Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Nīderlandes Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību

1.pants. 1994.gada 14.martā Hāgā parakstītais Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Nīderlandes Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību (turpmāk — Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms šā likuma 1.pantā minētais Līgums.

3.pants. Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar Līguma 14.pantu sagatavo ratifikācijas rakstu apmaiņai ar Nīderlandes Karalistes valdību.

4.pants. Līgums stājas spēkā tā 14.pantā noteiktajā laikā un kārtībā.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 26.janvārī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1995.gada 7.februārī
LĪGUMS STARP LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBU UN NĪDERLANDES KARALISTES VALDĪBU PAR IEGULDĪJUMU VEICINĀŠANU UN SAVSTARPĒJU AIZSARDZĪBU

Latvijas Republikas Valdība un Nīderlandes Karalistes Valdība (turpmāk tekstā "Līgumslēdzējas Puses"),

vēloties stiprināt tradicionālās draudzības saites starp abām valstīm, paplašināt un pastiprināt ekonomiskās attiecības starp tām, sevišķi attiecībā pret vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņu ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā,

atzīstot, ka vienošanās par režīmu, kāds tiks piešķirts šādiem ieguldījumiem, veicinās kapitāla un tehnoloģijas plūsmu un Līgumslēdzēju Pušu ekonomisko attīstību un ka būtu vēlams godīgs un vienlīdzīgs režīms,

vienojās par sekojošo:

1.pants

Šajā Līgumā:

(a) ar terminu "ieguldījums" jāsaprot jebkurš īpašuma veids un tas ietvers sekojošo, kaut gan ne tikai

(i) kustamais un nekustamais īpašums, kā arī jebkuras citas tiesības in rem attiecībā uz jebkādu īpašuma veidu,

(ii) tiesības, kas radušās no akcijām, obligācijām un citiem līdzdalības veidiem uzņēmumos un kopuzņēmumos,

(iii) prasības par naudu, citu īpašumu vai jebkuru darbību, kam ir ekonomiska vērtība,

(iv) tiesības intelektuālā īpašuma, tehnisko procesu, "goodwill" un know-how" jomā,

(v) saskaņā ar valsts likumdošanu piešķirtās tiesības meklēt, pētīt, iegūt un izmantot dabas resursus.

(b) ar terminu "nacionāļi" attiecībā uz katru Līgumslēdzēju Pusi jāsaprot:

(i) fiziskās personas, kam ir šīs Līgumslēdzējas Puses pilsonība;

(ii) juridiskās personas, kas izveidotas saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Puses likumdošanu;

(iii) juridiskās personas, kas nav izveidotas saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, bet ko tieši vai netieši kontrolē fiziskās personas saskaņā ar (i) punktu vai juridiskās personas saskaņā ar (ii) punktu.

(c) termins "teritorija" ietver jūras zonas, kas ir blakus attiecīgās valsts krastiem, tādā mērā, kādā šī valsts realizē šajos apgabalos suverēnās tiesības vai likumdošanu saskaņā ar starptautisko likumdošanu.

2.pants

Katra Līgumslēdzēja Puse savas likumdošanas un noteikumu sistēmas ietvaros veicinās ekonomisko sadarbību, aizsargājot otras Līgumslēdzējas Puses nacionāļu ieguldījumus savā teritorijā. Pakļaujoties tiesībām realizēt ar likumdošanu piešķirtās pilnvaras, katra Līgumslēdzēja Puse atļaus šādus ieguldījumus.

3.pants

(1) Katra Līgumslēdzēja Puse nodrošinās godīgu un taisnīgu attieksmi pret otras Līgumslēdzējas Puses nacionāļu ieguldījumiem un ar nepamatotiem vai diskriminējošiem pasākumiem nekavēs to darbību, vadību, uzturēšanu, izmantošanu vai nodošanu.

(2) Katra Līgumslēdzēja Puse nodrošinās šādiem ieguldījumiem pilnīgu fizisku drošību un aizsardzību, kas jebkurā gadījumā nebūs mazāka kā tā, kas tiek attiecināta vai nu pret savu nacionāļu vai jebkuras trešās Valsts nacionāļu ieguldījumiem, vai arī labvēlīgāka attiecībā pret šiem iesaistītajiem nacionāļiem.

(3) Ja Līgumslēdzēja Puse ir piešķīrusi speciālas priekšrocības kādas trešās valsts nacionāļiem saskaņā ar līgumiem par muitas savienības, ekonomiskās savienības, finansu savienības vai līdzīgu institūciju izveidošanu vai, pamatojoties uz tādiem līgumiem, kas noved pie šādu savienību vai institūciju izveidošanas, tad šai Līgumslēdzējai Pusei nav jāpiešķir tādas pašas priekšrocības otras Līgumslēdzējas Puses nacionāļiem.

(4) Katra Līgumslēdzēja Puse pildīs saistības, ko tā varētu būt uzņēmusies attiecībā pret otras Līgumslēdzējas Puses nacionāļu ieguldījumiem.

(5) Ja kādas Līgumslēdzējas Puses likumdošanas nosacījumi vai starptautiskās likumdošanas saistības, kas jau eksistē vai radīsies vēlāk starp Līgumslēdzējām Pusēm papildus šim Līgumam, saturēs vispārējus vai specifiskus nosacījumus, kas piešķirs otras Līgumslēdzējas Puses nacionāļu ieguldījumiem labvēlīgāku režīmu nekā šis Līgums, tad šie nosacījumi būs pārāki par šo Līgumu tādā pakāpē, kādā tie ir labvēlīgāki.

4.pants

Attiecībā pret nodokļiem, atalgojumu, maksājumiem un finansu atskaitījumiem un atvieglojumiem katra Līgumslēdzēja Puse pret otras Līgumslēdzējas Puses nacionāļiem, kas iesaistīti jebkādā ekonomiskā darbībā tās teritorijā, piemēros ne mazāk labvēlīgu režīmu kā pret saviem vai jebkuras trešās valsts nacionāļiem, vienalga kurš būtu labvēlīgāks attiecīgajiem nacionāļiem. Šajā nolūkā tomēr netiks ņemtas vērā nekādas speciālas finansu priekšrocības, par ko vienojusies šī Puse:

a) saskaņā ar līgumu par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem; vai

b) sakarā ar tās piedalīšanos muitas savienībā, ekonomiskā savienībā vai līdzīgā institūcijā; vai

c) uz savstarpējas vienošanās pamata ar trešo valsti.

5.pants

Līgumslēdzējas Puses garantēs, ka ar ieguldījumiem saistītie maksājumi ir pārvedami. Pārvedumi tiks veikti brīvi konvertējamā valūtā, bez nepamatotiem ierobežojumiem vai vilcināšanās. Šādi pārvedumi ietvers sekojošo, taču ne tikai:

a) peļņu, procentus, dividendes un citus tekošos ienākumus;

b) fondus, kas nepieciešami:

(i) izejvielu un palīgmateriālu, pusfabrikātu vai gatavās produkcijas iepirkšanai, vai

(ii) pamatfondu nomaiņai, lai nodrošinātu ieguldījumu nepārtrauktību;

c) papildus fondus, kas nepieciešami ieguldījumu attīstībai;

d) fondus aizdevumu atmaksāšanai;

e) honorārus un atalgojumu;

f) fizisko personu ienākumus;

g) ienākumus no ieguldījumu pārdošanas vai likvidācijas.

6.pants

Neviena Līgumslēdzēja Puse neveiks nekādus pasākumus, kas tieši vai netieši atņems otras Līgumslēdzējas Puses nacionāļu ieguldījumus, ja vien tas netiks darīts saskaņā ar sekojošiem nosacījumiem:

a) pasākumiem, kas tiek veikti sabiedrības interesēs un saskaņā ar likumdošanā noteikto kārtību;

b) pielietotie līdzekļi nav diskriminējoši vai pretrunā jebkādiem pasākumiem, ko Līgumslēdzēja Puse, kas pielieto šādus līdzekļus, var būt veikusi;

c) pasākumi tiek realizēti pret taisnīgu kompensāciju. Šāda kompensācija atspoguļos attiecīgo ieguldījumu īsto vērtību, ietvers procentus līdz samaksas dienai saskaņā ar normālu komerciālu likmi un, lai tā būtu efektīva priekš prasītājiem, tiks izmaksāta un būs pārvedama bez vilcināšanās valstij, kuru būs norādījuši prasītāji, tā tiks izmaksāta tās valsts valūtā, kuras pilsoņi ir prasītāji vai arī jebkurā citā brīvi konvertējamā valūtā, kas būs pieņemama prasītājam.

7.pants

Pret vienas Līgumslēdzējas Puses nacionāļiem, kuru ieguldījumi cieš zaudējumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā sakarā ar karu vai citu bruņotu konfliktu, revolūciju, ārkārtēju stāvokli, sacelšanos, dumpi vai nemieriem, otra Līgumslēdzēja Puse pielietos režīmu attiecībā pret restitūciju, kompensāciju vai citu atlīdzības veidu, kas būs ne mazāk labvēlīgs par režīmu, ko tā pielieto pret saviem vai jebkuras trešās Valsts nacionāļiem, vienalga kurš no režīmiem būtu labvēlīgāks.

8.pants

Ja vienas Līgumslēdzējas Puses nacionāļu ieguldījumi ir apdrošināti pret nekomerciālu risku saskaņā ar likumdošanā noteikto kārtību, otra Līgumslēdzēja Puse atzīs aizvietošanas principu, ko apdrošinātājs var realizēt pret attiecīgo nacionāli saskaņā ar šādas apdrošināšanas nosacījumiem.

9.pants

Katra Līgumslēdzēja Puse piekrīt jebkuru juridisku strīdu, kas rodas starp šo Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses nacionāli šī nacionāļa ieguldījumu sakarībā pirmās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, iesniegt Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā, lai to atrisinātu samierināšanas vai arbitrāžas ceļā saskaņā ar 1965.g.18.martā Vašingtonā parakstīto Konvenciju par ieguldījumu strīdu izskatīšanu starp valsti un citas valsts pilsoni. Juridiskā persona, kas ir vienas Līgumslēdzējas Puses nacionālis un ko pirms šāda strīda rašanās kontrolē otras Līgumslēdzējas Puses nacionāļi saskaņā ar Konvencijas 25.panta (2) (b) punktu tiks uzskatīta par otrās Līgumslēdzējas Puses nacionāli.

10.pants

Šī Līguma nosacījumi no tā spēkā stāšanās brīža attieksies arī uz ieguldījumiem, kas veikti pirms šī datuma.

11.pants

Ikviena Līgumslēdzēja Puse var piedāvāt otrai Līgumslēdzējai Pusei noturēt konsultācijas par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar šī Līgums tulkošanu vai piemērošanu. Otra Puse atbalstīs šādu priekšlikumu un sagādās atbilstošu iespēju šādām konsultācijām.

12.pants

(1) Jebkurš strīds starp Līgumslēdzējām Pusēm par šī Līguma tulkošanu vai piemērošanu, ko pieņemamā laika periodā nevar izšķirt diplomātiskā ceļā, pēc vienas Līgumslēdzējas Puses lūguma tiks iesniegts arbitrāžas tiesā, kas sastāv no 3 locekļiem, ja vien Puses nav vienojušās par citu kārtību. Katra Puse iecels vienu arbitru un šādi ieceltie 2 arbitri iecels trešo arbitru, kas nav nevienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, kā savu priekšsēdētāju.

(2) Ja kāda no Pusēm nav iecēlusi savu arbitru un neizdarīs to 2 mēnešu laikā pēc otras Puses lūguma veikt šādu iecelšanu, otra Puse var lūgt Starptautiskās Tiesas Prezidentu veikt nepieciešamo iecelšanu.

(3) Ja abi arbitri divu mēnešu laikā pēc to iecelšanas nevar panākt vienošanos par trešā arbitra izvēli, jebkura Puse var lūgt Starptautiskās Tiesas Prezidentu veikt nepieciešamo iecelšanu.

(4) Ja šī panta (2) un (3) punktā minētajos gadījumos Starptautiskās Tiesas Prezidents nevar veikt minēto funkciju vai arī, ja viņš ir kādas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, Viceprezidents tiek lūgts veikt nepieciešamās iecelšanas. Ja Viceprezidents nevar veikt minēto funkciju vai ja viņš ir kādas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, pēc amata vecākais Tiesas loceklis, kas nav nevienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis tiks lūgts veikt nepieciešamās iecelšanas.

(5) Tiesa pieņems lēmumu, pamatojoties uz likumdošanu. Pirms tiesa pieņem lēmumu, tā var jebkurā procesa stadijā piedāvāt Pusēm atrisināt strīdu draudzīgā ceļā. Iepriekš minētie nosacījumi neietekmēs tiesas varu atrisināt strīdu ex aequo et bono, ja Puses vienojas par šādu kārtību.

(6) Tiesa pati noteiks savas darbības procedūru, ja vien Puses nevienojas savādāk.

(7) Tiesa pieņems lēmumus ar balsu vairākumu. Šāds lēmums būs galīgs un saistošs abām Pusēm.

13.pants

Attiecībā pret Nīderlandes Karalisti šis Līgums tiks piemērots pret Karalistes Eiropas daļu, Nīderlandes Antiļu salām un Aruba, ja vien 14. panta (1) punktā minētajā paziņojumā nav noteikts savādāk.

14.pants

(1) Šis Līgums stāsies spēkā otrā mēneša 1.dienā, kad saņemta pēdējā nota, ar kuru Līgumslēdzējas Puses ir viena otrai rakstiski paziņojušas par nepieciešamo likumdošanas prasību izpildi attiecībā uz līguma stāšanos spēkā, un būs spēkā 15 gadus.

(2) Ja kāda Līgumslēdzēja Puse 6 mēnešus pirms termiņa izbeigšanās neiesniegs prasību par tā izbeigšanu, šis Līgums tiks pagarināts uz 10 gadiem. Katrai Līgumslēdzējai Pusei ir tiesības izbeigt līgumu, par to paziņojot vismaz 6 mēnešus pirms tekošā termiņa izbeigšanās.

(3) Attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti pirms šī Līguma izbeigšanās, iepriekš minētie panti būs spēkā 15 gadus pēc līguma izbeigšanās dienas.

(4) Pakļaujoties šī panta (2) punktā minētajiem termiņiem, Nīderlandes Karalistes Valdība izbeigs šī Līguma piemērošanu atsevišķi attiecībā pret katru Karalistes daļu.

Apliecinot to apakšā parakstījušies savu Valdību pilnvaroti pārstāvji.

Līgums noslēgts Hāgā 1994. gada 14. martā divos oriģināleksemplāros katrs latviešu, nīderlandiešu un angļu valodās, turklāt visi teksti ir vienlīdz autentiski. Domstarpību gadījumā noteicošais būs teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas
Valdības vārdā
Nīderlandes Karalistes
Valdības vārdā
07.02.1995