Ministru kabineta noteikumi nr. 29
Rīgā 1995. gada 7. februārī (prot. nr. 8, 2.§)
Izdoti saskaņā ar Pilsonības likumu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek pārbaudīta latviešu valodas prasme (tālāk tekstā - "valodas prasme"), Latvijas Republikas Satversmes un konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanas (tālāk tekstā - "Pilsonības likumā noteiktās zināšanas") personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā (tālāk tekstā - "pretendents").
2. Personas, kuras izcili prot latviešu valodu, saskaņā ar Pilsonības likuma 13.panta pirmās daļas 8.punktu var ārpus kārtas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā atbilstoši Nolikumam par izcilas latviešu valodas prasmes noteikšanu (1.pielikums).
3. Valodas prasmi un Pilsonības likumā noteiktās zināšanas pārbauda Naturalizācijas pārvaldes izveidotas pārbaudes komisijas, kuras darbojas saskaņā ar Nolikumu par latviešu valodas prasmes, Latvijas Republikas Satversmes un konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudes komisijām (2.pielikums). Valodas prasmi un Pilsonības likumā noteiktās zināšanas pārbauda atbilstoši Naturalizācijas pārvaldes Instrukcijai par latviešu valodas prasmes, Latvijas Republikas Satversmes un konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudes organizāciju un pretendenta prasmes un zināšanu vērtēšanu.
4. Šo noteikumu 3.punktā noteikto zināšanu pārbaude notiek valsts valodā.
II. Atļauja kārtot pārbaudi
5. Pretendents Naturalizācijas pārvaldes teritoriālajā nodaļā (tālāk tekstā - "nodaļa") saņem norīkojumu uz valodas prasmes pārbaudi un norīkojumu uz Pilsonības likumā noteikto zināšanu pārbaudi. Ja pretendents saskaņā ar Pilsonības likuma 21.pantu ir atbrīvots no valodas prasmes pārbaudes, viņš saņem norīkojumu uz Pilsonības likumā noteikto zināšanu pārbaudi.
6. Valodas prasmes pārbaude pretendentam ir jānokārto pirms Pilsonības likumā noteikto zināšanu pārbaudes.
7. Pretendents var kārtot pārbaudi tikai norīkojumā norādītajā vietā un laikā.
8. Ja pretendents attaisnojošu iemeslu dēļ nevar norādītajā laikā ierasties uz pārbaudi, tad nodaļas darbinieks nosaka citu laiku.
9. Ja pretendents bez attaisnojuma neierodas uz pārbaudi, pārbaudes laikā pārkāpj pārbaudes noteikumus, atsakās atbildēt vai nenokārto pārbaudi, viņš to atkārtoti var kārtot ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem.
10. Ierodoties uz pārbaudi, pretendents uzrāda pasi un iesniedz nodaļas norīkojumu un fotogrāfiju (3x4cm) pārbaudes lapas noformēšanai, kā arī ar parakstu apliecina, ka viņa veselības stāvoklis atļauj kārtot pārbaudi.
III. Valodas prasmes pārbaudes norise
11. Valodas prasmes pārbaude notiek divās daļās - rakstiski un mutvārdos.
12. Pirms pārbaudes komisija iepazīstina pretendentu ar pārbaudes kārtību.
13. Pārbaudē pretendentam nav atļauts izmantot mācību grāmatas, vārdnīcas un citus mācību līdzekļus, kā arī sarunāties ar citiem pretendentiem.
14. Pretendents rakstiskā uzdevuma izpildei (melnrakstam un tīrrakstam) un mutvārdu atbildes sagatavošanai saņem ar nodaļas zīmogu apzīmogotas, datētas un šifrētas lapas, kuras viņš pēc rakstiskā uzdevuma izpildes un mutvārdu atbildes paraksta un nodod pārbaudes komisijai. Lapas paraksta visi komisijas locekļi, tās paliek nodaļā un tiek pievienotas pretendenta personas lietai.
15. Valodas prasmes pārbaudes pirmajā daļā pretendents raksta atstāstījumu, lasa doto tekstu un rakstiski izpilda teksta satura izpratnes testu.
16. Atstāstījuma teksts atrodas slēgtā aizzīmogotā aploksnē. Aploksni izvēlas kāds no pretendentiem.
Satura izpratnes testu, kas atrodas slēgtā aizzīmogotā aploksnē, izvēlas katrs pretendents.
17. Komisijas loceklis - valodas speciālists - nolasa atstāstījuma tekstu divas reizes.
18. Rakstu darba veikšanai melnrakstā un tīrrakstā paredzēts laiks līdz 90 minūtēm.
19. Pēc darba izpildes pretendents rakstu darba melnrakstu un tīrrakstu nodod pārbaudes komisijai.
20. Ja pretendents nesaņem vismaz minimālo punktu skaitu par rakstu darbu, viņš valodas prasmes pārbaudi neturpina.
21. Valodas prasmes pārbaudes otrajā daļā pārbaudes komisija intervē pretendentu par sadzīves tēmām (laiks līdz 15 minūtēm). Ja pretendents piekrīt, viņa atbilde tiek ierakstīta audiokasetē.
22. Pārbaudes komisija abās valodas prasmes pārbaudes daļās vērtē pretendenta prasmi:
22.1. klausīties un saprast personas runu;
22.2. rakstiski atstāstīt dzirdēto;
22.3. ar izpratni lasīt;
22.4. sarunāties par sadzīves tēmām.
IV. Pilsonības likumā noteikto zināšanu pārbaudes norise
23. Pilsonības likumā noteikto zināšanu pārbaude notiek mutvārdos un rakstiski.
24. Pretendentam nav atļauts izmantot mācību līdzekļus un citus mācību materiālus, izņemot karti.
25. Pretendents izvēlas slēgtu aizzīmogotu aploksni ar trim pārbaudes jautājumiem:
25.1. valsts himnas teksts;
25.2. Latvijas Republikas Satversmes un konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" pamatnoteikumi;
25.3. Latvijas vēsture (saskaņā ar pārbaudes programmu).
26. Atbildes sagatavošanai (laiks līdz 30 minūtēm) pretendents saņem ar nodaļas zīmogu apzīmogotu, datētu lapu. Atbildei paredzēts laiks līdz 15 minūtēm. Pēc atbildes pretendents paraksta minēto lapu un iesniedz to pārbaudes komisijai. Lapu paraksta visi komisijas locekļi, tā paliek nodaļā un tiek pievienota pretendenta personas lietai. Ja pretendents piekrīt, viņa atbilde tiek ierakstīta audiokasetē.
27. Pārbaudes komisija vērtē pretendenta valsts himnas teksta zināšanas, kā arī prasmi atklāt jautājumu būtību un atbildēt uz jautājumiem par attiecīgo tēmu.
V. Pārbaudes dokumentu noformēšana
28. Pārbaudes laikā komisija raksta protokolu (3.pielikums) un aizpilda pārbaudes lapas (4.pielikums). Protokolu un pārbaudes lapas paraksta visi komisijas locekļi.
Ja kādam pārbaudes komisijas loceklim ir iebildumi pret pārbaudes norisi vai komisijas lēmumu, viņš tos ieraksta protokolā pirms tā parakstīšanas. Pārbaudes komisijas priekšsēdētājs trīs dienu laikā ziņo par to Naturalizācijas pārvaldes Eksaminācijas un metodikas daļai.
29. Pārbaudes komisija pieņem lēmumu par pretendenta valodas prasmi vai Pilsonības likumā noteiktajām zināšanām un iepazīstina pretendentu ar pārbaudes rezultātiem.
Ja pretendents pārbaudi ir nokārtojis, pārbaudes komisija viņam tūlīt pēc pārbaudes izsniedz attiecīgi apliecību par latviešu valodas prasmi (5.pielikums), apliecību par izcilu latviešu valodas prasmi (6.pielikums) vai apliecību par Latvijas Republikas Satversmes un konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanām (7.pielikums). Minētās apliecības iesniedzamas nodaļā.
30. Apliecības paraksta komisijas priekšsēdētājs un visi komisijas locekļi. Tās tiek apzīmogotas un numurētas.
31. Pretendentiem, kuru valodas prasmi vai Pilsonības likumā noteiktās zināšanas pārbaudes komisija atzīst par nepietiekamām, protokolā, pārbaudes lapā un norīkojumā ieraksta vārdus "pārbaude nav nokārtota". Pārbaudes lapa un norīkojums paliek attiecīgajā nodaļā, uz to pamata pretendents var saņemt norīkojumu atkārtotai pārbaudei.
VI. Noslēguma jautājumi
32. Pretendentam ir tiesības desmit dienu laikā pēc pārbaudes pārsūdzēt pārbaudes komisijas lēmumu Naturalizācijas pārvaldē. Mutvārdu pārbaudes rezultātus pretendentam ir tiesības pārsūdzēt tikai tad, ja viņš ir piekritis savas atbildes ierakstīšanai audiokasetē.
Naturalizācijas pārvaldes Eksaminācijas un metodikas daļa divu nedēļu laikā izskata pretendenta sūdzību un pēc iepazīšanās ar pretendenta rakstu darbu vai atbildes ierakstu audiokasetē pieņem galīgo lēmumu.
Ja pretendents pārbaudes laikā ir atteicies no atbildes ieraksta audiokasetē, viņam nav tiesību apstrīdēt pārbaudes komisijas lēmumu.
33. Pārbaudē kā novērotāji var piedalīties Naturalizācijas pārvaldes un Valsts valodas centra darbinieki, kā arī Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas locekļi.
Ministru prezidenta vietā -
ārlietu ministrs, Ministru prezidenta biedrs V.Birkavs
Iekšlietu ministrs J.Ādamsons
I. Vispārīgie jautājumi
1. Uz naturalizāciju ārpus kārtas var pretendēt humanitāro un sabiedrisko zinātņu, kā arī citu nozaru pārstāvji, rakstnieki, žurnālisti (tālāk tekstā - "pretendents") ar izcilu latviešu valodas prasmi.
II. Prasības izcilai latviešu valodas prasmei
2. Izcila latviešu valodas prasme ietver:
2.1. prasmi izprast dzirdēto un lasīto, brīvi izteikt savas domas saziņas procesā mutvārdos un rakstos;
2.2. valodas bagātību;
2.3. pareizu literārās valodas izrunu;
2.4. pareizrakstības normu ievērošanu;
2.5. vārdu un vārdformu saistījuma normu ievērošanu;
2.6. orientēšanos izteiksmes stilu atšķirībās.
3. Izcilas latviešu valodas prasmes apliecinājums ir pretendenta oriģinālpublikācijas, mācību un publiskas lekcijas, runas latviešu valodā u.tml.
III. Izcilas latviešu valodas prasmes noteikšanas kārtība
4. Par pretendenta atbilstību Pilsonības likuma 13.panta pirmās daļas 8.punktam lemj attiecīgās radošās (rakstnieku, žurnālistu, zinātnieku u.c.) savienības valdes sēdē.
5. Radošās savienības valdes sēdē izskata pretendenta iesniegumu par viņa atbilstību Pilsonības likuma 13.panta pirmās daļas 8.punkta nosacījumiem un izlemj jautājumu par ieteikuma izsniegšanu.
6. Desmit dienu laikā pēc valdes sēdes pretendents saņem sēdes protokola izrakstu.
7. Ieteikumu radošās savienības valdes sēdes protokola izraksta veidā pretendents iesniedz Naturalizācijas pārvaldes teritoriālajā nodaļā.
8. Naturalizācijas pārvaldes teritoriālā nodaļa izvērtē radošās savienības ieteikumu un, ja tas ir pamatots, izsniedz pretendentam norīkojumu uz izcilas latviešu valodas prasmes pārbaudi.
9. Norīkojumu uz izcilas latviešu valodas prasmes pārbaudi pretendents iesniedz Naturalizācijas pārvaldes Naturalizācijas daļā.
10. Naturalizācijas pārvaldes Eksaminācijas un metodikas daļa izveido īpašu pārbaudes komisiju, kura mutvārdu vai rakstiskā intervijā ar pretendentu novērtē viņa latviešu valodas prasmi.
11. Ja pretendenta latviešu valodas prasme atbilst šī nolikuma 2.punktā izvirzītajām prasībām, pārbaudes komisija izsniedz pretendentam apliecību par izcilu latviešu valodas prasmi. Minētā apliecība iesniedzama Naturalizācijas pārvaldes teritoriālajā nodaļā.
Iekšlietu ministrs J.Ādamsons
2.pielikums
I. Vispārīgie jautājumi
1. Latviešu valodas prasmi (tālāk tekstā - "valodas prasme"), Latvijas Republikas Satversmes un konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanas (tālāk tekstā - "Pilsonības likumā noteiktās zināšanas") personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā (tālāk tekstā - "pretendents"), pārbauda Naturalizācijas pārvaldes izveidotas pārbaudes komisijas.
2. Pretendenta valodas prasmi un Pilsonības likumā noteiktās zināšanas pārbauda komisija, kuras sastāvā jābūt vismaz vienam valodas un vienam vēstures speciālistam.
II. Pārbaudes komisijas sastāvs un izveidošanas kārtība
3. Pārbaudes komisijas sastāvā ir komisijas priekšsēdētājs un divi komisijas locekļi.
4. Pārbaudes komisijas priekšsēdētājs un locekļi ir Naturalizācijas pārvaldes štata darbinieki - ierēdņi vai ierēdņu kandidāti.
Ja nepieciešams, pārbaudes komisijas darbā iesaista ārštata speciālistus.
5. Pārbaudes komisijā ir speciālisti ar augstāko izglītību un vismaz trīs gadu darba stāžu specialitātē.
6. Naturalizācijas pārvaldes priekšnieks pieņem darbā pārbaudes komisijas priekšsēdētāju un locekļus un organizē viņu sagatavošanu darbam pārbaudes komisijās.
III. Pārbaudes komisijas pienākumi
7. Pārbaudes komisija:
7.1. iepazīstina pretendentu ar pārbaudes kārtību;
7.2. pārbauda pretendenta valodas prasmi un Pilsonības likumā noteiktās zināšanas pēc Naturalizācijas pārvaldes sagatavotajiem pārbaudes materiāliem;
7.3. objektīvi novērtē pretendenta valodas prasmi un Pilsonības likumā noteiktās zināšanas, pieņem lēmumu par tām, noformē attiecīgos dokumentus un izsniedz apliecības;
7.4. paziņo pretendentam pārbaudes rezultātus;
7.5. pārtrauc pretendenta pārbaudi, ja pretendents pārkāpj pārbaudes no-teikumus;
7.6. nodrošina pārbaudes materiālu slepenību.
IV. Pārbaudes komisijas darba pārraudzība
8. Pārbaudes komisijas darbu kontrolē Naturalizācijas pārvaldes norīkoti darbinieki vai uzaicināti speciālisti.
9. Pamatojoties uz kontroles konstatētajiem pārkāpumiem, Naturalizācijas pārvalde tiesību aktos noteiktajā kārtībā var pārtraukt darba attiecības ar jebkuru pārbaudes komisijas locekli.
10. Pārbaudes komisijas priekšsēdētājs un komisijas locekļi par savu darbību ir atbildīgi saskaņā ar šo nolikumu un citiem tiesību aktiem.
11. Ja pārbaudes komisijas loceklis protokolā ir ierakstījis iebildumus pret pārbaudes norisi vai pārbaudes komisijas lēmumu, tad Naturalizācijas pārvaldes Eksaminācijas un metodikas daļai divu nedēļu laikā ir jāizskata šie iebildumi un jāpieņem lēmums.
Iekšlietu ministrs J.Ādamsons