Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. prasības sevišķajam aizbildnim;

1.2. kārtību, kādā bāriņtiesa veido un aktualizē sevišķo aizbildņu sarakstu;

1.3. sevišķajam aizbildnim izmaksājamās atlīdzības apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību.

2. Par sevišķo aizbildni var būt persona, kas:

2.1. ieguvusi augstāko izglītību pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē un kurai ir ne mazāk kā triju gadu darba stāžs attiecīgajā iegūtās izglītības tematiskajā vai bērnu tiesību aizsardzības jomā;

2.2. ne agrāk kā pirms pieciem gadiem apguvusi speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā;

2.3. spēj pildīt sevišķā aizbildņa pienākumus.

3. Par sevišķo aizbildni nevar būt persona:

3.1. kura atbilst vismaz vienam no Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektajā vai sestajā daļā noteiktajiem kritērijiem, izņemot gadījumu, ja persona ir saņēmusi Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektajā vai sestajā daļā minēto atļauju strādāt ar bērniem;

3.2. kurai ir atņemtas vai pārtrauktas bērna aizgādības tiesības;

3.3. kurai pēdējo piecu gadu laikā atņemts audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes statuss vai kura ir atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas;

3.4. kura atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarībā;

3.5. kura pēdējo piecu gadu laikā izslēgta no sevišķo aizbildņu saraksta atbilstoši šo noteikumu 18.3. apakšpunktam.

4. Bāriņtiesa izveido un aktualizē sevišķo aizbildņu sarakstu, iekļaujot tajā sevišķos aizbildņus, kuru deklarētā dzīvesvieta ir bāriņtiesas darbības teritorijā.

5. Lai personu iekļautu sevišķo aizbildņu sarakstā, persona iesniedz bāriņtiesā iesniegumu. Iesniegumā persona apliecina, ka uz viņu nav attiecināms šo noteikumu 3.2. vai 3.3. apakšpunktā minētais ierobežojums. Iesniegumam pievieno personas dzīvesgaitas aprakstu un dokumentus, kas apliecina atbilstību šo noteikumu 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētajām prasībām.

6. Lai apliecinātu, ka uz personu nav attiecināmi šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētie ierobežojumi, persona šo noteikumu 5. punktā minētajam iesniegumam pievieno Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektajā vai sestajā daļā minēto atļauju. Lai apliecinātu, ka uz personu nav attiecināms šo noteikumu 3.4. apakšpunktā minētais ierobežojums, persona iesniegumam pievieno atbilstoši normatīvajam aktam par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību narkologa sagatavotu izrakstu no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes, kurā ir informācija par to, ka persona neatrodas alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarībā.

7. Ja uz personu ir attiecināmi Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta sestajā daļā minētie ierobežojumi un attiecīgs izvērtējums nav veikts, persona šo noteikumu 5. punktā minētajā iesniegumā lūdz bāriņtiesu veikt izvērtējumu. Persona iesniegumam pievieno amatpersonas vai tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, ar kuru persona atzīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kā arī citus dokumentus, kuriem pēc personas ieskatiem ir nozīme jautājuma izskatīšanā un kuri apliecina iesniegumā norādīto informāciju.

8. Bāriņtiesa pieprasa ziņas no Sodu reģistra, lai pārliecinātos par to, ka nepastāv šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētie ierobežojumi.

9. Ja bāriņtiesa konstatē, ka pastāv šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētie ierobežojumi, bet persona ir iesniegusi atļauju, kas izsniegta saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piekto vai sesto daļu, uzskatāms, ka attiecībā uz personu nepastāv šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētie ierobežojumi.

10. Ja bāriņtiesa konstatē, ka pastāv šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētie ierobežojumi un persona nav iesniegusi Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta sestajā daļā minēto atļauju, bāriņtiesa pārbauda, vai persona šo noteikumu 5. punktā minētajā iesniegumā ir izteikusi lūgumu bāriņtiesai veikt izvērtējumu.

11. Šo noteikumu 7. punktā minētajā gadījumā, pārbaudot, vai Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta sestajā daļā norādītajos gadījumos persona neapdraud bērna drošību, veselību vai dzīvību, bāriņtiesa izvērtē:

11.1. laikposmu, kas pagājis kopš administratīvā pārkāpuma vai noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas;

11.2. administratīvā pārkāpuma vai noziedzīgā nodarījuma veidu, raksturu un personas attieksmi pret to;

11.3. personas darbību laikposmā no administratīvā pārkāpuma vai noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas līdz dienai, kad persona iesniegusi šo noteikumu 5. punktā minēto iesniegumu, vai personas raksturojumu par šo laikposmu;

11.4. risku bērnu veselībai, drošībai, intelektuālajai un fiziskajai attīstībai;

11.5. personas un institūciju iesniegtajos dokumentos norādīto informāciju;

11.6. personas iepriekšējo darbu ar bērniem, ja tāds ir bijis.

12. Bāriņtiesa pieņem lēmumu par personas iekļaušanu sevišķo aizbildņu sarakstā, ja tā atbilst šo noteikumu 2. punktā minētajām prasībām un uz to nav attiecināmi šo noteikumu 3. punktā minētie ierobežojumi.

13. Sevišķo aizbildņu sarakstā bāriņtiesa norāda šādu informāciju: sevišķo aizbildņu sarakstā iekļautās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas vai citu adresi (ja tāda ir), kurā persona ir sasniedzama, elektroniskā pasta adresi, mobilā tālruņa numuru, darbavietu, amatu, iegūto izglītību, profesionālo pieredzi, kā arī tāda tiesas vai bāriņtiesas lēmuma datumu un numuru, ar kuru konstatēts, ka sevišķais aizbildnis nepienācīgi pilda likumā noteiktos sevišķā aizbildņa pienākumus.

14. Sevišķo aizbildņu sarakstu uztur un tā pieejamību Tiesu informatīvajā sistēmā nodrošina Tiesu administrācija.

15. Bāriņtiesa atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi gadā pārbauda sevišķo aizbildņu sarakstā iekļauto personu atbilstību šo noteikumu prasībām, izvērtējot personas iesniegto informāciju un pieprasot informāciju no Sodu reģistra par personas sodāmību un Fizisko personu reģistra – par personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, nepilngadīgiem bērniem, miršanu un ziņas par aizgādnības nodibināšanu vai izbeigšanu.

16. Personai, kas iekļauta sevišķo aizbildņu sarakstā, ir pienākums:

16.1. nekavējoties iesniegt bāriņtiesai dokumentu, kas apliecina, ka persona periodiski ik pēc pieciem gadiem ir pilnveidojusi speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā;

16.2. ne retāk kā reizi divos gados iesniegt šo noteikumu 6. punktā minēto izrakstu no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes;

16.3. nekavējoties informēt bāriņtiesu par savas deklarētās dzīvesvietas, elektroniskā pasta adreses vai mobilā tālruņa numura maiņu;

16.4. nekavējoties informēt bāriņtiesu par tādu apstākļu esību, kuru dēļ saskaņā ar šo noteikumu prasībām persona nevar būt par sevišķo aizbildni.

17. Ja bāriņtiesa konstatē, ka sevišķo aizbildņu sarakstā iekļauta persona, kuras deklarētā dzīvesvieta atrodas citas bāriņtiesas darbības teritorijā, bāriņtiesa par to informē attiecīgās administratīvās teritorijas bāriņtiesu, kas aktualizē sevišķo aizbildņu sarakstā norādīto personas deklarētās dzīvesvietas adresi.

18. Bāriņtiesa pieņem lēmumu par personas izslēgšanu no sevišķo aizbildņu saraksta, ja:

18.1. persona iesniegusi iesniegumu par izslēgšanu no sevišķo aizbildņu saraksta;

18.2. šo noteikumu 15. punktā minētajā pārbaudē konstatē, ka persona neatbilst šo noteikumu prasībām;

18.3. tiesa vai bāriņtiesa ir konstatējusi, ka sevišķais aizbildnis nepienācīgi pilda likumā noteiktos pienākumus.

19. Bāriņtiesa izslēdz personu no sevišķo aizbildņu saraksta, ja persona ir mirusi.

20. Sevišķajam aizbildnim, kurš pēc tiesas uzaicinājuma pildījis sevišķā aizbildņa pienākumus, ir tiesības saņemt atlīdzību par tiesas uzdevumā paveikto darbu vienā tiesas instancē (turpmāk – atlīdzība) 300 euro apmērā. Atlīdzību, pamatojoties uz tiesas uzziņu par piedalīšanos tiesā (1. vai 2. pielikums), izmaksā Tiesu administrācija tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

21. Sevišķais aizbildnis iesniegumu par atlīdzību un uzziņu par piedalīšanos tiesā iesniedz Tiesu administrācijai divu mēnešu laikā pēc tiesvedības noslēguma attiecīgajā tiesas instancē.

22. Tiesu administrācija atlīdzību izmaksā, pārskaitot to uz sevišķā aizbildņa norādīto maksājumu kontu.

23. Sevišķajam aizbildnim atlīdzību neizmaksā:

23.1. ja tiesa vai bāriņtiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 21. panta 2.¹ daļu konstatē, ka sevišķais aizbildnis ir nepienācīgi pildījis likumā noteiktos pienākumus;

23.2. ja sevišķais aizbildnis ir atteicies veikt sevišķā aizbildņa pienākumus pirms tiesvedības procesa pabeigšanas attiecīgajā tiesas instancē;

23.3. sevišķā aizbildņa nāves gadījumā.

24. Ja sevišķais aizbildnis likumā noteiktos sevišķā aizbildņa pienākumus nav pildījis pilnā apjomā objektīvu iemeslu dēļ un tiesa konkrētajā lietā šo iemeslu dēļ ir iecēlusi citu sevišķo aizbildni, kopējais atlīdzības apmērs attiecīgajā tiesas instancē ieceltajiem sevišķajiem aizbildņiem nepārsniedz 300 euro. Tiesu administrācija atlīdzības apmēru nosaka atbilstoši tiesas norādītajam sevišķā aizbildņa veikto pienākumu procentuālajam apjomam.

25. Bāriņtiesa līdz 2023. gada 1. martam izveido sevišķo aizbildņu sarakstu.

26. Noteikumi stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.