) un sagatavo priekšlikumus Ministru kabinetam par atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem.

46. Prioritāro pasākumu izvērtēšanā ņem vērā īstenojamās strukturālās reformas, prioritāro pasākumu ietekmi uz tautsaimniecību, tai skaitā nacionālo drošību, un ekonomisko izaugsmi, atbilstību valsts budžeta likumā vidēja termiņa budžeta ietvarā noteiktajiem budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem, kā arī no ministriju budžetiem novirzāmo finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai.

47. Lai nodrošinātu šo noteikumu 45. un 46. punktā minēto izvērtēšanu, Finanšu ministrija:

47.1. atbilstoši finanšu ministra pieprasījumam sagatavo analītiskus novērtējumus par ministriju iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem;

47.2. veic sekretariāta funkciju.

48. Ja finanšu ministra organizētajā izvērtēšanas procesā tiek konstatēts, ka ministriju iesniegtos prioritāro pasākumu pieteikumus ir nepieciešams precizēt vai ir nepieciešama papildu informācija, ministrija finanšu ministra noteiktajā termiņā iesniedz Finanšu ministrijā atbilstoši precizētus un papildinātus prioritāro pasākumu pieteikumus vidējam termiņam (1. pielikums) un aktualizēto prioritāro pasākumu sarakstu nozīmīguma secībā (2. pielikums). Ja saistībā ar prioritāro pasākumu detalizēti aprēķini ir pieejami tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) vai attīstības plānošanas dokumentā un tie atbilst prioritārā pasākuma pieteikumam, ministrija norāda atbilstošu atsauci pie citas būtiskas informācijas un detalizētus aprēķinus nepievieno.

49. Finanšu ministrs saskaņā ar budžeta sagatavošanas grafikā noteikto termiņu iesniedz Ministru kabinetā ministriju iesniegtos prioritāros pasākumus, tai skaitā priekšlikumus par atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem, kā arī citu informāciju, kas attiecas uz prioritāro pasākumu izvērtēšanas procesu. Šo noteikumu 18. punktā minēto iestāžu prioritāros pasākumus finanšu ministrs iesniedz Ministru kabinetā bez izvērtēšanas.

50. Ministru kabinets izskata šo noteikumu 49. punktā minēto informāciju, ņemot vērā apstiprinātos valsts budžeta bāzes izdevumus, prognozes par makroekonomisko attīstību un noteiktos fiskālos nosacījumus.

51. Ministru kabinets, izskatot šo noteikumu 49. punktā minēto informāciju, uzklausa šo noteikumu 18. punktā minēto iestāžu viedokli.

52. Pēc šo noteikumu 49. punktā minētās informācijas izskatīšanas Ministru kabinetā ministrija pēc Finanšu ministrijas pieprasījuma iesniedz Finanšu ministrijā aktualizētu un papildinātu informāciju (tajā skaitā detalizētus izdevumu un citus aprēķinus un aprēķinu pieņēmumus) par atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam. Aktualizējot informāciju, nedrīkst mainīt Ministru kabineta atbalstītā prioritārā pasākuma mērķi, savukārt pārējās sadaļas ministrija precizē atbilstoši piešķirtajam finansējuma apjomam. Minēto informāciju iesniedz līdz budžeta pieprasījumu iesniegšanai.

53. Finanšu ministrija atbilstoši Ministru kabinetā atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā precizētajiem budžeta bāzes izdevumiem nosaka maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijām. Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju (tajā skaitā izdevumu sadalījumu pa kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajā detalizācijas līmenī), kas nepieciešama maksimāli pieļaujamo izdevumu apjoma noteikšanai ministrijām.

54. Ministrija līdz precizēto budžeta paskaidrojumu iesniegšanai Finanšu ministrijā iesniedz aktualizētu informāciju atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam par tiem šo noteikumu 50. punktā minētajiem Ministru kabineta atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem, kuros tika veiktas izmaiņas, kā arī par Saeimas atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem, izskatot valsts budžeta likumprojektu Saeimā 2. lasījumā.

VI. Noslēguma jautājums

55. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumus Nr. 867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 202. nr.; 2013, 198. nr.; 2014, 86. nr.; 2015, 41. nr.; 2017, 92. nr.; 2019, 114., 216. nr.; 2022, 14., 164. nr.).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Finanšu ministra pienākumu izpildītājs ‒ ārlietu ministrs E. Rinkēvičs