Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 797

Rīgā 2022. gada 20. decembrī (prot. Nr. 66 19. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība"

Izdoti saskaņā ar likuma "Par maternitātes
un slimības apdrošināšanu" 9. un 12. pantu,
likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu
pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"
19. panta pirmo daļu
un Ārstniecības likuma 53. pantu

Izdarīt Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 56. nr.; 2002, 64. nr.; 2003, 167. nr.; 2006, 190. nr.; 2008, 202. nr.; 2009, 118. nr.; 2010, 151. nr.; 2012, 35. nr.; 2013, 134. nr.; 2015, 247. nr.; 2016, 233. nr.; 2017, 171. nr.; 2020, 52., 108B., 173., 203A., 223A. nr.; 2021, 123A., 245. nr.; 2022, 64. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 10.1 punktu šādā redakcijā:

"10.1 Darbnespējas lapu bez personas personīgas apskates un izmeklēšanas ārstniecības iestādes ārsts vai ārsta palīgs var izsniegt:

10.11. šo noteikumu 3.3. un 3.7.2. apakšpunktā minētajā gadījumā;

10.12. ja personai konstatēta saslimšana ar kādu no bīstamajām infekcijas slimībām;

10.13. pēc pacienta ārstēšanās stacionārā uz stacionāra ieteikto laikposmu, ja izrakstā no stacionārā pacienta medicīniskās kartes norādīta informācija par darbnespējas turpināšanos;

10.14. par pirmajām trim darbnespējas dienām akūtas augšējo elpceļu saslimšanas gadījumā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

10.14.1. darbnespējas lapu izsniedz personas ģimenes ārsts, ģimenes ārsta aizvietotājs vai personas ģimenes ārsta praksē nodarbināts ārsta palīgs (feldšeris);

10.14.2. šo noteikumu 10.14.1. apakšpunktā minētā ārstniecības persona var gūt pārliecību par saslimšanu un pamatot to pacienta medicīniskajā dokumentācijā;

10.14.3. šo noteikumu 10.14.1. apakšpunktā minētā ārstniecības persona veic pacienta personīgu apskati un izmeklēšanu ne vēlāk kā piektajā dienā no darbnespējas sākuma, ja darbnespēja turpinās ilgāk par pirmajām trim darbnespējas dienām. Par personīgas apskates laiku pacients ar ārstu vai ārsta palīgu vienojas jau darbnespējas lapas izsniegšanas laikā. Ja netiek veikta pacienta personīga apskate un izmeklēšana līdz piektajai dienai no darbnespējas sākuma, darbnespējas lapa izsniedzama tikai par pirmajām trim darbnespējas dienām. Ja tiek gaidīti analīžu rezultāti saistībā ar bīstamu infekcijas saslimšanu, pacienta personīgu apskati un izmeklēšanu vai darbnespējas lapas noslēgšanu ārsts vai ārsta palīgs var veikt vēlāk nekā piektajā dienā, bet ne vēlāk kā līdz septītajai dienai no darbnespējas sākuma."

2. Svītrot 26.11 punktu.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Veselības ministre L. Meņģelsone

23.12.2022