Darbības ar dokumentu
Rīgā 2022. gada 20. decembrī (prot. Nr. 66 30. §)
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests (turpmāk – dienests) nodrošina audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – probācijas novērošana (turpmāk – probācijas novērošana) – izpildi.
2. Probācijas novērošanu nodrošina dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļa (turpmāk – struktūrvienība), kuras darbības teritorijā atrodas tā bērna deklarētā dzīvesvieta, kuram piemērota probācijas novērošana (turpmāk – probācijas klients). Ja probācijas klientam nav deklarētās dzīvesvietas, probācijas novērošanu nodrošina struktūrvienība, kuras darbības teritorijā atrodas viņa dzīvesvieta.
3. Pamatojoties uz probācijas klienta, viņa vecāka vai cita likumiskā pārstāvja (turpmāk – pārstāvis) pamatotu iesniegumu, probācijas novērošanas izpildi var nodrošināt cita struktūrvienība.
4. Dienesta amatpersona (turpmāk – amatpersona) probācijas klientam un pārstāvim adresētos dokumentus paziņo vienā no šādiem veidiem:
4.1. izsniedz personīgi;
4.2. nosūta uz dzīvesvietas adresi vai norādīto korespondences saņemšanas adresi, izmantojot pasta pakalpojumus;
4.3. nosūta, izmantojot oficiālo elektronisko adresi, ja ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts;
4.4. nosūta uz norādīto elektroniskā pasta adresi, izmantojot drošu elektronisko parakstu;
4.5. informē par dokumenta pieejamību e-lietas portālā.
5. Ja dokumentus paziņo šo noteikumu 4.4. un 4.5. apakšpunktā minētajā veidā, dienests vienlaikus nodrošina to pieejamību oficiālās elektroniskās adreses kontā, ja probācijas klientam vai viņa pārstāvim ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts.
6. Amatpersona paziņo pārstāvim visus dokumentus, kas tiek paziņoti probācijas klientam. Pēc probācijas klienta 18 gadu vecuma sasniegšanas amatpersona dokumentus paziņo pārstāvim, ja saņemta probācijas klienta un pārstāvja piekrišana.
7. Ja probācijas klientam un pārstāvim dokumentu izsniedz personīgi, probācijas klients un pārstāvis dokumenta saņemšanu apliecina ar parakstu.
8. Probācijas klients un pārstāvis pēc amatpersonas pieprasījuma tās noteiktajā termiņā iesniedz informāciju par probācijas novērošanas izpildi reglamentējošā likumā paredzēto vai dienesta noteikto pienākumu izpildi vai par probācijas pasākumu plānā ietverto pasākumu izpildi, uzrādot vai iesniedzot attiecīgo informāciju apliecinošus dokumentus.
9. Probācijas novērošanas ietvaros amatpersona darbam ar probācijas klientu var piesaistīt pašvaldības izraudzītu atbalsta ģimeni vai uzticības personu vai ar probācijas klienta un pārstāvja piekrišanu – pilngadīgu probācijas klienta atbalsta personu.
10. Amatpersona var uzaicināt pārstāvi ierasties struktūrvienībā bez probācijas klienta, lai pārrunātu jautājumus, kas ir saistīti ar probācijas novērošanas izpildi un pārstāvja līdzdarbību probācijas klientam noteiktajos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos.
11. Ja pārstāvis izvairās no ierašanās struktūrvienībā vai nesadarbojas ar dienestu un probācijas klienta vecuma, psiholoģisko īpašību un attīstības līmeņa dēļ saruna ar probācijas klientu bez pārstāvja klātbūtnes nav vēlama, amatpersona sarunā ar probācijas klientu iesaista bāriņtiesas pārstāvi.
12. Amatpersona sasauc starpinstitūciju sadarbības sanāksmi:
12.1. 15 darbdienu laikā pēc tiesas nolēmuma saņemšanas, ar kuru probācijas klientam ir piemērota probācijas novērošana;
12.2. nekavējoties, ja amatpersona konstatē, ka probācijas klienta ģimenes apstākļi vai bērnu aprūpes iestādes apstākļi nelabvēlīgi ietekmē probācijas klientu;
12.3. nekavējoties, ja probācijas klients neattaisnojošu iemeslu dēļ nepilda probācijas novērošanas izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai dienesta noteiktos pienākumus vai probācijas pasākumu plānā ietvertos pasākumus;
12.4. nekavējoties, ja pārstāvis neattaisnojošu iemeslu dēļ nepilda probācijas novērošanas izpildi reglamentējošā likumā paredzētos pienākumus, tai skaitā probācijas pasākumu plānā ietvertos pasākumus, kas attiecas uz pārstāvi;
12.5. ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms tā tiesas nolēmuma izpildes beigām, ar kuru probācijas klientam ir piemērota probācijas novērošana;
12.6. 15 darbdienu laikā pēc probācijas klienta dzīvesvietas maiņas, ja darbu ar probācijas klientu turpina citas pašvaldības kompetentais speciālists;
12.7. atbilstoši nepieciešamībai, lai nodrošinātu efektīvu probācijas novērošanas norisi.
13. Amatpersona sagatavo starpinstitūciju sadarbības sanāksmes protokolu. Protokolā norāda starpinstitūciju sadarbības sanāksmē pārrunātos jautājumus un pieņemtos lēmumus, un piecu darbdienu laikā pēc starpinstitūciju sadarbības sanāksmes saskaņo protokolu ar starpinstitūciju sadarbības sanāksmes dalībniekiem.
14. Amatpersona piecu darbdienu laikā pēc tiesas nolēmuma saņemšanas, ar kuru probācijas klientam ir piemērota probācijas novērošana, nosūta informācijas pieprasījumus valsts un pašvaldības iestādēm, kuras var sniegt nozīmīgu informāciju probācijas novērošanas organizēšanai, un šo noteikumu 12.1. apakšpunktā minētajā termiņā organizē starpinstitūciju sadarbības sanāksmi.
16. Probācijas klients un pārstāvis, ierodoties pieteikties probācijas novērošanas uzsākšanai:
16.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu;
16.2. sniedz personas datus apstrādei;
16.3. norāda dzīvesvietas adresi, korespondences saņemšanas veidu un adresi, citu kontaktinformāciju.
17. Amatpersona, pieņemot probācijas klientu un pārstāvi, kuri ir ieradušies pieteikties probācijas novērošanas uzsākšanai:
17.1. pārliecinās par probācijas klienta un pārstāvja identitāti;
17.2. iegūst un apstrādā probācijas klienta un pārstāvja personas datus;
17.3. izskaidro tiesas nolēmuma būtību;
17.4. izskaidro probācijas klienta, pārstāvja un amatpersonas tiesības;
17.5. izskaidro probācijas novērošanas izpildi reglamentējošā likumā paredzētos probācijas klienta un pārstāvja pienākumus un iespējamās sekas, ja tie netiek pildīti;
17.6. izskaidro probācijas novērošanas izpildes gaitu;
17.7. iegūst informāciju par probācijas klienta dzīvesvietu, mācību iestādi un nodarbinātību;
17.8. izvērtē pienākumu noteikšanas nepieciešamību.
18. Probācijas klients un pārstāvis ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar probācijas novērošanas izpildi reglamentējošā likumā paredzētajiem pienākumiem, savām tiesībām un iespējamām sekām, ja minētie pienākumi netiek pildīti. Vienu apliecinājuma eksemplāru izsniedz probācijas klientam un pārstāvim, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.
19. Līdz šo noteikumu 12.1. apakšpunktā minētajai starpinstitūciju sadarbības sanāksmei lēmumu par pienākumu noteikšanu probācijas klientam pieņem divas amatpersonas.
20. Amatpersona, pieņemot lēmumu par pienākumu noteikšanu probācijas klientam, ņem vērā:
20.1. tiesas nolēmumā iekļauto informāciju;
20.2. izvērtēšanas ziņojumā iekļauto informāciju un ieteiktos pienākumus;
20.3. probācijas klienta atbalsta vajadzību un resursu novērtējumu;
20.4. starpinstitūciju sadarbības sanāksmē iegūto informāciju un pieņemtos lēmumus;
20.5. pašvaldības kompetentā speciālista izstrādāto uzvedības sociālās korekcijas programmu;
20.6. iepriekšējo likumpārkāpumu vēsturi;
20.7. cietušā intereses;
20.8. noteiktos līdzekļus pagaidu aizsardzībai pret vardarbību;
20.9. piemērotos drošības līdzekļus.
21. Lēmumā par pienākumu noteikšanu norāda:
21.1. probācijas klienta vārdu, uzvārdu un personas kodu vai identifikācijas numuru, vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods;
21.2. struktūrvienību un amatpersonu, kura nosaka pienākumus;
21.3. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru tiek noteikti vai atcelti pienākumi;
21.4. pienākumus un pienākumu noteikšanas pamatojumu;
21.5. šo noteikumu 26.2. apakšpunktā minētajā gadījumā – atceļamos pienākumus un to atcelšanas pamatojumu;
21.6. sekas, ja pienākumi netiek pildīti.
22. Amatpersona sagatavo pielikumu šo noteikumu 21. punktā minētajam lēmumam un tajā ietver informāciju par lēmumā noteikto pienākumu izpildes kārtību, kā arī informāciju par pārstāvja līdzdarbību probācijas klientam noteikto pienākumu izpildē.
23. Amatpersona probācijas klientam un pārstāvim izskaidro noteiktos pienākumus, tiesības un iespējamās sekas, ja pienākumi netiek pildīti.
24. Probācijas klients un pārstāvis paraksta lēmumu par pienākumu noteikšanu un apliecina, ka ir iepazinies ar lēmumā noteiktajiem pienākumiem, to izpildes kārtību un iespējamām sekām, ja minētie pienākumi netiek pildīti. Vienu lēmuma eksemplāru kopā ar tā pielikumu izsniedz probācijas klientam un pārstāvim, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.
25. Amatpersonu probācijas klientam noteiktos pienākumus, ja tādi ir noteikti līdz šo noteikumu 12.1. apakšpunktā minētajai starpinstitūciju sadarbības sanāksmei, pārskata un izvērtē starpinstitūciju sadarbības sanāksmē un vienojas par noteikto pienākumu pilnīgu vai daļēju atcelšanu vai nepieciešamību noteikt jaunus pienākumus. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmē probācijas klientam noteiktos pienākumus atkārtoti pārskata un nepieciešamību noteikt pienākumus vai noteikto pienākumu pilnīgu vai daļēju atcelšanu izvērtē pēc katras probācijas klienta atbalsta vajadzību un resursu novērtējuma veikšanas.
26. Amatpersona pēc šo noteikumu 25. punktā minētajām starpinstitūciju sadarbības sanāksmēm vienpersoniski pieņem lēmumu par pienākumu noteikšanu vai lēmumu par pienākumu atcelšanu, ja saskaņā ar atbalsta vajadzību un resursu novērtējumu un starpinstitūciju sadarbības sanāksmē pieņemtajiem lēmumiem ir nepieciešams:
26.1. noteikt pienākumus;
26.2. noteiktos pienākumus pilnīgi vai daļēji atcelt.
27. Pieņemot šo noteikumu 26. punktā minēto lēmumu, amatpersona rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 20., 21., 22., 23., 24., 29. un 30. punktu.
29. Ja nepieciešams atcelt visus probācijas klientam noteiktos pienākumus, amatpersona pieņem lēmumu par pienākumu atcelšanu. Lēmumā norāda:
29.1. probācijas klienta vārdu, uzvārdu un personas kodu vai identifikācijas numuru, vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods;
29.2. struktūrvienību un amatpersonu, kura atceļ pienākumus;
29.3. tā lēmuma datumu un numuru, ar kuru pienākumi noteikti;
29.4. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru pienākumi tiek atcelti;
29.5. pienākumu atcelšanas pamatojumu.
30. Probācijas klients un pārstāvis ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar lēmumu par pienākumu atcelšanu. Vienu lēmuma eksemplāru izsniedz probācijas klientam un pārstāvim, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.
31. Par katru nākamo ierašanās reizi amatpersona probācijas klientam un pārstāvim izsniedz uzaicinājumu, un viņi tā saņemšanu apliecina ar parakstu. Amatpersona var noteikt ierašanās laiku struktūrvienībā darbdienās no plkst. 7.00 līdz 21.00.
32. Uzaicinājumā norāda:
32.1. probācijas klienta vai pārstāvja, ja uzaicinājums tiek izsniegts pārstāvim šo noteikumu 10. punktā minētajā gadījumā, vārdu, uzvārdu un personas kodu vai identifikācijas numuru, vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods;
32.2. struktūrvienību, kurā jāierodas;
32.3. datumu un laiku, kad jāierodas struktūrvienībā;
32.4. amatpersonu, pie kuras jāierodas;
32.5. amatpersonas tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi;
32.6. uzaicinājuma mērķi;
32.7. neierašanās iespējamās sekas;
32.8. atzīmi par nepieciešamību ierasties struktūrvienībā kopā ar pārstāvi, ja uzaicinājums tiek izsniegts probācijas klientam un ir nepieciešama pārstāvja dalība sarunā ar probācijas klientu;
32.9. informāciju, ka, ierodoties struktūrvienībā, līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam.
33. Ja pārstāvja dalība sarunā ar probācijas klientu konkrētajā tikšanās reizē nav nepieciešama un amatpersona vienojas ar pārstāvi, ka probācijas klienta vecums, psiholoģiskās īpašības un attīstības līmenis ir atbilstoši, lai saruna ar probācijas klientu varētu notikt bez pārstāvja klātbūtnes, kā arī nepastāv šķēršļi probācijas klienta patstāvīgai nokļūšanai struktūrvienībā, tikšanās ar probācijas klientu var notikt bez pārstāvja klātbūtnes.
34. Amatpersona klātienes tikšanos ar probācijas klientu un pārstāvi var aizstāt ar attālinātu videosaziņu. Pieņemot lēmumu par attālinātu videosaziņu, amatpersona ņem vērā:
34.1. probācijas klienta atbalsta vajadzību un resursu novērtējumu;
34.2. probācijas klienta vecumu, psiholoģiskās īpašības un attīstības līmeni;
34.3. probācijas klienta un pārstāvja iespēju nodrošināt drošu un netraucētu videosaziņu;
34.4. probācijas klienta un pārstāvja iespēju nodrošināt dokumentu attālinātu iesniegšanu un parakstīšanu;
34.5. dienesta noteiktos pienākumus;
34.6. probācijas pasākumu plānā ietvertos pasākumus;
34.7. probācijas klienta un pārstāvja sadarbību ar dienestu.
35. Amatpersona sešu nedēļu laikā pēc pirmās probācijas klienta ierašanās reizes struktūrvienībā veic probācijas klienta atbalsta vajadzību un resursu novērtējumu. Atkārtotu probācijas klienta atbalsta vajadzību un resursu novērtējumu veic ne retāk kā reizi sešos mēnešos.
36. Līdz atbalsta vajadzību un resursu novērtējuma pabeigšanai amatpersona visas sarunas, kas attiecas uz probācijas klienta probācijas novērošanu, norāda sarunas aprakstā. Informācijas sniedzējs ar parakstu apliecina, ka sarunas aprakstā ietvertā informācija atbilst sarunā paustajam.
37. Pēc atbalsta vajadzību un resursu novērtējuma pabeigšanas amatpersona sagatavo sarunas aprakstu, ja sarunas laikā tiek iegūta būtiska informācija, kas var kļūt par pamatu probācijas novērošanas satura maiņai.
38. Sarunas aprakstu ar probācijas klientu un pārstāvi var nesagatavot, ja tiek veikts sarunas audioieraksts vai videoieraksts.
39. Divu nedēļu laikā pēc atbalsta vajadzību un resursu novērtējuma pabeigšanas amatpersona sadarbībā ar probācijas klientu un pārstāvi sagatavo probācijas pasākumu plānu. Probācijas pasākumu plānu sagatavo laika periodam, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.
40. Sagatavojot probācijas pasākumu plānu, amatpersona ņem vērā:
40.1. probācijas novērošanas ilgumu;
40.2. atbalsta vajadzību un resursu novērtējumu;
40.3. probācijas klienta individuālās vajadzības un iespējas;
40.4. iespējamos pasākumus atbalsta vajadzību risināšanai;
40.5. dienesta noteiktos pienākumus;
40.6. starpinstitūciju sadarbības sanāksmē iegūto informāciju un pieņemtos lēmumus;
40.7. pašvaldības kompetentā speciālista izstrādāto uzvedības sociālās korekcijas programmu;
40.8. cietušā intereses;
40.9. izlīgumu un tā nosacījumus, ja probācijas klients ir noslēdzis izlīgumu;
40.10. pēc iespējas – probācijas klienta un pārstāvja viedokli.
41. Probācijas pasākumu plānā norāda:
41.1. probācijas klienta vārdu, uzvārdu un personas kodu vai identifikācijas numuru, vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods;
41.2. probācijas pasākumu plāna periodu;
41.3. probācijas pasākumu plāna periodam noteiktos mērķus;
41.4. pasākumus, kurus probācijas klientam nepieciešams veikt, lai sasniegtu probācijas pasākuma plāna periodam noteiktos mērķus;
41.5. pasākumus, kurus pārstāvim nepieciešams veikt, lai sasniegtu uzraudzības periodam noteiktos mērķus;
41.6. pasākumu veikšanas intensitāti;
41.7. pasākumu veikšanas termiņu.
42. Probācijas klients un pārstāvis ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar probācijas pasākumu plānu. Vienu probācijas pasākumu plāna eksemplāru izsniedz probācijas klientam un pārstāvim, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.
43. Jaunu probācijas pasākumu plānu sagatavo, ja:
43.1. beidzies laika periods, kuram bija paredzēts iepriekšējais probācijas pasākumu plāns;
43.2. probācijas pasākumu plānā noteiktie pasākumi ir izpildīti un ir nepieciešams noteikt jaunus pasākumus;
43.3. probācijas pasākumu plānā noteiktie pasākumi nemazina probācijas klienta atbalsta vajadzības;
43.4. ir mainījušās probācijas klienta atbalsta vajadzības;
43.5. nepieciešams mainīt probācijas pasākumu plānā ietverto pasākumu veikšanas termiņus, ja pasākumus vairs nav iespējams veikt esošā probācijas pasākumu plāna periodā.
45. Ja probācijas klients pieteikties probācijas novērošanas uzsākšanai vai uzaicinājumā norādītajā laikā ieradies bez pārstāvja, amatpersona, izvērtējot probācijas klienta vecumu, psiholoģiskās īpašības, attīstības līmeni un pārrunājamo jautājumu saturu, var pieņemt lēmumu turpināt sarunu ar probācijas klientu un izsniedz probācijas klientam uzaicinājumu ierasties struktūrvienībā amatpersonas norādītajā laikā kopā ar pārstāvi.
46. Ja amatpersona konstatē, ka pārstāvja un probācijas klienta attiecības kavē sekmīgu probācijas novērošanas norisi, amatpersona starpinstitūciju sadarbības sanāksmē izvērtē iespēju darbā ar probācijas klientu iesaistīt pašvaldības izraudzītu atbalsta ģimeni vai uzticības personu, vai citu pilngadīgu atbalsta personu, vienlaikus noskaidrojot probācijas klienta un pārstāvja viedokli.
47. Ja probācijas novērošanas ietvaros darbā ar probācijas klientu tiek piesaistīta atbalsta ģimene, uzticības persona vai atbalsta persona, amatpersona vienojas ar atbalsta ģimeni, uzticības personu vai atbalsta personu un probācijas klientu par pasākumiem, kuros atbalsta ģimene, uzticības persona vai atbalsta persona tiek iesaistīta, un sniedz informāciju, kas nepieciešama atbalsta sniegšanai.
48. Pārstāvis nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā paziņo amatpersonai par probācijas klienta dzīvesvietas vai izglītības iestādes maiņu, sniedzot šādu informāciju:
48.1. dzīvesvietas vai izglītības iestādes maiņas iemesls;
48.2. ja maina dzīvesvietu, – jaunās dzīvesvietas adrese un dzīvesvietas maiņas datums;
48.3. ja maina izglītības iestādi, – jaunās izglītības iestādes nosaukums, adrese un mācību uzsākšanas datums.
49. Pārstāvis nekavējoties informē amatpersonu par šķēršļiem, kas kavē vai var kavēt probācijas klientam noteikto pienākumu izpildi.
50. Šo noteikumu 12.5. apakšpunktā minētajā gadījumā amatpersona starpinstitūciju sadarbības sanāksmē izvērtē darbā ar bērnu un ģimeni sasniegtos rezultātus un vienojas ar pašvaldības kompetento speciālistu par pasākumiem, kas darbā ar bērnu un ģimeni būtu jāveic pēc probācijas novērošanas izpildes beigām.
51. Ja probācijas klientam noteikts aizliegums noteiktā diennakts laikā atstāt dzīvesvietu, viņam un viņa pārstāvim jānovērš iespējamie šķēršļi, kas varētu traucēt amatpersonai piekļūt dzīvesvietai noteiktajā laikā. Jebkura probācijas klienta un pārstāvja darbība vai bezdarbība, kas liedz amatpersonai pārliecināties par probācijas klienta atrašanos dzīvesvietā, uzskatāma par pienākuma nepildīšanu.
52. Ja probācijas klientam noteikts aizliegums noteiktā diennakts laikā atstāt dzīvesvietu, bet amatpersona ir devusi atļauju veikt darba pienākumus aizliegumā noteiktajā laikā, jo probācijas klients jau līdz probācijas novērošanas uzsākšanai ir bijis nodarbināts darbavietā, kas nav veicinājusi un neveicina noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, probācijas klients pēc amatpersonas pieprasījuma iesniedz dokumentus, kas apliecina nepieciešamību strādāt aizliegumā noteiktajā laikā.
53. Probācijas klients un pārstāvis nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā informē amatpersonu, ja nepārvaramas varas dēļ probācijas klients ir atstājis dzīvesvietu aizliegumā noteiktajā laikā.
54. Ja probācijas klientam noteikts aizliegums uzturēties noteiktās sabiedriskās vietās, amatpersona nosaka sabiedriskās vietas, kurās probācijas klients nedrīkst uzturēties.
55. Probācijas klients un pārstāvis nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā informē amatpersonu, ja nepārvaramas varas dēļ probācijas klients nav ievērojis aizliegumu uzturēties noteiktajās sabiedriskajās vietās.
56. Pamatojoties uz iesniegumu, ko iesniedzis probācijas klients, kuram noteikts aizliegums uzturēties noteiktās sabiedriskās vietās, un pārstāvis, amatpersona probācijas klientam var atļaut noteiktā dienā un laikā uzturēties noteiktā sabiedriskā vietā.
57. Rakstisku iesniegumu ar lūgumu atļaut noteiktā dienā un laikā uzturēties noteiktā sabiedriskā vietā probācijas klients, kuram noteikts aizliegums uzturēties noteiktās sabiedriskās vietās, un pārstāvis iesniedz ne vēlāk kā 10 dienas pirms plānotās uzturēšanās sabiedriskajā vietā. Iesniegumā norāda:
57.1. sabiedrisko vietu, kurā probācijas klientam nepieciešams uzturēties;
57.2. dienu un laiku, kad probācijas klientam nepieciešams uzturēties sabiedriskajā vietā;
57.3. uzturēšanās mērķi.
58. Probācijas klients un pārstāvis pēc amatpersonas pieprasījuma iesniedz dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 57. punktā minēto informāciju.
59. Amatpersona piecu dienu laikā pēc šo noteikumu 57. punktā minētā iesnieguma saņemšanas izskata to un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
59.1. atļaut noteiktā dienā un laikā uzturēties noteiktā sabiedriskā vietā;
59.2. neatļaut noteiktā dienā un laikā uzturēties noteiktā sabiedriskā vietā.
60. Šo noteikumu 59.2. apakšpunktā minēto lēmumu pieņem, ja:
60.1. probācijas klienta uzturēšanās noteiktajā sabiedriskajā vietā var apdraudēt sabiedrības drošību;
60.2. probācijas klienta uzturēšanās noteiktajā sabiedriskajā vietā var sekmēt jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
61. Šo noteikumu 59. punktā minētajā lēmumā norāda:
61.1. probācijas klienta vārdu, uzvārdu un personas kodu vai identifikācijas numuru, vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods;
61.2. struktūrvienību un amatpersonu, kura pieņem lēmumu;
61.3. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru pieņemts lēmums;
61.4. amatpersonas pieņemto lēmumu;
61.5. informāciju par to, ka saskaņā ar probācijas novērošanas izpildi reglamentējošu likumu lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.
62. Ja amatpersona pieņem šo noteikumu 59.1. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 61. punktā minētajai informācijai norāda sabiedrisko vietu, kurā probācijas klientam ir atļauts uzturēties, kā arī datumu un laiku, kurā probācijas klientam ir atļauts uzturēties noteiktajā sabiedriskajā vietā.
63. Ja amatpersona pieņem šo noteikumu 59.2. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 61. punktā minētajai informācijai norāda lēmuma pamatojumu.
64. Ja probācijas klientam noteikts aizliegums sazināties ar noteiktiem cilvēkiem, amatpersona nosaka konkrētus cilvēkus, ar kuriem probācijas klientam aizliegts sazināties.
65. Ja probācijas klientam, kuram noteikts aizliegums sazināties ar noteiktiem cilvēkiem, nepieciešams ar tiem sazināties, lai novērstu ar noziedzīgu nodarījumu saistītās sekas, probācijas klients to saskaņo ar amatpersonu un saziņu veic ar amatpersonas starpniecību vai amatpersonas klātbūtnē.
66. Ja probācijas klientam ir noteikts aizliegums sazināties ar noteiktiem cilvēkiem, bet probācijas klients jebkādā tiešā vai netiešā veidā (tai skaitā izmantojot citas personas starpniecību) sazinās ar tiem, tas ir uzskatāms par noteiktā pienākuma nepildīšanu.
67. Ja probācijas klientam ir noteikts aizliegums lietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas, amatpersona alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pārbauda normatīvajos aktos par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudi noteiktajā kārtībā.
68. Ja probācijas klientam ir noteikts pienākums apmeklēt dienesta amatpersonas norādīto speciālistu un pildīt speciālista norādījumus, amatpersona norāda attiecīgo speciālistu, kurš probācijas klientam jāapmeklē, un laiku, no kura probācijas klientam jāuzsāk apmeklēt attiecīgo speciālistu.
69. Probācijas klients pēc amatpersonas pieprasījuma uzrāda dokumentus, kas apliecina dienesta norādītā speciālista apmeklējumu un speciālista norādījumu izpildi. Minētā apliecinājuma trūkums vai probācijas klienta atteikums to uzrādīt uzskatāms par noteiktā pienākuma nepildīšanu.
70. Ja probācijas klientam noteikts pienākums pildīt dienesta amatpersonas norādījumus, kas vērsti uz lietderīgu brīvā laika pavadīšanu, probācijas klients atbilstoši amatpersonas norādījumiem sniedz informāciju par pienākuma izpildes gaitu. Jebkura probācijas klienta bezdarbība vai tīša darbība, kas neatbilst noteiktajam pienākumam, uzskatāma par noteiktā pienākuma nepildīšanu.
71. Ja probācijas klientam, ņemot vērā pienākumu piedalīties dienesta amatpersonas noteiktajos pasākumos, kas vērsti uz sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju, ir jāpiedalās probācijas programmā, amatpersona viņu norīko dalībai probācijas programmā un sagatavo nodarbību grafiku.
72. Probācijas klients ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar norīkojumu un nodarbību grafiku. Vienu norīkojuma un nodarbību grafika eksemplāru izsniedz probācijas klientam, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.
73. Probācijas klientam ir pienākums apmeklēt probācijas programmas nodarbības atbilstoši amatpersonas sagatavotajam nodarbību grafikam, ievērot programmā izvirzītos noteikumus un prasības, līdzdarboties programmas nodarbībās, kā arī programmas īstenošanas vietā un laikā neatrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
74. Ja probācijas klients neapmeklē probācijas programmas nodarbības, amatpersona viņu var atskaitīt no konkrētās probācijas programmas un atkārtoti iesaistīt probācijas programmā.
75. Probācijas klienta neierašanās uz probācijas programmas nodarbību bez attaisnojoša iemesla, probācijas programmas nodarbības kavēšana, probācijas programmas nodarbības norises traucēšana, kā arī ierašanās uz probācijas programmas nodarbību alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē uzskatāma par noteiktā pienākuma nepildīšanu.
76. Amatpersona probācijas klientu var norīkot pakalpojuma saņemšanai pie dienesta finansēta pakalpojuma sniedzēja, ja probācijas klientam noteikts pienākums:
76.1. apmeklēt dienesta amatpersonas norādīto speciālistu un pildīt speciālista norādījumus;
76.2. pildīt dienesta amatpersonas norādījumus, kas vērsti uz lietderīgu brīvā laika pavadīšanu;
76.3. piedalīties dienesta amatpersonas noteiktajos pasākumos, kas vērsti uz sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju.
77. Probācijas klients ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar šo noteikumu 76. punktā minēto norīkojumu. Vienu norīkojuma eksemplāru izsniedz probācijas klientam, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.
78. Probācijas klientam ir pienākums ievērot pakalpojuma sniedzēja izvirzītos noteikumus un prasības, līdzdarboties pakalpojuma saņemšanā, kā arī pakalpojuma saņemšanas vietā un laikā neatrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
79. Probācijas klienta neierašanās pie pakalpojuma sniedzēja bez attaisnojoša iemesla, pakalpojuma sniedzēja izvirzīto noteikumu un prasību nepildīšana, kā arī ierašanās pie pakalpojuma sniedzēja alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē uzskatāma par noteiktā pienākuma nepildīšanu.
80. Ja probācijas klients godprātīgi un apzinīgi pilda probācijas novērošanas izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un dienesta noteiktos pienākumus, ir izpildījis probācijas pasākumu plānā noteiktos pasākumus un jaunus pasākumus noteikt nav lietderīgi, amatpersona sasauc starpinstitūciju sadarbības sanāksmi un rosina izskatīt jautājumu par nepieciešamību vērsties tiesā ar priekšlikumu samazināt probācijas novērošanas ilgumu.
81. Ja starpinstitūciju sadarbības sanāksmē tiek pieņemts lēmums par nepieciešamību vērsties tiesā ar priekšlikumu samazināt probācijas novērošanas ilgumu, amatpersona 15 darbdienu laikā iesniedz tiesā motivētu priekšlikumu par probācijas novērošanas piemērošanas ilguma samazināšanu. Lēmumā norāda:
81.1. probācijas klienta vārdu, uzvārdu un personas kodu vai identifikācijas numuru, vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods;
81.2. krimināllietas numuru;
81.3. tiesas lietvedības numuru;
81.4. tiesas nolēmuma spēkā stāšanās datumu;
81.5. informāciju par probācijas klientam piemēroto sodu;
81.6. probācijas novērošanas periodu;
81.7. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, kas paredz probācijas novērošanas ilguma samazināšanu;
81.8. pamatotu lūgumu tiesai samazināt probācijas novērošanas ilgumu.
82. Ja probācijas klients un pārstāvis probācijas novērošanas izpildi reglamentējošā likumā noteiktajā termiņā neierodas struktūrvienībā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, amatpersona nosūta uzaicinājumu ierasties struktūrvienībā un sniegt paskaidrojumu.
83. Šo noteikumu 82. punktā minētajā uzaicinājumā norāda šo noteikumu 32. punktā minēto informāciju, kā arī informāciju par tiesas nolēmumu un ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru probācijas klients un pārstāvis tiek uzaicināti ierasties struktūrvienībā.
84. Ja probācijas klients un pārstāvis šo noteikumu 82. punktā minētajā uzaicinājumā norādītajā laikā neierodas struktūrvienībā, amatpersona:
84.1. nosūta probācijas klientam brīdinājumu;
84.2. atbilstoši šo noteikumu 12.3. un 12.4. apakšpunktam sasauc starpinstitūciju sadarbības sanāksmi, dalībai sanāksmē pieaicinot arī bāriņtiesas pārstāvi.
85. Brīdinājumā norāda:
85.1. probācijas klienta vārdu, uzvārdu un personas kodu vai identifikācijas numuru, vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods;
85.2. pārkāpuma saturu un ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, kuru probācijas klients ir pārkāpis;
85.3. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru probācijas klients tiek brīdināts;
85.4. iespējamās sekas, ja pienākumi netiek pildīti;
85.5. datumu un laiku, kad probācijas klientam un pārstāvim jāierodas struktūrvienībā;
85.6. uzaicinājuma mērķi;
85.7. amatpersonu, pie kuras probācijas klientam jāierodas.
86. Par katru probācijas novērošanas izpildi reglamentējošā likumā paredzēto vai dienesta noteikto pienākumu nepildīšanas gadījumu probācijas klients un pārstāvis sniedz amatpersonai rakstisku paskaidrojumu.
87. Ja probācijas klients un pārstāvis nav sasniedzams, lai sniegtu šo noteikumu 86. punktā minēto paskaidrojumu, amatpersona viņam paziņo uzaicinājumu ierasties struktūrvienībā. Uzaicinājumā norāda šo noteikumu 32. punktā minēto informāciju.
88. Ja probācijas klients šo noteikumu 86. punktā minētajā gadījumā nesniedz paskaidrojumu vai paskaidrojumā minētie iemesli nav attaisnojoši, amatpersona:
88.1. paziņo probācijas klientam brīdinājumu, norādot šo noteikumu 85. punktā minēto informāciju;
88.2. atbilstoši šo noteikumu 12.3. apakšpunktam sasauc starpinstitūciju sadarbības sanāksmi.
89. Ja pārstāvis nesniedz paskaidrojumu vai paskaidrojumā minētie iemesli nav attaisnojoši, amatpersona atbilstoši šo noteikumu 12.4. apakšpunktam sasauc starpinstitūciju sadarbības sanāksmi un dalībai sanāksmē pieaicina bāriņtiesas pārstāvi.
90. Ja probācijas klients atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda probācijas novērošanas izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai dienesta noteiktos pienākumus un starpinstitūciju sadarbības sanāksmē tiek pieņemts lēmums par nepieciešamību vērsties tiesā ar lūgumu par probācijas novērošanas termiņa pagarināšanu vai par piespriestā kriminālsoda izpildi, ja tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 66. panta pirmās daļas nosacījumiem ir atbrīvojusi probācijas klientu no piespriestā soda, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – probācijas novērošana –, amatpersona 15 darbdienu laikā iesniedz tiesā priekšlikumu vai iesniegumu. Priekšlikumā vai iesniegumā norāda:
90.1. krimināllietas numuru;
90.2. tiesas lietvedības numuru;
90.3. probācijas klienta vārdu, uzvārdu un personas kodu vai identifikācijas numuru, vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods;
90.4. piemērotās probācijas novērošanas ilgumu;
90.5. tiesas nolēmuma izpildes gaitas aprakstu;
90.6. struktūrvienību, kura izpilda probācijas novērošanu;
90.7. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, kas paredz pagarināt probācijas novērošanas ilgumu vai izpildīt piespriesto kriminālsodu;
90.8. lūgumu tiesai pagarināt probācijas novērošanas ilgumu vai izpildīt piespriesto kriminālsodu.
91. Amatpersona sagatavo paziņojumu par tiesas nolēmuma izpildi un triju darbdienu laikā pēc tiesas nolēmuma izpildes nosūta to tiesai.
92. Paziņojumā par tiesas nolēmuma izpildi norāda šo noteikumu 81.1., 81.2., 81.3., 81.4., 81.5. un 81.6. apakšpunktā minēto informāciju.
Tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere
 |
 |
 |
 |