Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta rīkojums Nr. 793

Rīgā 2022. gada 3. novembrī (prot. Nr. 55 27. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam"

Izdarīt Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 226. nr.; 2022, 125. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt ar 5. punktu šādā redakcijā:

"5. Atbalstīt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam konsolidēto redakciju un tai pievienoto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju saskaņošanas procesā ar Eiropas Komisiju precizēto Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu (Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 8. pielikums) un tā darbībām pieejamā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma, sasniedzamo rādītāju un atbildības sadalījumu (Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 9. pielikums)."

2. Papildināt ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6. Finanšu ministrijai atkārtoti iesniegt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam konsolidēto redakciju apstiprināšanai Eiropas Komisijā."

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Finanšu ministrs J. Reirs

(Ministru kabineta
2022. gada 3. novembra
rīkojums Nr. 793)

(Programma MK 27.06.2022. rīkojuma Nr. 467 redakcijā)

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam

Latvijas Republikas Finanšu ministrija

Rīga, 2022

CCI Nr.	2021LV16FFPR001
Nosaukums angļu valodā	European Union Cohesion Policy programme 2021-2027
Nosaukums valsts valodā(-ās)	Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam
Versija	1.versija
Pirmais gads	2021
Pēdējais gads	2027
Atbalsttiesīgums no	01.01.2021.
Atbalsttiesīgums līdz	31.12.2029.
Komisijas lēmuma numurs
Komisijas lēmuma datums
Dalībvalsts grozošā lēmuma numurs	N/A
Dalībvalsts grozošā lēmuma spēkā stāšanās datums	N/A
Nebūtiski pārvedumi (KNR 24. panta 5. punkts)	Nē
NUTS reģioni, uz kuriem attiecas programma (neattiecas uz EJZAF)	LV
Attiecīgais fonds	■ Eiropas Reģionālās attīstības fonds
	■ Kohēzijas fonds
	■ Eiropas Sociālais fonds plus
	■ Taisnīgas pārkārtošanās fonds

Saturs

1. Programmas stratēģija: galvenās problēmas un politikas risinājumi

1.1. Ekonomiskā, sociālā, teritoriālā kohēzija

1.2. Produktivitāte, inovācijas un prasmes

1.3. Klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība

1.4. Mobilitāte

1.5. Iedzīvotāju potenciāla pilna izmantošana

1.6. Integrēti risinājumi demogrāfijas un reģionālo atšķirību izaicinājumiem

1.7. Administratīvā kapacitāte, laba pārvaldība, vienkāršošana

1.8. Sasaiste ar ESSBJR

1. tabula Politikas mērķi un specifiskie atbalsta mērķi

1. politikas mērķis "Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību"

2. politikas mērķis "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs"

3. politikas mērķis "Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti"

4. politikas mērķis "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru"

5. politikas mērķis "Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību"

6. politikas mērķis "Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas"

2.1. Informācija par dalījumu par intervences kategorijām

7. Tehniskā palīdzības prioritāte

2.2. Informācija par dalījumu par intervences kategorijām tehniskās palīdzības prioritātei

3. Finanšu plāns

4. Ieguldījumu priekšnosacījumi

5. Programmā iesaistītās iestādes

6. Partnerība

7. Komunikācija un redzamība

8. Vienas vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām

29. tabula Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienas vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotām likmēm

9. Plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts un to plānotais laika grafiks (3.papildinājums)

Izmantotie saīsinājumi un termini

AAVP2028	Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam
ADTP	Aktīvā darba tirgus politika
AE	Atjaunojamā enerģija
AER	Atjaunojamie energoresursi
AF	Atveseļošanas fonds (Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms)
AF plāns	Atveseļošanas fonda plāns
AI	Augstākā izglītība
AII	Augstākās izglītības institūcijas
AKCK	Administratīvās kapacitātes ceļakarte Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai 2021.-2027. gada plānošanas periodam
ALTUM	AS "Attīstības finanšu institūcija Altum"
ANO	Apvienoto Nāciju Organizācija
APSL	Attīstības plānošanas sistēmas likums
ASV	Amerikas Savienotās Valstis
ATR	Administratīvi teritoriālā reforma
BD	Bezdarbnieki
BI	Biznesa Inteliģences rīks, kas balstīts uz Microsoft Power BI, Qlik Sense vai ekvivalentas platformas (Business Intelligence)
BJR	Baltijas jūras reģions
BNA	Bioloģiski noārdāmie atkritumi
Brīvprātīgais	Brīvprātīgā darba veicējs
CE	Cilvēku ekvivalents
CFLA	Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
CSA	Centralizētā siltumapgāde
CSN	Ceļu satiksmes negadījumi
CSP	Centrālā statistikas pārvalde
DA	Darba aizsardzība
DD	Darba devējs/i
DESI indekss	Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss
DI	Deinstitucionalizācija
Direktīva 2014/94/ES	Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 22.oktobra direktīva Nr. 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu
Direktīva 2018/2021/ES	Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīva Nr. 2018/2021 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu
DM	Darba meklētāji
DT	Darba tirgus
DV	Darba vide
EDIC	Eiropas Digitālais Inovāciju centrs
EEZ	Eiropas Ekonomiskā zona
EIS	Elektronisko iepirkumu sistēma
EISI	Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments
EJZAF	Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds
EK	Eiropas Komisija
ELFLA	Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai
EM	Ekonomikas ministrija
EP	Eiropas Padome
ERAF	Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ERAF un KF regula	Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula Nr. 2021/1058, par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu
ERASMUS	Eiropas reģiona universitāšu studentu sadarbības shēma (European Region Action Scheme for the Mobility of University Students)
ES	Eiropas Savienība
ESKO	Energoservisa kompānija
ESSBJR	Eiropas Savienības Stratēģija Baltijas jūras reģionam Action plan (balticsea-region-strategy.eu)
ESAO	Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
ESCO	Eiropas prasmju/kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija (European Skills/Competences, Qualifications and Occupations)
ESF+	Eiropas Sociālais fonds Plus
ESF+ regula	Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013
ESI fondi	ESF+; ERAF; KF; EJZAF
ES Padomes rekomendācijas	Eiropas Savienības Padomes ikgadējās rekomendācijas par Latvijas nacionālo reformu programmu
ETL	Elektrotransportlīdzekļi
ETS	Eiropas teritoriālā sadarbība
EUR	Eiropas Savienības euro
EURES	Eiropas nodarbinātības dienestu (European Employment Services) sadarbības tīkls
Eurostat	Eiropas Savienības Statistikas birojs
E-pārvaldība	Informāciju tehnoloģiju risinājumi ESI fondu ieviešanas nodrošināšanai
EZK	Eiropas Zaļais kurss
FM	Finanšu ministrija
FI	Finanšu instrumenti
FPT	Funkcionālās pilsētas teritorijas
FT	Funkcionālie traucējumi
GNU	Grūtībās nonācis uzņēmums
GRT	Garīga rakstura traucējumi
ĢA	Ģimenes asistenti
ĢVPP	Ģimenes videi pietuvināti pasākumi
HP VINP	Horizontālais princips "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana"
IAP	Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai"
IBD	Ilgstošs bezdarbnieks
IeV	Ieslodzījuma vieta
IeM	Iekšlietu ministrija
IIS	Invaliditātes informatīvā sistēma
IKP	Iekšzemes kopprodukts
INTERREG	Kohēzijas politikas Eiropas teritoriālās sadarbības mērķis
IKT	Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
IS	Informācijas sistēmas
IT	Informācijas tehnoloģijas
ITI	Integrētās teritoriālās investīcijas
ITU	Starptautiskā telekomunikāciju savienība (International Telecommunication Union)
IUB	Iepirkumu uzraudzības birojs
IZM	Izglītības un zinātnes ministrija
ĪADT	Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas
KAKL	Komercdarbības atbalsta kontroles likums
KF	Kohēzijas fonds
KM	Kultūras ministrija
KNR	Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
KP	kohēzijas politika
KP fondi	ESF+, ERAF, KF; TPF
KPVIS	Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma
kWh	Kilovatstundas
LBAS	Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
LDDK	Latvijas Darba devēju konfederācija
LIAA	Latvijas investīciju un attīstības aģentūra
LIKTA	Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija
LM	Labklājības ministrija
MK	Ministru kabinets
MVU	Mazie un vidējie uzņēmumi (saimnieciskās darbības veicēji)
M2M	"mašīna - mašīna"
NAI	Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas
NAIP 21-27	Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027.gadam
NAP 2027	Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam
NBK novērtējums	Horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" ietekmes novērtējums ("Do no significant harm" principle assessment)
NBK vadlīnijas	Eiropas Komisijas tehniskie norādījumi principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanai saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu (Nr 2021/C 58/01)
NEET	Jaunieši, kuri nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu (Not in Education, Employment, or Training)
NEKP	Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam
NI	Neformālā izglītība
NIP	Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021-2027.gadam
NĪVK	Nekustamā īpašuma valsts kadastrs
NVA	Nodarbinātības valsts aģentūra
NVO	Nevalstiskās organizācijas
OECD	Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development)
P&A	Pētniecība un attīstība
P&I	Pētniecība un inovācijas
PII	Pirmsskolas izglītības iestādes
PISA	Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (Programme for International Student Assessment)
PIL	Publisko iepirkumu likums
PKC	Pārresoru koordinācijas centrs
Programma	Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam
PL	Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu ieviešanai 2021.-2027.gada plānošanas periodam
PM	Politikas mērķis (Policy Oblective)
Projektu dati	Informācija, kas iekļauta projektu iesniegumos, noslēgtajos līgumos/ vienošanās par projektu īstenošanu, un kuru finansējuma saņēmēji ar noteiktu regularitāti sniegs līgumslēdzējiestādei
PSO	Pilsoniskās sabiedrības organizācijas
RB	Rail Baltica projekts
ReactEU	Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām
ReP	Resocializācijas programma
RIS3	Viedās specializācijas stratēģija (Research and Innovation Strategies for Smart Specialisation)
RMA	Rīgas metropoles areāls
RP	Riskam pakļautie
RPP	Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam¹
RŠV	Robežšķērsošanas vietas
Sadarbības partneri	Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, biedrības, nodibinājumi, nozaru asociācijas, plānošanas reģioni
SADTPP	Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam²
SAM	Specifiskais atbalsta mērķis - "konkrēts mērķis" ir rezultāts, kura panākšanu konkrētos valsts vai reģiona apstākļos veicinās, īstenojot ieguldījumu prioritāti vai Savienības prioritāti un veicot darbības vai pasākumus
SAPI	Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums
SAS	Sirds un asinsvadu slimības
SAVA	Sekundārā ambulatorā veselības aprūpe
SEG	Siltumnīcefekta gāze
SIA	Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
SIPKK	Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komiteja
SM	Satiksmes ministrija
SAC	Sociālās aprūpes centri
SDPSP	Sociālā darba speciālistu sadarbības padome
Sociālie partneri	Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, darba devēju, darba ņēmēju organizācijas un to apvienības
SBSP	Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi
SFC2021	Eiropas Savienības fondu pārvaldības informācijas sistēma
SP	Studiju programmas
SPAP	Sociālo pakalpojumu attīstības padome
SPKC	Slimību profilakses un kontroles centrs
SPSIL	Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums
STEM	Science, Technology, Engineering and Mathematics - zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika
Stratēģija "Latvija 2030"	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam
SU	Sociālais uzņēmums
SVVA	Sabiedrības virzīta vietējā attīstība
TAI	Tehniskā atbalsta instruments
TALIS	Starptautiskais mācīšanas un apguves pētījums (Teaching and Learning International Survey)
TAPL	Teritorijas attīstības plānošanas likums
TAP2027	Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam
TEN-T	Eiropas transporta tīkls (Trans-European Transport Network)
TEN-T regula	Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 11.decembra regula Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES
TL	Transportlīdzekļi
TM	Tieslietu ministrija
TPF	Taisnīgas pārkārtošanās fonds
TPF regula	Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula Nr. 2021/1056 ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu
TPTP	Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns
UK	ES fondu uzraudzības komiteja
VA	Veselības aprūpe
VAS	Valsts akciju sabiedrība
VARAM	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VDI	Valsts darba inspekcija
VID	Valsts ieņēmumu dienests
Vietējās nodarbinātības iniciatīvas	Vietējo struktūru iesaistīšana ar nodarbinātību saistītu rīcībpolitiku izstrādē, vadīšanā un ieviešanā³
VM	Veselības ministrija
VK	Valsts kanceleja
VKS	ES fondu vadības kontroles sistēma
VPA	Vienas pieturas aģentūra
VPD	Valsts probācijas dienests
VSIA	Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību
VTNP	Valsts nozīmes tautsaimniecības pakalpojumi
VZD	Valsts zemes dienests
ZI	Zinātniskā institūcija
ZM	Zemkopības ministrija
ZTAIP	Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam
4.3.5.1.pasākums	4.3.5.1.pasākums "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana"
4.4.1.1.pasākums	4.4.1.1.pasākums "Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā"

1. Programmas stratēģija: galvenās problēmas un politikas risinājumi

1.1. Ekonomiskā, sociālā, teritoriālā kohēzija

(1) Latvija pēdējā desmitgadē pieredzējusi stabilu izaugsmi un konverģenci, neskatoties uz smagās finanšu krīzes (2007.-2009.g.) sekām. 2019.g. IKP uz iedzīvotāju sasniedza 69% no ES vidējā pēc pirktspējas paritātes (60% 2008.g.⁴), tomēr pēdējos gados konverģences tempi mazinājušies, salīdzinot ar citām jaunajām dalībvalstīm.

(2) Produktivitāte augusi no 43,4% no ES vidējā 2014.g. līdz 49,8% 2019.g., bet būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja. Atalgojuma kāpums - straujāks par produktivitātes pieaugumu. Latvijas uzņēmumu eksporta daļa pasaules tirgos ir pieaugusi. Privāto investīciju pozitīvā dinamika pēc krīzes atjaunojās tikai 2017.g., pēc tam - mērena (zems kreditēšanas līmenis, politiskā/ekonomiskā nenoteiktība tirgos⁵). Pēdējos piecos gados investīciju pieaugums bijis vājš; produktīvo aktīvu pieaugums -zemākais Baltijā. Bažas - ilgstoši zemas investīcijas P&A.

(3) Iedzīvotāju skaits pēdējā desmitgadē mazinājies par vidēji 1% g., īpaši darbspējīgā vecumā (emigrācija un zema dzimstība) un rada spiedienu uz izaugsmes potenciālu, DT, spēju finansēt un uzturēt publisko infrastruktūru, pakalpojumus. Ienākumu nevienlīdzība nav mainījusies (viena no augstākajām ES). Nabadzības riskam īpaši pakļauti iedzīvotāji virs 65 g., personas ar invaliditāti, ģimenes, kurās bērnu/us audzina viens no vecākiem, BD, IBD, bezpajumtnieki, iedzīvotāji ar zemu izglītību.

(4) Latvijā ir vienas no augstākajām reģionālās attīstības atšķirībām OECD valstīs⁶. Rīgas reģionā IKP uz iedzīvotāju ir 17 213 euro (135% no vidējā IKP uz iedzīvotāju valstī); Kurzemē 74%, Vidzemē 66%, Zemgalē 63%, bet Latgalē 51%.⁷ Bruto kapitālieguldījumu un ārvalstu tiešo investīciju 2019.g. atšķirības ir vēl ievērojamākas - starp Rīgu un Latgali līdz pat 18 reizēm⁸. Atšķirības ir arī uzņēmējdarbībā, nodarbinātībā, ienākumu līmenī, piekļuvē VA, sociāliem pakalpojumiem, kvalitatīvai izglītībai. Latgalē joprojām zemākā nodarbinātība (56,7%; Rīgas reģionā 66%)⁹ (reģionālā nesabalansētība, mobilitātes izaicinājumi, neatbilstošas prasmes); līdz 1,5 reizēm atšķiras vidējās darba algas starp reģioniem.

1.2. Produktivitāte, inovācijas un prasmes

(5) Latvijas P&I sistēma no 2014.-2020.g. būtiski palielinājusi efektivitāti un produktivitāti; Latvija raksturota kā mērens inovators Eiropas inovācijas mērījumā¹⁰. Tomēr līdzšinējais Latvijas P&I sistēmas izaugsmes temps ir nepietiekams straujai viedai izaugsmei; ilgstoši zemi P&A&I ieguldījumi (0,44-0,69% no IKP 2014.-2020.g ) ar zemu privāto investīciju daļu būtiski atpaliek no 2020.g. nacionālā mērķa - 1,5% no IKP.

(6) Zems P&A intensīvo nozaru īpatsvars tautsaimniecības struktūrā; zems apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP ar salīdzinoši zemu produktivitāti un tajā dominējošiem zemo un vidēji zemo tehnoloģiju uzņēmumiem ar nepietiekami attīstītu starpnozaru sadarbību, īpaši P&A jomā, tautsaimniecības struktūra ar pamatā mikro un MVU, kamēr lielāko ietekmi uz IKP pieaugumu sniedz mid-caps un lielie uzņēmumi, kavē Latvijas ekonomikas transformāciju uz inovatīvu un zināšanās balstītu ekonomikas modeli. Koordinēta valsts intervence minimizēs ar resursu pārdales procesu saistītas izmaksas/riskus, stiprinot konkurētspēju¹¹. P&I sistēmas galvenie izaicinājumi: cilvēkkapitāla kvantitatīvas un kvalitatīvas jaudas palielināšana (Latvijā P&A nodarbināto skaits joprojām ir kritiski zems (~50% no ES vidējā), īpaši RIS3 jomās, t.sk. reģionos (depopulācijas tendences), kā arī tehnoloģiju pārneses sistēmas stiprināšana un pārvaldības procesu uzlabošana¹².

(7) Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zems inovāciju līmenis, dominē zemas pievienotās vērtības produkti, augsta resursu intensitāte, sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtību ķēdēs. 5% - lielie uzņēmumi¹³ tautsaimniecībā ģenerē 90% ienākumu, tomēr arī šajā sektorā neīsteno augsta riska projektus. Inovatīvo MVU īpatsvars Latvijā - viens no zemākajiem ES - 30,3% (2014.-2016.g.); ES vidēji 49,1%, vāja pētījumu rezultātu komercializācijas kapacitāte. Zināšanu ietilpīgi pakalpojumi tikai ap 50%¹⁴ no kopējā pakalpojumu eksporta (2017.g) ar nepieaugošu tendenci. Vidēji augsto/augsto tehnoloģiju produktu daļa kopējā eksportā 2010.-2017.g pieauga tikai par 4 procentpunktiem (34,7%; ES - 56,7%).

(8) Lai risinātu reģionālās atšķirības kapitālos ieguldījumos, sinerģijā ar nacionālās inovācijas sistēmas izveidi un darbību, plānots atbalsts plānošanas reģioniem reģionālās inovāciju un zināšanu sistēmas izveidei un darbībai.

(9) P&A&I attīstību un jaunu uzņēmumu izveidi bremzē pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma pieejamībā visās uzņēmējdarbības attīstības stadijās. Plaisa starp komercbanku kreditēšanu un uzņēmumu spēju piesaistīt ārējos finanšu resursus tirgū kopš finanšu un ekonomiskās krīzes ir palielinājusies; uzņēmēju spēja un vēlme aizņemties pieaugusi, bet faktiskais pieprasījums sarucis.

(10) Latvijas kopējo P&A&I stratēģiju, t.sk. RIS3, nosaka NIP, kura virsmērķis 2030.g. ir palielināt eksporta apjomu līdz 29,8 mljrd. euro g.; izdevumus P&A līdz 776 milj. euro g. Vienlaikus jāstimulē tāda P&I attīstība, kas veicina ilgtspējīgu enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu (NEKP).

(11) Savukārt jaunais inovāciju institucionālās pārvaldības modelis (nacionālā ceļakarte, 2022) nosaka ietvaru un darbības, kas veicamas nacionālā P&A&I pārvaldības modeļa un RIS3 pārvaldības pilnveidošanai¹⁵.

(12) Investīcijas 1.PM P&A&I sistēmas attīstībai plānotas atbilstoši RIS3, palielinot kopējo P&I kapacitāti, turpinot P&A pārvaldības pilnveidi un attīstot RIS3 stratēģisko vērtības ķēžu ekosistēmas, kuras pamatā ir strukturēts dialogs un koordinēta rīcība privātā, publiskā un akadēmiskā sektora starpā (uzņēmējdarbības atklājumu princips).

(13) Zināšanu ietilpīgā ekonomikā sabiedrības zināšanu, t.sk. prasmju līmenis ir galvenais dzinulis ekonomikas attīstībai. Augsti kvalificēta darba spēka un prasmju trūkums, īpaši STEM jomās un RIS3 sektoros (īpaši IKT, būvniecības, veselības, izglītības un zinātnes sektoros) ietekmē uzņēmumu ilgtermiņa investīciju lēmumus un attīstību. Lai nodrošinātu produktivitātes celšanos, būtiska ir vajadzīgo prasmju attīstīšana, sistēmas pielāgošana DT vajadzībām, kā arī esošo resursu efektīva izmantošana.

(14) Latvija pārsniedz ES vidējo rādītāju attiecībā uz digitāliem publiskiem pakalpojumiem - 83% (ES- 67%), bet uzņēmumi ir vieni no pēdējiem ES produktu un pakalpojumu pārdošanā izmantojot digitālos rīkus¹⁶ (t.sk. trīs pieejami pārrobežu izmantošanai). Latvijas zemais digitālo prasmju līmenis ierobežo inovācijas potenciālu uzņēmumos, kavē dalību mūžizglītības, kultūras, pilsoniskās līdzdalības un nodarbinātības pasākumos. Tikai 43% Latvijas iedzīvotāju (16 līdz 74 g.) ir digitālās pamatprasmes (ES kopumā - 58%); IKT speciālisti 1,7% no kopējā darbaspēka ( ES-3,9%); IKT speciālistes sievietes no nodarbināto sieviešu skaita - tikai 0,5% ( ES - 1,4%)¹⁷.

(15) Izglītojamo prasmju līmenis kopumā atbilst OECD vidējiem rādītājiem, tomēr ir neliels īpatsvars ar augstiem mācību rezultātiem un augsts īpatsvars ar zemiem mācību sasniegumiem (PISA 2018 dati), tāpēc plānots dažādot izglītības satura apguves formas. Iesaiste interešu un NI sekmē mācīšanās prasmju pilnveidi. Jānodrošina vienlīdzīga pieeja izglītībai visiem iedzīvotājiem, t.sk. plānojot atbalstu arī bērniem no mazaizsargātām grupām, veicinot integrāciju sabiedrībā, izpratni par iekļaujošu izglītību, bērnu un jauniešu iekļautību, emocionālo labizjūtu un piederību.

(16) Sakārtots izglītības iestāžu tīkls pašvaldībās, t.sk. vispārējās izglītības iestāžu tīkls, veicinās pāreju uz personalizētas izglītības piedāvājumu, sekmējot pilnveidotā mācību satura kvalitatīvu ieviešanu. Mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai nepieciešami pārvietojamie digitālie risinājumi, aprīkojums STEM apguvei u.c., vienlaikus ņemot vērā iekļaujošās izglītības vajadzības, t.sk. mācību līdzekļi izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām.

(17) Pirmsskolas izglītības izaicinājums - rindas uz pašvaldības PII¹⁸ līdz pat 40-50% no visiem pirmsskolas vecuma bērniem, ko risinās ieguldījumi publiskās PII infrastruktūrā/materiāltehniskās bāzes pilnveidošanā, t.sk. digitālā aprīkojuma iegādei, un pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībā.

(18) Tiks turpināta speciālās izglītības iestāžu tīkla pilnveide, mazinot to skaitu no 44 (2021.g) līdz indikatīvi 25-30 (2027.g.), izvērtējot augstākminēto iestāžu resursu efektivitātes un izglītojamo vajadzībām atbilstošu izglītības pakalpojumu.

(19) Izglītības iestādēs būtiskākie izaicinājumi: iestāžu administrācijas prasme vadīt dažādību un īstenot sekmīgu pārmaiņu vadību, pielāgot ikdienas izglītības procesu skolēnu vajadzībām; pedagogu novecošanās (46% vecumā 50+). Pedagogiem vecumā līdz 30 nav efektīvas atbalsta sistēmas. Tāpēc jāsekmē profesionālās kompetences pilnveide pedagogiem un atbalsts jaunajiem pedagogiem uzsākot darbu izglītības iestādē.

(20) Iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītībā joprojām ir zemā līmenī (2018.g. 6,7%), netiek izmantots jauniešu, kas neiesaistās DT un mācībās, potenciāls. Investīcijas plānotas jauniešu un pieaugušo dalības izglītībā palielināšanai, elastīga prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespēju piedāvājuma attīstībai, kā arī ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas pieaugušo izglītības finansējuma sistēmas izveidei. Jāveicina mūžizglītības piedāvājums atbilstoši DT pieprasījumam.

(21) Latvijas augstskolas joprojām nav pietiekoši konkurētspējīgas starptautiski, neizmanto potenciālu inovāciju veicināšanā ekonomikā - jāturpina reformas augstskolu pārvaldībā, viedās specializācijas stiprināšanā, sadarbībai ar industriju un infrastruktūras modernizēšanā, t.sk. AF plānā.

(22) Investīcijas plānotas 1.1.1, 1.2.2, 1.2.3, 1.1.2., 4.2.1, 4.2.2., 4.2.3., 4.2.4. un 5.1.1.SAM, (ERAF un ESF+), t.sk., integrēti ieguldījumi atbilstoši reģionu vajadzībām/iespējām. Prasmju attīstīšana 1.PM fokusēta uz Latvijas viedajai specializācijai un industriālajai pārejai nepieciešamām prasmēm; 4.PM uz pamatprasmju, vispārējo prasmju un profesionālo prasmju celšanu.

(23) P&I ieguldījumiem paredzēta sinerģija ar "Apvārsnis Eiropa", "Digitālā Eiropa", Erasmus+ un InvestEU - veidojot atbilstošu dalības kapacitāti, paredzot papildinātību un iniciatīvu mērogošanu. Izglītībā - sinerģija ar Erasmus+, Eiropas Solidaritātes korpuss un InvestEU (t.sk., EZK prioritātes un mērķi), REACT-EU un AF. Digitālai transformācijai plānots finansējums no dažādiem avotiem. Demarkācija - plānošanā un ieviešanas nosacījumu izstrādē.

(24) FI 1.PM tiks izveidoti un izmantoti atbilstoši finanšu pieejamības tirgus nepilnību analīzē, t.sk. teritoriālā skatījumā, noteiktajam (t.sk. izvērtējot FI izmantošanas iespējas zinātnē un inovāciju komercializācijā).

1.3. Klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība

(25) ES padomes rekomendācijas (2019., 2020.) aicina virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos - tīrā enerģijā, ilgtspējīgā transportā, resursu efektivitātē un ēku energoefektivitātē. ES padomes rekomendācijas (2022.) arī aicina samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā un dažādot fosilā kurināmā importu, paātrinot AER izmantošanu, nodrošinot pietiekamu starpsavienojumu jaudu, dažādojot enerģijas piegādes un maršrutus un samazinot kopējo enerģijas patēriņu, izmantojot vērienīgus energoefektivitātes pasākumus. Izaicinājumi - klimatneitralitātes, enerģētikas, nulles piesārņojuma, ūdeņu stāvokļa un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanās, atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas mērķi. To izpildei - kompleksi pasākumi saskaņā ar NEKP, Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu 2030.g., Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai 2050.g., Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030.g.

(26) AER Latvijā - viens no augstākajiem ES (>40% 2018.g.), bet saules elektroenerģija tikai 0,09%; nav modernās biodegvielas/biometāna (2019.g.). Jāturpina attīstīt AER (vējš, saule, ģeotermālā enerģija, biomasa/biogāze), t.sk. ne-emisiju potenciāls daudzdzīvokļu ēkās. SEG emisijās zems ETS īpatsvars (22,3%); ne-ETS - transports 37%, lauksaimniecība 29%, ēkas ~20% (2018.g.). AER dzīvojamās ēkās- viens no augstākajiem ES, bet zema energoefektivitāte. Lielākajai daļai ēku - zemākas siltumtehnikas īpašības kā iespējams¹⁹. Vidējie enerģijas patēriņi (kWh/m²g) apkurei visām ēkām 138-139. Lielākais izaicinājums ir daudzdzīvokļu ēku un CSA energoefektivitāte. Atjaunojot ēkas var uzlabot enerģētikas nabadzības rādītājus; 2018.g. siltums mājoklī naudas trūkuma dēļ bija liegts 7,5% iedzīvotāju (ES - 8%)²⁰. Energoefektīvākas publiskās ēkas mazinās sabiedriskā sektora izdevumus.

(27) AER transportā - viens no zemākajiem Eiropā (2018.g. 4,7%). Vairāk kā 93% Latvijas autoparka ir fosilās degvielas TL; 0,1% ir ETL. Jāpaātrina alternatīvo degvielu ražošana/ieviešana (EZK); jāuzlabo uzlādes infrastruktūra TEN-T tīklā (Eiropas Revīzijas palāta). Direktīvā 2014/94/ES noteikts ES ietvars uzlādes infrastruktūrai, un dalībvalstis nodrošina infrastruktūras pieejamību TEN-T tīklā. TEN-T tīkla savienojamībai jānodrošina, ka ik pēc 60 km (katrā virzienā) ir pieejami publiski uzlādes parki lielas noslodzes TL. Latvijā transports rada 29% no kopējām SEG emisijām (2018.g.)²¹. No transporta SEG emisijām 93,6% rada autotransports. Līdz 2030.g. ne-ETS SEG emisijas jāsamazina par 6% pret 2005.g. (NEKP). Potenciāls SEG emisiju samazināšanai ir privāto pasažieru TL lietotāju pārorientēšana uz dzelzceļša sabiedriskā transporta/ velo izmantošanu. 2017.g. ilgtspējīgu mobilitāti izmantoja 16% iedzīvotāju (64% sabiedrisko transportu, 7% multimodālus veidus, 6% velo²²). Pieaug CSN cietušo velosipēdistu skaits (527 2014.g.; 686 2020.g.)²³, kas norāda drošas velo infrastruktūras trūkumu. AF reforma RMA 2023.g. paredz apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu; paredzētas investīcijas arī transporta infrastruktūrā, bezizmešu sabiedriskā transporta ritošajā sastāvā, mobilitātes punktos un velo infrastruktūrā. Investīcijas 2.PM ietvaros viedajās tehnoloģijās, multimodālā sabiedriskā transporta tīklā, velo infrastruktūrā, bezemisiju vilcienos, pētījumos EZK jomā, ETL lieljaudas uzlādes punktos.

(28) Atkritumu apsaimniekošanā nav sasniegts normatīvajos aktos noteiktais mērķis 2020.g. (50% kopējais sadzīves atkritumu pārstrādes apjoms; 2019.g. 44,3%). 49% sadzīves atkritumu tika apglabāti (2035.g. atļauts 10%). Kavējas apglabāto BNA samazināšana - 2015.g. apglabāti 57,1% BNA (mērķis 2020.g. 35%). Investīcijas var sniegt ieguldījumu arī SEG emisiju mazināšanā (2018.g. sektors veidoja 5%) un veicināt aprites ekonomikas principu ieviešanu. AAVP2028 paredz samazināt radīto sadzīves atkritumu daudzumu līdz 400 kg/iedz. 2028.g. (2018.g. 409 kg). Joprojām aktuāla ir dabas direktīvu, ūdenssaimniecības direktīvu un EZK jūras un saldūdens mērķu²⁴ sasniegšana. Vien 21% virszemes ūdensobjektu ir labā ekoloģiskā stāvoklī²⁵; 2019.g. tikai 10% biotopu un 41% sugu labvēlīgs aizsardzības stāvoklis²⁶. Atsevišķās teritorijās gaisa kvalitātes rādītāji ir tuvu/pārsniedz ES tiesību aktos noteiktās prasības un PVO rekomendācijas - īstenojami kompleksi pasākumi dažādos sektoros. Vides kvalitātes uzlabošanā jāturpina kompleksi pasākumi infrastruktūras attīstībai, jāattīsta vides monitoringa sistēmas, jāīsteno vides izglītības pasākumi. Latvijā klimata pārmaiņas rada plūdu, savvaļas ugunsgrēku, krastu erozijas, vēsturiski piesārņoto vietu u.c. piesārņojuma izplatīšanās riskus, kas prasa prevenciju, reaģēšanas gatavību, seku novēršanu un pielāgošanos - attīstot uzraudzības un brīdināšanas sistēmas, mazinot riskus kritiskai infrastruktūrai, t.sk. zaļās/zilās infrastruktūra.

(29) Tiks ievērots klimatdrošināšanas princips (nepieciešamības gadījumā projektu kritērijos). Taisnīgas klimata politikas ieviešanai integrēs arī ANO ilgtspējīgas attīstības caurviju principu "Neatstāt nevienu aiz muguras" (sasaucas ar HP VINP). Investīcijas plānotas 2.1.1., 2.1.2, 2.1.3., 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3., 2.3.1., 2.4.1. (ERAF KF), t.sk. vērtējot kompleksus risinājumus/inovatīvas finansēšanas shēmas (Jessica u.c.).

1.4. Mobilitāte

(30) ES Padomes rekomendācijas aicina investēt transporta ilgtspējā un digitālajā infrastruktūrā. Pārejai no auto uz sabiedrisko transportu, kas būtiska enerģijas patēriņa/emisiju mazināšanā ir nozīmīga loma uzlabojumiem reģionālajos dzelzceļa savienojumos un tranzīta punktos. Ceļu infrastruktūras kvalitāte joprojām ir zemāka par ES vidējos, neraugoties uz līdzšinējiem ieguldījumiem trūkst apvedceļu.

(31) Latvijai jānovērš dzelzceļa nošķirtība no Eiropas dzelzceļa tīkla; atbilstība TEN-T regulas izpratnē tiks nodrošināta RB projektā (EISI). Dzelzceļa transports ir viens no drošākajiem, videi draudzīgākajiem sauszemes transporta veidiem pasažieriem un kravām, tomēr iekšzemes kravu pārvadājumos dominē autotransports. 2017.-2019.g. palielinājušies pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu un regulārās satiksmes autobusos. Auto izvēli īsos braucienos pamato komforts/laika ietaupījums, garākos - izmaksas (2018.g. pētījums). Trūkumi sabiedriskajā transportā novēršami, uzlabojot pieejamību, dzelzceļa infrastruktūru/ritošo sastāvu. Sabiedriskā transporta attīstības koncepcija 2021.-2030.g. dzelzceļu nosaka par transporta sistēmas mugurkaulu, bet izaicinājums ir tā zemā elektrifikācija (2020.g. 14%, ES 55%). Jaunā elektrifikācijas stratēģija paredz pakāpenisku elektrificēto līniju tīkla (pasažieru pārvadājumiem) paplašināšanu Rīgas aglomerācijā, nākamajā posmā - elektrificētā tīkla modernizācija.

(32) Latvijā nav automaģistrāļu, autoceļi neatbilst TEN-T autoceļu klases prasībām²⁷ (pamattīklā tikai 8% ātrsatiksmes autoceļu). CSN bojā gājušo skaitā Latvijai vieni no augstākiem rādītājiem (uz milj.iedz.); CSN smagi ievainoto skaits pieaug²⁸. Iemesls: neatbilstoša ceļu kapacitāte. Ātrgaitas ceļu būvniecība valsts galveno autoceļu tīklā mazinās arī SEG emisijas un autotransporta²⁹ (zemāks degvielas patēriņš). Papildu drošības uzlabošana valsts autoceļu tīklā plānota pēc "melno punktu" kartēm³⁰. Atbilstoši EK rekomendācijām, jāturpina TEN-T savienojumi pilsētās, novirzot satiksmi, t.sk. kravu pārvadājumus, no blīvi apdzīvotām vietām.

(33) RMA koncentrējas ap 65% iedzīvotāju;³¹ liela daļa no apkārtējām teritorijām ik dienas dodas uz Rīgas pilsētu (darbs, mācības). Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem reģistrēti vairāk nekā 350 TL; Rīgā/Pierīgā ap 50% no Latvijas vieglajiem TL (2019.g.)³². Rīgā jārada priekšnosacījumi transporta plūsmu pārstrukturēšanai, lai atslogotu centru no kravas transporta, uzlabojot gaisa kvalitāti. Būtisks ieguvums Rīgai ir RB - plānoti nozīmīgi transporta pārkārtojumi Rīgā un Pierīgā. Reģionu attīstībai izšķirošs kvalitatīvs, drošs infrastruktūras tīkls - jāturpina investīcijas pilsētu TEN-T infrastruktūrā, integrējot mikromobilitāti kopējā transporta sistēmā, attīstot alternatīvus kravas transportlīdzekļu maršrutus. Ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā (jauni reģionālie maršruti), RB dzelzceļa līnijas, mobilitātes punktu izveidei, mikromobilitātes risinājumi pozitīvi ietekmēs mobilitāti pilsētās. RB reģionālās stacijas tiks projektētas līdz 2023.g. (EISI), būvniecība no 2024.g. (izbūves jautājums tiks pārskatīts vidusposma izvērtējumā).

(34) Nozīmīgi efektīvā, drošā starptautiskās piegādes ķēdē ir mūsdienu prasībām atbilstoši muitas kontroles risinājumi RŠV; to sekmēs atbilstoša RŠV caurlaides spēja. Ņemot vērā vides aizsardzības prasības, nepieciešams pilnveidot ostu publisko infrastruktūru klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, AER izmantošanai un digitalizācijai, t.sk., ievērojot TEN-T Regulu un Direktīvu Nr.2014/94/ES.

(35) Digitālā pāreja palielina slodzi mobilajiem un fiksētajiem tīkliem, būtiski pieaugs prasības pēc ātras lielu datu apmaiņas (5G ). 2020.g. pētījumā³³ secināts, ka kopumā sakaru nozares attīstības rādītāji ir labi, tomēr ārpus lielākajām pilsētām trūkst "vidējās" un "pēdējās" jūdzes infrastruktūras, kas nodrošinātu Savienojamības paziņojuma mērķiem atbilstošus interneta piekļuves pakalpojumus galalietotājiem. Dārdzības dēļ uzņēmumiem nav pietiekamas ekonomiskās intereses ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklus izvēršanai. Lai TEN-T attīstītu viedo transporta un satiksmes vadības sistēmu, būtisks nepārtraukts pārrobežu 5G pārklājumam³⁴, kā arī digitālās vides un pakalpojumu drošība.

(36) KF investīcijas 3.PM (papildinoši 2.PM) un ERAF 1.4.1.SAM (IKT) veicinās TAP2027 rādītāju sasniegšanu (2027.g.): paredzēts bezemisiju TL pieaugums no 0,1% 2020.g. līdz 2%; pasažieru apgrozības sabiedriskajā transportā pieaugums (milj.pas/km) no 1687 2019.g. uz 1837,3; iedzīvotāju, kas ar velo/ citu mikromobilitātes TL brauc katru/gandrīz katru dienu, pieaugums no 6,4% 2019.g. uz 10%.

1.5. Iedzīvotāju potenciāla pilna izmantošana

(37) Stratēģija "Latvija 2030", NAP 2027 un EK rekomendācijas aicina stiprināt veselības sistēmu, nodrošinot papildu finanšu un cilvēkresursus, novērst sociālo atstumtību, uzlabot izglītības kvalitāti, pieejamību un efektivitāti, mazināt krīzes ietekmi uz nodarbinātību. Sociālais pīlārs izceļ nodarbinātības reģionālās un prasmju līmeņu atšķirības Nepieciešami arīcenas ziņā pieejami mājokļi, jo trūkst adekvātu sociālo mājokļu ar piekļuvi darbavietām, izglītības iestādēm un pakalpojumiem. Investīcijas cilvēkkapitālā plānotas integrēti 1. un 4.PM.

(38) Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem ES, 2019.g. - 26%, nabadzības riska indekss - 21,7%. Risku palielina bezdarbs, slikts veselības stāvoklis, zems izglītības līmenis. Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā ir starp zemākajiem ES, nespējot nodrošināt kvalitatīvus un pieejamus sociālos pakalpojumus mazāk aizsargātām grupām. Profesionālus sociālās aprūpes pakalpojumus neizmanto 37,9% finansiālu apsvērumu dēļ un 16,2% -pieejamības dēļ. Lai risinātu nabadzības un nevienlīdzības radītos izaicinājumus, programmas atbalstu būtiski papildina ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai (tās finansējumu plānots pārskatīt vidusposma izvērtējumā atbilstoši KNR 18.pantam).

(39) Lai mazinātu teritoriālās atšķirības, plānots noteikt pašvaldībās obligāti nodrošināmos sociālos pakalpojumus. Plānoti ieguldījumi SBSP infrastruktūrā cilvēkiem ar GRT citādi SBSP nav iespējams nodrošinātiedzīvotāju vajadzībām atbilstošā apjomā. Infrastruktūras izveide un SBSP nodrošināšana notiks saskaņā ar ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ANO Konvencijā par bērnu tiesībām un Pamattiesību hartā noteikto, kā arī saskaņā ar DI principiem. Ieguldījumi tiks vērsti uz vienlīdzības, nediskriminācijas, desegregācijas, izvēles brīvības, tiesību uz izglītību, tiesību uz neatkarīgu dzīvi un piekļūstamības nodrošināšanu, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzību, pieejamo pakalpojumu un infrastruktūras analīzi. Netiks atbalstītas darbības, kas veicina jebkāda veida segregāciju vai atstumtību.

(40) Tā kā personas ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma personas un jaunieši, kuri nemācās un nestrādā, saskaras ar ilgstošā bezdarba risku, būtiski mērķēt atbalsta pasākumus bezdarba riska novēršanai un resocializācijai, t.sk. azartspēļu, narkotiku vai psihotropo vielu atkarīgām personām, bijušajiem ieslodzītajiem.

(41) Veselības jomā 2018.g. Latvijā neapmierinātas vajadzības pēc VA pakalpojumiem bija 6,1% (ES 1,8%)³⁵. VA kvalitātes rādītāji ir vieni no zemākajiem ES (2017.g. - 2.augstākais profilaktiski novēršamo un 3.augstākais medicīniski novēršamo nāves gadījumu skaits ES³⁶). Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.g. izvirza šādas prioritārās veselības jomas - sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna VA, retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija. Turpināmi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi, VA ilgtspējas, pārvaldības stiprināšana, efektīva resursu izmantošana, kas atrunāta Sabiedrības veselības pamatnostādnēs, Slimnieku hospitalizācijas vietu plānā. Nepietiekamo ārstniecības personu nodrošinājumu (33% ārstu un 28% zobārstu ir/drīzumā būs pensijas vecumā, līdz 2025.g. veidosies ap 3050 māsu iztrūkums. 2017.g. uz 100 000 iedzīvotajiem bija 320,5 ārstu, tikmēr ES vidēji - 363,6) risinās Cilvēkresursu attīstības stratēģija (paredz ārstniecības personu piesaisti, prasmju/iemaņu attīstīšanu NI ietvaros un rezidentu apmācības). COVID-19 ietekmē konstatēta neatbilstoša ārstniecības iestāžu infrastruktūra un gatavība ārkārtas situācijām. Pēc COVID-19 vakcinācijas stratēģijas ieviešanas nepieciešami pasākumi, lai mazinātu arī citas infekciju slimības.

(42) Līdztekus sociālajai iekļaušanai, būtiska tiesu pieejamība, efektivitāte un korupcijas izplatības mazināšana, kas stiprina iedzīvotāju un sabiedrības uzticēšanos Latvijas tiesībaizsardzības sistēmai, kā arī īsteno ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 16.3.

(43) Sociālo partneru iesaiste reformu/politiku veidošanā ir labi nostādīta, tomēr jāstiprina dialogs ar sociālajiem partneriem, jāspēcina pilsoniskais dialogs un sabiedrības līdzdalība. Sociālo partneru un pilsoniskā dialoga īstenotāju ierobežotā kapacitāte neļauj nodrošināt nepieciešamo iesaisti. Veicinot pilsonisko līdzdalību, jārisina jautājumi, kas skar sabiedrību - mazaktīva pilsoniskā līdzdalība un vāji attīstīts sociālais dialogs, pilsoniskās līdzdalības rādītājs ir zems.³⁷ Šķērslis trešo valstu pilsoņu līdzdalībai sabiedriskajās organizācijās un aktivitātēs ir nepietiekamas latviešu valodas prasmes³⁸.

(44) Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumā³⁹ secināts, ka mazaktīvi bieži ir 55-74 g.v., ar zemiem ienākumiem, laukos dzīvojošie, cittautieši un tie, kas dzīvo vieni - grupas, kas kultūras pieejamībā tiek marginalizētas, to kultūras patēriņam samazinoties. Arī COVID-19 ierobežojumi ietekmējuši kultūras un tūrisma nozari. Sociālo iekļaušanu stiprinās iesaiste kultūras aktivitātēs, veicinot piederību Latvijas kultūras telpai nacionālo identitāti, kvalitatīvu kultūrvidi un radošo tūrismu.

(45) Minēto izaicinājumu risināšanai, ERAF un ESF+ investīcijas plānotas 4.1.1., 4.1.2., 4.2.3., 4.2.4., 4.3.1., 4.3.2., 4.3.3., 4.3.4., 4.3.5. un 4.3.6.SAM. 4.3.1.SAM ietvaros veiktajiem ERAF ieguldījumiem tiek plānoti secīgi ESF+ ieguldījumi 4.3.5.SAM.

1.6. Integrēti risinājumi demogrāfijas un reģionālo atšķirību izaicinājumiem

(46) Iedzīvotāju skaita mazināšanās un struktūras izmaiņas rada izaicinājumus ekonomikas attīstībai, darbaspēka pieejamībai, veselības, sociālai sistēmai. Samazinājums pēdējos 10 gados būtiski atšķiras reģionāli - Pierīgas reģionā par 1%; Latgales reģionā 20%.⁴⁰ Šos depopulācijas un reģionālo atšķirību izaicinājumus plānots risināt ATR gaitā, tās mērķis ir izveidot attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, lai nodrošinātu likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā. Šo pašvaldību atbalstam RPP ietverti pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai, pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai un sabiedrības līdzdalības palielināšanai lēmumu pieņemšanā. Šo izaicinājumu risināšanai nepieciešami integrēti un pārnozaru risinājumi; tie integrēti visās politiku jomās.

(47) Teritoriju ilgtspējai un dzīves kvalitātes uzlabošanai būtiska ir kultūras infrastruktūras attīstība, inovatīvu un digitālu risinājumu integrēšana satura veidošanā, teritorijās ar veiksmīgām tūrisma stratēģijām, integrējot EZK, Eiropas Jaunais "Bauhaus" un starptautiskos kvalitātes principus. Tūrisms un saistītās nozares veido 5% no kopējā eksporta un 8,5% no kopējās nodarbinātības⁴¹. Nozīmīgs potenciāls ir piekrastei, kur ~80% tūrisma infrastruktūras kapacitāte/kvalitāte ir nepietiekama⁴².

(48) Latvija ilgtspējīgas pilsētu attīstības īstenošanai izmantos FPT (9 pilsētas un 21 reģionālo centru un to apkārtnes ar aktīvu ikdienas darbaspēka migrāciju un kopīgu pakalpojumu tīklu) pieeju, ieguldījumus balstītot integrētajās teritoriju attīstības stratēģijās (plānošanas reģionu attīstības programmām atbilstoši APSL) un pakārtotās pašvaldību attīstības programmās. Atbilstoši APSL pašvaldības attīstības programmu izstrādā, ievērojot līdzdalības principu, izstrādes procesā organizējot regulāru visas sabiedrības iesaisti, noskaidrojot viedokli par teritorijas izaicinājumiem/risinājumiem, nodrošinot līdzdalību teritorijas attīstības plānošanā. Atbilstoši TAPL teritorijas attīstības plānošanā tiek ievērots atklātības princips - nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

1.7. Administratīvā kapacitāte, laba pārvaldība, vienkāršošana

(49) EK rekomendācijas aicina stiprināt valsts pārvaldes atbildību un efektivitāti, īpaši pašvaldībām, valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Tāpat nepieciešama vispārējas uzticības valsts pārvaldei, valsts iestāžu darbībai, stiprināšana, īpaši uzņēmēju vidū.

(50) Vērojama projektu kavēšanās un sadārdzinājumi, īpaši transporta, veselības jomas projektos. Vairāku valsts pārvaldes IKT projektu izstrādē un īstenošanā ir problēmas ar sistēmu efektivitāti un atbilstošu funkcionalitāti, būtiski pagarinot ieviešanas termiņus. Pašvaldību e-vides digitalizācija ir maz attīstīta. Ir būtiskas atšķirības pašvaldību kapacitātē veidot un īstenot attīstības plānošanas dokumentus atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem, sasaistē ar budžetu, nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus, iesaistīt sabiedrību teritorijas attīstībā. To norāda arī Valsts kontrole - pašvaldībās nereti nav funkcijām atbilstošu speciālistu

(51) Šo izaicinājumu risināšanai VK sadarbībā ar FM un VARAM izstrādājusi AKCK KP efektīvai īstenošanai; nozīmīgākās mērķa grupas - finansējuma saņēmēji, publiskās pārvaldes iestādes, VKS dalībnieki, UK pārstāvji, NVO, sadarbības partneri. Investīcijas plānotas 5.1.1., 1.3.1. un 6.1.1. u.c. SAM ietvaros (ERAF vai ESF+, tehniskās palīdzības finansējums). Tiek apsvērta plašāka vienkāršoto izmaksu izmantošana.

1.8. Sasaiste ar ESSBJR

(52) Lai uzlabotu BJR globālo konkurētspēju, veicinātu klimata neitrālu ietekmi, savienotu reģionu un cilvēkus, plānoti šādi ieguldījumi: iekļaušanās ES pētniecības telpā un piegāžu ķēdēs, pārrobežu e-risinājumu izstrādē, kā arī NEKP kontekstā koordinēta rīcība attiecībā uz transporta emisiju samazināšanu, t.sk. alternatīvo degvielu ražošana un lietošana (ESBJRS mērķi "Palielināt labklājību" un "Savienot reģionu").

(53) Lai uzlabotu Baltijas jūras stāvokli, pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu/pārvaldību, plānoti ieguldījumi ūdenssaimniecības pakalpojumos, t.sk. notekūdeņu attīrīšanas sistēmās, bioloģiskajā daudzveidībā, atkritumu apsaimniekošanā, vēsturiski piesārņoto vietu sanācijā un videi draudzīgā ostu infrastruktūrā. Lai panāktu lielāku sinerģiju ESSBJR īstenošanā ar 2.PM un INTERREG, normatīvajos aktos par SAM īstenošanu tiks specificētas darbības, izmaksas un finansējuma saņēmēji, t.sk. nodrošinot nepārklāšanos. ZPI obligāti tiks piemērots aktivitātēs, kur ZPI normatīvais regulējums paredz (ESSBJR mērķis "Glābt jūru").

(54) Lai reaģētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc starpreģionu sadarbības, veicinātu RIS3 mērķu sasniegšanu, sekmētu ekonomikas transformāciju, MVU konkurētspējas, P&I un digitalizācijas atbalsta instrumenti 1.PM veicinās ESSBJR stratēģiju politikas vizienā "Inovācijas" ("Izaicinājumu virzītas inovācijas", Digitālās inovācijas un transformācija" "Kopradītas inovācijas"). ESSBSR sadarbība ar partneriem no astoņām dalībalstīm veicina kopīgu problēmu/risinājumu, sadarbības potenciāla identificēšanu. Galvenās sadarbības jomas ir P&A, atbalsts uzņēmumu internacioalizācijai, pielāgošanās klimata pārmaiņām un enerģētikas problēmu risināšanai.

1. tabula

Politikas mērķi un specifiskie atbalsta mērķi

Politikas mērķis	SAM	Pamatojums (kopsavilkums)
1. Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību	1.1.1.SAM (RSO 1.1.) Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā / 1.2.1. SAM (RSO1.1.) Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem	Latvijas P&I sistēmas attīstības temps ir nepietiekams straujai viedai izaugsmei, kas saistīts ar zemajiem P&A&I ieguldījumiem (kopējie - 0,63% no IKP⁴³; uz 1 zinātnisko darbinieku ~30 000 euro g.⁴⁴) un zemo P&A nodarbināto skaitu (tikai ~50% no ES vidējā līmeņa-nepietiekama) kvantitatīvā un kvalitatīvā jauda. Latvijas uzņēmumu integrācijas līmenis globālajās vērtību ķēdēs ir viens no zemākajiem ES⁴⁵, tāpēc būtiski jāveicina uzņēmumu un pētnieku starptautiskā sadarbība, t.sk dalība "Apvārsnis Eiropa", "Digitālā Eiropa" u.c., piesaistot papildus ES investīcijas. Lai veicinātu Latvijas ekonomikas transformāciju, investīcijas nacionālā mērogā tiks koncentrētas pētniecības cilvēkkapitāla attīstībā, P&A aktivitātēm un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai atbilstoši RIS3 prioritātēm, atbalstot jaunu produktu izstrādi un kopsadarbības projektus ar zinātniekiem, praktiskas ievirzes pētījumos, P&I sadarbības centru RIS3 jomās izveidei, digitālajai transformācijai, zināšanu un tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai, t.sk.reģionālā līmenī ar mērķi pētniecības un uzņēmējdarbības sektora sadarbības veidošana un uzturēšana,unradošo industriju un prasmju attīstībai. Dalība Eiropas partnerībās plānota lielākas starptautiskās perspektīvas nodrošināšanai, kopēju Eiropas prioritāro jomu attīstībai, kā arī, lai veicinātu pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku un digitālo pāreju, proti, sadarbības platformās, kas ir ciešā sasaistē ar RIS3 jomām. 1.1.1.SAM: Latvijas zemo P&A&I ieguldījumu dēļ ir sarežģīti nodrošināt līdzsvarojošus privātā kapitāla elementus, tāpēc SAM ietvaros zinātnes projektos plānots izmantot grantus. FI izmantošana būs piemērotāka tālākajā attīstības fāzē, kad uzņēmumi ir konkurētspējīgāki un tiem ir lielākas iespējas integrēties globālajās vērtību ķēdēs. 1.2.1.SAM: plānota gan grantu, gan FI izmantošana, ņemot vērā identificēto tirgus nepilnību uzņēmumu finansējuma pieejamībai.
	1.2.2.SAM (RSO 1.2.) Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai/ 1.3.1.SAM (RSO 1.2.) Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm	Lai sekmētu digitālo transformāciju, ir plānoti ieguldījumi 1.2.2.SAM ietvaros un 1.3.1.SAM ietvaros, kas veicinās digitālo tehnoloģiju pielietošanu dažādos uzņēmējdarbības procesos, veicināta inovatīvu tehnoloģiju izmantošana platformu attīstībā, kā arī tiks veikta publisko IS atvēršana izmantošanai privātajam sektoram jaunu, inovatīvu pakalpojumu veidošanai, t.sk. ņemot vērā ES fondu IKT jomas izvērtējumā⁴⁶ rekomendēto. Tā kā uzņēmējiem trūkst platformas, ko izmantot kā bāzi pakalpojumu izvietošanai un pilnveidei⁴⁷, investīcijas tiks veiktas ar mērķi attīstīt digitālo infrastruktūru kā platformu, piemērojot inovatīvu pieeju - radot uzņēmējiem iespēju izmantot platformu risinājumu tālākai inovatīvai integrācijai un pilnveidošanai, 1.3.1.SAM: atbalstu paredzēts sniegt grantu veidā, ņemot vērā, ka finansējums paredzēts valsts pārvaldes īstenotiem projektiem valsts pārvaldes un pašvaldību IS. 1.2.2.SAM: Ņemot vērā identificēto tirgus nepilnību komercbanku kreditēšanā uzņēmēju investīciju projektu attīstīšanai, svarīgi ir sniegt tādus valsts atbalsta instrumentus, kas paredz digitalizācijas aktivitātes stiprināšanu privātajā sektorā. 1.2.2.SAM: FI pakalpojumu (garantijas) un grantu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze uzņēmumu finansējuma pieejamības jomā.
	1.2.3.SAM (RSO 1.3.) Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām	Lai adresētu Latvijas galvenos konkurētspējas izaicinājumus - zemi produktivitātes rādītāji, zemas pievienotās vērtības produkti, saistītais zemais privāto investīciju P&A īpatsvars, zems inovatīvo uzņēmumu īpatsvars, augstas resursu intensitātes un sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtības ķēdēs, Latvijas konkurētspējas priekšrocības balstītāmas uz inovāciju, tehnoloģiskajiem faktoriem un produktivitātes uzlabojumiem. Attiecīgi nepieciešams veicināt jaunu tehnoloģiski intensīvu uzņēmumu rašanos, motivējot tos radīt un attīstīt produktus, tehnoloģijas ar augstu pievienoto vērtību. Nodrošināt jaunradītu tehnoloģiki intensīvu uzņēmumu inkubāciju, to ietvaros akcentējot P&A&I komponenti. Vienlaikus nepieciešams nodrošināt uz inovācijām un zināšanām balstītu eksportspējīgu produktu un pakapojumu radīšanu, nodrošināt piekļuvi ārvalstu tirgiem (nefinansiāls atbalsts un atbalsts grantu veidā). FI pakalpojumu un grantu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze uzņēmumu finansējuma pieejamības jomā. Ļoti būtiski ir nodrošināt atbalstu pilna uzņēmējdarbības attīstības cikla ietvaros, vienlaicīgi valsts intervenci fokusējot tieši RIS3 sfērās un pēc iespējas novēršot pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma pieejamībā, t.sk. reģionos. Plānots turpināt sniegt un izstrādāt jaunus valsts atbalsta instrumentus produktivitātes kāpināšanai un ar augstāku risku investīciju projektu atbalstīšana visos uzņēmumu attīstības līmeņos - gan MVU, t.sk.jaunuzņēmumiem, gan mazas vidējas un vidējas kapitālizācija sabiedrībām Vienlaikus tiks turpinātas iepriekšējā plānošanas periodā uzsāktās aktivitātes iespējkapitāla instrumentu veidā.
	1.1.2.SAM (RSO 1.4.) Prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai.	ES Padomes rekomendācijas (2019)⁴⁸ iesaka Latvijai ar ieguldījumiem saistītajā ekonomikas politikā galveno uzmanību veltīt inovācijai un atbilstoša prasmju piedāvājuma nodrošināšanai. EK 2019.gada ziņojumā par Latviju⁴⁹ uzsvērts, ka nepieciešams pilnveidot MVU prasmes RIS3 jomās ar mērķi palielināt produktivitāti. EK 2020.gada ziņojumā⁵⁰ par Latviju norādīts, ka Latvijas galvenās problēmas joprojām ir prasmju trūkums un mazās pētniecības un rūpniecības iekšējās saiknes. Ņemot vērā prasmju nozīmību Latvijas attīstībā, investīcijas tiks veiktas industrijas nākotnes darbaspēka nodrošināšanai RIS3 jomās, mērķtiecīgi ieguldot cilvēkkapitālā, stiprinot ekselenci IT jomā un attīstot industrijas attīstībai, t.sk. reģionos, nepieciešamās prasmes akadēmiskajam personālam un saimnieciskās darbības veicējiem, lai veicinātu augstāko digitālo prasmju īpatsvara pieaugumu uzņēmējdarbības veicināšanai. Investīcijas tiks veiktas prasmju attīstībai inovāciju vadībā veicināšanai saimnieciskās darbības veicējiem, AI un ZI, kā arī prasmju pilnveidei uzņēmumiem un to darbiniekiem specializētu digitalizācijas jomu kursu apguvei atbilstoši to digitālā brieduma līmenim. Ņemot vērā Latvijas zemos P&A&I ieguldījumus (0,44-0,69% no IKP 2014.-2020.g.periodā) ar zemu privāto ieguldījumu īpatsvaru dēļ, kā arī ņemot vērā, ka FI izmantošana apgrūtinātu mazu atbalsta summu saņemšanu, uzliekot papildus slogu un izmaksas to administrēšanai un uzraudzībai, tad, lai nodrošinātu pētniecības organizāciju un uzņēmumu prasmju attīstību, 1.1.2.SAM atbalsts tiks nodrošināts grantu veidā. Atbalstu plānots sniegt publiskajām iestādēm, kas saistītas ar izglītības kursu pasniegšanu. *Skaidrojam, ka 2014.-2020.gada periodā apmācību programmās atbalstu industriālajam apmācībām saņēma ~ 1100 uzņēmumu (23 000 darbinieku apmācībām), vidējais viena atbalsta apjoms 32 500 EUR.
	1.4.1.SAM (RSO 1.5.) Uzlabot digitālo savienojamību	Elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāji aizvien vairāk izvēlas mobilo sakaru pakalpojumus, pieaug mākoņdatošanas iespēju izmantošana, audio un video satura patērēšana internetā un M2M savienojumu skaits, kas paaugstinā slodzi elektronisko sakaru tīkliem. Elektronisko sakaru uzņēmumiem nav pietiekošas ekonomiskā interese izvērst tajās ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklus⁵¹, vienlaikus lauku un lauku pilsētām pieguļošās teritorijās ir zems iedzīvotāju blīvums un maksātspēja⁵², un kā arī pastāvkvalitatīvas "pēdējās jūdzes" pieejamības problēma. ITU pētījums (2020) rāda, ka platjoslas pieslēgumu pieejamības paaugstināšana par 10% dod ~1,4% IKP pieaugumu valstīs, kurās IKP uz iedzīvotāju pārsniedz 22 000 ASV dolārus, t.sk. Latvija⁵³. SM pasūtītajā pētījumā (2020) sniegts novērtējums par investīciju nepietiekamību, kas jārisina, lai sasniegtu ES savienojamības mērķus, un plānotās valsts intervences pamatojums. Investīciju nepietiekamība atkarībā no valsts izvēlētā scenārija ir līdz 957 milj. EUR. Pasākumi plānoti sadarbībā ar elektronisko sakaru uzņēmumiem, piesaistot privātās investīcijas. Platjoslas infrastruktūras attīstībā plānoti papildinoši pasākumi ar AF., CEF u.c. fianansējumu. Digitālizācijas nozīmes palielināšanās aktualizē nepieciešamību turpināt centralizēti attīstīt kiberdrošības IKT infrastruktūru, nodrošinot vienlīdz augstu drošības līmeni valsts pārvaldei kopumā. Atbalsts granta veidā tiks piešķirts investīcijām infrastruktūras projektiem, kam noteikta koplietošana, lai veicinātu ES stratēģisko mērķu elektronisko sakaru attīstības jomā īstenošanu⁵⁴, tā nodrošinot ES digitālā vienotā tirgus priekšrocības un pārrobežu sadarbspēju, kā arī vienlīdzīgu un kvalitatīvu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā gadījumos, kad nav pieejami citi finansēšanas avoti.
2. Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs	2.1.1.SAM (RSO 2.1.) Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana	Dzīvojamo ēku sektorā patērētā enerģija veido līdz 30%, ražošanas sektorā 23%. Vairumam ēku - augsts energoresursu patēriņš, vienlaikus prognozējams ievērojams ekspluatācijas laiks. Aktuāla pakāpeniska energoefektivitātes uzlabošana. VZD datos vidējais ēku nolietojums - 40%. Salīdzinot 2018.g. ar 2005.g., rūpniecisko procesu radītās SEG emisijas pieaugušas par 140,8%. Investīcijas energoefektivitātē prasa ilgtermiņa kapitālieguldījumus, to atmaksāšanās termiņš ir garš. Rezultātā uzņēmumiem ir nepietiekami pieejami finanšu līdzekļi efektivitātes uzlabošanai un darbības pārorientēšanai klimatam draudzīgā virzienā. Ieguldījumi rūpniecības un uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanā veicinās energoresursu racionālu izmantošanu, uzlabos uzņēmumu produktivitāti, konkurētspēju, eksportspēju. Valsts ēku sektorā ir 863 ēkas ar vidējo apkures enerģijas patēriņu 140 kWh/m² g., no kurām ES fondu 2014.-2020.g.plānošanas periodā plānots atjaunot vairāk kā 100. Iedzīvotāju skaits reģionos turpinās samazināties; nepieciešams pārskatīt un samazināt pašvaldību izdevumus. NĪVK IS reģistrētas 4 967 pašvaldībām piederošas ēkas 6,29 milj.m² platībā. Nepieciešams samazināt enerģijas patēriņu, vienlaikus nodrošinot stabilu iekštelpu mikrovidi. Mērķi: 1) ik gadu renovētas 3% tiešās pārvaldes ēku energo-neefektīvās platības; 2) atjaunotas vismaz 2000 daudzīvokļu ēkas, uzstādītas ne-emsiju tehnoloģijas; 3) pašvaldību ēkās primārās enerģijas samazinājums ~68 GWh/g.; 4) īpatnējais siltumenerģijas patēriņš ēkās apkurei ir atbilstošs normatīvajiem aktiem 5) atjaunotas vismaz 7500 privātmājas, uzstādītas ne-emisiju tehnoloģijas; 6) AER mērķu sasniegšana, nodrošinot energoresursu ilgtspēju. Atbalsts dzīvojamo ēku, uzņēmumu sektorā indikatīvi plānots kā FI (uzņēmumu projekti parasti ir saistīti ar ienākumu gūšanu). Valsts un pašvaldību ēku sektorā tiks izvērtēts gan atbalsts granta veidā (ņemot vērā publiskā sektora normatīvajos aktos noteiktos aizņēmumu limitus un budžeta deficīta palielināšanas iespējas), gan grantu kombinācija ar FI.
	2.1.2.SAM (RSO 2.2.) Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana - biometāns 2.1.4.SAM (RSO 2.2.) Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana - saules enerģija u.c. AER elektroenerģija	ES kopējs mērķis 2030.g. noteikts Direktīvā 2018/2001/ES - 32% AER no ES kopējā enerģijas gala patēriņa. Latvijas minimālais nacionālais mērķis 2021.-2030.g. periodam - vismaz 40%. Faktiskā saražotā elektroenerģija no AER 2020.g. bija 3 650 GWh (hidroenerģija 2 603 GWh, vēja enerģija 177 GWh, saules enerģija 5 GWh, biomasa 520 GWh, biogāze 345 GWh). Atbilstoši NEKP un NAP 2027 Latvijas mērķis līdz 2027.g. ir 47,5% AER saražotās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā (no 39% 2017.g.); 5,85% transportā⁵⁵ (no 2,5% 2017.g.); 56,69% siltumapgādē (no 54,58% 2017.g.). Latvija plāno līdz 2030.g. palielināt AER īpatsvaru elektroenerģijā līdz vismaz 60% (no 54,36% 2017.g.) un sasniegt moderno biodegvielu un biogāzes īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā transportā 3,5% (2017.g. netika izmantotas). Saskaņā ar 2019.gada Ziņojumu par politikām, pasākumiem un prognozēm lauksaimniecības sektorā kūtsmēslu apsaimniekošanas CH4 emisijas palielināsies par 36,9% (2030.g. pret 2017.g.). Biometāna ražošana veicinās AER izmantošanu un piesārņojuma mazināšanu. Daļā pašvaldību ar 2021.g. uzsākta BNA dalītā vākšana (Latvijā to ieviesīs 2023.g.). BNA, no kopējiem sadzīves atkritumiem atdalītie BNA, notekūdeņu dūņas (aptuveni 300 000 t 2019.g.) jāpārstrādā to apglabāšanai poligonos. Anaerobās pārstrādes rezultātā rodas biogāze, ko lietderīgi izmantot biometāna ražošanai. Šobrīd nav attīstīta lielas jaudas elektroenerģijas ražošana no saules (Latvijā līdzīgs potenciāls kā citur Eiropā). Atbalsts kombinēta atbalsta veidā (atbalsts plānots kā kombinēts atbalsts, jo šādi projekti parasti ir saistīti ar ienākumu gūšanu), t.sk., atbalsts energokopienām arī lauku apvidos veicinās Latvijas AER un SEG emisiju mērķu sasniegšanu. Investīcijas arī mazinās atkarību no enerģijas importa, paaugstinās energoapgādes drošību.
	2.1.3.SAM (RSO 2.4.) Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām	Latvijā novērotas klimata pārmaiņas - vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, kopējās atmosfēras nokrišņu summas un dienu skaita ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem palielināšanās, sala dienu skaita samazināšanās, garāka augšanas sezona, sniega segas samazināšanās u.c. Veicinot Latvijas klimatnoturību, plānota pielāgošanās pasākumu īstenošana. Nākotnē visbūtiskākās izmaiņas skars klimatisko parametru ekstremālās vērtības - biežāk saskarsimies ar neraksturīgiem laikapstākļiem, kā arī paaugstināsies jūras līmenis. Plūdi, krasta erozija, ugunsgrēki, intensificējoties klimata pārmaiņu ietekmē, var radīt bīstamus postījumus un zaudējumus tautsaimniecībai un sabiedrībai, var ciest arī vēsturiskās un kultūras vērtības. Vieni no nozīmīgākajiem klimata pārmaiņu riskiem Latvijai ir upju, ezeru, jūras krastu erozija un plūdi, tostarp vējuzplūdi. Vienlaikus pielāgošanās klimata pārmaiņām, zaļās un zilās infrastruktūras risinājumus nepieciešams integrēt arī pašvaldību līmenī, nodrošinot sociālekonomiskos ieguvumus. Paredzēti pasākumi aizsardzībai pret plūdiem un krastu eroziju, lai pasargātu apdzīvotās vietas, infrastruktūru, piesārņotās teritorijas u.c. svarīgus objektus, kā arī citi pasākumi, kas paredzēti vietējā līmeņa pielāgošanās klimata pārmaiņu stratēģijās (pašvaldību attīstības programmu sastāvdaļa). Pasākumu ieviešanā tiks izmantoti zaļie un zilie risinājumi, jo tie mazinās "siltuma salas" efektu, plūdus, krastu eroziju u.c. klimata izraisītos riskus un ietekmes. Ņemot vērā ekstremālos laikapstākļus, to atkārtošanās biežumu un radītās sekas, plānots uzlabot katastrofu pārvaldīšanas (preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas) kapacitāti. Atbalsts tiks sniegts grantu veidā, jo plānotās darbības īstenos pašvaldības vai VUGD un atbalsts nav plānots peļņu gūstošiem vai saimnieciska rakstura projektiem, bet valsts, pašvaldību pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, kas dod pienesumu klimatnoturības pasākumiem.
	2.2.1.SAM (RSO 2.5.) Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību	Lai nodrošinātu notekūdeņu negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanu, ņemot vērā virzību uz "nulles piesārņojumu" (zero pollution) un uz klimatneitralitātes mērķiem, atbilstoši NAIP 21-27 plānots uzlabot ūdenssaimniecības pakalpojumu efektivitāti, nodrošinot atbilstošas infrastruktūras jaudas, uzlabojot darbības efektivitāti un energoefektivitāti, kā arī samazinot piesārņojumu.Klimata pārmaiņu radītie intensīvie nokrišņi lietus ūdeņu un gruntsūdeņu veidā rada būtisku papildu slodzi novecojušajām, energoneefektīvajām NAI, kā arī NAI jaudas, attīrīšanas efektivitāte un izlaides atsevišķos gadījumos nav atbilstošas aktuālajai aglomerācijas notekūdeņu slodzei un saņemošās teritorijas vai ūdensobjekta stāvoklim. Notekūdeņu attīrīšanas procesā rodas daudz notekūdeņu dūņu, tām ir ierobežota pielietojamība, bet neatbilstoša to uzglabāšana un apsaimniekošana, rada vides piesārņojuma risku. Lai dūņu apsaimniekošanā veicinātu pāreju uz aprites ekonomikas principiem, atbilstoši Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģijai tiks investēts atbilstošas dūņu apstrādes infrastruktūras izveidē, t.sk. nodrošinot atbilstošu dūņu uzglabāšanu un atūdeņošanu. Sausuma periodos novecojušo un korodējušo kanalizācijas tīklu dēļ var rasties notekūdeņu eksfiltrācija vidē, radot piesārņojumu. 2.2.1.SAM ietvaros piesārņojuma samazināšanai tiek paredzētas iespējas gan tīklu atjaunošanai, gan paplašināšanai, lai pēc iespējas vairāk mājsaimniecību var pieslēgties centralizētajai sistēmai. Atbalsts tiks sniegts grantu veidā, jo plānotās darbības saistītas ar notekūdeņu attīrīšanas uzlabošanu, kas primāri saistīta ar vides mērķu sasniegšanu, tās īstenos sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji un atbalsts nav plānots peļņu gūstošiem projektiem (nav saistīti ar izdevumu samazināšanu vai apgrozījuma palielināšanu), bet tirgus nepilnību novēršanai, pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai un augstas kvalitātes sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem.
	2.2.2.SAM (RSO 2.6.) Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana	Latvijā jāpalielina atkritumu pārstrāde, jāuzlabo dalītas atkritumu savākšanas efektivitāte un šķirošanas kvalitāte, jāveicina aprites ekonomikas pamata radīšana, lai noteiktā apjomā un termiņā sasniegtu EZK, atkritumu direktīvās un Latvijas tiesību aktos izvirzītos mērķus. Nepietiekamas pārstrādes dēļ pastāv risks Latvijā nesasniegt 2025.-2035.g. izvirzītos pārstrādes mērķus vairākām atkritumu plūsmām un nodrošināt poligonos apglabāto sadzīves atkritumu apjomu ne vairāk kā 10%. Jānodrošina ES Direktīvas 2018/851 prasības veikt dalītu atkritumu savākšanu no 2023.g. BNA, no 2025.g. tekstila un bīstamajiem sadzīves atkritumiem. Plānots nodrošināt visaptverošu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principu ievērošanu atkritumu apjoma samazināšanai, otrreizējo izejvielu izmantošanas palielināšanai, pārstrādes attīstībai. Dabas resursu izmantošana tautsaimniecībā nav pietiekami efektīva; nav panākta materiālo resursu patēriņa atsaiste no ekonomiskās attīstības. Resursu produktivitāte ir ap 0,9 euro/kg, kamēr ES - 2 euro/kg⁵⁶. Materiālo resursu patēriņa līmenis valstī palielinās - vidējais patēriņš sasniedzis 12 t/iedz. (ES vidēji 13 t/iedz.). ES mērogā Latvijas MVU attiecībā uz resursu efektivitātes pasākumu ieviešanu ierindojas pēdējā desmitniekā. 2019.g. otrreizējo izejvielu izmantošana Latvijā sastādīja 4,7% no kopējā izejvielu apjoma (ES vidējais ir 11,9%)⁵⁷. Atbilstoši Tirgus nepilnību sākotnējam novērtējumam⁵⁸ plānota FI izmantošana aprites ekonomikas principu ieviešanai, kur veicamās darbības attiecas uz ražošanu un uzņēmējdarbību kopumā, t.sk. ekoefektīvu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanu, ilgtspējības, pārstrādājamības attīstīšanu. Pasākumā par aprites ekonomikas principu ieviešanu finansējumu tiek plānots piešķirts kā aizdevumu, un piemērot kapitāla atlaidi (līdz 50% no aizdevuma), sasniedzot konkrētus resursu efektivitātes rezultātus. Citiem pasākumiem atbalsts tiks sniegts grantu veidā.
	2.2.3.SAM (RSO 2.7.) Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu	Dabisku ekosistēmu saglabāšana, atjaunošana ir galvenie nosacījumi, lai palielinātu pielāgošanās spēju klimata pārmaiņām, mazinātu bioloģiskus riskus sabiedrības un vides veselībai. Latvijai jāturpina ĪADT apsaimniekošanas plānu izstrāde un īstenošana, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un uzlabotu sugu, biotopu aizsardzības statusu. Sociāli ekonomiskajā novērtējumā⁵⁹ ir pamatots, ka pasākumi dzīvotņu atjaunošanā ir lietderīgi un izmaksu efektīvi. Saskaņā ar ESAO ir jāpaātrina piesārņoto vietu sanācija, kur nav iespējams piemērot "piesārņotājs maksā" principu. Latvijā reģistrētas vairāk kā 3500 piesārņotas/potenciāli piesārņotas vietas. Sanācijas pasākumu īstenošana nodrošinās vides kvalitātes uzlabošanos, veicinās teritoriju ekonomisko apriti, mazinās risku veselībai, ievērojot piesārņojuma migrācijas pastiprināšanos klimata pārmaiņu ietekmē. Slikta gaisa kvalitāte negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti, ekosistēmas, palielina VA izmaksas, var izraisīt dažādas slimības; tā ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis ES. Gaisa kvalitātes jautājumi jāskata integratīvi ar klimata aspektiem. Atbilstoši Plānam paredzētas investīcijas gaisa kvalitātes uzlabošanai pilsētās, blīvi apdzīvotās vietās, mazinot piesārņojuma normatīvu pārsniegumus. EK ieskatā gaisa monitoringa tīkls Latvijā ir viens no mazākajiem ES. Jāuzlabo virszemes ūdens ķīmiskās kvalitātes, dzeramā ūdens monitorings. ESAO rekomendācijas Latvijai nosaka, ka jāpaplašina sabiedrības līdzdalība, informētība par vidi. Socioloģiskās aptaujas/pētījumi apliecina vides jautājumu nozīmi, vienlaikus rādot sabiedrības nepietiekamo informētību. Atbalsts tiks sniegts grantu veidā (nav plānots atbalsts peļņu gūstošiem/komerciāliem projektiem, bet dod pienesumu vides kvalitātes saglabāšanās, uzlabošanā). Atbalsts pašvaldību kapitālsabiedrībām neveicinās to finanšu rādītāju uzlabošanos, bet ļaus pārsniegt ES vides aizsardzības standartus, paaugstināt vides aizsardzības līmeni.
	2.3.1.SAM (RSO 2.8.) Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās 2.4.1.SAM (RSO 2.8.) Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, attīstot elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru	Transporta sektorā SEG emisiju samazināšana galvenokārt iespējama samazinot patērēto degvielu, padarot ilgtspējīgus kravas un pasažieru (sabiedriskos un privātos) pārvadājumus - elektrificējot pasažieru pārvadāšanā izmantotos TL, pārejot no fosilās uz alternatīvo degvielu veidiem. 2014.-2020.g. plānošanas periodā plānots iegādātāies 23 elektrovilcienus. Programmas investīcijas bezemisiju vilcienu iegādei būs papildinošas AF investīcijām. Atbilstoši EZK nepieciešami tādi risinājumi kā mobilitātes punkti, pāreja uz bezizmešu/mazizmešu/energoefektīvākiem transporta veidiem, alternatīvo degvielu TL īpatsvara un sabiedriskā transporta izmantotāju pieauguma un mikromobilitātes palielināšanās veicināšana. 2014.-2020.g. plānošanas periodā (līdz 2023.g.) plānots nacionālas nozīmes attīstības centros nomainīt vairāk kā 60 autobusus, nodrošinot autobusu parku atbilstību videi draudzīgā sabiedriskā transporta kritērijiem. Turpmāka šādu investīciju nepieciešamība vērtējama atbilstoši jaunajām ES Padomes rekomendācijām un stratēģijām klimatneitralitātes nodrošināšanai. Pieaugoša loma drošības un drošuma nodrošināšanā transporta nozarē ir digitalizācijai un jaunajām tehnoloģijām. Arvien lielāka nozīme būs automatizētai un satīklotai multimodālai mobilitātei, viedām satiksmes vadības sistēmām un intermodāliem pakalpojumiem. Nepieciešams veikt pētījumus dekarbonizācijas (t.sk. alternatīvo degvielu izmantošanā), transporta elektrifikācijas un elektromobilitāte, viedas mobilitātes un pakalpojumu, transporta nozares konkurētspējas paaugstināšanas un uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumos. Plānots turpināt ETL uzlādes infrastruktūras attīstību, izbūvējot ETL lieljaudas uzlādes punktus TEN-T pamattīklā. Atbalsts granta veidā tiks piešķirts investīcijām publiskās koplietošanas infrastruktūras projektos, kuri nav saistīti ar ienākumu gūšanu, bet EZK mērķu īstenošanai - gadījumos, kad nav pieejami citi finansēšanas avoti.
3. Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti	3.1.1.SAM (RSO 3.1.) Attīstīt ilgtspējīgu, pret Attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru	Transporta nozares būtiskākie izaicinājumi ir nodrošināt pilnvērtīgu integrēšanos TEN-T tīklā, uzlabojot savienojamību un drošību. Nepieciešams attīstīt dzelzceļa infrastruktūru pasažieru pārvadājumiem, kur vērojams pieprasījuma pieaugums. Autoceļu jomas būtiskākais izaicinājums ir uzlabot drošību un kvalitāti. Iemesls lielajam CSN skaitam ir satiksmes intensitātei neatbilstoša ceļu kapacitāte. Tādēļ tiek paredzēta autoceļu pārbūve par divu joslu ceļiem-ātrummaģistrālēm, uzlabojot braukšanas apstākļu kvalitāti un apvedceļu izbūvi, kas savieno ātrummaģistrāles un atslogo pilsētu centrus no automašīnām. Stratēģijā "Latvija 2030" kā viena no nacionālo interešu telpām definēts RMA. AF plāna ietvaros tiek īstenota reforma RMA transporta sistēmas zaļināšanai, papildinot Programmas investīcijas. Lai nodrošinātu starptautisko savienojamību un iekļaušanos TEN-T tīklā, jāturpina nacionālo nozīmes centru transporta infrastruktūras attīstība. Latvijas ostu infrastruktūra jāpilnveido, risinot jautājumu par alternatīvo degvielu pieejamību, elektrotīkla pieslēgumus pie piestātnēm, modernizējot hidrotehniskās būves. Investīcijas ostās tiek rūpīgi izvērtētas, atbalstot investīcijas tikai publiskajā infrastruktūrā. Latvijas nacionālās intereses atbilst ESSBJR mērķiem: tīra un droša kuģošana, labi satiksmes apstākļi. Ieguldījumi TEN-T pamattīklā esošajos autoceļu muitas kontroles punktos un robežšķērsošanas vietu infrastruktūrā (RŠV Terehova uz autoceļa A12(E22), RŠV Pāternieki uz autoceļa A6, RŠV Kundziņsalā Rīgas ostā) un visaptverošajā TEN-T tīklā (RŠV Grebnova uz autoceļa A13(E262)) ļaus samazināt pārrobežu caurlaidspējas nepietiekamību, uzlabos infrastruktūru un vienkāršos pārrobežu transporta operācijas gan uzņēmumiem, gan pasažieriem. Atbalsts granta veidā tiks piešķirts investīcijām publiskās koplietošanas infrastruktūras projektos, kuri nav saistīti ar ienākumu gūšanu, bet lai nodrošinātu pilnvērtīgu integrēšanos TEN-T tīklā, uzlabojot savienojamību un drošību gadījumos, kad nav pieejami citi finansēšanas avoti.
4. Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru	4.1.1.SAM (RSO 4.5.) Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību.	Atbilstoši VA attīstības stratēģiskajām prioritātēm ir nepieciešams mazināt profilaktiski un medicīniski novēršamo nāves gadījumu skaitu. Lai sasniegtu šo mērķi, jānodrošina savlaicīgu un kvalitatīvu visu līmeņu VA pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kas atrisināma ar kvalitatīviem un efektīviem VA pakalpojumiem, pieejamiem cilvēkresursiem un atbilstošu infrastruktūru. Pakalpojumu attīstība (sniegšanas vietas, pakalpojumu veidi un apjomi, kvalitātes sistēma, IKT risinājumi), cilvēkresursu kapacitāte (ņemot vērā aspektus - ārstniecības personu novecošana, kvalifikācija, atlīdzība, ārstniecības personu trūkums u.c.) un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamā infrastruktūra ir līdzsvarojama ar valsts budžeta pieejamību valsts apmaksāto VA pakalpojumu segšanai. Būtiskākie izaicinājumi veselības nozarē ir mūsdienīga un droša VA infrastruktūra, mūsdienu prasībām atbilstoši IKT risinājumi un nozares datu pieejamība elektroniskā un strukturētā veidā. Lai nodrošinātu investīciju pēctecību un piekļuves uzlabošanu VA pakalpojumiem, nepieciešami tālāki būtiski ieguldījumi VA infrastruktūras uzlabošanā neatliekamās medicīniskās palīdzības, primārās, sekundārās un terciārās VA pakalpojumu pieejamībai, īpaši lielajās universitātes slimnīcās. Prioritāri atbalstu primārajā, sekundārajā un terciārajā VA nepieciešams novirzīt jomām, kurām ir būtiska ietekme uz priekšlaicīgu mirstību un darbspēju zudumu, kā arī rehabilitācijā un hronisko pacientu aprūpē, ņemot vērā nepieciešamību primārās un ambulatorās aprūpes pakalpojumus nodrošināt iespējami tuvu pacienta dzīvesvietai un papildinot sociālajā sfērā plānotās deinstitucionalizācijas aktivitātes, savukārt, augstāka līmeņa pakalpojumus, kā arī integrētus dažādu līmeņa VA pakalpojumu nodrošinot VA cilvēkresursu un pamata infrastruktūras pieejamības vietās. Atbalsts tiks sniegts grantu veidā tikai valsts apmaksātu VA pakalpojumu infrastruktūras attīstībai saskaņā ar VTNP sniegšanas nosacījumiem.
	4.1.2.SAM (ESO 4.11.) Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju. 4.3.5.SAM (ESO 4.11.) Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju.	4.1.2.SAM ietvaros plānoti būtiski ieguldījumi, lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju veselību visos vecumposmos un novērstu priekšlaicīgu mirstību. Iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums ir būtiski palielinājies kopš 2000.g., tomēr tas aizvien ir 2. mazākais ES. Neinfekcijas slimības ir galvenais nāves cēlonis arī Latvijā - 55% ir SAS, 2. biežākais - onkoloģiskās slimības (https://ieej.lv/2Tyip). Tiek paredzētas veselības veicināšanas un slimību profilakses aktivitātes visiem iedzīvotājiem. Tā kā esošais ārstniecības personu nodrošinājums ir nepietiekams visās ārstniecības personu grupās, radot nopietnu apdraudējumu VA pakalpojumu nodrošināšanai, plānoti ieguldījumi cilvēkresursu piesaistei veselības nozarē, ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu izglītošanai, kvalifikācijai un pārkvalifikācijai. Latvijā VA kvalitātes rādītāji ir vieni no zemākajiem ES. Profilaktiski un medicīniski novēršamā mirstība ir viena no augstākajām ES. Lai uzlabotu VA pakalpojumu kvalitāti, svarīgi turpināt attīstīt kvalitātes nodrošināšanas sistēmu. 4.3.5.SAM ietvaros, lai attīstītu sociālās aizsardzības sistēmu, plānots palielināt SBSP pieejamību un efektivitāti sociālās atstumtības RP mērķa grupām, kā arī attīstīt aprūpes tīklu, integrējot veselības un sociālās aprūpes pakalpojumus, dažādojot un nodrošinot atbalstu cilvēka dzīvesvietā, t.sk. ģimenes locekļiem un neformālajiem aprūpētājiem, nodrošināt efektīvu atbalstu un starpnozaru sadarbību paliatīvās aprūpes ietvaros. Paredzēts attīstīt jomas darbinieku, pakalpojumu sniedzēju motivāciju un profesionālo kompetenci, IS pilnveidei sociālo pakalpojumu, pieejas tiesiskumam nodrošināšanai, sekmējot neatkarīgas dzīves iespējas. Investīcijas būtiskas, jo liela daļa mājsaimniecību saskaras ar grūtībām sociālo pakalpojumu pieejamībā (2016.g. 7,9% iedzīvotāju). Finansējums plānots granta veidā, jo ieguldījumi ir publisko pakalpojumu veikšanai un attīstībai, un darbībām, kas nenes peļņu un paredz sociālo pakalpojumu attīstību.
	4.2.1.SAM (RSO 4.2.) Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā	Lai nostiprinātu prof. izgl. iestādes un koledžas kā nozaru izcilības un inovāciju centrus, nepieciešamas investīcijas inovāciju, uzņēmējspēju, tehnoloģiju un radošuma prasmju attīstīšanai, atbalstot reģionu attīstību, pilnveidojot priekšnosacījumus iegūtās izglītības un prasmju atbilstībai DT prasībām, izglītības turpināšanai vai iesaistei DT. Augstākajā izglītībā nepieciešams investēt studiju vides attīstībā, stiprināt AII kā zināšanu radīšanas, tehnoloģiju pārneses un inovācijas centrus. No 2010. līdz 2019.g. pirmsskolas vecuma bērnu skaits pieaudzis par 18728, radot PII pieejamības risku, t.sk. mazāk aizsargāto grupu bērniem, īpaši Rīgā un Pierīgā (nepietiekams PII skaits un kapacitāte). Atsevišķās pašvaldībās rindās ir 40-50% no visiem pirmsskolas vecuma bērniem, tādēļ nepieciešams investēt PII pieejamības nodrošināšanā. Būtiskas investīcijas veiktas pilnveidotā vispārējās izglītības satura prasībām atbilstošas mācību vides modernizēšanā, t.sk. iekļaujošas izglītības īstenošanai. Pilnveidotā satura ieviešanai, t.sk. veicinot spēju reaģēt krīzes situācijās un izglītības digitalizāciju, nepieciešami mūsdienīgi IKT resursi un izglītības tehnoloģijas. Pēdējo gadu laikā samazinājies speciālās izglītības iestāžu skaits un izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaits (2020./21.m.g. 44/27%; 2014./15.m.g. 60/51%). Turpinoties speciālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai, nepieciešams stiprināt ilgtspējīgas speciālās izglītības iestādes nodrošinot kvalitatīvu, pieejamu, modernu mācību vidi un atbilstošu infrastruktūru. Tomēr ieguldījumi, lai veicinātu vienlīdzīgu piekļuvi vispārējai nesegregētai izglītībai joprojām ir prioritāte, tostarp personām ar invaliditāti. Ieviešana plānota granta veidā, jo ieguldījumi plānoti izglītības pakalpojumu attīstībai. Tirgus nepilnību sākotnējā (ex-ante) novērtējuma ietvaros plānotās investīcijas nav identificētas kā ieviešamas FI veidā.
	4.2.2.SAM (ESO 4.5.) Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu.	Latvijā ir neliels izglītojamo īpatsvars ar augstiem mācību rezultātiem, liels īpatsvars ar zemu mācību sniegumu- 22,4% lasītprasmē, 17,3% matemātikā un 18,5% dabaszinātnēs (OECD PISA 2018). Profesionālās izglītības pievilcība nepietiekama- mazāk kā 40% izglītojamo izvēlas profesionālās izglītības programmas, absolventu nodarbinātības līmenis atpaliek no ES vidējā rādītāja (75,8% salīdzinājumā ar 79,5% ES 2018.g.). DT nepieciešamās prasmes mainās, tāpēc būtiski nodrošināt kvalitatīvas prasmju apguves iespējas un piedāvājumu. Pasaules Ekonomikas foruma pētījumā "Nākotnes skola" (2020.g.) kā viena no svarīgākajām pamatprasmēm norādīta inovācijas un radošums. Tāpat būtiskas STEM un digitālās prasmes, kā arī izglītības iespēju dažādošana. Plānots stiprināt izglītības kvalitāti, pieejamību t.sk. pedagogu un vadības komandu profesionālo pilnveidi, izglītības iestāžu atbalsta sistēmas, iekļaujošas izglītības attīstību; mācību izcilības, attīstības un atbalsta iniciatīvas; darba vidē balstītas mācības, veicinot profesionālās un profesionālās ievirzes izglītības digitālizāciju, stiprinot pārmaiņu vadību, virzību uz izglītības personalizāciju pārvaldībā un izglītības piedāvājumā pāreju uz ciklisku institucionālo akreditāciju augstākajā izglītībā, ieviešot akadēmiskās karjeras sistēmas reformu, digitalizējot studiju procesu, nodrošinot viedāku pārvaldību; izglītības kvalitātes monitoringu un izglītības pētniecību. Tiks veicināta izglītojamo snieguma paaugstināšanās, izglītības atbilstība DT prasībām, t.sk. reģionālā griezumā, palielināta līdzdalība profesionālajā izglītībā un pieaugušo izglītībā, t.sk. veicinātas elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas. Ieviešana plānota grantu veidā, jo ieguldījumi plānoti izglītības pakalpojumu attīstībai un tiks īstenoti projekti, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu vai nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts. Tirgus nepilnību sākotnējā (ex-ante) novērtējuma ietvaros plānotās investīcijas nav identificētas kā ieviešamas FI veidā.
	4.2.3.SAM (ESO 4.6.) Sekmēt to, lai - jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām - būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti.	2019.g. 8,7% jauniešu (18-24 g.v.) priekšlaicīgi pārtrauc izglītību, t.sk. 10,5% vīrieši, 6,8% sievietes; pilsētās 6,2%, laukos 13,4%. Nevienlīdzīgu pieeju labai izglītībai ietekmē ģimenes sociāli-ekonomiskais stāvoklis un vecāku izglītības līmenis, kas sekmē arī mobinga risku un tālākās karjeras izvēli (OECD PISA 2018). Lai mazinātu sociālo atstumtību un COVID-19 krīzes ietekmi uz izglītības pieejamību, plānots paplašināt piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, tostarp attīstot NI, t.sk. interešu, izglītības iespējas, īpaši bērniem un jauniešiem ar ierobežotām iespējām. Plānots atbalsts pilsoniskās iniciatīvas attīstībai, skolas kā kopienas centra stiprināšanai, sadarbībai ar vecākiem un sabiedrības izpratnes veicināšanai par iekļaujošu izglītību. Zems izglītības līmenis ir būtisks riska faktors jauniešiem nokļūt NEET situācijā. 2018.g. Latvijā 12,7% jauniešu vecumā no 15-34 g. (11,6% 15-29 g.) atradās NEET situācijā un nesniedza ieguldījumu valsts ekonomikā. Latvijā ir augsts tādu jauniešu īpatsvars, kuriem ir nepietiekams izglītības līmenis un kuri neturpina mācības. Lai veicinātu iekļaujošu izglītību, piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un mazinātu COVID-19 krīzes ietekmi, paredzēts īstenot preventīvus pasākumus izglītības pārtraukšanas riska mazināšanai, kā arī sociālās iekļaušanas, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības veicināšanai. Specifisks atbalsts paredzēts NEET jauniešiem un personām ar invaliditāti. Minētie pasākumi sekmēs līdzdalību izglītībā, kā arī sniegs ieguldījumu jauniešu kopējai labbūtībai, mazinot nabadzības un sociālās atstumtības risku nākotnē, sekmējot jauniešu palikšanu reģionos. Ieviešana plānota granta veidā, ņemot vērā, ka ieguldījumi plānoti izglītības pakalpojumu attīstībai un tiks īstenoti projekti, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu vai nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts. Tirgus nepilnību sākotnējā (ex-ante) novērtējuma ietvaros plānotās investīcijas nav identificētas kā ieviešamas FI veidā.
	4.2.4.SAM (ESO 4.7.) Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti.	Iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītībā joprojām ir zema (2019.g.-7,4%) un atpaliek no mērķa: 2020.g. - 15% iedzīvotāju 25-64 g.v. iesaistīti pieaugušo izglītībā. Vienlaikus DT trūkst augsti kvalificēta darbaspēka un mazkvalificētu darba ņēmēju piedāvājums pārsniedz pieprasījumu. Tikai 43% iedzīvotāju (16-74 g.v.) ir digitālās pamatprasmes (ES vidēji 58%). Tehnoloģiju attīstība, digitalizācija, automatizācija rada nepieciešamību pēc jaunām prasmēm, pēc kvalificēta darbaspēka, kas iedzīvotājiem nozīmē nepārtrauktu personīgo attīstību. Plānots atbalstīt nozaru un nodarbināto individuālajās vajadzībās balstītu pieaugušo izglītību, t.sk. sasaistē ar reģionu DT specifiku, ceļot nodarbināto personisko un profesionālo kapacitāti, digitālo prasmju attīstību, nodrošinot digitālo aģentu un mentoru atbalstu, uz sabiedrību un uzņēmējiem orientēto digitālo iespēju un platformu izmantošanas veicināšanu, tādējādi paaugstinot IKT iespēju izmantošanu un mazinot digitālo plaisu sabiedrībā. Ieguldījumi uzlabos darba spēka kvalitāti, efektivitāti un produktivitāti, palielinot līdzdalību pieaugušo izglītībā, paredzot elastīgas iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, nodrošinot darba spēju celšanu un iedzīvotāju noturību DT. Mācību veicināšana mazkvalificētiem darba ņēmējiem palīdzēs sasniegt Eiropas sociālo tiesību pīlāra 1.principu, tādejādi arī veicinot virzību uz ANO ilgtspējīgas attīstības 4. un 8. mērķi⁶⁰. Ieviešana plānota granta veidā, jo ieguldījumi plānoti publisko mācību un izglītības pakalpojumu attīstībai, lai radītu vienotu un koordinētu pieaugušo izglītības sistēmu, lai nodrošinātu atbilstošu darbaspēka sagatavošanu tautsaimniecības pārstrukturizācijai. Tiks īstenoti projekti, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu vai nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts. Tirgus nepilnību sākotnējais (ex-ante) novērtējuma ietvaros plānotās investīcijas nav identificētas kā ieviešamas FI veidā.
	4.3.1.SAM (RSO 4.3.) Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus.	Uzsākta pāreja no institucionālās aprūpes uz aprūpi kopienā, bet liels skaits personu joprojām dzīvo institucionālajā vidē - 5010 (2019.g.). Ieguldījumi plānoti ĢVPP infrastruktūras izveidei, izveidojot infrastruktūru jaunai valsts SAC pakalpojumu formai, tuvinot tos kopienā sniegtajiem pakalpojumiem, un daudzveidīgu SBSP infrastruktūras izveidei un attīstībai. Gan EK, gan OECD izvērtējumos norāda, ka sociālo mājokļu skaits Latvijā ir nepietiekošs, t.sk. trūkst tuvu darbavietām. Pašvaldību palīdzības reģistros mājokļa jautājuma risināšanai 2018.g. reģistrētas 7215 personas. Ieguldījumi plānoti jaunu sociālo vai pašvaldības īres mājokļu veidošanai, teritorijās ar nodarbinātības iespējām un sliktā tehniskā stāvoklī esošo sociālo vai pašvaldības īres mājokļu atjaunošanai, ņemot vērā dažādu vecuma un sociālo grupu mājokļu vajadzības. Programmas ietvaros izveidotie mājokļi būtu pieejami mazaizsargātākajiem iedzīvotājiem atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", kurš paredz pašvaldībām pienākumu piedāvāt un nodrošināt mājokli visām palīdzības reģistrā reģistrētajām personām rindas kārtībā, tādā veidā izslēdzot atbalsta saņemšanā diskrimināciju vai segregāciju. Vienlaikus regulējums uzliek par pienākumu izvērtēt personas individuālās vajadzības un personas atbilstību prioritārajām grupām. Atbilstības prioritāri tiktu pašvaldības, kuru teritorijā tiek nodrošināta SBSP sniegšana. Cilvēki ar invaliditāti joprojām saskaras ar šķēršļiem, kas kavē tiesību uz patstāvīgu dzīvi īstenošanu un līdzdalību sabiedriskajos procesos. Ieguldījumi plānoti LM infrastruktūras fiziskās piekļuves nodrošināšanai, mājokļu piemērošanai cilvēkiem ar invaliditāti, nodrošinot ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteikto, lai cilvēki ar invaliditāti varētu īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, veicinot tām piemītošās cieņas ievērošanu. Atbalsts plānots grantu veidā, jo SAM plānoti pasākumi, kas nenes peļņu un paredz publiskās infrastruktūras attīstību (gan ĢVPP un LM infrastruktūras fiziskās piekļuves nodrošināšanai, gan ieguldījumu mājokļu pieejamības veicināšanā un liftu izbūves mājas pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem ar invaliditāti rezultātā izveidotā infrastruktūra netiks iesaistīta peļņas gūšanā).
	4.3.2. SAM (RSO 4.6.) Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās	Kultūras nozarē kopumā strādā 45244 nodokļu maksātāji (t.sk. pašnodarbinātās personas un saimnieciskā darba veicēji), tāpat darbojas 3397 NVO, kuru mērķis nekomerciālu kultūras pakalpojumu sniegšana. COVID-19 ierobežojumi ir radījuši smagu ietekmi uz kultūras nozari, radot risku augsti kvalificētu profesionāļu aizplūšanai no nozares. Pulcēšanās ierobežojumi ietekmējuši kultūras pasākumu norisi, slēgto robežu dēļ cietis arī kultūrtūrisms. Nozare paredz, ka Latvijā 2020.g. ieņēmumu kritums varētu būt - 75% pret 2019.g. rādītājiem. Tāpēc plānoti pasākumi kultūras organizāciju kapacitātes stiprināšanai, ļaujot saglabāt darba vietas un sektora ekonomisko aktivitāti, kā arī mazinot darba spēka aizplūšanas risku un attīstot kultūras organizāciju nozīmi kopienas centra funkciju īstenošanā. Nepieciešams stiprināt kultūras resursu nozīmi inovāciju, labbūtības, veselības, mūžizglītības un sociālā kapitāla veicināšanā, atbalstot kultūras līdzdalību, veidojot jaunus kultūras produktus un pakalpojumus, kuri ļautu veidot arī jaunas darba vietas. Izmantojot radošo nozaru, kultūras kapitāla, inovāciju un tehnoloģiju iespējas, plānots attīstīt jaunus satura virzienus un pakalpojumus, nodrošinot auditorijas attīstību un dialogu ar mazākaizsargāto sabiedrības daļu. Minētie ieguldījumi, iesaistot uzņēmējus un NVO, nodrošinās plašāku kultūras pakalpojumu pieejamību, sabiedrībai radot jaunus sociālus apstākļus (mazinot izolāciju, stiprinot elastību un noturību pret dažādām krīzēm), attīstot radošumu, stiprinot demokrātiskās vērtības, veicinot sociālo iekļaušanos, tautsaimniecības attīstību un ieguldījumu ilgtspēju. Tiks veidots sabiedrības priekšstats par kultūras telpu kā atvērtu, daudzveidīgu, starpdisciplināru platformu, kur tiek īstenotas programmas sabiedrības izglītošanai un integrācijas procesu veicināšanai, vienlaikus esot atvērtiem radošām un inovatīvām idejām. Atbalsts tiks sniegts granta veidā, jo kultūras pakalpojumu sniedzēju ieņēmumi nepārsniedz 50% no ikgadējā budžeta.
	4.3.3.SAM (ESO 4.1.) Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu - it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem -, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku	Pirms COVID-19 nodarbinātības līmenis bija augsts un palielinājās, bet nodarbināto skaitu ietekmēja nelabvēlīga demogrāfiskā attīstība un emigrācija. Bezdarba līmenis audzis no 6,3% 2019.g. līdz 8,1% 2020.g.. Tomēr samazinājies IBD skaits (2020.g. 21,5 tūkst.), kā arī īpatsvars līdz 27,3 % 2020.g.. 2020.g. 30,1 % iedzīvotāju vecumā 15-74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi. Pret 2019.g., ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 9,8 tūkst. Jauniešu bezdarbs 2020.g. pieaudzis līdz 14,9 %. Nodarbinātības līmenis atšķīrās dažādos reģionos (Pierīgas -67,5%, Rīgas - 66,7%, Latgales - 5 =6,6%). Vecāka gadagājuma cilvēki ar novecojušām prasmēm saskaras ar vairāk grūtībām. Pieaugušo līdzdalība izglītībā un BD iesaiste aktīvajos nodarbinātības pasākumos zemāka nekā vidēji ES. 2019.g. veikts OECD pētījums⁶¹, kur sniegta analīze un rekomendācijas DT politikas pilnveidei. Plānotie ieguldījumi veicinās BD, DM un bezdarba RP personu konkurētspēju DT ar aktīvo nodarbinātības pasākumu atbalstu (t.sk. gados vecāku nodarbināto personu darbspēju saglabāšanai un nodarbinātībai), nelabvēlīgākā situācijā esošu BD un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanos sabiedrībā un DT, mazinot sociālās atstumtības riskus un veicinot vienlīdzīgas iespējas, kā arī nodrošinot vienlīdzību un kvalitatīvas darbavietas. Lai palielinātu nodarbinātību, plānots sniegt atbalstu sociālo uzņēmumu izveidei un ilgtspējīgai attīstībai, EURES tīkla darbības nodrošināšanai, kā arī DT institūciju veiktspējas stiprināšanai, sniegto pakalpojumu kvalitātes un izmaksu efektivitātes uzlabošanai, kontroles, uzraudzības, preventīvās kultūras darba tiesību un DA jomā sekmēšanai, t.sk. attīstot mūsdienīgas uz IT risinājumiem balstītas darba metodes. Atbalsts plānots grantu veidā darbībām, kas nenes peļņu, paredz publisko pakalpojumu attīstību un atbalstu subsidētajām darbavietām.
	4.3.4.SAM (ESO 4.8.) Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbinātību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām.	Latvijā ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES. 2019.g. nabadzības vai sociālās atstumtības RP 29,6% sieviešu un 24,6% vīriešu. Personas ar invaliditāti skar sociālā atstumtība, diskriminācija, ir negatīva pieredze ar dažādu pakalpojumu saņemšanu. Invaliditātes pensijas saņēmēji vecumā 18-24 gadi (33%), pakļauti augstam nabadzības riskam. Ilgstoša bezdarba, neveiksmīga darba meklēšanas pieredze 50+ gadu vecumā rada depresīvu sajūtu, veicina pašizolēšanos un pašdiskrimināciju. Vājas latviešu valodas zināšanas ir šķērslis trešo valstu pilsoņiem aktīvai sabiedriskajai darbībai pastāvīgo iedzīvotāju veidotās organizācijās un aktivitātēs⁶². Jāuzlabo informācija par pakalpojumiem, tāpat sadarbība starp sabiedrību un publiskās pārvaldes institūcijām. Pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru ierobežotā kapacitāte neļauj nodrošināt nepieciešamo iesaisti. Plānots radīt dažādām sabiedrības grupām pieejamus līdzvērtīgus produktus un pakalpojumus, kas uzlabos pilsonisko izglītību, veicinās dažādu grupu pārstāvniecības nostiprināšanos, jaunu līdzdalības metožu un rīku izstrādi, nodrošinot sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvniecības organizāciju kapacitātes stiprināšanu, kvalitatīvi uzlabojot sabiedrības iesaisti teritorijas attīstībā un lēmumu pieņemšanā. Plānota ģimenes un darba dzīves līdzsvarošana, lai atbalstītu cilvēkkapitāla attīstību, sekmētu spēju savienot darba pienākumus ar ģimenes dzīvi, kā arī atbalsta pasākumi diskriminācijas RP grupām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās, veicinātu vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanu un īstenošanu dažādās sabiedrības grupās. Tiks nodrošināti informatīvi, izglītojoši, metodiskā atbalsta pasākumi politikas veidotājiem, DD un sabiedrībai, veicinot vienlīdzīgas iespējas un nediskrimināciju. Minētie pasākumi plānoti garanta veidā, jo ieguldījumi paredz sadarbības attīstības pasākumus.
	4.3.6.SAM (ESO 4.12.) Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju. 4.4.1.SAM (ESO 4.12.) Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju, izmantojot sociālās inovācijas	Latvijā teju katrs piektais bērns pakļauts nabadzības riskam (2019.g. - 15.8% bērnu vecumā līdz 17 gadiem ). Visbiežāk - mājsaimniecībās, kurās tikai viens no vecākiem audzina apgādībā esošos bērnus (30,6%). Līdz ar to, plānots mazināt nabadzības risku bērniem, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem bērniem viņu pieaugšanas ceļā. Būtiskākie riski bērnu iekļaujošai integrācijai sabiedrībā - bērnu sociālā stratifikācija, ģimenes kā vērtības nozīmes mazināšanās, psihiskās attīstības līmeņu polarizācija, pirmsskolas vecuma bērnu intelektuālās attīstības forsēšana, socializācijas grūtības, prevencijas pakalpojumu trūkums. Tāpēc plānots paplašināt bērniem pieejamo atbalstu ar agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu, attīstot profilaksi un agrīno intervenci. Aktivitātes pozitīvi ietekmēs iekļaujošas izglītības un sabiedrības principu nostiprināšanos, uzlabos bērnu sasniegumus, dzīves kvalitāti, veselību, kā arī mazinās sociālās atstumtības, priekšlaicīgas skolas pamešanas riskus. Plānots attīstīt bērnu labklājības sistēmā iesaistīto speciālistu motivāciju un profesionālo kompetenci, sniegt psihoemocionālo un sociālo atbalstu ģimenēm. Risinot PII nepietiekamību, paredzēts atbalsts bērnu pieskatīšanas un pirmskolas izglītības pakalpojumu attīstībai privātajā sektorā, pozitīvi ietekmējot sociāli un ekonomiski mazaizsargātās sabiedrības grupas un reemigrāciju. Lai efektīvāk risinātu problēmas sociālo lietu jomās, ir paredzēts veicināt sociālo inovāciju - novatorisku un efektīvu pakalpojumu (t.sk. individuālu) veidā. Sociālo pakalpojumu pieejamība, daudzveidība un kvalitāte Latvijā joprojām ir nepietiekama, tāpēc plānots stiprināt sociālo pakalpojumu jomu, ieguldot, sociālo pakalpojumu inovācijās, palielinot pakalpojumu pārklājumu, daudzveidību un kvalitāti, t.sk. palielinot piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem cilvēkiem, kuri cieš no sociālās atstumtības. Atbalsts plānots grantu veidā, jo ieguldījumi novirzīti darbībām, kas veicina publisko pakalpojumu attītību, kas nenes peļņu.

5. Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību	5.1.1.SAM (RSO 5.1.) Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana	Latvijā ir trešās augstākās reģionālās attīstības atšķirības starp OECD valstīm; IKP uz iedzīvotāju starp reģioniem atšķiras līdz pat 3 reizēm. Atšķirības veido atšķirīgs kapitālo ieguldījumu apmērs (līdzīgi kā IKP un pievienotā vērtība atšķiras vairāk kā 2 reizes, augstākie rādītāji uz nodarbināto Pierīgā, zemākie - Latgalē). Rīgas plānošanas reģions piesaista lielāko nefinanšu investīciju apjomu - 76%. Ar teritoriāli pielāgotiem risinājumiem jāattīsta pakalpojumi, infrastruktūra, jāuzlabo to dzīves kvalitāte, uzņēmējdarbības vidi, veicinot līdzsvarotu attīstību reģionos. Kultūra ir būtiska attīstības veicināšanā (darbavietas, eksports, ienākumi), ļauj piedāvāt atšķirīgu saturu, biznesa iespējas. Stiprinot kultūras dimensiju, nodrošinot kultūras mantojuma saglabāšanu, aizsardzību un infrastruktūras izveidi, kultūrvēsturiskās, ainaviski vērtīgās teritorijas, unikāls Eiropas līmeņa mantojums, to saglabātība nākotnē būs būtisks dzīves vides kvalitātes rādītājs un sekmēs dzīves vietas izvēli. Atbilstoši NAP un RPP izaicinājumiem, plānots atbalsts integrētajās teritoriālajās stratēģijās definētajām FPT uzņēmējdarbības vides attīstībai, pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, nodrošinot atbilstību pašvaldību attīstības programmām. Jāpaaugstina attīstības plānošanas kapacitāte plānošanas reģioniem un ATR rezultātā izveidotajām pašvaldībām efektīvai resursu plānošanai (no pašvaldību kopbudžeta faktiskajiem izdevumiem 81,2% ir uzturēšanai). Ieguldījumi tiks veikti pilsētās/to FPT; nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros dzīvo 62% Latvijas iedzīvotāju (faktiskās dzīvesvieta uz 2020.g. sākumu, CSP). Publiskās uzņēmējdarbības infrastruktūras un ārtelpas attīstības, viedo pašvaldību atbalsts - grantu veidā (atbalsts plānots peļņu nenesošiem projektiem/ tirgus nepilnību novēršanai, pašvaldību pakalpojumu uzlabošanai). Kultūras pakalpojumu sniedzēju ieņēmumi nepārsniedz 50% no ikgadējā budžeta - atbalsts tiks sniegts granta veidā.
Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas	6.1.1. SAM Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos	Klimata pārmaiņu radītās negatīvās ietekmes mazināšanai un teritoriāli līdzsvarotas sociālekonomiskās pārkārtošanās veicināšanai, nepieciešams sniegt atbalstu sociālo, ekonomisko problēmu un vides seku risināšanai, ko rada pārkārtošanās uz 2030.g. izvirzītajiem ES enerģētikas un klimata mērķiem un klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050.g. saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem. Būtiski ievērot arī Padomes ieteikumu par taisnīgas pārkārtošanos uz klimatneitralitāti nodrošināšanu un RePowerEU mērķi par ES energosistēmas noturības palielināšanu, energoapgādes dažādošanu. Izaicinājums ir SEG emisiju samazināšana un CO₂ piesaistes palielināšana. Plānoti pasākumi kūdras nozares pārkārtošanai, ekonomikas dažādošanai, sociālekonomisko seku mazināšanai reģionos pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku. TPF ietvaros paredzēts samazināt SEG emisijas, piem., ieviešot energoefektīvus risinājumus uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras attīstībai, uzlabojot uzņēmumu energoefektivitāti, veicinot bezemisiju transportlīdzekļu iespējas. CO₂ piesaisti veicinoši pasākumi tiks nodrošināti ar degradēto purvu (t.sk. nerekultivēto vēsturisko kūdras ieguves vietu) rekultivāciju, t.sk. atgriežot teritorijas ekonomiskajā apritē. Pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku rezultātā prognozējamas strukturālās izmaiņas DT. Lai nepasliktinātu iedzīvotāju dzīves līmeni, nepieciešama atbilstoša kvalifikācijas iegūšanas, pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides piedāvājuma izveide. Piedāvājot integrētus risinājumus pārejas uz klimatneitralitāti radīto seku mazināšanai, būtiskas ir reģionu un pašvaldību zināšanas un prasmes. Atbalsts grantu veidā plānots darbībām, kas nav peļņu nesošas vai komerciāla rakstura, bet paredzētas tirgus nepilnību novēršanai vai vides kvalitātes uzlabošanai, veicinot klimatneitralitāti un klimatnoturīgumu. FI kombinācijā ar grantu plānots, lai sekmētu galasaņēmēju līdzdalību ekonomikas dažādošanā - uzņēmējdarbības zaļināšanai un produktu attīstībai TPTP identificētajos reģionos.

1.politikas mērķis "Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību"

1.1.prioritāte "Pētniecība un prasmes"

1.1.1. SAM "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" (RSO 1.1.)

(55) Atbalstāmās darbības: Pētniecības un attīstības cilvēkkapitāla kvantitatīvas un kvalitatīvas jaudas palielināšana publiskajā un privātajā sektorā:

a) investīcijas P&A cilvēkkapitāla stiprināšanā un ataudzē, lai nodrošinātu tautsaimniecības izaugsmei un transformācijai nepieciešamo pētniecības kapacitāti viedās specializācijas jomās vidējā termiņā, ieguldot doktorantūras un pēcdoktorantūras pētniecības grantos un doktorantūras skolu kapacitātes un sadarbības stiprināšanā, veidojot tās par dinamiskām platformām, kur tiekas un veido sadarbību akadēmiskā un biznesa vide, tai skaitā attīstot augsta līmeņa digitālās prasmes; kā arī investīcijas paredzētas izcila ārvalstu pētniecības personāla piesaistei (t.sk. stipendijas un granti pētniecībai), kas ap sevi veido jauno zinātnieku kopienas (pamats nākotnes kapacitātei) Latvijas ZI stratēģiskās specializācijas stiprināšanai, cilvēkresursu atjaunotnei un starptautiskai konkurētspējai un zināšanu apmaiņai, tostarp pārcelšanās pabalstiem;

b) zinātnieku un doktorantu mobilitātes, pieredzes apmaiņas un starptautisko sadarbību veicinošas aktivitātes viedās specializācijas jomās (t.sk. stipendijas un projektu finansēšana), kas nodrošina pieredzes pārņemšanu, ārvalstu speciālistu un pieredzējušu zinātnieku piesaisti darbam Latvijas zinātnē un kopsadarbības projektu izstrādi un īstenošanu, t.sk., veicinot projektu iesniegumu sagatavošanu un iesniegšanu programmā "Apvārsnis Eiropa", "Digitālā Eiropa" u.c. ES programmās;

c) investīcijas studentu inovācijas, uzņēmējspēju, tehnoloģiju un radošo prasmju pilnveidei kopsadarbībā ar industriju, fokusējoties uz zināšanu ietilpīgu produktu un pakalpojumu izstrādi (studentu inovāciju pieteikumu īstenošana), lai sekmētu radošumu un spējas inovācijas un uzņēmējdarbības jomā un nostiprinātu augstskolu kā zināšanu radīšanas, tehnoloģiju pārneses un inovācijas centrus gudrai izaugsmei.

(56) Pētniecības kvalitātes paaugstināšana:

a) komplekss atbalsta pasākumu klāsts starptautiskās sadarbības veicināšanai un sasaistei ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu: tostarp līdzfinansējuma nodrošināšana, resursu pārvietošana "Apvārsnis Eiropa" projektu īstenošanai, investīcijas dalībai Eiropas Partnerībās atbilstoši Latvijas stratēģiskajām prioritātēm (tai skaitā kopīgu pētniecības projektu īstenošana), kā arī sinerģijasmehānismu⁶³ nodrošināšana ar citām ES pētniecības programmām, tai skaitā pārfinansējot "Apvārsnis Eiropa" rezervē esošos virs kvalitātes sliekšņa novērtētos projektus.

b) investīcijas P&A pārvaldības un analītiskajā kapacitātē RIS3 vadībai un ieviešanas efektīvam monitoringam, tostarp stiprinot reģionālo dimensiju, starptautiskos sakarus un pārstāvniecību, kā arī stratēģisko komunikāciju, t.sk. ar ieinteresētajām pusēm un plašāku sabiedrību, kā arī zinātniskās kvalitātes ekspertīzes nodrošināšana P&I projektiem;

c) RIS3 P&I centru attīstībai un izveidei⁶⁴, kas balstīta Latvijas industrijas attīstības un transformācijas vajadzībās atbilstoši viedās specializācijas stratēģijai un pētnieku grupu kopsadarbībā (līdzīgi kā 2014.-2020.gadu plānošanas periodā tika izveidoti BBEC un CAMART2), investējot ZI P&A infrastruktūras attīstīšanā, tostarp demonstrācijas un testēšanas risinājumos, sadarbības un tīklošanās (outreach) pasākumos, kā arī zināšanu un pētniecības rezultātu plašākai nodošanai tautsaimniecības un RIS3 specializācijas jomu un horizontālo prioritāšu (t.sk. radošo industriju) izaugsmei, balstoties starptautiskā līmenī konkurētspējīgā zinātnē un starptautiskos P&I sadarbības tīklos. RIS3 P&I centri veidojas kā pētnieku grupu sadarbības platformas, neveidojot jaunas institūcijas.

(57) Pētījumi sabiedrības un ekonomikas transformācijai: investīcijas praktiskas ievirzes un sadarbības pētījumos⁶⁵, kas virza Latvijas RIS3 specializācijas jomu attīstību un tautsaimniecības transformāciju par labu produktiem ar augstu pievienoto vērtību un veicina integrāciju globālajās vērtību ķēdēs, kā arī risina sabiedrības izaicinājumus globālo izaicinājumu kontekstā.

(58) Zinātniskās darbības digitalizācija un dalība Eiropas Atvērtajā zinātnes mākonī: investīcijas vietējo digitālo infrastruktūru modernizācijā un dalībai Eiropas Atvērtajā zinātnes mākonī (t.sk. tehnisko risinājumu nodrošinājums, datu reprozotoriju izveide), attālināto pakalpojumu iegādē (t.sk. EOSC pakalpojumi), kompetenču pilnveidē un digitalizācijas veicināšanas pasākumos (t.sk. datu pārvaldnieku apmācību nodrošināšana, EOSC apmācību partnerība), kā arī Eiropas Atvērtā zinātnes mākoņa Partnerībās un dalībai Eiropas reģionālos kopprojektos par EOSC attīstību u.c.

(59) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(60) Galvenās mērķgrupas: Augstskolas, koledžas, studējošie, akadēmiskais personāls, zinātniskais personāls, zinātniskās institūcijas, saimnieciskās darbības veicēji, P&I izcilības centri, par P&A politikas plānošanu un ieviešanu atbildīgās valsts iestādes.

(61) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu vadībā un pasākumu īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija un SAM ietvaros īstenoto darbību kopums tiks vērsts uz informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošanu visām personu grupām.

(62) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvijas teritorija. Iespējama sadarbība ar ārvalsts zinātniskajām institūcijām un AII gan ES mērogā, gan pasaules mērogā.

(63) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Projektu īstenošanā iespējama sadarbība ar ārvalsts zinātniskajām institūcijām un AII ES mērogā, t.sk. Baltijas reģionā, kā arī pasaules mērogā.

(64) Finanšu instrumenti: N/A

1.1.2.SAM "Prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai" (RSO 1.4.)

(65) Atbalstāmās darbības: Augsta līmeņa digitālo prasmju nodrošināšana RIS3 jomās- mācību atbalsts augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei, tostarp bioinformātikas, kiberdrošības un mākslīgā intelekta jomā, starptautiska līmeņa datorzinātņu SP akadēmiskajam un zinātniskajam personālam kopsadarbībā ar industriju, kā arī īsāka cikla specializēto digitālo prasmju apguves moduļos uzņēmējiem u.c. speciālistiem. 1.1.2.SAM mācību atbalsts uzņēmumiem būs pieejams pēc Eiropas Digitālās inovācijas centru ekspertu veiktā uzņēmumu digitālā brieduma novērtējuma saņemšanas un identificētajām vajadzībām.

(66) Atbalsts prasmju pilnveidei uzņēmumiem un to darbiniekiem specializētu digitalizācijas jomu kursu apguvei. Balstoties uz Eiropas Digitālās inovācijas centru ekspertu veiktā uzņēmumu digitālā brieduma novērtējumu un identificētajām vajadzībām, uzņēmumiem un to darbiniekiem tiks nodrošinātas specializētas digitālo prasmju apmācības ar mērķi veicināt uzņēmumu konkurētspēju un efektivitāti caur darbinieku prasmju pilnveidošanu mūsdienīgu digitālo analītikas rīku, sistēmu un programmatūru izmantošanā, kā piem., uzņēmuma specifisku lietojumprogrammu apguve, datu analītikas kursi, e-komercijas prasmes, digitālais mārketings u.c.

(67) 1.1.2.SAM mācību atbalsts uzņēmumiem būs pieejams pēc uzņēmumu digitālā brieduma novērtējuma saņemšanas un identificētajām vajadzībām. Digitālā brieduma testu veikšana uzņēmumiem plānota 1.2.2.SAM, līdz ar to 1.1.2.SAM investīcijām būs savstarpēji papildinoša ietekme arī ar 1.2.2.SAM investīcijām. 1.1.2.SAM investīcijas veicinās arī sadarbību starp universitātēm un uzņēmumiem, stiprinot cilvēkresursu kapacitāti un nodrošinot iespējas attīstīt augsta līmeņa un specializētas digitālās prasmes un to pielietošanu praksē. Augsta līmeņa un specializēto digitālo prasmju apguves iniciatīva sagatavos izcilus speciālistus un līdz ar to palielinās gan Eiropas Digitālās inovācijas centru, gan to cilvēkresursu kapacitāti, kā arī uzņēmumos nodarbināto kapacitāti un uzlabos Latvijas spēju veiksmīgi piedalīties programmā "Digitālā Eiropa" u.c. programmās

(68) Inovāciju vadība RIS3 jomās: investīcijas prasmju attīstībai inovāciju vadībā specializētu mācību veidā saimnieciskās darbības veicējiem, AI un zinātnes institūcijām, lai palielinātu to spēju piedalīties interaktīvos un atvērtos inovāciju procesos, un nodrošinātu to inovētspēju.

(69) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(70) Galvenās mērķgrupas: Augstskolas, zinātniskās institūcijas, zinātniskais personāls, akadēmiskais personāls, studējošie, saimnieciskās darbības veicēji neatkarīgi no to lieluma.

(71) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu vadībā un pasākumu īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija un SAM ietvaros īstenoto darbību kopums tiks vērsts uz informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošanu visām personu grupām.

(72) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvijas teritorija.

(73) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A

(74) Finanšu instrumenti: N/A

1.2.prioritāte "Atbalsts uzņēmējdarbībai"

1.2.1. SAM "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" (RSO 1.1.)

(75) Atbalstāmās darbības: Pilna inovāciju cikla atbalsta nodrošināšana RIS3 specializācijas jomu ietvaros ar mērķi veicināt sadarbību starp triple-helix pārstāvjiem inovācijas procesa ietvaros, tādā veidā paaugstinot privāto P&A investīciju apjomu.

(76) Atbalsts uzņēmumiem jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai. Atbalsta nodrošināšana jaunu un inovatīvu produktu izstrādei, t.sk. digitalizācijas jomā, un attīstībai sadarbības veicināšanas aktivitātēm starp uzņēmējdarbības un pētniecības sektoru, partnerībām, internacionalizācijas aktivitātēm, t.sk. dalības veicināšanai ES līmeņa P&A programmās un platformās, u.c. atbalsts aktivitātēm, kas sekmēs inovāciju kapacitāti uzņēmējdarbības sektorā. Atbalsts uzņēmumiem (internacionalizācijas, sadarbības veicināšanas u.c. aktivitātes) ekosistēmu ietvaros, kurās ir novērojamas inovāciju kapacitātes pieauguma tendences. Atbalsta fokuss - uzņēmumi ar augstu inovācijas spēju un iepriekšēju pieredzi inovāciju projektu īstenošanā. Pasākuma ietvaros tiks nodrošināts līdzfinansējums Latvijas uzņēmumiem tādu inovāciju projektu īstenošanā, kuriem būs pieprasījums tirgū. Gadījumā, ja Latvijas uzņēmuma projekts atbildīs "Digitālā Eiropa" projekta atlases kritērijiem vai iegūstot "Seal of Excellence" zīmogu, taču tam netiks piešķirts finansējums (pamatojums - ierobežoti līdzekļi projektu uzsaukuma/ apakšprogrammas ietvaros), tiks izvērtēta Latvijas uzņēmuma projekta līdzfinansēšana šīs aktivitātes ietvaros.

(77) Būtisks rādītājs, kurš atspoguļo uzņēmumu inovācijas kapacitātes līmeni un potenciālu ir uzņēmumu sadarbības intensitāte ar citiem uzņēmumiem un pētniecības organizācijām inovāciju procesu ietvaros. Balstoties uz Eiropas Inovāciju pārskata (European Innovation Scoreboard) datiem, tikai 5,6% no Latvijas inovatīvajiem MVU inovācijas procesā ir sadarbojušies ar citām organizācijām⁶⁶. Tāpēc tiks atbalstīti pasākumi RIS3 specializācijas jomu ietvaros, kas sekmē sadarbību starp uzņēmumiem un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, pasākumi, kas sekmē zināšanu pārnesi par inovācijām un jaunākajām tehnoloģijām, pieredzes apmaiņas pasākumi un informatīvi pasākumi par sadarbības iespējām.

(78) Atbalsts internacionalizācijas kapacitātes stiprināšanai uzlabos arī Latvijas uzņēmumu inovāciju kapacitāti, piesaistot papildus līdzekļus P&A, veicinās zināšanu pārnesi starptautiskā līmenī, kā arī radīs labvēlīgus apstākļus ciešākai integrācijai globālās vērtību ķēdēs. Internacionalizācijas veicināšanai tiks atbalstītas eksporta veicināšanas aktivitātes (uzņēmumu atpazīstamības, mārketinga un komerciālās sadarbības sekmēšanas pasākumi u.c. eksporta veicināšanas aktivitātes) un aktivitātes dalības veicināšanai ES līmeņa pētniecības programmās un starptautiskos sadarbības tīklos (t.sk. atbalsts iekļūšanai konsorciju tīklos un grūti sasniedzamajos tirgos).

(79) Jaunu produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu attīstīšana un komercializācija - sniegt atbalstu uzņēmumiem, t.sk. sadarbībai ar pētniecības organizācijām (atbalsts inovāciju vaučeru veidā, atbalsts augsti kvalificēta darba spēka piesaistei (pētniecības ideju komercializācijai). Galvenais inovāciju vaučera mērķis ir veidot saikni starp MVU un publiskajām pētniecības institūcijām, kas, pirmkārt, sekmētu zināšanu tiešu pārnesi un, otrkārt, kļūtu par katalizatoru ilgtermiņa, padziļinātākas sadarbības veidošanai starp abām pusēm. Inovāciju vaučeri ir stimulējošs atbalsta instruments, ar kura palīdzību nodrošināt jaunu vai būtiski uzlabotu produktu vai tehnoloģiju attīstību, ciešā sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām. Komercializācijas projektu sagaidāmais rezultāts ir komercializēta tehnoloģija (prototipu izstrāde, patentu piešķiršana, licences līgumu slēgšanu un ieņēmumu gūšana). Atbalsta instrumenta ieviešanas modelis plānots atbilstoši iepriekšējā perioda ietvaros īstenotam pasākumam "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai". Atbalsts plānots grantu veidā, nodrošinot, komercializācijas stratēģijas izstrādi, komercializācijas piedāvājuma izstrādi un virzīšanu tirgū, tehniski ekonomisko priekšizpēti, prototipēšanu, rūpnieciskos pētījumus un eksperimentālo izstrādi, jaunu produktu un tehnoloģiju sertificēšanu, rūpnieciskā dizaina izstrādi, kā arī intelektuālā īpašuma tiesību nostiprināšanu u.c. darbības, veidojot sadarbību ar zinātniskajām institūcijām. Tāpat svarīgi ir turpināt sekmēt saimnieciskās darbības veicēju attīstību un konkurētspēju (t.i. veicināšanu, stimulēšanu, attīstīšanos, paātrināšanos), un finansējumu uzņēmējdarbības projektiem, kas paredz tehnoloģiskos vai rūpnieciskos neizdošanās riskus, tāpēc plānots turpināt nodrošināt akselerācijas pakalpojumus.

(80) Atbalsts ekosistēmu attīstībai. Pilnvērtīgas P&I pārvaldības ieviešana RIS3 specializācijas jomās, t.sk. RIS3 vērtības ķēžu ekosistēmu identificēšana un attīstīšana, iesaistot visus ar trīskāršās spirāles mijiedarbības modeļa konceptu (turpmāk - triple-helix) saistītos pārstāvjus un aktīvi veicinot sadarbību starp šiem pārstāvjiem, lai nodrošinātu vienotu stratēģisko virzību un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā. RIS3 specializācijas jomu ekosistēmu stratēģiju izstrāde, balstoties uz kurām tiks noteiktas stratēģiskās prioritātes (nozīmīgākās jomā pastāvošās iespējas un izaicinājumi) katrā no specializācijas jomām, un izstrādāto stratēģiju ieviešanas procesa nodrošināšana. LIAA un EM būs šo procesu nodrošinātājs. RIS3 ekosistēmu ietvaros praksē tiks nodrošināts uzņēmējdarbības atklājumu princips,

(81) RIS3 analītiskās kapacitātes stiprināšana, jo īpaši uzņēmējdarbības sektora ietvaros, kas sniegtu datos balstītu informāciju par uzņēmumu ekonomiskajiem rādītājiem, RIS3 aktivitāšu novērtējumu u.c. būtisku informāciju. Tādā veidā tiks nodrošinātas mērķētas publiskās investīcijas P&A RIS3 jomu ietvaros un paaugstināta publisko investīciju atdeve.

(82) Atbalsts uzņēmumu P&I aktivitātei: lai veicinātu P&I mērķu sasniegšanu un ņemot vērā finanšu tirgus nepilnību, plānots sniegt FI uzņēmumu inovatīvu tehnoloģiju attīstībai. FI pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā, t.sk. reģionos.

(83) Plānotās atbalstāmās darbības jaunu produktu attīstībai, t.sk. digitalizācijas jomā, un internacionalizācijai ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. Savukārt plānotās atbalstāmās darbības produktivitātes aizdevumiem inovatīvām iekārtām, P&A, tehnoloģiju pārnesei ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(84) Atbalsts finansējuma piesaistei kapitāla tirgos: plānots īstenot atbalsta pasākumu, kas sekmētu biržā kotēto uzņēmuma skaita pieaugumu, tādējādi sekmējot investīcijas dzīvotspējīgos un inovatīvos uzņēmumos, ļaujot tiem straujāk augt un attīstīties.

(85) Galvenās mērķgrupas: Mazie un vidējie saimnieciskās darbības veicēji (uzņēmumi), mazās vidējās kapitalizācijas sabiedrības (small mid-caps, ar darbinieku skaitu līdz 499), inovāciju klasteru dalībnieki, par inovācijas politikas izstrādi un īstenošanu atbildīgās iestādes, zinātniskās un pētniecības institūcijas, tehnoloģiju pārneses institūcijas. Vidējās kapitalizācijas sabiedrības (mid-caps, ar darbinieku skaitu līdz 3000) un lielie saimnieciskās darbības veicēji ar nosacījumu, ja tas ietver sadarbību minētajās aktivitātēs ar MVU P&I aktivitātēs (t.sk. pašvaldību un valsts kapitālsabiedrības). Papildus jaunu produktu attīstības un internacionalizācijas kontekstā atbalsta fokuss ir uzņēmumi ar augstu inovācijas spēju un iepriekšēju pieredzi inovāciju projektu īstenošanā. Atbalstu FI veidā var saņemt arī vidējās kapitalizācijas sabiedrības.

(86) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta programmās tiks piemēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju principi. Visi FI un plānotās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir vērstas uz biznesa projektu īstenošanu, atbilstoši to sagatavotības pakāpei - no idejas līdz biznesa paplašināšanai un izejai ārvalstu tirgos. Atbalsts būs pieejams dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa plānu īstenošanai.

(87) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Atbalsts tiks sniegts bez teritoriāliem ierobežojumiem, vienlaikus, ja attiecināms, atbalsts tiks balstīts uz reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas dokumentiem, nodrošinot sasaisti ar ieguldījumiem uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai reģionos.

(88) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Pasākuma "Atbalsts uzņēmumiem jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" ietvaros tiks veicināta Latvijas uzņēmumu starpreģionālā sadarbība ES ietvaros, kā arī tiks veicināta starpreģionālā pieredzes apmaiņa.

(89) Finanšu instrumenti: Lai nodrošinātu uzņēmumu P&A projektu īstenošanu, tiks nodrošināti granti jaunu produktu attīstībai, aizdevumi jaunu iekārtu un tehnoloģiju ieviešanai un tehnoloģiju pārnešanai, kombinētie aizdevumi inovatīvām iekārtām, aizdevumi P&A darbībām (tehnoloģiju attīstībai, prototipēšanai) un aizdevumi modernu tehnoloģiju pārnešanai. Inovatīvu iekārtu ieviešanas projektiem plānots sniegt atbalstu kombinēto finanšu instrumentu veidā - aizdevumu vai garantiju kombinējot ar kapitāla atlaidi, kas paredz pamatsummas dzēšanu līdz noteiktam apmēram no aizdevuma summas. FI pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā, t.sk. reģionos. FI valsts atbalsta pasākumu līdzīgi kā 2014.-2020.gada plānošanas periodā īstenos ALTUM, t.sk. piemērojot teritoriāli diferencētus atbalsta pasākumus.

1.2.2. SAM "Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai" (RSO 1.2.)

(90) Atbalstāmās darbības:

(91) Eiropas Digitālās inovācijas centru darbības nodrošināšanai (EDIC). Lai nodrošinātu jebkādu investīciju (piem., apmācību nodrošināšana, granti jauniem digitāliem produktiem un pakalpojumiem) efektīvu un jēgpilnu izmantošanu, uzņēmumiem tiks piedāvāts veikt digitālā brieduma novērtējumu, kā pieejamība tiks nodrošināta visā Latvijas teritorijā uzņēmumam griežoties pie EDIC vai reģionālo kontaktpunktu ekspertiem. EDIC nodrošinās digitālo prasmju apmācību satura sagatavošanu un piegādi gala labuma guvējiem. EDIC pamatmērķis ir veikt pirmreizējo uzņēmumu novērtējumu, kā rezultātā tiks piedāvāti standartizēti risinājumi, vai sniegta iespēja izstrādāt personalizētu digitālās attīstības ceļa karti ar EDIC konsorcija mentoru palīdzību, kas būs atkarīga no uzņēmuma izmēra, darbības jomas un digitālā brieduma līmeņa. Piedāvātie risinājumi (personalizēti vai standarta) nodrošinās mērķtiecīgu rīcības plānu, iekļaujot apmācību un sadarbību ar vietēja mēroga jomas ekspertiem, tālākas sadarbības procesā ar EDIC un tā pieejamajiem ekspertiem.

(92) EDIC izveide nacionālā mērogā ar reģionālo tvērumu spēs:

• Paaugstināt uzņēmumu izpratni par digitālo tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām konkurētspējas veicināšanai;

• Nodrošināt digitālās transformācijas procesu katrā uzņēmumā visā Latvijā ar reģinālo kontaktpunktu un infrastruktūras ieviešanu nacionālā mērogā;

• Nodrošināt Latvijas uzņēmumiem iespēju:

o Veikt digitālās attīstības stadijas novērtējumu (sākotnējais un otrreizējais digitālā brieduma tests, digitālās attīstības ceļa kartes, atzinuma sniegšana);

o Koordinēt un sniegt nepieciešamās apmācības uzņēmuma vadībai un tā darbiniekiem;

o Nodrošināt nepieciešamās infrastruktūras investīciju vajadzību identificēšanu;

o Veicināt tālāko starptautisko atpazīstamību, risinājumu testēšanu un specializētu prasmju apmācību;

o Testēt un veicināt jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģisko risinājumu radīšanu.

(93) Atbalsts EDIC darbībai tiks sniegts granta veidā. Atbalsts Eiropas līmeņa projektu uzsaukumos, kā, piemēram, dalībai "Digitālā Eiropa" programmā. Lai veicinātu jaunu digitālo produktu un pakalpojumu rašanos, uzņēmumiem tiks sniegts atbalsts jaunu augstu tehnoloģiju līmeņa digitālo produktu un pakalpojumu ieviešanai. Programma "Digitālā Eiropa" sniegs finansējumu projektiem piecās būtiskās jomās, t.i. - augstas veiktspējas datošana, mākslīgais intelekts, kiberdrošība, padziļinātas digitālās prasmes un plašas digitālo spēju izmantošanas nodrošināšana ekonomikā un sabiedrībā.

(94) Plānotās atbalstāmās darbības EDIC un reģionālajiem kontaktpunktiem ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. Savukārt plānotās atbalstāmās darbības jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā un individuālajām garantijām digitalizācijai un automatizācijai ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(95) Atbalsts uzņēmumu digitalizācijai: lai veicinātu digitālo mērķu sasniegšanu un ņemot vērā finanšu tirgus nepilnību, plānots sniegt FI uzņēmumu digitalizācijai. FI pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā, t.sk. reģionos.

(96) Galvenās mērķgrupas: Sabiedrība un saimnieciskās darbības veicēji -mazie, vidējie uzņēmumi, augstskolas, publiskais sektors, plānošanas reģioni un pašvaldības, personas, kas gatavojas uzsākt saimniecisko darbību, jaunuzņēmumi, biedrības un nodibinājumi. Saimnieciskās darbības veicēji, mazie, vidējie uzņēmumi, personas, kas gatavojas uzsākt saimniecisko darbību, jaunuzņēmumi, tāpat mazas vidējās kapitalizācijas sabiedrības (small mid-caps, darbinieku skaits līdz 499, un vidējas kapitalizācijas sabiedrības (mid-caps, ar darbinieku skaitu līdz 3000) saskaņā ar ERAF un KF regulas 5.panta 2. punktu) arī FI.

(97) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta programmās tiks piemēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju principi. Visi FI un plānotās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir vērstas uz biznesa projektu īstenošanu, atbilstoši to sagatavotības pakāpei - no idejas līdz biznesa paplašināšanai un izejai ārvalstu tirgos. Atbalsts būs pieejams dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa plānu īstenošanai.

(98) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Atbalsts tiks sniegts uzņēmējdarbības attīstībai bez teritoriāliem ierobežojumiem.

(99) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: EDIC programmas un tautsaimniecības digitalizācijas īstenošanas ietvaros tiks veicināta Latvijas uzņēmumu starpreģionālā sadarbība ES ietvaros ar nolūku, veidot specializētas pieredzes apmaiņas tādās jomās, kā mākslīgais intelekts, kiberdrošība un augstas veiktspējas datošana u.c. programmu ietvaros. FI programmās nav plānots atbalsts starpreģionālām darbībām, vienlaikus minētās aktivitātes veicinās uzņēmumu digitalizāciju, tādējādi stiprinot pārrobežu sadarbības iespējas un konkurētspējas pozīcijas starptautiskajos tirgos.

(100) Finanšu instrumenti: Individuālās garantijas gan MVU, gan vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem. Individuālās garantijas plānots sniegt aizdevumiem investīciju veikšanai, kas paredz jaunu tehnoloģiju ieviešanu un procesu digitalizāciju. FI pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā, t.sk. reģionos. FI valsts atbalsta pasākumus līdzīgi kā 2014.-2020.gada plānošanas periodā īstenos ALTUM, t.sk. piemērojot teritoriāli diferencētos pasākumus.

1.2.3. SAM "Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" (RSO 1.3.)

(101) Atbalstāmās darbības: Atbalsts inovācijas un uzņēmējdarbības motivācijai. Atbalsta mērķis ir motivēt uzsākt uzņēmējdarbību un motivēt pievērsties inovatīvu risinājumu izstrādei un lietošanai, tādējādi sekmējot inovatīvo uzņēmumu īpatsvaru ekonomikā. Atbalsts paredzēts nefinanšu veidā, nodrošinot pasākumus, apmācību programmas, seminārus, mārketinga aktivitātes un jaunrades viecināšanu inovācijās un uzņēmējdarbības uzsākšanas segmentā, t.sk., piešķirot godalgas. Atbalsts tiek fokusēts uz uzņēmējdarbības uzsācējiem, jaunuzņēmumiem, MVU it īpaši RIS3 specializācijas jomās.

(102) Atbalsts inkubācijas procesa nodrošināšanai vidēji augsto un augsto tehnoloģiju, un radošo industriju jomā (finanšu, nefinanšu atbalsta pasākumi) - sniegt atbalstu un veicināt ieinteresētību uzņēmējdarbības uzsākšanā, attīstīšanā, t.sk. esošiem uzņēmumiem, un biznesa komandu veidošanā, ar fokusu uz vai ar mērķi stiprināt izaugsmi vidēji augsto un augsto tehnoloģiju jomā un radošo industriju jomā, un sekmēt produktu un/vai tehnoloģiju ar augstu pievienoto vērtību radīšanu. Tiks nodrošināta inkubācijas pakalpojuma sasaiste un virzība uz P&A&I un produktiem ar augstu pievienoto vērtību, atbalsta instrumenta ieviešanu nodrošinot LIAA sadarbībā ar AII, pašvaldībām, kā arī ar radošo un tehnoloģiju industriju pārstāvjiem. Atbalsta ietvaros tiks sniegtas apmācības, mentorings, konsultācijas, atbalsts prototipa izstrādei, investīciju piesaistei tālākai attīstībai un tirgus izpētei, kā arī citi atbalsta veidi, tos pielāgojot klienta vajadzībām. Atbalstu paredzēts sniegt nefinanšu un grantu veidā.

(103) Atbalsts uzņēmumiem jaunu tirgu apgūšanai un eksporta veicināšanai - izveidot atbalsta mehānismu uzņēmumiem, lai tie varētu virzīt savus produktus/pakalpojumus globālajā tirgū, atbalstu vienlaikus arī fokusējot jaunuzņēmumu un zināšanu ietilpīgu, t.sk., tehnoloģiski intensīvo MVU eksportspējas un tūrisma veicināšanai. Atbalsts paredzēts grantu veidā, nodrošinot uzņēmumu un jaunuzņēmumu dalību starptautiskās izstādēs un nozares pasākumos, produktu pielāgošanai ārvalstu tirgiem, sertifikācijai, visa līmeņa sadarbības veidošanai un kapacitātes celšanai, kā arī dalībai digitālajās platformās.

(104) Granti tūrisma sadarbības tīkliem ir stimulējošs atbalsta instruments, ar kura palīdzību nodrošināt jaunu vai būtiski uzlabotu tūrisma produktu attīstību. Atbalstu plānots nodrošināt komerciālās sadarbības sekmēšanas pasākumiem (tai skaitā dalība starptautiskajās konferencēs un izstādēs), tirgus izpētei, pieredzes un zināšanu pārnesei, vizītēm pie ārvalstu partneriem, mārketinga aktivitātēm, tūrismu produktu izveidei (tai skaitā testēšana, prototipēšana, pētniecības organizāciju pakalpojumu iegāde), iesaistei starptautiskās sadarbības platformās un citas aktivitātēs.

(105) Visaptverošs atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai - atbalsts FI veidā saimnieciskās darbības veicēju izveidei, investīcijām dzīvotspējīgu projektu īstenošanai un apgrozāmajiem līdzekļiem ar mērķi veicināt šo uzņēmumu tehnoloģiskās kapacitātes pilnveidošanu attīstību un produktivitāti.

(106) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(107) Galvenās mērķgrupas: Sīkie (mikro), mazie, vidējie saimnieciskās darbības veicēji (uzņēmumi)fiziskas personas, jaunuzņēmumi. Atbalstu FI veidā (aizdevumi startam, izaugsmei un produktivitātes kāpināšanai, garantijām) izņēmumu kārtā, kas tiks noteikti atbalsta programmas līmenī, var saņemt arī mazās vidējās kapitalizācijas sabiedrības un vidējās kapitalizācijas sabiedrības. Atbalstu iespējkapitāla veidā paredzēts sniegt MVU.

(108) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta programmās tiks piemēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju principi. Visi FI un plānotās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir vērstas uz biznesa projektu īstenošanu, atbilstoši to sagatavotības pakāpei - no idejas līdz biznesa paplašināšanai un izejai ārvalstu tirgos. Atbalsts būs pieejams dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa plānu īstenošanai.

(109) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Atbalsts FI veidā tiks sniegts uzņēmējdarbības attīstībai bez teritoriāliem ierobežojumiem, nodrošinot reģionālo pārklājumu. Vienlaikus atbalsts grantu veidā tiks sniegts kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem, piemērojot 5.1.1.SAM teritoriālo pieeju.

(110) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: FI programmās nav plānots atbalsts starpreģionālām darbībām. SAM ietvaros nav plānotas pārrobežu vai transnacionālās aktivitātes.

(111) Finanšu instrumenti: Sēklas, izaugsmes stadijas iespējkapitāla un mezanīna investīcijas, daudzpakāpju iespējkapitāla fondi, t.sk. investīcijām MVU dalībai kapitāla tirgū, aizdevumi produktivitātes kāpināšanai, starta aizdevumi, t.sk., paredzot sadarbībā ar kvalificētiem iespējkapitāla investoriem ieguldījumu līdzfinansēšanu jaunuzņēmumos, portfeļgarantijas un individuālās garantijas. Akcelerācijas fonds - inovatīvu ideju un uzņēmumu attīstībai. Esošo uzņēmumu attīstībai ar izaugsmes potenciālu - sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla ieguldījumi, kā arī mezanīna fonds. Aizdevumi - projektiem un nozarēm ar augstāku riska pakāpi, arī, lai nodrošinātu jaunuzņēmumiem finansējumu starp iespējkapitāla investīciju piesaistes cikliem. Aizdevumi jaunu uzņēmumu izveidei un esošu attīstībai, neizslēdzot iespēju aizdevumiem apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, u.c. Aizdevumu garantijas - aizdevumiem augstāka riska projektos. FI pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā. FI īstenos ALTUM.

1.3.prioritāte "Digitalizācija"

1.3.1.SAM "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" (RSO 1.2.)

(112) Atbalstāmās darbības: publisko IS atvēršana izmantošanai privātajam sektoram, attīstot valsts pārvaldes un pašvaldību platformas, kas nodrošina datu apmaiņas, pakalpojumu digitalizācijas un procesu automatizācijas atbalsta infrastruktūru, t.sk. izveidojot reāllaika atvērto un kopīgi izmantojamo datu saskarņu platformas digitālo ekosistēmu, attīstot pakalpojumu automatizācijas risinājumus, t.sk. izmantojot mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijas uzņēmēju ērtībai, lai veicinātu ekonomikas digitalizāciju un jaunu, dzīves situācijās balstītu, proaktīvu inovatīvu privātā un publiskā sektora, tai skaitā biedrību un nodibinājumu un sociālo uzņēmumu pakalpojumu veidošanu.

(113) Ņemot vērā privātā sektora pieprasījumu un iedzīvotāju vajadzības, plānota valsts pārvaldes un pašvaldību IS un platformu, piemēram, elektronisko iepirkumu sistēmas, nacionālās digitālās uzticamības paltformas "digitālā maka" funkcionalitātes, atlaižu un subsīdiju pārvaldības platformas, datu pārvaldības platformas u.c., jaunu, uz lietotājiem orientētu funkcionalitāšu attīstība valsts pārvaldes un komercsektora efektīvas digitalizācijas atbalstam, kas paplašinās gan valsts, gan komerciālo pakalpojumu digitalizācijas iespējas. Piemēram, atlaižu un subsīdiju pārvaldības platforma papildus valsts un pašvaldību subsīdiju pārvaldības funkcionalitātei nodrošinās iespēju uzņēmumiem integrēt savus risinājumus efektīvai subsidētu pakalpojumu sniegšanai, kā arī atbalstīs uzņēmumu atlaižu (t.sk. lojalitātes programmu) risinājumus. Savukārt, datu pārvaldības platforma, sadarbojoties ar "digitālo maku", kalpos uzņēmumu digitālo pakalpojumu un procesu digitalizācijai, nodrošinot personu datu apstrādes atļauju efektīvu pārvaldību. Papildus tam, ka uzņēmumi varēs izmantot platformu valsts pārvaldes rīcībā esošo datu iegūšanas atļauju saņemšanai no privātpersonām, tā būs izmantojama arī datu apstrādes atļauju pārvaldībai arī bez tiešas saistības ar valsts pārvaldes datiem. Atlaižu, subsīdiju un datu apstrādes atļauju pārvaldības risinājumu pielietojums nav atkarīgs no konkrētām nozarēm, turpretī uz ģeotelpisko datu apstrādi orientētie valsts platformu risinājumi būs orientēti uz konkrētu nozaru uzņēmumiem, prognozējot būtisku ietekmi uz būvniecības, mežkopības un mežizstrādes (forestry) u.c. nozarēm, kā arī vidi ietekmējošo ražotāju digitālo integrāciju. Lai garantētu uzņēmumu reālo vajadzību īstenošanu valsts pārvaldes platformu izstrādes un ieviešanas ietvaros, uzņēmumu un NVO pārstāvji tiks iesaistīti projektu konsultatīvo padomju darbībā un projektu rezultāta rādītājos tiks prasīta risinājumu produktīva izmantošana arī privātajā sektorā.

(114) Dabīgo valodu tehnoloģisko risinājumu, kas balstīti mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumos, integrācija valsts platformās un pakalpojumos, nodrošinot runas sintēzes, virtuālo asistentu, automātiskās tulkošanas un teksta analīzes rīkus.

(115) Koplietošanas platformu darbināšanai nepieciešamās IKT infrastruktūras attīstība. Izveidoto valsts pārvaldes un pašvaldību koplietošanas platformu, kā arī citu šī SAM ietvaros izveidoto/pilnveidoto risinājumu lietotāju un administratoru apmācības, kas nepieciešamas risinājumu ieviešanai un pilnvērtīgai lietošanai.

(116) Datu atvēršana un koplietošana ar privāto sektoru - saistīto atvērto datu ekosistēmas un datu garantētas piegādes pakalpojuma izveide un ieviešana, datu kopu ar augstu pievienoto vērtību atvēršana. Tautsaimniecības dalībnieku rīcībā esošo datu atvēršana un pieejamības nodrošināšana kopīgai izmantošanai tautsaimniecības digitālajai transformācijai. Pakalpojumu digitalizācijas atbalsta infrastruktūras un valsts pārvaldes un pašvaldību sistēmu sadarbspējas pilnveide datu atvēršanai un pieejamībai komercsektoram, nodrošinot to kopīgu izmantošanu tautsaimniecības digitālajai transformācijai. IKT iespēju, t.sk. atvērto datu izmantošanas veicināšana.

(117) Vienota personas profila izveide uz iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām orientētu, proaktīvu un adaptīvu digitālo pakalpojumu sniegšanai un personas datu pārvaldībai un aizsardzībai.

(118) Uz tautsaimniecības digitālo transformāciju vērstu publisko pakalpojumu sniegšanas procesu pārveide un pakalpojumu izveide un attīstīšana, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, t.sk. mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumus, kā arī ieviešot datos balstītas prognozēšanas un lēmumu pieņemšanas pieeju pakalpojumu un procesu pāvaldībā un nodrošinot pilnvērtīgu informācijas vienreizes principa īstenošanu un radot iespēju procesu automatizācijai komercsektora dalībniekiem.

(119) Pakalpojumu digitālās infrastruktūras pilnveidošana, pielāgojot to pārrobežu pakalpojumu sniegšanai atbilstoši vienotās digitālās vārtejas prasībām, kā arī digitālo pakalpojumu piekļūstamības uzlabojumi. Komersantiem un iedzīvotājiem paredzēto valsts pārvaldes pakalpojumu pārveide pārrobežu pieejamības un sadarbspējas nodrošināšanai, procedūru vienkāršošanai, kā arī lietojamības uzlabojumiem.

(120) Valsts pārvaldes jomu (domēnu) un attīstāmo risinājumu arhitektūru projektēšana un attīstība atbilstoši Eiropas sadarbspējas satvara (EIF) principiem un ieteikumiem. Lai izvairītos no arhitektūras ierobežojumu radītām sadarbspējas, veiktspējas un izmaiņu neiespējamības problēmām, projektu īstenošanas ietvaros jāveic domēnu arhitektūras projektēšana un jānodrošina attīstāmo risinājumu arhitektūru iekļaušanās domēnu arhitektūrās.

(121) Koplietošanas platformu pakalpojumu integrācija platformu lietotāju, t.sk. uzņēmumu, informācijas sistēmās. Ievērojot valsts atbalsta nosacījumus, atbalsts koplietošanas platformu lietotāju IKT risinājumu pielāgošanai platformu izmantošana. Piemēram, atlaižu un subsīdiju pārvaldības platformas izmantošana var prasīt pielāgojumus tās lietotāju - pakalpojumu sniedzēju IKT risinājumos.

(122) Valsts pārvaldes inovācijas eko-sistēmas un vienota eksperimentēšanas ietvara izveide, nodrošinot, ka jaunveidojamo valsts pārvaldes un pašvaldību koplietošanas platformas, kā arī citu šī SAM ietvaros izveidoto/pilnveidoto risinājumu attīstība tiek veikta, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, t.sk., mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumi, inovācijas laboratoriju pakalpojumu izmantošana, starpsektoru inovāciju prototipu izstrāde, metodoloģiskās bāzes izveide un risinājumu sasaiste ar lietišķajiem pētījumiem, starpsektoru kompetences veicināšana, sasaiste starp nozaru politiku un uzņēmumu attīstības vajadzībām, platformu lietotāju iesaiste risinājumu izstrādē.

(123) Vienoto valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centru tīkla un vienoto konsultāciju dienestu pakalpojumu pilnveidošana, t.sk. to nodrošināšanai nepieciešamo IKT rīku un procesu pārveide.

(124) Starp plānotajiem digitālās transformācijas pasākumiem 1.3.1.SAM un AF finansējuma ietvaros tiks nodrošināta demarkācija, lai novērstu ieguldījumu savstarpēju pārklāšanos un nodrošinātu savstarpēju papildināmību. 1.3.1.SAM plānots atbalstīt tādu valsts platformu attīstību, kas veicinās uzņēmumu procesu digitalizāciju un jaunu, inovatīvu pakalpojumu veidošanu komercsektorā, bet valsts pārvaldes pamatdarbības procesu sistēmas, ko savu funkciju veikšanai izmanto tikai publiskais sektors, plānots attīstīt AF plāna ietvaros.

(125) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(126) Galvenās mērķgrupas: Privātais sektors, tai skaitā biedrības un nodibinājumi un sociālie uzņēmumi, visa Latvijas sabiedrība, valsts pārvalde, pašvaldības, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai), plānošanas reģioni.

(127) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: SAM īstenoto projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un spējām lietot tikai digitālus pakalpojumus u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Attīstot inovāciju ekosistēmu un īstenojot digitālo transformāciju, tiks pievērsta uzmanība specifisku darbību elektroniski pieejamās informācijas pielāgošanai, lai radītie vai transformētie gala produkti, pakalpojumi un rezultāti būtu pielāgoti personām ar FT vajadzībām un lietojumu scenārijiem (tiek uzlabota e-pakalpojumu pieejamība - gala lietojumi tiek veidoti ievērojot web pieejamības standartus), kā arī nodrošinot elektronisko pakalpojumu saņemšanas iespējas cilvēkiem bez digitālajām pamatprasmēm, nekļūstot par valsts IT sistēmu pastāvīgiem lietotājiem.

(128) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: SAM ietvaros nav noteikta specifiska mērķteritorija, kuras ietvaros tiek plānota tā ieviešana un tas tiks ieviests visā Latvijas teritorijā, dodot pievienoto vērtību visai sabiedrībai kopumā.

(129) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Paredzēts stiprināt Latvijas e-pārvaldes risinājumu sadarbspēju, līdztekus pilnveidojot pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un risinājumu savienojamību, veicināt informācijas apmaiņu starp dažādām nozarēm, piem., veselības un finanšu. Plānota sinerģija ar ESSBJR politikas jomas "Inovācija" ietvaros paredzētās aktivitātes Nr.2 "Digitālā inovācija un pārveide" ietvaros plānotajiem pasākumiem, kā arī citu ESSBJR aktivitāšu ietvaros paredzētajiem digitalizācijas pasākumiem, ņemot vērā, ka digitalizācija ir caurvijošs elements arī citās ESSBJR ietvertajās politikas jomās, kā arī ar citiem starptautiskiem sadarbības formātiem un to aktivitātēm.

(130) Lai tiktu nodrošināta iespēja ES mērogā tiešsaistē sniegt pakalpojumus un atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, plānots īstenot pasākumus Eiropas Digitālās programmas 2021.-2027.gadam un pakalpojumu pārrobežu pieejamības ieviešanai, kā arī piekļūstamības nodrošināšanai.

(131) Finanšu instrumenti: N/A.

1.4.Prioritāte "Digitālā savienojamība" (speciālā prioritāte, kas veltīta IKT savienojamībai)

1.4.1.SAM "Uzlabot digitālo savienojamību" (RSO 1.5.)

(132) Atbalstāmās darbības: Ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras izveide elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai galalietotājiem ("pēdējā jūdze"), izmantojot tehnoloģiski neitrālu pieslēgumu, kas atbalsta ilgtspējīgu nākamās paaudzes fiksēto, bezvadu un pavadoņu sakaru savienojamību, kā arī atvilces maršrutēšanas ("vidējās jūdzes") tīkla izveide baltajās teritorijās, lai veicinātu elektronisko sakaru pakalpojumu atbilstību Savienojamības paziņojuma mērķiem.

(133) Elektronisko sakaru tīklu pasīvās infrastruktūras izveide, kā arī infrastruktūras nodrošināšana ar nepieciešamo elektroapgādes infrastruktūru 5G savienojamības izvēršanai gar TEN-T tīkla sauszemes transporta ceļiem.

(134) Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra kiberaizsardzības nodrošināšana, tas ir, programmatūras nodrošinājums, lai ieviestu pakalpojumu ievainojamību pārvaldību, virtuālo mašīnu drošību; iekārtu un programmatūru nodrošinājums, lai ieviestu pakalpojumu lietotāju tīkla drošības un piekļuves risinājumus; iekārtu un programmatūru nodrošinājums, lai ieviestu pakalpojumu sistēmu un infrastruktūras iekšējā tīkla drošībai; programmatūru nodrošinājums, lai ieviestu drošības pakalpojumu platformu ar sensoriem un monitoringu IS uzraudzībai.

(135) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos.

(136) Galvenās mērķgrupas: elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāji - iedzīvotāji (mājsaimniecības), uzņēmumi, tostarp pašvaldību kapitālsabiedrības, kas nodrošina sabiedriskos pakalpojumus un uzņēmumi, kas intensīvi izmanto digitālos resursus, iestādes un sociālekonomiskie virzītājspēki (piem., skolas, bibliotēkas, pētniecības centri, biznesa centri, dzelzceļa stacijas, ostas, lidostas, ārstu prakses, slimnīcas, stadioni).

(137) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana visām personu grupām. Attīstot elektronisko sakaru pakalpojumu infrastruktūru, tiks nodrošināta to piekļūstamība, tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi plaša patēriņa produktiem un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.

(138) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.

(139) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A

(140) Finanšu instrumenti: N/A.

2. tabula (2) 1. Politikas mērķa iznākuma rādītāji

Prioritāte	SAM	Fonds	ID	Rādītājs	Mērvienība	Starpposma vērtība (2024)	Plānotā vērtība (2029)
1.2.prioritāte	1.2.1.SAM	ERAF	RCO 01	Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi)	Uzņēmumu skaits	19	540
1.2.prioritāte	1.2.2.SAM	ERAF	RCO 01	Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi)	Uzņēmumu skaits	102	1 810
1.2.prioritāte	1.2.3.SAM	ERAF	RCO 01	Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi)	Uzņēmumu skaits	188	1 392
1.2.prioritāte	1.2.1.SAM	ERAF	RCO 02	Ar grantiem atbalstītie uzņēmumi	Uzņēmumu skaits	19	313
1.2.prioritāte	1.2.3.SAM	ERAF	RCO 02	Ar grantiem atbalstītie uzņēmumi	Uzņēmumu skaits	40	405
1.2.prioritāte	1.2.1.SAM	ERAF	RCO 03	Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi	Uzņēmumu skaits	6	60
1.2.prioritāte	1.2.2.SAM	ERAF	RCO 03	Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi	Uzņēmumu skaits	15	60
1.2.prioritāte	1.2.3.SAM	ERAF	RCO 03	Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi	Uzņēmumu skaits	85	565
1.2.prioritāte	1.2.1.SAM	ERAF	RCO 04	Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi	Uzņēmumu skaits	53	167
1.2.prioritāte	1.2.2.SAM	ERAF	RCO 04	Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi	Uzņēmumu skaits	87	1 750
1.2.prioritāte	1.2.3.SAM	ERAF	RCO 04	Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi	Uzņēmumu skaits	63	422
1.2.prioritāte	1.2.3.SAM	ERAF	RCO 05	Atbalstītie jaunie uzņēmumi	Uzņēmumu skaits	57	327
1.1.prioritāte	1.1.1. SAM	ERAF	RCO 06	Atbalstītajos pētniecības objektos strādājošie pētnieki	Pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents)	136	265
1.1.prioritāte	1.1.1. SAM	ERAF	RCO 07	Pētniecības organizācijas, kas piedalās kopīgos pētniecības projektos	Pētniecības institūciju skaits	10	20
1.1.prioritāte	1.1.1. SAM	ERAF	RCO 08	Pētniecības un inovācijas aprīkojuma nominālā vērtība	euro	0	48 375 000
1.1.prioritāte	1.1.1. SAM	ERAF	RCO 10	Uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām	Saimnieciskās darbības veicēju skaits	10	32
1.2.prioritāte	1.2.1.SAM	ERAF	RCO 10	Uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām	Uzņēmumu skaits	0	38
1.3.prioritāte	1.3.1.SAM	ERAF	RCO 13	Uzņēmumiem izstrādāto digitālo pakalpojumu, produktu un procesu vērtība	euro	0	88 095 934
1.1.prioritāte	1.1.1. SAM	ERAF	i.1.1.1.a	Iestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei augstākajā izglītībā un pētniecībā	Iestāžu skaits, kuras saņēmušas finansējumu digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei pētniecībā un augstākajā izglītībā	1	1
1.3.prioritāte	1.3.1.SAM	ERAF	RCO 14	Publiskā sektora iestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei	Iestāžu skaits	0	20
1.2.prioritāte	1.2.3.SAM	ERAF	RCO 15	Radītā inkubācijas kapacitāte	Inkubatorā uzņemto dalībnieku skaits (kumulatīvi pirmsinkubācija un inkubācija)	48	384
1.1.prioritāte	1.1.2. SAM	ERAF	RCO 101	MVU, kas investē prasmēs pārdomātai specializācijai, industriālai pārejai un uzņēmējdarbības veicināšanai	Saimnieciskās darbības veicēju skaits	0	1690
1.1.prioritāte	1.1.2. SAM	ERAF	i.1.1.2.a.	Uzņēmumi, kas nav MVU, kas investē prasmēs pārdomātai specializācijai, industriālai pārejai un uzņēmējdarbības veicināšanai	Saimnieciskās darbības veicēju skaits	0	75
1.4.prioritāte	1.4.1.SAM	ERAF	RCO 41	Papildu mājokļi ar piekļuvi ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklam	Mājsaimniecību skaits	0	16 000
1.4.prioritāte	1.4.1.SAM	ERAF	RCO 42	Papildu uzņēmumi ar piekļuvi ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklam	Uzņēmumu skaits	0	5000
1.4.prioritāte	1.4.1.SAM	ERAF	i.1.4.1.a	Ar projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no kopējā 1.4.1. SAM ES fondu finansējuma	%	30	100

3. tabula (3) 1. Politikas mērķa rezultātu rādītāji

Prioritāte	SAM	Fonds	ID	Rādītājs	Mērvienība	Bāzes vērtība	Bāzes vērtības gads	Plānotā vērtība (2029)	Datu avots
1.1. prioritāte	1.1.1.SAM	ERAF	RCR 102	Atbalstītajās struktūrās izveidotās pētniecības darbvietas	Pētniecības darbavietu skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents)	0	2020	107	Projektu dati
1.1. prioritāte	1.1.1.SAM	ERAF	RCR 02	Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti)	euro	0	2020	14 036 640	Projektu dati
1.1. prioritāte	1.1.2.SAM	ERAF	RCR 02	Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti)	euro	0	2020	3 780 000	Projektu dati
1.2. prioritāte	1.2.3. SAM	ERAF	RCR 01	Jaunradīto darba vietu skaits atbalstītajos uzņēmumos, pilnslodzes ekvivalents	Jauno darba vietu skaits	0	2020	1 000	Projektu dati
1.2. prioritāte	1.2.1. SAM	ERAF	RCR 02	Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti)	euro	0	2020	118 724 634	Projektu dati
1.2. prioritāte	1.2.2. SAM	ERAF	RCR 02	Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti)	euro	0	2020	20 000 000	Projektu dati
1.2. prioritāte	1.2.3. SAM	ERAF	RCR 02	Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti)	euro	0	2020	161 931 842	Projektu dati
1.3.prioritāte	1.3.1.SAM	ERAF	RCR 11	Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji	Lietotāju (saimnieciskās darbības veicēju) skaits, kuri ir transformējuši savus procesus.	0	2020	914	Projektu dati. Informācija no institūcijām (t.sk. kapitālsabiedrībām, kas pilda valsts deleģētas funkcijas), kas attīstījušas digitālas platformas, kuras savu digitālo produktu attīstībai izmanto uzņēmumi.
1.1.prioritāte	1.1.1.SAM	ERAF	r.1.1.1.a	Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji	Iestāžu skaits	0	2020	22	Projektu dati
1.2.prioritāte	1.2.2.SAM	ERAF	RCR 13	Uzņēmumi, kas panākuši augstu digitālo intensitāti	Uzņēmumu skaits	0	2020	1 750	VID finanšu pārskati; CSP; UR; projektu dati; provizoriskais aizdevumu skaits
1.2.prioritāte	1.2.3.SAM	ERAF	RCR 17	Jauni uzņēmumi, kas joprojām darbojas tirgū	Uzņēmumu skaits	0	2020	192	Projektu dati
1.1.prioritāte	1.1.2.SAM	ERAF	RCR 98	MVU darbinieki, kuri iziet apmācību prasmju pilnveidei pārdomātas specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanas nolūkā (pēc prasmju veida: tehniskas, vadības, uzņēmējdarbības, zaļās un citas prasmes)	MVU darbinieku skaits	0	2020	1539	Projektu dati
1.4.prioritāte	1.4.1.SAM	ERAF	RCR 53	Mājokļi, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam	Mājsaimniecību skaits	0	2020	8000	Informācija no elektronisko sakaru tīkla operatora vai elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras un pakalpojuma kartēšanas rīka dati
1.4.prioritāte	1.4.1.SAM	ERAF	RCR 54	Uzņēmumi, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam	Uzņēmumu skaits	0	2020	2 500	Informācija no elektronisko sakaru tīkla operatora vai elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras un pakalpojuma kartēšanas rīka dati

2.politikas mērķis "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs"

2.1.Prioritāte "Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām"

2.1.1.SAM "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" (RSO 2.1.)

(141) Atbalstāmās darbības: Dzīvojamo ēku, kā daudzdzīvokļu, privātmāju un neliela skaita ēku kompleksu, atjaunošana, paaugstinot energoefektivitāti un sasniedzot vismaz 30% enerģijas ietaupījumu un veicinot virzību uz nulles enerģijas ēkām, t.sk., ietverot arī centralizētajā, lokālajā un individuālajā apkurē izmantoto apkures iekārtu nomaiņa pret modernākām un efektīvākām iekārtām, kā arī palielinot AER izmantošanu ēkās un ne-emisiju tehnoloģiju (tehnoloģijas, kurās enerģijas ražošanā netiek radītas emisijas) uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem, ja tā ir ekonomiski pamatota, vienlaikus atbalstot vides pieejamības uzlabošanas pasākumu īstenošanu, atbilstoši būvnormatīvos noteiktajām prasībām. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar AF 1.2.1.1.i.investīciju "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu".

(142) Valsts un pašvaldību, t.sk. valstij un pašvaldībām piederošu kapitālsabiedrību, pašvaldības kontrolētu privātu kapitālsabiedrību īpašumā esošo ēku energoefektivitātes paaugstināšana, ēku energosertifikācija un būvdarbi energoefektivitātes palielināšanai, t.sk., viedās pārvaldības risinājumi, sasniedzot primārās enerģijas ietaupījumu 30% apmērā un veicinot virzību uz nulles enerģijas ēkām, vienlaikus izvērtējot projektiem piemērot ieguvumu un izmaksu efektivitātes un gandrīz nulles enerģijas ēku kritērijus. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar AF 1.2.1.4.i.investīciju "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās" un 1.2.1.3.i investīciju "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti".

(143) Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu infrastruktūras modernizācija un uzlabošana, ietverot arī investīcijas viedā energovadībā, videi draudzīgos ilgtermiņa apsaimniekošanas risinājumos enerģijas taupīšanai vai ieguvei no AER, un videi draudzīgas izglītības iestādes darbības demonstrējumu, etalonveidošanas iniciatīvās, prioritāri atbalstot projektus, kuros plānots sasniegt primārās enerģijas ietaupījumu ne mazāk kā 30% apmērā.

(144) Esošo rūpnieciskās ražošanas jaudu modernizēšana, uzstādot energoefektīvākas ražošanas un ražošanu nodrošinošas blakusprocesu iekārtas; ražošanas ēku un teritoriju energoefektivitātes uzlabošana, ražošanas ēku teritorijā esošo iekšējo un ārējo inženiertīklu un inženiersistēmu nomaiņa pret energoefektīvākām. Atbalsts tiks sniegts FI (t.sk. aizdevuma) veidā. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar AF 1.2.1.2.i.investīciju "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā, ko nacionāli plānots ieviest kombinētā finanšu instrumenta veidā".

(145) Gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu uzstādīšana siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas vai rūpnieciskās ražošanas stacionārās sadedzināšanas iekārtām.

(146) Energoefektivitātes paaugstināšana centralizētajā, lokālajā un individuālajā siltumapgādē un aukstumapgādē, iespēju robežās ievērojot aprites ekonomikas principus; AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošana centralizētajā siltumapgādē, siltumenerģijas pārvades tīklu energoefektivitātes paaugstināšana. Saskaņā ar NEKP Latvija plāno palielināt AER īpatsvaru siltumapgādē un aukstumapgādē, modernizējot uzstādītās biomasas izmantošanas iekārtu jaudas, palielinot uzstādīto siltumsūkņu un aukstumsūkņu jaudas, kā arī palielinot saules enerģijas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā. Individuālajā un lokālajā siltumapgādē izmantojamo kurināmo koksni patērējošo iekārtu vecums pārsniedz 25 gadus un daudzos gadījumos to īpašnieki plāno šo iekārtu nomaiņu ar jaunākām, efektīvākām iekārtām. Lai ilgtermiņā nodrošinātu, ka AER īpatsvars tiek paaugstināts, ir jāveicina individuālās un lokālās siltumapgādes energoefektivitāte, sniedzot atbalstu to atjaunošanai vai izbūvēšanai, uzsvaru liekot uz kompleksiem risinājumiem - siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes uzlabošana, un vienlaicīgi pilnīgu vai daļēju izmantotās tehnoloģijas nomaiņu uz AER tehnoloģijām (īpaši ne-emisiju AER tehnoloģijām). Šādas iekārtas var būt ne tikai koksni patērējošas, bet arī cita veida iekārtas - siltumsūkņi, saules kolektori, vēja ģeneratori, u.c. Šobrīd lielākā daļa pašpatērētāju elektroenerģijas ražošanai ir uzstādījusi saules paneļus. Savukārt starp siltumenerģijas ražošanas ne-emisiju iekārtām populārākie ir dažāda veida siltumsūkņi un saules kolektori. Izvērtējot investīcijas tiks ņemti vērā izmaksu lietderības faktori - labākā attiecība starp piešķirto ES fondu līdzekļu apjomu uz 1 MWh enerģijas vai 1 MW uzstādītās jaudas. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar 2.2.3.SAM "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" atbalstu sadedzināšanas iekārtu nomaiņu mājsaimniecībās. Tāpat tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar AF pasākumiem energoefektivitātes jomā (investīcijas 1.2.1.1.i "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu", 1.2.1.2.i "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un P&A aktivitātes (t.sk. bioekonomikā))", 1.2.1.3.i "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti", 1.2.1.4.i "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās").

(147) Klimata neitrāliem risinājumiem profesionālās izglītības iestāžu un koledžu izglītības infrastruktūrā atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. Plānotās atbalstāmās darbības pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstinošai ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā AF paredzētās vadlīnijas NBK novērtējuma veikšanai un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. Savukārt plānotās atbalstāmās darbības dzīvojamo ēku, rūpniecības ēku komersantiem, valsts un kultūras ēku energoefektivitātes uzlabošanai, atbalstam komersantiem un lokālajā un individuālajā siltumapgādē un aukstumapgādē ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos.

(148) Galvenās mērķgrupas: Dzīvojamo māju īpašnieki un īpašnieku biedrības, energokopienas, energopakalpojumu sniedzēji (ESKO)⁶⁷, nekustamo īpašumu attīstītāji, ciematu īpašnieki. Valsts institūcijas, valsts kapitālsabiedrības (ja īpašumtiesības pieder valstij un ēku izmanto pārvaldes, izglītības, kultūras, veselības vai sociālo funkciju veikšanai), biedrības, nodibinājumi (ja ēkā veic valsts deleģētus uzdevumus vai pienākumus sociālā jomā), plānošanas reģioni, pašvaldības, to iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības. Profesionālās izglītības iestādes, koledžas, koledžu un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi, valsts augstskolas, tās aģentūras, valsts zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona un zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona, kas ir valsts dibinātas universitātes pārraudzībā. Uzņēmumi; centralizētās, lokālās siltumapgādes patērētāji, individuālās siltumapgādes patērētāji, privātā sektora, kas nodrošina siltumapgādes un aukstumapgādes pakalpojumus, pašvaldības, rūpniecības uzņēmumi.

(149) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Veicot ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā un SEG emisiju samazināšanā, t.sk. publiski pieejamo ēku, tostarp dzīvojamo ēku, kā daudzdzīvokļu, privātmāju un neliela skaita ēku kompleksu, energoefektivitātes uzlabošanā, tiks nodrošināta vides un informācijas pieejamība personām ar FT, ievērojot būvnormatīvos noteiktās prasības. Ņemot vērā, ka personām, kas pakļautas enerģētikas nabadzības riskam, ir grūtāk iesaistīties dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanā, tām tiks nodrošināts pieejamāks atbalsts (kompensējošie pasākumi), lai viņu iespējas būtu vienlīdzīgas ar citām sabiedrības grupām.

(150) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, tai skaitā ieguldījumi pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanā saskaņā ar pašvaldību attīstības plānošanas dokumentiem.

(151) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Baltijas Jūras reģiona ietvaros tiek turpināta Baltijas līderu programmā (kas veidota sadarbībā ar Zviedru Institūtu), veicot secīgu sanāksmju un diskusiju sēriju, kas salīdzinās Baltijas jūras reģiona dalībvalstu praksi, realizējot daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektus. Kā rezultātā tiek plānots ne tikai salīdzināt procesus, bet arī izskatīt procesu optimizācijas iespējas un meklēt inovatīvus FI programmas mehānismus. Plānots līdzdarboties Zviedru Institūta Seed Money projektā, kura rezultātā tiks veikta institūciju kartēšanu, kas strādā pie energoefektivitātes veicināšanas un darbojas Baltijas reģiona valstīs. Kā arī vēl vienā Zviedru Institūta Seed Money projektā ir plānots salīdzināt un analizēt energoefektivitātes komunikācijas stratēģijas no Baltijas jūras reģiona valstu prakses, apkopot vispārēju komunikācijas stratēģiju ekspertu pieejas un izstrādāt, uz tām balstītu, Baltijas jūras reģionam piemērotu stratēģiju, kas varētu uzlabot, veicināt un nodrošina komunikāciju par energoefektivitāti Baltijas jūras reģionā.

(152) Līdzdarbība INTERREG līdzfinansētajā projektā "CAMS Platform", kuras mērķis ir pētīt, kā uzlabot energoefektivitātes pasākumus un tādā veidā palielināt būvniecības nozares elastību un noturību pret klimata pārmaiņu radīto negatīvo ietekmi, kā uzlabot energoauditu veikšanas procesu, kā arī izstrādāt pieejamu energoauditu datu bāzi un vienotus energoefektivitātes kritērijus ēkām.

(153) Finanšu instrumenti: Atbalsts dzīvojamo ēku (daudzdzīvokļu, privātmāju un neliela skaita ēku kompleksu) atjaunošanai un atbalsts komersantiem tiks īstenots kā FI (aizdevumi, garantijas) kombinācijā ar dotāciju. Citiem atbalstiem tiks vērtēta iespēja izmantot FI (aizdevumi, garantijas) un dažādu atbalsta formu kombināciju (t.sk., iespēju izmantot ESKO).

2.1.2.SAM "Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana - biometāns" (RSO 2.2.)

(154) Atbalstāmās darbības: Kompetences un kapacitātes celšana AER un gaisa piesārņojuma jautājumos (izglītoti/sagatavoti projekta rakstītāji, ekspertu pieejamība, projektu vadītāji). Saskaņā ar NEKP, lai paplašinātu personu loku, kas iesaistās AER ražošanā, būtiski ir nodrošināt atbilstošu regulējuma ietvaru, kas šādas iniciatīvas veicina.

(155) Biogāzes attīrīšanas (biometāna ražošanas) iekārtu uzstādīšana, lai aktivizētu biogāzes pārveidi par biometānu un tādējādi mazinātu fosilo energoresursu izmantošanu. Biometāna transportēšanai vai uzpildei nepieciešamās infrastruktūras izveide, t.sk., izveidojot pieslēgumus pie gāzes pārvades vai sadales tīkliem.

(156) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. Atbalsts tiks sniegts tikai moderna biometāna ražošanai atbilstoši ilgtspējības un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas kritērijiem, kas noteikti Direktīvas 2018/2001 29. pantā.

(157) Galvenās mērķgrupas: Uzņēmumi, t.sk. sadzīves atkritumu poligoni, kooperatīvi, energokopienas (tai skaitā energokopienas lauku apvidos), biogāzes ražotāji.

(158) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.

(159) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.

(160) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A

(161) Finanšu instrumenti: Investīcijas tiks īstenotas, izmantojot kombinēto atbalstu (aizdevumi, garantijas kombinācijā ar grantu).

2.1.3.SAM "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" (RSO 2.4.)

(162) Atbalstāmās darbības: SAM ietvaros paredzētas investīcijas, lai novērstu, pielāgotos un reaģētu uz klimata pārmaiņām.

(163) Zaļās un zilās infrastruktūras risinājumu (piem., zaļās sienas, jumtu dārzi, peldošās salas, caurlaidīgi segumi, ēnu sniedzoši koki u.c.) u.c. pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu (piem., dzeramā ūdens piekļuves vietas, pilsētu lietus ūdens noteces sistēmas u.c.), t.sk. izmantojot arī kombinācijā ar pelēkās infrastruktūras risinājumiem, īstenošana atbilstoši vietējām (pašvaldību) klimata pielāgošanās stratēģijām (pašvaldības attīstības programmas sastāvdaļa)⁶⁸, risinot sabiedrības un vides problēmas un nodrošinot pozitīvu ietekmi tādās reģionālai attīstībai būtiskās jomās kā vietējās ekonomikas attīstība un pakalpojumu efektivitāte (izņemot tās aktivitātes, ko paredz plūdu riska pārvaldības plāni nacionālas nozīmes pasākumu plūdu un krasta erozijas risku novēršanai). Atbalsts paredzēts arī ieguldījumiem esošajās dabas un apstādījumu teritorijās, kas ir nozīmīgs zaļās un zilās infrastruktūras tīklojuma pamatelements, t.sk. Baltijas jūras piekrastē. Paredzēts noteikt papildu nosacījumu par pozitīvu ietekmi uz reģionālo attīstību, piem., vērtēt, vai atbalsta piesaistes rezultātā pieejamie (atbrīvotie) pašvaldības budžeta līdzekļi tiks novirzīti investīcijām uzņēmējdarbības veicināšanā vai pakalpojumu efektivitātē.

(164) Pasākumi aizsardzībai pret plūdiem, primāri nacionālās nozīmes plūdu riska teritorijās⁶⁹, kas noteikti atbilstoši nacionālajiem plūdu riska pārvaldības dokumentiem⁷⁰:

a) daudzfunkcionālu zaļās un zilās infrastruktūras risinājumu izveide plūdu riska novēršanai un pielāgošanās tam, ietverot dabisko vai daļēji dabisko dzīvotņu un ekosistēmu atjaunošanu (piem., purvu ekosistēmu vai palieņu gar upēm atjaunošana, hidromorfoloģisko šķēršļu demontāža) vai jaunu uz dabas sistēmām balstītu risinājumu ieviešana (piem., mākslīgās mitraines, kaskādes dīķi, biofiltri u.c.), kā arī pilsētu lietus ūdens noteces sistēmu izveide, paplašināšana un pārbūve (piem., caurlaidīgu segumu izbūve, zaļie jumti, u.c.);

b) kombinēti infrastruktūras risinājumi vietās, kurās zaļās un zilās infrastruktūras pasākumi vien nevar nodrošināt pietiekamu aizsardzību, vai aizsargbūvju, t.sk. hidrotehnisko būvju un pilsētu lietus ūdens noteces infrastruktūras izveide, paplašināšana un pārbūve vietās, kurās zaļās un zilās infrastruktūras pasākumi nav iespējami.

(165) Prioritāri īstenojami zaļās un zilās infrastruktūras risinājumi vai arī kombinētās infrastruktūras izbūve, kas papildināta ar dabā balstītu risinājumu elementiem. Primāri atbalstāmi tādi risinājumi, kas preventīvi novērš plūdu risku. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstāmo darbību un objektu līmenī) ar AF pasākumiem pretplūdu un katastrofu pārvaldības jomā (investīcijas 1.3.1.1.i "Glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšana, īpaši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizācija", 1.3.1.2.i "Plūdu risku mazināšana infrastruktūrā").

(166) Krasta erozijas risku mazinoši pasākumi, t.sk. prioritāri zaļo risinājumu piemērošana (piem., mākslīgo kāpu veidošana, akmeņu krāvumi, veģetācijas izveide vai atjaunošana) vai kombinētas un hibrīda infrastruktūras ierīkošana, galveno uzmanību pievēršot pasākumiem, kas paredzēti pilsētu un blīvi apdzīvotu vietu aizsardzībai, primāri atbalstot objektus, kas novērš vai mazina vislielāko potenciālo kaitējumu videi un risku iedzīvotāju drošībai, labklājībai un veselībai. Pieļaujama aizsargbūvju un infrastruktūras izveide, paplašināšana un pārbūve vietās, kurās zaļās un zilās infrastruktūras pasākumi vai kombinētie pasākumi nav iespējami.

(167) Katastrofu risku mazināšanai un preventīvo darbību veikšanai SAM ietvaros plānots veikt investīcijas VUGD katastrofu pārvaldības tehniskās kapacitātes attīstībā un stiprināšanā, prevencijas pasākumu paplašināšanā, IKT risinājumu ieviešanā un kopējās reaģētspējas uzlabošanā:

a) specializētā ugunsdzēsības un glābšanas autotransporta iegādē;

b) specializēto TL remonta bāzes būvniecībā;

c) katastrofu zaudējumu datubāzes izveidē un ieviešanā;

d) agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidē un ieviešanā;

e) stacionāro un pārvietojamo praktisko apmācības telpu iekārtošanā (Drošības klases).

(168) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā AF paredzētās vadlīnijas NBK novērtējuma veikšanai un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. Tāpat jaunu civilās aizsardzības ēku būvniecības gadījumā tiks nodrošināta gandrīz nulles enerģijas patēriņa principa ievērošana.

(169) Galvenās mērķgrupas: Latvijas pašvaldības, iedzīvotāji, Iekšlietu ministrija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, katastrofas pārvaldīšanas subjekti, tūristi, kas viesojas Latvijā, apdrošināšanas kompānijas, kas strādā Latvijā.

(170) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta un SAM ietvaros īstenoto darbību kopums tiks vērsts uz informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana visām personu grupām, t.sk. uz vienlīdz pieejamu, kvalitatīvu un ātru civilās aizsardzības pakalpojumu nodrošināšanu. Īstenojot civilās aizsardzības pasākumus, tiks ņemtas vērā personām ar FT vienlīdz efektīvas pakalpojumu un informācijas nodrošināšanas iespējas. Specifiskas darbības vienlīdzīgu iespēju, iekļaušanas un nediskriminācijas principu piemērošanā tiks vērtētas, ierīkojot infrastruktūru klimata pārmaiņu mazināšanai, risku novērtēšanai un noturībai, tiktāl, cik tas saistīts ar sabiedrībai lietojamas publiskās infrastruktūras izveidi.

(171) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Vietējo klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu īstenošanu, t.sk. zaļās infrastruktūras izveidi, plānots skatīt kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem. Šī pieeja netiek piemērota aktivitātēm, kas paredzēta aizsardzībai pret plūdiem, kas noteiktas atbilstoši nacionālajiem plūdu riska pārvaldības dokumentiem, un krasta eroziju mazinošiem pasākumiem).

(172) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Darbības aizsardzībai pret plūdiem, krasta erozijas risku mazinoši pasākumi, kā arī zaļās infrastruktūras izveides pasākumi tiks papildināti ar INTERREG un LIFE programmās atbalstītajām darbībām, veicinot ESSBJR īstenošanu piemērošanās klimata pārmaiņām kontekstā.

(173) Finanšu instrumenti: N/A

2.1.4.SAM "Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana - saules enerģija u.c. AER elektroenerģija" (RSO 2.2.)

(174) Atbalstāmās darbības: Kompetences un kapacitātes celšana AER un gaisa piesārņojuma jautājumos (izglītoti/sagatavoti projekta rakstītāji, ekspertu pieejamība, projektu vadītāji). Saskaņā ar NEKP, lai paplašinātu personu loku, kas iesaistās elektroenerģijas ražošanā, būtiski ir nodrošināt atbilstošu regulējuma ietvaru, kas šādas iniciatīvas veicina. Tā, piem., izvērtējams, vai neto sistēmu varētu piemērot arī juridiskām personām, ņemot vērā pieslēguma nodrošināšanas izmaksas / izmaksas par infrastruktūras lietošanu. Tāpat atbilstoši ES regulējumam izstrādājami nosacījumi, lai atvieglotu procedūras pašpatērētājiem darbojoties kopīgi (piem., daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji), kā arī nepieciešams izstrādāt regulējumu AE kopienām. Sekojoši, izstrādājot dažādus atbalsta pasākumus, atbilstoši izvērtējams, kur starp atbalsta saņēmējiem iekļaujamas arī AE kopienas;

(175) Saules elektroenerģijas ražošanas iekārtu (vismaz 1 MW), akumulācijas iekārtu un ar to darbību saistīto viedo risinājumu uzstādīšana.

(176) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos.

(177) Galvenās mērķgrupas: Uzņēmumi, kooperatīvi, energokopienas (tai skaitā energokopienas lauku apvidos), mājsaimniecības.

(178) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.

(179) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.

(180) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A

(181) Finanšu instrumenti: Investīcijas tiks īstenotas izmantojot kombinēto atbalstu (aizdevumi, garantijas kombinācijā ar grantu).

2.2.Prioritāte "Vides aizsardzība un attīstība"

2.2.1.SAM "Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību" (RSO 2.5.)

(182) Atbalstāmās darbības atbilstoši NAIP 2021-2027 plānotas, lai uzlabotu ūdenssaimniecības pakalpojumu efektivitāti, nodrošinot atbilstošas infrastruktūras jaudas, uzlabojot darbības efektivitāti un energoefektivitāti, kā arī samazinot piesārņojumu:

a) NAI tehnoloģiju un elementu modernizācija un pielāgošana atbilstošai jaudai, attīrīšanas kvalitātei, piesārņojuma novēršanai, kā arī energoefektivitātes uzlabošanas un AER izmantošanas veicināšanas pasākumi;

b) Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas (apstrādes) infrastruktūras attīstība;

c) Veco, nolietoto kanalizācijas tīklu un infrastruktūras objektu atjaunošana un pārbūve, kā arī atbalsts jaunai infrastruktūrai pieslēgumu veicināšanai (zemāka notekūdeņu apsaimniekošanas infrastruktūras prioritāte ar limitētu ieviešanas apjomu, ievērojot jau 2014.-2020.gada plānošanas periodā veiktos ieguldījumus).

(183) Paredzētās ūdenssaimniecības investīcijas veicinās attīrīto notekūdeņu īpatsvara palielināšanas no 93,6% 2019.g. līdz 95% 2027.g. saskaņā ar nacionālajiem plānošanas dokumentiem.

(184) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijām un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai.

(185) Galvenās mērķgrupas: pašvaldības, kuru autonomā funkcija ir nodrošināt savā administratīvajā teritorijā notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas pakalpojumus, iedzīvotāji, kuriem tiks nodrošināta kvalitatīva dzīves vide (notekūdeņi un notekūdeņu dūņas neradīs vides piesārņojumu un risku veselībai, tīri peldvietu ūdeņi, smaku novēršana), visi Latvijas iedzīvotāji.

(186) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. SAM ir izteikti tehnisks, vērsts uz tehnoloģiju pilnveidošanu vai nomaiņu un ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publisko būvju un ārtelpas izveidi, tomēr vienlaicīgi negatīvi neietekmē vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju.

(187) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: notekūdeņu aglomerācijas, kurās radītā piesārņojuma slodze pārsniedz 2000 cilvēkekvivalentus, visā Latvijā.

(188) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Notekūdeņu dūņu apstrādes infrastruktūras un atbilstošas jaudas sekundārās NAI kvalitātes nodrošināšana, ko papildinās INTERREG programmās iekļautie pasākumi un LIFE programmas ieguldījumi vispārējā ūdens kvalitātes nodrošināšanā, tieši saistīta ar ESSBJR īstenošanu, lai sasniegtu tās stratēģisko mērķi "Glābt jūru".

(189) Finanšu instrumenti: N/A.

2.2.2.SAM "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" (RSO 2.6.)

(190) Atbalstāmās darbības: SAM ietvaros tiks atbalstītas uz atkritumu apsaimniekošanas hierahiju balstītas atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas ieviešanas aktivitātes, lai veicinātu otrreizējo izejvielu tirgus attīstību, radīto atkritumu daudzuma samazināšanu, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes attīstību, kā arī apglabāšanas samazināšanas mērķu sniegumu:

a) Aprites ekonomikas principu ieviešana privātajā sektorā (īpaši MVU) - pakalpojumos un ražošanā - atbalstot patreiz izmantoto procesu un tehnoloģisko risinājumu izmaiņas, lai:

i. veicinātu ekodizaina principus preču ražošanā un materiālu un iepakojuma izmantošanā;

ii. samazinātu atkritumu apjomu;

iii. samazinātu materiālu ietilpību un palielinātu pārstrādājamību un ilglietojamību;

iv. attīstītu racionālu izejvielu un resursu izmantošanu;

v. veicinātu pāreju uz otrreizēji izmantojamu un videi nekaitīgu izejvielu izmantošanu ražošanas tehnoloģiskajos risinājumos ("safe by design");

vi. ieviestu otrreizēju un slēgtu materiālu ciklu tehnoloģiju;

vii. sekmētu ekoefektīvu tehnoloģiju un ekoinovāciju ieviešanu;

b) Atkārtota lietošana, preču labošanas pakalpojumu attīstība;

c) Atkritumu pārstrādes un reģenerācijas (t.sk. biogāzes ieguves) iekārtu jaudas palielināšana un jaunu jaudu nodrošināšana (īpaši attiecībā uz sadzīves atkritumiem un BNA, ieskaitot notekūdeņu dūņas kā biogēnos elementus, plastmasu (neiepakojuma), tekstila, kā arī iepakojuma, pārstrādi);

d) Atkritumu dalītās savākšanas sistēmas paplašināšana, aptverot jaunas materiālu grupas - īpaši BNA, tekstils, bīstamie sadzīves atkritumi, mēbeles u.c., ieguldot finansējumu infrastruktūras attīstībā, kā arī šķirošanas līniju un tehnoloģiju modernizēšanā (jaudas nešķirotu sadzīves atkritumu sagatavošanai pārstrādei kopumā valstī netiek plānots palielināt, taču nepieciešama to modernizācija, t.sk. apsaimniekošanas centru vajadzībām);

e) Atbilstoši AAVP2028 paredzētajai atkritumu apsaimniekošanas reģionu skaita samazināšanai, investīcijas esošo atkritumu poligonu pielāgošanai, pārkvalifikācijai vai pārveidei par reģionāliem atkritumu apsaimniekošanas centriem citām atkritumu apsaimniekošanas darbībām, tādejādi saistībā ar atkritumu apglabāšanas funkciju izbeigšanu attīstot ilgtspējīgus risinājumus, vietējā līmenī nodrošinot atkritumu radīšanas samazināšanu, preču labošanas pakalpojumu attīstību, atkritumu sagatavošanu otrreizējai pārstrādei un aprites ekonomikas veicināšanas pasākumu attīstību. Ievērojot to, ka atbalstāmās darbības ir saistītas ar atkritumu poligonu skaita samazināšanu, lai virzītos uz apglabāšanas mērķa sniegumu, netiks atbalstītas darbības atkritumu apglabāšanai poligonos;

f) Materiālu plūsmas izsekojamības paaugstināšana un uzskaites sistēmas attīstīšana un izveide, paplašinot esošo uzskaiti un savienojot vairākas datu bāzes;

g) Atbalstāmas ir arī darbības, kas paredzētas industriālās simbiozes veicināšanai, kā arī konsultācijas, apmācības, informēšanas un publicitātes pasākumi, īpaši atbalsta sniegšanai aprites ekonomikas principu ieviešanai un atkārtotas lietošanas un preču labošanas attīstībai.

(191) Atbalstāmās darbības plānotas AAVP2028⁷¹, saskaņā ar pētījumu "Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028.gadam izstrādei"⁷², kā arī Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam⁷³. Paredzētās investīcijas veicinās pārstrādāto materiālu īpatsvara palielināšanos līdz 11% 2027.g. un sniegs ieguldījumu vismaz par 23% palielinot kopējo pārstrādāto atkritumu daudzumu 2028.g. saskaņā ar nacionālajiem mērķiem.

(192) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai.

(193) Galvenās mērķgrupas: Iedzīvotāji, privātais sektors, tai skaitā biedrības un nodibinājumi un sociālie uzņēmumi, pašvaldības un visa sabiedrība kopumā.

(194) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. SAM nav tiešas ietekmes uz vienlīdzību, nediskrimināciju un iekļaušanu, jo tas ir izteikti tehnisks, vērsts uz tehnoloģiju pilnveidošanu vai nomaiņu un ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publisko būvju un ārtelpas izveidi, tomēr vienlaicīgi negatīvi neietekmē vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju.

(195) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.

(196) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Atbalstot aprites ekonomikas principu ieviešanu ražošanā un pakalpojumos, iespējams atbalsta pasākumu papildināšanu nodrošināt ar INTERREG un LIFE programmu atbalstu. Atkritumu, ieskaitot BNA, arī notekūdeņu dūņu pārstrādes pasākumi biogēnu samazināšanā saistīti ar ESSBJR īstenošanu, veicinot stratēģiskā mērķa "Glābt jūru" sasniegšanu.

(197) Finanšu instrumenti: Lai sekmētu finansējuma saņēmēja motivāciju un līdzdalību resursu efektīvā izmantošanā savas darbības attīstīšanai, ar to saistīto izmaksu mazināšanā, kā arī turpmākā ienākumu gūšanā, tādējādi arī nodrošinot ilgtspējīgākas finansēšanas alternatīvu pielietošanu, aprites ekonomikas principu ieviešanai paredzētais pasākums tiks atbalstīts, izmantojot FI kombināciju (aizdevumi vai garantijas, vai kapitāla atlaide). Pārējiem atkritumu apsaimniekošanas pasākumiem atbalsts tiks sniegts grantu veidā, ņemot vērā nepieciešamību īsā laika posmā būtiski veicināt resursu produktivitāti un materiālu atgriešanu aprites ciklā AAVP2028 un Rīcības plāna pārejai uz aprites ekonomiku 2020. - 2027. gadam ietvaros.

2.2.3.SAM "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" (RSO 2.7.)

(198) Atbalstāmās darbības:

a) Lai samazinātu vispārēju vides stāvokļa pasliktināšanos noteiktā apvidū un potenciālu apdraudējumu augsnes un dzeramā pazemes ūdeņu kvalitātei, ko rada piesārņojuma migrācija klimata pārmaiņu ietekmē, ir atbalstāma vēsturiski piesārņoto vietu vai teritoriju, kur nav iespējams piemērot "piesārņotājs maksā" principu, sanācijas projektu realizācija (izpētes veikšana, piesārņojuma avota likvidācija vai piesārņojuma lokalizācija, savākšana, piesārņotā areāla sanācija), sanēto teritoriju rekultivācija un piesārņojuma turpmākas izplatības samazināšana, vides, tostarp augšņu, monitorings piesārņoto un potenciāli piesārņoto teritoriju uzraudzībai un kontrolei. Minētās aktivitātes ļautu samazināt piesārņojuma sekas, nodrošinot piesārņoto vietu ekonomisko apriti un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos.

b) Ievērojot to, ka mazāk kā 40% īpaši aizsargājamo teritoriju ir dabas aizsardzības plāni⁷⁴, lai nodrošinātu Dabas direktīvās⁷⁵ ietverto dabas aizsardzības priekšnosacījumu izpildi un pasākumu kopumu, kas vajadzīgi, lai saglabātu vai atjaunotu dabiskas dzīvotnes un sugu populācijas labvēlīgā stāvoklī, ir atbalstāma dabas aizsardzības plānu Natura 2000 teritorijām un sugu aizsardzības plānu izstrāde, kā arī dabas datu ieguve un pārvaldības sistēmas uzlabošana.

c) Lai uzlabotu ES nozīmes dzīvotņu un sugu labvēlīgu aizsardzības statusu⁷⁶ un nodrošinātu pozitīvas tendences 2027.g., novērstu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, saskaņā ar dabas atjaunošanas mērķa uzstādījumiem⁷⁷ ir atbalstāma kompleksa īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu īstenošana Natura 2000 teritorijās, nodrošinot dzīvotņu atjaunošanu un infrastrukūras izveidi antropogēnās slodzes mazināšanai u.c. paredzētos pasākumus, kā arī sugu aizsardzības plānu ieviešana un zaļās infrastrukūras elementu izveide ārpus Natura 2000 teritorijām.

d) Lai virzītos uz zaļo pārkārtošanos, attīstītu zaļo ekonomiku, pielāgotos jaunajiem procesiem un veicinātu paradumu maiņu sabiedrībā saskaņā ar EZK principiem, ir atbalstāmi apmācību, izglītības, konsultēšanas un informēšanas pasākumi prasmju attīstībai, pārkvalificēšanai, izpratnes veicināšanai un attieksmes, patēriņa un uzvedības modeļu ietekmēšanai attiecībā uz vides, īpaši aprites ekonomikas, dabas un klimata jautājumiem, t.sk. informatīvo materiālu un ekspozīciju izveide un paplašināšana.

e) Lai veicinātu vispārēju sabiedrības informētību un izglītošanu par bioloģiskās daudzveidības un klimata jautājumiem, kā arī vispārējiem vides procesiem, uzlabotu vides apziņu, ir atbalstāma dabas un vides izglītības informācijas centru (kas ir arī tūrisma objekti) infrastruktūras pilnveide un attīstība iekštelpu un ārtelpas ekspozīciju izveidei un paplašināšanai. Vides informācijas centru izveide iekļauj esošo ēku uzlabošanu, tehnisko un saturisko pilnveidi, nepieciešamības gadījumā arī pārbūvi, vienlaikus nodrošinot energoefektivitātes prasību ievērošanu (tiks nodrošināta demarkācija ar 2.1.1.SAM).

f) Lai vides stāvokļa novērtēšanā ņemtu vērā klimata pārmaiņu ietekmes, riskus un potenciālās ietekmes sekas uz cilvēku veselību un labklājību, infrastruktūru, vidi un ekosistēmu noturību, ir atbalstāma ūdens, klimata, t.sk gaisa un radiācijas, zemes t.sk. augsnes, un bioloģiskās daudzveidības monitoringa sistēmu uzlabošana un tālāka attīstība klimata pārmaiņu seku novērtēšanai, uzraudzībai un prognozēšanai, ietverot gan monitoringa kontroles iekārtu un aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu, jaunas infrastruktūras izveidi vai modernizēšanu, gan IKT lietošanas paplašināšanu un esošo resursu digitalizēšanu. Tā kā Latvijā lielākie klimata pārmaiņu riski tiek prognozēti saistībā ar sausumu, nokrišņiem, vētrām un ekstremāliem laika apstākļiem, ir atbalstāma meteoroloģisko novērojumu paplašināšana un modernizēšana, lai ar papildus novērojumiem uz atsevišķiem klimatiskajiem parametriem uzlabotu katastrofu un risku prognozēšanas sistēmas. Saistībā ar paredzētajām izmaiņām dzeramā ūdens direktīvas⁷⁸ prasību izpildē par riska izvērtējumu visos dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas, piegādes posmos⁷⁹, kā arī ūdens drošības plānu adaptāciju Latvijai sabiedrībai prioritārajās ēkās (ārstniecības, sociālo pakalpojumu, izglītības, sporta un rekreācijas iestādes u.c.), sabiedrības veselības nodrošināšanai tiks turpināta veselību ietekmējošo vides faktoru izvērtēšana un monitorings, kā arī veikta savlaicīga sabiedrības informēšana par iespējamu ūdens (t.sk. dzeramā ūdens) nepietiekamo kvalitāti. Atbalsts ir paredzēts dzeramā ūdens auditmonitoringa veikšana, atbilstoši ES un nacionālo normatīvo aktu prasībām mazajās ūdensapgādes sistēmās, kas piegādā vidēji līdz 100 m³ ūdens diennaktī un aptver ap 20% Latvijas iedzīvotāju, un mācības ūdensapgādes sistēmu uzturētājiem par riska novērtēšanu un riska pārvaldību ūdensapgādes sistēmās, izvērtējot monitoringa parametru sarakstu un parametru izslēgšanas gadījumā samazinot turpmākās izmaksas par monitoringa veikšanu. Tāpat tiks turpināta valsts virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa tīkla paplašināšana un modernizācija. Savukārt gaisa kvalitātes jomā atbalstāma gaisa kvalitātes tīkla, t.sk. radiācijas, modernizācija un paplašināšana, kā arī gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanas rīka izveide, kas izriet no gaisa kvalitātes jomas direktīvu prasībām⁸⁰, kā arī MK apstiprinātā "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2020.-2030.gadam".

g) Lai atbilstoši Plānam⁸¹ samazinātu gaisa piesārņojumu, vietās, kur ir gaisa kvalitātes robežlielumu pārsniegumi, sasniegtu Latvijai starptautiski noteiktos valsts kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus, samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabotu vides kvalitāti, ir atbalstāmi pasākumi lokālā līmenī, kur investīcijas paredzētas gaisa piesārņojuma mazinošu pasākumu īstenošanai saskaņā ar pilsētu gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmām.

h) Lai samazinātu PM_2,5 daļiņu, NMGOS un NOx emisijas, kā arī veicinātu ne-emisiju tehnoloģiju izplatību un virzīšanos uz AER mērķu sasniegšanu, investīcijas paredzētas sadedzināšanas iekārtu nomaiņai ēkām mājsaimniecību sektorā, kuras izmanto individuālās siltumapgādes sistēmas, kurās sākotnēji nav iecerēts veikt citus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus un kur paredzētais atbalsta pasākums nepārklājas ar atbalstu, kas paredzēts 2.1.1.SAM ietvaros. Prioritāri atbalsts sniedzams tajās teritorijās, kur konstatēti gaisa piesārņojuma normatīvu robežlielumu pārsniegumi. Pasākuma ietvaros atbalsts sniedzams arī pieslēgumam pie CSA sistēmām, ja tas ekonomiski un tehniski iespējams;

i) Lai samazinātu gaisa piesārņojuma emisijas no enerģijas pārveidošanas sektora, ievērojot valsts atbalsta regulējumu un "piesārņotājs maksā" principu, atbalstāma pašvaldību sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju siltumenerģijas ražošanas un koģenerācijas iekārtu, kas neizmanto fosilo kurināmo, aprīkošana ar vides normatīvajiem aktiem atbilstošām gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtām (piem., filtriem u.c. tehnoloģijām).

(199) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai.

(200) Galvenās mērķgrupas: valsts pārvaldes iestādes, t.sk. valsts tiešās pārvaldes iestādes, kas nodrošina dabas, biotopu un sugu aizsardzību, uzraudzību un kontroli, plānošanas reģioni, pašvaldības un to iestādes, sabiedriskā siltumapgādes pakalpojuma sniedzēji, sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji, dzeramo ūdensapgādes sistēmu uzturētāji, zinātniskās institūcijas, biedrības un nodibinājumi, kas darbojas vides un dabas aizsardzības jomā vai to pienākumos ir šo prasību nodrošināšana, izglītības iestādes, mācību centri, darba meklētāji, strādājošie, kuri pārkvalificējas, vides izglītības un informācijas centri, ikviens dzeramā (krāna) ūdens lietotājs, mājsaimniecības, iedzīvotāji, t.sk., kuri līdzdarbojas ar vidi saistītu jautājumu risināšanā, par tiem interesējas vai kuri gūst tiešus un netiešu labumus no vides kvalitātes uzlabošanās.

(201) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Specifiskas prasības vienlīdzīgu iespēju, iekļaušanas un nediskriminācijas principu piemērošanā tiks noteiktas, veicot ieguldījumus antropogēnās slodzes mazināšanas infrastruktūrā un apmācību, izglītības, konsultēšanas un informēšanas pasākumu organizēšanā, kā arī vides izglītības infrastruktūras attīstībā, nodrošinot vides un informācijas pieejamību personām ar redzes, dzirdes, kustību un GRT un organizējot vides izglītības un apmācību pasākumus specifiskām mērķa grupām, tostarp personām ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma cilvēkiem u.c. Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.

(202) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.

(203) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Vēsturiski piesārņoto teritoriju sanācijas, gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumiem un dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumiem papildu atbalsts būs pieejams INTERREG un LIFE programmu, un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros.

(204) Finanšu instrumenti: N/A

2.3.Prioritāte "Ilgtspējīga mobilitāte" (speciālā prioritāte, kas veltīta pilsētas mobilitātei)

2.3.1.SAM "Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās" (RSO 2.8.)

(205) Atbalstāmās darbības: Viedo tehnoloģiju ieviešana satiksmes plūsmas regulēšanai vides jautājumu risināšanai. Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība, izveidojot multimodālos mobilitātes punktus⁸², "Park & ride" infrastruktūras attīstība (t.sk., atbilstošas uzlādei nepieciešamās infrastruktūras). Velosipēdu ceļu izbūve gar autoceļiem un pašvaldību teritorijās atbilstoši spēkā esošajiem pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un / vai ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes plāniem (papildinot AF investīcijas velo infrastruktūrā). Dzelzceļa pasažieru apkalpošanai paredzētā elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde un pētījumu izstrāde EZK jomā (CO₂ modelēšana, monitorings, IKT, alternatīvo degvielu infrastruktūra un veidi, autotransporta iekļaušanu ETS, SUMP).

(206) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos.

(207) Galvenās mērķgrupas: transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta, kurā veiktas ES fondu līdzekļu investīcijas, lietotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības.

(208) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Modernizējot transporta infrastruktūru un ritošo sastāvu, tiks īstenotas būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību ierobežojumi un GRT. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta tās piekļūstamība, pašapkalpošanās termināļiem (maksājumu termināļi, biļešu automāti, reģistrācijas automāti u.c.); t.sk. izmantojot tīmekļvietnes un uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, (mobilās lietotnes u.c.), tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.

(209) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Plānots skatīt kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem, piemērojot 5.1.1.SAM teritoriālo pieeju, taču, plānojot finansējuma sadalījumu, netiks piemērots plānoto teritoriālo rīku izmantojuma aprakstā minētais apgrieztais IKP.

(210) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A

(211) Finanšu instrumenti: N/A.

2.4.Prioritāte "AER izmantošanas transportā veicināšana" (speciālā prioritāte, kas veltīta pilsētas mobilitātei)

2.4.1.SAM "Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, attīstot elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru" (RSO 2.8.)

(212) Atbalstāmās darbības: ETL paredzēto lieljaudas uzlādes punktu izbūve TEN-T pamattīklā.

(213) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos.

(214) Galvenās mērķgrupas: transporta infrastruktūras, kurā veiktas ES fondu līdzekļu investīcijas, lietotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības.

(215) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Modernizējot transporta infrastruktūru, tiks īstenotas būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību un GRT. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta tās piekļūstamība, tostarp pašapkalpošanās termināļiem (maksājumu termināļi, u.c.); izmantojot tīmekļvietnes un uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, tostarp mobilās lietotnes, tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.

(216) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Plānojot finansējuma sadalījumu, netiks piemērots plānoto teritoriālo rīku izmantojuma aprakstā minētais apgrieztais IKP.

(217) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A.

(218) Finanšu instrumenti: N/A.

4. tabula (2) 2. Politikas mērķa iznākuma rādītāji

Prioritāte	SAM	Fonds	ID	Rādītājs	Mērvienība	Starpposma vērtība (2024)	Plānotā vērtība (2029)
2.2.prioritāte	2.2.1.SAM	ERAF	RCO 01	Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi)	Uzņēmumu skaits	0	16
2.2.prioritāte	2.2.2.SAM	KF	i.2.2.2.a	Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi)	Uzņēmumu skaits	3	25
2.1.prioritāte	2.1.1.SAM	ERAF	RCO 18	Mājokļi ar uzlabotu energoefektivitāti	Mājokļi	2000	13 450
2.1.prioritāte	2.1.1.SAM	ERAF	i.2.1.1.a	Mājokļi ar uzlabotu energoefektivitāti, kuros dzīvo enerģētikas nabadzības riskam pakļautas personas	Mājokļi, kuros dzīvo enerģētikas nabadzības riskam pakļautas personas	100	2 017
2.1.prioritāte	2.1.1.SAM	ERAF	RCO 19	Publiskās ēkas ar uzlabotu energoefektivitāti	m²	Kopā: 50 000 EM: 50 000 IZM: 0 VARAM: 0	Kopā: 625 060 EM: 508 786 IZM: 22 966 VARAM: 93 308
2.1.prioritāte	2.1.2.SAM	KF	RCO 22	Atjaunojamo energoresursu enerģijas papildu ražošanas jauda (biometāns)	megavati	1	16
2.1.prirotāte	2.1.3.SAM	ERAF	RCO 24	Investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām	euro	51 744 197	64 986 326
2.1.prirotāte	2.1.4.SAM	ERAF	RCO 22	Atjaunojamo energoresursu enerģijas papildu ražošanas jauda (saules enerģija u.c. AER elektroenerģija)	megavati	1	13
2.2.prioritāte	2.2.3.SAM	ERAF	RCO 24	Investīcijas jaunā vai modernizētā katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām	euro	1 087 550	11 819 308
2.1.prioritāte	2.1.3.SAM	ERAF	RCO 25	Jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem	km	0	15
2.1.prioritāte	2.1.3.SAM	ERAF	RCO 26	Zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām.	ha	0	91
2.1.prioritāte	2.1.3.SAM	ERAF	RCO 27	Nacionālās un vietējās stratēģijas, kas vērstas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām	Stratēģijas	0	15
2.2.prioritāte	2.2.2.SAM	KF	RCO 34	Papildu jauda atkritumu pārstrādei	Tonnas/gadā	0	80 000
2.2.prioritāte	2.2.3.SAM	ERAF	RCO 37	Natura 2000 teritoriju platība, uz kurām attiecas aizsardzības un atjaunošanas pasākumi	ha	0	43 754
2.2.prioritāte	2.2.3.SAM	ERAF	i.2.2.3.a	Objektu skaits, kuriem samazināti vai novērsti piesārņojuma izplatības riski	skaits	0	1
2.2.prioritāte	2.2.3.SAM	ERAF	RCO 39	Teritorija, kurā atrodas uzstādītas gaisa piesārņojuma uzraudzības sistēmas	Gaisa kvalitātes zonas	0	2
2.3.prioritāte	2.3.1.SAM	ERAF	RCO 57	Tāda videi draudzīga ritošā sastāva jauda, ko izmanto kolektīvajā sabiedriskajā transportā	pasažieri	0	360
2.3.prioritāte	2.3.1.SAM	ERAF	RCO 58	Atbalstītā atdalītā riteņbraukšanas infrastruktūra	km	0	60
2.4.prioritāte	2.4.1.SAM	KF	RCO 59	Alternatīvo degvielu infrastruktūra (uzpildes/ uzlādes punkti)	Skaits	0	14
2.3.prioritāte	2.3.1.SAM	ERAF	RCO 60	Pilsētas ar jaunām vai modernizētām digitalizētām pilsētvides transporta sistēmām	Pilsētu skaits	0	1
2.2.prioritāte	2.2.3.SAM	ERAF	RCO 77	Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits	Skaits	0	4
2.3.prioritāte	2.3.1.SAM	ERAF	i.2.3.1.a	Ar projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no kopējā 2.3.1. SAM ES fondu finansējuma	%	20	100

5. tabula (3) 2. Politikas mērķa rezultātu rādītāji

Prioritāte	SAM	Fonds	ID	Rādītājs	Mērvienība	Bāzes vērtība	Bāzes vērtības gads	Plānotā vērtība (2029)	Datu avots	Komentāri
2.1. prioritāte	2.1.3. SAM	ERAF	RCR11	Jaunu un jauninātu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji	Lietotāju (juridiskas personas) skaits	0	2020	50	Projektu dati	Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāju metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem.
2.1. prioritāte	2.1.3. SAM	ERAF	RCR11	Jaunu un jauninātu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji	Lietotāju (fiziskas personas) skaits	0	2020	1 411 679	Projektu dati	Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāju metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem.
2.1. prioritāte	2.1.1. SAM	ERAF	RCR 26	Gada primārās enerģijas patēriņš (tai skaitā: mājokļi, sabiedriskās ēkas, uzņēmumi, citi)	MWh/gadā	Kopā: 563 570 EM: 292 717 VARAM: 213 860 IZM: 56 993	2019	Kopā: 474 599 EM: 204 902 VARAM: 212 908 IZM: 56 789	Projektu dati
2.1. prioritāte	2.1.2. SAM	KF	r.2.1.2.a	Atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā	%	39,01	2017	46,5	NEKP ziņojumi un atskaites
2.1. prioritāte	2.1.3. SAM	ERAF	RCR29	Aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas	CO2 tonnas/gadā	1,521	2020	1,395	Pētījuma dati	Bāzes (2020) un plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāja metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem.
2.1.prioritāte	2.1.3. SAM	ERAF	RCR 35	Iedzīvotāji, kas gūst labumu no pretplūdu pasākumiem	Iedzīvotāju skaits	0	2022	20 272	Projektu dati
2.1. prioritāte	2.1.4. SAM	ERAF	RCR 31	Kopējā saražotā atjaunojamā enerģija (t.sk. elektroenerģija, siltumenerģijas)	MWh/gadā	0	2020	13 100	Projektu dati
2.2. prioritāte	2.2.1. SAM	ERAF	r.2.2.1.a	Iedzīvotāji, kuriem uzlabota notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte un efektivitāte	Iedzīvotāju skaits	656 710	2021	713 510	Projektu dati	Bāzes vērtība - 2014. - 2020.gada plānošanas perioda projektu sniegums. Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāja metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem.
2.2. prioritāte	2.2.2. SAM	KF	RCR 47	Pārstrādāto atkritumu apjoms	Tonnas/gadā	0	2022	273 000	projektu dati	Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāja metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem.
2.2. prioritāte	2.2.2. SAM	KF	RCR 103	Šķiroti savākti atkritumi	tonnas/gadā	0	2022	10 000	projektu dati	Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāja metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem.
2.2. prioritāte	2.2.3. SAM	ERAF	RCR 50	Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem	Iedzīvotāju skaits	0	2021	129 219	projektu dati	Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāja metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem.
2.1. prioritāte	2.1.3. SAM	ERAF	RCR 95	Iedzīvotāji, kuriem pieejama jauna vai "zaļā" infrastruktūra	Iedzīvotāju skaits (2 km rādiusā)	0	2020	20 006	Projektu dati	Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāja metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem.
2.2. prioritāte	2.2.3. SAM	ERAF	r.2.2.3.a	Atjaunotas degradētas ekosistēmas	ha	2546	2021	11 061	Projektu dati
2.2. prioritāte	2.2.3. SAM	ERAF	r.2.2.3.b	Nodrošinātais klimata un vides monitorings	Vietu skaits	184	2021	242	Projektu dati
2.3. prioritāte	2.3.1. SAM	ERAF	RCR 64	Atdalītas riteņbraukšanas infrastruktūras lietotāju skaits gadā	Lietotāji	0	2020	5 820	Pētījuma dati	CSP neapkopo datus par veloinfrastruktūras lietotāju skaitu, līdz ar to, plānošanas perioda beigās būs nepieciešams veikt jaunu pētījumu, lai noteikti faktiski sasniegto vērtību.
2.4. prioritāte	2.4.1. SAM	KF	r.2.4.1.a	Bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvars visu transportlīdzekļu skaitā	%	0,1	2020	2	VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" dati	TAP2027 rādītājs
2.2. prioritāte	2.2.3. SAM	ERAF	RCR 77	Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu apmeklētāji	Apmeklētāji/ gadā	15 500	2020	201 000	Projektu dati	Bāzes vērtība atbilstoši reģionālo dabas izglītības centru aptaujai. Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāja metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem.

3.politikas mērķis "Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti"

3.1.prioritāte "Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra"

3.1.1.SAM "Attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru" (RSO 3.1.)

(219) Atbalstāmās darbības: Valsts galveno autoceļu TEN-T tīklā pārbūve, uzlabojot ceļu satiksmes drošību, jauna valsts galvenā autoceļa posma izbūve. Prioritārais ieguldījumu virziens valsts galvenajos autoceļos ir Rīgas apvedceļa tīkla pārbūve: autoceļa A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers-Saulkalne) pārbūve, autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils-Babīte) pārbūve, apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu un ar to saistītās ceļu infrastruktūras būvniecība. Ieguldījumi valsts autoceļu tīklā būs solis ceļā uz efektīvu valsts ceļu tīklu saskaņā ar drošības standartiem un atbalsta gan iedzīvotāju mobilitāti (starppilsētu sabiedriskā transporta pakalpojumos izmantotā infrastruktūra), gan tranzīta infrastruktūru. Via Baltica ietvaros līdz 2030.g. paredzēts pārbūvēt autoceļu A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle), t.sk. Bauskas un Iecavas apvedceļu (60,1 km), kas papildinās KF investīcijas.

(220) Šobrīd maksimālais pieļaujamais pasažieru vilcienu ātrums pa dzelzceļa infrastruktūru ir līdz 120 km/h. Lai uzlabotu iedzīvotāju mobilitāti uz blīvi apdzīvotiem centriem un vienlaikus piedāvātu privātajiem auto TL konkurētspējīgu pārvietošanos, ir būtiski nodrošināt vilcienu ātruma paaugstināšanu. Visefektīvāk nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūrā ir veikt tajos dzelzceļa posmos, kuros ir lielāks attālums starp stacijām un vilciena gaitai ir iespējams paātrināties. TEN-T tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un jaunas izveide (indikatīvi plānota dzelzceļa līnijā Rīga-Krustpils (elektrifikācija); secīgi 2014. -2020.gada ES fondu investīcijām - indikatīvi dzelzceļa līnijās Rīga-Cēsis un Rīga-Aizkraukle-Krustpils-Rēzekne (dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu ātruma paaugstināšanai)); dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija (secīgi 2014.-2020.gada ES fondu investīcijām - indikatīvi plānota dzelzceļa tīkla iecirkņos Rīga-Lugaži-valsts robeža, Krustpils-Daugavpils, Krustpils-Rēzekne, Rēzekne-Zilupe-valsts robeža, Jelgava-Liepāja, Tukums 2-Ventspils, Pļaviņas-Gulbene); drošības un digitalizācijas pasākumu īstenošana.

(221) Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras izbūve, pārbūve un atjaunošana, nodrošinot integrētas transporta sistēmas veidošanu, uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību, sabiedriskā transporta attīstība. Investīcijas Rīgas pilsētas transporta infrastruktūrā tiks veiktas atbilstoši Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijai līdz 2030.g.⁸³, Rīgas attīstības programmai 2021.-2027.gadam, Rīgas teritorijas plānojumam līdz 2030.gadam u.c. plānošanas dokumentiem.

(222) Nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti, alternatīvu kravas ceļu izbūve, pārbūve vai modernizācija. Investīcijas pilsētu transporta infrastruktūrā tiks veiktas atbilstoši pašvaldību teritoriju attīstības stratēģijām (pašvaldību attīstības programmām).

(223) Lielo ostu publiskās infrastruktūras attīstība, t.sk., videi draudzīgas ostas infrastruktūras attīstība, alternatīvo degvielu pieejamības, elektrotīkla pieslēgumu pie piestātnēm un drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšana.

(224) TEN-T tīklā esošo autoceļu RŠV infrastruktūras (kontroles ēkas, paviljoni un saistītās inženierkomunikācijas, ceļi un autostāvvietas) attīstība, viedu robežkontroles tehnoloģiju un automatizētu risinājumu (datu integrācija no vairākām sistēmām, automatizēta transportlīdzekļu un personu kustības organizācija RŠV, kā arī sinhronizācija un robežkontroles datu apstiprināšana un lēmumu pieņemšana par turpmākajām darbībām/kustībām) ieviešana netraucētai transportlīdzekļu kustībai RŠV, stiprinot kontroles efektivitāti, paaugstinot drošības līmeni un dienestu spēju kontrolēt pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto ES sankciju piemērošanu, veicinot pareizu ES tradicionālo pašu resursu iekasēšanu, kā arī novēršot vājās vietas TEN-T tīkla infrastruktūras izmantošanā (samazinot laiku, kas transportlīdzekļiem jāpavada uz ceļa vai RŠV vietā, lai pabeigtu robežkontroles, muitas, veterinārās un fitosanitārās procedūras un izbrauktu vai iebrauktu ES).

(225) 3.1.1.SAM ietvaros plānotās atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos, izņemot plānotās atbalstāmās darbības muitas tehnisko risinājumu un robežškērsošanas punktu attīstībā, kas ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai.

(226) Galvenās mērķgrupas: transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta, kurā veikti ES fondu līdzekļu investīcijas, lietotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības.

(227) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Modernizējot transporta infrastruktūru un ritošo sastāvu, tiks īstenotas būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību ierobežojumiem un GRT. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta tās piekļūstamība, pašapkalpošanās termināļiem (maksājumu termināļi, biļešu automāti, reģistrācijas automāti u.c.) t.sk. izmantojot tīmekļvietnes un uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, mobilās lietotnes u.c., tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.

(228) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Plānots skatīt kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem, piemērojot 5.1.1.SAM teritoriālo pieeju, taču, plānojot finansējuma sadalījumu, netiks piemērots plānoto teritoriālo rīku izmantojuma aprakstā minētais apgrieztais IKP.

(229) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Pārrobežu projektus, piem., RB, plānots īstenot no EISI līdzekļiem. Sakārtojot ostu koplietošanas infrastruktūru 3.1.1.SAM ietvaros, tiks uzlabota vides kvalitāte ostu teritorijās, veicinot ESSBJR mērķa "Glābiet jūru" sasniegšanu, kā arī veicinot emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanu prioritātē "Tīra kuģošana".

(230) Finanšu instrumenti: N/A.

6. tabula (2) 3.Politikas mērķa iznākuma rādītāji

Prioritāte	SAM	Fonds	ID	Rādītājs	Mērvienība	Starpposma vērtība (2024)	Plānotā vērtība (2029)
3.1.prioritāte	3.1.1.SAM	KF	RCO 47	Jaunu vai modernizētu dzelzceļa sliežu garums - TEN-T	km	0	130
3.1.prioritāte	3.1.1.SAM	KF	RCO 43	Jaunu vai modernizētu autoceļu garums - TEN-T	km	0	40
3.1.prioritāte	3.1.1.SAM	KF	RCO 53	Jaunas vai modernizētas dzelzceļa stacijas un pieturas	Staciju/pieturu skaits	0	40
3.1.prioritāte	3.1.1.SAM	KF	i.3.1.1.a	Ostu skaits, kurās veiktas investīcijas publiskās infrastruktūras attīstībā, t.sk., videi draudzīgas ostas infrastruktūras attīstībā, alternatīvo degvielu pieejamības, elektrotīkla pieslēgumiem pie piestātnēm un drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšanā	Ostu skaits	0	3
3.1.prioritāte	3.1.1.SAM	KF	i.3.1.1.b	Ar projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no 3.1.1. SAM ES fondu finansējuma dzelzceļa, valsts galveno autoceļu, lielo ostu un pilsētu transporta infrastruktūrai	%	15	100

7. tabula (3) 3. Politikas mērķa rezultātu rādītāji

Prioritāte	SAM	Fonds	ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Sākotnējās vērtības gads	Plānotā vērtība (2029)	Datu avots
3.1.prioritāte	3.1.1.SAM	KF	RCR 56	Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu infrastruktūras	Dienas / gadā	0	2020	6	Projektu dati
3.1.prioritāte	3.1.1.SAM	KF	RCR 101	Laika ietaupījums no uzlabotas dzelzceļa infrastruktūras	Dienas/ gadā	0	2020	5	Projektu dati

4.politikas mērķis "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru"

4.1.Prioritāte "Veselības veicināšana un aprūpe"

4.1.1.SAM "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" (RSO 4.5.)

(231) Atbalstāmās darbības: Lai mazinātu profilaktiski un medicīniski novēršamo nāves gadījumu skaitu, ir būtiski uzlabojama VA pieejamība un kvalitāte, paredzot ieguldījumus ārstniecības iestāžu attīstībai visos aprūpes līmeņos, atbilstoši pakalpojumu kartējumam, VA pakalpojumu attīstībai pieejamiem cilvēkresursiem un finanšu resursiem, t.sk. nodrošinot ārstniecības iestāžu gatavību potenciālo sabiedrības veselības krīžu ierobežošanai.

(232) Atbalstāmās darbības ārstniecības iestāžu attīstībai visos līmeņos vērstas uz ES padomes rekomendācijām Latvijai 2019.g. veselības jomā un Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.g. paredzēto mērķu sasniegšanu.

(233) Attiecībā uz VA (t.sk. ilgtermiņa VA) vajadzību apzināšanu starp visiem plānotajiem finanšu atbalsta mehānismiem 2022.gada 14.jūlijā MK apstiprināts informatīvais ziņojums "Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju stratēģiju 2021.-2027. gadam", atspoguļojot VA pakalpojumu kartējumu visos aprūpes līmeņos un galvenos VA pakalpojumu attīstības virzienus.

(234) Attiecībā uz SAVA pakalpojumu kartējumu, AF plāna ietvaros paredzēts papildinošs pētījums, kas ietvers SAVA optimālā pakalpojuma izvērtējumu (pētījuma izstrādes termiņš 2023.g. beigas). Pētījuma ietvaros tiks analizēts un veikts kartējums optimālajam nepieciešamajam SAVA pakalpojumu tīklam un SAVA pakalpojumu apjomam un tā izstrādes beigu termiņš neietekmēs investīciju veikšanu no ES fondiem līdz 2023.g.. Ņemot vērā ambulatorās aprūpes pakalpojumu attīstības nozīmību VA sistēmā un nepieciešamību pakalpojumu nodrošināt tuvāk iedzīvotājiem, investīcijām SAVA infrastruktūrā tiek noteikts atsevišķs ieguldījumu mērķis. Tāpat arī ieguldījumiem slimnīcu sektorā ir noteikts pienākums vismaz 30% no investīcijām ieguldīt infrastruktūras attīstībai tieši SAVA pakalpojumu nodrošināšanai.

(235) Svarīgi stiprināt primārās VA lomu, paplašinot ģimenes ārsta praksē sniegto pakalpojumu klāstu, kā arī risināt bērnu zobārstniecības prakšu pieejamību. Turpināsies darbs pie primārās VA centru attīstības, t.sk. ņemot vērā ES fondu 2014.-2020.g. plānošanas periodā gūtās mācības. Tiks sagatavots ziņojums par ģimenes ārsta prakses sniegto pakalpojumu pilnveidi, ņemot vērā esošos personālresursus primārajā VA, nodrošinot vispusīgu un pilnvērtīgu primārās VA pakalpojumu ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētajiem pacientiem.

(236) Veselības nozares valsts IS pilnveidošana, to savstarpējā integrācija un integrācija ar citu nozaru valsts IS vienreizes principa īstenošanai, vienlaikus pārskatot valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nepieciešamos datus un datu apmaiņas procesus, slimību reģistru attīstīšana, attālināto VA pakalpojumu risinājumu ieviešana (t.sk. telemedicīnas attīstība), jaunu datu vākšanas un analīzes IKT platformu un risinājumu izstrāde u.c.

(237) IKT resursu un to pārvaldības centralizācija VM resorā, ieguldot IKT infrastruktūrā un drošības risinājumos, vienlaicīgi nodrošinot valsts pārvaldes IKT infrastruktūras savstarpēju savietojamību un veicinot tās vienotu attīstību.

(238) Ieguldījumi digitālājā veselībā veicami pamatojoties uz digitālās veselības stratēģiju, kas tiks izstrādāta līdz 2022.g. beigām, t.sk. ņemot vērā gūtās mācības un aktuālos izaicinājumus.

(239) Attīstot visaptverošu un integrētu VA sistēmu, būtiski ieguldījumi nepieciešami universitāšu slimnīcu attīstībai, kur daļa investīciju, kas nepieciešamas integrētas un epidemioloģiski drošas VA nodrošināšanai, tiks veiktas AF plāna ietvaros. Savukārt, VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" B korpusa būvniecība, kā arī VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" papildinošanās investīcijas tiks veiktas no ERAF, lai nodrošinātu un attīstītu slimnīcās sniegtos primārā, sekundārā un terciārā līmeņa ārstnieciskos pakalpojumus atbilstoši augsti specializētas universitātes klīnikas standartiem, modernizējot un paplašinot slimnīcu infrastruktūru. Viena no būtiskākajām universitāšu slimnīcu problēmām ir telpu trūkums un to stāvoklis, kas neatbilst valsts normatīvajiem aktiem. Minēto problēmu risināšanai nepieciešams savstarpēji saskaņots un papildinošs AF plāna un ERAF finansējums, infrastruktūru integrētai aprūpei un primāro COVID19 izplatības rezultātā pielāgoto epidemioloģiskās drošības prasību nodrošināšanai finansējumu novirzot no AF plāna, savukārt citu ārstniecības procesam nepieciešamo attīstības vajadzību finansējumu nodrošinot no ES fondu finansējuma. Minētā pieeja nodrošinās sinerģiju un skaidru demarkāciju pasākumiem no dažādiem finansējuma avotiem.

(240) Attīstot visaptverošu un integrētu VA sistēmu, nepieciešami ieguldījumi arī reģionālajās daudzprofilu slimnīcās neatliekamās palīdzības sniegšanai, stacionāro un ambulatoro VA pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, pilnveidojot infrastruktūru, t.sk. materiāltehnisko bāzi, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pacientiem drošu obligāto pakalpojumu klāstu atbilstoši ārstniecības iestādes līmenim. Tāpat reģionālām slimnīcām ir vadošā loma ārstniecības iestāžu teritoriālās sadarbības attīstībā, ko iespējams īstenot pielāgojot attiecīgo sadarbības profilu infrastruktūru. Būtiskākās problēmas ir iekārtu un telpu trūkums un to stāvoklis, kas neatbilst valsts normatīvajiem aktiem, kas apdraud VA nepieciešamajā apjomā un kvalitātē.

(241) Savstarpējai dažādu līmeņu pakalpojumu integrācijai ieguldījumi nepieciešami psihiatrijas un narkoloģijas profila ļoti novecojušo ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstībai, paliatīvās aprūpes, HOSPICE (Aprūpes programmas un filozofija nedziedināmi (termināli) slimo pacientu fiziskās un emocionālās aprūpes nodrošināšana) pakalpojumu attīstīšanai, rehabilitācijas profilu attīstībai, lai nodrošinātu darbspējīgo pacientu ātrāku atveseļošanos un atgriešanos darbā, medicīnas ierīču atjaunošanai un izcilības centru izveidošanai zināšanu pārnesei. Ņemot vērā, ka pieaug cilvēku skaits ar vienu vai vairākām hroniskām slimībām, nepieciešams attīstīt esošos un izstrādāt jaunus uz pacientu vērstus integrētus veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu organizēšanas un sniegšanas modeļus, t.sk. iekļaujot digitālos VA pakalpojumus, jo īpaši pacientiem ar psihiskām slimībām un uzvedības traucējumiem, nedziedināmi slimajiem u.c. mērķa grupām, kuru kvalitatīvas aprūpes nodrošināšanai nepieciešama starpnozaru sadarbība, piem., lai attīstītu sabiedrībā balstītus pakalpojumus, kas papildinās sociālajā sfērā plānotos ieguldījumus ilgtermiņa aprūpes iestādēs un deinstitucionalizācijas aktivitātes. 2022. gadā ir izveidota starpinstitucionāla darba grupa HOSPICE tipa pakalpojuma satura izveidei, kas izstrādās HOSPICE pakalpojumu definīciju un standartus Latvijā, piešķiršanas kritērijus, apmaksas modeli, kā arī priekšlikumus nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos. Tas nodrošinās integrētu pieeju pakalpojuma attīstībā, t.sk. arī ESF+ investīciju plānošanā, nodrošinot paralēli investīcijām infrastruktūrā atbilstošu pakalpojumu apmaksu, cilvēkresursu vajadzību plānošanu un viņu kvalifikācijas celšanu, tostarp atbilstošus integrēta pakalpojuma kvalitātes standartus. Pakalpojumu attīstību paredzēts attīstīt izejot no pacientu vajadzības prizmas, nosakot noteikta satura palīdzību, kas atbilstoši situācijai var tikt sniegta gan cilvēka dzīvesvietā, gan arī ārstniecības iestādē.

(242) Lai nodrošinātu ātru un efektīvu palīdzības sniegšanu pirmsslimnīcas posmā, nodrošinot prioritāri noteikto ambulatoro pakalpojumu tuvināšanu iedzīvotājiem un specializēto pakalpojumu koncentrēšanu, īpaši Latvijas reģionos, nepieciešami ieguldījumi neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta infrastruktūras attīstībai, specializētā autotransporta un nepieciešamā aprīkojuma nodrošināšanā.

(243) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai.

(244) Galvenās mērķgrupas: Visi Latvijas iedzīvotāji, VA pakalpojumu sniedzēji, VM padotības iestādes, ārstniecības iestādes.

(245) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Veicot ieguldījumus VA infrastruktūrā, saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar redzes, dzirdes, kustību un GRT. Piem., tiks īstenoti vizuālās informācijas uzlabojumi, evakuācijas sistēmu pielāgošana un nodrošināšana cilvēkiem ar invaliditāti, ierīkotas uzbrauktuves, pandusi, pacēlāji, uzstādītas viegli atveramas vai automātiskas durvis u.c.

(246) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, vienlaikus nodrošinot veselības pakalpojumu pieejamību jaunajā administratīvi teritoriālajā ietvarā.

(247) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A.

(248) Finanšu instrumenti: N/A.

4.1.2.SAM "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" (ESO 4.11.)

(249) Atbalstāmās darbības:

a) veselības veicināšanas un slimību profilakses jomā;

b) veselības nozares cilvēkresursu attīstības jomā.

(250) Veselības veicināšanas un slimību profilakses jomā. Lai veicinātu aktīvu un veselīgu novecošanos, jāņem vērā būtiskākās problēmas, kas skar Latvijas iedzīvotājus - proti ar dzīvesveidu saistītie riska faktori tostarp neveselīgi uztura paradumi, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, alkohola un narkotisko un psihotropo vielu lietošana ir cēlonis trešdaļai visu nāves gadījumu Latvijā. Profilaktiski novēršamo nāves gadījumu skaits Latvijā ir otrs augstākais ES. Galvenie ar dzīvesveidu saistītie faktori - aptaukošanās izplatība sabiedrībā ir daudz augstāka par ES vidējo rādītāju - Latvijā liekais svars ir katrai ceturtajai sievietei un katram sestajam vīrietim, bērnu vidū gandrīz vienai ceturtdaļai 7-gadīgo pirmklasnieku ir lieka ķermeņa masa un aptaukošanās, aptaukošanās skar arī vienu piektdaļu pusaudžu (11, 13 un 15 g. vecumā). Runājot par pieaugušajiem - bieži raksturīgs mazkustīgs dzīvesveids. Tikai viena ceturtdaļa iedzīvotāju nodarbojas ar 30 minūšu ilgām fiziskām aktivitātēm vismaz 2 reizes nedēļā un tikai 9,5% iedzīvotāju nodarbojas ar vismaz 30 minūšu ilgām fiziskām aktivitātēm četras reizes nedēļā un biežāk. Vienlaikus Latvijas ir lielāks alkohola patēriņš uz 1 iedzīvotāju nekā vairumā citu ES valstu. Ik dienu regulāri smēķē katrs ceturtais pieaugušais. Kaut arī pēdējos gados būtiski ir samazinājies cigaretes un ūdenspīpes smēķējošo 13-15 gadīgo jauniešu īpatsvars, tomēr ir palielinājies to jauniešu īpatsvars, kuri ir pamēģinājuši vai regulāri smēķē elektroniskās cigaretes. Lai gan pēdējos gados ir vērojama narkotiku pamēģinājušo iedzīvotāju īpatsvara mazināšanās, tomēr vēl joprojām katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs ir vismaz vienreiz pamēģinājis narkotikas. Savukārt skolēnu vidū vērojami samērā augsti narkotiku lietošanas rādītāji, proti, aptuveni trešā daļa skolēnu vecumā no 15 līdz 16 g. ir pamēģinājuši narkotikas. Pieaugot dažādu jauno tehnoloģiju (viedierīču) nozīmei ikdienas dzīvē, pieaug arī to personu, īpaši bērnu un jauniešu, skaits, kas ikdienā pārmērīgi aizraujas ar šo tehnoloģiju lietošanu. Tāpat sabiedrībā ir populāras arī dažādas azartspēles un videospēles, t.sk. interaktīvajā vidē. Pētījuma dati rāda, ka 6,4% respondentu varētu skart azartspēļu atkarība, t.sk. atkarība no dalības loterijās. Tādēļ nepieciešams īstenot pasākumu kopumu (pētniecību, intervences programmas izveidi, iedzīvotāju informēšanas pasākumus par procesa atkarībām u.c. pasākumus), lai uzlabotu esošo situāciju un nepieļautu atkarīgo personu skaita palielināšanos. Iedzīvotāju zināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, jo īpaši dažādās sociālās atstumtības un nabadzības RP grupās, ir nepietiekamas un joprojām ir salīdzinoši augsts nepilngadīgo grūtnieču skaits, kā arī salīdzinoši augsts mākslīgi veikto abortu skaits nepilngadīgām sievietēm. Sistemātiska ņirgāšanās un pazemošana bērnu vidū Latvijā ir otra augstākā ES. Vidēji katrs piektais skolēns izglītības iestādēs cieš no ņirgāšanās. Latvijas iedzīvotāju psihoemocionālais stāvoklis ir pasliktinājies, un pieaug to cilvēku skaits, kuri izjūt stresu, sasprindzinājumu un nomāktību. Pašnāvību skaits pēdējos gados ir samazinājies, tomēr joprojām tas saglabājas augsts, īpaši vīriešu vidū.

(251) Primāri svarīgi sabiedrības veselības veicināšanā ir izglītot sabiedrību par sirds un asinsvadu sistēmas slimību (SAS) un onkoloģisko slimību profilaksi. SAS ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā - 2019. g. 15 tūkstoši mirušo jeb 55% no kopējā mirušo skaita, t.sk. 24% sirds išēmiskas slimības, 18% cerebrovaskulāras slimības. SAS ir arī viens no galvenajiem invaliditātes cēloņiem. 22% pieaugušo pirmreizējās invaliditātes cēlonis 2018.g. bija SAS. Ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais (pēc SAS) Latvijas iedzīvotāju nāves cēlonis. Latvijā ik gadu no ļaundabīgajiem audzējiem nomirst ap 6000 cilvēku, jeb ap 22% no visiem mirušajiem (2019.g. - 5924). 2019.g. 27% no tiem bija vecumā līdz 64 gadiem. Tāpat kā SAS arī ļaundabīgie audzēji ir viens no galvenajiem invaliditātes cēloņiem. 23% pieaugušo pirmreizējās invaliditātes cēlonis 2018.g. bija ļaundabīgie audzēji.

(252) Ņemot vērā iepriekšminēto, atbilstoši iedzīvotāju mērķa grupu identificētajām vajadzībām - prioritāri sociālās un teritoriālās atstumtības RP iedzīvotājiem - tiks nodrošināti savstarpēji salāgoti un papildinoši veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi gan nacionālā līmenī, gan lokālā līmenī, piesaistot pašvaldības un attiecīgo jomu profesionāļus. Tiek plānotas nodarbības/lekcijas, interešu grupas, semināri, atbalsta grupas, nometnes, konkrētu rīcību vai iespēju popularizējošu pasākumi, kampaņas, sabiedrības informēšanas pasākumi, izglītošanas un apmācības programmas, kas īpaši vērstas uz augsta riska un nelabvēlīgā situācijā nonākušo cilvēku grupu iesaisti.

(253) Veselības nozares cilvēkresursu attīstības jomā. Lai risinātu cilvēkresursu attīstības problēmas veselības jomā, kā arī mazinātu sabiedrības veselības krīžu izraisītās sekas, tiks sekmēta ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālās pilnveides nodrošināšana, tālākizglītības sistēmas izveide, uzturēšana un attīstība, izcilības centru darbības nodrošināšana zināšanu pārnesē, atbalsts rezidentu apmācībām īpaši atbalstāmajās specialitātēs, kompensācijas ārstniecības personām par profesionālās darbības uzsākšanu vai atsākšanu VA (pārcelšanās pabalsti u.c. veida motivējoši mehānismi), mentoringa programmu, karjeras un talantu vadības programmu ieviešana un ārstniecības personu piesaiste darbam reģionos vai īpaši atbalstāmajās veselības nozares jomās un profesijās. Rezultātā tiks uzlabota pieejamība nepieciešamajām ārstniecības personām, jo īpaši reģionos, un uzlabota ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu, farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju un sociālajā jomā strādājošo speciālistu kvalifikācija, prasmes un iemaņas, kā arī pilnveidotas zināšanas, uzlabojot pieejamību VA pakalpojumiem iedzīvotājiem.

(254) Ārstniecības personu kompetence darbam multidisciplināras komandas ietvaros nav pietiekama. Secināts, ka gan formālajā, gan NI pilnveidojamas caurviju kompetences, t.sk., pacientu drošības jautājumi, komunikāciju prasmes. Līdz ar to nepieciešami atbalsta pasākumi, kas nodrošinātu atbalstu personām, kas nodrošina VA pakalpojuma sniegšanu integrētas un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem.

(255) Tāpat, svarīgi īstenot visaptverošus pasākumus, t.sk. turpināt darbu pie iesāktās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādes, kas jau novērtēta, kā nepieciešama un vērtīga VA pakalpojumu kvalitātes un pieejamības attīstībā. Lai uzlabotu pacientu drošību, plānoti pētījumi VA kvalitātes novērtēšanai un uzlabošanai, kvalitātes indikatoru un uz starptautiski atzītām vadlīnijām balstītu profesionāļu izstrādātu klīnisko algoritmu, klīnisko pacientu ceļu ieviešana visās VA jomās, IT risinājumu izstrāde, cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ietvaros, sabiedrības informēšana par aktualitātēm nozarē, piem., par konkrētām slimībām, blakussaslimšanām, veselības riskiem, veselības problēmu savlaicīgu atpazīšanu hronisku slimību gadījumā, vairāk fokusējoties uz sirds-asinsvadu, onkoloģiskajām, retajām, psihiskām slimībām un cukura diabētu, un iespējām tās novērst (konsultējoties ar pacientu organizācijām), kā arī jāveicina iedzīvotāju izpratne un zināšanas par geriatriju un paliatīvo aprūpi, asins, audu un orgānu ziedošanu, VA pakalpojumu saņemšanas iespējām, pacientu apmierinātības ar VA novērtēšana un strīdu risināšanas efektīvu mehānismu VA sistēmā izstrāde.

(256) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(257) Galvenās mērķgrupas: 1) Visi Latvijas iedzīvotāji, īpaši sociālās un teritoriālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji, kā piemēram, ārstniecības iestādes, izglītības iestādes, plānošanas reģioni, pašvaldības, noteiktas sabiedrības grupas (bērni un jaunieši, personas ar vielu un procesu atkarībām un sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, vecāki, darba ņēmēji (jo īpaši gados vecāki) u.c.), biedrības un nodibinājumi, tiesībaizsardzības un bērnu tiesību aizstāvošās institūcijas (piem., tiesas un sociālās korekcijas iestādes). 2) Ārstniecības personas, rezidenti īpaši atbalstāmajās specialitātēs, VA pakalpojumu sniegšanā iesaistītās personas, ārstniecības atbalsta personas, ārstniecības iestādes, biedrības un nodibinājumi, visi Latvijas iedzīvotāji un noteiktas sabiedrības grupas (piem., bērni un jaunieši).

(258) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Tiks nodrošināta veselības veicināšana un slimību profilakse, kas vērsta uz atšķirību mazināšanu sieviešu un vīriešu paredzamajā mūža ilgumā; sabiedrībā valdošo stereotipu un priekšstatu maiņas pasākumi par sievietes un vīrieša lomām un tām atbilstošu uzvedību attiecībā uz rūpēm par savu veselību un dzīvesveidu. Veicot pētījumus, dati tiks analizēti dzimuma, vecuma, invaliditātes griezumā, ņemot vērā personu specifiskās situācijas un vajadzības. Semināru, apmācību, darbnīcu un konferenču politikas plānotājiem un saturā tiks integrēti vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumi. VA jomas cilvēkresursu apmācību saturā tiks integrēti vienlīdzīgu iespēju aspekti - dzimumu līdztiesība, invaliditāte, vecums vai etniskā piederība u.c. diskriminācijas veidi. Mācību materiāli būs pieejami arī elektroniski, nodrošinot iespēju personām ar redzes invaliditāti veikt materiāla tālummaiņu. Projekta vadība, apmācību un informēšanas pasākumi u.c. projekta darbības tiks īstenotas pielāgotās telpās personām ar invaliditāti, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu iekļūšanai telpās un pielāgotas IT, ja tas ir nepieciešams.

(259) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.

(260) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR. 4.1.2.SAM paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Veselība" īstenošanā.

(261) Finanšu instrumenti: N/A.

4.2.Prioritāte "Izglītība, prasmes un mūžizglītība"

4.2.1.SAM "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" (RSO 4.2.)

(262) Atbalstāmās darbības: Atbalsts pilnveidotā vispārējās izglītības satura īstenošanai nepieciešamo resursu paplašināšanai, tostarp PII nodrošināšanai ar kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem mācību līdzekļiem (t.sk. digitālajiem) un aprīkojumu, izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējo pamata un vidējo izglītību - datu bāzēm, STEM vajadzībām nepieciešamo aprīkojumu un izglītības tehnoloģijām, kā arī IT skolvadības un mācību procesa risinājumiem, lai nodrošinātu mācību līdzekļu un aprīkojuma atbilstību pilnveidotā mācību satura īstenošanas vajadzībām.

(263) Atbalsts IZM un KM profesionālās izglītības iestāžu, t.sk. tehnikumu, mākslu izglītības kompetences centru un profesionālo vidusskolu un IeM koledžu infrastruktūras, mācību vides un pieejamības uzlabošanai, tostarp mācību klašu, mācību poligonu, testa laboratoriju un darbnīcu modernizācija, koplietošanas telpu, t.sk. sporta un dienesta viesnīcu infrastruktūras modernizēšana, tehnoloģiju, t.sk. dizaina tehnoloģiju, un IT risinājumu iegāde mācību satura un procesa digitalizācijai, lai stiprinātu audzēkņu inovācijas, tehnoloģiju un radošuma prasmju attīstību un nodrošinātu izglītojamo centrētu pieeju atbilstoši nozaru, t.sk. reģionālā perspektīvā, vajadzībām, kā arī inovāciju un radošo eksperimentu rezultātu pārnesei produktos un pakalpojumos praktiskā pielietojumā, saskatot nākotnes perspektīvas starpnozaru izglītības attīstībai.

(264) Atbalsts augstskolu STEM, t.sk. radošo industriju un medicīnas, studiju vides attīstībai, tostarp infrastruktūras un aprīkojuma modernizācijai, industrijai 4.0 atbilstošo tehnoloģiju ieviešanai studiju procesā, koplietošanas risinājumu ieviešanai, lai stiprinātu AI, t.sk. kultūrizglītības, institūcijas kā zināšanu radīšanas, tehnoloģiju pārneses un inovāciju centrus gudrai izaugsmei.

(265) Jaunu vietu izveidei pirmsskolas vecuma bērnu uzņemšanai pēc vienlīdzības principa, t.sk. sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām, nepieciešama pašvaldību PII ēku vai atsevišķu telpu būvniecība, t.sk. piebūves u.c. pirmsskolas izglītības pieejamību veicinoši risinājumi, teritorijas labiekārtošana, lai veicinātu pašvaldību iespējas uzņemties aktīvāku lomu ģimenēm labvēlīgākas vides veidošanā savā administratīvajā teritorijā, palīdzētu risināt nepilnības pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamības jomā, kā arī veicinātu pirmsskolas izglītības kvalitāti un radītu vienlīdzīgas iespējas vecākiem pilnvērtīgi iesaistīties DT un apmācībās.

(266) Atbalsts speciālās izglītības iestāžu mācību vides un infrastruktūras, materiāltehniskā nodrošinājuma un mācību līdzekļu pilnveidošanai, lai būtiski paaugstinātu speciālo izglītības iestāžu kapacitāti kvalitatīvas speciālās izglītības nodrošināšanā un sniegtu nepieciešamo atbalstu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, nodrošinot speciālās izglītības iestāžu pieejamību un mācību infrastruktūras atbilstību mūsdienīga mācību procesa īstenošanai.

(267) Investīcijas plānotas saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, ievērojot bērna intereses un tiesības uz izglītību, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajiem kritērijiem speciālās izglītības iestāžu tīkla pilnveidei⁸⁴, tostarp risinot Valsts kontroles 2020.gada revīzijā konstatētās strukturālās problēmas.⁸⁵ Vienlaikus ieguldījumi, lai veicinātu vienlīdzīgu piekļuvi vispārējai nesegregētai izglītībai, joprojām ir prioritāte, tostarp personām ar invaliditāti.

(268) Infrastruktūras izveide starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveidei bērnu attīstībai, nodrošinot savlaicīgu atbalsta sniegšanu pedagogiem, izglītības iestādēm un vecākiem darbā ar bērniem, kuriem ir dažādas mācīšanās vajadzības, tādējādi stiprinot iekļaujošas izglītības pieejamību, kā arī nodrošinot agrīnu prevenciju un instrumentu pārvaldību bērna attīstības vajadzību nodrošināšanā.

(269) Atbalsts asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas sistēmas izglītības iestādēm izveidei, t.sk. sistēmas darbības nodrošināšanā iesaistīto speciālistu un izglītības iestāžu darbinieku mācības, asistīvo tehnoloģiju iegāde un apmaiņas sistēmas ieviešana izmēģinājumprojektu veidā, sekmējot vienlīdzīgu pieeju kvalitatīvai izglītībai.

(270) 4.2.1.SAM ietvaros plānotās atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ, izņemot plānotos ieguldījumus pirmsskolas izglītības infrastruktūras attīstībā, kas ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai.

(271) Galvenās mērķgrupas: Valsts pārvaldes iestādes, pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības, t.sk. kultūrizglītības iestādes, speciālās izglītības iestādes, augstskolas, koledžas, to pedagogi, akadēmiskais personāls, studējošie, izglītojamie, kā arī viņu vecāki, t.sk. sociāli un ekonomiski mazaizsargātās sabiedrības grupas, pašvaldības.

(272) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. Uzlabojot piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem izglītības pakalpojumiem, tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi izglītojamiem, t.sk. izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, kā arī tiks atbilstoši pielāgoti projekta darbību īstenošanā izmantojamie dokumenti, materiāli, tostarp mācību satura un procesa digitalizācijā tiks nodrošināta produktu un pakalpojumu piekļūstamība. Ieguldījumi izglītības, jo īpaši, speciālās izglītības iestādēs balstīsies uz individuālo vajadzību izvērtēšanas un infrastruktūras un pakalpojumu kartēšanas rezultātiem un tiks īstenotas saskaņā ar ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ANO Konvencijā par bērnu tiesībām un Pamattiesību hartā noteikto. Ieguldījumi tiks vērsti uz vienlīdzības, nediskriminācijas, desegregācijas, izvēles brīvības, tiesību uz izglītību, tiesību uz neatkarīgu dzīvi un piekļūstamības nodrošināšanu, ņemot vērā izglītojamo vajadzību, pieejamo pakalpojumu un infrastruktūras analīzi. Netiks atbalstītas darbības, kas veicina jebkāda veida segregāciju vai atstumtību.

(273) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Attiecībā uz pirmsskolas izglītības pieejamības veicināšanu - RMA un pašvaldības, kurās ir nepietiekami nodrošināta pieeja pirmsskolas izglītībai (ievērojams vietu trūkums PII atbilstoši rindu reģistros reģistrētajam bērnu skaitam, precīzāki kritēriji tiks noteikti pie pasākuma īstenošanas nosacījumu izstrādes). Vienlaikus pašvaldības, kas plāno piesaistīt finansējumu pasākuma ietvaros, veidojot reģistru izglītojamo uzskaitei, kuri pieteikti pirmsskolas izglītības programmu apguvei izglītības iestādē, tiks aicinātas priekšroku sniegt sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām. Plānojot atbalstu pašvaldībām, kur nav pietiekama pirmsskolas izglītības pieejamība, tiks nodrošināta sniegtā atbalsta ilgtspēja, neietekmējot reģionālās attīstības atšķirības, jo pašvaldībām vairākos pasākumos (piemēram, uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai, publiskās ārtelpas sakārtošanai, energoefektivitātes uzlabošanai) tiks diferencēts atbalsta apmērs atbilstoši reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju, lielāko finansējuma apjomu paredzot plānošanas reģionam ar mazāko reģionālo IKP uz vienu iedzīvotāju. Tāpat tiks izvērtētas iespējas atbalsta sniegšanā pirmsskolas izglītības pieejamībai paredzēt atšķirīgu līdzfinansējuma likmi Pierīgas pašvaldībām.

(274) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A.

(275) Finanšu instrumenti: N/A.

4.2.2.SAM "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" (ESO 4.5.)

(276) Atbalstāmās darbības: Atbalsts mācību iniciatīvām kompetenču satura kvalitatīvai ieviešanai un talantu attīstībai, paredzot starpdisciplinārus pasākumus, kas saistīti ar mācību un audzināšanas darba saturu, izglītības tehnoloģijām un karjeras attīstības atbalstu, tostarp pasākumus vecākiem un metodisko atbalstu vadības komandām un pedagogiem; nacionāla un starptautiska mēroga pasākumus izglītojamo talantu attīstībai un pieredzes apmaiņai, pilotprojektus mācību izcilības attīstībai un izplatīšanai, tostarp izglītības izaicinājumu risināšanai mazapdzīvotās vietās un izmantojot digitālo risinājumu, lai veicinātu vispārējās un profesionālas izglītības kvalitāti un pieejamību, t.sk nodrošinātu iekļaujošu izglītību, kā arī paaugstinātu izglītojamo īpatsvaru ar augstiem mācību sasniegumiem.

(277) Atbalsts lietpratīga izglītojamā attīstībai un mācību procesa dažādošanai pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē atbilstoši kompetenču pieejā pilnveidotajam saturam, veicinot izglītojamo iesaisti un sadarbību, zināšanu pielietošanu un reālās dzīves problēmsituāciju risināšanu, pašvadītu mācīšanos un mācīšanos iedziļinoties, tostarp pasākumu (kultūras, zinātnes, tehnoloģiju u.c.), iestāžu (muzeji, bibliotēkas, laboratorijas, u.c.) un uzņēmumu apmeklējumam, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas izglītojamajiem mācību satura apguvē.

(278) Atbalsts izglītības procesa individualizācijai, digitalizācijas procesu ieviešanai un starpnozaru sadarbībai profesionālās izglītības izcilībai un inovāciju ieviešanai, vienotas nozaru kvalifikāciju sistēmas digitalizāciajai (e-NKS), kas lai uzlabotu izstrādātā satura piemērošanu, to izmantojot jauniešu sākotnējā profesionālajā izglītībā, pieaugušo izglītībā, kā arī AI, tostarp, darba vidē balstītu mācību īstenošanai; (mācību satura daudzveidība, tostarp ilgtspējīgas un "zaļās" ražošanas jomā, un tā digitalizācija, t.sk. e-mācību formu ieviešanai, daļējas kvalifikācijas iegūšanas iespēju paplašināšana) un tā koordinētai nodrošināšanai pieaugušajiem, kā arī izglītības iestāžu pārvaldības un cilvēkresursu stiprināšanai, tādējādi veicinot profesionālās izglītības kvalitāti, tās atbilstību un spēju ātri reaģēt uz valsts un reģionu DT prasībām sakārtotā un kvalitatīvā darba vidē, izglītojamo un pieaugušo iesaisti profesionālajā izglītībā, t.sk. veicinot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas.

(279) Atbalsts paredzēts arī izcilu pedagogu sagatavošanai un piesaistei izglītības iestādēm, tostarp atbalsts jaunizveidoto pedagogu sagatavošanas programmu īstenošanas pilnveidei, jauna latviešu valodas kā svešvalodas skolotāju izglītības satura izstrādei un īstenošanai, kā arī indukcijas gadam. Mērķtiecīga mācību un metodiskā atbalsta sniegšana pedagogiem, tostarp nodrošinot ikvienam pedagogam pieejamu, regulāru un augstas kvalitātes profesionālo atbalstu visās mācību jomās (mācību satura un izglītojamā snieguma vērtēšanas plānošana, iekļaujošas izglītības īstenošana caurviju prasmju, t.sk., digitālo prasmju, sociāli emocionālās mācīšanās u.c. attīstība) un ieviešot vienotu un stratēģiski pārraudzītu profesionālās pilnveides sistēmu, nodrošinot profesionālajā pilnveidē dažādu iesaistīto pušu efektīvu sadarbību un esošo metodiskā un konsultatīvā atbalsta tīklu izmantošanu, kā arī inovatīvu, pētniecībā un labā praksē balstītu profesionālās pilnveides aktivitāšu īstenošanu un metodisko atbalstu, un veicinot pedagogu profesionālo organizāciju darbību profesijas attīstībai. Atbalsts pārejai no SP un virziena akreditācijas uz ciklisku institucionālo akreditāciju AI, ieguldot akreditācijas aģentūras kapacitātes pilnveidē, nodrošinot metodisko atbalstu augstskolām un e-risinājumu attīstībai, investējot ekspertu un darbinieku mācībās, t.sk. īstenojot pilotakreditācijas un mācību ciklus augstskolām. Atbalsts paredzēts, lai veicinātu izglītības kvalitāti un efektivitāti visos izglītības līmeņos.

(280) Atbalsts pilotprojektu īstenošanā profesoru vietu izveidei, tostarp jaunos pētnieciskos virzienos un jomās, kurās izveidoti RIS3 P&I centri, un akadēmiskā personāla kompetenču modeļa ieviešanai, personāla atlases un motivēšanas sistēmas pilnveidei, sekmējot akadēmiskās karjeras sistēmas reformas ieviešanu un prognozējamās karjeras jeb tenūrgaitas sistēmas un tenūramatu institucionalizēšanu, palielinot zinātnes un inovāciju lomu augstskolās.

(281) Atbalsts digitālo risinājumu, t.sk. koplietošanas risinājumu, ieviešanai augstākajā izglītībā, tehnoloģiju ieviešanai un attīstībai studiju procesā, jo īpaši mācīšanas un mācīšanās procesa digitalizācijā un student-centrēta mācību procesa nodrošināšanā, studiju satura digitalizācijai un progresīvo digitālo kompetenču, t.sk. pedagoģiski digitālo kompetenču, attīstībā, lai nodrošinātu Eiropas AI telpā konkurētspējīgu AI piedāvājumu, ņemot vērā digitālo transformāciju.

(282) Atbalsts sistemātiskai izglītības kvalitātes - izglītības procesa, satura, vides un pārvaldības - monitoringa sistēmas attīstībai, tostarp nodrošinot izglītības kvalitātes vērtēšanas instrumentu attīstību, veicinot vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu kvalitātes vadības sistēmas izveidi, un pāreju uz izglītības iestāžu darbību pēc "mācīšanās organizācija" pamatprincipiem. Atbalsts dalībai starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos (piem., OECD, PISA, TALIS u.c.) un izglītības kvalitātes starptautisko ekspertu komandu piesaisti izglītības kvalitātes sistēmas pilnveidei.

(283) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(284) Galvenās mērķgrupas: PII, vispārējās un profesionālās izglītības iestādes, pedagogi un izglītojamie, t.sk. izglītojamie sociālās atstumtības riska grupā, ar speciālām vajadzībām; izglītojamo vecāki; pašvaldības, pedagogu sagatavošanas studiju programmu absolventi, augstskolas, koledžas, akadēmiskais personāls, studējošie; valsts pārvaldes iestādes, sociālie un sadarbības partneri, to darbinieki, uzņēmumi, darba devēju organizācijas u.c. profesionālās izglītības iestāžu, t.sk. koledžu, sadarbības partneri, nacionālā AI kvalitātes aģentūra.

(285) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Īstenojot pasākumus izglītojamajiem un pedagogiem tiks sekmēta vienlīdzīga pieeja kvalitatīvai izglītībai visos līmeņos un prasmju pilnveidošanai meitenēm un zēniem veicinot vienlīdzīgus sasniegumu rādītājus dažādos mācību priekšmetos, lai nodrošinātu atbilstību DT prasībām, tostarp izglītojamiem ar speciālām vajadzībām un sociālā atstumtības riska grupā.

(286) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.

(287) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR. 4.2.2.SAM paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Izglītība" īstenošanā. Profesionālās izglītības jomā iespējama papildinātība ar atbilstošām Erasmus+ darbībām, kā, piem. izcilības partnerībām un partnerībām sadarbībai un prakses apmaiņai.

(288) Finanšu instrumenti: N/A.

4.2.3.SAM "Sekmēt to, lai - jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām - būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti" (ESO 4.6.)

(289) Atbalstāmās darbības: Pasākumi priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas RP izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, mācīšanās grūtībām, sociāli ekonomiskiem riskiem pakļautiem bērniem, pāri darīšanai pakļautiem bērniem u.c.), mācīšanās atbalstam un mentoringam, atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku novērtēšanai un vadībai, kā arī nodrošinot šīm grupām vienlīdzīgu kultūras pakalpojumu pieejamību neatkarīgi no dzīves vietas, ģimenes sociāli ekonomiskā stāvokļa utt., tā veicinot mācību motivāciju un arī piederības sajūtu valstij, sadarbības iniciatīvām ar vecākiem, t.sk. izpratnes veicināšanai par iekļaujošu izglītību, un pilsoniskās iniciatīvas attīstībai ar vietējo kopienu, tostarp efektīvam darbam ar reemigrējušiem, imigrantu un bēgļu bērniem, un mazākumtautībām, aktīvi iesaistot vecākus, ģimenes u.c. sabiedrības locekļus, lai mazinātu atstumtības un mācību pārtraukšanas risku izglītības iestādēs, kā arī COVID-19 krīzes ietekmi.

(290) Atbalsts NI (t.sk. interešu izglītības) mērķtiecīgai nodrošināšanai izglītības iestādē, sekmējot vienlīdzīgu pieeju kvalitatīvai izglītībai. Brīvā laika un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības paplašināšana, t.sk. īstenojot interešu izglītību pie citiem īstenotājiem ārpus izglītības iestādes, sociālās atstumtības RP izglītojamajiem un bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām, primāri atbalstot mazāk nodrošinātos un sociālā riska grupas (t.sk. ilgstoši slimojošos, dienas aprūpes iestādēs, sociālās korekcijas izglītības iestādēs vai ieslodzījumu vietās nonākušos, atkarību RP, reemigrantus, imigrantus, bēgļus u.c.), kam piekļuve interešu izglītībai un ārpus formālās izglītības pasākumiem ir apgrūtināta.

(291) Pasākumi NEET jauniešu no 15 līdz 29 g. atbalstam, lai sekmētu to atgriešanos izglītībā vai nodarbinātības uzsākšanu, nodrošinot jaunietim individuālu, kompleksu atbalstu (t.sk. mentoru) un mācību iespējas.

(292) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(293) Galvenās mērķgrupas: Izglītības iestādes, izglītības iestāžu vadība, pedagogi un izglītojamie, kā arī viņu vecāki, pašvaldības, bērni un jaunieši ar speciālām vajadzībām, sociālas atstumtības RP izglītojamie, bērni un jaunieši no 7 līdz 25 g. ar FT, kuri iegūst pamatizglītību un vidējo izglītību, NEET jaunieši no 15 līdz 29 g., valsts pārvaldes iestādes, NVO.

(294) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. Īstenojot pasākumus vienlīdzīgas piekļuves un iekļaujošas izglītības pieejamības nodrošināšanai, tiks īstenoti pasākumi izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, mācīšanās grūtībām, sociāli ekonomiskiem riskiem pakļautiem bērniem, pāri darīšanai pakļautiem bērniem u.c., mācīšanās atbalstam, veicinot sociālās atstumtības RP izglītojamo iekļaušanu izglītībā. Vienlaikus, uzlabojot interešu izglītības, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamību, tiks veicināta līdzsvarota dzimumu līdzdalība DT, kā arī labāks darba un privātās dzīves līdzsvars.

(295) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.

(296) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR. 4.2.3.SAM ietvaros paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Izglītība" īstenošanā.

(297) Finanšu instrumenti: N/A.

4.2.4.SAM "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" (ESO 4.7.)

(298) Atbalstāmās darbības: Atbalsts nodarbinātajiem tautsaimniecības attīstībai, t.sk. sasaistē ar reģionu darba specifiku, nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvei, individuālo mācību vajadzību noteikšanai un personu profilēšanai, t.sk. pārorientējot iegūt kvalifikāciju vai trūkstošās prasmes darbam augošajās nozarēs, īpaši nodarbinātajiem zemas kvalifikācijas profesijās, mācību šķēršļu pārvarēšanai (t.sk. mobilitātēs atbalsts, bērnu pieskatīšanas atbalsts u.c.), elastīgai mācību piedāvājuma attīstībai un pieejamības veicināšanai (piem., veicinot globālā tiešsaistes mācību piedāvājuma pieejamību Latvijā), tostarp pieaugušo izpratnes un motivācijas veicināšanai par mācīšanos, kā arī pieaugušo koordinatoru un pieaugušo izglītotāju darba kvalitātes un prasmju stiprināšanai. Sniegtais atbalsts uzlabos darba spēka kvalitāti, kapaciāti un efektivitāti, tostarp palielinot līdzdalību pieaugušo izglītībā, kā arī atbalstīs prasmju (t.sk. valodu un digitālo prasmju) ieguvi un atzīšanu.

(299) Atbalsts sabiedrības digitālo iespēju izmantošanas veicināšanai, paaugstinot IKT iespēju izmantošanu iedzīvotājiem, atbalstot e-prasmju komunikācijas un mācību pasākumus, veicinot atvērto datu, atvērto digitālo risinājumu un platformu plašāku izmantošanu. Atbalsts digitālo aģentu un mentoru tīkla un kompetenču attīstībai un pamatprasmju nodošanas aktivitātēm. Atbalsts nodrošinās savstarpēja papildinātību ar 1.2.2. un 1.3.1.SAM aktivitātēm to mērķu sekmīgai sasniegšanai.

(300) Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai: atbalsts uzņēmumu izaugsmes vajadzībās balstītai, mērķorientētai nodarbināto personisko un profesionālo prasmju celšanai un mācību barjeru mazināšanai, primāri publisko un privāto partnerību veidošanai, tostarp prasmju fondu koncepta izveides un pilotēšanas veidā. Tādejādi nodrošinot arī nozares uzņēmumu pasūtītas darbinieku mācības uzņēmumu darba ražīguma un produktivitātes veicināšanai, potenciāla darba spēka piesaistīšanai un izglītošanai atbilstoši nozares uzņēmumu vajadzībām un stratēģiskai uzņēmumu cilvēkresursu attīstībai un plānošanai. Caur prasmju fondu pieeju plānots attīstīt sociālajā dialogā balstītu sistēmu nodarbināto prasmju attīstībā ātrai un efektīvai darbaspēka pielāgošanai valsts un reģiona DT attīstības vajadzībām. Izstrādāt Latvijas komersantam atbilstošu prasmju fondu finansēšanas un darbības modeli, ar nodomu tam ilgtermiņā kļūt par pašregulējošu un pašfinansējošu struktūru.

(301) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(302) Galvenās mērķgrupas: Nodarbināti pieaugušie, prioritāri nodarbinātie pirmspensijas vecumā, nodarbinātie zemas kvalifikācijas profesijās⁸⁶, uzņēmēji, sociālo partneru organizācijas, bibliotekāri, Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri, NVO, darba ņēmēju un nozaru, darba devēju organizācijas, plānošanas reģioni, pašvaldības.

(303) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. SAM ietvaros tiks paredzēts atbalsts sociālās atstumtības riskam pakļautajām mērķa grupām saņemt pakalpojumus un piedalīties sabiedrības politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, lai veicinātu to dalību un iesaisti atbalsta pasākumos, paredzot atvieglojumus vai specifisku atbalstu, piem., ceļa izdevumu kompensācijas, līdzmaksājumu samazinājums, mobilitātēs atbalsts, bērnu pieskatīšanas atbalsts utt.

(304) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, t.sk. piemērojot teritoriālo pieeju atbalsta sniegšanā, balstoties uz reģionu attīstības plānošanas dokumentiem.

(305) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A.

(306) Finanšu instrumenti: N/A.

4.3.Prioritāte "Nodarbinātība un sociālā iekļaušana"

4.3.1.SAM "Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus" (RSO 4.3.)

(307) Atbalstāmās darbības: Ieguldījumi plānoti ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu infrastruktūras izveidei, izveidojot infrastruktūru jaunai valsts SAC pakalpojumu formai (kopumā atbalstu sniedzot 120 bērniem, pakalpojumu nodrošinot vairākās pakalpojumu sniegšanas vietās ne vairāk kā līdz 12 bērniem katrā), tuvinot tos kopienā sniegtajiem pakalpojumiem. Plānoti arī ieguldījumi, veidojot jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūru cilvēkiem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem un multipliem traucējumiem. Pēc ERAF ieguldījumu veikšanas plānoti secīgi ESF+ ieguldījumi izveidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju speciālistu apmācībai sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu sniegšanai, sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai jaunizveidotajā infrastruktūrā un sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtēšanai. Minētie ESF+ ieguldījumi tiks veikti 4.3.5. SAM sociālā darba attīstības un deinstitucionalizācijas turpinājuma pasākumu ietvaros. Atbalsts palielinās pakalpojumu pārklājumu, pieejamību, kvalitāti un efektivitāti, sekmējot cilvēka neatkarīgas dzīves iespējas un dzīves kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu, nodrošinot nepieciešamo atbalstu un vidi ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un jauniešiem.

(308) Sekmējot vienlīdzīgas iespējas iesaistīties DT un uzlabojot profesionālo mobilitāti, tiek plānoti ieguldījumi, nodrošinot kvalitatīvu sociālo un pašvaldības īres mājokļu pieejamību īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām, t.sk. bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas, personām ar invaliditāti, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, maznodrošinātām personām, repatriantiem, bezpajumtniekiem. Atbalstu plānots sniegt sociālo vai pašvaldības īres mājokļu atjaunošanas vai jauna fonda izbūvē, t.sk. aprīkošanā.

(309) Plānots atbalsts LM infrastruktūras pieejamības nodrošināšanai, īstenojot pasākumus vides pieejamības nodrošināšanai un materiāltehniskā nodrošinājuma iegādei. Pielāgojot LM infrastruktūru, tiks sekmētas iespējas iedzīvotājiem (t.sk. personām ar invaliditāti, FT, funkcionāliem ierobežojumiem, kā arī, piem., vecākiem ar bērnu ratiņiem, personām ar veselības problēmām u.c.) būt nodarbinātiem un iesaistīties politikas izstrādē un īstenošanā.

(310) Uzlabojot vides pieejamību personām ar kustību traucējumiem paredzēts atbalsts mājokļu piemērošanai, daudzdzīvokļu ēkām izbūvējot liftus un pielāgojot saistīto infrastruktūru. Mājokļu vides pieejamības uzlabošana personām ar kustību traucējumiem veicinātu šo personu veiksmīgāku iekļaušanos sabiedrībā, nodrošinot pārvietošanās brīvību, tādā veidā veicinot šo personu iesaistīšanos DT un pieeju veselības, izglītības un sociālajiem pakalpojumiem. Programmas ietvaros plānotās investīcijas mājokļu pielāgošanai, daudzdzīvokļu ēkām izbūvējot liftus un pielāgojot saistīto infrastruktūru, būs papildinošas AF ietvaros plānotajām investīcijām individuālo mājokļu pielāgošanai personām ar invaliditāti, tādējādi uzlabojot vides pieejamību un nodrošinot atbalstu personām ar kustību traucējumiem.

(311) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā AF paredzētās vadlīnijas NBK novērtējuma veikšanai un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai.

(312) Galvenās mērķagrupas: Ārpusģimenes aprūpē (valsts finansētās ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās - valsts SAC) esoši bērni ar FT, kuriem FT smaguma pakāpes dēļ nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē, pie aizbildņa vai audžuģimenē, un cilvēki ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem un multipliem traucējumiem.

(313) Cilvēki ar invaliditāti, prognozējamu invaliditāti, cilvēki ar dažādiem FT, kuriem nepieciešami vides pielāgojumi, lai saņemtu valsts sniegtos pakalpojumus vai iekļautos darba tirgū.

(314) Īpaši nelabvēlīgā situācijā esošas personas, kas jau saņem vai, kam nepieciešama palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā, t.sk. bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni pēc pilngadības sasniegšanas, cilvēki ar invaliditāti, bēgļi un personas ar alternatīvo statusu, maznodrošinātas personas, repatrianti, bezpajumtnieki.

(315) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. pasākumi. Pasākumi paredz nodrošināt ĢVPP pieejamību sociālās atstumtības RP iedzīvotājiem un nodrošināt sociālo vai pašvaldības īres mājokļu pieejamību īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām. Ieguldījumi pašvaldību īres un sociālo mājokļu atjaunošanai un izbūvei tiks atbalstīti tikai tādu pašvaldību teritorijās, kurās tās nodrošina ikvienam ieejamus SBSP un kurās ir rindas uz pašvaldības sociālajiem un īres dzīvokļiem, tādējādi papildinot sociālās iekļaušanās pasākumus. Programmas ietvaros izveidotie mājokļi būtu pieejami vismazāk aizsargātākajām iedzīvotāju grupām atbilstoši likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" regulējumam, kurš paredz pašvaldībām pienākumu piedāvāt un nodrošināt mājokli visām palīdzības reģistrā reģistrētajām personām rindas kārtībā, izslēdzot atbalsta saņemšanā diskrimināciju vai segregāciju. Vienlaikus regulējums uzliek par pienākumu izvērtēt personas individuālās vajadzības un atbilstību prioritārajām grupām. Veicot ieguldījumus LM infrastruktūrā, plānots nodrošināt tās pieejamību, t.sk. atbilstoši pieejamības prasībām cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem. Plānota lifta izbūve, kabinetu un sanitārtehnisko telpu pielāgošana, publisku pasākumu telpu pieejamības nodrošināšana, taktilās IS izveidošana un cilvēkiem ar invaliditāti nepieciešamā aprīkojuma iegāde.

(316) Nodrošinot sociālo infrastruktūru, tiks ievērota atbilstība ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, nodrošināti desegregācijas un nediskriminācijas principi, segregācijas risināšana visos līmeņos un vienlīdzīgas piekļuves iespējas augstas kvalitātes vispārējiem pakalpojumiem mazaizsargātām grupām, lai samazinātu esošo sociālo, ekonomisko un etnisko segregāciju un nevienlīdzību attiecīgajās teritorijās. Desegregācijas un nediskriminācijas principi tiks atspoguļoti arī projektu iesniegumu atlases principos.

(317) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, vienlaikus atbalsts pašvaldības īres un sociālo mājokļu atjaunošanai un jaunu mājokļu izbūvei tiks sniegts tajās pašvaldībās, kurās ir rindas uz pašvaldības sociālajiem un īres mājokļiem. Jaunu mājokļu pieejamības nodrošināšanā tiks vērtēta teritoriju ekonomiskā attīstība (piem., darba iespējas utml.), lai nodrošinātu, ka jauni pašvaldību īres un sociālie mājokļi tiek būvēti tādās teritorijās, kurās ir nodarbinātības iespējas, tādējādi veicinot īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām iespējas iegūt darbu un uzlabot savu sociālo situāciju.

(318) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A.

(319) Finanšu instrumenti: N/A.

4.3.2.SAM "Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās" (RSO 4.6.)

(320) Atbalstāmās darbības: 4.3.2.SAM ietvaros atbalstāmas investīcijas kultūras piedāvājuma pieejamības nodrošināšanai reģionos ar mērķi radīt pozitīvu ietekmi uz vietējām kopienām, kā arī reģionu un pilsētu ekonomisko attīstību un sociālās iekļaušanas izaicinājumu risināšanu, t.sk. stiprinot vietējo kopienu organizāciju (sadarbībā ar vietējām pašvaldībām) centrālo lomu sociālās iekļaušanas pasākumu nodrošināšanā un veicinot darba vietu saglabāšanu un jaunu darba vietu radīšanu. 1) Atbalsts tiks sniegts jauna, uz sociālo iekļaušanu orientēta kultūras piedāvājuma radīšanai, vienlaikus attīstot jaunas pieejas, piem., kultūras, veselības un sociālās jomas operatoru sadarbības veicināšanai. Kultūras piedāvājuma izveides nolūkos var tikt atbalstītas arī nepieciešamās investīcijas organizāciju, kas aktivizē vietējās kopienas, t.sk., mantojuma kopienas, un pašvaldību kapacitātes stiprināšanā, tostarp aprīkojumā un infrastruktūrā, ja nepieciešamo investīciju piesaiste nav iespējama 5.1.1.SAM īstenošanas ietvaros. Atbalstāma arī profesionālo kompetenču pilnveidošana, attīstot prasmes, kas nepieciešamas kvalitatīvu, mērķauditoriju vajadzībā balstītu pakalpojumu sniegšanai, ja ir skaidri demonstrējama sasaiste starp veiktajām investīcijām un jaunveidojamajiem pakalpojumiem. 2) Lai veicinātu sabiedrības, īpaši mazāk aizsargāto grupu, sociālo iekļaušanos un ar kultūras pieredzes un pakalpojumu starpniecību mazinātu sociālo nevienlīdzību, tiks atbalstīta vietējo kopienu organizāciju sniegto pakalpojumu pieejamība, tostarp pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām u.c. sociāli mazaizsargātām grupām ar zemu kultūras līdzdalības īpatsvaru, kā arī kultūras pakalpojumu saturiskā tvēruma paplašināšana, tostarp sociāli aktuālu tēmu integrācija kultūras piedāvājumā un integrētu kultūras pieredžu veidošana, vienlaikus atbalstot plašāku digitalizācijas iespēju izmantošanu. 3) Kopienas kultūras identitātes stiprināšana un nemateriālā mantojuma potenciāla izmantošana vietējās ekonomikas attīstībai, veicinot kopienu dzīves kvalitātes uzlabošanos, tūrisma plūsmu palielināšanos un stimulē uzņēmējdarbību un nodarbinātību un jaunu darbavietu radīšanu. Lai nodrošinātu iniciatīvas Eiropas Jaunais "Bauhaus" principu ievērošanu, investīcijas veicamas, iesaistot vietējās kopienas prioritāro projekta ideju attīstībā.

(321) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(322) Galvenās mērķgrupas: Investīcijas plānots veikt saskaņā ar valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam, kuru pirmā prioritāte ir kultūras pakalpojumu pieejamība ar mērķi nodrošināt, ka augstvērtīgi un atbilstoši kultūras pakalpojumi ir pieejami visiem Latvijas iedzīvotājiem. Šīs prioritātes ietvaros paredzēts attīstīt kultūras pakalpojumus dažādām sabiedrības mērķgrupām un auditorijām, īpašu uzmanību pievēršot sociāli mazaizsargātām grupām, kas kultūras pieejamībā tiek arvien vairāk marginalizētas, tai skaitā cilvēkiem ar FT, diasporai, mazākumtautību pārstāvjiem un imigrantiem, bērniem un jauniešiem, senioriem un cilvēkiem, kas pakļauti sociāli ekonomiskiem atstumtības riskiem. Investīcijām jānovērš gan fiziskās, gan finansiālās, gan cita rakstura pieejamības šķēršļi kultūras pakalpojumiem, lai paplašinātu to auditoriju. Vienlaikus atbalsts nepieciešams kultūras pakalpojumu sniedzējiem - pašvaldībām, NVO un privātiem kultūras operatoriem.

(323) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Īstenojot pasākumus, tiks sekmēta kultūras mantojuma objektu un kultūras infrastruktūras objektu un pakalpojumu pieejamība visām sabiedrības grupām, neatkarīgi no dzīvesvietas, īpašām vajadzībām un sociālās atstumtības riska. Tiks veicināta kultūras pasākumu pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti un pakalpojuma nodrošināšana tuvāk dzīvesvietai. Attīstot pakalpojumu, produktus un programmas digitālajā vidē, tiks nodrošināta šo pakalpojumu un produktu piekļūstamība, tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi izglītībai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.

(324) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: visa Latvijas teritorija, kur šāda veida investīcijas pamatoti uzskatāmas par ekonomiskās attīstības prioritātēm, paredzot arī tā sasaisti ar citām publiskajām un privātajām investīcijām attiecīgajā teritorijā, ņemot vērā vietējos apstākļus un potenciālu, paredzot līdzsvarotu ilgtspējīgu teritorijas attīstību kopumā atbilstoši teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem.

(325) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: 4.3.2.SAM ietvaros paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Kultūra" īstenošanā, tāpat programmas "Radošā Eiropa" ietvaros paredzēts sniegt atbalstu arhitektūras un kultūras mantojuma nozarēm.

(326) Finanšu instrumenti: Izstrādājot SAM ieviešanas nosacījumus tiks izvērtēta iespēja izmantot finanšu instrumentus.

4.3.3.SAM "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu - it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem -, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" (ESO 4.1.)

(327) Atbalstāmās darbības⁸⁷: Lai veicinātu BD, DM, bezdarba un sociālās atstumtības RP un ekonomiski neaktīvo personu nodarbinātību, prasmju un kvalifikācijas atbilstību DT, plānotas: profesionālās tālākizglītības un pilnveides, modulārās profesionālās, NI programmas; TL un traktortehnikas vadītāju; apmācības pie DD; ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana; pamatprasmju ieguve; atbalsts sertifikācijas ieguvei atvērtajos tiešsaistes kursos; AII studiju moduļu vai studiju kursu akreditēta studiju virziena apguve; mācību papildu uzraudzība un izvērtēšana no NVA un sadarbības partneru puses. Atbalsts karjeras konsultācijām; reģionālajai mobilitātei; specatbalsts (ergoterapeits, surdotulks, u.c.); darbības mācību vajadzību apzināšanai (DD aptaujas, DT prognozēšana u.c.) un mācību izstrādei/īstenošanai attālināti. Šis papildinās AF atbalstu, kur plānots reformēt/pilnveidot prasmju novērtēšanas, profilēšanas rīkus, akcentējot digitālo prasmju noteikšanu kombinēta un individualizēta pakalpojuma piemērošanai. Atbalsts pēc 2026.g. turpināsies atbilstoši DT pieprasījumam un AF ietvaros ieviestajiem prasmju novērtēšanas rīkiem, tomēr atšķirīgi no AF paredzētā. AF un programmas pēctecīgie īstenošanas termiņi ļaus nodrošināt iekļaujošās nodarbinātības un prasmju pilnveides atbalsta nepārtrauktību.

(328) Lai nodrošinātu nelabvēlīgākā situācijā esošu BD (personu ar invaliditāti, pirmspensijas vecumā, IBD, bēgļu vai alternatīvās personas statusu ieguvušo personu u.c.) iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā, plānoti subsidētās nodarbinātības pasākumi, t.sk. algas dotācijas, DV pielāgošana, reģionālā mobilitāte, speciālistu piesaiste (ergoterapeits, surdotulks, u.c.), konsultatīvais atbalsts DD personu ar invaliditāti un veselības problēmām nodarbināšanai un DV pielāgošanai; darbam vajadzīgo iemaņu attīstības un aktivizēšanas pasākumi (profesionālās piemērotības noteikšana NVA reģistrētiem BD ar/un prognozējamu invaliditāti; motivācijas programma; atbalsta pasākumi BD ar psihoemocionālām (psihologs) un ar atkarību problēmām (MP, narkologs, stresa terapija)); pilotprojekta IBD aktivizēšanai īstenošana; nodarbinātību veicinošie konsultēšanas un iedzīvotāju sasniegšanas pasākumi, atbalsta personas pakalpojumi personām ar invaliditāti, pasākumi bezdarba RP personām darba vietu saglabāšanai. Atbalsts būs papildinošs AF atbalstam BD, DM un bezdarba RP iedzīvotāju pārkvalifikācijai un prasmju pilnveidei.

(329) Atbalsts SU (arī darba integrācija): mācības un biznesa ideju konkursi, konsultācijas, informatīvais atbalsts, t.sk., sadarbība starp uzņēmumiem, SU, pašvaldībām u.c. iesaistītajām pusēm veicināšanu, atbalsts SU uzsākšanai/veicināšanai, t.sk. finanšu atbalsts, mentorings u.tml. atbalsts, veicinot darba integrācijas iespējas uzņēmumos nelabvēlīgākā situācijā esošām mērķa grupām, t.sk. algu subsīdijas, tā palielinot nodarbinātības iespējas. Plānota SU atbilstības un darbības izvērtēšana, statusa piešķiršana, darbības atbilstības pārbaude, uzraudzības procesu veikšana, t.sk. gada darbības pārskatu izvērtēšana, SU reģistra pilnveide; sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi, t.sk. par SAPI, informatīvi izglītojošo materiālu sagatavošana par sociālās ietekmes izvērtēšanu, metodiku, vadlīniju izstrāde dažādām mērķa auditorijām, SU ekosistēmas partnerību stiprināšana un sekmēšana, kā arī darbības izvērtējumi/pētījumi uzņēmējdarbības pilnveidei un optimālākiem risinājumiem SU izveidei un attīstībai.

(330) Lai nodrošinātu brīvu darbaspēka pārvietošanos ES u.c. Eiropas valstīs, konsultācijas un informāciju DM par nodarbinātības iespējām, kā arī dzīves un darba apstākļiem Eiropā, atbalstu DD jaunu darbinieku meklēšanā, ieguldījumi plānoti nodarbinātības dienestu darbinieku kapacitātes celšanā, paredzot apmācības un seminārus par EURES tīklu, un darba mobilitāti. Reizē nodrošinot EURES pieejamību un atpazīstamību, informācijas sniegšanu DD, valsts un pašvaldību iestāžu, NVO sektora pārstāvjiem par EURES tīklu, kā arī darbiekārtošanas un personāla atlases pasākumu organizēšanu, informācijas sniegšanu darba ņēmējiem, DM un BD, nacionālā sadarbības tīkla veidošanu un iesaistīto pušu informēšanu, dalību EURES tīkla Latvijas un starptautiskajos sadarbības pasākumos un turpmāk adaptētu un aktualizētu ESCO rīku ar nacionālajām kvalifikāciju datubāzēm.

(331) DT institūcijas, kura sekmē BD un DM nodarbinātību, veiktspējas stiprināšana un pakalpojumu kvalitātes palielināšana: darba meklēšanas atbalsta instrumentu izstrāde un pilnveide t.sk. rokasgrāmatas izstrāde, darba meklēšanas atbalsta sistēmas elementu pilnveide un savietošana ar digitālā rīka izstrādi, radot jaunas un pilnveidojot esošās metodikas, sniegto pakalpojumu un procesu digitalizēšana, BD un reģistrēto vakanču IS izmaiņu veikšana, DT apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas attīstība, t.sk. īstermiņa prognožu sistēmas pilnveide, darba meklēšanas atbalsta centru izveide lielākajās Latvijas pilsētās, veidojot atvērta tipa centrus DM un DD, karjeras konsultācijas pakalpojumu un sadarbības ar DD pilnveide un institūciju sadarbības tīkla kartēšana. Plānoti kapacitātes celšanas pasākumi, t.sk. tālmācības sistēmas darbinieku digitālo prasmju pilnveide, supervīzijas, darbinieku mobilitātes/savstarpējās apmaiņas sekmēšana, darbinieku ar specifiskām zināšanām/pieredzi piesaiste, kā arī atbalsts darbiniekiem, kuri palīdz specifiskām DT dalībnieku mērķa grupām, kas saskaras ar īpašiem DT pieprasījuma un piedāvājuma salāgošanas izaicinājumiem, lietojot jaunas darba pieejas. Plānoti publicitātes/informatīvie pasākumi, t.sk., ikgadējie vakanču gadatirgi, CV un vakanču portāla zīmola izstrāde un popularizēšana, trešo valstu darbinieku darba migrācijas monitorings, sadarbības stiprināšana starp darba migrācijas jomas institūcijām, uzņēmumu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības sistēmas veiktspējas stiprināšana, DT analīzes/uzraudzības, ADTP pasākumu monitoringa un ietekmes novērtējumi.

(332) DT institūcijas, kura atbild par valsts uzraudzības un kontroles īstenošanu darba tiesisko attiecību un DA jomā, veiktspējas stiprināšana: attīstot kompetences un pilnveidojot nodarbināto un DD zināšanas (t.sk. informēšana, apmācība, pieredzes apmaiņa preventīvā darba veikšanai uzņēmumos), paredzot darbinieku nosūtīšanas platformas attīstību, kontroles un uzraudzības procesa stiprināšanas pasākumus nacionālās un pārrobežu sadarbības ietvaros t.sk., trešo valstu migrācijas vadības procesā iesaistīto institūciju sadarbības stiprināšanai. Plānoti publicitātes un informatīvi izglītojošie pasākumi darba tiesību un aizsardzības prasību efektīvai ieviešanai un preventīvās kultūras veicināšanai darba vietās, ar nodarbināto apmācību saistītu elektronisko rīku un sistēmu pilnveide. IS attīstība un modernizēšana, pilnveidojot datu analītikas rīku, daļēji automatizējot konsultatīvā centra darbības, izstrādājot, digitalizējot un atjauninot e-apmācību sistēmu, metodikas un uz procesiem balstītus pakalpojumu ceļvežus, t.sk., videopadomi, virtuālais asistents, BI rīki datu analīzei uzraudzības un preventīvo pasākumu plānošanai un nodrošināšanai.

(333) Drošas DV un kvalitatīvu darba vietu nodrošināšanai atbalsts cilvēkresursu, darba vietu un vides izvērtējumiem uzņēmumos, īpaši veltot uzmanību DV risku ietekmes un muskuļu - skeleta slimību novēršanai un profilaksei, ieteikumu/rekomendāciju ieviešanai (t.sk. DV uzlabojumiem, veselības veicināšanas, uzlabošanas pasākumiem, nodarbināto mācībām), kā arī DD, nodarbināto, sabiedrības izpratnes veidošanai ilgāka, labāka darba mūža veicināšanai un darbspēju saglabāšanai (informatīvas, konsultatīvas, izglītojošas aktivitātes DD, nodarbinātajiem, potenciālajiem nodarbinātajiem, sabiedrībai kopumā, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem).

(334) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(335) Galvenās mērķagrupas: Bezdarbnieki (t.sk. nelabvēlīgākā situācijā esoši bezdarbnieki, IBD, jaunieši - bezdarbnieki 18-29 g. u.c.), darba meklētāji, bezdarba riskam pakļautas personas, sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji, personas, kuras ieguvušas bēgļa vai alternatīvās personas statusu, sociālie uzņēmumi, sociālās uzņēmējdarbības uzsācēji, valsts un pašvaldību institūcijas, darba devēji, DT institūciju NVA un VDI darbinieki, karjeras konsultanti, darba tiesību un DA jomas speciālisti, nodarbinātie, ārvalstu un Latvijas darba devēji saistībā ar nosūtītajiem darbiniekiem, darbinieku nosūtīšanas kontroles un uzraudzības procesā iesaistīto institūciju darbinieki, sabiedrība kopumā.

(336) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. Tiks īstenotas specifiskas darbības: lai ievērotu ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām un ANO Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu noteikto, īstenojot pasākumus, tiek paredzēts specifisks atbalsts mācību laikā cilvēkiem ar invaliditāti (ergoterapeita, surdotulka u.c. pakalpojumi), elastīgu un elektronisku apmācību formu izstrāde un īstenošana, t.sk., ņemot vērā vecuma un dzimuma aspektu; lai sekmētu ikviena nodarbinātā, īpaši, gados vecāku nodarbināto ilgāku palikšanu DT, tiks veikta DV novērtēšana un darba vietas pielāgošana; tiks izstrādāta sistēma, kas sekmēs tādu nodarbināto, kam konstatēts prasmju trūkums, veselības traucējumi vai citi kavēkļi, kas ierobežo darba pienākumu veikšanu, nepieciešamo rehabilitāciju un/vai atbilstošu pārkvalifikāciju, tiks īstenoti pasākumi izpratnes palielināšanai par dažādām reliģiskajām pārliecībām un seksuālajām minoritātēm.

(337) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Savukārt EURES tīklu darbības nodrošināšanai pasākumu plānots īstenot arī citās ES dalībvalstīs.

(338) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: EURES tīklu darbības nodrošināšanai pasākumu plānots īstenot arī citās Eiropas un EEZ dalībvalstīs. 4.3.3.SAM ietvaros plānotās aktivitātes bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba RP personu atbalstam, drošas DV un kvalitatīvu darba vietu nodrošināšanai ilgāka un labāka darba mūža veicināšanai un darbspēju saglabāšanai, var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Izglītība" darbības "Darba tirgus visiem, izmantojot ilgāka mūža resursus" īstenošanā. Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR.

(339) Finanšu instrumenti: N/A.

4.3.4.SAM "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" (ESO 4.8.)

(340) Atbalstāmās darbības: Diskriminācijas RP sabiedrības grupām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās plānoti pasākumi un pakalpojumi, kas veicinātu aktivitātes dzimumu segregācijas mazināšanai izglītībā un DT, personu ar invaliditāti un FT pilnvērtīgas dzīves nodrošināšanai, personām virs 50 gadu vecuma u.c. grupām sociālās iekļaušanas veicināšanai un sociālās atstumtības mazināšanai.

(341) Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšanai politikas veidošanā un īstenošanā plānoti valsts un pašvaldības institūciju nodarbināto izglītošanas/informēšanas pasākumi, sabiedrībai - savu tiesību pārstāvībai un īstenošanai; kā arī atbalsta pasākumi DD iekļaujošas DV un diskriminācijas novēršanas jautājumos.

(342) Ģimenes un darba dzīves saskaņošanai, lai atbalstītu cilvēkkapitāla attīstību, sekmētu darbinieku spēju savienot darbu un ģimenes dzīvi, paredzēti izvērtējumi par dzīves kvalitātes uzlabošanas dažādiem aspektiem, sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi, sabiedriskās aptaujas, informatīvo materiālu izstrāde par elastīgā darba laika un attālinātā darba prakses iespējām, par vienlīdzīgām iespējām un diskriminācijas novēršanu, savu tiesību pārstāvībai un īstenošanai. Skolas vecuma bērnu pieskatīšanai vasaras periodā tiks organizētas nometnes.

(343) Pilsoniskās līdzdalības un sociālā dialoga veicināšanai paredzēts stiprināt sociālo partneru un PSO kapacitāti, pilnveidojot pilsonisko un sociālo dialogu visos lēmumu pieņemšanas posmos, atbalstot dažādu sabiedrības grupu un nozaru interešu pārstāvju veiktspēju piedalīties likumdošanas procesā un nacionālo reformu īstenošanā, sekmēt kvalitatīvu nodarbinātību nozarēs, t.sk., koplīgumu slēgšanu. Plānota ekspertu piesaiste, sociāli ekonomisko datu apkopošana un analīze pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru pārstāvniecības sekmēšanai; sadarbības veicināšana starp PSO, sociālajiem partneriem, publiskās pārvaldes iestādēm, tiesībsaragājošām iestādēm dažādos formātos; nodrošināt mazāk aizsargāto grupu pārstāvniecību, mazināt korupciju un ēnu ekonomiku; realizēt informatīvas un izglītojošas kampaņas, lai paaugstinātu sabiedrības pilsonisko izglītību, stiprinātu tiesiskumu; sekmēt tehnoloģiski digitālas un inovatīvas vides iespēju izmantošanu, nodrošinot informāciju par demokrātiskiem procesiem, cilvēktiesībām valstī u.c.

(344) Sabiedrības saliedēšanai plānots atbalsts sabiedrības pašorganizēšanās, sadarbības un līdzdarbības prasmju paplašināšanai un iespēju veicināšanai, īpaši sabiedrības grupām ar zemu līdzdalības īpatsvaru - cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, nepilsoņiem un krieviski runājošiem iedzīvotājiem, mazākumtautību, romu kopienas un diasporas pārstāvjiem Paredzēts īstenot sabiedrības līdzdalības pasākumus saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības veicināšanai, izpratnes veidošanai par kopējo labumu un iedzīvotāju atbildības izjūtas veicināšanai par līdzcilvēkiem, kā arī veicināt savstarpējo uzticēšanos starp dažādām sabiedrības grupām un solidaritāti. Plānots atbalsts Latvijas NVO, lai nodrošinātu to efektīvu un ilgtspējīgu darbību (t.sk. atbalsts reģionālajiem NVO atbalsta centriem, mazākumtautību un romu NVO līdzdalībai, atbalsts diasporas, kultūras jomas organizācijām u.c.), kapacitātes un interešu aizstāvības spēju stiprināšanai, kā arī atbalsts digitālo rīku un jauno tehnoloģiju risinājumu attīstībai aktīvas un iekļaujošas līdzdalības stiprināšanai un nodrošināšanai, t.sk., veicinot informācijas resursu pieejamību un medijpratību. Tāpat ar pilsoniskās līdzdalības veicināšanu pašvaldībās paredzēts ievērot RPP uzstādījumus publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai; sabiedrības līdzdalības palielināšanai lēmumu pieņemšanas procesos, kas piemērojami pašvaldībām pēc ATR, tā veicinot reģionālās politikas mērķu sasniegšanu.

(345) Lai nodrošinātu ģimenes un darba dzīves līdzsvarošanu, iesaisti sabiedrības sociālajos procesos un nodarbinātībā trešo valstu pilsoņiem, ārvalstu pilsoņiem, bēgļiem, personām ar patvēruma meklētāja vai alternatīvo statusu, plānots iekļaut visus nepieciešamos pakalpojumus "VPA". Tā sniedzot iespējas saņemt: sākotnējās konsultācijas par valsts un pašvaldību pakalpojumiem par uzturēšanās atļaujām, iesniedzamajiem dokumentiem, par nodarbinātības iespējām, juridiskās, kā arī konsultācijas jautājumos, kas skar VA, izglītību, iespējas saņemt sociālo atbalstu ikdienas dzīves situāciju risināšanai un sociālo pakalpojumu saņemšanai u.c. pilnvērtīgas dzīves kvalitātes nodrošināšanai nepieciešamo informāciju, un saņemt bērnu pieskatīšanas pakalpojumus. "VPA" pakalpojumi nedublēs citus valsts nodrošinātos pakalpojumus, bet uzlabos piekļuvi tiem, sniedzot nepieciešamo informāciju vienuviet.

(346) Plānota resocializācijas pakalpojumu probācijas klientiem pilnveidošana un taisnīguma atjaunošanas pieeju attīstība, veicinot probācijas klientu aktīvu līdzdalību sabiedrības procesos, radot priekšnosacījumus viņu nodarbinātībai, paredzot VPD darbinieku kapacitātes celšanu un profesionālās noturības stiprināšanu; ārvalstu pieredzes pētniecību, probācijas un resocializācijas darba organizēšanas instrumentu un programmu pilnveidošanu, jaunu rīku izstrādi/ieguvi/ieviešanu; probācijas klientu resocializācijas modeļa pilnveidošanu; jaunu (interaktīvu) resocializācijas darba metožu attīstību, aprobāciju un īstenošanu; sociālās iekļaušanas koeficienta metodikas izstrāde un ieviešana; VPD brīvprātīgo programmu pilnveidošanu un īstenošanu, pasākumi brīvprātīgo kopienas attīstībai, saliedēšanai; atbalsta pasākumi probācijas klientu resocializācijai, viņu ģimenes locekļiem, atbalsta personām; ikgadējās konferences VPD nodarbinātajiem un sadarbības partneriem; starpinstitūciju sadarbības pilnveidošana; sabiedrības, t.sk. tiesnešu, prokuroru, tiesībaizsardzības iestāžu, pašvaldību, citu institūciju un NVO darbinieku, informējošus/izglītojošus pasākumus un sociālās kampaņas; sabiedrības iesaistes un atbalsta pasākumi notiesāto personu SU attīstībai; IT attīstība, ieskaitot klientu lietu vadības kvalitātes sistēmas pilnveidošanu.

(347) Nodarbinātības priekšnosacījumu nodrošināšanai ieslodzītajiem, t.sk. pētot ārvalstu pieredzi, plānots pilnveidot resocializācijas sistēmas efektivitāti, sekmējot bijušo ieslodzīto iekļaušanos, vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību, paredzot specializētu riska un vajadzību novērtējuma instrumentu un ReP (piem., nepilngadīgie ar atkarību, ekonomiskie noziedznieki, kibernoziedznieki) izstrādi/ieguvi/ieviešanu, rīku un programmu aprobēšanu un validēšanu, esošo riska un vajadzību novērtējuma instrumentu un ReP efektivitātes izpēti, validēšanu un aprobāciju; drošības risku izvērtējuma instrumenta izstrādi/ieguvi; speciālistu konsultācijas, jaunu atbalsta pasākumu, t.sk. informatīvu pasākumu, izstrādi un īstenošanu ieslodzītajiem, viņu ģimenes locekļiem/atbalsta personām, resocializācijas darba un kriminālsodu izpildes efektivitātes mērījumu sistēmas ieviešanu, t.sk. pētījumi; nodarbināto un brīvprātīgo kapacitātes celšanu, profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas un tās noturības veicināšana, piem., supervīzijas, koučingu un ikgadējās konferences, u.c., e-mācību attīstība; starpinstitūciju sadarbības pilnveidošanas pasākumi un apmācības iesaistīto institūciju un NVO pārstāvjiem; sabiedrības informēšana un izglītošana, sociālās kampaņas, t.sk. par noziedzīgās uzvedības riskiem, ieslodzīto personības īpatnībām, kriminālsoda izpildes laikā veicamo resocializācijas darbu un starpinstitucionālo sadarbību, u.c.; E-mācību procesa pilnveide; IT attīstība.

(348) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(349) Galvenās mērķgrupas: Diskriminācijas riskam pakļautās grupas (diskriminācijas risks dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ), jaunieši, sabiedrība kopumā. Patvēruma meklētāji, bēgļi, personas ar alternatīvo statusu. Nozaru politiku veidotāji, īstenotāji un uzraudzībā iesaistītās valsts institūcijas, DD un viņu darbinieki, sabiedrība. Sociālie partneri, NVO, tiešās valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, tiesas, prokuratūra un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki. Probācijas klienti, viņu ģimenes locekļi un atbalsta personas, VPD darbinieki un brīvprātīgie, VPD sadarbības partneri, t.sk., NVO. Ieslodzītie, bijušie ieslodzītie, viņu ģimenes locekļi un atbalsta personas, Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodarbinātie un brīvprātīgie, sadarbības partneri, t.sk. NVO, darba devēji, nodarbinātie, ģimenes ar bērniem.

(350) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. veicinās darba un ģimenes dzīves līdzsvaru ieslodzītajiem, kā arī notiesātajiem un bijušajiem notiesātajiem sociālās iekļaušanas veicināšanai un sociālās atstumtības mazināšanai tiks izveidota tālmācības e-vide. Politikas veidotāju un īstenotāju un DD apmācību programmas būs piekļūstamas dažādos formātos (t.sk. audiāli un elektroniski), apmācības tiks rīkotas piekļūstamās telpās, apmācību programmu saturā tiks integrēti jautājumi par vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. DD dalībai apmācībās, apmācību laikā tiks nodrošināts bērnu pieskatīšanas pakalpojums.

(351) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Pasākuma ietvaros plānoti pieredzes apmaiņas pasākumi starp Latvijas un ārvalstu ekspertiem, kas darbojas nediskriminācijas jomā.

(352) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: 4.3.4.SAM ietvaros tiks īstenoti dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju veicināšanas pasākumi, uzlabojot nodarbinātību, veicinot sabiedrības izpratni par diskriminācijas novēršanu un savu tiesību īstenošanu, kā arī atbalsts ģimenes un darba dzīves saskaņošanas iespēju pilnveidošanai, kā arī programmas visu SAM īstenošanā tiks veicināta vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas horizontālā principa ievērošana, nediskriminācija pēc vecuma, invaliditātes, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, informācijas un vides pieejamība, kas kopumā sniegs ieguldījumu dzimumu līdztiesības principa kā ESSBJR caurvijoša principa īstenošanā. Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR.

(353) Finanšu instrumenti: N/A.

4.3.5.SAM "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" (ESO 4.11.)

(354) Atbalstāmās darbības: SBSP pieejamības palielināšanai atbilstoši individuālajām vajadzībām, plānota atbalsta dažādošana aprūpes nodrošināšanai cilvēka dzīvesvietā vai tās tuvumā, tai skaitā jaunas SBSP infrastruktūras izveide un attīstība, piemēram, grupu mājas (dzīvokļa), dienas aprūpes centra, specializētās darbnīcas, kā arī specializētu TL iegāde un aprīkošana aprūpes mājās pakalpojumu nodrošināšanai, tehnoloģiju pielietošana pakalpojumu nodrošināšanā (t.sk. integrēta veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšana, piemēram, aprūpe mājās). Bērniem ar invaliditāti plānoti aprūpes mājās, dienas aprūpes centru un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, pilngadīgām personām ar GRT un ļoti smagiem vai multipliem traucējumiem - aprūpe mājās, dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu, grupu māju (dzīvokļu) un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, pensijas vecuma cilvēkiem, t.sk. cilvēkiem ar demenci - aprūpe mājās un dienas aprūpes centru pakalpojumi. Papildus minētajiem atbalstāmi arī citi individualizēti, neatkarīgu dzīvi veicinoši sociālie pakalpojumi un atbalsts personas dzīvesvietā. Atbalsta pasākumi aprūpes tīkla attīstībai - ģimenes locekļiem, kuri aprūpē ilgstoši slimojošus tuviniekus, neformālajiem aprūpētājiem, ģimenēm ar ierobežotu atbalsta tīklu, piem., vecākiem ar GRT, sociālo pakalpojumu sniedzējiem, t.sk. konsultācijas, individuāls atbalsts, mācības, rokasgrāmata atbalsta sniegšanai, atbalsta grupas, brīvprātīgo iesaiste atbalsta sniegšanā. Pakalpojumu efektivitātes nodrošināšanai plānota sistēmas, t.sk. kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pilnveide, paredzot pakalpojumu efektivitātes sistēmisko aprakstu, jaunu pakalpojumu ieviešanu, kritēriju kopuma izstrādi/aprobēšanu pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai un uzraudzībai, rezultātu sasniegšanas novērtēšanai, priekšlikumu izstrādi sociālo pakalpojumu satura un prasību pilnveidei, un nepieciešamos uzlabojumus datu uzkrāšanai IS. Programmā plānoti ieguldījumi SBSP un infrastruktūras attīstībai dažādām sociālās atstumtības RP iedzīvotāju grupām. 4.3.5.1.pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana" īstenošanā piemēro šķērsfinansējumu ERAF tipa darbību veikšanai, kas nepārsniedz 53% no 4.3.5.1.pasākuma ESF+ finansējuma, 39% no 4.3.5. SAM un 15% no 4.3. prioritātes ESF+ finansējuma. Savukārt AF plānā plānotas investīcijas ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu izveidei pensijas vecuma personām, kas ir papildinošas programmā plānotajiem ieguldījumiem sociālo pakalpojumu attīstībai. Programmā plānotās aktivitātes attiecībā uz pensijas vecuma personām būs vērstas uz atbalsta sniegšanu personas dzīvesvietā, maksimāli pagarinot laiku, ko persona var turpināt dzīvot savā mājoklī, bet AF investīciju ietvaros tiks sniegts atbalsts ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidei gadījumiem, kad personas uzturēšanās savā mājoklī vairs nav iespējama. Sociālo pakalpojumu sniedzēju speciālistu apmācība sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu sniegšanai tiks organizēta sinerģijā ar sociālā darba attīstības aktivitātēm. Ieguldījumi sociālo pakalpojumu infrastruktūrā tiks veikti sasaistē ar darbībām, kas plānotas SBSP pieejamības palielināšanai.

(355) Lai nodrošinātu paliatīvās aprūpes pakalpojuma pilnveidi, paaugstinot tā pieejamību pilngadīgām personām, kuru izārstēšana vairs nav iespējama (paliatīvās aprūpes pacientiem) un nodrošinot atbalstu viņu ģimenes locekļiem, paredzēta multidisciplināras un starpnozaru paliatīvās aprūpes dzīvesvietā sistēmas izveide/ieviešana, t.sk. aprūpes mājās, atelpas brīža un multidisciplināras komandas pakalpojuma izveide/aprobēšana, psiholoģiskā un sociālā atbalsta sniegšana ģimenes locekļiem, mācības paliatīvās aprūpes veikšanā ģimenes locekļiem un sociālo pakalpojumu sniedzēju speciālistiem, kovīzijas un supervīzijas sociālo pakalpojumu speciālistiem, brīvprātīgo iesaiste.

(356) Sociālā darba attīstības nodrošināšanai plānota sabiedrības informēšana, vienotas metodiskās izpratnes un prakses veidošanai sociālajā jomā strādājošajiem speciālistiem/ atbalsta personālam, piem., aprūpētājiem un ĢA, un saistītajās nozarēs strādājošajiem, starpinstitucionālas sadarbības veicināšanai kvalitatīvu sociālo pakalpojumu attīstībai. Plānota profesionāla atbalsta tīkla izveide sociālā darba kvalitatīvai attīstībai, veicinot līderības attīstību sociālā darba jomā, veidojot starpdisciplināras ekspertu komandas krīžu u.c. sarežģītu situāciju risināšanai, izstrādājot priekšlikumus jaunu sociālā darba speciālistu piesaistei. Sociālo pakalpojumu sniedzēju iestāžu vadības līmeņa speciālistu, sociālā darba speciālistu un atbalsta personāla profesionālās pilnveides izglītības programmu un tālākizglītības programmu izstrāde un īstenošana, t.sk. ĢA un aprūpētāju sagatavošana. Mācību moduļu izstrāde un integrēšana augstskolu sociālā darba SP, atbalsts sociālā darba SP mācībspēku attīstībai un sagatavošanai, atbalsts sociālā darba studentiem un praktiķiem mācību moduļu apguvei. Aktuālu metodiku sociālajam darbam ar dažādām klientu grupām, t.sk. ar bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, kā arī metodikas uz personu centrētas pieejas ieviešanai sociālo pakalpojumu sniegšanā izstrāde un atbilstošu mācību organizēšana to apguvei. Neformālo klātienes un e-mācību par sociālo darbu ar dažādām klientu grupām attīstīšana, īstenošana. Atbalsts sociālajiem darbiniekiem, kuri apgūst supervizora profesiju, un supervīziju nodrošināšanai sociālajā jomā strādājošajiem speciālistiem, t.sk. sociālā darba speciālistiem, ĢA, aprūpētājiem un sociālo pakalpojumu sniedzēju iestāžu un to struktūrvienību vadītājiem. Atbilstošas metodoloģijas izstrāde un pētījumu veikšana par sabiedrības uzticēšanos pašvaldību sociālajiem dienestiem, sociālo darbinieku darba apstākļu un atalgojuma novērtējumu, un sociālā darba praksi dažādos Latvijas reģionos. Ex-post projekta rezultātu izvērtējums, ietverot jautājumus par aktuālo sociālā darba attīstības problemātiku un nākotnes izaicinājumiem.

(357) Vienlīdzīgas pieejas tiesiskumam neesamība, juridisko problēmu savlaicīga nerisināšana būtiski palielina sociālās atstumtības un nabadzības risku, ietekmē personas materiālo un fizisko stāvokli. Tas var atstāt ietekmi uz veselību, nodarbinātību, produktivitāti, ģimenes stabilitāti, izglītības iespējām bērniem, paaugstinot vardarbības riskus. Atbalsts plānots valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas reformēšanai un efektivizēšanai, kas vērsta uz mazaizsargāto un cietušo personu atbalstu, nodrošinot minēto personu savlaicīgu pieeju tiesiskumam, rodot risinājumus savlaicīgai juridisko problēmu konstatēšanai un atrisināšanai; esošu un jaunu IT un digitālo risinājumu attīstīšanai, nolūkā efektīvāk nodrošināt sociāli mazaizsargāto personu tiesības, tostarp iestāžu savstarpējās sadarbības efektivizēšanu. Plānoti mērķgrupas informēšanas pasākumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojumu saņemšanu, mērķgrupas kompetences un izpratnes par nozīmīgumu savlaicīgi risināt juridiska rakstura strīdus paaugstināšanai, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā iesaistīto personu apmācībām, kompetenču un prasmju līmeņa paaugstināšanai.

(358) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(359) Galvenās mērķgrupas: Sociālās atstumtības riskam pakļautās mērķa grupas: cilvēki ar FT vai invaliditāti, t.sk. cilvēki ar GRT un bērni ar FT, cilvēki pensijas vecumā, t.sk. ar demenci, viņu ģimenes locekļi/neformālie aprūpētāji, bezpajumtnieki, ielu bērni un jaunieši, no atkarību vielām un procesiem atkarīgas personas, IBD, personas, kuras atbrīvotas no IeV, probācijas klienti, personas, kuras ieguvušas bēgļa vai alternatīvās personas statusu u.c. Pilngadīgas personas, kuru izārstēšana vairs nav iespējama un viņu ģimenes locekļi/neformālie aprūpētāji. Sociālo pakalpojumu sniedzēji, sociālā jomā strādājošie speciālisti, t.sk. iestāžu un struktūrvienību vadītāji, sociālā darba speciālisti, sociālās jomas atbalsta personāls, t.sk. aprūpētāji, ģimenes asistenti u.c., VA speciālisti, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā iesaistītās personas un iestādes, NVO, supervizori, sociālās labklājības jomas studenti un mācībspēki, sabiedrība, plānošanas reģioni, pašvaldības, LM, TM, sadarbības partneri u.c.

(360) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. pasākumi. Tiks īstenoti tādi specifiski pasākumi kā SBSP pieejamības palielināšanai atbilstoši individuālajām vajadzībām, t.sk. tehnoloģiju inovācijas pakalpojumu nodrošināšana; konsultācijas un mācības, t.sk. sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem saturā tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju jautājumi; ārstu, speciālistu, iestādes amatpersonu, atbalsta funkciju veicēju profesionālo spēju pilnveide paredzēta arī attiecībā uz vienlīdzīgu iespēju aspektiem. Vienlaikus paredzēti sabiedrības informēšanas pasākumi iekļaujošas sabiedrības vērtību popularizēšana, stiprinot sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu un vecāku prasmes. Sabiedrības informēšanai tiks izmantoti dažādi informācijas kanāli un formāti, kas ir piekļūstamas cilvēkiem ar dažāda veida FT, piem., subtitrēšana, materiāli elektroniskā formātā, raidījumu ieraksti u.c.

(361) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. SBSP attīstībā paredzēts nodrošināt pēctecību 2014.-2020.gada plānošanas periodā plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plāniem, arī turpmāk ieguldījumus pamatojot, t.sk. ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem.

(362) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: SBSP attīstīšanai var tikt īstenota starptautiskā sadarbība (pieredzes apmaiņa, labās prakses pārņemšana, ekspertu piesaiste u.c.).

(363) Finanšu instrumenti: N/A.

4.3.6.SAM "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" (ESO 4.12.)

(364) Atbalstāmās darbības: Lai mazinātu nabadzības un sociālās atstumtības RP bērnu skaitu un pārtrauktu nabadzības atražošanos paaudzēs, ieguldījumi paredzēti makro un mikro līmenī.

(365) Bērnu labklājības sistēmā viena no aktuālākajām problēmām ir fragmentēta palīdzības un pakalpojumu pieejamība. Lai nodrošinātu bērnu aprūpi, izglītošanu un radītu optimālus priekšnosacījumus veselīgai bērnu sociālemocionālajai attīstībai un pašrealizācijaiilgtermiņā, paredzēts sekmēt starpnozaru sadarbību un īstenot ģimenes atbalsta un bērnu attīstības konceptuālās pieejās balstītu preventīvā atbalsta sistēmas reformu, stiprinot agrīnās intervences pakalpojumu pieejamību mazāk aizsargātajām ģimenēm ar bērniem. Lai nodrošinātu paradigmas maiņas iedzīvināšanu, paredzētas aktivitātes ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošanai.

(366) Tā kā trūkst vienotas integrētas informatīvās platformas agrīnā preventīvā darba organizēšanas atbalstam, pilnveidojot bērnu labklājības sistēmu, plānota publiskā sektora IS modernizācija un savstarpējās savietojamības uzlabošana, veidojot informācijas sistēmu agrīnam preventīvam atbalstam būtiskas informācijas uzkrāšanai un apmaiņai, kas atvieglos bērnu veselīgu attīstību traucējošu risku savlaicīgu identificēšanu un individuālām vajadzībām atbilstošu atbalsta/intervences pakalpojumu nodrošināšanu.

(367) Lai monitorētu aktivitāšu ietekmi un turpinātu veidot uz pierādījumiem balstītu politiku, tiks veikti pētījumi un izvērtējumi, t.sk. vardarbības, dzimumu līdztiesības, ģimenes un darba dzīves savienošanas jomā.

(368) Individuālā līmenī atbalsts plānots darbībām, kas pozitīvi ietekmē sociālās atstumtības risku mazināšanos bērniem šādas sociālās atstumtības dimensijās - (a) sekmē labākas izglītības iegūšanu, (b) uzlabo psiholoģisko un emocionālo drošību, (c) mazina sociālo izolētību, t.sk. uzlabojot attiecības ģimenē.

(369) Lai nodrošinātu darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanu, plānots sniegt atbalstu bērnu pieskatīšanas un aprūpes organizēšanai, veicinot vienlīdzīgas iespējas visām ģimenēm. Lai risinātu bērnu pieskatīšanas un aprūpes pakalpojumu nepietiekamo pieejamību, papildu pašvaldību PII infrastruktūras attīstībai, plānots atbalsts pašvaldībām aukļu dienesta un privāto PII pakalpojumu iegādei atklāta konkursa ietvaros, u.c. bērnu pieskatīšanas pasākumiem, pozitīvi ietekmējot arī reemigrāciju un dodot priekšroku sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām.

(370) Paredzēts atbalsts bērniem ar smagu diagnozi, vai FT, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem, paredzot holistisku psiholoģisku un sociālu atbalstu diagnozes noteikšanas un akūtās terapijas periodā ģimenei atrodoties ārstniecības iestādē, starpinstitucionālās sadarbības veicināšanu, informācijas nodošanu pacienta ģimenes problēmu risināšanai, t.sk. digitālo risinājumu pilnveidošanu, informatīvo materiālu izstrādi, darbu ar ģimeni un atbalsta sniegšanu pēcterapijas periodā dzīvesvietā. Plānots nodrošināt integrētu sociālu, psiholoģisku un VA pieeju ģimenei kopumā, pilnveidot tiešās pārvaldes iestādes, kas veic prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi, klientu apkalpošanu, efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu, paredzot mācību programmu izstrādi/aprobēšanu, darbinieku profesionālo spēju pilnveidi, metodisko vadību, procesu un analītiskās funkcijas, t.sk. IIS attīstību, sabiedrības informēšanas pasākumus par aktualitātēm invaliditātes noteikšanas, darbspējas vērtēšanas, ierobežojumu vērtēšanas procesā, kā arī iestādes sniegto pakalpojumu uzlabošana, izstrādājot vienotu informācijas sniegšanas modeli par pieejamo atbalstu invaliditātes gadījumā (izmēģinājumprojekts). Ieguldījumi nepieciešami arī bērnu invaliditātes noteikšanas sistēmas, t.sk. IIS pilnveidei.

(371) Nodrošinot preventīvo atbalstu veselīgai bērnu sociālemocionālai un psiholoģiskai attīstībai, plānota visaptveroša, uz cilvēka vajadzībām orientēta diagnostikas, profilakses, konsultatīvo pasākumu, agrīnās intervences, veselības un sociālo pakalpojumu kopuma īstenošana, agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas bērniem izveide un ieviešana, t.sk. mācības un praktiski treniņi darbā ar bērniem iesaistītiem speciālistiem; agrīnas intervences bērniem ar psihomotoriem un psihosociāliem traucējumiem; bērnu agrīnās attīstības vajadzību novērtējuma metodisko instrumentu izstrāde un pārvaldība, t.sk. iekļaujot arī speciālo vajadzību diagnostiku; multimodālas, pierādījumos balstītas agrīnās intervences programmas attīstības grūtību veidošanās risku mazināšanai, distresa un trauksmes pārvarēšanai; sociālo prasmju pilnveide riska grupām; vecāku prasmju pilnveides programmas; programmas pāridarījuma un mobinga mazināšanai izglītības iestādēs un e-vidē; atbalsta nodrošināšana ģimenēm ar bērniem, kuras zaudējušas tuviniekus, pēc smagas krīzes vai katastrofas. Vairākas no plānotajām programmām tiks īstenotas kā jaunievedumi, adaptējot ārvalstu praksi un pieredzi. Paredzēta arī iekļaujošas sabiedrības vērtību popularizēšana, stiprinot sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu un vecāku prasmes.

(372) Lai mazinātu bērnu uzvedības un atkarības problēmu risku tālāku attīstību, sekmētu inovatīvu un mērķētu pakalpojumu sniegšanu un sniegtu atbalstu bērniem ar uzvedības traucējumiem un atkarības problēmām un to ģimenēm, plānoti prevences, izvērtēšanas un atbalsta pasākumi. Plānots atbalsts sociālās funkcionēšanas uzlabošanai, bērna vajadzībām pielāgota jaunu pakalpojumu groza izveidei bērna dabiskajā vidē vai individuālām vajadzībām nodrošinātā speciālizētā audžuģimenē; vadlīniju un metodikas izstrāde, speciālistu apmācība; visaptveroša, agrīna risku novērtēšanas rīka izstrāde, nodrošinot savlaicīgu problēmātikas atpazīšanu un atbalsta pakalpojumu sniegšanu; bērna atbalsta speciālistu darba metodikas un tīka izveide un efektivitātes mērīšana; multidisciplināras atbalsta programmas izstrāde bērniem ar uzvedības un atkarības problēmām.

(373) Ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai, plānoti pasākumi individuālā līmenī ģimenes locekļiem, kas cieš no vardarbības, un pasākumi sabiedrības līmenī, mazinot ģimenes funkcionētspējas atjaunošanas ekonomisko slogu. Plānoti preventīvi pasākumi, lai uzlabotu vecāku prasmes pozitīvā bērnu disciplinēšanā. Atbalsta sistēmas no vardarbības ģimenē cietušām personām novērtēšana, monitoringa pilnveide, jaunu instrumentu vardarbības pret bērniem riska mazināšanai izstrāde/aprobācija, jaunu metožu darbam ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām pilnveide/aprobācija, informatīvu pasākumu organizēšana. Jaunas pieejas darbā ar vardarbībā ģimenē cietušām pilngadīgām personām izmēģināšana: jaunu pakalpojumu no vardarbības cietušām personām no ievainojamām grupām aprobācija/ieviešana, pakalpojumu augsta riska vardarbības gadījumos ģimenē attīstība un nodrošināšana, jaunas pieejas izmēģināšana mobinga, savstarpējas vardarbības bērnu un jauniešu vidū novēršanai un mazināšanai.

(374) Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kompetences pilnveidei un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšanai plānota mācību programmu satura izstrāde un pielāgošana atbilstoši bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidei un speciālistu mācības, bāriņtiesas darbinieku sertifikācijas sistēmas izstrāde un bāriņtiesu darbību regulējošo normatīvo aktu skaidrojumu izstrāde, supervīzijas bāriņtiesu darbiniekiem, informatīvie pasākumi bērnu tiesību aizsardzības jautājumos.

(375) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(376) Galvenās mērķgrupas: Bērni un ģimenes ar bērniem, priekšroku dodot sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām, t.sk. bērni ar smagu diagnozi vai FT, iespējamu vai esošo invaliditāti, ārpusģimenes aprūpē esošie bērni, bērnu vecāki/likumiskie pārstāvji (t.sk. aizgādņi un aizbildņi), pedagogi pirmsskolas, vispārējās, profesionālās un speciālās izglītības iestādēs, sociālo pakalpojumu sniedzēji, VA speciālisti, kas ikdienā strādā ar bērniem, sociālie darbinieki, supervizori, speciālisti, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzību, speciālisti kas strādā ar no vardarbības cietušām un/vai vardarbību veikušām personām, VDEĀVK, sabiedrība, pašvaldības, sociālie dienesti, izglītības pārvaldes, bāriņtiesas, bērnu pieskatīšanas pakalpojumu sniedzēji, privātās un publiskās PII, vispārējās un speciālās izglītības iestādes, NVO, sociālie uzņēmumi, bērnu labklājības sistēmas veidošanā iesistītie politikas plānotāji un veidotāji u.c.

(377) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. pasākumi. Īstenotie pasākumi iekļauj vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem.

(378) Tiks īstenotas specifiskas darbības: bērnu labklājības sistēmas veidošanā iesaistīto speciālistu, t.sk. pedagogu un pakalpojumu sniedzēju, apmācību un supervīziju saturā tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju jautājumi; paredzētas arī programmas vecākiem un bērnu aprūpē iesaistītiem speciālistiem, kas sekmē bērnu ar īpašām vajadzībām sociālo iekļaušanu. Vienlaikus paredzēti sabiedrības informēšanas pasākumi iekļaujošas sabiedrības vērtību popularizēšanai, stiprinot sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu un vecāku prasmes. Sniedzot atbalstu bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem, tiks veicināta dzimumu līdzsvarota līdzdalība DT, un tiks mazināti šķēršļi nodarbinātībai, galvenokārt sniedzot atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošām personām (precīzāki kritēriji tiks noteikti pie pasākuma īstenošanas nosacījumu izstrādes), lai uzsāktu darba attiecības vai iesaistītos aktivitātēs, kas veicina nodarbinātību un labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru.

(379) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Uz pierādījumiem balstītu jauno instrumentu ieviešanai, t.sk. prevencijas programmu adaptēšanai paredzēta ārvalstu ekspertu piesaiste un pieredzes apmaiņa. Attiecībā uz bērnu pieskatīšanas un aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu saskaņā ar RPP noteikto, atbalstu prioritāri plānots sniegt RP iedzīvotāju grupām, t.sk. plānots atbalsts ģimenēm, kuru bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības PII. Šādas ģimenes ir sociāli nevienlīdzīgākā situācijā, jo tām no saviem finanšu līdzekļiem ir jāsedz starpība, kas veidojas par privātajiem pirmsskolas pakalpojumiem, tāpēc atbalstu prioritāri plānots nodrošināt pašvaldībām, kurās ir vairāk ģimeņu, kur bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības PII, jo īpaši pievēršot uzmanību reemigrantu bērnu pirmsskolas izglītības pieejamības iespējām. Vienlaikus pašvaldības, kas plāno piesaistīt finansējumu pasākuma ietvaros, veidojot reģistru izglītojamo uzskaitei, kuri pieteikti pirmsskolas izglītības programmu apguvei izglītības iestādē, tiks aicinātas priekšroku sniegt sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām. Plānojot atbalstu pašvaldībām, kur nav pietiekama pirmsskolas izglītības pieejamība, tiks nodrošināta sniegtā atbalsta ilgtspēja, neietekmējot reģionālās attīstības atšķirības, jo pašvaldībām vairākos pasākumos (piemēram, uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai, publiskās ārtelpas sakārtošanai) tiks diferencēts atbalsta apmērs atbilstoši reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju, lielāko finansējuma apjomu paredzot plānošanas reģionam ar mazāko reģionālo IKP uz vienu iedzīvotāju. Tāpat tiks izvērtētas iespējas atbalsta sniegšanā bērnu pieskatīšanas un aprūpes pakalpojumu pieejamībai paredzēt atšķirīgu līdzfinansējuma likmi Pierīgas pašvaldībām.

(380) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A.

(381) Finanšu instrumenti: N/A.

4.4.Prioritāte "Sociālās inovācijas" (speciālā prioritāte, kas veltīta sociālām inovācijām)

4.4.1. SAM "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju, izmantojot sociālās inovācijas" (ESO 4.12.)

(382) Atbalstāmās darbības: Inovatīvu metožu un risinājumu sociālo pakalpojumu visvairāk sociālās atstumtības RP mērķa grupas personām sniegšanā izstrāde (t.sk. infrastruktūras pielāgošana un aprīkojuma vai tehnisko risinājumu iegāde) un aprobēšana, rezultātu novērtēšana, apmācības darbam ar pasākuma mērķa grupu un konsultatīvs atbalsts sociālā pakalpojuma speciālistiem, inovatīvo pieeju multiplicēšana. Plānoti pierādījumos balstīti efektīvi/inovatīvi risinājumi, piem., atkarību izraisošo vielu un procesu patēriņa mazināšanai, paredzot sociālās inovācijas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanā institūcijā un dzīvesvietā. Sekmējot atbalsta nodrošināšanu nemotivētiem cilvēkiem ar GRT, plānota jauna un inovatīva pakalpojuma attīstīšana, izstrādājot starpprofesionāļu komandas atbalsta sniegšanas modeli un to aprobējot izmēģinājumprojektā. Sociālo pakalpojumu sniegšanā paredzēta integrēta veselības, izglītības un iekšlietu jomas speciālistu sadarbība. Atbalsts sociālajām inovācijām plānots, lai meklētu jaunus risinājumus ilgstošām problēmām un attīstītu efektīvākus sociālo pakalpojumu sniegšanas modeļus, īpašu uzmanību pievēršot uz personu vērstai pieejai un individuālajām vajadzībām pielāgota atbalsta sniegšanai. 4.4.1.1.pasākuma "Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā" īstenošanā piemēro šķērsfinansējumu ERAF tipa darbību veikšanai, kas nepārsniedz 18% no 4.4.1.1.pasākuma ESF+ finansējuma un 15% no 4.4. prioritātes ESF+ finansējuma.

(383) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(384) Galvenās mērķgrupas: cilvēki ar FT vai invaliditāti, pensijas vecuma cilvēki, t.sk. ar demenci, aprūpējamo personu ģimenes locekļi vai citi neformālie aprūpētāji, ģimenes ar bērniem, bezpajumtnieki, ielu bērni un jaunieši, no atkarību vielām un procesiem atkarīgas personas, IBD, personas, kuras atbrīvotas no IeV, nemotivēti cilvēki ar GRT u.c. sociālās atstumtības riskam pakļautas mērķa grupu personas.

(385) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. pasākumi. Īstenotie pasākumi ir mērķdarbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju, tostarp ietver tādus pasākumus kā SBSP pieejamības palielināšana atbilstoši individuālajām vajadzībām, t.sk. tehnoloģiju inovācijas pakalpojumu nodrošināšanā.

(386) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Inovatīvu risinājumu ieviešanu SBSP sniegšanā jāpamato ar pierādījumiem par plānoto darbību efektivitāti un vajadzību analīzi pašvaldību vai reģionu līmenī.

(387) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: SBSP attīstīšanai var tikt īstenota starptautiskā sadarbība (pieredzes apmaiņa, labās prakses pārņemšana, ekspertu piesaiste u.c.).

(388) Finanšu instrumenti: N/A.

8. tabula (2) 4. Politikas mērķa iznākuma rādītāji

Prioritāte	SAM	Fonds	ID	Rādītājs	Mērvienība	Starpposma vērtība (2024)	Plānotā vērtība (2029)
4.3.prioritāte	4.3.1.SAM	ERAF	RCO 65	Jaunu vai modernizētu sociālo mājokļu kapacitāte	Personu skaits	200	1865
4.2.prioritāte	4.2.1.SAM	ERAF	RCO 66	Jaunu vai modernizētu bērnu aprūpes (pirmsskolas) iestāžu mācību telpu ietilpība	Personu skaits	0	1070
4.2.prioritāte	4.2.1.SAM	ERAF	RCO 67	Jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība	Personu skaits	386	15 492
4.1.prioritāte	4.1.1.SAM	ERAF	RCO 69	Jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu kapacitāte	Personas / gadā	3 878 460	4 266 306
4.1.prioritāte	4.1.1.SAM	ERAF	i.4.1.1.a	Noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūras objektos	%	10	100
4.1.prioritāte	4.1.1.SAM	ERAF	i.4.1.1.b	Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas efektivitātes uzlabošana izveidojot brigāžu atbalsta centrus tuvāk pakalpojumu saņēmējiem reģionos	Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu atbalsta centru skaits	0	3
4.3.prioritāte	4.3.1.SAM	ERAF	i.4.3.1.a	Jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu (izņemot sociālo mājokļu) kapacitāte	Personas/ gadā	0	174
4.3.prioritāte	4.3.1.SAM	ERAF	i.4.3.1.b	Izvēlētas un saskaņotas vietas jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu izveidei	Pakalpojuma sniegšanas vietas	10	10
4.3.prioritāte	4.3.3.SAM	ESF	EECO02	Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki	Personu skaits	628	42 158
4.2.prioritāte	4.2.4.SAM	ESF	EECO05	Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas	Personu skaits	Kopā: 8 513 IZM: 8 313 VARAM: 200	Kopā: 48 088 IZM: 46 088 VARAM: 2000
4.3.prioritāte	4.3.3.SAM	ESF	EECO05	Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas	Personu skaits	0	5 977
4.3.prioritāte	4.3.5.SAM	ESF	EECO05	Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas	Personu skaits	Kopā: 724 LM: 692 TM: 50	Kopā: 3 599 LM: 3099 TM: 500
4.3.prioritāte	4.3.6.SAM	ESF	i.4.3.6.c	Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas	Personu skaits	400	3 750
4.2.prioritāte	4.2.3.SAM	ESF	i.4.2.3.a.	NEET jaunieši, kas saņēmuši atbalstu Eiropas Sociālā fonda finansējuma ietvaros	Dalībnieku skaits	450	2250
4.3.prioritāte	4.3.4.SAM	ESF	EECO06	Bērni vecumā līdz 18 gadiem	Dalībnieku skaits	2 952	10 332
4.3.prioritāte	4.3.6.SAM	ESF	EECO06	Bērni vecumā līdz 18 gadiem	Dalībnieku skaits	Kopā: 5 930 LM: 1 400 VK/PKC: 4 530 VARAM: 0	Kopā: 28 439 LM: 4 550 VK/PKC: 22 650 VARAM: 1 239
4.1.prioritāte	4.1.2.SAM	ESF	EECO10	Personas ar vidējo izglītību	Dalībnieku skaits	31	1 594
4.1.prioritāte	4.1.2.SAM	ESF	EECO11	Personas ar augstāko izglītību	Dalībnieku skaits	280	14 426
4.1.prioritāte	4.1.2.SAM	ESF	EECO18	Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu	Iestāžu skaits	47	47
4.1.prioritāte	4.1.2.SAM	ESF	i.4.1.2.a	Piesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam veselības aprūpē	Personu skaits	50	458
4.2.prioritāte	4.2.2.SAM	ESF	EECO18	Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu	Iestāžu skaits	99	111
4.2.prioritāte	4.2.3.SAM	ESF	EECO18	Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu	Iestāžu skaits	38	38
4.3.prioritāte	4.3.3.SAM	ESF	EECO18	Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu	Iestāžu skaits	3	3
4.3.prioritāte	4.3.4.SAM	ESF	EECO18	Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu	Iestāžu skaits	Kopā: 45 LM: 36 TM: 2 KM /SIF: 7	Kopā: 221 LM: 212 TM: 2 KM/ SIF: 7
4.3.prioritāte	4.3.5.SAM	ESF	EECO18	Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu	Iestāžu skaits	Kopā: 1 LM: 1 TM: 0	Kopā: 2 LM: 1 TM: 1
4.3.prioritāte	4.3.6.SAM	ESF	EECO18	Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu	Iestāžu skaits	Kopā: 282 LM: 2 PKC: 280	Kopā: 845 LM: 2 PKC: 843
4.4.prioritāte	4.4.1.SAM	ESF	EECO18	Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu	Iestāžu skaits	0	15
4.3.prioritāte	4.3.3.SAM	ESF	EECO19	Mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi (t.sk. kooperatīvie uzņēmumi, sociālie uzņēmumi), kas saņēmuši atbalstu	Uzņēmumu skaits	22	148
4.3.prioritāte	4.3.2.SAM	ERAF	RCO 77	Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits	Skaits	0	29
4.3.prioritāte	4.3.2.SAM	ERAF	i.4.3.2.a	Noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem kultūras un tūrisma vietās	%	10	100
4.3.prioritāte	4.3.4.SAM	ESF	i.4.3.4.a	Biedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu	Biedrību, nodibinājumu un uzņēmumu skaits	83	500
4.3.prioritāte	4.3.4.SAM	ESF	i.4.3.4.b	Biedrības un nodibinājumi, kuri saņēmuši atbalstu	Biedrību un nodibinājumu skaits	Kopā: 91 KM: 60 LM: 31	Kopā: 374 KM: 250 LM: 124
4.3.prioritāte	4.3.4.SAM	ESF	i.4.3.4.c	Sociālo partneru skaits, kas saņēmuši atbalstu	Organizāciju skaits	2	2
4.3.prioritāte	4.3.4.SAM	ESF	i.4.3.4.d	Probācijas klienti	Personu skaits	525	2655
4.3.prioritāte	4.3.4.SAM	ESF	i.4.3.4.e	Ieslodzītie, viņu ģimenes locekļi un atbalsta personas	Personu skaits	300	3000
4.3.prioritāte	4.3.4.SAM	ESF	i.4.3.4.f	Īstenotie izvērtējumi	Izvērtējumu skaits	3	15
4.3.prioritāte	4.3.5.SAM	ESF	i.4.3.5.a	Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšanai izveidoto pakalpojuma sniegšanas vietu skaits	Izveidoto pakalpojuma sniegšanas vietu skaits	0	540
4.3.prioritāte	4.3.5.SAM	ESF	i.4.3.5.b	Sociālās atstumtības riskam pakļautas personas, kuras saņēmušas sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus	Personu skaits	0	1 065
4.3.prioritāte	4.3.6.SAM	ESF	i.4.3.6.a	Biedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu	Biedrību, nodibinājumu un uzņēmumu skaits	10	13
4.3.prioritāte	4.3.6.SAM	ESF	i.4.3.6.b	Speciālistu, kuri piedalījušies mācībās bērnu tiesību aizsardzības jomā, skaits	Personu skaits	976	5 988
4.3.prioritāte	4.4.1.SAM	ESF	i.4.4.1.a	Biedrības un nodibinājumi, kuri saņēmuši atbalstu	Biedrību un nodibinājumu skaits	0	15

9. tabula (3) 4. Politikas mērķa rezultātu rādītāji

Prioritāte	SAM	Fonds	ID	Rādītājs	Mērvienība	Bāzes vai atsauces vērtība	Bāzes vai atsauces vērtības gads	Plānotā vērtība (2029)	Datu avots	Komentāri
4.2. prioritāte	4.2.1. SAM	ERAF	RCR 70	Jauno vai modernizēto bērnu aprūpes (pirmsskolas) iestāžu lietotāju skaits gadā	Lietotāji / gadā	0	2020	1016	Projektu dati
4.2. prioritāte	4.2.1. SAM	ERAF	RCR 71	Jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā	Lietotāji/ gadā	0	2020	20 116	Projektu dati
4.1. prioritāte	4.1.1. SAM	ERAF	RCR 72	Personu skaits, kas izmanto e-veselības pakalpojumus, gadā	Lietotāji/ gadā	351 648	2020	667 686	Projektu dati	Dati tiks iegūti no projektu atskaitēm, apkopjot projektu iesniedzēju sniegto informāciju par personu skaitu, kuras saņem attīstītos e-veselības pakalpojumus projektu ietvaros attīstītajā digitālajā infrastruktūrā
4.1. prioritāte	4.1.1. SAM	ERAF	RCR 73	Personu skaits, kas izmanto jaunas vai modernizētas veselības aprūpes iestādes pakalpojumus, gadā	Lietotāji/ gadā	3 878 460	2020	3 878 460	Projektu dati	Dati tiks iegūti no projektu atskaitēm, apkopjot projektu iesniedzēju sniegto informāciju par personu skaitu, kuras saņem veselības pakalpojumus projektu ietvaros uzbūvētajās vai modernizētajās veselības aprūpes iestādēs
4.3. prioritāte	4.3.1. SAM	ERAF	RCR 67	Ikgadējais jaunu vai modernizētu sociālo mājokļu lietotāju skaits	Personu skaits	0	2021	1 865	Projektu dati
4.3. prioritāte	4.3.1. SAM	ERAF	r.4.3.1.b	Personu skaits, kuras izmanto jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu pakalpojumus, gadā	Lietotāji/ gadā	0	2021	174	LM dati
4.2. prioritāte	4.2.2. SAM	ESF	r.4.2.2.a	Iestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum	Iestāžu skaits	19	2020	111	Projektu dati
4.2. prioritāte	4.2.3. SAM	ESF	r.4.2.3.a	Iestādes, kas veicinājušas vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai pašvaldībās, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem un jauniešiem	Iestāžu skaits	44	2021	38	Projektu dati
4.2. prioritāte	4.2.3. SAM	ESF	EECR02	Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas iesaistījušies izglītībā vai mācībās	Dalībnieku skaits	378	2021	405	Projektu dati	Dati tiks izgūti no noslēguma ziņojuma par ESF+ atbalsta ietekmi uz mērķa grupas dalībnieku (aizpilda par jauniešiem, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu)
4.1. prioritāte	4.1.2. SAM	ESF	r.4.1.2.a	Iedzīvotāju skaits, kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF rīkoto pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus	Iedzīvotāju skaits	93 878	2018	50 000	SPKC dati	Dati tiks iegūti no Latvijas iedzīvotāju un veselības ietekmējošo paradumu pētījumiem. Iegūtie dati tiks attiecināti un populāciju (aprēķinus veiks SPKC), lai iegūtu rezultāta rādītāja vērtību.
4.1. prioritāte	4.1.2. SAM	ESF	EECR03	Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ieguvuši kvalifikāciju	Dalībnieku skaits	18 396	2021	15 562	Projektu dati
4.1. prioritāte	4.1.2. SAM	ESF	r.4.1.2.b	Veikto narkotiku profilakses pasākumu īpatsvars, kas ir pielāgoti narkotiku profilakses kvalitātes standartiem (EDPQS, PVO/UNODC vai valsts standartiem)	Pasākumu īpatsvars (%)	0	2021	40	Pētījuma dati	Dati tiks iegūti Iekšlietu ministrijas pētījuma ietvaros apzinot visas narkotiku lietošanas profilakses intervences, kurās izmantoti kvalitātes standarti
4.2. prioritāte	4.2.4. SAM	ESF	EECR03	Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ir ieguvuši kvalifikāciju	Dalībnieku skaits	38 102	2020	37 912	Projektu dati
4.3. prioritāte	4.3.3. SAM	ESF	EECR03	Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ir ieguvuši kvalifikāciju	Dalībnieku skaits	1 234	2019	3064	Projektu dati
4.3. prioritāte	4.3.3. SAM	ESF	EECR04	Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie	Dalībnieku skaits	2 151	2019	6 010	Projektu dati
4.2. prioritāte	4.2.4. SAM	ESF	EECR06	Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc aiziešanas atrodas labākā darba tirgus situācijā	Dalībnieku skaits	675	2019	9 216	Projektu dati
4.3. prioritāte	4.3.1. SAM	ERAF	r.4.3.1.a	Vides pieejamības uzlabošana daudzdzīvokļu ēkās izbūvējot liftu	Ēku (kāpņutelpu) skaits	0	2020	85	Projektu dati
4.3. prioritāte	4.3.4. SAM	ESF	r.4.3.4.a	NVO skaits, kas sniegušas atzinumus par rīcībpolitikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem (6 mēnešu laikā pēc iesaistes projekta darbībās)	NVO skaits	5	2021	50	Projektu dati
4.3. prioritāte	4.3.4. SAM	ESF	r.4.3.4.b	Atbalstīto sociālo partneru skaits, kas sniedz atzinumus/priekšlikums likumdošanas procesā un Eiropas Semestra ietvaros	Organizāciju skaits	2	2021	2	Projektu dati
4.3. prioritāte	4.3.4. SAM	ESF	r.4.3.4.c	Personas, kuras pilnveidojušas savu profesionālo kompetenci vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jomā	Personu skaits	800	2020	2700	Projektu dati
4.3. prioritāte	4.3.4. SAM	ESF	r.4.3.4.d	Diskriminācijas riskam pakļautas personas, kurām mazināts diskriminācijas risks un veicināta iekļaušanās sabiedrībā	Personu skaits	0	2020	18 600	Projektu dati
4.3. prioritāte	4.3.4. SAM	ESF	r.4.3.4.e	Patvēruma meklētāji un starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kuriem veicināta sociālekonomiskā iekļaušana	Personu skaits	190	2022	1140	Projektu dati
4.3. prioritāte	4.3.4. SAM	ESF	r.4.3.4.f	NVO skaits, kurām ir stiprinātas sadarbības un līdzdarbības prasmes un iespējas, lai veicinātu NVO darbības paplašināšanu un iespēju veicināšanu	NVO skaits	60	2021	360	Projektu dati
4.3. prioritāte	4.3.4. SAM	ESF	r.4.3.4.g	Probācijas klienti, kuriem veicināta nodarbināmība	Personu skaits	2419	2021	2124	VPD projekta dati
4.3. prioritāte	4.3.4. SAM	ESF	r.4.3.4.h	Ieslodzītie, kuriem veicināta nodarbināmība	Personu skaits	1122	2021	1680	IeVP Projekta dati
4.3. prioritāte	4.3.5. SAM	ESF	r.4.3.5.a	Izsniegtie sertifikāti par apmācību kursu profesionālo kompetenču līmeņa paaugstināšanā	Sertifikātu skaits	388	2020	350	Projektu dati
4.3. prioritāte	4.3.5. SAM	ESF	r.4.3.5.b	Personas, kuras pilnveidojušas savu profesionālo kompetenci	Personu skaits	0	2020	2603	Projektu dati
4.3. prioritāte	4.3.5. SAM	ESF	r.4.3.5.c	Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības pieaugums	Pieaugums, procentos	2 473	2023	20	Projektu dati
4.3. prioritāte	4.3.6. SAM	ESF	r.4.3.6.a	Bērni, kas saņēmuši pirmsskolas izglītības pakalpojumus vismaz 1-3 gadus	Bērnu skaits	0	2021	1 177	Projektu dati
4.3. prioritāte	4.3.6. SAM	ESF	r.4.3.6.b	Invaliditātes ekspertīzei patērētā laika samazinājums	Dienu skaits	28,92	2019	22,92	Projektu dati
4.3. prioritāte	4.3.6. SAM	ESF	r.4.3.6.c	Bērnu ar attīstības grūtībām, nepietiekamībām vai to veidošanās risku kumulatīvais skaits, kuriem veicināta pozitīva attīstība un pašrealizācija	Bērnu skaits	51	2020	22 650	Projektu dati
4.3. prioritāte	4.3.6. SAM	ESF	r.4.3.6.d	Iestāžu skaits, kas sniedz datus un izmanto risku analīzes un vadības informācijas sistēmu agrīnā preventīvā atbalsta vajadzību noteikšanai	Iestāžu skaits	0	2020	1 090	Projektu dati
4.4. prioritāte	4.4.1. SAM	ESF	r.4.4.1.a	Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu skaita pieaugums	Pakalpojumu skaits	899	2021	30	Projektu dati
4.3. prioritāte	4.3.2. SAM	ERAF	RCR 77	Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu apmeklētāju skaits	Apmeklētāji/ gadā	14 000	2020	25 500	Projektu dati

5.politikas mērķis "Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību"

5.1.Prioritāte "Reģionu līdzsvarota attīstība"

5.1.1. SAM "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" (RSO 5.1.)

(389) Atbalstāmās darbības: Lai veicinātu ilgtspējīgu teritoriālo attīstību un virzītos uz reģionālo atšķirību mazināšanu, t.sk., ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus, plānots integrēts, komplekss atbalsts, paredzot tādas komponentes kā infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbībai, publiskās ārtelpas attīstība, pašvaldību kapacitātes veicināšana un viedie risinājumi publisko pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai. SAM ietvaros investīcijas tiks veiktas atbilstoši plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības programmām. Integrētas teritoriālas attīstības veicināšanai izvēlēts nacionālais risinājums, kas paredz turpināt pašvaldībām to attīstības programmās noteikto nozīmīgu projektu īstenošanu caur atbalstu FPT, kas tiks definētas integrēto teritoriālo stratēģiju (reģionu attīstības programmu) ietvaros, nodrošinot konkurences elementu un efektīvāko attīstības projektu īstenošanu. Tiks turpināta teritoriālā pieeja virzībā uz RPP noteiktā līdzsvarotas reģionālās attīstības mērķa sasniegšanu.

(390) Ņemot vērā reģionālās attīstības atšķirības, t.sk. atšķirīgo iedzīvotāju ienākumu līmeni, kas ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti reģionos, ir atbalstāmas investīcijas uzņēmējdarbības attīstībai reģionos, balstoties uz teritoriju attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm - ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu uzņēmējdarbības vides attīstībai un darba iespēju radīšanai pēc iespējas tuvāk dzīves vietai, mazinot potenciālos emigrācijas riskus ārpus reģiona. Atbalsts pašvaldību infrastruktūras attīstībai tiks plānots pašvaldībām, to izveidotām iestādēm, pašvaldību kapitālsabiedrībām kā finansējuma saņēmējiem sadarbībā ar uzņēmumiem, ņemot vērā uzņēmumu plānotās investīcijas pamatlīdzekļos esošo vai jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai un darbaspēka piesaistei reģionos, ievērojot komersantu pieprasījumu.

(391) Atbalstāmas integrētas investīcijas kultūras infrastruktūrā, īpašu uzmanību pievēršot kultūras objektu darbības uzlabošanas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, identificējot, kur ieguldījumi var sniegt plašāku ekonomisko, sociālo un teritoriālo ietekmi uz attīstāmo teritoriju. Atbalstāmi ieguldījumi unikālos valsts nozīmes aizsargājamos kultūras pieminekļos, to saistītajā infrastruktūrā un jaunas nacionālas vai reģionālas kultūras infrastruktūras, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju būvniecībā ar mērķi uzlabot publiskas vides kvalitāti, nodrošināt arhitektonisko un kultūras vērtību saglabāšanu un nodrošināt kultūras objektu turpmāku izmantošanu kultūras pakalpojumu sniegšanā, veicinot esošo pakalpojumu pilnveidi un jaunu pakalpojumu izveidi, tai skaitā, uzlabojot kultūras objektu pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī integrējot projektos inovatīvus risinājumus, kas ļauj attīstīt kultūras satura digitālo piedāvājumu, paplašinot kultūras mantojuma saturisko piedāvājumu un veicinot kultūras mantojuma kā ilgtspējīga resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā. Tiks nodrošināta efektīvāka kultūras mantojuma potenciāla izmantošana ekonomikas attīstībā un sociālo jautājumu risināšanā, stiprinot vietējo iedzīvotāju kopienas, radot jaunu sociālo dinamiku, nodrošinot pievilcīgu vidi vietējiem iedzīvotājiem, kā arī attīstot autentisku tūrisma galamērķa piedāvājumu tūristiem, tādējādi nodrošinot reģiona atpazīstamību, vietējās uzņēmējdarbības attīstību un veicinot pašvaldību ieņēmumu pieaugumu. Investīcijas veicamas, ievērojot iniciatīvas Eiropas Jaunais "Bauhaus" principus un Starptautiskā kultūras pieminekļu un ievērojamu vietu padomes izstrādātos kvalitātes principus ES finansētiem pārveidojumiem, kas var ietekmēt kultūras mantojumu. Ieguldījumi veicami teritorijās, kur jau pastāv veiksmīgas tūrisma stratēģijas (pašvaldības vai plānošanas reģiona attīstības programmas sastāvdaļa), kā arī sekmīgi sadarbības tīkli.

(392) Atbalstāmi integrēti ieguldījumi publiskajā ārtelpā (piem., parks, skvērs, promenāde, publiski pieejama atpūtas zona, t.sk. Baltijas jūras piekrastē), identificējot primāri svarīgās vietas, kur ieguldījumi var sniegt vislielāko atdevi, palielināt sabiedrības drošību vai uzlabot dzīves vides kvalitāti, kas var ietvert multifunkcionālus risinājumus, zaļo un zilo infrastruktūru (piem., zaļās salas, zaļos žogus, velosipēdu novietnes, caurlaidīgu ietvju izbūvi)⁸⁸, ņemot vērā Eiropas Jaunā "Bauhaus" principus: estētika, ilgtspēja, iekļautība. Publiskās ārtelpas attīstība ietver arī teritorijas funkcionalitātes uzlabošanu, veicinot pie atjaunotās publiskās ārtelpas esošo uzņēmējdarbības piedāvāto pakalpojumu attīstīšanu/jaunu pakalpojumu sniedzēju saimnieciskās darbības uzsākšanu.

(393) Lai pielāgotos izmaiņām pēc ATR īstenošanas un samazinātu pašvaldības pakalpojumu izmaksas uz vienu klientu, atbalstāmi ieguldījumi plānošanas reģionu un pašvaldību darbības efektivitātei, t.sk. jaunu un inovatīvu risinājumu attīstīšanai, administratīvo pakalpojumu, sabiedriskā transporta, sabiedriskās drošības, izglītības, komunālo u.c. pakalpojumu nodrošināšanai, kombinējot ieguldījumus infrastruktūrā ar IKT risinājumiem. Viedie risinājumi uzlabotu iedzīvotāju labklājību, drošību un sabiedrisko kārtību, rastu iespēju savlaicīgi paredzēt iespējamos izaicinājumus un tos novērst, samazināt vai novērst ietekmi uz vidi, pilnvērtīgāk izmantot iespējas, ko nodrošina mūsdienu tehnoloģijas. Piemēram, viedās uzraudzības sistēmas nodrošināšana aprūpējamo klientu mājās un aprūpes iestādēs, drošās telpas sistēma gaisa kvalitātes uzlabošanai un inficēšanās risku samazināšanai, kā arī citi risinājumi, par kuriem diskusijas turpinās. Lai veidotu risinājumus ar reģionālā mēroga ietekmi, iecerēts, ka katrā plānošanas reģionā pilotveidā tiks ieviesti jauni un inovatīvi risinājumi pašvaldību darbības jomās.

(394) Lai uzlabotu pašvaldību un plānošanas reģionu darba efektivitāti, SAM ietvaros plānots paaugstināt plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu kapacitāti. Prioritārās kapacitātes paaugstināšanas jomas: (1) uzņēmējdarbības veicināšana un inovācijas attīstība, t.sk. starpinstitucionālā un starpsektoru sadarbība RIS3 viedās specializācijas jomu attīstīšanai reģionos inovāciju ekosistēmu ietvaros; (2) viedi risinājumi plānošanas reģionu un pašvaldību administrācijas darba un pakalpojumu efektivitātes uzlabošanā; (3) integrēta (dažādu budžeta avotu) teritorijas attīstības plānošana un īstenošana, piemērojoties sociāli ekonomiskajām pārmaiņām; (4) budžeta plānošana, jauno reģionālās attīstības finanšu instrumentu izmantošana; (5) sabiedrības iesaiste attīstības plānošanā un īstenošanā, t.sk. pamatzināšanas par pilsonisko sabiedrību kā resursu un tās ieguldījumu teritorijas attīstībā. Šādas investīcijas sniegs ieguldījumu labas pārvaldības principu piemērošanā, lai nodrošinātu plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību pārredzamu, līdzdalību veicinošu, veiksmīgu un efektīvu darbību, sniedzot publiskos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem to teritorijā. Kapacitātes uzlabošanas pasākumi stiprinās plānošanas reģionu un pašvaldību spēju izstrādāt integrētas teritoriālās stratēģijas, tādējādi arī atlasīt, izstrādāt, izvērtēt un īstenot kvalitatīvus projektus.

(395) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai.

(396) Galvenās mērķgrupas: nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības un to FPT pašvaldības, plānošanas reģioni, NVO saimnieciskās darbības veicēji un iedzīvotāji, vietējie un starptautiskie tūristi, kultūras mantojuma objektu un kultūras infrastruktūras objektu apmeklētāji, saistīto pakalpojumu sniedzēji (MVU).

(397) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu izstrādes laikā, īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Veicot ieguldījumus publiskajā infrastruktūrā uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, tiks sekmēta nepieciešamo apstākļu nodrošināšana un vienlīdzīgas iespējas uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai visiem iedzīvotājiem. Publiskās infrastruktūras attīstīšanas projektos tiks īstenotas vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar FT, vecāka gadagājuma cilvēkiem un vecākiem ar bērniem, pielietojot labās prakses vai inovatīvus risinājumus būvniecībā, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu iekļūšanai telpās, kā arī piekļuvei objektiem un pakalpojumiem, kas atrodas ārpus tām.

(398) Attīstot pašvaldību viedo risinājumu izveidi un īstenošanu, tiks pievērsta īpaša uzmanība tam, lai radītie gala produkti, pakalpojumi un rezultāti būtu pieejami visiem, t.sk. personām ar FT. Pašvaldību speciālistu kapacitātes celšanas pasākumi tiks īstenoti, ievērojot vienlīdzīgu iespēju principu.

(399) Īstenojot pasākumus, tiks sekmēta vienlīdzīga pieeja kultūras infrastruktūrai un kvalitatīviem kultūras pakalpojumiem vienlīdzīgi visām sabiedrības grupām, veicinot līdztiesīgumu kultūras norišu pieejamībā neatkarīgi no dzīvesvietas, īpašām vajadzībām un sociālā atstumtības riska. Tiks palielināta kultūras pasākumu pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti. Ņemot vērā to, ka liels attālums no cilvēka dzīvesvietas līdz pasākuma norises vietai var kļūt par būtisku šķērsli kultūras pasākuma apmeklēšanai, nodrošinot pakalpojumu tuvāk dzīvesvietai, tiks veicināta pakalpojumu pieejamība neatkarīgi no dzīvesvietas.

(400) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: SAM īstenos ar mehānismu "Funkcionālās pilsētu teritorijas". FPT tiks noteiktas teritoriju attīstības stratēģijās (plānošanas reģionu attīstības programmās), ko izstrādā plānošanas reģioni kopā ar pašvaldībām un apstiprina reģiona attīstības padome, kuru veido pašvaldības. Tās ietvers ģeogrāfisko tvērumu, stratēģisko ietvaru, teritorijas ekonomisko, sociālo un vides izaicinājumu un attīstības potenciāla analīzi, integrētus risinājumus, aprakstu par iesaistīto pušu iesaisti stratēģijas izstrādē un ieviešanā, kur pārstāvēts plašs sadarbības un sociālo partneru loks. Stratēģijās noteiktās FPT tiks ņemtas vērā pašvaldību attīstības programmās, nosakot plānotos ieguldījumus, tās iekļauj teritoriju izaicinājumiem specifiskus risinājumus, kas tiek finansēti no dažādiem finanšu avotiem, tās izstrādā/ aktualizē atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem un VARAM metodikai. ERAF atbalsta pamatā būs teritoriju attīstības stratēģijās noteikto FPT ietvaros plānotie projekti, ievērojot pilsētvides attīstības izaicinājumus un vajadzības saskaņā ar pašvaldību attīstības programmu investīciju plāniem. Jautājumos, kas skar vairākas pašvaldības, iespējama reģionāla mēroga risinājumu koordinācija. Finansējums starp plānošanas reģioniem tiks plānots pēc IKP uz vienu iedzīvotāju apgrieztās proporcijas (atbilstoši RPP), izņemot viedajām pašvaldībām, kultūras infrastruktūrai un kapacitātei.

(401) Lai nodrošinātu teritoriju attīstības stratēģiju izstrādātāju iesaisti projektu atlasē, plānošanas reģionu pārstāvji piedalīsies projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā. Pašvaldības prioritāro projektu sarakstu var pievienot arī teritoriju attīstības stratēģijai, nodrošinot atbilstību arī pašvaldību attīstības programmām.

(402) Latvija nepiemēros ITI mehānismu, ņemot vērā pieredzi ITI īstenošanā⁸⁹. Lauku telpas attīstībai plānoti ELFLA ieguldījumi (SVVA stratēģijām), t.sk. vietējās ekonomikas stiprināšanas, kopienu spēcinošām un vietas attīstību sekmējošām iniciatīvām.

(403) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un lauku attīstības telpa aptver visu Latviju, bet pārējās Stratēģijā "Latvija 2030" noteiktās mērķteritorijas tikai daļu no valsts teritorijas, apvienojot pašvaldības, kurām to ģeogrāfiskā novietojuma un ar to saistītu iezīmju dēļ ir kopīgi specifiski izaicinājumi/attīstības iespējas. Plānošanas reģiona un pašvaldības attīstības programma ietver koordinētus un papildinošus ieguldījumus dažādās nozarēs ārpus 5.PM. Uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras investīcijām - sinerģija ar tiešajām investīcijām MVU atbalstam, plānotas 1.PM t.sk. ar 1.2.3.SAM plānoto tiešo atbalstu uzņēmumiem, 1.1.1.SAM un 1.1.2.SAM P&I kapacitātes attīstībai reģionālo inovāciju sistēmas iedzīvināšanai, atbalstu darbaspēka prasmēm 4.2.2.SAM, 4.2.3.SAM un 4.2.4.SAM, kā arī sinerģija ar 4.3.4.SAM un 4.3.6.SAM pirmsskolas izglītības pieejamību veicinošiem pasākumiem. 3.1.1.SAM investīcijas palielinās reģionu sasniedzamību arī uzņēmējiem. Publiskās ārtelpas attīstībai plānota papildinātība ar 2.1.3.SAM pašvaldību investīcijām klimata pielāgošanās pasākumu īstenošanai. Viedo pašvaldību risinājumiem - sinerģija ar 2.1.1.SAM pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanas investīcijām, 1.1.1.SAM un 1.2.3.SAM atbalstu zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem viedo produktu attīstībai. AF ietvaros reģionos (ārpus Rīgas reģiona) plānots īstenot lielākus investīciju projektus (vismaz 4 nacionāla mēroga industriālie parki) nozarēs ar augstu pievienotās vērtības potenciālu. 5.1.1.SAM ieguldījumi kultūras infrastruktūrā var kalpot kā stimuls turpmākām investīcijām, kas tiek īstenotas 4.3.2.SAM ietvaros, vienlaikus demarkāciju nodrošinot jau plānošanas posmā, paredzot, ka 5.1.1.pasākuma mērķa grupa ir kultūras mantojuma objektu apmeklētāji, savukārt 4.3.2.SAM mērķa grupa ir sociāli mazaizsargātās grupas, kas tiek marginalizētas kultūras pieejamībā.

(404) 5.1.1.SAM paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Kultūra" un "Inovācija" īstenošanā; programmā "Radošā Eiropa" paredzēts sniegt atbalstu arhitektūras un kultūras mantojuma nozarēm.

(405) Finanšu instrumenti: Izstrādājot SAM ieviešanas nosacījumus attiecībā uz peļņu nesošiem kultūras infrastruktūras projektiem tiks paredzēts atbalsts finanšu instrumentu veidā (aizdevums kombinācijā ar grantu).

10. tabula (2) 5. Politikas mērķa iznākuma rādītāji

Prioritāte	SAM	Fonds	ID	Rādītājs	Mērvienība	Starpposma vērtība (2024)	Plānotā vērtība (2029)
5.1.prioritāte	5.1.1.SAM	ERAF	RCO 75	Atbalstītas integrētas teritoriālās attīstības stratēģijas	Skaits	0	5
5.1.prioritāte	5.1.1.SAM	ERAF	RCO 77	Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits	Skaits	0	26
5.1.prioritāte	5.1.1.SAM	ERAF	RCO 114	Jaunizveidotas vai atjaunotas atvērtās zonas (publiskas teritorijas) pilsētvidē	m²	0	117 666
5.1.prioritāte	5.1.1.SAM	ERAF	i.5.1.1.a	Noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem kultūras un tūrisma objektos	%	10	100

11. tabula (3) 5. Politikas mērķa rezultātu rādītāji

Prioritāte	SAM	Fonds	ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Sākotnējās vērtības gads	Plānotā vērtība (2029)	Datu avots	Komentāri
5.1.prioritāte	5.1.1.SAM	ERAF	r.5.1.1.a.	Komersanti, kas gūst labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras	Uzņēmumu skaits	0	2020	45	Projektu dati
5.1.prioritāte	5.1.1.SAM	ERAF	r.5.1.1.b	Darba algu fonda pieaugums privātajos uzņēmumos	euro	0	2020	66 555 000	Projektu dati
5.1.prioritāte	5.1.1.SAM	ERAF	r.5.1.1.c	Privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos	euro	0	2020	88 740 000	Projektu dati
5.1.prioritāte	5.1.1.SAM	ERAF	RCR 77	Atbalstīto kultūras un tūrisma vietu apmeklētāji	Apmeklētāji/ gadā	720 000	2019	902 000	Projektu dati

6.politikas mērķis "Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas"

6.1.Prioritāte "Pāreja uz klimatneitralitāti"

6.1.1. SAM "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos"

(406) Atbalstāmās darbības: Atbalstāmo pasākumu plānošanā un vissmagāk skarto reģionu identificēšanā ņemti vērā iepriekš definēti kritēriji, tādējādi nosakot, kuras teritorijas potenciāli visvairāk skars pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku, un noteiktas to attīstības vajadzības un potenciālie izaicinājumi, lai varētu risināt pārkārtošanās grūtības virzībā uz klimatneitralitāti. Konkrēti plānotie atbalsta pasākumi noteikti TPTP, ievērojot tajā paredzēto pārkārtošanās virzienu un darbības, kas definētas saskaņā ar plānošanas dokumentiem klimatneitralitātes jomā - NEKP, Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.g., kā arī ievērojot EK 2020.gada ziņojuma par Latviju TPF atbalstāmo darbību ieteikumus, Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam, un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktos uzstādījumus reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai, sniedzot kompleksu un savstarpēji papildinošu ieguldījumu stratēģisko mērķu un NEKP uzdevumu īstenošanā. TPTP ietvaros plānots viens transformācijas virziens "Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas dažādošanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku", kura ietvaros paredzēts īstenot trīs darbības: (1) Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā; (2) Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku; (3) Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu. TPTP darbību ietvaros tiks īstenoti vairāki pasākumi.

(407) TPTP darbības "Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" ietvaros ir atbalstāma degradēto kūdras purvu rekultivācija, t.sk. vēsturiskajās kūdras ieguves vietās, koncentrējoties primāri uz risinājumiem ar augstāku SEG emisiju samazinājumu, kā arī pārprofilēšanas aktivitātēm. Pirms rekultivācijas veikšanas tiks noteiktas vietai piemērotākās darbības un rekultivācijas metodes. Degradēto purvu rekultivācija ļaus samazināt zemes resursu degradāciju, nodrošināt saimniecisku un pilnvērtīgu vietas turpmāku izmantošanu, novēršot nelabvēlīgas ietekmes apkārtējai videi, kā arī sekmēt ieguves vietas iekļaušanos ainavā. Tāpat paredzēts atbalstāmās darbības pašvaldību un/vai sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju siltumenerģijas ražošanas un koģenerācijas iekārtu nomaiņai vai pielāgošanai alternatīviem AER kurināmajiem, kas pārtrauc kūdras kā kurināmā resursa izmantošanu.

(408) Dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai ir atbalstāma ES nozīmes biotopu atjaunošana vai purvu ekosistēmu atjaunošana dzīvotņu kvalitātes un aizsardzības statusa uzlabošanai, kā arī ekotūrisma veicināšanai. Šādas aktivitātes ir paredzēts veikt īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai uzlabotu purvu ekosistēmu bioloģisko daudzveidību saskaņā ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam⁹⁰ un Natura 2000 prioritāro rīcību programmu 2021. - 2027. gadam⁹¹. Tāpat atbalsts ir paredzēts P&I aktivitātēm, lai nodrošinātu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, fokusējoties uz Latvijas vides un klimata mērķiem, piem., SEG emisiju samazināšanas, teritoriju atjaunošanas u.c. aspektiem. Ir paredzēts īstenot pētījumu platformu un izcilības centra izveidi, kura ietvaros tiks atbalstīta pilotprojektu un demonstrācijas projektu īstenošana saistībā ar dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

(409) Lai ierobežotu reģionālo atšķirību pieaugumu un mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, plānota ekonomikas dažādošana un modernizācija, jaunu ilgtspējīgu uzņēmējdarbības iespēju radīšana un attīstība visvairāk skartajos reģionos, t.sk. degradētajās vēsturiskās kūdras ieguves vietās un degradētajās rūpnieciskās teritorijās. Reģionālās uzņēmējdarbības attīstības, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, ietvaros plānots atbalstīt "zaļāku" uzņēmējdarbības teritoriju, kur ražo AE vai izmanto AER tehnoloģijas, un saistītās publiskās infrastruktūras attīstību saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu. Ņemot vērā darbinieku skaitu, kuru darbavietas tiks ietekmētas ekonomikas pārkārtošanās rezultātā, "zaļāku" uzņēmējdarbības teritoriju attīstība mazinātu sociālekonomiskās sekas, radot jaunas darbavietas. Uzņēmējdarbības teritoriju attīstība ir būtisks priekšnosacījums reģionālo atšķirību mazināšanai, un jaunizveidotās darbavietas dotu iespēju rast nodarbinātības iespējas. Uzņēmējdarbības teritoriju attīstības kontekstā nozīmīga loma ir arī bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanai, kas sniegs iespēju kūdras nozares transformācijas rezultātā visvairāk skartajās teritorijās uzlabot pakalpojumu un nodarbinātības iespēju pieejamību un sasniedzamību un veicinās pašvaldības funkciju īstenošanu, t.sk. izglītības pieejamības nodrošināšanu. Lai nodrošinātu reģionu virzību uz klimatneitrālu ekonomiku, plānots atbalsts pašvaldību un reģionu speciālistu vietējā līmenī nepieciešamo prasmju un zināšanu paaugstināšanai par klimatneitrālu ekonomiku, nozaru transformāciju uz klimatneitrāliem risinājumiem un ietekmi uz teritoriju attīstību, mazinot sociālekonomiskās negatīvās sekas saistībā ar klimata pārmaiņām.

(410) Pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku rezultātā nākotnē prognozējamas strukturālās izmaiņas darba tirgū, tādējādi atbalstāmi ieguldījumi darba tirgus vajadzībām un aktuālajiem sociāli ekonomiskajiem izaicinājumiem atbilstoša prasmju pilnveides un jaunu kvalifikāciju piedāvājuma nodrošināšanai. Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība vērsta uz ilgtermiņa nodarbinātību, kuras ietvaros plānots nodarbināto prasmju paaugstināšanas atbalsts kvalifikācijas iegūšanai (t.sk., izmantojot darba vidē balstītu mācību pieeju, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai nozarēs, kas veic ekonomikas transformāciju uz klimatneitralitāti), atbalsts darba spēka mācībām (t.sk. DD noteikts atbalsts jaunas kvalifikācijas iegūšanai vai darba spēka pārcelšanai nepieciešamo prasmju pilnveidei), atbalsts reģiona ekonomiskās transformācijas virzieniem atbilstošu jauno speciālistu sagatavošana īsā cikla izglītības programmās (saskaņā ar uzņēmēju pieprasījumu), kā arī plānotas mācības u.c. pārkvalificēšanas pasākumi operatīvai un mērķtiecīgai no bezdarba riskam pakļauto un darba tiesiskajām attiecībām potenciāli atbrīvoto cilvēku integrēšanai darba tirgū, t.sk. no mazaizsargātajām sabiedrības grupām, nepasliktinot to sociālo stāvokli. Detalizēts prasmju saraksts, kas nepieciešamas visvairāk skartajos reģionos, tiks izstrādāts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem.

(411) TPTP atbalstāmās darbības plānotas, ievērojot ES prioritātes klimata un vides jomā, jo īpaši plānojot pārkārtošanos uz 2030. g. izvirzītajiem ES enerģētikas un klimata mērķiem un klimatneitrālu ES ekonomiku līdz 2050. g. saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem, kā arī ņemot vērā EZK mērķus, kuru īstenošana veicinās virzību uz klimatneitralitāti, kā arī atbalstīs vietējo ekonomiku un ilgtspēju ilgtermiņā. Lai veicinātu ekonomikas zaļo pārkārtošanos, TPTP ietvaros Latvijā līdz 2030. g. plāno atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā. Enerģētiskās kūdras aizliegums un TPTP paredzētās aktivitātes var veicināt Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. g. pret 2030. g. noteikto zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā mērķu sasniegšanu 36% apmērā.

(412) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā AF paredzētās vadlīnijas NBK novērtējuma veikšanai un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai.

(413) Galvenās mērķgrupas: pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku visvairāk skarto reģionu iedzīvotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības un to izveidotās iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības, publiski privātās kapitālsabiedrības, saimnieciskās darbības veicēji, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, valsts iestādes, zinātniskās institūcijas.

(414) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu un pasākumu izstrādes laikā, īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Veicot ieguldījumus ar būvniecību saistītajās darbībās, tiks nodrošināta vides un informācijas pieejamība personām ar FT, ievērojot būvnormatīvos noteiktās prasības. Infrastruktūras attīstīšanas projektos tiks īstenotas specifiskas vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar FT, vecāka gadagājuma cilvēkiem un vecākiem ar bērniem, pielietojot labās prakses vai inovatīvus risinājumus būvniecībā, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu iekļūšanai telpās, kā arī piekļuvei dažādiem objektiem un pakalpojumiem, kas atrodas ārpus telpām. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta vides un informācijas pieejamība personām ar invaliditāti un vecākiem ar bērniem, piemēram, autobusos vizuāli informācijas tablo, audio paziņojumi par pieturvietām, maršrutu u.tml., marķējumi un piktogrammas, atbilstošas sēdvietas u.c. Prasmju attīstības pasākumu ietvaros tiks nodrošināta dalība un informācijas pieejamība visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem neatkarīgi no izglītības līmeņa, dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, invaliditātes, u.c. aspektiem, tādējādi veicinot iedzīvotāju dzīves līmeņa nepasliktināšanos, ko var ietekmēt darba tirgus transformācijas procesi, kā arī tiks nodrošināta apmācību iespēja personām ar FT.

(415) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: ekonomikas pārkārtošanās uz klimatneitralitāti rezultātā vissmagāk skartie reģioni tiks noteikti TPTP saskaņā ar TPTP noteiktajiem kritērijiem, ņemot vērā 1) kūdras ieguves apjomus un degradēto purvu (nerekultivēto vēsturisko kūdras ieguves vietu), kur kūdras ieguve vairs nenotiek, izplatību, 2) IKP rādītājus, 3) elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņu IKP (uz vienu iedzīvotāju) vienības radīšanai, 4) uzņēmumu darbības energoietilpību un iespējas pārkārtot uzņēmumu saimniecisko darbību ekonomikas transformācijai uz klimatneitralitāti, 5) nodarbinātības un bezdarba līmeņa rādītājus, kā arī 6) demogrāfijas tendenču rādītājus. Plānotajiem ieguldījumiem jāatbilst plānošanas reģionu attīstības plānošanas dokumentiem, izņemot degradēto purvu rekultivācijas un atjaunošanas, un kūdras nozares pētniecības aktivitātes, kur investīcijas tiks plānotas nacionālā līmenī, sniedzot pamatojumu ieguldījumiem un konkretizējot ieguldījumus atbilstoši teritorijas socioekonomiskajai situācijai.

(416) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: SAM ietvaros plānotie ieguldījumi infrastruktūras attīstībai, ir papildinoši 5.1.1.SAM ietvaros paredzētajiem integrētajiem ieguldījumiem teritorijās uzņēmējdarbības vides attīstībai un darba iespēju radīšanai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un pašvaldību speciālistu kapacitātes paaugstināšanai citu ERAF plānoto tematisko atbalsta pasākumu veiksmīgai īstenošanai pašvaldībās un plānošanas reģionos, kā arī par vispārīgiem attīstības plānošanas jautājumiem. Atbalsts cilvēkresursu prasmju un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas piedāvājuma attīstībai plānots 4.2.2.SAM ietvaros, paredzot atbalstu darba vidē balstītu mācību īstenošanai profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem, savukārt 4.2.4.SAM pasākumu ietvaros plānoti pieaugušo izglītības piedāvājuma attīstības pasākumi, nodrošinot demarkāciju un papildinātību ar TPF finansējumu kūdras un saistītajās nozarēs ietekmētā personāla prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējām atbilstoši reģionu vajadzībām. 6.1.1.SAM ieguldījumi ir papildinoši arī ar AF investīcijām, kur 2.3.1.4.i "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" ietvaros paredzēts sniegt atbalstu pieaugušo izglītības attīstībai, savukārt nevienlīdzības mazināšanai reģionos 3.1.1.3.i "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" ietvaros plānot īstenot daudz lielākus investīciju projektus un attīstīt vismaz četrus nacionālas nozīmes industriālos parkus, 3.1.1.6.i "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde" ietvaros paredzēts atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu (autobusu) iegādei, kas paredzēti pašvaldību funkciju un pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai, 3.1.1.2.i. "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai" ietvaros plānots atbalsts plānošanas reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju celšanai ATR kontekstā, nolūkā uzlabot publisko pakalpojumu kvalitāti.

(417) Finanšu instrumenti: Lai sekmētu finansējuma saņēmēja līdzdalību ekonomikas dažādošanā visvairāk skartajos reģionos, TPTP 2.darbības "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" uzņēmējdarbības "zaļināšanas" un produktu attīstības pasākuma īstenošanai tiks izmantos FI, kombinējot to ar granta elementu.

12. tabula (2) 6. Politikas mērķa iznākuma rādītāji

Prioritāte	SAM	Fonds	ID	Rādītājs	Mērvienība	Starpposma vērtība (2024)	Plānotā vērtība (2029)
6.1. prioritāte	6.1.1. SAM	TPF	RCO 03	Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi	Uzņēmumu skaits	28	102⁹²
6.1. prioritāte	6.1.1. SAM	TPF	RCO 10	Uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām.	Uzņēmumu skaits	0	5⁹³
6.1. prioritāte	6.1.1. SAM	TPF	RCO 38	Atbalstītās sanētās zemes platība	ha	0	13 600 (skaitīta rekultivētā un atjaunotā platība)⁹⁴
6.1. prioritāte	6.1.1. SAM	TPF	EECO 05	Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas.	Personu skaits	0	3 950 (unikālie dalībnieki, kas uzsākuši intervenci)⁹⁵
6.1. prioritāte	6.1.1. SAM	TPF	i.6.1.1.a	Komersanti, kas gūst labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras	Uzņēmumu skaits	0	25⁹⁶
6.1. prioritāte	6.1.1. SAM	TPF	i.6.1.1.b	Īstenotas reģionāla mēroga mācību programmas pašvaldību un reģionu speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai un / vai pārkvalifikācijai⁹⁷	Programmu skaits	0	4⁹⁸
6.1. prioritāte	6.1.1. SAM	TPF	i.6.1.1.c	Bezemisiju transportlīdzekļi pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu nodrošināšanai	Bezemisiju transportlīdzeku skaits	0	38⁹⁹
6.1. prioritāte	6.1.1. SAM	TPF	i.6.1.1.d	Sākotnējā profesionālajā izglītībā iesaistīto izglītojamo skaits	Personu skaits	0	1 609¹⁰⁰

13. tabula (3) 6. Politikas mērķa rezultātu rādītāji

Prioritāte	SAM	Fonds	ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Sākotnējās vērtības gads	Plānotā vērtība (2029)	Datu avots	Komentāri
6.1. prioritāte	6.1.1. SAM	TPF	RCR 02	Publisko atbalstu (t.sk. dotācijas, finanšu instrumentus) papildinošās privātās investīcijas	euro	0	2020	41 726 032	Projektu dati	TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"
6.1. prioritāte	6.1.1. SAM	TPF	r.6.1.1.a	Aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas	CO₂ emisijas ekvivalenta tonnas gadā	92 202	2021	-42 398	Projektu dati	TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā"¹⁰¹
6.1. prioritāte	6.1.1. SAM	TPF	r.6.1.1.b	Aplēsto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums	CO₂ emisijas ekvivalenta tonnas gadā	0	2020	3 480	Projektu dati	TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"¹⁰²
6.1. prioritāte	6.1.1. SAM	TPF	RCR 31	Kopējā saražotā atjaunojamā enerģija (t.sk. elektroenerģija, siltumenerģija)	MWh/gadā	0	2020	7 047	Projektu dati	TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"
6.1. prioritāte	6.1.1. SAM	TPF	RCR 62	Jaunā vai modernizētā publiskā transporta lietotāju skaits gadā	Lietotāji/ gadā	0	2020	323 000	Projektu dati	TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"
6.1. prioritāte	6.1.1. SAM	TPF	r.6.1.1.c	Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas atrodas labākā darba tirgus situācijā	%	25	2020	40	Projektu dati, Valsts ieņēmumu dienesta dati, personu anketēšanas dati, Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma (KPVIS)	TPTP 3. darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu"¹⁰³
6.1. prioritāte	6.1.1. SAM	TPF	r.6.1.1.d	Atjaunotas degradētas ekosistēmas	ha	2 546	2021	4 046	Projektu dati	TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā"¹⁰⁴
6.1. prioritāte	6.1.1. SAM	TPF	r.6.1.1.e	Zinātnisko rakstu skaits, kuru izstrādei un publicēšanai ir sniegts atbalsts (zinātnisko rakstu skaits)	Zinātnisko rakstu skaits	0	2020	50	Projektu dati; dati par sasniegtajām rādītāja vērtībām būs pieejami KPVIS.	TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā"
6.1. prioritāte	6.1.1. SAM	TPF	r.6.1.1.f	Pētniecības pieteikumu sagatavošana un iesniegšana pētnieciskajos konkursos	Pētniecības pieteikumu skaits	0	2020	3	Projektu dati; dati par sasniegtajām rādītāja vērtībām būs pieejami KPVIS.	TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā"
6.1. prioritāte	6.1.1. SAM	TPF	r.6.1.1.g	Privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos	euro	0	2020	32 853 186	Projektu dati	TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"
6.1. prioritāte	6.1.1. SAM	TPF	r.6.1.1.h	Uzņēmumu, kuri guvuši labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras, izveidotās darba vietas	Pilnas slodzes ekvivalenti/gadā	0	2020	422	Projektu dati	TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"
6.1. prioritāte	6.1.1. SAM	TPF	r.6.1.1.i	Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie	%	70	2021	80	Projektu dati; Valsts izglītības informācijas sistēmas dati; Valsts ieņēmumu dienesta dati	TPTP 3. darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu"¹⁰⁵
6.1. prioritāte	6.1.1. SAM	TPF	r.6.1.1.j	Pašvaldību un reģionu speciālisti ar pilnveidotām zināšanām un prasmēm klimatneitrālas ekonomikas un ar klimata pārmaiņām saistīto sociālekonomisko seku mazināšanas jautājumos	Personu skaits	0	2020	190¹⁰⁶	Projektu dati	TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"

2.1. Informācija par dalījumu par intervences kategorijām

14. tabula (4) Dimensija 1 - intervences laukums¹⁰⁷

Prioritātes Nr.	Fonds	Reģiona kategorija	Kods	SAM Nr.	Apjoms (EUR)
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	4	1.1.1.	30 504 375
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	8	1.1.1.	33 660 000
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	9	1.1.1.	6 100 440
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	10	1.1.1.	14 619 480
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	11	1.1.1.	65 709 711
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	12	1.1.1.	67 188 710
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	16	1.1.1.	2 530 384
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	23	1.1.1.	2 530 384
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	28	1.1.1.	18 826 924
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	29	1.1.1.	4 560 164
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	30	1.1.1.	2 530 384
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	18	1.1.2.	8 500 000
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	23	1.1.2.	22 185 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	9	1.2.1.	7 802 271
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	10	1.2.1.	50 053 075
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	11	1.2.1.	31 950 200
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	12	1.2.1.	9 070 350
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	21	1.2.1.	29 431 604
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	170	1.2.1.	7 000 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	171	1.2.1.	10 000 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	13	1.2.2.	3 636 111
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	14	1.2.2.	3 636 111
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	16	1.2.2.	377 778
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	18	1.2.2.	2 266 667
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	23	1.2.2.	377 778
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	145	1.2.2.	755 555
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	11	1.2.3.	503 625
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	21	1.2.3.	165 811 625
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	24	1.2.3.	4 250 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	25	1.2.3.	33 447 500
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	170	1.2.3.	510 000
1.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	16	1.3.1.	137 013 088
1.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	36	1.3.1.	3 187 500
1.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	37	1.3.1.	9 562 500
1.4.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	32	1.4.1.	21 815 250
1.4.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	34	1.4.1.	7 395 000
1.4.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	36	1.4.1.	3 697 500
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	40	2.1.1.	29 580 000
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	42	2.1.1.	102 870 335
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	44	2.1.1.	26 868 500
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	45	2.1.1.	77 356 451
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	52	2.1.1.	109 934 096
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	55	2.1.1.	48 067 500
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	75	2.1.1.	3 697 500
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	76	2.1.1.	3 697 500
2.1.prioritāte	KF	N/A	49	2.1.2.	18 487 500
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	58	2.1.3.	49 230 000
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	59	2.1.3.	55 094 176
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	60	2.1.3.	44 300 000
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	48	2.1.4.	11 979 900
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	52	2.1.4.	7 986 600
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	64	2.2.1.	56 869 015
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	69	2.2.1.	17 290 985
2.2.prioritāte	KF	N/A	67	2.2.2.	54 483 430
2.2.prioritāte	KF	N/A	69	2.2.2.	32 046 570
2.2.prioritāte	KF	N/A	72	2.2.2.	7 000 000
2.2.prioritāte	KF	N/A	75	2.2.2.	7 000 000
2.2.prioritāte	KF	N/A	76	2.2.2.	3 000 000
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	59	2.2.3.	1 515 125
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	60	2.2.3.	5 339 063
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	61	2.2.3.	1 066 162
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	73	2.2.3.	9 243 750
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	77	2.2.3.	23 109 378
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	78	2.2.3.	23 882 500
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	79	2.2.3.	13 176 562
2.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	81	2.3.1.	1 500 000
2.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	86	2.3.1.	1 500 000
2.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	83	2.3.1.	22 492 390
2.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	107	2.3.1.	18 094 768
2.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	108	2.3.1.	75 396 165
2.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	95	2.3.1.	3 697 500
2.4.prioritāte	KF	N/A	86	2.4.1.	32 100 000
3.1.prioritāte	KF	N/A	87	3.1.1.	383 533 333
3.1.prioritāte	KF	N/A	88	3.1.1.	12 316 667
3.1.prioritāte	KF	N/A	91	3.1.1.	37 000 000
3.1.prioritāte	KF	N/A	92	3.1.1.	10 000 000
3.1.prioritāte	KF	N/A	94	3.1.1.	12 941 250
3.1.prioritāte	KF	N/A	95	3.1.1.	5 546 250
3.1.prioritāte	KF	N/A	100	3.1.1.	305 182 443
3.1.prioritāte	KF	N/A	111	3.1.1.	14 790 000
4.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	44	4.1.1.	152 130 983
4.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	128	4.1.1.	38 032 744
4.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	129	4.1.1.	61 412 557
4.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	131	4.1.1.	22 020 836
4.1.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	134	4.1.2.	443 701
4.1.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	147	4.1.2.	22 971 298
4.1.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	160	4.1.2.	27 388 652
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	37	4.2.1.	26 437 506
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	44	4.2.1.	10 353 000
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	121	4.2.1.	18 809 458
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	122	4.2.1.	65 601 671
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	123	4.2.1.	47 425 042
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	124	4.2.1.	11 772 840
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	127	4.2.1.	1 848 750
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	129	4.2.1.	493 000
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	130	4.2.1.	493 000
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	152	4.2.1.	2 341 750
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	148	4.2.2.	5 205 488
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	149	4.2.2.	99 584 541
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	150	4.2.2.	45 636 003
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	136	4.2.3.	5 546 250
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	149	4.2.3.	39 563 250
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	152	4.2.3.	1 775 148
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	145	4.2.4.	3 948 930
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	151	4.2.4.	47 740 873
4.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	44	4.3.1.	149 661
4.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	126	4.3.1.	51 765 000
4.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	127	4.3.1.	50 943 941
4.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	166	4.3.2.	19 844 639
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	134	4.3.3.	83 916 979
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	136	4.3.3.	13 455 421
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	138	4.3.3.	10 200 000
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	139	4.3.3.	11 049 999
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	144	4.3.3.	10 924 527
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	134	4.3.4.	5 731 125
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	152	4.3.4.	21 166 700
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	157	4.3.4.	1 109 250
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	44	4.3.5.	853 935
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	127	4.3.5.	33 303 469
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	158	4.3.5.	16 719 500
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	159	4.3.5.	31 186 019
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	160	4.3.5.	5 950 000
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	162	4.3.5.	1 109 250
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	143	4.3.6.	4 753 929
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	148	4.3.6.	26 074 851
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	149	4.3.6.	11 813 064
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	152	4.3.6.	11 522 546
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	158	4.3.6.	27 875 636
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	159	4.3.6.	3 697 500
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	162	4.3.6.	6 840 375
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	158	4.4.1.	17 850 000
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	159	4.4.1.	3 400 000
5.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	20	5.1.1.	133 110 001
5.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	166	5.1.1.	50 840 625
5.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	168	5.1.1.	39 193 500
5.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	169	5.1.1.	377 295
6.1.prioritāte	TPF	Mazāk attīstīts	20	6.1.1.	41 887 812
6.1.prioritāte	TPF	Mazāk attīstīts	29	6.1.1.	10 378 764
6.1.prioritāte	TPF	Mazāk attīstīts	40	6.1.1.	8 824 712
6.1.prioritāte	TPF	Mazāk attīstīts	42	6.1.1.	3 529 885
6.1.prioritāte	TPF	Mazāk attīstīts	48	6.1.1.	15 517 634
6.1.prioritāte	TPF	Mazāk attīstīts	50	6.1.1.	3 529 885
6.1.prioritāte	TPF	Mazāk attīstīts	52	6.1.1.	2 463 989
6.1.prioritāte	TPF	Mazāk attīstīts	74	6.1.1.	48 916 063
6.1.prioritāte	TPF	Mazāk attīstīts	75	6.1.1.	3 529 885
6.1.prioritāte	TPF	Mazāk attīstīts	79	6.1.1.	6 000 000
6.1.prioritāte	TPF	Mazāk attīstīts	82	6.1.1.	21 179 311
6.1.prioritāte	TPF	Mazāk attīstīts	151	6.1.1.	16 946 467
6.1.prioritāte	TPF	Mazāk attīstīts	170	6.1.1.	1 532 920

15. tabula (5) Dimensija 2 - Finansējuma veids¹⁰⁸

Prioritātes Nr.	Fonds	Reģiona kategorija	Kods	SAM Nr.	Apjoms (EUR)
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	1.1.1.	248 760 956
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	1.1.2.	30 685 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	1.2.1.	86 538 500
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	1.2.1.	21 250 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	05	1.2.1.	37 519 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	1.2.2.	6 800 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	04	1.2.2.	4 250 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	1.2.3.	68 743 750
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	02	1.2.3.	79 050 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	1.2.3.	26 979 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	04	1.2.3.	29 750 000
1.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	1.3.1.	149 763 088
1.4.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	1.4.1.	32 907 750
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	2.1.1.	254 836 451
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	2.1.1.	14 723 543
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	04	2.1.1.	4 417 063
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	05	2.1.1.	128 094 825
2.1.prioritāte	KF	N/A	03	2.1.2.	1 848 750
2.1.prioritāte	KF	N/A	04	2.1.2.	554 625
2.1.prioritāte	KF	N/A	05	2.1.2.	16 084 125
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	2.1.3.	148 624 176
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	2.1.4.	1 996 650
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	04	2.1.4.	598 995
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	05	2.1.4.	17 370 855
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	2.2.1.	74 160 000
2.2.prioritāte	KF	N/A	01	2.2.2.	93 530 000
2.2.prioritāte	KF	N/A	03	2.2.2.	5 000 000
2.2.prioritāte	KF	N/A	05	2.2.2.	5 000 000
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	2.2.3.	77 332 540
2.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	2.3.1.	122 680 823
2.4.prioritāte	KF	N/A	01	2.4.1.	32 100 000
3.1.prioritāte	KF	N/A	01	3.1.1.	781 309 943
4.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	4.1.1.	273 597 120
4.1.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	01	4.1.2.	50 803 650
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	4.2.1.	185 576 017
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	01	4.2.2.	150 426 032
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	01	4.2.3.	46 884 648
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	01	4.2.4.	51 689 803
4.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	4.3.1.	102 858 602
4.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	4.3.2.	19 844 639
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	01	4.3.3.	129 546 926
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	01	4.3.4.	28 007 075
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	01	4.3.5.	89 122 173
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	01	4.3.6.	92 577 901
4.4.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	01	4.4.1.	21 250 000
5.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	5.1.1.	221 865 796
5.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	5.1.1.	455 625
5.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	05	5.1.1.	1 200 000
6.1.prioritāte	TPF	Mazāk attīstīts	01	6.1.1.	148 938 477
6.1.prioritāte	TPF	Mazāk attīstīts	03	6.1.1.	19 061 379
6.1.prioritāte	TPF	Mazāk attīstīts	05	6.1.1.	16 237 471

16. tabula (6) Dimensija 3 - Teritoriālie sasniegšanas mehānismi¹⁰⁹

Prioritātes Nr.	Fonds	Reģiona kategorija	Kods	SAM Nr.	Apjoms (EUR)
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	1.1.1.	248 760 956
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	1.1.2.	30 685 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	1.2.1.	145 307 500
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	18	1.2.2.	11 050 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	1.2.3.	204 522 750
1.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	1.3.1.	149 763 088
1.4.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	1.4.1.	32 907 750
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	2.1.1.	402 071 882
2.1.prioritāte	KF	N/A	33	2.1.2.	18 487 500
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	2.1.3.	148 624 176
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	2.1.4.	19 966 500
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	2.2.1.	74 160 000
2.2.prioritāte	KF	N/A	33	2.2.2.	103 530 000
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	2.2.3.	77 332 540
2.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	2.3.1.	122 680 823
2.4.prioritāte	KF	N/A	33	2.4.1.	32 100 000
3.1.prioritāte	KF	N/A	33	3.1.1.	781 309 943
4.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	4.1.1.	273 597 120
4.1.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	33	4.1.2.	50 803 651
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	4.2.1.	185 576 017
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	33	4.2.2.	150 426 032
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	33	4.2.3.	46 884 648
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	33	4.2.4.	51 689 803
4.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	4.3.1.	102 858 602
4.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	4.3.2.	19 844 639
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	33	4.3.3.	129 546 926
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	33	4.3.4.	28 007 075
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	33	4.3.5.	89 122 173
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	33	4.3.6.	92 577 901
4.4.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	33	4.4.1.	21 250 000
5.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	19	5.1.1.	223 521 421
6.1.prioritāte	TPF	Mazāk attīstīts	32	6.1.1.	144 578 629
6.1.prioritāte	TPF	Mazāk attīstīts	33	6.1.1.	39 658 698

17.tabula (7) Dimensija 6 ESF+ sekundāras tēmas¹¹⁰

Prioritātes Nr.	Fonds	Reģiona kategorija	Kods	SAM Nr.	Apjoms (EUR)
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	1.1.1.	248 760 956
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	1.1.2.	30 685 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	1.2.1.	145 307 500
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	1.2.2.	11 050 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	1.2.3.	204 522 750
1.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	1.3.1.	149 763 088
1.4.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	1.4.1.	32 907 750
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	2.1.1.	402 071 882
2.1.prioritāte	KF	N/A	09	2.1.2.	18 487 500
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	2.1.3.	148 624 176
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	2.1.4.	19 966 500
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	2.2.1.	74 160 000
2.2.prioritāte	KF	N/A	09	2.2.2.	103 530 000
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	2.2.3.	77 332 540
2.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	2.3.1.	122 680 822
2.4.prioritāte	KF	N/A	09	2.4.1.	32 100 000
3.1.prioritāte	KF	N/A	09	3.1.1.	781 309 943
4.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	10	4.1.1.	273 597 120
4.1.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	09	4.1.2.	961 351
4.1.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	10	4.1.2.	49 842 300
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	4.2.1.	185 576 017
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	09	4.2.2.	126 956 938
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	10	4.2.2.	15 947 793
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	01	4.2.2.	7 521 301
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	01	4.2.3.	2 255 476
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	09	4.2.3.	44 629 172
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	01	4.2.4.	4 774 088
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	02	4.2.4.	3 948 930
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	10	4.2.4.	42 966 785
4.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	4.3.1.	102 858 602
4.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	4.3.2.	19 844 639
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	04	4.3.3.	10 200 000
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	09	4.3.3.	23 236 776
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	10	4.3.3.	96 110 150
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	05	4.3.4.	9 310 263
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	07	4.3.4.	1 479 000
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	08	4.3.4.	5 176 500
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	09	4.3.4.	9 175 750
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	10	4.3.4.	2 865 562
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	05	4.3.5.	1 109 250
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	06	4.3.5.	19 095 949
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	09	4.3.5.	68 916 974
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	06	4.3.6.	27 342 359
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	09	4.3.6.	65 235 542
4.4.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	09	4.4.1.	21 250 000
5.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	5.1.1.	223 521 421
6.1.prioritāte	TPF	Mazāk attīstīts	09	6.1.1.	184 237 327

18. tabula (8) Dimensija 6bis Dzimumu līdztiesība¹¹¹

Prioritātes Nr.	Fonds	Reģiona kategorija	Kods	SAM Nr.	Apjoms (EUR)
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	1.1.1.	248 760 956
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	1.1.2.	30 685 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	1.2.1.	145 307 500
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	1.2.2.	11 050 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	1.2.3.	204 522 750
1.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	1.3.1.	149 763 088
1.4.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	1.4.1.	32 907 750
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	2.1.1.	402 071 882
2.1.prioritāte	KF	N/A	03	2.1.2.	18 487 500
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	2.1.3.	148 624 176
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	2.1.4.	19 966 500
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	2.2.1.	74 160 000
2.2.prioritāte	KF	N/A	03	2.2.2.	103 530 000
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	2.2.3.	77 332 540
2.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	2.3.1.	122 680 822
2.4.prioritāte	KF	N/A	03	2.4.1.	32 100 000
3.1.prioritāte	KF	N/A	03	3.1.1.	781 309 943
4.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	4.1.1.	273 597 120
4.1.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	02	4.1.2.	50 803 651
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	4.2.1.	185 576 017
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	02	4.2.2.	150 426 032
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	02	4.2.3.	46 884 648
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	02	4.2.4.	51 689 803
4.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	4.3.1.	102 858 602
4.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	4.3.2.	19 844 639
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	02	4.3.3.	129 546 926
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	01	4.3.4.	1 700 000
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	02	4.3.4.	26 307 075
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	02	4.3.5.	89 122 173
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	02	4.3.6.	92 577 901
4.4.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	02	4.4.1.	21 250 000
5.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	5.1.1.	223 521 421
6.1.prioritāte	TPF	Mazāk attīstīts	03	6.1.1.	184 237 327

7.Tehniskā palīdzības prioritāte

7.1.Prioritāte "Kapacitātes stiprināšanas pasākumi"

(418) AKCK izstrādāta virzībā uz mērķi radīt nepieciešamos priekšnosacījumus cilvēkresursu, finansējuma, zināšanu pārneses, rīku un tehnoloģiju ieguldījumu pietiekamībai KP fondu programmu un projektu rezultātu efektīvai un savlaicīgai sasniegšanai.

(419) AKCK ieviešanas rezultātā plānoti šādi rezultāti:

1) integrēts KP stratēģiskās plānošanas un ieviešanas process nodrošinās kvalitatīvu politiku un projektu izstrādi, formulējot mērķus, sasniedzamos rezultātus;

2) tiks nodrošināta godprātīga, caurskatāma, uz risku izvērtējumu balstīta projektu/fondu ieviešana, mazinot administratīvo slogu, vienlaikus īstenojot efektīvu pārskatatbildību;

3) tiks nodrošināta augsta iesaistīto pušu profesionalitāte - nepieciešamās prasmes, kompetences, zināšanas tiks efektīvi izmantotas KP ieviešanā visos administratīvajos līmeņos (valsts institūcijas, plānošanas reģioni, pašvaldības, nevalstiskais, privātais sektors).

(420) AKCK ietvaros plānoti pasākumi trīs prioritārajos virzienos:

1) IESTĀŽU VEIKTSPĒJAS STIPRINĀŠANA mērķis ir veicināt institūciju darbības veiktspēju jeb kapacitāti.

2) CILVĒKRESURSU ATTĪSTĪBA UN PROFESIONALIZĀCIJA mērķis ir veicināt KP fondu ieviešanas aktivitātēs tieši un netieši iesaistīto cilvēkresursu prasmju attīstību un profesionalizāciju.

3) DIGITALIZĀCIJA, DATI UN INFORMĀCIJAS SISTĒMAS mērķis ir radīt IKT sistēmas, rīkus un metodes KP fondu ieviešanas atbalstam un labākai pārvaldībai.

(421) Detalizēta informācija par AKCK pasākumiem, ieviešanas laika grafiku, sasniedzamajiem rezultātiem, mērķiem, u.c. būtiska informācija AKCK ieviešanas progresa novērtēšanai iekļauta programmas 2.papildinājumā¹¹².

(422) KPVIS funkcionalitātes nodrošināšana 2021.-2027. g. plānošanas periodā mērķis ir atbalstīt KPVIS funkcionalitāti, nodrošināt augstu klientu apmierinātības līmeni gan ar CFLA sniegto, gan KPVIS e-vides tehnisko atbalstu.

(423) KPVIS funkcionalitātes attīstība nodrošinās ES fondu vadībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes, finansējuma saņēmējus ar pieeju KPVIS datiem jebkurā laikā. Dažādu ar projektu ieviešanu saistītās informācijas ātru, drošu, ērtu pieejamību un izmantošanu, nodrošinās iespēju datus izgūt no KPVIS ar datu analīzes rīka palīdzību, kas atvieglos, paātrinās datu apkopošanu, apmaiņu un tālāku analīzi un izmantošanu darba vajadzībām. Vienlaikus tiks apzinātas iespējas attīstīt KPVIS, lai uzlabotu funkcionalitāti, datu pieejamību, sasaisti ar dažādiem valsts datu reģistriem, datu bāzēm u.tml., tādejādi uzlabojot darba efektivitāti.

(424) CFLA varēs īstenot ES fondu sadarbības iestādes funkcijas, izmantojot vienotu iekšējo kontroles sistēmu, uzturēt KPVIS atbilstoši nepieciešamām drošības prasībām, vienlaikus pilnveidot un paplašināt KPVIS funkcionalitāti.

(425) Detalizēta informācija par KPVIS pilnveidošanai un attīstībai plānotajiem pasākumiem, ieviešanas laika grafiku, sasniedzamajiem rezultātiem, mērķiem, u.c. būtiska informācija

(426) KPVIS attīstības pasākumu ieviešanas progresa novērtēšanai iekļauta programmas 2.papildinājumā¹¹³.

2.2. Informācija par dalījumu par intervences kategorijām tehniskās palīdzības prioritātei

19. tabula (4) Dimensija 1 - intervences laukums¹¹⁴

Prioritātes Nr.	Fonds	Reģiona kategorija	Kods	SAM Nr.	Apjoms (EUR)
7.1.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	182	TPC	1 643 848
7.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	182	TPK	3 000 000

20. tabula (7) Dimensija 6 ESF+ sekundāras tēmas¹¹⁵

Prioritātes Nr.	Fonds	Reģiona kategorija	Kods	SAM Nr.	Apjoms (EUR)
7.1.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	9	TPC	1 666 587
7.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	9	TPK	3 000 000

21. tabula (8) Dimensija 6bis Dzimumu līdztiesība¹¹⁶

Prioritātes Nr.	Fonds	Reģiona kategorija	Kods	SAM Nr.	Apjoms (EUR)
7.1.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	03	TPC	1 666 587
7.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	TPK	3 000 000

22. tabula (18) TPF piešķīrums programmai saskaņā ar TPF regulas 3. pantu pirms pārvietojumiem

TPF prioritātes finansējums	83 899 584
Kopā:	83 899 584

3. Finanšu plāns

23. tabula (10) ES fondu finansējuma sadalījums pa gadiem

Fonds	Reģiona kategorija	2021	2022	2023	2024	2025	2026		2027		Kopā
Fonds	Reģiona kategorija	2021	2022	2023	2024	2025	Finansējums bez elastības finansējuma	Elastības finansējums	Finansējums bez elastības finansējuma	Elastības finansējums	Kopā
ERAF	Mazāk attīstīts	0	417 092 590	430 688 675	445 674 674	460 974 839	197 994 129	197 994 130	206 239 899	206 239 899	2 562 898 835
ESF+	Mazāk attīstīts	0	112 006 472	115 667 226	119 699 788	123 822 372	53 194 569	53 194 570	55 422 570	55 422 570	688 430 137
KF	N/A	0	155 721 211	160 907 473	166 628 303	172 476 145	74 189 244	74 189 244	77 350 754	77 350 754	958 813 128
TPF (MFF)	Mazāk attīstīts		14 332 581	14 562 805	14 797 634	15 037 160	6 230 051	6 230 050	6 354 651	6 354 652	83 899 584
TPF (NextGen)	Mazāk attīstīts		53 424 539	54 282 696							107 707 235
Pavisam kopā		0	752 577 393	776 108 875	746 800 399	772 310 516	331 607 994	331 607 993	345 367 874	345 367 875	4 401 748 919

24. tabula (11) Kopējās finanšu apropriācijas pa fondiem un nacionālais līdzfinansējums

Prioritātes Nr.	ES atbalsta (kopējā vai publiskā) aprēķina bāze	Fonds	Reģiona kategorija	ES fondu finansējums	ES fondu finansējums				Nacionālais ieguldījums	Valsts ieguldījuma indikatīvais sadalījums		Kopā	Līdz- finansējuma likme
					ES fondu finansējums		Elastības finansējums		Nacionālais ieguldījums	publisks	privāts	Kopā	Līdz- finansējuma likme
					ES fondu finansējums		Elastības finansējums		(d)=(e)+(f)	(e)	(f)	(g)=(a)+(d)**	(h)=(a)/(g)**
					ES fondu finansējums bez TP, piemērojot KNR 36.panta 5.punktu	ES fondu TP finansējums, piemērojot KNR 36.panta 5.punktu	Elastības finansējums bez TP, piemērojot NKNR 36.panta 5.puktu	TP finansējums elastības finansējuma daļai, piemērojot KNR 36. panta 5.punktu
				(a)=(b)+(c) + (i) + (j)	(b)	(c)	(i)	(j)
1.PM kopā	k	ERAF	Mazāk attīstīts	851 801 939	693 189 575	24 261 633	129 807 469	4 543 262	150 317 991	75 158 996	75 158 995	1 002 119 930	0,85
1.1.	k	ERAF	Mazāk attīstīts	289 226 564	235 370 254	8 237 958	44 075 702	1 542 650	51 039 982	25 519 991	25 519 991	340 266 546	0,85
1.2.	k	ERAF	Mazāk attīstīts	373 511 058	303 960 298	10 638 610	56 919 952	1 992 198	65 913 717	32 956 859	32 956 858	439 424 775	0,85
1.3.	k	ERAF	Mazāk attīstīts	155 004 796	126 141 658	4 414 958	23 621 430	826 750	27 353 788	13 676 894	13 676 894	182 358 584	0,85
1.4.	k	ERAF	Mazāk attīstīts	34 059 521	27 717 365	970 107	5 190 385	181 664	6 010 504	3 005 252	3 005 252	40 070 025	0,85
2.PM kopā	k	ERAF	Mazāk attīstīts	874 405 176	711 583 908	24 905 435	133 252 013	4 663 820	154 306 797	77 153 399	77 153 398	1 028 711 973	0,85
2.PM kopā	k	KF	N/A	157 970 437	129 759 297	3 243 981	24 358 203	608 956	27 877 137	13 938 569	13 938 568	185 847 574	0,85
2.1.	k	ERAF	Mazāk attīstīts	590 635 747	480 654 626	16 822 911	90 007 932	3 150 278	104 229 838	52 114 919	52 114 919	694 865 585	0,85
2.1.	k	KF	N/A	18 949 687	15 565 559	389 138	2 921 941	73 049	3 344 063	1 672 032	1 672 031	22 293 750	0,85
2.2.	k	ERAF	Mazāk attīstīts	156 794 778	127 598 331	4 465 941	23 894 209	836 297	27 669 667	13 834 834	13 834 833	184 464 445	0,85
2.2.	k	KF	N/A	106 118 250	87 167 129	2 179 178	16 362 871	409 072	18 726 750	9 363 375	9 363 375	124 845 000	0,85
2.3.	k	ERAF	Mazāk attīstīts	126 974 651	103 330 951	3 616 583	19 349 872	677 245	22 407 292	11 203 646	11 203 646	149 381 943	0,85
2.4.	k	KF	N/A	32 902 500	27 026 609	675 665	5 073 391	126 835	5 806 324	2 903 162	2 903 162	38 708 824	0,85
3.PM kopā	k	KF	N/A	800 842 691	657 824 246	16 445 606	123 485 697	3 087 142	141 325 181	70 662 591	70 662 590	942 167 872	0,85
3.1.	k	KF	N/A	800 842 691	657 824 246	16 445 606	123 485 697	3 087 142	141 325 181	70 662 591	70 662 590	942 167 872	0,85
4.PM kopā	k	ERAF	Mazāk attīstīts	602 242 050	490 099 743	17 153 490	91 776 635	3 212 182	106 278 010	53 139 005	53 139 005	708 520 060	0,85
4.PM kopā	k	ESF+	Mazāk attīstīts	686 720 536	556 128 009	22 245 120	104 180 200	4 167 207	121 185 978	60 592 990	60 592 988	807 906 514	0,85
4.1.	k	ERAF	Mazāk attīstīts	283 173 019	230 443 928	8 065 537	43 153 192	1 510 362	49 971 710	24 985 855	24 985 855	333 144 729	0,85
4.1.	k	ESF	Mazāk attīstīts	52 835 796	42 788 099	1 711 523	8 015 552	320 622	9 323 964	4 661 982	4 661 982	62 159 760	0,85
4.2.	k	ERAF	Mazāk attīstīts	192 071 177	156 305 981	5 470 709	29 270 036	1 024 451	33 894 914	16 947 457	16 947 457	225 966 091	0,85
4.2.	k	ESF	Mazāk attīstīts	258 960 502	209 714 405	8 388 576	39 286 078	1 571 443	45 698 913	22 849 457	22 849 456	304 659 415	0,85
4.3.	k	ERAF	Mazāk attīstīts	126 997 854	103 349 834	3 617 244	19 353 407	677 369	22 411 386	11 205 693	11 205 693	149 409 240	0,85
4.3.	k	ESF	Mazāk attīstīts	352 824 238	285 728 227	11 429 130	53 525 848	2 141 033	62 263 101	31 131 551	31 131 550	415 087 339	0,85
4.4.	k	ESF	Mazāk attīstīts	22 100 000	17 897 278	715 891	3 352 722	134 109	3 900 000	1 950 000	1 950 000	26 000 000	0,85
5.PM kopā	k	ERAF	Mazāk attīstīts	231 344 670	188 266 434	6 589 325	35 254 987	1 233 924	40 825 530	20 412 765	20 412 765	272 170 200	0,85
5.1.	k	ERAF	Mazāk attīstīts	231 344 670	188 266 434	6 589 325	35 254 987	1 233 924	40 825 530	20 412 765	20 412 765	272 170 200	0,85
6.PM kopā	k	TPF	Mazāk attīstīts	191 606 819	172 136 652	6 885 465	12 100 675	484 027	33 812 969	16 906 485	16 906 484	225 419 788	0,85
6.1. (MFF)	k	TPF	Mazāk attīstīts	83 899 584	68 572 002	2 742 880	12 100 675	484 027	14 805 809	7 402 905	7 402 904	98 705 393	0,85
6.1. (NextGen)	k	TPF	Mazāk attīstīts	107 707 235	103 564 650	4 142 585	0	0	19 007 160	9 503 580	9 503 580	126 714 395	0,85
7.1. (TP 37.pants)	k	ESF	Mazāk attīstīts	1 709 601	1 384 489	55 379	259 359	10 374	301 695	150 848	150 847	2 011 296	0,85
7.1. (TP 37.pants)	k	ERAF	Mazāk attīstīts	3 105 000	2 526 824	88 439	473 176	16 561	547 942	273 971	273 971	3 652 942	0,85
		ERAF	Mazāk attīstīts	2 562 898 835	2 085 666 484	72 998 322	390 564 280	13 669 749	452 276 270	226 138 136	226 138 134	3 015 175 105	0,85
		KF	N/A	958 813 128	787 583 543	19 689 587	147 843 900	3 696 098	169 202 318	84 601 160	84 601 158	1 128 015 446	0,85
		ESF+	Mazāk attīstīts	688 430 137	557 512 498	22 300 499	104 439 559	4 177 581	121 487 673	60 743 838	60 743 835	809 917 810	0,85
		TPF	Mazāk attīstīts	191 606 819	172 136 652	6 885 465	12 100 675	484 027	33 812 969	16 906 485	16 906 484	225 419 788	0,85
		Pavisam kopā		4 401 748 919	3 602 899 177	121 873 873	654 948 414	22 027 455	776 779 230	388 389 619	388 389 611	5 178 528 149	0,85

4. Ieguldījumu priekšnosacījumi

25. tabula (12) Ieguldījumu priekšnosacījumi

Nr. p.k.	Ieguldījumu priekšnosacījums	Fonds	SAM	Nosac. izpilde (Jā/Nē)	Kritēriji	Kritēriju izpilde (Jā/Nē)	Atsauce uz attiecīgajiem dokumentiem	Pamatojums
1.	Horizontālais ieguldījumu priekšnosacījums Nr.1 - Efektīvi publiskā iepirkuma tirgus uzraudzības mehānismi	ERAF, ESF+, KF	Visi	Jā	Ir ieviesti uzraudzības mehānismi, kas aptver visus publiskos līgumus un to iepirkumus fondu ietvaros saskaņā ar Savienības tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā. Minētā prasība ietver: 1. kārtību, kas nodrošina efektīvu un uzticamu datu apkopošanu attiecībā uz publiskā iepirkuma, kas pārsniedz Savienības robežvērtības, procedūrām, saskaņā ar ziņošanas pienākumiem, kas noteikti Direktīvas 2014/24/ES 83. un 84. pantā un Direktīvas 2014/25/ES 99. un 100. pantā	Jā	1) PIL (01.03.2017.), 2) SPSIL (01.04.2017.), 3) MKN 28.02.2017. Nr.107 "Iepirkumu procedūru un metu konkursu norises kārtība", 4) MKN 28.03.2017. Nr.187 "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība", 5) MKN 28.02.2017. Nr.103 "Publisko iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība", 6) MKN 28.03.2017. Nr.182 "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība" 7) MKN 28.02.2017. Nr.102 "Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem iepirkumu jomā un veidlapu iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību"	Publisko iepirkumu uzraudzību īsteno IUB atbilstoši PIL VIII, IX, XIV, SPSIL XI, XII, XVIII nodaļās noteiktajai kompetencei un uzraudzības mehānismiem, nodrošinot: - iepirkumu uzraudzību kopumā (administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana pēc IUB iniciatīvas vai informācijas saņemšanas), - atsevišķu iepirkumu uzraudzību (iesniegumu izskatīšana par iepirkuma procedūru pārkāpumiem). IUB apkopo statistiku par iepirkumiem. PIL 34.pants, SPSIL 40.pants, MKN Nr.103, MKN Nr.182 regulē publisko iepirkumu paziņojumus, to publicēšanu, saturu un IUB pienākumu pārbaudīt tajos ietverto informāciju. Paziņojumi ir publiski pieejami IUB tīmekļvietnē, tajos ietvertā informācija izmantojama IUB funkciju veikšanai, statistikas apkopošanai. PIL 40.panta otrā daļa, SPSIL 45.panta otrā daļa, MKN Nr.107, MKN Nr.187 paredz pēc tam, kad pieņemts lēmums par iepirkuma procedūras rezultātiem EIS publicēt noteikta satura iepirkuma procedūras ziņojumu. PIL 77.pants, SPSIL 83.panta pirmā daļa, MKN Nr.102 paredz iesniegt IUB noteikta satura statistikas pārskatus.
2.					2. kārtību, kas nodrošina, ka dati aptver vismaz šādus elementus: a) konkurences kvalitāte un intensitāte: konkursa uzvarētāju un sākotnējo pretendentu nosaukumi, sākotnējo pretendentu skaits un līgumā noteiktā vērtība; b) informācija par galīgo cenu pēc pabeigšanas un par MVU kā tiešo pretendentu dalību, ja valstu sistēmas nodrošina šādu informāciju.	Jā	1) MKN 28.02.2017. Nr. 103 "Publisko iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība" 2) MKN 28.03.2017. Nr.182 "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība" 3) MKN 28.02.2017. Nr.107 "Iepirkumu procedūru un metu konkursu norises kārtība", 4) MKN 28.03.2017. Nr.187 "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība".	MKN Nr.107 un MKN Nr.187 noteic iepirkuma procedūras ziņojuma saturā iekļaut informāciju par pretendentu vai pretendentiem, kuriem ir piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, un informāciju par piegādātājiem, kuri ir iesnieguši piedāvājumus un to piedāvātās cenas. MKN Nr.103 4.pielikums "Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu" un MKNNr.182 10.pielikums "Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (sabiedriskie pakalpojumi)" paziņojumu saturos ir iestrādāta pozīcija, kurā jānorāda informācija par uzvarējušo pretendentu, līgumcenu, kā arī informācija par iesniegto piedāvājumu skaitu. MKN Nr. 103 un MKN Nr. 182 paziņojumu saturā ir paredzēts sniegt informāciju par saņemto MVU piedāvājumu skaitu.
3.					3. kārtību, kas nodrošina datu uzraudzību un analīzi, ko veic kompetentās valsts iestādes saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 83. panta 2. punktu un Direktīvas 2014/25/ES 99. panta 2. punktu	Jā	1) PIL (01.03.2017.), 2) SPSIL (01.04.2017.), 3) MK 28.02.2017. noteikumi Nr. 103 "Publisko iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība" 4) MK 28.03.2017. noteikumi Nr.182 "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība" 5) MK 28.02.2017. noteikumi Nr.102 "Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem iepirkumu jomā un veidlapu iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību"	Skat. tabulas 1.punktā minēto par uzraudzības mehānismiem, ko atbilstoši PIL VIII, IX, XIV un SPSIL XI, XII, XVIII nodaļās noteiktajai kompetencei īsteno IUB. IUB apkopo informāciju no pasūtītāju publicētiem iepirkumu paziņojumiem, atbilstoši MKN Nr.102 pasūtītāju sniegtajiem publisko iepirkumu gada pārskatiem, ceturkšņa pārskatiem par noslēgtajiem pārtikas produktu piegādes līgumiem, IUB struktūrvienību sniegto informāciju par iepirkumu uzraudzību, iegūstot informāciju par iepirkumiem un koncesijām valstī, iesniegumiem par iepirkuma procedūru pārkāpumiem, izpildītiem depozīta maksājumiem un iepirkumu darbību pārkāpumiem piemērotajiem administratīvajiem sodiem saskaņā ar Latvijas Republikas teritorijā izdotajiem publisko iepirkumu jomas normatīvajiem aktiem. Šī IUB apkopotā informācija kopsavilkuma veidā tiek izmantota arī pārraudzības ziņojuma, kas sniedzams Eiropas Komisijai, sagatavošanai un citu funkciju veikšanai pēc nepieciešamības.
4.					4. kārtību, kas analīzes rezultātus dara pieejamus sabiedrībai saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 83. panta 3. punktu un Direktīvas 2014/25/ES 99. panta 3. punktu.	Jā	1) PIL (01.03.2017.), 2) SPSIL (01.04.2017.).), 3) MK 28.02.2017. noteikumi Nr. 103 "Publisko iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība" 4) MK 28.03.2017. noteikumi Nr.182 "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība" 5) MK 28.02.2017. noteikumi Nr.102 "Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem iepirkumu jomā un veidlapu iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību"	IUB tīmekļvietnē publiski pieejami ir "Atvērtie dati" (https://www.iub.gov.lv/lv/atvertie-dati ), kuru avots ir pasūtītāju publicētie iepirkumu paziņojumi, atbilstoši MK Noteikumiem Nr.102 pasūtītāju sniegtie publisko iepirkumu gada pārskati, ceturkšņa pārskati par noslēgtajiem pārtikas produktu piegādes līgumiem, IUB struktūrvienību apkopotā informācija par iepirkumu uzraudzību. Dati satur informāciju par iepirkumiem un koncesijām valstī, iesniegumiem par iepirkuma procedūru pārkāpumiem, izpildītiem depozīta maksājumiem un iepirkumu darbību pārkāpumiem piemērotajiem administratīvajiem sodiem saskaņā ar Latvijas Republikas teritorijā izdotajiem publisko iepirkumu jomas normatīvajiem aktiem. Turpmāk plānots IUB tīmekļvietnē publicēt Eiropas Komisijai sniegtos pārraudzības ziņojumus.
5.					5. kārtību, kas nodrošina, ka visa informācija, kas liecina par iespējamu manipulēšanu ar cenu piedāvājumu, tiek paziņota kompetentajām valsts iestādēm saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 83. panta 2. punktu un Direktīvas 2014/25/ES 99. panta 2. punktu.	Jā	1) PIL (01.03.2017.), 2) SPSIL (01.04.2017.) 3) Konkurences likums (01.01.2002.) 4)Trauksmes celšanas likums (01.05.2019.)	No Konkurences likuma 6.panta izriet vispārīgas tiesības jebkuram subjektam (tostarp arī, piemēram, IUB nepieciešamības gadījumā) vērsties Konkurences padomē par konkurences tiesību pārkāpumiem. Tāpat gan IUB, gan Konkurences padomes tīmekļvietnēs ir publicēti norādījumi, kā atpazīt aizliegtās vienošanās un kā pasūtītājiem rīkoties un kā ziņot aizdomu gadījumā par iespējamu konkurences tiesību pārkāpumu. Pieejami šeit: 1) https://www.iub.gov.lv/lv/konkurences-tiesibas 2) https://www.kp.gov.lv/lv/iepirkumu-rikotajiem Trauksmes celšanas likuma 3.panta pirmās daļas 13.punkts un 15.punkts paredz trauksmes cēlēja tiesības celt trauksmi par pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā un par konkurences tiesību pārkāpumiem.
6.	Horizontālais ieguldījumu priekšnosacījums Nr.2 - Instrumenti un spējas valsts atbalsta noteikumu efektīvai piemērošanai	ERAF, ESF+, KF	Visi	Jā	Vadošajām iestādēm ir instrumenti un spējas, lai pārliecinātos par valsts atbalsta noteikumu ievērošanu: 1.attiecībā uz uzņēmumiem, kuri nonākuši grūtībās un pret kuriem piemēro atgūšanas prasības.	Jā	1) Attiecīgās atbalsta programmas vai individuālo atbalstu projekti (MK noteikumi, nolikums), 2) FM reglaments, 3) MKN 29.04.2003. Nr.239 "Finanšu ministrijas nolikums" 4) Informācija par saimnieciskās darbības veicējiem, uz kuriem attiecas (neizpildīts) līdzekļu atgūšanas lēmums: (publicēta FM tīmekļvietnē).	Katrā atbalsta programmā, kur tas attiecināms, tiek ietverti nosacījumi par atbalsta pretendentu atbilstību prasībām, t.sk. aizliegums piešķirt atbalstu pretendentam, kurš ir GNU. Atbalsta pretendentam jāiesniedz apliecinājums, ka tas nav GNU. Atbalsta sniedzējs pārliecinās, ka atbalsts netiks piešķirts GNU, pārbaudot šādos veidos: maksātnespējas reģistrā, uzņēmuma reģistrā, kā arī var pieprasīt gada pārskatus. FM tīmekļvietnē ir informācija par saimnieciskās darbības veicējiem, uz kuriem attiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas lēmums. Atbilstoši KAKL FM KAKD un ZM ir nacionālās kontroles institūcijas komercdarbības atbalsta kontroles jomā, tās veic plānoto atbalsta pasākumu sākotnējo izvērtēšanu un nodrošina arī procesuālo normu ievērošanu. Latvijā ir tikai nacionāla līmeņa komercdarbības atbalsta kontroles institūcijas. Atbilstoši KAKL atbalsta sniedzējiem ir pienākums tām iesniegt plānotos atbalsta pasākumus sākotnējai izvērtēšanai.
7.		ERAF, ESF+, KF	Visi	Jā	2. izmantojot piekļuvi ekspertu konsultācijām un norādēm valsts atbalsta jautājumos, ko nodrošina vietējā vai valsts līmeņa eksperti valsts atbalsta jautājumos.	Jā	1) Komercdarbības atbalsta kontroles likums (KAKL); 2) MKN 29.04.2003. Nr.239 "Finanšu ministrijas nolikums"; 3) Finanšu ministrijas reglaments.	FM KAKD eksperti pēc nepieciešamības sagatavo un publicē skaidrojošus materiālus par dažādiem valsts atbalsta jautājumiem, kā arī organizē gan apmācību seminārus, gan informatīvus pasākumus par komercdarbības atbalsta jautājumiem (gan par vispārīgiem, gan specifiskiem) gan valsts, gan pašvaldības iestāžu darbiniekiem (atbalsta sniedzējinstitūcijām), lai nodrošinātu korektu izpratni par komercdarbības atbalsta noteikumu ievērošanu.
8.	Horizontālais ieguldījumu priekšnosacījums Nr.3 - Pamattiesību hartas efektīva piemērošana un īstenošana	ERAF, ESF+, KF	Visi	Jā	Ir ieviesti efektīvi mehānismi, kas nodrošina atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai ("Harta") un kas ietver: 1.kārtību, kas nodrošina no fondiem atbalstīto programmu un to īstenošanas atbilstību attiecīgajiem Hartas noteikumiem;	Jā	a) Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda vadības likums; b) Centrālās finanšu un līgumu aģentūras nolikums; c) Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.-2027.gada plānošanas periodā (projekts) d) Iesniegumu likums; e) Tiesībsarga likums; f) Trauksmes celšanas likums; g) Vadlīnijas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)".	Vadības likums nosaka, ka ES fondu ieviešanā ievērojams HP VINP.Atbilstoši PL noteiktajam HP VINP ESF+, ERAF un KF ietvaros koordinē LM sadarbībā ar TM. Programmas plānošanas posmā LM/TM izvērtē tās atbilstību HP, UNCRPD un Hartai atbilstošos gadījumos rosinot SAM papildināt ar darbībām, kas veicina HP VINP mērķu sasniegšanu. Ieviešanas fāzē ar LM/TM atbalstu tiks: 1) noteikti specifiski projektu atlases HP kritēriji; 2) izvērtēta SAM normatīvā regulējuma atbilstība HP, UNCRPD un Hartai; 3) organizētas konsultācijas, metodisks atbalsts un informatīvi pasākumi institūcijām, projektu vērtētājiem, pieteicējiem un īstenotājiem. CFLA, veiks projektu pārbaudes par īstenošanas nosacījumu ievērošanu un, konstatējot atkāpes, piemēros finanšu korekcijas vai atkāpsies no līguma īstenošanas. Papildus, jebkurai personai ir tiesības ar iesniegumu nepastarpināti vērsties kompetentajās institūcijās par ar projekta īstenošanu saistītu vienlīdzīgu iespēju nosacījumu neievērošanu, t.sk. pie tiesībsarga.
9.		ERAF, ESF+, KF	Visi	Jā	2. kārtību, kādā uzraudzības komitejai ziņo par to darbību neatbilstību Hartai, kuras atbalsta no fondiem, un par sūdzībām attiecībā uz Hartu, kas iesniegtas saskaņā ar 69. panta 7. punktā noteikto kārtību	Jā	a) Kārtība, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.-2027.gada plānošanas periodā" (MK noteikumu projekts) b) Vadlīnijas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)"	MK noteikumos par kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.-2027.gada plānošanas periodā, tiek noteikts pienākums: 1) iestādēm ziņot CFLA par sūdzībām un neatbilstībām ES fondu projektos attiecībā uz HP, UNCRPD vai Hartu; 2) LM/TM reizi gadā sniegt informāciju UK par sūdzībām un neatbilstībām attiecībā uz HP, UNCRPD un Hartu (attiecas uz ES fondu projektiem). Ziņošanas CFLA kārtība, informācijas apjoms un saturs iekļauts MK noteikumos par kārtību, kādā ziņo par ES fondu īstenošanā konstatētajām neatbilstībām, noraksta, ietur vai atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus, kā arī piemēro proporcionālo finanšu korekciju, savukārt ziņošanas kārtība UK iekļauta UK reglamentā un ziņošanas apraksts iekļauts Vadlīnijās HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)". Panākta vienošanās ar Tiesībsargu par sadarbību sūdzību un neatbilstību attiecībā uz HP, UNCRPD un Hartu izvērtēšanā.
10.	Horizontālais ieguldījumu priekšnosacījums Nr.4 - ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) īstenošana un piemērošana atbilstoši Padomes Lēmumam 2010/48/EK	ERAF, ESF+, KF	Visi	Jā	Ir ieviests valsts regulējums UNCRPD īstenošanas nodrošināšanai, tostarp: 1.mērķi ar izmērāmiem starpposma mērķiem; datu vākšanas un uzraudzības mehānismi;	Jā	1) Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam (MK 17.08.2021. rīk. Nr.577); 2) Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi (MK 20.08.2019. not. Nr.381)	Plāns personu ar invaliditāti iespēju veicināšanai paredz UNCRPD principu ieviešanu, invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidi, pasākumus seku un stereotipu mazināšanai, nodarbinātības, vides pieejamības un vienlīdzīgu iespēju veicināšanai. Plāna rādītāji: 1) ar invaliditāti saistīti izdevumi 2023.g. virs 1,4% (2018.g.-1.3% no IKP); 2) pilngadīgo pers. ar inv. īpatsvars, kurām inv. noteikta pēc funkcionēšanas spēju izvērtējuma - 2027.g. 35% no kopējā pers. ar inv. skaita; 3) nodarbinātības līmenis pers. ar inv. (20-64 gadi) - 2024.g. 45% (2020.g. 40%) no kopējā pers. ar inv. skaita attiecīgajā vecuma grupā. Plāns tiks izvērtēts 2023.g. un izstrādāts jauns 2024.-2027.gadam. Invaliditātes informatīvā sistēma nodrošina pers. ar invaliditāti un prognozējamu inv.uzskaiti (sociālās drošības sistēmas maksājumu, palīdzības un atvieglojumu piešķiršanai, invaliditātes riska un seku mazināšanai), kā arī veido statistiku, lai plānotu, izstrādātu un novērtētu valsts politiku invaliditātes jomā.
11.					2. kārtība, kas nodrošina, ka pieejamības politika, tiesību akti un standarti ir pienācīgi atspoguļoti programmu sagatavošanā un īstenošanā.	Jā	1) Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam (MK 17.08.2021. rīk. Nr.577) 2) Būvniecības likums 3) Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21 (MKN 19.10.2021. Nr.693 4) Standarts LVS EN 17210:2021 L Eiropas dalībvalstu apbūvētas vides piekļūstamības standarts. Apbūvētas vides pieejamība un izmantojamība. Funkcionālās prasības. 5) Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)	Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023.g. paredz veicināt kultūras dzīves, elektronisko plašsaziņas līdzekļu, multimediālā satura piekļūstamību personām ar invaliditāti un FT. Piekļūstamības prasības ir noteiktas Latvijas normatīvajos aktos, vadlīnijās un standartos. 2022.g. tika apstiprināts valsts standarts LVS EN 17210:2021 L, kurš palīdz izprast piekļustamības funkcionālās prasības. Par būvniecības politiku valstī ir atbildīga EM, taču LM kā atbildīgā par invaliditātes politiku izstrādā ieteikumus valsts un pašvaldību iestādēm par piekļūstamas un iekļaujošas vides veidošanu. LM nodrošina seminārus ES fondu finansējuma saņēmējiem par vides un informācijas piekļustamību. LM izstrādāja arī vides piekļūstamības pašnovērtējuma anketu, kuras izpilde ir saistoša publiskās infrastruktūras attīstības projektiem.
12.					3. kārtība, kādā uzraudzības komitejai ziņo par to darbību neatbilstību UNCRPD, kuras atbalsta no fondiem, un par sūdzībām attiecībā uz UNCRPD, kas iesniegtas saskaņā ar 69. panta 7. punktā noteikto kārtību.	Jā	a) Kārtība, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.-2027.gada plānošanas periodā" ( projekts) d) Vadlīnijas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)" c) Saskaņā ar 17.02.2010. likumu "Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām" konvencijas ieviešanu koordinē LM un īstenošanu pārrauga Tiesībsarga birojs, t.sk. izskata sūdzības par UNCRPD pārkāpumiem.	Skat. skaidrojumu pie 3. horizontālā ieguldījumu priekšnosacījuma 1. un 2. kritērija. Ziņošanai par darbību neatbilstību Pamattiesību hartai un UNCRPD ir spēkā tādi paši noteikumi.
13.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.1 (1.1.) Valsts vai reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas laba pārvaldība	ERAF	Visi PO1 SAM	Jā	Pārdomātas specializācijas stratēģiju vai stratēģijas atbalsta ar: 1.atjauninātu analīzi par izaicinājumiem inovāciju izplatīšanas un digitalizācijas jomā	Jā	1) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas 16.02.2021.); ietver Viedās specializācijas stratēģiju (RIS3), kuras stratēģisko uzstādījumu pārnese ir ietverta arī šādās nozaru pamatnostādnēs: 2) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk-ZTAIP) (apstiprinātas 14.04.2021.); 3) Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk - DTP) apstiprinātas 07.07.2021.)	Nacionālajās industriālās politikas pamatnostādnēs (turpmāk - NIP) ietverta plaša ekonomikas izaicinājumu analīze; DTP ietvaros veiktā digitālo izaicinājumu analīze; ZTAIP ietvaros veikta plaša zinātnes un inovāciju izaicinājumu analīze; - NIP un ZTAIP vadlīniju veiktajā analīzē tika izmantoti dati no RIS3 2. monitoringa ziņojuma (2020) OECD 2019.gada ekonomikas ziņojuma par Latviju, EUROSTAT un Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati. ZTAIP mērķi, darbības virzieni, kā arī konkrētie uzdevumi ir balstīti uz padziļinātu analīzi un ieteikumiem no diviem EK veiktajiem novērtējumiem programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros - "Īpašs atbalsts cilvēkkapitāla attīstībai pētniecībai un inovācijai Latvijā" (2019) un "Latvijas pētniecības finansēšanas sistēma" (2018; Analīzē par uzņēmumu spēju ieviest jaunas tehnoloģijas tika ņemta vērā OECD apkopotā statistika.Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rezultāti (2021). Detalizētāka info.atrodama programmas 4.pielikumā.
14.					2. tādas reģionālās vai valsts kompetentās iestādes vai struktūras pastāvēšanu, kas ir atbildīga par pārdomātas specializācijas stratēģijas pārvaldību;	Jā	1) Nacionālā ceļakarte nacionālā P&A&I pārvaldības modeļa pilnveidošanai, kā arī pasākumi RIS3 pārvaldības pilnveidošanai - Informatīvais ziņojums "Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu" apstiprināts 12.04.2022.; MK protokols Nr.20 40§) 2) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas 16.02.2021); 3) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK rīkojumu 14.04.2021., Nr.246)	Kritērijs ir izpildīts, jo apstiprinātas NIP un ZTAIP un nacionālās ceļakartes dokuments Galvenās izmaiņas: 1. Galvenā kompetentā iestāde, kas nodrošina nacionālo inovāciju institucionālo pārvaldību, kā arī RIS3 pārvaldību stratēģiskā līmenī ir Inovāciju un Pētniecības pārvaldības padome (IPPP), kuru pārstāv galvenie P&A&I politikas veidotāji - EM, IZM sadarbībā ar LIAA un LZP vadību. 2. Pārskatīta LPISP loma kopējā P&A&I pārvaldības modelī, sašaurinot LPISP kompetences tvērumu tikai uz P&A&I politikas un RIS3 pārvaldības stratēģisko jautājumu virzuzraudzību (nolikuma grozījumus plānots apstiprināt MK š.g. jūnijā); 3. RIS3 vadības grupas ir P&A&I pārvaldības operacionālais līmenis un tā ietvaros praktiski tiks darbināts uzņēmējdarbības atklājumu princips. Pilns jaunā inovāciju institucionālā pārvaldības modeļa apraksts, t.sk. lēmumu pieņemšanas process, kā arī pasākumi RIS 3 pārvaldības uzlabošanai ir atrodams nacionālās ceļakartes dokumentā. Papildus info.atrodama programmas 4.pielikumā.
15.					3. uzraudzības un izvērtēšanas rīkiem, kas paredzēti, lai izvērtētu virzību uz stratēģijas mērķu sasniegšanu;	Jā	1) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas 16.02.2021.); 2) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK rīkojumu 14.04.2021., Nr.246.)	Kritērijs ir izpildīts. RIS3 monitoringa ietvars 2021-2027.gadam balstās uz: - ZTAIP un NIP definētajiem rādītājiem, kā arī uz šobrīd pabeigto darbu pie Inovāciju un pētniecības padomes un RIS3 vadības grupas izveides; - 2. RIS3 monitoringa ziņojuma (https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40479055) ietvaros veikto katras RIS3 jomas padziļinātu analīzi, RIS3 jomu rezultātus monitorējot gan pamatnostādņu rādītājus gan specifiskākos griezumos. 2021.-2027.gada periodā šis ietvars ir joprojām aktuāls. RIS3 progresa ziņojums tiek izstrādāts reizi divos gados un to kā informatīvo ziņojumu iesniegšanai MK sagatavo EM ciešā sadarbībā ar IZM. Monitoringa 1. ziņojums plānots 2023.g. nogalē, tā ietvaros nepieciešamības gadījumā tiks aktualizēts RIS3 monitoringa ietvars. Pilnveidotais esošais RIS3 monitoringa process, nodrošinās precīzāku datu ieguvi, IZM nodrošinot P&A sistēmas analītiku (1.1.1.SAM), EM nodrošinot uzņēmējdarbības sektora analītiku (1.2.1.SAM) (detalizētāka info. 4.pielikumā).
16.					4. ieinteresēto personu sadarbību ("uzņēmējdarbības potenciāla atklāšanas process");	Jā	1) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas 16.02.2021; skat. NIP 3.1. un 3.2.p); 2) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, 2.2.rīcības virziens (apstiprinātas 14.04.2021., ) 3) Viedās specializācijas stratēģijas monitorings. Otrais ziņojums" (apstiprināts MK 10.03.2020). 4) Nacionālā ceļakarte nacionālā P&A&I pārvaldības modeļa pilnveidošanai, - (apstiprināts 19.04.2022.)	Tā kā RIS3 vadības grupas ir P&A&I pārvaldības operacionālais līmenis, tad to ietvaros praktiski tiks darbināts uzņēmējdarbības atklājumu princips un attīstītas stratēģiskās ekosistēmas ekosistēmu ilgtermiņa stratēģiju izstrāde un īstenošana. Tā pamatā ir strukturēts dialogs un koordinēta rīcība privātā, publiskā un akadēmiskā sektora partneru tīkla starpā, veidojot efektīvas sadarbības platformas katrā RIS3 jomā, atbalstot jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā. Ir izveidotas un darbojās 5 RIS3 vadības grupas. Informācija par tām ir publicēta LIAA mājas lapā (https://www.liaa.gov.lv/lv/ris3-parvaldība). Papildus 2021.-2027.g.periodā RIS3 īstenošanā tiks iesaistīta VARAM-(reģionu attīstības, digitālās transformācijas, ZM - Bioekonomikas stratēģijas īstenošanas VM -Biomedicīnas jomā (MK 10.03.2020 prot.Nr.10 19.§). Detalizētāku info. skat. nacionālās ceļa kartes dokumentā.
17.					5. attiecīgā gadījumā darbībām, kas nepieciešamas, lai uzlabotu valstu vai reģionālās pētniecības un inovācijas sistēmas;	Jā	1) Nacionālā ceļakarte nacionālā P&A&I pārvaldības modeļa un RIS3 pārvaldības pilnveidošanai - Informatīvais ziņojums "Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu" (apstiprināts 12.04.2022) 2) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas 16.02.2021); 3) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas MK 14.04.2021.)	Izmaiņas nacionālajā P&A&I pārvaldības modelī un RIS3 pārvaldībā (tiks īstenotas no 2022.g.) nepieciešamas, lai (1) labāk koordinētu lēmumu pieņemšanas procesu pamatā starp P&A&I politiku izstrādē un ieviešanā iesaistītajām publiskā sektora institūcijām, (2) skaidri nodalītu un aktualizētu iesaistīto pušu lomas un kompetences un to nedublēšanos, (3) skaidri nodefinētu RIS3 un P&A&I vadības līmeņus un (4) atrunātu lēmumu pieņemšanas procesu. Jaunajā P&A&I pārvaldības modelī tiek izdalīts stratēģiskās vadības (IPPP), stratēģiskās virsuzraudzības (LPISP) un operacionālās vadības (RIS3 vadības grupas) līmenis. Pilns pārvaldības modeļa apraksts, t.sk. ikgadējo rezultātu apkopošanas un atskaitīšanās process, lēmumu pieņemšanas process, kā arī pasākumi RIS3 pārvaldības uzlabošanai ir atrodams nacionālās ceļakartes dokumentā. Ar augstskolu konsolidāciju saistītās reformas ir iezīmētas AF plānā, kā arī turpmākie plāni attiecībā uz AII un PO iekšējo pārvaldību un konsolidāciju izklāstīti ZTAIP.
18.					6. attiecīgā gadījumā darbībām, kas atbalsta rūpniecības pārkārtošanos;	Jā	1) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas 16.02.2021); 2) Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK 07.07.2021. rīkojumu Nr.490). 3) Nacionālā ceļakarte nacionālā P&A&I pārvaldības modeļa pilnveidošanai, - Informatīvaisziņojums "Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu" projektā (apstiprināts 19.04.2022.)	Ekonomikas transformācija ar RIS3 īstenošanu un ekosistēmu pieeju aprakstīta NIP 3.sadaļā, bet P&I pienesums klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā un aprites ekonomikas attīstībai 4.sadaļā. DTP 2021.-2027.gadam digitalizācija ir noteikta kā viens no ekonomikas transformāciju veicinošiem elementiem (4.sadaļa "Mērķis, attīstības virzieni un rīcība"). DTP 2021.-2027.gadam pienesuma vērtēšanā tiks izmantots pamatnostādņu pielikums, kur noteikti rezultatīvie rādītāji, rīcības virzieni un uzdevumi un finansējuma aplēses. RIS3 monitorings sniegs iespēju sekot līdzi globalizācijai, jaunajām tehnoloģijām un pārejai uz klimatneitralitāti, aprites ekonomiku, kas var ietekmēt pārmaiņas mūsu sabiedrībā un ekonomikā. Sniegtā analīze palīdzēs noteikt, kuras nozares un profesijas saskaras ar globalizāciju, tehnoloģiskām izmaiņām (jo īpaši saistībā ar Industriju 4.0). NVK prasības iekļautas programmas SAM atbalstāmo darbību aprakstos.
19.					7. pasākumiem sadarbības uzlabošanai ar partneriem ārpus attiecīgās dalībvalsts prioritārajās jomās, ko atbalsta ar pārdomātu specializācijas stratēģiju.	Jā	1) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas 16.02.2021, skat. NIP 3.2.1.sadaļu); 2) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas MK 14.04.2021., skat. ZTAI 6.sadaļas 1.3.rīcības virzienu.) 3) Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātasMK 07.07.2021., skat 4.3.1. un 4.4.1.rīcības virzienus).	Starptautiskā sadarbība ir viens no būtiskiem aspektiem RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu dalībnieku stratēģisko attīstības mērķu sasniegšanā -integrācija starptautiskās vērtības ķēdēs. 1.2.1.SAM ietvaros plānots izveidot un koordinēt starptautisko sadarbību nodrošinošus tīklus katrā RIS3 jomā. ZTAI un attiecīgi 1.1.1SAM plānoti pasākumi starptautiskās sadarbības un līdz ar to arī konkurētspējas veicināšanai RIS3 jomās. P&A sadarbības iespēju plānošana balstās uz RIS3 monitoringa ietvaros (2020) veiktu padziļinātu katras RIS3 prioritārās jomas pētniecības ekosistēmas darbības un status quo analīzi. Digitālizācijas attīstībai, DTP ietvaros veikta pakalpojumu platformu, datu pārvaldības un atvēršanas analīze, lai nodrošinātu salāgošanu ar ES standartiem, iekļautos ES datu telpās, veicinātu pārrobežu pakalpojumu attīstību, kā arī, izmantojot EDIC, veicinātu Latvijas zinātnes un risinājumu izvēršanu ES, digitalizācijas atbalsta pasākumi plānoti 1.2.2. un 1.3.1.SAM.
20.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.2 (2.1.) Stratēģiskās politikas satvars, kas atbalsta dzīvojamo un nedzīvojamo ēku renovēšanu energoefektivitātes uzlabošanai	ERAF	2.1.1.SAM	Jā	1 Lai atbalstītu valsts dzīvojamo un nedzīvojamo ēku fonda renovāciju, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/31/ES¹¹⁷ prasībām ir pieņemta valsts ilgtermiņa renovācijas stratēģija, kas: a)satur indikatīvus starpposma rādītājus attiecībā uz 2030., 2040. un 2050. gadu; b)sniedz indikatīvu finanšu resursu izklāstu stratēģijas īstenošanas atbalstam; c)nosaka efektīvus mehānismus, kas paredzēti, lai veicinātu investīcijas ēku renovācijā.	Jā	Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija.	Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija ir pieņemta 10.11.2020 MK sēdē (MK sēdes protokols Nr.70 25.§) un iesniegta EK. Stratēģijas 3.sadaļa satur prognozes un mērķus 2030., 2040., 2050.gadam. Stratēģijas 3.1.sadalā ir sniegts indikatīvs finanšu resursu izklāsts stratēģijas īstenošanas atbalstam. Stratēģijas 3.1.1.sadaļā ir norādīti atbalsta mehānismi ēku energoefektivitātes mērķu sasniegšanai.
21.		ERAF	2.1.1.SAM	Jā	2. Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi nepieciešamo enerģijas ietaupījumu panākšanai.	Jā	Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. - 2030.gadam	NEKP ir pieņemts 28.01.2020 MK sēdē (MK sēdes protokols Nr.4 27.§) un iesniegts EK. Plāna 4.pielikumā ir sniegts energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem paredzētais finanšu resursu un ieviešanas mehānismu indikatīvs izklāsts.
22.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.3 (2.2.) Enerģētikas nozares pārvaldība	ERAF, KF	2.1.1.SAM; 2.1.2.SAM; 2.1.4.SAM	Jā	Integrētais nacionālais enerģētikas un klimata plāns ir paziņots Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 3. pantu un atbilstīgi Parīzes nolīgumā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas ilgtermiņa mērķiem, un tas ietver: 1.visus Regulas (ES) 2018/1999¹¹⁸ I pielikumā noteiktajā veidnē prasītos elementus;	Jā	Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. - 2030.gadam	NEKP ir pieņemts 28.01.2020 MK sēdē (MK sēdes protokols Nr.4 27.§) un iesniegts EK.
23.		ERAF, KF	2.1.1.SAM; 2.1.2.SAM; 2.1.4.SAM	Jā	2. mazoglekļa enerģijas veicināšanas pasākumiem paredzēto finanšu resursu un mehānismu izklāstu.	Jā	Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. - 2030.gadam	NEKP 4.pielikumā ir sniegts mazoglekļa enerģijas veicināšanas pasākumiem paredzēto finanšu resursu un ieviešanas mehānismu indikatīvs izklāsts.
24.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.4 (2.3.) Efektīvi veicināt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu dažādās nozarēs un visā Savienībā	KF, ERAF	2.1.2.SAM; 2.1.4.SAM	Jā	Ir ieviesti pasākumi, kas nodrošina: 1.atbilstību 2020. gada nacionālajam atjaunojamo energoresursu enerģijas saistošajam mērķrādītājam un šim atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaram kā bāzes vērtībai laikposmam līdz 2030. gadam vai, ka ir veikti papildu pasākumi, ja bāzes vērtība netiek saglabāta viena gada laikposmā saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001/EK un Regulu (ES) 2018/1999.	Jā	Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. - 2030.gadam	NEKP ir pieņemts 28.01.2020 MK sēdē (MK sēdes protokols Nr.4 27.§) un iesniegts EK. Plāna 4.pielikumā ir sniegts atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas atbalsta pasākumiem paredzētais finanšu resursu un ieviešanas mehānismu indikatīvs izklāsts.
25.		KF, ERAF	2.1.2.SAM; 2.1.4.SAM	Jā	2.atbilstību prasībām, kas noteiktas Direktīvā (ES) 2018/2001 un Regulā (ES) 2018/1999, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara palielinājumu siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 23. pantu.	Jā	Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. - 2030.gadam	NEKP ir pieņemts 28.01.2020 MK sēdē (MK sēdes protokols Nr.4 27.§) un iesniegts EK. Plāna 4.pielikumā ir sniegts atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas atbalsta pasākumiem paredzētais finanšu resursu un ieviešanas mehānismu indikatīvs izklāsts.
26.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.5 (2.4.) Efektīvs katastrofu risku pārvaldības satvars	ERAF	2.1.3. SAM	Jā	Ir izstrādāts valsts vai reģionāls katastrofu riska pārvaldības plāns, pamatojoties uz riska novērtējumiem, pienācīgi ņemot vērā klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi un spēkā esošās stratēģijas attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, un tas ietver: 1.aprakstu par galvenajiem riskiem, kuri novērtēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES¹¹⁹ 6. panta 1. punktu, tajā atspoguļojot pašreizējo un mainīgo riska profilu indikatīvam 25-35 gadu laikposmam. Attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar klimatu, novērtējums balstās uz klimata pārmaiņu prognozēm un scenārijiem.	Jā	Valsts civilās aizsardzības plāns (VCAP) (Apstiprināts MK 25.08.2020., aktualizēts 23.09.2021.) Lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. panta 1. punkta prasības, detalizēts ziņojums par katastrofu risku pārvaldības kopsavilkumu nosūtīts EK 20.09.2022.	VCAP satur analīzi par vairākiem iespējamiem apdraudējumiem/ riskiem, t.sk. klimata apdraudējumiem (identificējušas/novērtējušas atbildīgās iestādes attiecīgajā kompetences jomā); katram apdraudējumam/riskam noteikti katastrofu riska pārvaldības pasākumi (preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi). Latvijā veikta priekšizpēte par katastrofu postījumu un zaudējumu datubāzes/sistēmas izstrādi (https://ieej.lv/ZpkRL) (atbilst VCAP un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā līdz 2030.g.noteiktajam pasākumam), lai apzinātu potenciālos risinājumus un to izmaksas. Šāda sistēma nepieciešama, lai iestādes varētu efektīvāk novērtēt katastrofu risku, balstoties uz vēsturiskajiem datiem par apdraudējumu/risku atkārtošanās varbūtību/sekām (ietekme cilvēkam, videi, īpašumam, ekonomikai, nozarei u.c.), kā arī mazinātu riska novērtēšanas nenoteiktību Tas ļaus precīzāk identificēt prioritāros riskus, iedalīt īstermiņa, vidēja termiņa vai ilgtermiņa apdraudējumos.
27.					2. lai risinātu galvenos identificētos riskus, aprakstu par pasākumiem katastrofu novēršanai, sagatavošanos tām un reaģēšanai. Proporcionāli riskiem un to ekonomiskajai ietekmei, spēju nepietiekamībai¹²⁰, efektivitātei un iedarbīgumam, pasākumiem nosaka prioritāti, ņemot vērā iespējamās alternatīvas.	Jā	Valsts civilās aizsardzības plāns (Apstiprināts MK 25.08.2020., aktualizēts 23.09.2021.) VCAP 38. pielikums (pieņemts VCAP grozījumu ietvaros 23.09.2021.)	Klimata riski analizēti projektu iniciatīvās (EEZ, Norvēģijas finanšu atbalsts). Pētījumi sniedz priekšlikumus pielāgošanās stratēģijas izstrādei, zinātnisko datu, pasākumu identificēšanai attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, ietekmi, izmaksu novērtēšanu; analizēti klimata pārmaiņu scenāriji, raksturoti klimata rādītāji pagātnē, izstrādātas prognozes līdz 2100.gadam (saskaņā ar diviem SEG emisijas scenārijiem - RCP4.5, RCP8.5) 2021.g. VARAM uzsāka projektu, lai uzlabotu klimata pārmaiņu politikas plānošanas konsekvenci, atbilstību valstiskā līmenī, t.sk. paredzot atjaunot scenārijus 2100.gadam, nodrošinot politikas plānošanu atbilstoši jaunākajām prognozēm¹²¹. VCAP 38. pielikumā iekļauta metodika/pieeja, ar kuru tiks novērtēti civilās aizsardzības novēršanas un sagatavotības pasākumi, tos identificējot prioritāros īstenošanas pasākumos, ņemot vērā apdraudējumu ekonomisko ietekmi, jaudas/spēju trūkumus, pasākuma efektivitāti, ieviešanas lietderību.
28.					3. informāciju par finanšu resursiem un mehānismiem, kas pieejami, lai segtu darbības un uzturēšanas izmaksas, kas saistītas ar novēršanu, sagatavošanos un reaģēšanu.	Jā	Valsts civilās aizsardzības plāns (Apstiprināts MK 25.08.2020., aktualizēts 23.09.2021.) VCAP 38. pielikums (pieņemts VCAP grozījumu ietvaros 23.09.2021.)	Līdzekļi tiek piešķirti konkrētiem darbības mērķiem, valsts budžeta programmās, apakšprogrammās un finanšu asignējumi ir paredzēti noteikto pamatuzdevumu īstenošanai vai attīstībai. Uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas gada budžetā kā pamata izdevumi vai bāzes finansējums. VCAP ir norādīti provizoriskie finansēšanas resursi un mehānismi (izņemot katastrofas pārvaldīšanas pasākumiem, kas attiecas uz reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumiem, jo VCAP šie pasākumi attiecas uz valsts un reģionāla mēroga katastrofām vai to draudiem. Apdraudējumu novēršanā, reaģēšanas, seku likvidēšanas pasākumus īstenos piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Noteiktā kārtībā, līdzekļus var pieprasīt no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurus piešķir izdevumiem katastrofu, dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, u.c.
29.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.6 (2.5.) Atjaunināts plāns par nepieciešamajām investīcijām ūdensapgādes un notekūdeņu nozarēs	ERAF	2.2.1.SAM	Jā	Attiecībā uz abām nozarēm ir izstrādāts valsts investīciju plāns, un tas ietver: 1.novērtējumu par pašreizējo stāvokli Padomes Direktīvas 91/271/EEK¹²² un Padomes Direktīvas 98/83/EK¹²³ īstenošanā.	Jā	Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027.gadam https://www.varam.gov.lv/lv/notekudenu-apsaimniekosanas-investiciju-plans-2021-2027-gadam Ūdensapgādes investīciju plāns 2021-2027.gadam https://www.varam.gov.lv/lv/udensapgades-investiciju-plans-2021-2027-gadam (Apstiprināti MK 20.11.2020.)	Pašreizējā stāvokļa novērtējums par Komunālo notekūdeņu direktīvas 91/271/EEK prasību izpildi Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānā ir veikts par katru no 74 notekūdeņu aglomerācijām, kā arī valstī kopumā. Investīciju plānāa veikts aglomerāciju izvērtējums sadalījumā pa aglomerāciju grupām, ievērojot pamatprasības: 1) centralizēto kanalizācijas pakalpojumu pieejamība esošajā aglomerācijā, 2) centralizēto kanalizācijas pakalpojumu faktiskā izmantošana, 3) notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte, 4) aglomerācijas robežu paplašināšanas nepeiciešamība, 5) centralizēto kanalizācijas tīklu rekonstrukcijas nepieciešamība. Pašreizējā stāvokļa novērtējums par Dzeramā ūdens direktīvas 98/83/EK prasību izpildi ir iekļauts Ūdensapgādes investīciju plāna 2.sadaļā, nodrošinot 74 apdzīvoto vietu ūdensapgādes apgādes zonu esošās centralizētās ūdensapgādes sistēmas pieejamības un izmantošanas izvērtējumu.
30.					2. visu publisko investīciju identificēšanu un plānošanu, tostarp indikatīvu finanšu aprēķinu: a) kas vajadzīgs, lai īstenotu Direktīvu 91/271/EEK, tostarp noteiktu prioritāro kārtību attiecībā uz aglomerāciju lielumu un ietekmi uz vidi, norādot investīciju sadalījumu pa notekūdeņu aglomerācijām; b) kas vajadzīgs, lai īstenotu Direktīvu 98/83/EK; c) kas vajadzīgs, lai apmierinātu vajadzības, kuras izriet no Direktīvas (ES) 2020/2184¹²⁴, jo īpaši ņemot vērā pārskatītos kvalitātes parametrus, kas sīki izklāstīti minētās direktīvas I pielikumā.	Jā	Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027.gadam - https://www.varam.gov.lv/lv/notekudenu-apsaimniekosanas- investiciju-plans-2021-2027-gadam Ūdensapgādes investīciju plāns 2021-2027.gadam -https://www.varam.gov.lv/lv/udensapgades-investiciju-plans-2021-2027-gadam (Apstiprināti MK 20.11.2020.)	Investīciju plānos ir ietverta informācija par visām nepieciešamām publiskām investīcijām un šādu investīciju plānu, tostarp indikatīvu izmaksu aprēķinu, kas nepieciešamas, lai panāktu atbilstību direktīvas prasībām, iekļaujot prioritizāciju atkarībā no aglomerācijas izmēra un ietekmes uz vidi, investīciju aprēķinu norādot par katru aglomerāciju. "Informatīvajā ziņojumā Par Eiropas Parlamenta un Padomes dzeramā ūdens direktīvas priekšlikuma pārstrādāšanas pašreizējā stāvokļa novērtējumu" ir veikts esošās situācijas izvērtējums katram pārskatītajam kvalitātes parametram, kā arī norādīti iespējamie īstenojamie pasākumi, piemēram, paredzot jaunā riska izvērtēšanā balstītu pieeju visam ciklam no ieguves vietas līdz patērētājam, nekaitīgu materiālu izmantošanu tīklu izbūvei. Informatīvajā ziņojumā sniegta informācija par aktuālajām citām no Deramā ūdens direktīvas un tās pārskatīšanas izrietošām prasībām.
31.					3. esošās notekūdeņu un ūdensapgādes infrastruktūras, tostarp tīklu, atjaunošanai nepieciešamo investīciju aprēķinu, kas balstīts uz to vecumu un nolietojuma plāniem;	Jā	Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027.gadam https://www.varam.gov.lv/lv/notekudenu-apsaimniekosanas-investiciju-plans-2021-2027-gadam Ūdensapgādes investīciju plāns 2021-2027.gadam https://www.varam.gov.lv/lv/udensapgades-investiciju-plans-2021-2027-gadam (Apstiprināti MK 20.11.2020.)	Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāna 4.5.sadaļā "Ieguldījumu novērtējums kanalizācijas tīklu rekonstrukcijā esošās aglomerācijas robežās" kā arī Ūdensapgādes investīciju plāna 2.8.sadaļā "Teritorijas, kurās ir nepieciešamas investīcijas ūdensapgādes sistēmas tīklu rekonstrukcijai" ir iekļauta informācija par esošās ūdenssaimniecības infrastruktūras, tostarp tīklu, atjaunošanai nepieciešamo investīciju aprēķinu, kas balstīts uz to vecumu un nolietojuma plāniem. Informatīvais ziņojums par dzeramā ūdens direktīvas (DWD) 98/83/EK pārstrādāšanas pašreizējā stāvokļa gaitu, jo īpaši attiecībā uz pārskatītajiem kvalitātes un nekaitīguma rādītājiem, sniedz papildu informāciju sadaļā "Pašreizējā situācija un iespējamie pasākumi" par dzeramā ūdens tīklu materiāliem.
32.					4. norādi par iespējamiem publiskā finansējuma avotiem, ja nepieciešams papildināt lietotājiem piemērotās maksas.	Jā	Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027.gadam -https://www.varam.gov.lv/lv/notekudenu-apsaimniekosanas-investiciju-plans-2021-2027-gadam Ūdensapgādes investīciju plāns 2021-2027.gadam -https://www.varam.gov.lv/lv/udensapgades-investiciju-plans-2021-2027-gadam (Apstiprināti MK 20.11.2020.)	Informācija par iespējamiem publiskā finansējuma avotiem (ja nepieciešams papildus lietotāju maksai) ir norādīta: - Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāna 6.nodaļā "Investīciju ieguldījumu novērtēšana un prioritizācija", īpaši 6.4.sadaļā "Ieguldījumu veidi infrastruktūras izbūves finansēšanā", - Ūdensapgādes investīciju ziņojuma 3.1.sadaļā "Iespējamie ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju finanšu avoti".
33.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.7 (2.6.) Atjaunināts atkritumu apsaimniekošanas plāns	KF	2.2.2.SAM	Jā	Ir izstrādāti viens vai vairāki Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK¹²⁵ 28. pantā minētie atkritumu apsaimniekošanas plāni, kas aptver visu dalībvalsts teritoriju un ietver: 1.analīzi par pašreizējo situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā attiecīgajā ģeogrāfiskajā vienībā, tostarp radīto atkritumu veidu, daudzumu un avotu, un to nākotnes attīstības izvērtējumu, ņemot vērā to pasākumu paredzamo ietekmi, kas noteikti saskaņā ar 29. pantu Direktīvā 2008/98/EK izstrādātajās atkritumu rašanās novēršanas programmās.	Jā	Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam (AAVP2028) (Apstiprināts MK 22.01.2021.) Pētījums "Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. - 2028. gadam izstrādei" (IVZAAVP2028)	Esošā situācija raksturota AAVP2028 2. nodaļā Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās. Turpmākās attīstības novērtējums ir iekļauts AAVP2028 3.nodaļā 5.nodaļāun 6.nodaļā. Atkritumu rašanās novēršanas programma ir iekļauta AAVP2028 9.nodaļā Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās https://www.varam.gov.lv/lv/petijumi-vides-un-dabas-joma Esošā situācija ir raksturota IVZAAVP2028 2.nodaļā 3.1. apakšnodaļā, 7.2.apakšnodaļā. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās Turpmākās attīstības novērtējums sniegts 3.2. apakšnodaļā, 4.nodaļā, 5.nodaļā, 6.nodaļā, 7.2.apakšnodaļā, 7.4.apakšnodaļā . Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās Atkritumu rašanās novēršanas programma IVZ AAVP2028 nav iekļauta, taču atkritumu rašanās novēršanas faktors ir ievērtēts atkritumu prognozē 5.nodaļāTāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās.
34.					2. novērtējumu par esošajām atkritumu savākšanas shēmām, tostarp dalītas savākšanas materiālo segumu un teritoriālo pārklājumu un pasākumiem tās darbības uzlabošanai, kā arī par jaunu savākšanas shēmu nepieciešamību.	Jā	Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam (Apstiprināts MK 22.01.2021.) Pētījums "Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. - 2028. gadam izstrādei"	Esošās savākšanas sistēmas novērtējums sniegts AAVP2028 2.5.1. apakšnodaļā. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās Jauno savākšanas shēmu vajadzība iekļauta AAVP2028 3.nodaļā, 4.nodaļā, 5.1.1. apakšnodaļā, 6.nodaļā. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās. Esošās savākšanas sistēmas novērtējums iekļauts IVZ AAVP2028 3.1 apakšnodaļā Jauno savākšanas shēmu vajadzība iekļauta 7.4.2. apakšnodaļā; 7.5. apakšnodaļā . Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās.
35.					3. investīciju nepietiekamības novērtējumu, kas pamato esošu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu slēgšanu un papildu vai uzlabotas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras nepieciešamību, ietverot informāciju par pieejamajiem ienākumu avotiem darbības un uzturēšanas izmaksu segšanai.	Jā	Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam (Apstiprināts MK 22.01.2021.) Pētījums "Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. - 2028. gadam izstrādei"	Ieguldījumu trūkums iekļauts AAVP2028 7.nodaļā plānā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamais un pieejamais finansējums un tā avoti Pamatojums esošo infrastruktūras pārprofilēšanai sniegts 4.3. apakšnodaļā Poligonu infrastruktūras optimizācija. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās. Ieguldījumu trūkuma novērtējums sniegts IVZ AAVP2018 7.2. apakšnodaļā Esošās sistēmas potenciāls mērķu sasniegšanā un attīstības programmas īstenošanas sagaidāmie rezultāti, 8.nodaļā Atkritumu apsaimniekošanas sektora investīciju prioritātes, potenciālie finansēšanas avoti Pamatojums esošo infrastruktūras pārprofilēšanai iekļauts 6.nodaļā Priekšlikumi atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežu pārskatīšanai. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās
36.					4. informāciju par atrašanās vietas kritērijiem, pēc kuriem tiks noteiktas turpmāk ierīkojamās atkritumu apstrādes objektu vietas, un par turpmāk ierīkojamo atkritumu apstrādes iekārtu jaudu.	Jā	Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam (Apstiprināts MK 22.01.2021.) Pētījums "Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. - 2028. gadam izstrādei	Atrašanās vietas un jaudas ir izskatītas AAVP2028 5.nodaļā Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības virzieni. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās. Atrašanās vietas un jaudas iekļautas IVZ AAVP2028 7.4 apakšadaļā rekomendācijas sistēmas funkcionālo posmu pilnveidošanai. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās.
37.	Tematiskais priekšnosacījums Nr. 7bis (2.7.) Prioritārās rīcības plāns nepieciešamajiem saglabāšanas pasākumiem, kuriem nepieciešams Savienības līdzfinansējums	ERAF	2.2.3.SAM	Jā	Attiecībā uz intervencēm, kas atbalsta dabas aizsardzības pasākumus saistībā ar Natura 2000 teritorijām, uz kurām attiecas Padomes Direktīva 92/43/EEK¹²⁶: Ir izveidots prioritārs rīcības satvars saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 8. pantu, un tajā ir iekļauti visi elementi, kas prasīti prioritārās rīcības plāna 2021.-2027. gadam veidnē, par kuriem vienojusies Komisija un dalībvalstis, tostarp prioritāro pasākumu identifikācija un finansiālo vajadzību aplēses.	Jā	Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programma 2021.-2027.gadam	Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programma 2021.-2027.gadam ir saskaņota un iesniegta EK 2021.gada aprīlī. Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmā 2021.-2027.gadam D sadaļā "Priority measures and financing needs for 2021 - 2027" ir iekļautas aplēses par prioritārajiem pasākumiem un to ieviešanai nepieciešamo finansējumu.
38.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.8 (1.2.) Valsts vai reģionālais platjoslas plāns	ERAF	1.4.1.SAM	Jā	Ir sagatavots valsts vai reģionālais platjoslas plāns, kas ietver: 1.novērtējumu par investīciju nepietiekamību, kas jārisina, lai nodrošinātu, ka visiem Savienības iedzīvotājiem ir piekļuve ļoti augstas veiktspējas tīkliem¹²⁷, pamatojoties uz: a)nesen veikto esošās privātās un publiskās infrastruktūras un pakalpojumu kvalitātes apzināšanu¹²⁸, izmantojot standarta platjoslas pārklājuma rādītājus; b)apspriešanos par plānotajām investīcijām saskaņā ar valsts atbalsta prasībām;	Jā	Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam (apstiprināts ar MK 11.11.2021 rīkojumu Nr.826)	Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027. gadam ir apstiprināts ar MK 11.11.2021. rīkojumu Nr.826. SM pasūtītajā Pētījumā¹²⁹ sniegts novērtējums par investīciju nepietiekamību, kas jārisina, lai sasniegtu ES savienojamības mērķus, un plānotās valsts intervences pamatojums, pamatojoties uz ilgtspējīgiem ieguldījumu modeļiem, tas ir, 1. un 2. kritērija izpilde. Pētījumā novērtējums par investīciju nepietiekamību tika balstīts uz aktuālu esošās privātās un publiskās infrastruktūras un pakalpojumu kvalitātes kartējumu un konsultācijām par plānotajiem ieguldījumiem. Plāna projektā 1.rīcības virziena "Savienojamības paziņojumam atbilstošas platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras attīstīšana" 1,1., 1.2. un 1.3.sadaļā iekļauti uz minēto pētījumu balstīti pasākumi. "pēdējās jūdzes", "vidējās jūdzes" un 5G atbalstošās infrastrukūras izvēršanai. Investīciju nepietiekamība atkarībā no valsts izvēlētā scenārija līdz 957 milj. EUR, savukārt platjoslas infrastruktūras izbūvei Via Baltica koridorā" - 13.2 milj. EUR, bet Rail Baltica koridorā - 3.7 milj. EUR.
39.					2. tādas plānotas valsts intervences pamatojumu, kas balstās uz ilgtspējīgiem investīciju modeļiem, kuri: a)veicina atvērtas, kvalitatīvas un nākotnē izmantojamas infrastruktūras un pakalpojumu pieejamību cenas ziņā un uzlabo piekļuvi tiem; b)finansiālās palīdzības veidus pielāgo konstatētajām tirgus nepilnībām; c)ļauj papildus izmantot dažādus finansējuma veidus no Savienības, valsts vai reģionālajiem resursiem.	Jā	Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam (apstiprināts MK 11.11.2021)	Pētījumā tika piedāvāti 4 ieguldījumu modeļi "pēdējās jūdzes" un "vidējās jūdzes" intervencei, kā arī izdalīti atsevišķi ieguldījuma modeļi investīcijām "Rail Baltica" un "Via Baltica" koridoros. Tie paredz valsts atbalsta programmas izstrādi, līdz ar to Eiropas Komisijai līdz 2023.gadam plānots iesniegt valsts atbalsta programmu saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu, ievērojot Komisijas paziņojuma (2013/C25/01) "ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu" nosacījumus, t.sk. attiecībā uz "pēdējās jūdzes" investīcijām 82. - 85. punktā minēto. Skat. info pie 1.kritērija.
40.					3. pasākumus, ar ko atbalsta pieprasījumu pēc ļoti augstas veiktspējas tīkliem un to izmantošanu, tostarp darbības, ar kurām veicina minēto tīklu izvēršanu, jo īpaši efektīvi īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/61/ES¹³⁰;	Jā	Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam (apstiprināts MK 11.11.2021)	SM pasūtītajā pētījumā (https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi) tika aptverta 3., 4. un 5. kritērija izpilde. 3. kritērija izpildei plāna 2.rīcības virzienā ietverti atbilstošie pasākumi, tostarp balstīti uz pētījumu, konsultācijām ar sakaru nozari un pašvaldībām. Latvija īsteno pasākumus, lai atvieglotu nosacījumus elektronisko sakaru tīklu uzņēmumiem, Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likumā ir pārņemtas ES Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvā noteiktās prasības, šogad virzīti grozījumi nacionālajos normatīvajos aktos, kas atvieglo elektronisko sakaru tīklu būvniecības procesu. Ar mērķi atbalstīt 5G tīklu attīstību Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa transponēšanas ietvaros jaunajā Elektronisko sakaru likumā iekļauts regulējums 5G bāzes staciju jeb "mazo šūnu"izvietošanai. Ņemot vērā ES Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas pārskatīšanu, plāns paredz atbilstošu grozījumu iekļaušanu nacionālajā regulējumā. Skat. info pie 1.kritērija.
41.					4. tādus tehniskās palīdzības un ekspertu konsultāciju mehānismus kā platjoslas kompetences birojs, ar kuriem stiprina vietējo ieinteresēto personu spējas un konsultē projektu virzītājus.	Jā	Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam (apstiprināts MK 11.11.2021)	Attiecībā uz 4. kritērija izpildi plānā ietverti galvenie secinājumi no pētījuma plāna sadaļā "2. Esošās situācijas raksturojums" apakšsadaļā "Platjoslas pārklājuma un attīstības uzraudzības mehānismi"". Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā tiek paredzēts, ka Eiropas Savienības dalībvalstis līdz 2023.gada 21.decembrim veic elektronisko sakaru tīklu ģeogrāfisku apsekošanu, lai noteiktu teritorijas, kurās iespējams nodrošināt platjoslas internetu (Eiropas elektronisko sakaru kodeksa 22.pants). Attiecīgi BEREC 2020.gada 5.martā ir apstiprinājusi vadlīnijas Elektronisko sakaru tīklu izvērsuma ģeogrāfiskai apsekošanai (BoR (20) 42, "BEREC Guidelines on Geographical surveys of network deployments"). Balstoties uz augstāk minēto dokumentu prasībām, tiks izstrādāta Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēma, kas nodrošinās atbilstošu uzraudzības mehānismu, ietverot plāna projekta iepriekšminētajā 2.sadaļā noteiktos rādītājus. Skat. info pie 3.kritērija.
42.					5. uzraudzības mehānismus, kas balstīti uz standarta platjoslas pārklājuma rādītājiem;	Jā	Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam (apstiprināts MK 11.11.2021)	Plānā ietverti pētījumā iegūtie secinājumi un ieteiktie pasākumi 3.sadaļas apakšsadaļā "1.4.Tehniskās palīdzības mehānismi, tostarp platjoslas kompetences centra darbības attīstība Latvijā, ar kuriem stiprina vietējo ieinteresēto personu spējas un konsultē projektu virzītājus". Latvijā Platjoslas kompetences centra (PKC) funkcijas nodrošina SM (MKN 29.04.2003. Nr.242 5.2.3 apakšpunkts). PKC mērķis ir nodrošināt platjoslas politikas plānošanu, apkopot vienotā kontaktpunktā informāciju, kas saistīta ar platjoslas attīstību.Analizējot citu valstu piemērus, secināts, ka to darbības joma un kapacitāte ir daudz plašāka, līdz ar to ieteikts PKC iesaistīt 2 - 3 darbiniekus, kas veido *izmaksas 70 000 EUR - 100 000 EUR). g Pasākums tiks īstenots, ja tiks piešķirts finansējums. Papildus ietverti citi pasākumi bez papildu finansējuma nepieciešamības par nozaru asociāciju piesaisti PKC funkciju nodrošināšanā, iesaisti ES līmeņa kampaņās, informatīvo pasākumu orgnaizēšanā nacionālā līmenī. Skat. info pie 3.kritērija.
43.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.9 (3.1) Visaptveroša transporta plānošana atbilstošajā līmenī	KF, ERAF	2.3.1.SAM; 2.4.1.SAM; 3.1.1.SAM	Jā (līdz 2022. gadam)	Ir ieviesta esošās un plānotās infrastruktūras multimodāla kartēšana (izņemot vietējo līmeni) laikposmam līdz 2030. gadam, un tā: 1.ietver plānoto investīciju ekonomisko novērtējumu, kura pamatā ir pieprasījuma analīze un satiksmes modelēšana, kurā būtu jāņem vērā dzelzceļa pakalpojumu tirgu atvēršanas paredzamā ietekme;	Jā (līdz 2022. gadam)	Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.) Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2018. -2022. gadam. Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2022.-2026.gadam (izstrādē).	Priekšnosacījums un 1.kritērijs papildinoši TAP2027 tiek izpildīti ar Pētījuma par ieguldījumu priekšnosacījumu izpildi visaptverošas transporta plānošanas sistēmas ieviešanai, kas ietver ieguldījumu kartēšanu un ieguldījumu novērtēšanas metodikas izstrādi rezultātiem. Ar pētījumu nodrošināts: - esošās un plānotās transporta infrastruktūras kartējums; - izstrādāta vienotas transporta investīciju novērtēšanas metodika (Transports investīciju modelis - TIM) transporta politikas plānošanai. Pētījuma digitālā ģeogrāfiskā informācija (kartējums) ļauj visaptveroši pārskatīt satiksmes infrastruktūru, kartējums izpilda Priekšnosacījuma 2.,3.,4.,6.,8.,9.kritēriju. Pētījuma ietvaros izstrādāta Metodika (TIM) ir papildu atbalsta instruments transporta politikas un investīciju stratēģijas plānošanā, tā ļaus novērtēt un plānot ieguldījumu ietekmi uz transporta plūsmām, savienotajiem mobilitātes risinājumiem, klimata plāniem un satiksmes drošību valstī kopumā.
44.					2. ir saskanīga ar integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna elementiem, kuri ir saistīti ar transportu;	Jā	Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.)	TAP2027 ir izstrādātas, ņemot vērā: -Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030.gadam, kur viens no rīcības virzieniem ir emisiju samazināšana transportā. TAP2027 izvirzīts mērķis līdz 2027.gadam par 19% (salīdzinot ar 2018.gadu) samazināt transporta radīto gaisa piesārņojumu. -NEKP, kur viens no rīcības virzieniem ir energoefektivitātes uzlabošana, alternatīvo degvielu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana transportā. -Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam (Stratēģija), kur uzdots visiem transporta veidiem veicināt mobilitātes sistēmas dekarbonizāciju. Atbilstoši NEKP un Stratēģijai TAP2027 nosaka SEG emisiju samazinājumu kā vienu transporta nozares mērķiem. -Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam ar virsmērķi mazināt ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm. TAP2027 paredz pasākumus SEG emisiju samazināšanai, tā atbalstot globālos centienus ierobežot klimata pārmaiņas.
45.					3. ietver investīcijas TEN-T pamattīkla koridoros, kas definēti EISI regulā, saskaņā ar attiecīgajiem TEN-T pamattīkla koridora darba plāniem;	Jā	Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.)	Ieguldījumiem TEN-T pamattīkla dzelzceļa koridoros atbilst TAP2027 uzdevumi "Stiprināt dzelzceļa lomu sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā", "Turpināt Rail Baltica projekta īstenošanu", kā arī pasākums "Atsevišķu dzelzceļa tīkla posmu elektrifikācija un esošo līniju modernizācija pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai";Aaviācijā: uzdevums Turpināt attīstīt Rīgu kā nozīmīgu Ziemeļeiropas aviācijas mezglu; Autoceļu koridoros: uzdevums Uzlabot TEN-T autoceļu kvalitāti un drošību; Ostās: uzdevums Pilnveidot Latvijas ostu infrastruktūru.
46.					4. attiecībā uz investīcijām ārpus TEN-T pamattīkla koridoriem, tostarp pārrobežu posmos, nodrošina papildināmību, pilsētvides tīkliem, reģioniem un vietējām kopienām sniedzot pietiekamu savienojamību ar TEN-T pamattīklu un tā mezgliem;	Jā	Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.)	TAP2027 iekļauts pasākums par pilsētu infrastruktūras sasaisti ar TEN-T, plānojot paredzēt nacionālās un reģionālas nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstību, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar TEN-T tīklu, alternatīvu kravas ceļu izbūvi, pārbūvi vai modernizāciju. Tāpat savienojumus ar TEN-T nodrošinās pasākumi uzdevumā "Uzlabot reģionālo sasniedzamību un piekļuvi TEN-T autoceļiem" un pasākums "Ostās ārpus TEN-T tīkla modernizēt koplietošanas infrastruktūru"
47.					5. nodrošina dzelzceļu tīkla savstarpēju izmantojamību un attiecīgā gadījumā ziņojumus par ERTMS izvēršanu saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/6¹³¹;	Jā	Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.) Eiropas vilcienu kustības vadības sistēmas (ERTMS) Nacionālais ieviešanas plāns	ERTMS ieviešanas plāni skatāmi dzelzceļa līnijas RB ietvaros (TAP2027 uzdevums "Turpināt Rail Baltica projekta īstenošanu").
48.					6. veicina multimodalitāti, nosakot multimodālo vai pārkraušanas kravu un pasažieru termināļu vajadzības;	Jā	Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.)	TAP2027 uzdevumi skar dzelzceļu, autotransportu, aviāciju un jūrniecību. TAP2027 uzdevums "Attīstīt sabiedriskā transporta pakalpojumus un nodrošināt nozares atvērto datu pieejamību" paredz veidot mobilitātes punktus un attīstīt digitālas datu sistēmas. Paredzēts īstenot Salaspils intermodālā kravu pārkraušanas termināļa attīstību. TAP2027 iekļauts pasākums līdzsvarota finansēšanas modeļa nodrošināšanai maksas par piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai konkurētspējas veicināšanai. Aviācijas jomā plānota vairākveidu pārvadājumu attīstība (pasākumi "Palielināt Lidostas "Rīga" termināļa kapacitāti, izbūvējot termināļa 6.kārtu, t.sk. infrastruktūru, kas savieto termināli ar RB dzelzceļa staciju" un "Uzturēt plānoto kravu apjoma apkalpošanai nepieciešamo infrastruktūru"). Rīcības virziena "Loģistikas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšana" uzdevumi nodrošinās jūras (papildina arī uzdevums "Nodrošināt drošu kuģošanas vidi") un dzelzceļa kravu pārvadājumu attīstību.
49.					7. ietver infrastruktūras plānošanai būtiskos pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt alternatīvas degvielas, saskaņā ar attiecīgajiem valstu politikas satvariem;	Jā	Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.)	Alternatīvo degvielu attīstības jautājumi skatīti TAP2027 uzdevumu sadaļā "Veicināt alternatīvo degvielu izmantošanu" (par infrastruktūru - pasākums "Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidošana un uzturēšana (t.sk. ETL uzlādes vietas, ūdeņraža, CNG un LNG uzpildes stacijas)").
50.					8. ietver izklāstu par ceļu satiksmes drošības risku novērtējuma rezultātiem saskaņā ar esošajām valstu ceļu satiksmes drošības stratēģijām, kā arī attiecīgo ceļu un to posmu kartēšanu un attiecīgo investīciju prioritāro secību;	Jā	Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.) Ceļu satiksmes drošības plāns 2021.-2027.gadam (apstiprināts MK 05.10.2021.)	TAP2027 iekļauts pasākums par Ceļu satiksmes drošības plānu izstrādi un īstenošanu. Tāpat TAP2027 1.pielikumā iekļauts esošās situācijas raksturojums satiksmes drošības jomā.
51.					9. sniedz informāciju par finanšu resursiem, kas attiecas uz plānotajām investīcijām un kas ir nepieciešami esošās un plānotās infrastruktūras darbības un uzturēšanas izmaksu segšanai.	Jā	Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.)	TAP 4.pielikumā sniegts pamatnostādņu īstenošanas ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu. Lai īstenotu ietvertos uzdevumus plānots izmantot gan valsts, pašvaldību budžeta finansējumu un nacionālo līdzfinansējumu ES fondu finansējumu projektiem, gan piesaistīt ES finanšu vai citu finansējuma avotu līdzekļus un privāto kapitālu, atkarībā no pasākuma rakstura. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu skatāms MK, sagatavojot vidēja termiņa budžeta ietvaru vai valsts budžetu n+1 gadam. Nepieciešamais finansējuma apjoms ietverto pasākumu īstenošanai ir aprēķināts ar pietiekamu nenoteiktību.
52.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.10 (4.1.) Stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai	ERAF, ESF+	4.3.3.SAM	Jā	Ir izstrādāts stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes, un tas ietver: 1.kārtību, kādā veic darba meklētāju profilēšanu un to vajadzību novērtēšanu;	Jā	• Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616) • Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai"(MK 22.06.2021. rīk. Nr.436 ) a) Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums; b) Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem (MK 25.01.2011. not. Nr.75).	SADTPP vidējā termiņā paredz nodrošināt individualizētu atbalstu bezdarba un ilgstošā bezdarba riskam pakļautajām personām (ar invaliditāti, jauniešiem, kas nemācās un nestrādā, ar zemām un darba tirgum neatbilstošām prasmēm) un ilgtermiņā - palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanos darba tirgū. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums nosaka atbalsta pasākumus, t.sk. profilēšanas piemērošanu. Noteikumi par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem nosaka, ka, veicot profilēšanu, bezdarbniekam nosaka piederību konkrētai profilēšanas grupai un tās rezultāti tiek iekļauti individuālajā darba meklēšanas plānā. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam uzsver iekļaujošās izglītības, izglītības (t.sk. profesionālās) kvalitātes, digitālo prasmju attīstības un starpnozaru sadarbības nozīmi, t.sk. NEET jauniešu iesaisti izglītībā un nodarbinātībā.
53.					2. informāciju par brīvajām darbvietām un darba iespējām, ņemot vērā darba tirgus vajadzības;	Jā	Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas noteikumi (MK 28.03.2017. not. Nr.172)	Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas ietvaros NVA, īstenojot valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā, nodrošina informāciju par brīvajām darbvietām un darba iespējām, ņemot vērā darba tirgus vajadzības.
54.					3. kārtību, kādā nodrošina, ka tā izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un pārskatīšanu veic ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām;	Jā	a) Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem (MK 25.01.2011. not. Nr.75). b) Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums (MK 18.12.2012. not. Nr.876); c) NVA darbības stratēģija 2021.-2023.gadam d) Nodarbinātības valsts aģentūras ceturkšņa ziņojumi par darba tirgus situācijas monitoringu.	Noteikumi par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem nosaka pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību. Latvijā darbojas Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) un Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome (PINTSA), kas koordinē un organizē trīspusējo sociālo dialogu šajā jomā. Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums ietver kritērija padziļinātu izpildi par sadarbību ar partneriem konkrētos pasākumos. LM izveidotā komisija apstiprina apmācību sarakstus BD, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu apmācībai. NVA darbības stratēģija 2021.-2023.g. un NVA ceturkšņa ziņojumi par darba tirgus situācijas monitoringu paredz sadarbības tīkla veidošanu kritērija izpildei.
55.					4. aktīvas darba tirgus politikas uzraudzības, izvērtēšanas un pārskatīšanas kārtību;	Jā	a) Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem (MK 25.01.2011. not. Nr.75). b) Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums (MK 18.12.2012. not. Nr.876); c) NVA darbības stratēģija 2021.-2023.gadam d) Nodarbinātības valsts aģentūras ceturkšņa ziņojumi par darba tirgus situācijas monitoringu.	Noteikumi par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem nosaka aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību, paredzot arī uzraudzības kritērijus. Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums atrunā kritērija padziļinātu izpildi par uzraudzību konkrētos pasākumos. NVA darbības stratēģija 2021.-2023.g. un NVA ceturkšņa ziņojumi par darba tirgus situācijas monitoringu regulāri sniedz nepieciešamo informāciju aktīvas darba tirgus politikas uzraudzībai, novērtēšanai un pārskatīšanai, kas tiek izvērtēta kopā ar NVA filiāļu iesniegtajiem priekšlikumiem (NVA filiāļu dienās reizi ceturksnī), informāciju no NVA atskaitēm par darbību (reizi pusgadā) un LM apmācību komisijas sēdēm (2-3xgadā piedalās ministrijas, sociālo partneru organizācijas, akadēmiskais sektors u.c.). Nepieciešamās izmaiņas tiek iestrādātas normatīvajā regulējumā, tās saskaņojot ar ministrijām, sociālajiem partneriem un NVO, kas strādā nodarbinātības jomā.
56.					5. attiecībā uz jaunatnes nodarbinātības intervencēm - uz pierādījumiem balstītas un mērķorientētas pieejas jauniešiem, kuri nestrādā, nemācās vai neapgūst arodu, tostarp informēšanas pasākumus, un pieejas, kas balstītas uz kvalitātes prasībām, ņemot vērā kvalitatīvas māceklības un stažēšanās kritērijus, tostarp Garantijas jauniešiem shēmas īstenošanas kontekstā.	Jā	a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.g. (MK 01.09.2021 rīk. Nr.616) b) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021.rīk. Nr.436) c) Noslēguma izvērtējums "Eiropas Sociālā fonda atbalsta un īpašā piešķīruma Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas, tostarp garantijas jauniešiem shēmas īstenošanai, investīciju lietderība, efektivitāte un ietekme" (2018.g. aug. - 2019.g. marts)	Noteikumi par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem iekļauj uz jauniešiem vērstus pasākumus nodarbinātības veicināšanai. Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums atrunā kritērija padziļinātu izpildi par mērķa grupas iesaisti un paredz atbalsta pasākumus NEET. SADTPP NEET jaunieši ir noteikti kā viena no prioritārajām mērķa grupām. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (3.1.1., 3.1.2.uzd.) paredz koordinētu atbalstu NEET jauniešiem 4.2.3.SAM, 4.3.3.SAM un 4.3.4.SAM ietvaros Noslēguma izvērtējumā "Eiropas Sociālā fonda atbalsta un īpašā piešķīruma Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas, tostarp garantijas jauniešiem shēmas īstenošanai, investīciju lietderība, efektivitāte un ietekme" tika novērtēta esošā atbalsta sistēma NEET jauniešiem.
57.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.12 (4.3.) Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos līmeņos	ERAF, ESF+	4.2.1.SAM 4.2.2.SAM 4.2.3.SAM 4.2.4.SAM	Jā	Ir izstrādāts valsts vai reģionāls stratēģiskās politikas satvars izglītības un apmācības sistēmai, un tas ietver: 1.uz pierādījumiem balstītas prasmju prognozēšanas un paredzēšanas sistēmas,	Jā	a) Izglītības likums b) Profesionālās izglītības likums c) Augstskolu likums; d) Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi (MK 26.06.2019. not. Nr.276) d) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021.rīk. Nr.436)	Izglītības likuma 131.pants nosaka vienotas politikas un attīstības stratēģijas izglītībā izstrādi, apstiprināšanu un īstenošanu. Izglītības sistēmas tiesisko ietvaru, pušu tiesības/pienākumus, resursus visos līmeņos nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums. IAP paredz izglītības politikas sasniedzamos rezultātus līdz 2027.g., starpposma vērtības 2024.g., veicamos pasākumus un indikatīvo nepieciešamo finansējumu. Latvijā ir 12 Nozaru ekspertu padomes (Prof. izgl. likuma 12.pants), kas aptver visas tautsaimniecības nozares. Tās koordinē darba devēju organizācijas. Plānojot tautsaimniecībai nepieciešamo nākotnes speciālistu skaitu, prof. vid. un augst. izglītības plānošanā vērā tiek ņemts Nozaru ekspertu padomju viedoklis, kā arī EM īstenotās darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes. Pieaugušo izglītībā papildus tiek vērtētas arī darba tirgus īstermiņa attīstības prognozes. Skatīt arī 3. pielikumu.
58.					2. absolventu gaitu apzināšanas mehānismus un pakalpojumus kvalitatīvu un efektīvu konsultāciju sniegšanai visu vecumu audzēkņiem.	Jā	a) Augstskolu likums b) Izglītības likums c) Profesionālās izglītības likums d) Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtība (MK 27.03.2007. not. Nr.203) e) Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi (MK 26.06.2019. not. Nr.276) f) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021.rīk. Nr.436)	IAP 4.2.2.uzd. un Profesionālās izglītības likuma 211.pants paredz līdztekus izveidotajai augstākās izglītības absolventu monitoringa sistēmai izveidot prof. izgl. absolventu monitoringa sistēmu, nodrošinot visaptveroša monitoringa un iekļaušanās darba tirgū izvērtējumu īstenošanu par absolventu nodarbinātību un ienākumiem sākot ar 2024.g. Karjeras atbalsta pasākumi ir integrēti vispārējās un prof. izgl. procesā. Tie ietver informācijas un konsultāciju pasākumus visās izglītības pakāpēs. E-vidē publiskoti materiāli karjeras atbalsta īstenošanai, izstrādāti plānu paraugi un ar tiem var iepazīties gan izglītojamie, gan vecāki. Ikvienā pašvaldībā ir izglītoti pedagogi-karjeras konsultanti, kuri regulāri apgūst profesionālās pilnveides pasākumus. Karjeras konsultācijas pieaugušajiem piedāvā NVA, sniedzot vispārēju informāciju un atbalstu konkrētas situācijas risināšanā. Atsevišķās pašvaldības ir pieejami pašvaldību īstenoti karjeras atbalsta pasākumi pieaugušajiem. Skatīt 3. pielikumu.
59.					3. pasākumus kvalitatīvas, finansiāli pieejamas, atbilstīgas un iekļaujošas izglītības un apmācības, kurā nepastāv nošķiršana, nodrošināšanai un pamatkompetenču apguvei visos līmeņos, tostarp augstākajā izglītībā.	Jā	a) Izglītības likums b) Vispārējās izglītības likums c) Profesionālās izglītības likums d) Augstskolu likums e) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436)	Iekļaujošas, pieejamas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanas pamatprincipi ir noteikti izglītības sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos, paredzot izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanu vispārējā izglītībā; asistenta pakalpojumu vispārējā, profesionālā un augstākajā izglītībā. Investīcijas izglītības infrastruktūrā tiek veiktas atbilstoši būvnormatīvam par vides pieejamību, iespēju robežās nodrošinot vides un informācijas pieejamību izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām. Vispārējās izglītības apguvei tiek nodrošināts atbalsta personāls un speciāli mācību līdzekļi. Turpmāk plānots stiprināt iekļaujošu izglītību, nodrošinot izglītības pieejamību un atbilstību izglītojamo vajadzībām, veicinot IAP prioritāri īstenojamos rīcības virzienus vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanai kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai visos izglītības veidos un pakāpēs (rīcības virzieni 2.1., 2.2., 3.1., 3.2.). Aprakstu skatīt 3.pielikumā.
60.					4. koordinācijas mehānismu, kas aptver visus izglītības un apmācības līmeņus, tostarp augstāko izglītību, un skaidru pienākumu sadali starp attiecīgajām valsts un/vai reģionālajām struktūrām.	Jā	a) Izglītības likums b) Vispārējās izglītības likums c) Profesionālās izglītības likums d) Augstskolu likums e) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436)	Izglītības sistēmas darbības pamatprincipi, tiesību un pienākumu sadale starp valsts, pašvaldības, dibinātāja un iestādes līmeni, dažādu līmeņu sadarbības mehānismi un atbildība par to īstenošanu ir noteikta izglītības sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos (IAP 2.3.2., 3.1.1., 4.1.1., 4.1.2. uzd.). Datu uzkrāšanai un apmaiņai par izglītības sistēmas procesiem (izgl. iestādes, pedagogi, izglītojamie) visās izglītības pakāpēs ir izveidota Valsts izglītības informācijas sistēma. Dati tiek izmantoti izgl. procesu vadībai, plānošanai un finansējuma aprēķināšanai. Dažādu procesu koordinācija izgl. nozarē notiek ar konsultatīvu vai lemjošu institūciju - padomju starpniecību. Starp nozīmīgākajām padome "Izglītība visiem", Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējā apakšpadome, kurā piedalās valsts, darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji, un Pieaugušo izglītības pārvaldības padome.
61.					5. stratēģiskās politikas satvara uzraudzības, izvērtēšanas un pārskatīšanas kārtību.	Jā	a) Izglītības likums b) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436)	Izglītības likuma 131.pants nosaka vienotas valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā izstrādes, apstiprināšanas un īstenošanas ietvaru. Ievērojot Izglītības likuma 15. pantā noteikto, IZM vada IAP noteiktās vienotās valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā īstenošanu, koordinējot to ar citām izglītības procesā iesaistītajām institūcijām. IAP nosaka prioritāri veicamos uzdevumus šī pienākuma nodrošināšanas pilnveidošanai: 4.2.1., 4.2.2. uzdevums. Aprakstu skatīt 3.pielikumā.
62.					6. pasākumus, kas vērsti uz mazprasmīgiem, mazkvalificētiem pieaugušajiem un pieaugušajiem no nelabvēlīgas sociāli ekonomiskās vides, un prasmju pilnveides iespējām.	Jā	a) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436) b) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (MK 01.09.2021. rīk Nr.616)	IAP noteikti prioritārie rīcības virzieni un uzdevumi, kas īstenojami pieaugušo ar zemām prasmēm un nelabvēlīgā situācijā esošo pieaugušo iesaistīšanai izglītībā, kā arī attiecīgi politikas rezultatīvie rezultāti, to sasniedzamās (t.sk. vidusposma vērtības; 3.3.1., 3.3.2.uzdevums.). Atbalstu mērķa grupai nosaka arī SADTPP 3.rīcības virziena 1.uzdevums "Paaugstināt bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspēju un reaģēšanu uz darba tirgus transformāciju un nepieciešamību pielāgoties aktuālajai situācijai darba tirgū, t.sk.: 1.1. Pilnveidojot bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes; 1.5. pilnveidojot subsidētās, pagaidu nodarbinātības un darbam nepieciešamo iemaņu attīstības pasākumus". Aprakstu skatīt 3.pielikumā.
63.					7. pasākumus, ar ko attiecībā uz piemērotām mācīšanās metodēm atbalsta skolotājus, pasniedzējus un akadēmiskos mācībspēkus, kā arī pamatkompetenču novērtējumu un apstiprinājumu.	Jā	a) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436) b) Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021. -2027.gadam "Kultūrvalsts" (MK 01.03.2022. rīk. Nr. 143)	IAP noteikti rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi augsti kvalificētu, kompetentu uz izcilību vērstu pedagogu un akadēmiskā personāla nodrošināšanai izglītības sistēmā: 1.1.1., 1.1.2., 1.1.3., 1.2.1.uzdevums. Aprakstu skatīt 3.pielikumā. Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2021. -2027.g. 4.prioritāte "Talantu ataudze un kultūras darbinieku profesionālā izaugsme" paredz stiprināt kultūrizglītības sistēmu, lai stimulētu jaunu talantu attīstību un izaugsmi, nodrošināt kultūras nozarē strādājošo profesionālās pilnveides iespējas, kā arī stiprināt kultūras komponenti vispārējā izglītībā. Pamatnostādnes papildinās Kultūrizglītības nozares stratēģija 2021-2027.g. kas tiks izstrādāta kā nozares detalizētāks rīcības plāns pamatnostādņu īstenošanai.
64.					8. pasākumus, ar ko veicina audzēkņu un mācībspēku mobilitāti un izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzēju starptautisko sadarbību, tostarp atzīstot mācību rezultātus un kvalifikāciju.	Jā	Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436)file://C:\Users\SR\Downloads\Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai", apstiprinātas ar 22.06.2021. MK rīkojumu Nr.436 "Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027gadam") https:\likumi.lv\ta\id\324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam)	IAP nosaka pasākumus, kas ir īstenojami izglītības iestāžu internacionalizācijas nostiprināšanai, starptautiskās sadarbības attīstībai un mācību mobilitātes veicināšanai visos izglītības līmeņos (2.3.1.uzdevums). Aprakstu skatīt 3.pielikumā.
65.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.13 (4.4.) Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā	ERAF, ESF+	4.1.2.SAM 4.2.1.SAM 4.3.1.SAM 4.3.3.SAM 4.3.4.SAM 4.3.5.SAM 4.3.6.SAM	Nē	Ir izstrādāta valsts vai reģionālā stratēģiskā politika vai atbilstošās tiesību normas sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā, kas ietver: 1.uz pierādījumiem balstītus secinājumus par nabadzību un sociālo atstumtību, tostarp par bērnu nabadzību, jo īpaši attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, kas paredzēti bērniem neaizsargātās situācijās, kā arī bezpajumtniecību, teritoriālo un izglītības segregāciju, ierobežotu piekļuvi pamatpakalpojumiem un infrastruktūrai, un par visu vecuma grupu neaizsargāto personu īpašajām vajadzībām.	Nē	a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.g. (SADTPP) b) Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai c) Resocializācijas politikas pamatnostādnes 2022.-2027.g. d) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.g. e) Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes 2021- 2027.g. f) Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027.g. (projekts)	SADTPP sekmēs sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību, attīstot pieejamu, individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo un juridisko pakalpojumu sistēmu, veicinot nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. Agrīnā preventīvā atbalsta sistēma bērniem veicinās to veselīgu attīstību un pašrealizāciju. IAP uzlabos kvalitatīvas izglītības pieejamību, mazinot sociālekonomiskā stāvokļa ietekmi uz bērnu/jauniešu iespējām iegūt kvalitatīvu izglītību. RPP risinās nepietiekamu PII un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamību. Resocializācijas politika mazinās noziedzīgās uzvedības riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem, veicinot iekļaušanos sabiedrībā. Sabiedrības saliedētības pamatnostādnes paredz stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu. Bērnu un ģimenes attīstības pamatnostādnes veicinās ģimenēm draudzīgu sabiedrību, bērnu un jaunatnes labklājību un vienlīdzīgas iespējas. Apraksts 5.pielikumā.
66.					2. pasākumus segregācijas novēršanai un apkarošanai visās jomās, tostarp sociālo aizsardzību, iekļaujošu darba tirgu un piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, kas paredzēti neaizsargātām personām, tostarp migrantiem un bēgļiem.	Jā	a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. g. (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616); b) Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam (MK 17.09.2021. rīk. Nr. 657)	SADTPP galvenais mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. Attiecīgi visi uzdevumi ir vērsti uz nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu. SADTPP paredz modernu un pieejamu sociālo pakalpojumu sistēmu, kas cita starpā uzlabos iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū. Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai noteiktu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas parametru noteikšanas kritērijus, kārtību un metodi, kā arī pārskatīšanas kārtību, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību.
67.					3. pasākumus pārejai no institucionālās aprūpes uz aprūpi ģimenē un vietējā kopienā.	Jā	Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. g. (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616)	SADTPP rīcības virzienā "Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū" paredzēts īstenot pasākumu - palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un atbilstību mērķa grupas vajadzībām. Rīcības virzienā iekļauto uzdevumu īstenošanai tiks izstrādāts Plāns sociālo pakalpojumu pilnveidošanai un attīstībai 2021.-2024.gadam.
68.					4. kārtību, kādā nodrošina, ka tā izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un pārskatīšanu veic ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.	Jā	a) LM 20.03.2014. rīk. nr.26 "Par Sociālo pakalpojumu attīstības padomes izveidošanu" (turpmāk - SPAP) b) Sociālo pakalpojumu attīstības padomes nolikums (21.05.2014.) c) LM 27.04.2016. rīk. nr.38 "Par Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas izveidi" (SIPKK) d) LM 28.08.2006. rīk. Nr. 128 "Par Sociālā darba speciālistu sadarbības padomes sastāvu" (SDSSP) e) SDSSP nolikums (apstiprināts 17.10.2006., grozījumi 17.12.2014., 27.06.2018.)	SPAP sastāvā ir nozaru ministrijas, pašvaldības un NVO, tā ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, lai sekmētu sociālo pakalpojumu ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību. SPAP izvērtē ar pakalpojumu nodrošināšanu un attīstību saistītās problēmas un risinājumus, sniedz atbalstu DI īstenošanā un uzraudzībā. SPAP ir skatīts SADTPP projekts. SIPKK sastāvā ir nozaru ministrijas, pašvaldības, NVO, CSP, Valsts policija, kā arī sociālie partneri. SIPKK izskata nabadzības, ienākumu nevienlīdzības un sociālās atstumtības situāciju, sniedz priekšlikumus plānošanas dokumentiem. SDSSP sastāvā ir sociālā darba jomas NVO, izglītības iestādes, saistītās valsts un pašvaldību iestādes. SDSSP izskata sociālā darba attīstības jautājumus. Vides pieejamības plāna izstrāde notika sadarbībā ar institūcijām, apvienību "Apeirons", SUSTENTO. 2022.g. 2.pusg. tiks gatavots ziņojums par tā īstenošanu. Jauni pasākumi tika iekļauti Plānā personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai. Apraksts 5.pielikumā.
69.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.15 (4.6.) Stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības un ilgtermiņa aprūpes jomā	ERAF, ESF+	4.1.1.SAM 4.1.2.SAM 4.3.5.SAM	Jā	Ir ieviests valsts vai reģionāls stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības jomā, un tas ietver: 1.veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes vajadzību apzināšanu, tostarp attiecībā uz medicīnisko un aprūpes personālu, lai nodrošinātu ilgtspējīgus un saskaņotus pasākumus.	Jā	1) Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība (MK 28.08.2018. not. Nr.555); 2) Informatīvais ziņojums "Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīcija stratēģija 2021.-2027.gadam (apstiprināts MK 14.07.2022 prot.Nr. 36/105.§); 3) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.g. (apstiprināts MK 24.05.2022.) 4) Konceptuālais ziņojums "Par veselības aprūpes sistēmas reformu" (apstiprināts MK 07.08.2017.). 5) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.g. (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616)	Stratēģiskais VA satvars noteikts Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā, ietverot primāro, sekundāro ambulatoro un stacionāro pakalpojumu plānošanu. Ilgtspējīgas VA infrastruktūras investīciju prioritātes valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai ietvertas informatīvajā ziņojumā "Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju stratēģiju 2021.-2027.g. Lai nodrošinātu kvalitatīvus un efektīvus VA pakalpojumus, to sniegšanai nepieciešamos cilvēkresursus un infrastruktūru, Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.g. paredz 5 stratēģiskos rīcības virzienus. Cilvēkresursu attīstība notiek atbilstoši Konceptuālajā ziņojumā plānotajam cilvēkresursu palielinājumam līdz 2025.g. Piesaistot papildu valsts, AF plāna un TAI līdzekļus, paredzēti pasākumi mediķu izglītošanai, piesaistei un atalgojuma sistēmas attīstībai. Cilvēkresursu attīstības stratēģija tiks izstrādāta līdz 30.06.2023. un ilgtermiņā risinās cilvēkresursu attīstības izaicinājumus. Apraksts 6.pielikumā.
70.					2. pasākumus veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu efektivitātes, ilgtspējas, piekļūstamības un pieejamības izmaksu ziņā nodrošināšanai, tostarp īpašu uzmanību pievēršot personām, kuras ir atstumtas no veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmām, tostarp personām, kas ir visgrūtāk sasniedzamas.	Jā	a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.g. (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616) b) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.g. (apstiprinātas MK 24.05.2022)	SADTPP paredz modernu, iekļaujošu un pieejamu sociālo pakalpojumu sistēmu. Lai mazinātu teritoriālās atšķirības, tiks noteikti pašvaldībās obligāti nodrošināmi sociālie pakalpojumi bērniem ar invaliditāti, pilngadīgām personām ar smagiem FT, pensijas vecuma cilvēkiem ar aprūpes vajadzībām, t.sk. demenci. Obligāti nodrošināmo pakalpojumu klāsts pamatos ieguldījumus SBSP attīstībā. Pamatnostādņu uzdevumu īstenošanai ir izstrādāts Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plāns 2022.-2024.g. Sabiedrības veselības pamatnostādnes prioritārajās jomās (SAS, onkoloģija, psihiskā VA, mātes/bērna VA, retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija) paredz integrēti attīstīt infrastruktūru, pakalpojumu organizācijas procesu, cilvēkresursu pieejamību, kvalitātes sistēmu, prevenciju. Neskatoties uz to, ka mērķa grupa ir visi iedzīvotāji, ieguldījumi tiks vērsti uz mazaizsargātākām mērķa grupām. Apraksts 6.pielikumā.
71.					3. pasākumus, kas veicina pakalpojumu sniegšanu vietējā kopienā un ģimenē, īstenojot deinstitucionalizāciju, tostarp profilakses un primārās veselības aprūpes pakalpojumus, aprūpi mājās un pakalpojumus vietējā kopienā.	Jā	a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616 ) b) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas 24.05.2022.)	SADTPP paredz nodrošināt līdzvērtīgu soc. pakalpojumu grozu reģionos, tuvināt ģimeniskai videi ilgstošas aprūpes pakalpojumus bērniem ar smagiem FT, integrēt pakalpojumus hroniski/nedziedināmi slimiem cilvēkiem, cilvēkiem ar smagiem FT, demenci, paliatīvajā aprūpē, gados vecākiem cilvēkiem, bērniem ar smagu diagnozi. Ir izstrādāts Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plāns 2022.-2024.g. Sabiedrības veselības pamatnostādnes paredz attīstīt psihiatriskās slimnīcas, stacionāro un ambulatoro aprūpi, primāro un mājas aprūpi, mobilos pakalpojumus (SBSP), atbalstot DI. Pirms ieguldījumiem tiks izstrādāts plāns, nodrošinot integrētu hronisko slimību un paliatīvās aprūpes pacientu aprūpi, t.sk. HOSPICE. Integrēta pieeja nodrošinās ieguldījumus infrastruktūrā, cilvēkresursos, pakalpojumos. Izstrādājot plānu, nodrošināma starpnozaru sadarbība ar sociālajiem pakalpojumiem. Apraksts 6.pielikumā.

5. Programmā iesaistītās iestādes

26. tabula (13) Programmā iesaistītās iestādes

Programmā iesaistītās iestādes	Iestādes nosaukums	Kontaktpersonas vārds, uzvārds	E-pasts
Vadošā iestāde	Finanšu ministrija	Armands Eberhards, Valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos	Armands.Eberhards@fm.gov.lv
Revīzijas iestāde	Finanšu ministrija	Nata Lasmane, ES fondu revīzijas departamenta direktore	Nata.Lasmane@fm.gov.lv
Struktūra, kas saņem maksājumus no Komisijas	Valsts kase	Kaspars Āboliņš, Valsts kases pārvaldnieks	Kaspars.Abolins@kase.gov.lv
Kur attiecināms, struktūra kas saņem maksājumus no Komisijas, ja Tehniskā palīdzība tiek saņemta atbilstoši KNR 36.panta (5) daļai	Valsts kase	Kaspars Āboliņš, Valsts kases pārvaldnieks	Kaspars.Abolins@kase.gov.lv
Grāmatvedības funkcija gadījumā, ja šī funkcija ir deleģēta citai struktūrai, nevis vadošajai iestādei	Valsts kase	Kaspars Āboliņš, Valsts kases pārvaldnieks	Kaspars.Abolins@kase.gov.lv

27. tabula (13A) Atmaksāto summu pārdalīšana tehniskajai palīdzībai saskaņā ar 30. panta 5. punktu

30. panta 5. punkta b) apakšpunktā noteikto procentuālo daļu daļa, kas tiktu atmaksāta iestādei, kas saņem maksājumus no Komisijas, ja tehniskā palīdzība ir sniegta saskaņā ar 30. panta 5. punktu (procentos)	Procentuālā daļu daļa
Valsts kase	100%

6. Partnerība

(427) Lai nodrošinātu lielāku sabiedrības pārstāvību un ciešāku iesaisti plānošanas procesā līdz 2021.-2027.gada plānošanās perioda UK izveidošanai, atsevišķa pagaidu UK netika veidota, izmantojot forumu, kas joprojām aktīvi strādā par ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda jautājumiem, t.i. UK 2014.-2020.gadam un visu prioritāro virzienu apakškomitejas. UK darbības principus nosaka FM apstiprināts reglaments. Tās sastāvā ir iesaistīti KP fondu ieviešanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju, teritoriālās pārvaldības, sociālo un ekonomisko partneru, NVO, kā arī citu KP fondu plānošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju pārstāvji. UK un apakškomiteju sastāvu papildinot ar KNR fondu vadošajām iestādēm, tiek aptverts pēc iespējas plašāks partneru loks, nodrošinot vienotu informācijas aprites platformu.

(428) Lai nodrošinātu visaptverošu iesaisti un līdzdalības iespēju programmas projekta izstrādē, tika veikta programmas projekta publiskā apspriešana¹³², kur kopumā tika saņemti vairāk kā 700 komentāru no vairāk kā 60 sadarbības partneriem, dažādām NVO, biedrībām un nodibinājumiem, pašvaldībām un juridiskām personām, un privātpersonām.

(429) Tāpat tika organizētās tiešsaistes tematiskās diskusijas par programmas projektu, sniedzot iespēju detalizētāk diskutēt par interesējošām nozarēm. Kopumā 2020.g. un 2021.g. notikušas 11 tematiskās publiskās diskusijas, kuru ietvaros piedalījušies 1 204 pārstāvji no ļoti plaša interesentu loka - sadarbības partneri, dažādas NVO, biedrības un nodibinājumi, pašvaldības, juridiskās personas un privātpersonas.

(430) 2021.-2027.gada plānošanas periodā paredzēta plaša un mērķtiecīga partneru iesaiste pakalpojumu nodrošināšanā nozaru mērķu sasniegšanā, piem., sociālajā iekļaušanā, nodarbinātībā, saimnieciskās darbības vides uzlabošanā, vides aizsardzībā, izglītībā u.c., balstoties uz biedrību un nodibinājumu ekspertīzi, tādējādi nodrošinot sadarbības partneru zināšanu un pieredzes izmantošanu nozaru ietvaros.

(431) Saskaņā ar KNR preambulā un 38.pantā izteiktajiem nosacījumiem, vadošās iestādes pēc plānošanas dokumentu apstiprināšanas kā galveno partneru iesaistes formu izveidos pārziņā esošo fondu UK, tajās iesaistot pārstāvjus gan no publiskās pārvaldes institūcijām un plānošanas reģioniem, gan arī sadarbības partneru pārstāvjus, kā arī pārējo vadošo iestāžu pārstāvjus.

(432) UK galvenais uzdevums būs nodrošināt koordinētu fondu ieviešanu un uzraudzību, minētajā procesā iesaistot pārstāvjus no plaša partneru loka. FM kā ES fondu vadošā iestāde, turpinot 2014.-2020.gada plānošanas perioda labo praksi, lai līdztekus UK nodrošinātu forumus operatīvākām un saturiskākām diskusijām, veidos arī UK tematiskas apakškomitejas katram politikas mērķim.

(433) NAP 2027 plānotos mērķus par nozarēm atbildīgās institūcijas sasniedz dažādos veidos, finansējuma nodrošināšanai piesaistot dažādu finansējumu, piem., ERAF, KF, ESF+, EJZAF, kā arī izmantojot iespēju piesaistīt finansējumu no piem., EISI, kas paredzēts ieguldījumiem ES infrastruktūras prioritātēs transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomā, un AF un React-EU, kas izveidoti ar mērķi palīdzēt dalībvalstīm mazināt COVID-19 krīzes radītās sekas.

(434) Tā kā izvirzītie mērķi ir apjomīgi, un to īstenošanai plānots piesaistīt finansējumu no dažādiem pieejamajiem finanšu avotiem, būtiska loma ir ieguldījumu demarkācijai un pārkāšanās riska novēršanai. Demarkācijas uzraudzība tiek nodrošināta jau plānošanas posmā, ņemot vērā KP un AF plāna plānošanas dokumentu paralēlo virzību, kā arī tā tiks nodrošināta tālāk ieviešanas nosacījumu izstrādes posmā.

(435) Ņemot vērā EZK uzstādījumus, viens no būtiskiem nozaru plānošanas dokumentiem ir EM sadarbībā ar VARAM izstrādātais NEKP. Lai NEKP izvirzītos mērķus izdotos sasniegt iespējami ātrāk un efektīvāk, papildus programmā plānotajām aktivitātēm, plānots īstenot vairākas aktivitātes (saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku) AF plāna ietvaros, piesaistot AF finansējumu. AF plānā plānotie darbības virzieni nodrošinās saskaņotību ar programmu, tādejādi nodrošinot sinerģiju un papildinātību virzībā uz zaļāku Eiropu un digitalizācijas attīstību, arī uz sociālekonomisko atšķirību mazināšanas, VA pieejamības uzlabošanas, pētniecības attīstības un likuma varas stiprināšanas mērķu sasniegšanu. AF plānā paredzētās investīcijas papildinās vairākus programmā ietvertos specifiskā atbalsta mērķus un pasākumus.

(436) Programmas un AF plāna īstenošanā būtiska ir savstarpējā koordinācija un koordinācija ar ES u.c. ārvalstu programmām, lai nodrošinātu to savstarpējo sinerģiju un nepārklāšanos, tāpēc gan plānošanas gan pasākumu īstenošanas posmā koordinācija tiks nodrošināta sadarbībā ar nozaru ministrijām, vērtējot plānoto investīciju saturu un savstarpējo sinerģiju, lai novērstu iespējamu investīciju pārklāšanos, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku.

(437) Papildinošu darbību koordinācijai un uzraudzībai plānots izmantot dubultfinansējuma matricu, kura jau šobrīd aptver informāciju par vairākos plānošanas periodos Latvijai pieejamo ārvalstu instrumentu finanšu investīcijām un tiek regulāri atjaunināta un papildināta, vienlaikus paredzot dažādu līmeņu iekšējās procedūrās nepieciešamību pārliecināties, vai vienas un tās pašas vai līdzīgas atbalstāmās darbības nav plānots finansēt no vairākiem finanšu avotiem.

(438) Lai novērtētu plānoto pasākumu ietekmi uz vidi, ņemot vērā normatīvo aktu prasības, ir veikts programmas stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums¹³³, kura mērķis ir apzināt programmas un tās ietvaros plānoto pasākumu ietekmi uz vides un klimata mērķu sasniegšanu, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību vides pārskata sagatavošanā un ņemt vērā vides pārskata un tā sabiedriskās apspriešanas rezultātus programmas sagatavošanā un atbilstošu lēmumu pieņemšanā.

(439) Vides pārskata izstrādē ir ņemti vērā valsts vides institūciju - Vides pārraudzības valsts biroja, Dabas aizsardzības pārvaldes, Vides valsts dienesta un Veselības inspekcijas, ieteikumi attiecībā uz vides pārskata detalizācijas pakāpi un saturu. Vides pārskatā atspoguļots esošais vides stāvoklis, ar programmas īstenošanu saistītās ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī piedāvāti risinājumi būtisko ietekmju novēršanai un samazināšanai. Pēc sabiedriskās apspriešanas, kura norisinājās 2020.gada beigās, ir izvērtēti saņemtie priekšlikumi un veikti precizējumi dokumentos. 2021.gada 25.februārī Vides pārraudzības valsts birojs ir sniedzis atzinumu Nr.4-03/2 "Par Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam Vides pārskatu"¹³⁴. Atzinumā sniegtie priekšlikumi izvērtēti un vides pārskatā attiecīgi veikti precizējumi atbilstoši norādītajam.

(440) Programmas īstenošanas laikā vadošā iestāde veicinās stratēģisku publiskā iepirkuma izmantošanu PM ietvaros plānoto investīciju ieviešanai (t.sk. veicinot profesionalizāciju kapacitātes trūkumu mazināšanai). Finansējuma saņēmēji tiks mudināti iepirkumos izmantot kvalitātes kritērijus, kas veicina ilgtspēju. Kur iespējams, publiskā iepirkuma ietvaros tiks piemēroti uz vidi (t.i. zaļais publiskais iepirkums) un sociālo atbildību (t.i. sociāli atbildīgs publiskais iepirkumas, kā arī uz inovācijām (t.i. inovatīvais iepirkums) vērsti kritēriji un nosacījumi.

(441) Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana ir noteiktas kā horizontāls princips visās Programmas atbalsta jomās. Programmas sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā, ziņošanā un novērtēšanā tiks ņemta vērā un veicināta dzimumu līdztiesība un veikti pasākumi, lai novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālā orientācijas dēļ. Īpaši tiks ņemta vērā nepieciešamība nodrošināt piekļuvi personām ar invaliditāti.

(442) Ievērojot partnerības principu, Programmas īstenošanā tiks iesaistītas attiecīgās pilsonisko sabiedrību pārstāvošas institūcijas, piemēram, NVO, kas ir atbildīgas par sociālās iekļaušanas, pamattiesību, personu ar invaliditāti tiesībām, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu, lai nodrošinātu, ka tiek ievērota sociālās integrācijas politiku.

(443) Latvija uzsāks veidot integritātes paktu ieviešanas sistēmu 2021.-2027.gada periodā, ar mērķi veicināt indikatīvi 3 iepirkumu ieviešanu integritātes paktu procedūras/ standartu veidā Programmas īstenošanas laikā, iesaistot diskusijās un domnīcās plašu publiskās pārvaldes, privātā un nevalstiskā sektora institūciju loku, kā rezultātā tiks izstrādāti integritātes paktu darbības standarti publiskajai pārvaldei, kas nodrošinās plašāku šī instrumenta pielietošanu ES fondu projektu īstenošanā, sekmējot sabiedrības uzticēšanās pieaugumu publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesa caurspīdībai un ārvalstu finanšu investīciju projektu vadībai, īstenošanai un izlietotā finansējuma lietderībai sabiedrības interesēs.

7. Komunikācija un redzamība

(444) KP fondu komunikācijas plānošana, ieviešana, uzraudzība un izvērtēšana. Komunikācija tiks plānota un realizēta, balstoties uz KNR IV sadaļas 22. panta 3. punkta j) apakšpunktā, 46.- 50. pantā un III nodaļā "Redzamība, pārredzamība un komunikācija" noteikto.

(445) Stratēģiskie komunikācijas mērķi tiks definēti, pamatojoties uz KP fondu komunikācijas ieviešanas efektivitātes izvērtējumā¹³⁵ gūtajiem rezultātiem un EK rekomendācijām.

(446) Balstoties uz stratēģijā definētajiem mērķiem, KP fondu vadībā iesaistītās institūcijas izstrādās komunikācijas plānus, paredzot specifiskus pasākumus mērķgrupu informēšanai un izpratnes par KP fondu ieguldījumu veicināšanai.

(447) 2021.-2027.gada periodā īpašs uzsvars tiks likts uz Programmā noteiktajām stratēģiski svarīgajām darbībām un projektiem, nodrošinot pastiprinātu komunikāciju par šo projektu/darbību īstenošanu un sabiedrības ieguvumiem no tiem. Šo projektu publicitātes pasākumos pēc iespējas tiks nodrošināta EK vai EK pārstāvniecības Latvijā pārstāvju dalība, tā pastiprinot projektu nozīmību.

(448) Tiks attīstīta jau esošās Komunikācijas vadības darba grupas veiksmīgā sadarbība, tādejādi nodrošinot koordinētu KP fondu komunikāciju Latvijas un ES ietvaros.

(449) Plānots turpināt kopējās KP fondu komunikācijas stratēģijas ieviešanas efektivitātes izvērtēšanu, ik gadu veicot kvantitatīvos socioloģiskos mērījumus pēc vairākiem kritērijiem, te noteikti 3 galvenie:

- sabiedrības informētības līmenis par ES fondiem (2021.g.vērtība - 96%, 2027.g. - 97%);

- sabiedrības apmierinātība ar informācijas pieejamību par ES fondiem (2020.g. - 80%, 2021.g. - 87%, 2027.g. - 85%);

- sabiedrības vērtējums par ES fondu ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrības attīstību (2021.g. - 80%, 2027.g. - 81%).

(450) Plānots pastiprināti veikt ES fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu komunikācijas rezultatīvo rādītāju (noteikti komunikācijas stratēģijā un komunikācijas plānos) sasniegšanas izvērtēšanu.

(451) KP fondu komunikācijas mērķi. Virsmērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par ES fondu īstenoto projektu ieguldījumu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, ekonomiskajā attīstībā un katra Latvijas iedzīvotāja labklājības līmeņa celšanā, kā arī sekmēt sabiedrības atbalstu un uzticēšanos ES fondu ieguldījumam un Latvijā īstenoto projektu realizācijai. Savukārt specifiskie komunikācijas mērķi balstāmi uz KP fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda programmas un aktivitāšu izvirzītajiem sasniedzamajiem mērķiem.

(452) KP fondu komunikācijas mērķauditorija (turpmāk m.a.). Būtiska ir kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas nodrošināšana gan finansējuma saņēmējiem, gan KP fondu vadībā iesaistītajām institūcijām, gan sabiedrībai kopumā. KP fondu komunikācijā pamatā noteiktas 4 galvenās m.a. ar apakšgrupām:

a) Specifiskās m.a.:

- Faktiskie labuma guvēji ES fondu projektu īstenošanā;

- Potenciālie projektu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji;

- Sociālie un sadarbības partneri;

- ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas.

b) Sabiedrība kopumā:

- Latvijas iedzīvotāji vecuma grupā no 16 gadiem;

- Jaunieši vecumā līdz 15 gadiem;

- Cilvēki ar invaliditāti.

c) Korporatīvās (iekšējās) auditorijas: valsts pārvaldes un ES fondu vadībā iesaistīto iestāžu darbinieki.

d) Mediji un informācijas starpnieki/partneri (informācijas sniedzēji ES jautājumos; sabiedriskās domas viedokļu līderi u.c.).

(453) KP fondos izmantojamie komunikācijas kanāli. Tiks izmantots plašs komunikācijas kanālu klāsts, nodrošinot objektīvu un izsmeļošu informāciju un veicinot atgriezenisko saiti:

- vienotā programmas mājas lapa un citas KP fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu mājas lapas (m.a.: potenciālie un esošie projektu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji; soc. un sadarbības partneri; valsts pārvaldes iestāžu darbinieki; mediji un informācijas starpnieki/partneri);

- plašsaziņas līdzekļi - sadarbība ar medijiem (m.a.: mediji un informācijas starpnieki/partneri; potenciālie projektu īstenotāji un finansējuma saņēmēji; sabiedrība kopumā);

- informatīvie pasākumi - semināri, preses konferences u.c. (m.a.: mediji un informācijas starpnieki/partneri; potenciālie un esošie projektu īstenotāji un finansējuma saņēmēji; soc. un sadarbības partneri; valsts pārvaldes iestāžu darbinieki);

- vides reklāma (m.as: mediji un informācijas starpnieki/partneri; sabiedrība kopumā);

- drukātie materiāli (m.a.: mediji un informācijas starpnieki/partneri; potenciālie un esošie projektu īstenotāji un finansējuma saņēmēji; sabiedrība kopumā);

- sociālie mediji (m.a.: sabiedrība kopumā).

(454) KP fondu komunikācijas aktivitāšu un funkcijas nodrošināšanai paredzētais finansējums plānots 0,3 % apmērā no kopējā programmās finansējuma, vai lielāks.

(455) ES fondu komunikācijas nacionālais koordinators - Ieva Gaigala, Ieva.Gaigala@fm.gov.lv, Finanšu ministrija, Rīga.

8. Vienas vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām

28. tabula (14) Vienas vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām

Plānotā KNR 94.panta un 95.panta izmantošana	Jā	Nē
No apstiprinātas programmas tiks izmantoti attaisnotie izdevumi, kas balstīti uz vienas vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotas likmes saskaņā ar KNR 94. pantu (ja jā, aizpildiet 1. papildinājumu)	■	□
No apstiprinātas programmas finansējuma izmantošana, kas nav saistīta ar izmaksām saskaņā ar KNR 95. pantu (ja jā, aizpildiet 2. papildinājumu)	■¹³⁶	□

29. tabula Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienas vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotām likmēm (1.papildinājums)

Veidne datu iesniegšanai Komisijā izskatīšanai (88. pants)

A. Galveno elementu kopsavilkums

Prioritāte

Fonds

Konkrētais mērķis

Reģiona kategorija

Tā aplēstā proporcija no kopējā finanšu piešķīruma attiecīgajā prioritātē, kurai piemēros vienkāršotu izmaksu iespējas, %

Segtās darbības veids(-i)

Rādītājs, pēc kura sasniegšanas veic atlīdzināšanu

Rādītāja, pēc kura sasniegšanas veic atlīdzināšanu, mērvienība

Vienkāršotu izmaksu iespējas veids (vienības izmaksu standarta likmes, fiksētas summas maksājumi vai vienotas likmes)

Vienkāršotu izmaksu iespējas summa (EUR) vai procentuālā daļa (vienotu likmju gadījumā)

Kods

Apraksts

Kods

Apraksts

2.2.Prioritāte "Vides aizsardzība un attīstība"

ERAF

2.2.3.SAM "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu"

Mazāk attīstīts

5,66%

077

Gaisa kvalitātes uzlabošanas un trokšņa mazināšanas pasākumi

N/A

Faktiski uzstādītās iekārtas nominālā jauda

Vienas vienības izmaksas

Viena vienība = (I + S + P) + C

izšķirot šādus gadījumus atbilstoši uzstādāmajai tehnoloģijai:

1) ( I_iek. + S + P );

2) ( I_iek. + S + P ) + C;

3) I_sm;

4) I_sm. + I_k.ūd. + I_apk.s..

5) I_iek + S + P,

Finansējuma saņēmējs izmanto metodikas pielikuma tabulās definētās izmaksas, ko ievieto kā skaitliskas vērtības atbilstoši attiecīgajai aprēķina formulai.

Detalizēts formulas komponentu apraksts un izmaksu vērtības ir norādītas C daļā attiecīgajās tabulās.

B. Sīkāka informācija pa darbības veidiem (aizpilda par katru darbības veidu)

Vai vadošā iestāde ir saņēmusi atbalstu no ārēja uzņēmuma, lai noteiktu turpmāk norādītās vienkāršotās izmaksas?

Ja tā ir, norādiet attiecīgo ārējo uzņēmumu:		Jā/Nē - ārējā uzņēmuma nosaukums
1. Darbības veida apraksts, tostarp īstenošanas termiņš	Pasākuma 2.2.3.6. "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" (turpmāk - pasākums Nr.2.2.3.6.) ietvaros paredzēta piesārņojošo sadedzināšanas iekārtu aizstāšana mājsaimniecību sektora ēkās, individuālās siltumapgādes ēkās pret bezizmešu tehnoloģijām vai jaunām biomasas iekārtām, kas ir atbilstošas ekodizaina prasībām. Atbalsts sniedzams arī pieslēgumam efektīvām centralizētajām siltumapgādes sistēmām, ja tas ekonomiski un tehniski iespējams. Šo darbību īstenošanai paredzēts piemērot vienkāršoto izmaksu iespējas, piemērojot vienas vienības izmaksu likmes, kas definētas šādiem gadījumiem: 1) iegādājoties jaunu pamata siltumapgādes iekārtu, to pievienojot esošai apkures sistēmai ar sildelementiem; 2) iegādājoties jaunu pamata siltumapgādes iekārtu, vienlaikus paredzot arī apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi; 3) paredzot pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes sistēmai, siltummezglu pievienojot esošajai siltumapgādes sadales sistēmai; 4) paredzot pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes sistēmai, un ir paredzēta centralizētās siltumapgādes sistēmas apkures sadales sistēmas ar sildelementiem pilnīga atjaunošana, pārbūve vai izveide un/vai centralizētās siltumapgādes sistēmas karstā ūdens sadales sistēmas atjaunošana, pārbūve vai izveide; 5) iegādājoties gaiss-gaiss tipa siltumsūkni telpu apsildei. Pasākuma Nr.2.2.3.6. atlases izsludināšana paredzēta 2023.gada I ceturksnī. Pasākums plānots kā atklāta projektu iesniegumu atlase vienas kārtas ietvaros četros uzsaukumos. Projektus paredzēts īstenot līdz 2025.gada beigām. Pasākuma finansējuma saņēmēji - privātmāju un daudzdzīvokļu māju īpašnieki. Pasākuma rezultāta un iznākuma rādītāji: RKR 50 - Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem (2795 iedzīvotāji); smalko PM_2,5 daļiņu emisijas samazinājums t/gadā (50 t/gadā).
2. Konkrētais(-ie) mērķis(-i)	2.2.3.SAM "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu"
3. Rādītājs, pēc kura sasniegšanas veic atlīdzināšanu	Faktiski uzstādītās iekārtas nominālā jauda
4. Rādītāja, pēc kura sasniegšanas veic atlīdzināšanu, mērvienība	kW
5. Vienības izmaksu standarta likme, fiksētas summas maksājums vai vienotā likme	Vienas vienības izmaksas
6. Vienkāršotu izmaksu iespējas mērvienības summa vai procentuālā daļa (vienotām likmēm)	Viena vienība = (I + S + P) + C izšķirot šādus gadījumus atbilstoši uzstādāmajai tehnoloģijai: 1) ( I_iek. + S + P ); 2) ( I_iek. + S + P ) + C; 3) I_sm; 4) I_sm.+ I_k.ūd. + I_apk.s.; 5) I_iek.+ S + P Finansējuma saņēmējs izmanto metodikas pielikuma tabulās definētās izmaksas, ko ievieto kā skaitliskas vērtības atbilstoši attiecīgajai aprēķina formulai. Detalizēts formulas komponentu apraksts un izmaksu vērtības ir norādītas C daļā attiecīgajās tabulās.
7. Izmaksu kategorijas, kas tiek segtas ar vienības cenu, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmi	Vienas vienības izmaksu likmēs iekļautas izmaksas atbilstoši uzstādāmajai tehnoloģijai (tiešās attiecināmās izmaksas - pamatlikmes izmaksas): 1) koksnes biomasas apkures katls, kas piemērots granulu kurināmajam; siltumsūknis (dažādu tipu zemes un ūdens siltumsūkņi); siltumsūknis (gaiss-ūdens tipa); siltumsūknis (gaiss-gaiss): a) apkures katla vai siltumapgādes risinājuma pamatiekārtas izmaksas; b) apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas (ja attiecināms); c) pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas palielinājuma izmaksas (ja attiecināms). 2) centralizēta siltumapgādes sistēma: a) siltummezgla izveides un pieslēguma centralizētajiem siltumtīkliem projekta sagatavošanas izmaksas; b) apkures sadales sistēmas pilnīgas atjaunošanas, pārbūves, vai izveides izmaksas (ja attiecināms); c) karstā ūdens sadales sistēmas pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas (ja attiecināms). 3) Saules paneļu sistēmas uzstādīšana (ar pieslēgumu elektrotīklam) (tikai kopā ar 1) apakšpunktā norādītajām tehnoloģijām); a) iekārtu iegādes, uzstādīšanas un ierīkošanas izmaksas; b) pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas palielinājuma izmaksas (ja attiecināms).
8. Vai šīs izmaksu kategorijas sedz visus darbības attiecināmos izdevumus? (JĀ/NĒ)	Jā
9. Korekcijas(-u) metode (-es)	Ja tirgū pieejamo siltumapgādes iekārtu un citu tehnoloģiju izmaksu izmaiņu ietekme uz metodikas ietvaros noteikto vienas vienības izmaksu likmju apmēru pirms pasākuma kārtu atlašu izsludināšanas pārsniegs 10 procentpunktus pret 2022.gada janvāra mēneša Centrālās statistikas pārvaldes publicēto "Būvniecības izmaksu indeksi pa resursu veidiem - Būvniecība - pavisam" indeksu¹³⁷ (128,0), tad tiks veikta metodikas aktualizēšana un vienas vienības izmaksu likmju aprēķinos izmantoto datu indeksēšana.
10. Vienību sasniegšanas verifikācija: - aprakstiet, kādu(-s) dokumentu(-s)/sistēmu izmantos, lai verificētu norādīto vienību sasniegšanu; - aprakstiet, ko pārbaudīs pārvaldības verifikāciju laikā un kurš to veiks; - aprakstiet, kāda būs attiecīgo datu/dokumentu vākšanas un glabāšanas kārtība.	Lai saņemtu atbalsta maksājumu pēc plānoto darbību veikšanas, finansējuma saņēmējs vai tā pilnvarotā persona iesniedz: 1) 1. un 2.likmes (1. un 2.formulas) gadījumiem: a) uzstādītās ēkas siltumapgādes sistēmas fotofiksāciju; b) ražotāja vai uzstādītāja sastādītu un finansējuma saņēmēja parakstītu pieņemšanas-nodošanas aktu; c) AS "Sadales tīkls" izziņu (ja attiecināms); 2) 3. un 4. likmes (3. un 4.formulas) gadījumiem: a) uzstādītā pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai fotofiksāciju, b) sistēmas uzstādītāja un finansējuma saņēmēja vai pilnvarotās personas parakstītu pieņemšanas-nodošanas aktu; c) sabiedriskā siltumapgādes pakalpojuma sniedzēja izziņu/aktu par pieslēgšanas tehnisko noteikumu izpildi; 3) 5. likmes (5.formulas) gadījumam: a) uzstādītās ēkas siltumapgādes sistēmas fotofiksāciju, b) ražotāja vai uzstādītāja sastādītu un finansējuma saņēmēja parakstītu pieņemšanas-nodošanas aktu; c) AS "Sadales tīkls" izziņu (ja attiecināms). Investīciju ieviešanu, dokumentu pirmspārbaudi un pēcpārbaudi īstenos sadarbības iestāde - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā ES fondu sadarbības iestāde. Sadarbības iestāde projektu īstenošanas uzraudzību veiks izlases veidā, ņemot vērā projekta risku novērtējumu un profesionālo novērtējumu. Uzraudzības aktivitātes ietvers, bet ne tikai, dokumentu (pierādījumu) priekš un pēckontroli, kā arī iespēju veikt pārbaudes uz vietas, pamatojoties uz projekta riska novērtējumu un profesionālu novērtējumu. Sadarbības iestāde nodrošinās, ka visi pierādījumi par projekta īstenošanas dokumentāciju un, jo īpaši dati un dokumenti par veiktajām izmaksām un maksājumiem, projektiem tiks glabāti elektroniski Vadības informācijas sistēmā atbilstoši Regulas 2021/1060 69.panta 8.punktam - tas ir sistēmā, kas ļauj vākt un uzglabāt attiecīgos datus/dokumentus un nodrošināt audita izsekojamību. Attiecīgie radušos izmaksu dokumenti (pierādījumi) un visa projekta dokumentācija finansējuma saņēmējam jāglabā visu projekta īstenošanas un uzraudzības periodu. Atbilstoši iekšējās darbības procedūras noteiktajai kārtībai Sadarbības iestāde veiks pārbaudes un kontroles projekta līmenī, t.sk. dubultā finansējuma riska kontroli. Dubultā finansējuma pārbaudes un kontroles tiek veiktas galvenokārt analizējot visu pieejamo informāciju (gan Vadības informācijas sistēmā, gan internetā, t.sk. pašvaldību un citu iestāžu mājas lapās) par finansējuma saņēmēja un sadarbības partneriem, t.sk. iepriekšējo pieredzi ES fondos vai citos finansēšanas rīkos, patreizējo darbību, trešo pušu sniegto informāciju un arī informāciju, kas tiek atklātā Sadarbības iestādes veikto pārbaužu laikā (maksājumu pieprasījuma pārbaudes un pārbaudes projekta īstenošanas vietā).
11. Iespējamais nevēlamais stimuls, riska mazināšanas pasākum un paredzamais riska līmenis (augsts/vidējs/zems)	Pastāv vidējs risks, ka pasākuma īstenošanas laikā būs nepieciešams pārskatīt metodikā noteiktos izmaksu līmeņus izmaksu sadārdzinājuma dēļ, kas var ietekmēt pasākuma noteikto rezultatīvo rādītāju sasniegšanu. Pastāv zems risks, ka pasākuma īstenošanas laikā tirgū ienāks jaunas tehnoloģijas, kuru izmaksas nav aptvertas noteiktajos izmaksu likmju datos. Nepieciešamības gadījumā, izmaksu korekcijas atbalsta mehānisma ietvaros tiks precizētas atbilstoši aktuālajām tirgus tendencēm. Lai izvairītos no dubultas darbību finansēšanas riska, projektu izvērtēšanā tiks pārbaudīts, vai atbalstāmā darbība nav finansēta Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros, Attīstības finanšu institūcijas Altum programmās, Kohēzijas politikas programmu vai Atveseļošanas fonda ietvaros attiecībā uz mājsaimniecību atbalstu.
12. Kopsumma (valsts un Savienības), ko paredzēts, ka Komisija šajā saistībā atlīdzinās	12 443 220 EUR

C. Vienības izmaksu standarta likmju, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmju aprēķināšana

1. Vienības izmaksu standarta likmju, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmju aprēķināšanai izmantoto datu avots (kas sagatavojis, savācis un reģistrējis datus); kur dati tiek glabāti; robeždatumi; validācija u. c.).

Metodoloģija, vienas vienības likmes nosakāmas ar šādām formulām:

1) ( I_iek. + S + P );

2) ( I_iek. + S + P ) + C;

3) I_sm;

4) I_sm.+ I_k.ūd. + I_apk.s.;

5) I_iek + S + P,

kur:

I_iek.- izmaksas par pamata siltumapgādes iekārtas iegādi (EUR);

S - izmaksas par papildu siltumapgādes iekārtu, kas kombinēta ar izvēlēto siltumapgādes risinājumu (piemēram, saules paneļu sistēma siltumsūkņa elektroenerģijas patēriņa segšanai), ja tādu plānots uzstādīt (EUR), S=0, ja nav paredzēts;

P - pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas palielinājuma izmaksas (slodzes vienības izbūves izmaksas), kas nosakāmas 50% apmērā atbilstoši mājsaimniecības izmaksu daļai saskaņā ar 2021.gada 3.jūnija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmumu Nr. 1/8 "Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sadales sistēmai" 50.punkta prasībām. Vienas vienības izmaksu likmes P komponenti aprēķina ar formulu (P = I [A] * 76.05 [EUR/A] * 0,5 * 1,07), kur I - atļautās maksimālās slodzes lieluma palielinājums ampēros [A]. Vienas vienības izmaksu likmes aprēķinos atļautā maksimālā slodze nepārsniedz vai ir vienāda ar 40 A. Ja paredzēts palielināt pieslēguma atļauto maksimālo slodzi lielāku par 40 A, atļautās maksimālās slodzes lieluma izmaksu palielinājumu virs 40 A vienas vienības izmaksu likmes aprēķinos neiekļauj. P=0, ja nav paredzēts pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas palielinājums. Pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas palielinājuma izmaksu komponentes P izmaksas noapaļo līdz veselam centam;

C - izmaksas par apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi (EUR);

I_sm. - centralizētās siltumapgādes sistēmas siltummezgla izveides un pieslēguma projektēšanas izmaksas (EUR);

I_k.ūd. - centralizētās siltumapgādes sistēmas karstā ūdens sadales sistēmas pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas (ja nepieciešams) (EUR). Ja karstā ūdens sadales sistēmas atjaunošana, pārbūve vai izveide nav nepieciešama, I_k.ūd.=0;

I_apk.s. - centralizētās siltumapgādes sistēmas apkures sadales sistēmas ar sildelementiem pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas (EUR);

Visas vienības izmaksu likmes un formulu komponentes izteiktas ietverot PVN.

Izstrādājot metodiku, par pamatu ņemta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2021. gada decembrī un 2022. gada janvārī veiktā cenu aptauja, tirgus izpēte, kuras ietvaros ar vēstuļu starpniecību tika uzrunāti 108 nozares uzņēmumi un biedrība "Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija" ar tās 35 biedriem, kuras rezultātā atbildes sniedza 20 % uzrunāto uzņēmumu. Aptaujas rezultātā datu kopas izveidošanai saņemtas atbildes no:

• 7 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā koksnes biomasas iekārtas, kas piemērotas granulu kurināmajam, ietverot informāciju par 66 siltumapgādes iekārtām;

• 4 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā zeme-ūdens siltumsūkņu iekārtas, ietverot informāciju par 19 siltumapgādes iekārtām;

• 11 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā gaiss-ūdens siltumsūkņu iekārtas, ietverot informāciju par 79 siltumapgādes iekārtām;

• 7 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā gaiss-gaiss siltumsūkņu iekārtas, ietverot informāciju par 32 siltumapgādes iekārtām;

• 6 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā saules paneļu sistēmas, ietverot informāciju par 40 dažādām sistēmām;

• 8 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā apkures sistēmu ar sildelementiem uzstādīšanu vai tiem pieejama informācija par šādu sistēmu izmaksām, ietverot informāciju par 36 dažādām sistēmām;

• 4 uzņēmumiem, kas nodrošina centralizētās siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus, sniedzot izmaksu informāciju par 20 gadījumiem, nodrošinot pieslēgumus centralizētajai siltumapgādes sistēmai.

Tirgus izpētes komersantu atlase balstīta uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā iekļautajiem datiem, SIA "Lursoft IT" interneta portāla www.zo.lv datiem, gan interneta portāla meklētāja www.google.lv datiem. Komersantu atlase tika veikta atbilstoši atslēgas vārdiem: "Apkure", "Apkures sistēma", "Elektroenerģija", "apkures katli", "apkures katlu ražošana", "malkas katli", "granulu katli", "siltumsūkņi", "saules kolektors", "saules paneļi", "saules enerģija", "vēja mikroģenerators", "vēja ģenerators", "vēja ģenerators privātmājai". Pēc komersantu atlases tika sagatavota tirgus izpētes, datu apkopošanas veidne, kas tika nosūtīta atlasītajiem komersantiem. Lai iegūtu katrai tehnoloģijai pieņemamu datu kopu (vismaz 3 komersantu datus), komersanti ar vēstulēm un telefonsarunām tika uzrunāti atkārtoti, līdz gala rezultātā tika sastādīta metodikas ietvaros piemērotā datu kopa.

Visi dati un korespondence ir reģistrēti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lietvedības sistēmā.

2. Norādiet, kāpēc ierosinātā metode un aprēķins, kura pamatā ir 94. panta 2. punkts, atbilst darbības veidam.

Cenu aptauja, tirgus izpēte izvēlēta, jo mājsaimniecību siltumapgādes iekārtu izmaksu vēsturiskie dati Latvijas budžeta un ES fondu 2014.-2020.gadam plānošanas perioda programmu ietvaros iekļauj tehnoloģijas, kas šobrīd vairs netiek kvalificētas kā labākie pieejami tehnoloģiskie risinājumi, kā arī 2010.-2015.gadā īstenotie projekti vai to izmaksas vairs nav korekti indeksējami attiecībā uz pasākuma īstenošanas periodu 2023.gadā. Cenu aptauja, tirgus izpēte aptver pietiekošu apjomu komersantu un siltumapgādes iekārtu klāstu, kas darbojas un ir pieejami Latvijas tirgū, līdz ar to noteiktās izmaksas ir ticamas un piemērojamas pasākuma investīciju īstenošanai.

3. Norādiet, kā tika veikti aprēķini, jo īpaši, norādot pieņēmumus, kas veikti attiecībā uz kvalitāti vai daudzumu. Attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto statistikas dati un kritēriji, un vajadzības gadījumā tos iesniedz tādā formātā, kādā tos Komisija var izmantot.

Tirgus izpētes datu apstrādes procesā komersantiem tika pieprasīta informācija par siltumapgādes iekārtu izmaksām, papildaprīkojuma izmaksām, veco katliekārtu demontāžas, jauno iekārtu uzstādīšanas, pieslēgšanas, ieregulēšanas, instruktāžas izmaksām. Izmaksu datnēs tika norādīts tehnoloģiju jaudu diapazons līdz 50 kW, kas piemērots mājsaimniecību siltumapgādes sistēmām, vienlaikus ļaujot komersantam norādīt dažādu skaitu iekārtu vai sistēmu, katru ar citādākiem tehniskajiem parametriem. Rezultātā tika apkopotas izmaksas par šādām tehnoloģijām un pasākumiem:

1) koksnes biomasas apkures katls¹³⁸, kas piemērots granulu kurināmajam, iekļaujot izmaksas par šādu izmaksu pozīciju - siltumapgādes pamatiekārtas iegādes izmaksas;

2) zeme-zeme tipa siltumsūknis, iekļaujot izmaksas par šādu izmaksu pozīciju - siltumapgādes pamatiekārtas iegādes izmaksas;

3) gaiss-ūdens siltumsūknis, iekļaujot izmaksas par šādu izmaksu pozīciju - siltumapgādes pamatiekārtas iegādes izmaksas;

4) gaiss-gaiss tipa siltumsūknis, iekļaujot izmaksas par šādu izmaksu pozīciju - siltumapgādes pamatiekārtas iegādes izmaksas;

5) saules paneļu sistēma ar pieslēgumu elektrotīklam, iekļaujot izmaksas par šādām izmaksu pozīcijām;

- saules paneļi;

- uzlādes kontrolieris, invertors;

- nesošās konstrukcijas, palīgmateriāli;

- iekārtu uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana, instruktāža, nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana;

- transports, sagāde, drošības elementi;

6) centralizētās siltumapgādes sistēmas pieslēgums¹³⁹, iekļaujot izmaksas par šādām izmaksu pozīcijām:

a) centralizētas siltumapgādes sistēmas siltummezgla izveidei:

- siltummezgla vadības, automātikas bloks;

- siltummezgla karstā ūdens sadales sistēma (siltummainis, skaitītāji, mērierīces, cauruļvadi, sūkņi, citas iekārtas un materiāli);

- siltummezgla apkures sadales sistēma (siltummainis, skaitītāji, mērierīces, cauruļvadi, sūkņi, citas iekārtas un materiāli);

- siltummezgla projektēšana;

- pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai projekta izstrāde;

- siltummezgla uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana, instruktāža;

- transports, sagāde, drošības elementi;

b) centralizētas siltumapgādes sistēmas karstā ūdens sadales sistēmas pilnīgai atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei:

- caurules, stiprinājumi, vārsti, cirkulācijas sūkņi, skaitītāji, palīgmateriāli un palīgiekārtas;

- sistēmas projektēšanas izmaksas;

- uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana, instruktāža;

- transports, sagāde, drošības elementi;

c) centralizētas siltumapgādes sistēmas apkures sadales sistēmas pilnīgai atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei:

- sildķermeņi (radiatori);

- termostatiskie vārsti (regulatori), automātikas vadības bloki, siltumenerģijas skaitītāji, nepieciešamā programmatūra, mākoņservisu izmantošanas izmaksas;

- caurules, stiprinājumi, vārsti, cirkulācijas sūkņi, palīgmateriāli un palīgiekārtas;

- sistēmas projektēšanas izmaksas;

- uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana, instruktāža;

- transports, sagāde, drošības elementi;

7) apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīga atjaunošana, pārbūve vai izveide, kas var būt nepieciešamas līdz ar siltumapgādes iekārtu uzstādīšanu, iekļaujot izmaksas par šādām izmaksu pozīcijām:

- sildķermeņi (radiatori);

- termostatiskie vārsti (regulatori), automātikas vadības bloki, nepieciešamā programmatūra, mākoņservisu izmantošanas izmaksas;

- caurules, stiprinājumi, vārsti, cirkulācijas sūkņi, palīgmateriāli un palīgiekārtas;

- sistēmas projektēšanas izmaksas;

- uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana, instruktāža;

- transports, sagāde, drošības elementi;

Papildus tika apkopota informācija par pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas palielināšanas izmaksām, kas noteiktas atbilstoši 2021. gada 3. jūnija lēmuma Nr.1/8 "Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sadales sistēmai"¹⁴⁰ prasībām.

Tirgus izpētes rezultātā tika saņemta objektīva un salīdzināma informācija par siltumapgādes iekārtu iegādi un neviendabīga informācija par uzstādīšanu un ierīkošanu. Attiecīgi vērtējot datus, tika pieņemts lēmums metodikas izmantojamā datu kopā iekļaut tikai siltumapgādes iekārtas iegādes izmaksas. Attiecībā uz apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgu atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksām, un saules paneļu sistēmu ar pieslēgumu elektrotīklam izmaksām, tika pieņemts lēmums izmaksu likmēs iekļaut izmaksas arī uzstādīšanai un ierīkošanai. Konsultējoties ar "Latvijas Siltumuzņēmumu asociāciju", attiecībā uz Centralizētās siltumapgādes sistēmas pieslēguma izmaksām, tika pieņemts lēmums izmaksu likmēs neiekļaut izmaksas, kas nepieciešamas infrastruktūras izbūvei aiz ēkās siltumapgādes sistēmas piederības robežām (izmaksas par materiāliem un būvdarbiem, nodrošinot centralizētās siltumapgādes sistēmas infrastruktūru no maģistrālajiem tīkliem līdz ēkas siltummezglam, kur šī infrastruktūra pēc projekta īstenošanas tiek iekļauta siltumapgādes operatora bilancē).

Datu izpētes rezultātā siltumapgādes iekārtas tika savstarpēji salīdzinātas, noteiktas katras siltumapgādes iekārtas izmaksas uz 1 kW un, izmantojot Microsoft Excel rīka grafisko attēlu piedāvāto funkcionalitāti "Trendline", katram siltumapgādes iekārtu veidam tika izrēķināta vidējo izmaksu funkcija, no kuras aprēķinātas siltumapgādes iekārtu iegādes vidējās izmaksas, kas iekļautas metodikas 1.pielikumā.

Tirgus izpētes rezultātā izstrādātas vienas vienības izmaksu apkopojuma tabulas (izmaksas ar PVN), kas pievienotas pielikumā:

Vienas vienības likmju izmaksas:

1) koksnes biomasas katlam, kas piemērots granulu kurināmajam izmaksas variē no 3682-5632 EUR;

2) siltumsūknim (dažādu tipu zemes un ūdens siltumsūkņi) izmaksas variē no 7861-20715 EUR;

3) siltumsūknim (gaiss-ūdens tipa) izmaksas variē no 4699 -7898 EUR;

4) siltumsūknim (gaiss-gaiss) izmaksas variē no 1107- 4583 EUR;

5) apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgai atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei izmaksas variē no 2977-11132 EUR;

6) centralizētai siltumapgādes sistēmai izmaksas variē no 6668 - 21450 EUR;

7) saules paneļu sistēmas uzstādīšanai (ar pieslēgumu elektrotīklam) izmaksas variē no 2489 - 11899 EUR.

4. Izskaidrojiet, kā Jūs nodrošinājāt, ka vienības izmaksu standarta likmes, fiksētas summas maksājuma vai vienotu likmju aprēķināšanā tika ietverti tikai attiecināmie izdevumi.

Tirgus izpētes pieprasījuma vēstulēs komersantiem tika nosūtītas vienādas formas aptaujas anketas, kurās tika definētas izmaksu pozīcijas katrai tehnoloģijai, līdz ar to visi komersanti datus iesniedza balstoties uz vienādiem principiem par vienādām pozīcijām. Vienas vienības izmaksu likmēs ir iekļautas tikai tās attiecināmās izmaksu pozīcijas, kas tieši nepieciešamas pasākuma Nr.2.2.3.6. mērķu sasniegšanai - gaisa kvalitātes uzlabošanai. Projektos paredzēts atbalstīt tikai normatīvajiem aktiem atbilstošas iekārtas un sistēmas. Vienas vienības izmaksu likmēs nav iekļautas izmaksu pozīcijas, kas nebūs attiecināmās atbalsta pasākuma īstenošanai.

5. Revīzijas iestādes(-žu) veikts aprēķināšanas metodoloģijas un summu novērtējums, un kārtība, kas nodrošina datu verifikāciju, kvalitāti, vākšanu un glabāšanu

Metodikas vienas vienības izmaksu likmes tika noteiktas saskaņā ar Vispārējās Regulas Nr. 2021/1060 94.panta 2.punktu un metodikā piemērotie aprēķini tika balstīti uz taisnīgu, objektīvu un pārbaudāmu aprēķina metodi atbilstoši tirgus izpētes datiem (cita objektīva informācija).

Pamatojoties uz metodikas izvērtējuma secinājumiem, Revīzijas iestāde var apliecināt atbilstību šādām prasībām nosacījumiem:

1. Aprēķini ir veikti saskaņā ar taisnīgu, objektīvu un pārbaudāmu aprēķina metodi, kuras pamatā ir tādi dati, kas ir:

a) pamatoti ar objektīvu informāciju - tirgus izpēte;

b) vērtējami kā ticami un atbilstoši paredzētajām projekta darbībām.

2. Izdevumu kategorijas/veidi, kas tika piemēroti vienas vienības izmaksu likmes noteikšanā atbilst nosacījumiem, kas noteikti nacionālajos normatīvajos aktos (SAMP 2.2.3.6 MKN). Revīzijas iestāde veica izmaksu kategoriju/pozīciju pārbaudi pret Ministru kabineta noteikumu projektu par SAMP īstenošanu (iesniegts ar VARAM 28.05.2022 e-pastu).

3. Lai arī atbilstoši pieejamai informācijai uz izvērtējuma veikšanas brīdi, pastāv dubultā finansējuma risks SAMP līmeņa ievaros, kad līdzīga veida pasākumi ir pieejami finansējuma saņēmējiem no citiem finansēšanas instrumentiem:

- MK noteikumi Nr.103 "Noteikumi par atbalsta programmu viena dzīvokļa dzīvojamo māju un divu dzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai",

- MK noteikumi Nr.150 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās - atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai" nolikums"

VI sadarbībā ar Atbildīgo iestādi un Sadarbības iestādi nodrošinās darbības dubultā finansējuma risku mazināšanai, tai skaitā attiecīgas pārbaudes projektu apstiprināšanas un izdevumu apstiprināšanas posmā.

4. Noteiktās vienas vienības izmaksu likmes atbilst veiktajiem pieņēmumiem un aprēķiniem, kā arī likmju aprēķinos izmantotajiem datiem.

5. Metodikā ir norādīta pietiekama informācija par metodikas aktualizēšanu - likmju pārskatīšanu tai skaitā aktualizēšanas biežums.

6. Attiecībā uz pasākumiem par datu pārbaudi un kvalitāti, to vākšanu un glabāšanu, kā arī pamatojošo dokumentu uzglabāšanu, ir plānots nodrošināt, ka visi pierādījumi par projekta īstenošanas dokumentāciju un jo īpaši dati un dokumenti par izmaksām un maksājumiem projektu gala saņēmējiem tiks saglabāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2021/1060 69.panta 8.punktu, t.i. sistēmā, kas uzkrāj un glabā attiecīgos datus/dokumentus un nodrošina pietiekamas revīzijas liecības.

Šis novērtējums aptver visus attiecīgos elementus, kas uzskaitīti Komisijas revīzijas dienestu SCO pārbaudes lapas 1. iedaļā.

Tirgus izpētes rezultātā katrai vienībai (izmaksas ar PVN) ir sastādītas sekojošas izmaksu tabulas:

1. Koksnes biomasas katls, kas piemērots granulu kurināmajam
Siltumapgādes iekārtas nominālā jauda (kW)¹⁴¹	Izmaksas par siltumapgādes iekārtas iegādi ar PVN (EUR) atbilstoši uzstādāmās iekārtas jaudai I_iek_. (EUR)	Izmaksas par apkures sistēmas ar sildelementiem (apkures sistēmas infrastruktūra) pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi ar PVN (EUR) atbilstoši uzstādāmās iekārtas jaudai. C (EUR)
6	3682	2977
7	3797	3278
8	3904	3562
9	3996	3833
10	4079	4090
11	4159	4339
12	4241	4588
13	4309	4813
14	4369	5048
15	4428	5264
16	4495	5479
17	4556	5698
18	4591	5902
19	4649	6092
20	4687	6292
21	4758	6505
22	4785	6682
23	4824	6874
24	4878	7057
25	4920	7230
26	4949	7425
27	4999	7579
28	5039	7759
29	5069	7930
30	5088	8095
31	5137	8290
32	5179	8441
33	5212	8625
34	5239	8763
35	5257	8936
36	5314	9104
37	5317	9223
38	5363	9380
39	5402	9532
40	5386	9680
41	5414	9872
42	5438	10012
43	5512	10146
44	5525	10275
45	5535	10454
46	5538	10575
47	5598	10748
48	5593	10861
49	5646	11028
50	5632	11132


2. Siltumsūknis (dažādu tipu zemes un ūdens siltumsūkņi)
Siltumapgādes iekārtas nominālā jauda (kW)¹⁴²	Izmaksas par siltumapgādes iekārtas iegādi ar PVN (EUR) atbilstoši uzstādāmās iekārtas jaudai I_iek. (EUR)	Izmaksas par apkures sistēmas ar sildelementiem (apkures sistēmas infrastruktūra) pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi ar PVN (EUR) atbilstoši uzstādāmās iekārtas jaudai. C (EUR)
6	7861	2977
7	8438	3278
8	8970	3562
9	9462	3833
10	9931	4090
11	10368	4339
12	10797	4588
13	11192	4813
14	11583	5048
15	11963	5264
16	12305	5479
17	12656	5698
18	13004	5902
19	13309	6092
20	13646	6292
21	13947	6505
22	14242	6682
23	14532	6874
24	14822	7057
25	15084	7230
26	15383	7425
27	15625	7579
28	15914	7759
29	16145	7930
30	16391	8095
31	16657	8290
32	16904	8441
33	17133	8625
34	17388	8763
35	17627	8936
36	17851	9104
37	18059	9223
38	18302	9380
39	18481	9532
40	18695	9680
41	18951	9872
42	19141	10012
43	19318	10146
44	19539	10275
45	19751	10454
46	19951	10575
47	20142	10748
48	20321	10861
49	20555	11028
50	20715	11132


3. Siltumsūknis (gaiss-ūdens tipa)
Siltumapgādes iekārtas nominālā jauda (kW)¹⁴³	Izmaksas par siltumapgādes iekārtas iegādi ar PVN (EUR) atbilstoši uzstādāmās iekārtas jaudai I_iek. (EUR)	Izmaksas par apkures sistēmas ar sildelementiem (apkures sistēmas infrastruktūra) pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi ar PVN (EUR) atbilstoši uzstādāmās iekārtas jaudai. C (EUR)
3	4699	1931
4	5086	2314
5	5406	2656
6	5678	2977
7	5927	3278
8	6142	3562
9	6350	3833
10	6539	4090
11	6708	4339
12	6867	4588
13	7018	4813
14	7159	5048
15	7302	5264
16	7437	5479
17	7550	5698
18	7668	5902
19	7798	6092
20	7898	6292


4. Siltumsūknis (gaiss-gaiss)¹⁴⁴
Iekārtas nominālā jauda (kW)	Izmaksas ar PVN par siltumapgādes iekārtām, kas vienas pašas pilnīgi aizstāj esošās siltumapgādes sistēmas patēriņu S, (EUR)
3	1107
4	1373
5	1625
6	1856
7	2084
8	2310
9	2517
10	2719
11	2920
12	3123
13	3316
14	3498
15	3690
16	3873
17	4050
18	4218
19	4403
20	4583


5. Centralizēta siltumapgādes sistēma
Dzīvojamās mājas siltumenerģijas pieprasījuma jauda, (kW)¹⁴⁵	centralizētās siltumapgādes sistēmas (siltummezgla) izveides un pieslēguma projektēšanas izmaksas ar PVN I_sm. (EUR)		centralizētās siltumapgādes sistēmas karstā ūdens sadales sistēmas (karstā ūdens sistēmas infrastruktūra) pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas ar PVN (ja nepieciešams) I_k.ūd. (EUR)	centralizētās siltumapgādes sistēmas apkures sadales sistēmas ar sildelementiem (apkures sistēmas infrastruktūra) pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas ar PVN I_apk.s. (EUR)
10	6668		1815	4090
11	6737		1850	4339
12	6789		1873	4588
13	6850		1903	4813
14	6906		1931	5048
15	6953		1942	5264
16	7002		1975	5479
17	7043		1995	5698
18	7084		2004	5902
19	7134		2023	6092
20	7172		2033	6292
21	7205		2058	6505
22	7234		2076	6682
23	7266		2087	6874
24	7302		2120	7057
25	7348		2118	7230
26	7372		2139	7425
27	7411		2156	7579
28	7431		2168	7759
29	7472		2176	7930
30	7496		2178	8095
31	7505		2213	8290
32	7540		2207	8441
33	7563		2236	8625
34	7571		2222	8763
35	7613		2245	8936
36	7644		2265	9104
37	7664		2283	9223
38	7675		2299	9380
39	7675		2312	9532
40	7717		2323	9680
41	7750		2332	9872
42	7721		2338	10012
43	7794		2341	10146
44	7805		2343	10275
45	7807		2341	10454
46	7801		2338	10575
47	7850		2389	10748
48	7830		2381	10861
49	7867		2372	11028
50	7898		2420	11132
Saules paneļu sistēmas uzstādīšana (ar pieslēgumu elektrotīklam)¹⁴⁶
Iekārtas nominālā jauda (kW)¹⁴⁷		Izmaksas ar PVN par papildu siltumapgādes iekārtām, kas kombinētas ar izvēlēto siltumapgādes risinājumu S, (EUR)
1,0		2489
1,1		2646
1,2		2801
1,3		2951
1,4		3096
1,5		3238
1,6		3377
1,7		3513
1,8		3644
1,9		3777
2,0		3904
2,1		4030
2,2		4154
2,3		4277
2,4		4394
2,5		4512
2,6		4629
2,7		4743
2,8		4858
2,9		4971
3,0		5080
3,1		5190
3,2		5300
3,3		5406
3,4		5512
3,5		5615
3,6		5719
3,7		5825
3,8		5924
3,9		6024
4,0		6127
4,1		6226
4,2		6325
4,3		6419
4,4		6517
4,5		6614
4,6		6707
4,7		6804
4,8		6898
4,9		6991
5,0		7082
5,1		7171
5,2		7264
5,3		7356
5,4		7446
5,5		7534
5,6		7621
5,7		7713
5,8		7801
5,9		7884
6,0		7970
6,1		8056
6,2		8148
6,3		8230
6,4		8311
6,5		8398
6,6		8485
6,7		8562
6,8		8646
6,9		8728
7,0		8809
7,1		8898
7,2		8977
7,3		9054
7,4		9141
7,5		9216
7,6		9298
7,7		9382
7,8		9452
7,9		9533
8,0		9612
8,1		9690
8,2		9767
8,3		9844
8,4		9919
8,5		10005
8,6		10076
8,7		10149
8,8		10230
8,9		10302
9,0		10382
9,1		10451
9,2		10530
9,3		10596
9,4		10673
9,5		10750
9,6		10826
9,7		10901
9,8		10962
9,9		11036
10,0		11109
10,1		11182
10,2		11251
10,3		11322
10,4		11405
10,5		11474
10,6		11542
10,7		11610
10,8		11676
10,9		11756
11,0		11820
11,1		11899

9. Plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts un to plānotais laika grafiks (3.papildinājums)

(456) Programmas ietvaros plānotas šādas stratēģiski svarīgas darbības (projekti) minēto pasākumu ietvaros¹⁴⁸;¹⁴⁹:

1) 1.1.1.2.pasākums "RIS3 pētniecības un inovāciju centri" (2023.g. II cet.);

2) 1.3.1.1.pasākums "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (2024.g. II cet.);

3) 1.4.1.1. pasākums "Platjoslas infrastruktūras attīstība (pēdējā jūdze)" (2024.g. I cet.);

4) 2.1.1.1.pasākums "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t.sk. attīstot ESKO tirgu (daudzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)" (2023.g. II cet.);

5) 2.2.3.6.pasākums "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēma" (2023.g. I cet.);

6) 2.3.1.2.pasākums "Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls" (2024.g. I cet.);

7) 3.1.1.1.pasākums "Dzelzceļa transporta attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos" (2023.g. III cet.);

8) 4.1.1.2.pasākums "P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība" (2023.g. I cet.);

9) 4.1.2.6.pasākums "Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros" (2023.g. I cet.);

10) 4.2.3.1.pasākums "Integrēta "skola-kopiena" sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs" (2023.g. III cet.);

11) 4.2.4.2.pasākums "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" (2023.g. IV cet.);

12) 4.3.3.3. pasākums "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" (2023.g. IV cet.);

13) 4.3.5.1. pasākums "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana" (2024.g. I cet.);

14) 4.4.1.1. pasākums "Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā (inovācijas)" (2023.g. I cet.);

15) 5.1.1.5.pasākums "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to pieejamību, attīstot kultūras pakalpojumus" (2023.g. IV cet.).

Pielikumi:

1) 1.pielikums "Programmas stratēģija: galvenās problēmas un politikas risinājumi (izvērstā versija)" uz 25 lpp.;

2) 2.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.10 (4.1.) Stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai: 5.kritērijs - Jaunatnes nodarbinātības intervences" uz 2 lpp.;

3) 3.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.12 (4.3.) Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos līmeņos" uz 7 lpp.;

4) 4.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.1 (1.1) Valsts vai reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas laba pārvaldība" uz 8 lpp.;

5) 5.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.13 (4.4.) Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā" uz 5 lpp.;

6) 6.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.15 (4.6.) "Stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības un ilgtermiņa aprūpes jomā" uz 4 lpp.;

7) 7.pielikums "Papildus informācija par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas
2021.-2027.gadam ietvaros plānotajām stratēģiski svarīgajām darbībām (projektiem)" uz 7 lpp.;

8) 8.pielikums "Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns" uz 49 lpp.;

9) 9.pielikums "Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna darbībām pieejamā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma, sasniedzamo rādītāju un atbildības sadalījums" uz 3 lpp.;

10) 10.pielikums "Kapacitātes stiprināšanas pasākumi - Administratīvās kapacitātes ceļakarte" uz 9 lpp.;

11) 11.pielikums "Kapacitātes stiprināšanas pasākumi - Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas attīstība" uz 6 lpp.

¹ https://ieej.lv/jeLe9

² Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam | POLSIS (mk.gov.lv)

³ https://ieej.lv/VRdCm, https://ieej.lv/iZht9

⁴ https://ej.uz/akc8

⁵ https://ieej.lv/ED0qg

⁶ RPP

⁷ CSP, 2016

⁸ Reģionālās attīstības indikatoru moduļa dati.

⁹ CSP, 2021

¹⁰ European Innovation Scoreboard 2019

¹¹ NIP

¹² ZTAI

¹³ CSP, 2019.gads

¹⁴ EIS 2019 datubāze https://ieej.lv/Vu9v6

¹⁵ Informatīvais ziņojums "Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu" apstiprināts 12.04.2022.; MK protokols Nr.20 40§)

¹⁶ Digital Economy and Society Index 2020 - 9%.

¹⁷ Digital Economy and Society Index 2020

¹⁸ Pašvaldību sniegtie dati,2020.gada oktobris

¹⁹ https://ieej.lv/2nMjQ

²⁰ https://ieej.lv/2FThA; https://ieej.lv/60xUM

²¹ https://ieej.lv/LSZrr

²² https://ieej.lv/TtZRl

²³ https://ieej.lv/bggp8

²⁴ https://ieej.lv/kzm38

²⁵ https://ieej.lv/bWAm1

²⁶ https://ieej.lv/9RaBR

²⁷ The Forth Work Plan of the North Sea - Baltic Core Network Corridor

²⁸ https://ieej.lv/bk8oH

²⁹ https://ieej.lv/h8yKr

³⁰ https://ieej.lv/wH2bh

³¹ https://ieej.lv/veFPp

³² NEKP, Autotransporta direkcija

³³ https://ieej.lv/2rznO

³⁴ https://ieej.lv/5A6uP

³⁵ https://ieej.lv/n5k2o

³⁶ Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/746a6c77-a9f4-4182-9084-e4ab10484b2e

³⁷ VK 2018.g., "Par sabiedrības līdzdalību valsts un pašvaldību iestāžu darbā"; 2020.g. SKDS , https://ieej.lv/A5uYw

³⁸ Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā 2017, BISS

³⁹ https://ieej.lv/UATSF

⁴⁰ CSP https://ieej.lv/36gzf

⁴¹ OECD dati (2018)

⁴² https://ieej.lv/AD6q8

⁴³ 2018.gads, CSP

⁴⁴ 2018.gads

⁴⁵ https://ieej.lv/vT6IG (skatīt nodevuma 26.-34.lpp).

⁴⁶ SIA PricewaterhouseCoopers Izvērtējuma ziņojums "ES fondu ieguldījumu izvērtēšana informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pasākumu atbalstam 2007.-2013.gada plānošanas periodā un šo ieguldījumu ietekmes noteikšana", 124.

⁴⁷ Digital Economy and Society Index 2020

⁴⁸ https://ieej.lv/NXKh4

⁴⁹ https://ieej.lv/Ptwu7

⁵⁰ https://ieej.lv/rwpCf

⁵¹ https://ieej.lv/vslp1, https://ieej.lv/sADAI

⁵² CSP

⁵³ https://ieej.lv/DzYfQ

⁵⁵ Pieņemot, ka līdz 2026.g.pakāpeniski tiek izbeigta t. s. pirmās paaudzes biodegvielu ieskaite. Latvijā ir plaši pieejami dabas resursi, kas izmantojami videi draudzīgu, viedu, tautsaimniecības attīstībai nozīmīgu materiālu un pakalpojumu radīšanai.

⁵⁶ https://ieej.lv/FQFcK

⁵⁷ https://ieej.lv/wVDp3

⁵⁸ https://ieej.lv/EGfTg

⁵⁹ https://ieej.lv/gpi47

⁶⁰ https://ieej.lv/JbvwY

⁶¹ https://ieej.lv/JJcl8

⁶² https://ieej.lv/huXoW

⁶³ Piemēram, ES kvalitātes zīmogu saņēmušu P&A projektu atbalstīšana no ES fondiem ir sinerģijas mehānisms ar citām ES pētniecības programmām, tādām kā "Apvārsnis Eiropa", Komisijas paziņojums "EPT - pētniecības un inovācijas jaunā ēra", t.sk., ar Eiropas Pētniecības telpas prioritārajām jomām, Eiropas partnerībām un misijām, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu un Erasmus+ programmu Eiropas Universitātes

⁶⁴ Vērtējot RIS 3 pētniecības un inovāciju centru attīstību un izveidi par pamatu tiks izmantos Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvais ziņojums "Par Latvijas dalības aktualizāciju Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma (ESFRI) Eiropas pētniecības infrastruktūru Ceļa kartes konsorcijos" un plānotais nacionālās nozīmes pētniecības infrastruktūras kartējums, kuru plānots izstrādāt 2022.g.

⁶⁵ Atbalsts plānots praktiskas ievirzes un sadarbības (ZI un saimnieciskās darbības veicēji) pētījumu īstenošanai, kas paredz Latvijas tautsaimniecības inovācijas sistēmas kapacitātes un eksportspējas palielināšanu atbilstoši RIS3 stratēģijai. Inovācijas sistēmas kapacitāti tieši palielina to zināšanu pārnese, t.sk., tehnoloģiju tiesību komercializācija, kas iegūtas rūpniecisko pētījumu, tostarp agrīnas stadijas rūpniecisko pētījumu, un eksperimentālo izstrāžu ietvaros. Praktisko pētījumu ietvaros fundamentālie pētījumi atbalstāmi tiktāl, ciktāl to ietvaros iegūst tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamās zināšanas rūpniecisko pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšanai, lai izstrādātu prototipus ar tehnoloģiskās gatavības līmeni TRL 4-5, (atsevišķos gadījumos līdz TRL 7 (uzsākot projektu TRL var būt zemāks, taču ne zemāks par TRL2).

⁶⁶ Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27) apakšpunktu un 18.panta izpratnē.

⁶⁷ Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27) apakšpunktu un 18.panta izpratnē.

⁶⁸Atbilstoši TAPL, vietējās (pašvaldību) klimata pielāgošanās stratēģijas tiek plānotas kā pašvaldību attīstības programmu sastāvdaļa (likuma 22.pants)

⁶⁹ LVĢMC, Sākotnējais plūdu riska novērtējums 2019.-2024.gadam https://ieej.lv/znvgC

⁷⁰ Plūdu riska pārvaldības plāni 2021.-2027.gadam.

⁷¹ https://ieej.lv/Kk76o

⁷² https://ieej.lv/DWKFP

⁷³ https://ieej.lv/ykje9

⁷⁴ Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmā 2021.-2027.gadam (saskaņošanā ar EK)

⁷⁵ Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību

⁷⁶ Dabas aizsardzības pārvalde. (2019) Biotopu direktīvas ziņojums https://ieej.lv/yOo6h

⁷⁷ EK Bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2030. gadam https://ieej.lv/ZDLfi

⁷⁸ Direktīva 2020/2184 par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādātā redakcija) https://ieej.lv/mToBx

⁷⁹ https://ieej.lv/DqW8f

⁸⁰ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra Direktīva 2004/107/EK par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem.

⁸¹ https://ieej.lv/y5vBh

⁸² Mobilitātes punkta nolūks ir atvieglot pāreju no viena transporta veida uz otru, nodrošināt ērtu savienojumu starp galamērķiem un nodrošināt daudzveidīgu atbalsta infrastruktūru (norādes, pārvietošanos atbalstoši pakalpojumi, aplikācijas utt.) "pēdējam kilometram". Mobilitātes punktā koncentrējas vairāki transporta veidi (vilciens, autotransports, sabiedriskais transports), no tā ir izveidota velo un gājēju infrastruktūra līdz apkārtnē esošajiem iepirkšanās, izklaides, atpūtas un citiem pakalpojumiem. Mobilitātes punktu attīstība ietver dalītās lietošanas automašīnu, velosipēdu, skrejriteņu nomas pakalpojumus, viedtālruņa lietotnes, kurās apkopoti sabiedriskā transporta maršruti, transporta veidu pakalpojumi un apkārtnē pieejamie pakalpojumi.

⁸³ https://ieej.lv/hm57c

⁸⁴ Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvais ziņojums "Par speciālās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu"

⁸⁵ Valsts kontroles revīzijas ziņojums Nr. 2.4.1-8/2020 "Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?"

⁸⁶ zemas kvalifikācijas profesijas atbilstoši Latvijas profesiju klasifikatoram ir 8. un 9. profesiju pamatgrupas profesijas - vienkāršās profesijas un iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri

⁸⁷ BD, darba meklētāju un bezdarba RP personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšanas pasākumi tiks īstenoti sākot ar 2026.g. elastības finansējuma ietvaros

⁸⁸ Zaļā infrastruktūra - stratēģiski plānots pilnīgi vai daļēji dabisku teritoriju tīkls kombinācijā ar citiem vides objektiem, kas ir izveidots un tiek pārvaldīts, lai sniegtu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu. Tas ietver zaļās zonas (vai zilās, ja attiecas uz ūdens ekosistēmām) un citus fiziskus elementus sauszemes (tostarp piekrastes) un jūras teritorijās. Avots: https://ieej.lv/tfHmD

⁸⁹ https://ieej.lv/FAGrV

⁹⁰ ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam Pieejams: https://ieej.lv/CUeCh

⁹¹ Prioritāro rīcību programma Natura 2000 tīklam Latvijā (2021-2027). Pieejams: https://ieej.lv/RnbqB

⁹² TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"

⁹³ TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā"

⁹⁴ TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā"

⁹⁵ TPTP 3. darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu"

⁹⁶ TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"

⁹⁷ Mācību programma ietvers atbalstāmā reģiona specifikai un vajadzībām atbilstošus seminārus, darba grupas, konferences, un citus pasākumus pašvaldību un reģionu speciālistu prasmju un zināšanu paaugstināšanai un/vai pār-kvalifikācijai darbam ar klimatneitrālas ekonomikas jautājumiem, veicinot sociālekonomisko seku, kas saistīti ar pāreju uz klimatneitralitāti, mazināšanu.

⁹⁸ Pa vienai mācību programmai katrā no atbalstāmajiem reģioniem.

⁹⁹ TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"

¹⁰⁰ TPTP 3.darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu"

¹⁰¹ Sākotnējā rādītāja vērtība norādīta saskaņā ar KŪDRA2030 un LKA datiem par vēsturisko kūdras ieguves vietu platībām Latvijas reģionos un aprēķinot TPF ietvaros plānoto rekultivēto platību radītās SEG emisijas pirms rekultivācijas pasākumu veikšanas. Mērķa vērtība 2029. gadam parāda rekultivēto platību CO₂ piesaisti pēc pasākumu veikšanas.

¹⁰² Rādītājs parāda CO₂ ietaupījumu

¹⁰³ Mācību dalībnieku skaits. Paredzēts, ka dažādu iemeslu dēļ dalību izglītības programmās uzsāk un nepabeidz 10% izglītojamo. No nodarbinātiem, kas ir ieguvuši jaunu kvalifikāciju 40% strādās uzlabotos darba apstākļos.

¹⁰⁴ Mērķa vērtība (2029) veidojas, sākuma vai atskaites vērtībai, kas izriet no 2014-2020. gada ES fondu plānošanas perioda investīcijām projektos pēc veiktajām ES nozīmes dzīvotņu atjaunošanas darbībām faktiskajās platībās (2021. g. ziņotie dati un kopumā īstenošanā esošajos projektos līdz 2023. gadam), pieskaitot 2. darbības "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana" ietvaros plānoto sasniedzamo vērtību 1500 ha.

¹⁰⁵ Mācību dalībnieku skaits. Pieņemts, ka 10% no visiem iesaistītajiem jauniešiem dažādu iemeslu dēļ mācības nepabeigs un neiegūs kvalifikāciju. 80% no kvalifikāciju ieguvušajiem audzēkņiem sešu mēnešu laikā pēc dalības pārtraukšanas būs nodarbināti, tai skaitā pašnodarbināti

¹⁰⁶ Rezultātus skatīt kumulatīvi. Ir pieļaujams, ka viens speciālists piedalās vairākās aktivitātēs, lai nodrošinātu regulāru zināšanu un prasmju pilnveidošanu, līdz ar to netiek uzskaitīti unikālie dalībnieki. Speciālists var apmeklēt vairākus apmācību pasākumus un katru reizi tiek ieskaitīts kā jauna vērtība (jauns apmeklētājs/ persona)

¹⁰⁷ Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma

¹⁰⁸ Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma

¹⁰⁹ Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma

¹¹⁰ Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma

¹¹¹ Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma

¹¹² Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam 2.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas, tādēļ ir 2.papildinājuma informācija ir iekļauta Programmas 10. un 11. pielikumos

¹¹³ Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam 2.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas, tādēļ ir 2.papildinājuma informācija ir iekļauta Programmas 10. un 11. pielikumos

¹¹⁴ Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma

¹¹⁵ Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma

¹¹⁶ Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma

¹¹⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 19.maija Direktīva Nr. 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti

¹¹⁸ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2018.gada 11.decembra regula Nr. 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013

¹¹⁹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu

¹²⁰ Kā novērtēts riska pārvaldības spēju izvērtējumā, kas prasīts Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā

¹²¹ https://ieej.lv/AHImr

¹²² Padomes 1991.gada 21.maija Direktīva Nr. 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu

¹²³ Padomes 1998.gada 3.novembra Direktīva Nr. 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti

¹²⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 16.decembra Direktīva Nr. (ES) 2020/2184 par dzeramā ūdens kvalitāti

¹²⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra Direktīva Nr. 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu

¹²⁶ Padomes 1992.gada 21.maija Direktīva Nr. 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzību

¹²⁷ Saskaņā ar mērķi, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā un saistītajā (25). apsvērumā (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.)

¹²⁸ Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvas (ES) Nr. 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 22. pantu

¹²⁹ Pieejams šeit: https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi.

¹³⁰ Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīva Nr. 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai

¹³¹ Komisijas 2017.gada 5.janvāra Īstenošanas regula Nr. (ES) 2017/6 attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas Eiropas stratēģisko izvēršanas plānu

¹³² Publiskā apspriešana notika no 2020.gada 10.augusta līdz 2020.gada 9.septembrim: https://ieej.lv/8JtqZ

¹³³ Saskaņā ar likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumos Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" noteikto kārtību un nosacījumiem programma ir plānošanas dokuments, kam ir nepieciešams veikt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu.

¹³⁴ https://ieej.lv/ttnVF

¹³⁵ "KP fondu komunikācijas stratēģijā 2021.-2027.gadam". Stratēģijas izstrāde tiks balstīta uz "ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda komunikācijas stratēģijas 2015.-2023. gadam ieviešanas efektivitātes vidusposma (mid-term) izvērtējumā" secināto.

¹³⁶ Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam 2.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas, tādēļ ir 2.papildinājuma informācija ir iekļauta Programmas 10. un 11. pielikumos.

¹³⁷ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__RC__RCB/RCB010m/

¹³⁸ Iekārta, kas ir atbilstoša Ekodizaina prasībām (EK Regula (ES) 2015/1189)

¹³⁹ Atbalsts paredzēts tikai tādām centralizētajām siltumapgādes sistēmām, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK 2.panta 41.punktā noteiktās efektīvas centralizētās siltumapgādes definīcijas nosacījumiem.

¹⁴⁰ Izmaksas publicētas: https://sadalestikls.lv/lv/cenradis

¹⁴¹ Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem.

¹⁴² Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem.

¹⁴³ Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem.

¹⁴⁴ Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem.

¹⁴⁵ Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem.

¹⁴⁶ Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz desmitdaļai.

¹⁴⁷ Izmaksu aprēķinos izmanto invertora jaudas vērtību. Ja saules paneļu kopējā jauda ir mazāka par invertora jaudas vērtību, aprēķinos izmanto saules paneļu kopējās jaudas vērtību.

¹⁴⁸ Citi pasākumu datumi tiks noteikti pēc konkrētu projektu identificēšanas un apstiprināšanas

¹⁴⁹ Norādīti indikatīvie projektu iesniegumu atlases uzsākšanas termiņi. Detalizētāka informācija iekļauta 7.pielikumā.

Finanšu ministrs J. Reirs

1. pielikums

Programmas stratēģija: galvenās problēmas un politikas risinājumi (izvērstā versija)

1.1. Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas attīstība pēdējos gados

(1) Latvija ir pieredzējusi stabilu izaugsmi un konverģences procesu pēdējās desmitgades laikā, neskatoties uz smago finanšu krīzi 2007.-2009.gadā un tās radītajām sekām. 2019.gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedza 69% no ES vidējā pēc pirktspējas paritātes, iepretim 60% 2008.gadā¹. Tomēr pēdējos gados konverģences tempi, mērot pēc pirktspējas paritātes, ir samazinājušies salīdzinot ar citām jaunajām dalībvalstīm.

(2) Produktivitāte ir augusi no 43,4% no ES vidējā 2014.gadā līdz 49,8% 2019.gadā, tomēr būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja. Šajā pašā laikā atalgojuma kāpums ir bijis krietni straujāks par produktivitātes pieaugumu. Neskatoties uz to, Latvijas uzņēmumu eksporta daļa pasaules tirgos ir pieaugusi.

(3) Investīciju līmenis 2014.-2020.gada periodā nav būtiski audzis. Privātās investīcijas pēc krīzes atguvās ļoti lēni, pozitīvā dinamika atjaunojās tikai 2017.gadā un pēc tam saglabājas ļoti mērena, kas skaidrojams ar zemu kreditēšanas līmeni, kā arī politisko un ekonomisko nenoteiktību tirgos.² Pēdējo piecu gadu laikā investīciju pieaugums Latvijā ir bijis vājš, un produktīvo aktīvu pieaugums ir bijis ievērojami mazāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Bažas rada ilgstoši zemais investīciju līmenis pētniecībā un attīstībā, kas ir priekšnosacījums ilgtermiņā noturīgai izaugsmei.

(4) Iedzīvotāju skaits turpināja samazināties pēdējā desmitgadē par vidēji 1% gadā, it īpaši darbspējīgā vecumā, kas skaidrojams ar emigrāciju uz citām ES valstīm, gan zemu dzimstības līmeni. Šī tendence rada spiedienu uz izaugsmes potenciālu, darba tirgu, kā arī spēju finansēt un uzturēt publisko infrastruktūru un pakalpojumus.

(5) Ienākumu nevienlīdzība nav būtiski mainījusies un tā saglabājas kā viena no augstākajām ES. Nabadzības riskam īpaši pakļauti iedzīvotāji virs 65 gadu vecuma, personas ar invaliditāti, ģimenes, kur bērnu/us audzina viens no vecākiem, bezdarbnieki, īpaši IBD, bezpajumtnieki, kā arī iedzīvotāji ar zemu izglītības līmeni.

(6) Latvijā ir vienas no augstākajām reģionālās attīstības atšķirībām starp OECD valstīm, lai gan pēdējo desmit gadu laikā visstraujākā izaugsme ir bijusi tieši reģionos ārpus Rīgas³. Rīgas plānošanas reģionā IKP uz vienu iedzīvotāju 2016.gadā ir 17 213 euro (135% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju valstī); Kurzemē 74%, Vidzemē 66%, Zemgalē 63%, bet Latgalē 51%.⁴

(7) Šīs reģionālās atšķirības tālāk novērojamas arī attiecībā uz uzņēmējdarbību, nodarbinātību, ienākumu līmeni, kā arī piekļuvi VA, sociāliem pakalpojumiem un kvalitatīvai izglītībai. Reģionālā ekonomika ietekmē darba iespējas un nodarbinātību reģionos. Lai arī tendence ir uzlabojusies, tomēr Latgalē vēl joprojām saglabājas zemākais nodarbinātības līmenis starp visiem reģioniem - 2021. gadā Latgales reģionā nodarbinātības līmenis (56,7%) bija par 9,3 procentpunktiem zemāks nekā Rīgas reģionā (66%)⁵. Darba samaksa ik gadu pieaug visos reģionos, tomēr vidējās darba algas atšķirības starp reģioniem joprojām ir ievērojamas (līdz pat 1,5 reizēm starp reģioniem). Piemēram, Rīgā vidējā darba alga 2021. gadā bija 1 434 euro, kas ir 112% no vidējās darba algas Latvijā, savukārt Latgalē vidējā darba alga bija 896 euro, kas ir 70% no vidējās darba algas Latvijā⁶. Salīdzinot bruto kapitālieguldījumus un ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) ieguldījumus 2019. gadā, reģionālās attīstības atšķirības ir vēl ievērojamākas nekā IKP - bruto kapitālieguldījumi starp Rīgu un Latgali atšķiras līdz pat 18 reizēm, savukārt Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales reģionu kopējā ĀTI ieguldījumu summa 2019. gadā veido vien 10% no Rīgas apjoma⁷.

(8) Reģionālā ekonomika ietekmē darba iespējas un nodarbinātību reģionos. Lai arī tendence ir uzlabojusies, tomēr Latgalē vēl joprojām saglabājas zemākais nodarbinātības līmenis starp visiem reģioniem - 2021. gadā Latgales reģionā nodarbinātības līmenis (56,7%) bija par 9,3 procentpunktiem zemāks nekā Rīgas reģionā (66%)⁸. Darba samaksa ik gadu pieaug visos reģionos, tomēr vidējās darba algas atšķirības starp reģioniem joprojām ir ievērojamas (līdz pat 1,5 reizēm starp reģioniem). Piemēram, Rīgā vidējā darba alga 2021. gadā bija 1 434 euro, kas ir 112% no vidējās darba algas Latvijā, savukārt Latgalē vidējā darba alga bija 896 euro, kas ir 70% no vidējās darba algas Latvijā⁹. Salīdzinot bruto kapitālieguldījumus un ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) ieguldījumus 2019. gadā, reģionālās attīstības atšķirības ir vēl ievērojamākas nekā IKP - bruto kapitālieguldījumi starp Rīgu un Latgali atšķiras līdz pat 18 reizēm, savukārt Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales reģionu kopējā ĀTI ieguldījumu summa 2019. gadā veido vien 10% no Rīgas apjoma¹⁰ .

(9) Ekonomiskā krīze, ko izraisīja COVID-19 pandēmijas ierobežojumi, atstās būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku un sabiedrību. Šobrīd ietekmi ir grūti prognozēt, jo nav skaidrības par pandēmijas attīstību un tālāko potenciālo ietekmi uz pasaules, ES un Latvijas ekonomikām. Līdz šim Latvija ir salīdzinoši sekmīgi ierobežojusi COVID-19 izplatību, kas nozīmē mazāk ierobežojumus ekonomiskai aktivitātei. Pozitīvi vērtējams, ka salīdzinot ar iepriekšējo krīzi Latvijai ir pieejami resursi publisko investīciju veikšanai, lai veicinātu ekonomikas atlabšanu un sabiedrības pielāgošanos jaunajai situācijai. Krīze radīs pārkārtošanos starptautiskajos tirgos un iekšējās ekonomikas struktūrās, kas var sniegt arī iespējas Latvijas ekonomikas attīstībai. Lai šīs iespējas izmantotu, būs nepieciešams ātri reaģēt spējīgs politikas ietvars un atbalsta pasākumu klāsts, t. sk. šīs programmas ietvarā.

1.2. Produktivitāte, inovācijas un prasmes

(10) Lai gan Latvijas P&I sistēma laika periodā no 2014.-2020.gadam ir būtiski palielinājusi efektivitāti un produktivitāti, Latvija raksturota kā mērens inovators Eiropas inovācijas mērījumā¹¹; līdzšinējais inovācijas sniegums nav pietiekams ilgtspējīgas konverģences nodrošināšanai un produktivitātes kāpināšanai.

(12) Latvijas ekonomikas transformācijai uz inovatīvu un zināšanās balstītu ekonomikas modeli ir vairāki šķēršļi:

- P&A intensīvo nozaru zems īpatsvars tautsaimniecības struktūrā;

- zems apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP un salīdzinoši zema produktivitāte;

- apstrādes rūpniecībā dominē zemo un vidēji zemo tehnoloģiju nozares;

- tautsaimniecības struktūru galvenokārt veido mikro, MVU, vienlaikus lielāko ietekmi uz IKP pieaugumu sniedz mid-caps un lielie uzņēmumi, kuru pārvarēšanai ir nepieciešama spēcīga un koordinēta valsts intervence, lai minimizētu ar resursu pārdales procesu saistītas izmaksas un riskus, tādējādi stiprinot valsts un reģionu konkurētspēju¹³.

(13) NEKP kā vienu no 3 stratēģiskiem virzieniem klimata mērķu sasniegšanai nosaka tādas pētniecības un inovāciju attīstības stimulāciju, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu.

(14) Galvenie P&A&I sistēmas izaicinājumi līdz 2027.gadam ir nemainīgi zems P&A&I investīciju līmenis, nepietiekošs cilvēkkapitāls P&A&I publiskajā un privātajā sektorā, īpaši ņemot vērā depopulācijas tendences, zems inovāciju līmenis uzņēmumos, tehnoloģiju pārneses sistēmas stiprināšana un pārvaldības procesu uzlabošana¹⁴.

(15) Latvijas P&I sistēmas pētniecības attīstības un izaugsmes temps ir nepietiekams straujai viedai izaugsmei, un tas tiešā veidā ir saistīts ar zemajiem P&A&I ieguldījumiem, kas 2014.-2020.gada plānošanas periodā bija robežās no 0,44-0,69% no IKP ar zemu privāto investīciju daļu, svārstoties atkarībā no ES fondu ieguldījumiem un būtiski atpaliekot no 2020.gada nacionālā mērķa - 1,5% no IKP.

(16) P&I sektora galvenie izaicinājumi līdz 2027.gadam ir cilvēkkapitāla kvantitatīvas un kvalitatīvas jaudas palielināšana, jo īpaši RIS3 jomās, t.sk. reģionos. Šobrīd Latvijā pētniecībā nodarbināto skaits joprojām ir kritiski zems (gan kopskaitā, gan īpatsvarā valsts kopējā darbaspēka struktūrā), sasniedzot tikai ~50% no ES vidējā līmeņa.

(17) Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zemas pievienotās vērtības produktu liels īpatsvars, augsta resursu intensitāte un sadarbības un integrācijas trūkumu globālajās vērtību ķēdēs.

(18) Inovatīvo mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem ES - 30,3% (2014.-2016.g.), salīdzinot ar vidēji 49,1% ES. Latvijas rūpniecības struktūru galvenokārt raksturo zemo tehnoloģiju uzņēmumi. Latvijas uzņēmumiem ir nepietiekami attīstīta nozaru un starpnozaru savstarpējā sadarbība, īpaši sadarbība ar pētniecības, eksperimentālās izstrādes, pilotēšanas un demonstrācijas institūcijām un izglītības iestādēm, piesaistot studējošos un mācībspēkus inovāciju attīstīšanai Latvijā un ārvalstīs, tāpat novērojama vāja pētījumu rezultātu komercializācijas kapacitāte. Šajā kontekstā būtiski ir stiprināt un intensificēt atbalstu pētījumu rezultātu komercializācijai un tehnoloģiju pārneses procesam.

(19) Zināšanu ietilpīgi pakalpojumi 2017.gadā veidoja gandrīz 50%¹⁵ no kopējā pakalpojumu eksporta un pēdējos gados to daļa nepieaug. Savukārt vidēji augsto un augsto tehnoloģiju produktu daļa kopējā eksportā 2017.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, pieauga gandrīz par 4 procentpunktiem un bija 34,7% (ES vidēji - 56,7%).

(20) P&A&I attīstību un investīcijas, kā arī jaunu uzņēmumu izveidi bremzē pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma pieejamībā saimnieciskās darbības veicējiem visās attīstības stadijās. Plaisa starp komercbanku kreditēšanu un uzņēmumu spēju piesaistīt ārējos finanšu resursus tirgū kopš finanšu un ekonomiskās krīzes ir palielinājusies, kas ilgtermiņā var atstāt negatīvas sekas uz uzņēmējdarbības attīstību, īpaši reģionos.

(21) Lai gan uzņēmēju spēja un vēlme aizņemties ir pieaugusi, faktiskais pieprasījums pēc komercbanku aizdevumiem ir sarucis. Kā galvenie iemesli, lai uzņēmējs nevērstos pie bankas vai finansējuma atteikšanai uzņēmumam joprojām ir minēta nepietiekama naudas plūsma (33%), nepietiekams nodrošinājums (31%), nepietiekams pašu kapitāls (26%), nepietiekama rentabilitāte (16%), kā arī īpašnieka galvojuma trūkums (11%).

(22) Saskaņā ar EM aplēsēm¹⁶, lielie uzņēmumi, kas sastāda 5% no visiem uzņēmumiem, Latvijas tautsaimniecībā ģenerē 90% ienākumu, tomēr arī šajā sektorā augsta riska projekti netiek īstenoti.

(23) Tāpat nozīmīgs izaicinājums ir lielas reģionālās atšķirības kapitālo ieguldījumu apmēros starp Rīgas, Pierīgas reģionu un pārējiem reģioniem Latvijā. Augstākie kapitālie ieguldījumi uz vienu nodarbināto ir Pierīgā, bet zemākie Latgalē.

(24) Balstoties uz pašvaldību aptauju reģionos, saglabājas stabils uzņēmēju pieprasījums pēc infrastruktūras (t.sk. ēku, inženierkomunikāciju, transporta infrastruktūras attīstība un laukumu sakārtošana teritorijās uzņēmējdarbības veikšanai) ¹⁷. Šīs infrastruktūras nepietiekamība kavē uzņēmumu iespējas vairāk investēt produktu un pakalpojumu attīstībā ārpus Rīgas aglomerācijas. Tāpēc reģionālās ekonomikas attīstībā būtiska loma ir pašvaldībām kā vietējās attīstības līderiem, kas sadarbībā ar uzņēmumiem veido uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, noņemot slogu uzņēmumiem un dodot tam iespēju novirzīt savas investīcijas produkta attīstībai. Tāpat iecerēts nostiprināt plānošanas reģionu lomu zināšanu un inovācijas attīstībai, ņemot vērā to kapacitāti un iestrādes inovācijas veicināšanā, kā arī iespējas piemērot reģiona vajadzībām atbilstošus risinājumus. Šajā kontekstā, sinerģijā ar nacionālās inovācijas sistēmas izveidi un darbību, plānots rast atbalstu plānošanas reģioniem reģionālās inovāciju un zināšanu sistēmas izveidei un darbībai, nolūkā veicināt reģionā esošo iestāžu un uzņēmumu ciešāku sadarbību inovācijas attīstībā, reģiona specializācijai nepieciešamo augsti kvalificētu speciālistu piesaistei (sadarbībā ar zinātnes un izglītības iestādēm veicinot nepieciešamo izglītības programmu izveidi), produktīvu uzņēmumu ar augstu pievienoto vērtību attīstību reģionos, sekmējot reģionu līdzsvarotu attīstību un mazinot iedzīvotāju aizplūšanu.

(25) Saskaņā ar OECD datiem (2018) tūrisms un saistītās nozares ir būtiska daļa no Latvijas ekonomikas, veidojot 5% no kopējā eksporta un 8,5 % no kopējās nodarbinātības. Lai radītu pozitīvu ietekmi uz teritoriju ilgtspēju un dzīves kvalitātes uzlabošanu, būtiska ir kultūras infrastruktūras tālākā attīstība, kā arī inovatīvu un digitālu risinājumu integrēšana satura veidošanā. Ieguldījumi veicami teritorijās, kur jau pastāv veiksmīgas tūrisma stratēģijas (pašvaldības vai plānošanas reģiona attīstības programmas sastāvdaļa), kā arī sekmīgi sadarbības tīkli. Lai stiprinātu investīciju efektivitāti un nodrošinātu vides, sociālo un ekonomisko ilgtspējību, veicot investīcijas būtiski integrēt pašvaldības vai plānošanas reģiona attīstības programmās Eiropas Zaļā kursa un iniciatīvas Eiropas Jaunais "Bauhaus" principus un Starptautiskā kultūras pieminekļu un ievērojamu vietu padomes izstrādātos kvalitātes principus Eiropas Savienības finansētiem pārveidojumiem, kas var ietekmēt kultūras mantojumu. ANO PTO "Ziņojumā par tūrismu un kultūru sinerģiju" rezultātiem var aprēķināt, ka Latviju 2017.gadā varētu būt apmeklējuši 760,3 tūkst. kultūras tūristu, kas ir 39%. Vienlaikus joprojām saglabājas augsts neizmantots potenciāls izmantoto kultūras pieminekļu ekonomiskās attīstības potenciālu pilsētās un novados. Nozīmīgs tūrisma potenciāls saglabājas Latvijas piekrastei, kur saskaņā ar 2015.gada publiskās infrastruktūras apsekojumu aptuveni 80% no piekrastes garuma tūrisma infrastruktūras kapacitāte un kvalitāte ir nepietiekama.¹⁸

(26) Latvijas kopējo P&A&I stratēģiju, t.sk. RIS3, nosaka NIP, un RIS3 mērķi un stratēģiskie virzieni, kas integrēti ZTAIP. NIP virsmērķis ir 2030.gadā:

- eksporta apjomu palielināt līdz 29,8 mljrd. euro gadā;

- izdevumu apjoma pētniecības un attīstības darbībām palielināt līdz 776 miljoniem euro gadā.

(27) Ņemot vērā ierobežotos resursus, investīcijas 1.politiskajā mērķī P&A&I sistēmas attīstībai plānots veikt atbilstoši RIS3. RIS3 mērķis ir palielināt inovācijas kapacitāti, kā arī veidot inovācijas sistēmu, t.sk. reģionālā līmenī, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu tautsaimniecībā. Tā ietvaros tiks palielināta Latvijas P&I kopējā kapacitāte, tiks turpināta P&A pārvaldības pilnveide un tiks veikta RIS3 stratēģisko vērtības ķēžu ekosistēmu attīstīšana, kuras pamatā ir strukturēts dialogs un koordinēta rīcība visu iesaistīto pušu starpā (privātā, publiskā un akadēmiskā sektora partneru tīkls), veidojot efektīvas sadarbības platformas katrā RIS3 jomā, atbalstot jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā.

(28) Papildus finansējuma pieejamībai, uzņēmumu ilgtermiņa investīciju lēmumus un attīstības virzienus ietekmē augsti kvalificēta darbaspēka un prasmju trūkums, kas ir īpaši akūts STEM jomās, kā arī RIS3 sektoros. Īpašs augsti kvalificētu darbinieku trūkums novērojams IKT, būvniecības, veselības, izglītības un zinātnes sektoros. Tajā pašā laikā novērojams paaugstināts bezdarba līmenis, īpaši ārpus ekonomiskās aktivitātes centriem, kas norāda gan uz reģionālo nesabalansētību un reģionālās mobilitātes izaicinājumiem, gan uz prasmju neatbilstību darba tirgus vajadzībām. Bezdarba paaugstināšanos veicinājusi arī COVID-19 ietekme.

(29) Latvija pārsniedz ES vidējo rādītāju attiecībā uz digitāliem publiskiem pakalpojumiem, tāpat arī 83% interneta lietotāju izmanto šos pakalpojumus iepretim ES rādītājam 67%, vienlaikus tikai trīs no šiem digitālajiem pakalpojumiem pieejami pārrobežu izmantošanai. Latvijas uzņēmumi ir vienā no pēdējām vietām ES attiecībā uz produktu un pakalpojumu pārdošanu patērētājiem izmantojot digitālos rīkus¹⁹, kas skaidrojams ar augsti kvalificētu speciālistu trūkumu un zemām vispārējām digitālām prasmēm, kā arī Latvijā pieejamā koplietošanas digitālā infrastruktūra nepietiekami atbalsta uzņēmumu digitalizāciju.

(30) Latvijā ir zems sabiedrības un darbaspēka digitālo prasmju līmenis, kas ierobežo inovācijas potenciālu uzņēmumos, kavē dalību mūžizglītības, kultūras, pilsoniskās līdzdalības un bezdarbnieku dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos, kas ir un tiks digitalizēti. Latvijas iedzīvotājiem trūkst visu līmeņu digitālās prasmes un vērojams zems IKT speciālistu īpatsvars darbaspēkā. Tikai 43% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir digitālās pamatprasmes (58% ES kopumā), un IKT speciālisti veido nelielu darbaspēka daļu (1,7% salīdzinājumā ar 3,9% ES, savukārt IKT speciālistes sievietes procentuāli no nodarbināto sieviešu skaita ir tikai 0,5% salīdzinājumā ar 1,4% ES)²⁰.

(31) Zināšanu ietilpīgā ekonomikā sabiedrības zināšanu, t.sk. personisko prasmju līmenis ir "izejviela" un galvenais dzinulis ekonomikas attīstībai, kam nepieciešama ilgtermiņa pieeja visos izglītības līmeņos. Lai nodrošinātu noturīgu un ilgtspējīgu ražīguma pieaugumu un ekonomikas attīstību, būtiski ir attīstīt vajadzīgās prasmes (gan personiskās, gan profesionālās) un sistēmas pielāgošanās darba tirgus vajadzībām. Ņemot vērā demogrāfiskās attīstības tendences un sarūkošo iedzīvotāju skaitu, svarīga ir esošo resursu efektīva izmantošana, t.sk. iedzīvotāju prasmju kapacitātes attīstīšana (vieda sabiedrība), kas ir priekšnoteikums produktivitātes celšanai.

(32) Izglītībai ir svarīga loma demokrātiskas sabiedrības veidošanā un valstij ir būtiski nodrošināt vienlīdzīgu pieeju izglītībai visiem tās iedzīvotājiem, t. sk., mazāk aizsargātām sabiedrības grupām un personām ar invaliditāti, nodrošinot iespējas īstenot savu potenciālu. Latvijā iekļaujoša izglītība ir definēta kā process, kurā tiek nodrošinātas atbilstošas visu izglītojamo daudzveidīgās vajadzības, palielinot ikviena izglītojamā līdzdalības iespējas mācību procesā, kultūrā un dažādās kopienās un samazinot izslēgšanas iespējas no izglītības un izglītības ieguves procesa.

(33) Izglītībā nākamo septiņu gadu laikā ir plānots nodrošināt pietiekamu pedagoģisko un atbalsta personālu bērniem un jauniešiem, kuriem tas ir nepieciešams dažādu apstākļu dēļ. Plānots virzīties uz divu pedagogu nodrošināšanu vispārizglītojošajās skolās prioritāri 1.-3. klašu grupā ar lielu izglītojamo skaitu un klasēs, kurās ir skolēni ar speciālām vajadzībām, kā arī pārskatīt kārtību, kādā aprēķina valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un risināt atbalsta personāla (speciālais pedagogs, skolotājs logopēds, sociālais pedagogs, izglītības psihologs, pedagogs karjeras konsultants) pieejamību gan pirmsskolas, gan vispārējās izglītības iestādēs.

(34) Vispārējās izglītības skolu tīkla izmaiņas Latvijā būtiski ietekmē demogrāfiskā situācija, ekonomiskā attīstība, nodarbinātības un migrācijas tendences. Vidējās izglītības pakāpē tiek turpināta reģiona un novada demogrāfiskajai situācijai atbilstoša izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, ņemot vērā izglītības iestāžu kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus un tādējādi sekmējot līdzvērtīgas iespējas izglītības programmu apguvei, kā arī efektīvu izglītības iestāžu infrastruktūras un cilvēkkapitāla resursu izmantošanu. Valstij paredzot nosacījumus izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai pašvaldībās, tiek veicināta pāreja uz plašāku un stratēģisku personalizētas izglītības piedāvājumu, sekmējot pilnveidotā mācību satura kvalitatīvu ieviešanu, kā arī risinot ar izglītības pārvaldību saistītos izaicinājumus, kā piemēram, atbalsta speciālistu un pedagogu nodrošinājums, darba samaksas jautājumi, skolu profesionālā atbalsta vienmērīgs nodrošinājums.

(35) Valstij paredzot nosacījumus izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai pašvaldībās, tiek veicināta pāreja uz plašāku un stratēģisku personalizētas izglītības piedāvājumu, sekmējot pilnveidotā mācību satura kvalitatīvu ieviešanu. Pilnveidotā vispārējās izglītības mācību satura īstenošana rada pieprasījumu pēc inovatīva un informatīvi atvērta mācību procesa klasē un elektroniskajā vidē. Lai to īstenotu un sasniegtu valsts izglītības standartos noteikto mērķi lietpratīga skolēna attīstībai, ir nepieciešama izglītības iestāžu resursu modernizācija mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai (digitālie risinājumi, aprīkojums STEM jomas mācību priekšmetu apguvei u.c.), nodrošinot augstas kvalitātes un mūsdienu prasībām atbilstošu izglītības programmu pieejamību, tādējādi paaugstinot izglītojamo kompetences. Pārvietojamie digitālie risinājumi un STEM aprīkojums sniegs tūlītēju atbalstu izglītojamiem mācību procesā jebkurā izglītības iestādē. Atsevišķos gadījumos iespējami mācību vides uzlabojumi digitālo risinājumu un STEM aprīkojuma izvietošanai, tostarp izvērtējot attiecīgās izglītības iestādes atbilstību ilgtspējas kritērijiem.

(36) Vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā un pilnveidotā satura izstrādē un ieviešanā tiek ņemtas vērā iekļaujošās izglītības vajadzības, risinot pedagogu un atbalsta personāla pieejamības jautājumus, ir nodrošināti mācību līdzekļi izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, attīstītas un ieviestas metodikas, regulāri izglītoti pedagogi par iekļaujošās izglītības jautājumiem, kā arī plānoti digitāli u.c. atbalsta risinājumi iekļaujošas izglītības īstenošanai mācību procesā. No 2020. gada 1. septembra iekļaujoši tiek īstenotas speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām, kustību traucējumiem, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem. Vienlaikus, ņemot vērā speciālās izglītības iestāžu rīcībā esošos materiāltehniskos un cilvēku resursus izglītības nodrošināšanā atbilstoši izglītojamo vajadzībām, plānots saglabāt daļu speciālās izglītības iestāžu, lai nodrošinātu speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kā arī izglītojamiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem. ES fondu atbalsts speciālās izglītības pieejamībai un mācību vides modernizēšanai plānots, vērtējot ieguldījumu efektivitāti atbilstoši speciālās izglītības iestāžu ilgtspējas nosacījumiem, nodrošinot resursu koncentrāciju un paaugstinot izglītības kvalitāti. Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam indikatīvi plānotais speciālās izglītības iestāžu skaits 2027.gadā ir 25-30 salīdzinot ar 44 iestādēm 2021.gadā. Speciālās izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācijai un pieejamības uzlabošanai paredzēts speciālās izglītības iestāžu resursu efektivitātes un izglītojamo vajadzībām atbilstoša izglītības pakalpojuma izvērtējums.

(37) Pēdējo gadu izglītības kvalitātes vērtēšanas procesa rezultāti norāda, ka atsevišķos iekļaujošās izglītības aspektos lauku izglītības iestādes ir sekmīgākas, nodrošinot iekļaujošas izglītības, t.sk., speciālās izglītības, īstenošanu, bet pilsētu skolās vidēji ir augstāki mācību sasniegumi, lai gan kopumā izglītības iestādes pilsētās mazāk velta pūles dažādu izglītojamo sekmīgai iekļaušanai savā vidē. Izglītības iestādēm laukos liels izaicinājums ir atbilstošas kvalifikācijas atbalsta personāla pieejamība. Savukārt visās izglītības iestādēs būtiskākais izaicinājums ir izglītības iestāžu administrācijas komandas prasme vadīt dažādību un īstenot sekmīgu pārmaiņu vadību, pedagogu zināšanas un prasme pielāgot ikdienas izglītības procesu dažādām skolēnu vajadzībām skolā. ES fondu atbalsts sekmēs profesionālās kompetences pilnveidi pedagogiem un labās prakses piemēru izplatīšanu, tostarp iekļaujošas izglītības īstenošanai. Svarīga loma ir daudzveidīgai mācīšanās pieredzei un sociāli emocionālajai labbūtībai ģimenē un izglītības iestādē. Ierobežota piekļuve radošiem, kultūras vai vērtīborientētiem resursiem, it īpaši agrīnā vecumposmā, mazina iespējas izglītojamajiem būt aktīviem sava mācīšanās procesa un rezultāta veidotājiem un izdarīt kvalitatīvu izvēli izglītības turpināšanai. Ņemot vērā pašvadītas mācīšanās nozīmi pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvā apguvē, tiek veicināta izglītojamo piekļuve daudzveidīgākiem mācību resursiem un mācīšanās formām. Tāpat kā nacionālā finansējuma ietvaros tiek nodrošinātas vienādas iespējas mācību satura apguvei, tā arī ES fondu pasākumos izglītojamajiem paredzēts segt ar mācību satura apguves dažādošanu saistītās izmaksas neatkarīgi no viņu ģimenes vai izglītības iestādes sociāli ekonomiskā stāvokļa.

(38) Lai nodrošinātu mērķtiecīgu iekļaujošas izglītības atbalstu un piekļuvi kvalitatīvai neformālajai izglītībai, kas lielākoties atkarīga no ģimenes sociāli ekonomiskās situācijas, ES fondu investīcijas plānotas mazāk labvēlīgā situācijā esošām grupām - bērniem ar speciālām vajadzībām, bērniem ar mācību grūtībām, bērniem no nabadzības riskam pakļautām ģimenēm, reemigrantu, imigrantu un bēgļu bērniem, romu bērniem u.c., veicinot viņu integrāciju sabiedrībā un mazinot šķēršļus izglītības ieguvei, kurus rada veselības, ekonomiskie, sociālie vai ģeogrāfiskie faktori. Stiprinot izglītības iestāžu sadarbību ar vecākiem tiks veicināta sabiedrības izpratne par iekļaujošas izglītības jautājumiem, bet sadarbībā ar vietējo kopienu veicināta bērnu un jauniešu iekļautība, emocionālā labizjūta un piederība.

(39) Lai arī Latvijas izglītojamo prasmju līmenis kopumā atbilst OECD valstu vidējiem rādītājiem, tomēr novērojams, ka Latvijā ir neliels izglītojamo īpatsvars ar augstiem mācību rezultātiem un augsts izglītojamo īpatsvars ar zemiem mācību sasniegumiem (PISA 2018 dati). Veids, kā paaugstināt zināšanu un prasmju līmeni ir dažādot izglītības satura apguves formas, t.sk., ārpus izglītības iestādes vai mācību stundām, saistot gūtās zināšanas ar praktisku pieredzi. Izglītojamo iesaiste interešu un neformālajā izglītībā sekmē mācīšanās prasmju pilnveidi, dzīvei nepieciešamu iemaņu un prasmju apguvi, socializēšanos, jaunas pieredzes iegūšanu, kā arī mazina sociālās atstumtības risku, veicinot vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai.

(40) Iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītībā Latvijā joprojām ir zemā līmenī (2018.gadā 6,7%), kas kavē sabiedrības pielāgošanos strukturālām pārmaiņām ekonomikā un jaunu iespēju izmantošanu. Tāpat pilnīgi netiek izmantots jauniešu, kas neiesaistās darba tirgū un mācībās, potenciāls. ES fondu investīcijas plānotas jauniešu un pieaugušo dalības izglītībā palielināšanai, jo īpaši iedzīvotāju grupām, kas mazāk iesaistās mācībās, tostarp nodarbinātajiem zemas kvalifikācijas profesijās, elastīga prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespēju piedāvājuma attīstībai, uzlabojot darbaspēka darbspēju un digitālo prasmju līmeni, kā arī ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas pieaugušo izglītības finansējuma sistēmas izveidei.

(41) Augstākajā izglītībā novērojams, ka Latvijas augstskolas ir uzlabojušas savu sniegumu, tomēr joprojām nav pietiekoši konkurētspējīgas starptautiski, kā arī neizmanto savu potenciālu inovāciju veicināšanā ekonomikā. Līdz ar to svarīgi ir turpināt uzsāktās reformas augstskolu pārvaldībā, viedās specializācijas stiprināšanai, sadarbībai ar industriju un infrastruktūras modernizēšanā.

(42) Samazinoties iedzīvotāju un studējošo skaitam, nav iespējams par valsts līdzekļiem uzturēt gandrīz 30 valsts dibinātu AII, vienlaikus nodrošinot konkurētspējīgu izglītības kvalitāti visās 54 Latvijas AII.²¹ Lai mazinātu augstākās izglītības sadrumstalotību ar mērķi kāpināt kvalitāti, starptautisko konkurētspēju un resursu efektīvu izmantošanu, investīcijas AII iekšējai un ārējai konsolidācijai plānotas AF plāna Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reformas investīciju ietvaros.

(43) Ne mazāk svarīgi izaicinājumi ir pirmsskolas izglītībā, kur saglabājas būtiskas rindas uz pašvaldības PII²². Atsevišķās pašvaldībās rindā ir 40-50% no visiem pirmsskolas vecuma bērniem, kas kavē bērnu sagatavotību skolai un liedz vecākiem pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū un apmācībās, kā arī ietekmē mazāk labvēlīgo grupu - iedzīvotāju ar mazākiem ienākumiem bērnu piekļuvi pirmsskolas izglītībai. Problēmas risināšanai nepieciešami ieguldījumi publiskās pirmsskolas izglītības infrastruktūrā un materiāltehniskās bāzes pilnveidošanā, t.sk. digitālā aprīkojuma iegādei, un pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībā.

(44) Latvijas izglītības sistēma saskaras ar pedagogu novecošanos. Izglītības iestādēs strādā 46% pedagogu, kuru vecums ir 50 gadi un vairāk. 9% pedagogu ir vecumā līdz 30 gadiem, nepastāv efektīvas atbalsta sistēmas, tas negatīvi ietekmē mācībspēku kapacitāti un atbilstošas modernas profesionālās spējas nodrošināt augstas kvalitātes izglītību. Tāpēc jāsekmē profesionālās kompetences pilnveide pedagogiem un atbalsts jaunajiem pedagogiem uzsākot darbu izglītības iestādē.

(45) Augstākminētie izglītības sistēmas rādītāji negatīvi ietekmē iedzīvotāju iespējas tālākos izglītības posmos iegūt darba tirgū pieprasītas prasmes, tādēļ būtiski ir veicināt mūžizglītības kultūru: palielinot informētību par pieaugušo izglītību, samazinot šķēršļus pieaugušo izglītībai, paplašinot un veidojot mūžizglītības piedāvājumu kompetenču celšanai atbilstoši darba tirgus pieprasījumam.

(46) Ņemot vērā augstākminētos izaicinājumus, investīcijas tiek plānotas 1.1.1, 1.2.2, 1.2.3, 1.1.2., 4.2.1, 4.2.2., 4.2.3., 4.2.4. un 5.1.1.SAM, piesaistot ERAF un ESF+ finansējumu, t.sk. veicot integrētus ieguldījumus atbilstoši reģionu vajadzībām un attīstības iespējām. Prasmju attīstīšana 1.politikas mērķī tiek fokusēta uz Latvijas viedajai specializācijai un industriālajai pārejai nepieciešamo prasmju attīstīšanu, t.sk., paaugstinot visu nozaru digitālo ietilpību un kompetenci vidēja un augsta līmeņa digitālajām prasmēm, savukārt 4.politikas mērķī uz pamatprasmju, vispārējo prasmju un profesionālo prasmju celšanu.

(47) P&I ieguldījumiem paredzēta sinerģija ar tādām nozīmīgām ES programmām kā "Apvārsnis Eiropa", "Digitālā Eiropa", Erasmus+ un InvestEU - gan veidojot atbilstošu dalības kapacitāti, gan paredzot investīciju papildinātību un iniciatīvu mērogošanu. Investīcijām izglītībā paredzēta sinerģija ar ES programmām Erasmus+, Eiropas Solidaritātes korpuss un InvestEU, t.sk., ņemot vērā Eiropas Zaļā kursa prioritātes un mērķus, kā arī REACT-EU un AF plāna komponentes "Digitālā transformācija", un "Nevienlīdzības mazināšana" un "Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma" investīcijām. Ņemot vērā, ka digitālās transformācijas īstenošanai plānots piesaistīt finansējumu no dažādiem pieejamajiem finanšu avotiem, būtiska loma ir ieguldījumu demarkācijai un pārkāšanās riska novēršanai. Demarkācijas uzraudzība tiek nodrošināta jau plānošanas posmā, ņemot vērā KP un AF plāna plānošanas dokumentu paralēlo virzību, kā arī tā tiks nodrošināta tālāk ieviešanas nosacījumu izstrādes posmā.

(48) Finanšu instrumenti aptvers visu 1.politikas mērķa specifiskos atbalsta mērķus un tiks izveidoti atbilstoši finanšu pieejamības tirgus nepilnību analīzē, t.sk. teritoriālā skatījumā, noteiktajam, kuras ietvaros cita starpā tika izvērtētas arī finanšu instrumentu izmantošanas iespējas zinātnē un inovāciju komercializācijā.

1.3. Klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība

(49) Latvijas būtiskākie izaicinājumi saistībā ar vides ilgtspēju ir oglekļa mazietilpīga, resursu efektīva un klimatnoturīga attīstība, lai sasniegtu klimata (t.sk., 2050.gada klimatneitralitātes), enerģētikas, piesārņojuma samazināšanas (jeb nulles piesārņojuma), ūdeņu stāvokļa un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanās, atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas mērķus, kā arī virzītos uz ES Zaļā kursa ieviešanu. Arī EK 2019. un 2020.gada specifiskās rekomendācijas aicina dalībvalstis virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, ilgtspējīgu transportu, resursu efektivitāti un ēku energoefektivitāti. Papildus tam, ES padomes rekomendācijas (2022.g.) aicina samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā un dažādot fosilā kurināmā importu, paātrinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu, nodrošinot pietiekamu starpsavienojumu jaudu, dažādojot enerģijas piegādes un maršrutus un samazinot kopējo enerģijas patēriņu, izmantojot vērienīgus energoefektivitātes pasākumus. Latvijas valdība ir apstiprinājusi stratēģiju, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķi līdz 2050.gadam, klimata aspektus integrējot visās politikas jomās. Savukārt NEKP iezīmē sasniedzamos mērķus līdz 2030.gadam un virzienus klimata mērķu sasniegšanai: 1) veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību; 2) nodrošināt resursu, it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju energoresursiem visām sabiedrības grupām. Lai veicinātu Latvijas virzību uz klimatneitralitāti un klimatnoturību, nepieciešams īstenot virkni pasākumu, ko nosaka Latvijas starptautiskās saistības un kas iezīmēti NEKP, "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030. gadam" un "Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050". gadam. Tāpat arī "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030.gadam" nosaka rīcības, lai samazinātu gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Programmas īstenošanā tiks ievērots klimatdrošināšanas princips²³, novēršot infrastruktūras neaizsargātību pret iespējamo klimata ilgtermiņa ietekmi, vienlaikus nodrošinot arī investīciju īstenotāja novērtējumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma un ievainojamības pret klimata pārmaiņām un risku apskatu infrastruktūras jomā, un nepieciešamības gadījumā iekļaujot to projektu vērtēšanas kritērijos. Līdzsvarotas un taisnīgas klimata politikas ieviešanai, nozares klimatneitralitātes centienu sasniegšanā integrēs arī ANO ilgtspējīgas attīstības caurviju principu "Neatstāt nevienu aiz muguras", kas sasaucas ar horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" ietvaros noteiktajām prasībām, savlaicīgi novēršot riskus ienākumu nevienlīdzības un pieaugošas nabadzības dimensijās.

(50) Lai arī Latvijas AER enerģijas īpatsvars ir viens no augstākajiem ES (>40% 2018.gadā), tomēr atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā saules elektroenerģijas īpatsvars ir tikai 0,09%, bet moderno biodegvielu/ biometāna ražošana un izmantošana Latvijā 2019.gadā nenotika vispār. Lai sasniegtu ambiciozo nacionālo atjaunojamās elektroenerģijas mērķi 60%, nepieciešams turpināt attīstīt pieejamo potenciālu dažādu ne-emisiju AER, piem., vēja, saules un ģeotermālās enerģijas (siltumsūkņi), biomasas un biogāzes, izmantošanā, vienlaikus ievērojot, ka atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvara palielinājums nodrošina arī atjaunojamās transporta enerģijas īpatsvara palielinājumu. Ir arī liels potenciāls dažādu ne-emisiju AER tehnoloģiju (elektroenerģijas vai siltumenerģijas un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanai) uzstādīšanai daudzdzīvokļu ēkās. Tiek atbalstīta fosilo energoresursu tehnoloģiju nomaiņa ar AER jaudām vai bezizmešu tehnoloģijām, bet netiek atbalstīta esošas AER jaudas vai pieslēguma AER jaudām aizstāšana ar citu AER un / vai paralēlu sistēmu veidošana. Vienlaikus saules elektroenerģijas ražošanas iekārtas netieši veicinātu atjaunojamās siltumenerģijas ražošanu, ja saules elektroenerģija tiek izmantota siltumsūkņu darbības nodrošināšanā.

(51) SEG emisiju struktūrā Latvijā salīdzinot ar citām ES valstīm ir novērojams zems ETS sektora emisiju īpatsvars (tikai 22,3% 2018.gadā). Saskaņā ar 2020.gada SEG inventarizāciju ne-ETS sektorā lielākais SEG emisiju avots 2018.gadā ir transports (37%), kam seko lauksaimniecība (29%) un ēku sektors (~20%). Minētie rādītāji SEG emisiju struktūrā kā lielāko izaicinājumu klimatneitralitātes sasniegšanai un SEG emisiju samazināšanai iezīmē transporta un ēku pāreju uz AER, kur nepieciešamas būtiskas investīcijas. Savukārt tikai ēku sektorā īstenotie energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi var nedot vēlamo ne-ETS sektora SEG emisiju samazinājumu, jo lielākā daļa Latvijas ēku izmanto ETS iekārtās saražoto siltumenerģiju.

(52) Transporta sektorā ir ļoti zems AER īpatsvars, kas ir viens no zemākiem rādītājiem Eiropā. Mērķis 2020.gadam ir 10% AER īpatsvars transporta sektorā, bet 2018.gadā tas bija tikai 4,7%, kas būtiski ietekmē arī gaisa kvalitāti atsevišķās Latvijas pilsētās. Tas saistāms arī ar faktu, ka vairāk nekā 93% Latvijas autoparka veido ar fosilo degvielu darbināmi transportlīdzekļi; ar dīzeļdegvielu darbināmu transportlīdzekļu ir 65,5%, kamēr ar elektrību darbināmi transportlīdzekļi 0,1%.

(53) Eiropas Zaļais kurss norāda, ka transporta izmaksām būtu jāatspoguļo tā ietekme uz vidi un veselību, ka būtu jāizbeidz subsidēt fosilās degvielas. Līdztekus ES būtu jāpaātrina ilgtspējīgu alternatīvo degvielu ražošana un ieviešana. Līdz 2025. gadam būs vajadzīgs aptuveni viens miljons publiski pieejamu uzlādes un degvielas uzpildes staciju, kas apkalpos 13 miljonus bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu, kuri gaidāmi uz Eiropas autoceļiem. Arī Latvijā ir jāturpina darbs pie alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstīšanas un šo degvielu izmantošanas popularizēšanas.

(54) Direktīvā 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu ir noteikts kopēju pasākumu satvars šādas infrastruktūras ieviešanai ES. Tajā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka ir izveidots atbilstošs skaits publiski pieejamu uzlādes punkti, lai nodrošinātu transportlīdzekļu brīvu pārrobežu kustību TEN-T tīklā. Eiropas Revīzijas palāta savā īpašajā ziņojumā par uzlādes infrastruktūru norādījusi, ka joprojām pastāv šķēršļi ceļošanai pa ES ar ETL un ka ir jāpaātrina uzlādes infrastruktūras ieviešana TEN-T tīklā. Lielas noslodzes ETL ir vajadzīga pilnīgi citāda uzlādes infrastruktūra nekā mazas noslodzes transportlīdzekļiem. Lai nodrošinātu pilnīgu savienojamību visā TEN-T tīklā jāievieš arī pietiekams skaits lielas noslodzes transportlīdzekļiem paredzētu publiski pieejamu ātrās uzlādes punktu. TEN-T pamattīklā katrā braukšanas virzienā ne vairāk kā 60 km intervālā jābūt publiski pieejamiem uzlādes parkiem, kas paredzēti lielas noslodzes transportlīdzekļiem.

(55) Ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšana ir viens no būtiskākajiem šī brīža transporta nozares izaicinājumiem. Viens no risinājumiem, kas ietverts programmā, ir mobilitātes punktu izveide, lai nodrošinātu ērtus un integrētus dažāda transporta veida savienojumus vienkopus, veicinot reģionu sasniedzamību un mainot iedzīvotāju pārvietošanās paradumus.

(56) Ņemot vērā, ka pilsētas mērogā sabiedriskajam transportam ir daudz lielāka pārvadājumu kapacitāte nekā privātajām automašīnām, ir būtiski attīstīt iedzīvotājiem ērtu un videi draudzīgu transporta sistēmu. Dzelzceļš kā sabiedriskā transporta veids ir visātrākais un precīzākais, jo vilcieni neizmanto pilsētu ielu un tiltu infrastruktūru autotransporta maršrutos, tādejādi neveidojot sastrēgumus. Tieši šo priekšrocību dēļ dzelzceļš kļūst arvien pieprasītāks līdztekus attīstoties kā sabiedriskā transporta mobilitātes "mugurkauls". Tāpat, pieaugot nepieciešamībai nodrošināt ilgtspējīgu mobilitāti, ir nepieciešams atjaunot elektrovilcienu ritošo sastāvu. Raugoties nākotnē, pasažieru skaita saglabāšana un palielināšana sabiedriskajā transportā ir uzskatāma par būtisku transporta nozares izaicinājumu, kas būs pamats ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšanā. Nākotnē paredzams, ka pieaugs dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nozīmība, īpaši pēc jauno elektrovilcienu iegādes. Sinerģijā ar AF plānotajām investīcijām Programmas ietvaros paredzēts iegādāties divus bateriju elektrovilcienus.

(57) Latvijā 2018. gadā transports radīja 29% no kopējām SEG emisijām²⁴. Autotransports veidoja 93,6% no kopējām SEG emisijām transporta sektorā. Transporta sektors ir arī būtisks gaisa piesārņojuma avots. Ilgtermiņa virzībā uz klimatneitralitāti 2050.gadā, līdz 2030.gadam ne-ETS SEG radītās emisijas jāsamazina par 6% salīdzinājumā ar 2005.gadu²⁵. Vislielākais potenciāls autotransporta radīto SEG emisiju samazināšanai ir privātā pasažieru autotransporta lietotāju pārorientēšanai uz dzelzceļu vai citu videi draudzīgu sabiedrisko transportu, kā arī būtiska loma emisiju mazināšanā ir uzlabojumiem reģionālajos dzelzceļa savienojumos un tranzīta punktos. No visiem pasažierkilometriem Latvijā ilgtspējīgu pārvietošanās veidu²⁶ izmantoja 16% iedzīvotāju (2017.g. dati), no tiem 64% tika veikti ar sabiedrisko transportu, 7% gadījumu izmantoja multimodālos transporta veidus un 6% gadījumu velosipēdus²⁷. Līdz ar to, jāturpina attīstīt un pilnveidot mobilitātes risinājumus, kas veicinātu pārsēšanos no privātā autotransporta ikdienas mobilitātes vajadzībām uz dzelzceļu, kur pirmā/pēdējā jūdze tiek veikta pēc iespējas ar sabiedrisko transportu vai velosipēdu, vienlaikus nodrošinot stabilu platformu videi draudzīga privātā autotransporta attīstībai. Latvijā ir pieaudzis velosipēdu lietotāju skaits, ikdienā ar velosipēdu pārvietojas 6% iedzīvotāju. Pieaugot velosipēdistu skaitam, ir palielinājies arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros ir iesaistīti velosipēdi (no 527 ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem 2014.gadā līdz 686 ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem 2020.gadā)²⁸, līdz ar to ir aktuāla vajadzība pēc drošas velo infrastruktūras.

(58) Valstī jāattīsta ilgtspējīgi un inovatīvi transporta risinājumi. Ilgtspējīgs transports nozīmē, ka transporta lietotājiem tiek piedāvātas izmaksu ziņā pieņemamas, pieejamākas un klimatam draudzīgākas mobilitātes paradumu alternatīvas. Digitalizācija un jauno tehnoloģiju izmantošanas palielināšanās transporta nozarē vērojama visā pasaulē, veicinot ilgtspējīgas transporta sistēmas attīstību. Līdz ar to, programmas ietvaros ir paredzēta viedo tehnoloģiju ieviešana satiksmes plūsmas regulēšanai vides jautājumu risināšanai.

(59) Programmā plānotos pasākumus SEG emisiju samazināšanai transporta sektorā papildina AF plāna ietvaros paredzētā reforma Rīgas metropoles areāla transporta zaļināšanai, kuras galvenais virziens ir integrēta, videi draudzīga un labi attīstīta sabiedriskā transporta sistēma Rīgas metropoles areālā.

(60) Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformas ietvaros līdz 2023.gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023.gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru IS. Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas. Par AF finansējumu plānots iegādāties bezizmešu transporta līdzekļus - jaunus elektroautobusus, tramvajus un bateriju elektrovilcienus. Investīcijas paredzētas arī veloinfrastruktūras attīstībai Rīgā un Pierīgā.

(61) Jaunas globālās mobilitātes tendences, digitalizācija un klimata pārmaiņas rada arvien pieaugošu nepieciešamību uzlabot esošās un attīstīt jaunas tehnoloģijas un kvalitatīvus, lietotājiem draudzīgus pakalpojumus, tādā veidā uzlabojot Latvijas transporta nozares piedāvājumu un konkurētspēju starptautiskā mērogā un sekmētu valsts ekonomisko stabilitāti un izaugsmi. Lai to nodrošinātu, nepieciešams veikt pētījumus, ar kuru palīdzību tiek identificēti un pētīti nozarē aktuālākie jautājumi, nodrošinot pētniecībā balstītu attīstības plānošanu.

(62) NEKP paredz vairākus kompleksus pasākumus klimata pārmaiņu samazināšanai transporta sektorā, kas tiks risināti ar ES fondu atbalstu: park&ride sistēma, velosipēdu ceļi u.c. pasākumi atbilstoši reģionu un pašvaldību teritoriālajiem un satiksmes infrastruktūras attīstības plāniem), viedo tehnoloģiju ieviešana satiksmes plūsmas regulēšanai vides jautājumu risināšanai, elektrovilcienu iegāde, pētījumu veikšana mobilitātes un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jautājumu risināšanai, ETL lieljaudas uzlādes punktu izbūvi.

(63) Ņemot vērā augstāk minēto un lai sekmētu TAP 2027 noteikto politikas rezultātu: samazināts transporta radītais gaisa piesārņojums, SEG emisijas un uzlabota vides kvalitāte un paaugstināta transporta drošība un drošums, Programmas ietvaros paredzēts izbūvēt viedo tehnoloģiju infrastruktūru satiksmes plūsmas regulēšanai vides jautājumu risināšanai, izveidot multimodālu transporta mezglu, mobilitātes punktu, "Park & ride" infrastruktūru, kā arī izbūvēt velosipēdu ceļus gar autoceļiem un pašvaldību teritorijās, iegādāties bezemisiju vilcienus, veikt pētījumus Eiropas Zaļā kursa jomā, kā arī izbūvēt ETL paredzētos lieljaudas uzlādes punktus TEN-T pamattīklā. Vienlaikus, lai uzlabotu gaisa kvalitāti konkrētās pilsētās, tiek izstrādāti pašvaldību gaisa kvalitātes uzlabošanas plāni, piem., "Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības plāns", kurā tiek iekļauti arī pasākumi transporta radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai.

(64) Dzīvojamo ēku sektorā ir panākts būtisks AER īpatsvars, kas ir viens no augstākajiem ES, tomēr ēku energoefektivitāte ir zema²⁹. Saskaņā ar Ēku Atjaunošanas ilgtermiņa attīstības stratēģijā minēto³⁰ lielākajai daļai esošo ēku ir augsts energoresursu patēriņš, un tām ir būtiski zemākas siltumtehnikas īpašības, nekā var nodrošināt ar šobrīd pieejamām tehnoloģijām. Vidējie enerģijas patēriņi apkurei visu tipu ēkām ir 138-139 kWh/m² gadā: dažāda tipa viendzīvokļa ēkām - 139 kWh/m² gadā; daudzdzīvokļu ēkām - 137 kWh/m² gadā. Vairums šo ēku tiks ekspluatētas vēl ievērojamu laika periodu, līdz ar to aktuāla ir šo ēku pakāpeniska atjaunošana, uzlabojot to energoefektivitāti³¹. Attiecībā uz energoefektivitātes mērķiem lielākais izaicinājums ir daudzdzīvokļu ēku siltināšana un centralizētās siltumapgādes energoefektivitātes celšana pietiekamā apjomā, lai sasniegtu NEKP izvirzīto enerģijas ietaupījuma mērķi. Tāpat atjaunojot daudzdzīvokļu ēkas var būtiski uzlabot enerģētikas nabadzības rādītājus un mājokļu kvalitātes rādītājus un paaugstināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti. 2017.gadā siltuma nodrošināšana mājoklī naudas trūkuma dēļ bija liegta 9,7% (ES - 7,8%) no visiem Latvijas iedzīvotājiem vai 11,6% no visām mājsaimniecībām, bet 2018.gadā šis rādītājs samazinājās līdz 7,5% (ES - 8%) no visiem Latvijas iedzīvotājiem vai 9,8% no visām Latvijas mājsaimniecībām³². Tāpat, ja skata citus iespējamos enerģētiskās nabadzības indikatorus, tad Latvijā komunālo pakalpojumu kavēšana 2018.gadā bija novērota 11.6% no visiem iedzīvotājiem. Papildus kompleksa publisko ēku energoefektivitātes uzlabošana var palīdzēt mazināt sabiedriskā sektora izdevumus.

(65) Atkritumu apsaimniekošanas nozarē nav sasniegti normatīvajos aktos noteiktie atkritumu apsaimniekošanas mērķi. Kopējais sadzīves atkritumu pārstrādes apjoms 2019.gadā sasniedza tikai 44,3%, mērķis 2020.gadam - 50%. 2019.gadā 49% no sadzīves atkritumiem tika apglabāti, lai gan 2035.gadā būs atļauts apglabāt vien 10%. Būtiski kavēta apglabātā BNA daudzuma samazināšana - 2015.gadā 57,1% šāda veida atkritumu tika apglabāti (mērķis 2013.gadam bija 50%, mērķis 2020. gadam - 35%)³³. Investīcijas sektorā var sniegt ieguldījumu arī SEG emisiju samazināšanā, jo 2018.gadā atkritumu apsaimniekošana veidoja 5% no kopējām SEG emisijām, kā arī veicināt aprites ekonomikas principu ieviešanu tautsaimniecībā. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam ir norādīts sasniedzamais mērķa indikators, kas paredz samazināt radīto sadzīves atkritumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju no 409 kg 2018.gadā līdz 400 kg 2028.gadā.

(66) Latvijā saglabājas izaicinājumi dabas direktīvās noteikto priekšnosacījumu, ūdenssaimniecības direktīvu un Eiropas Zaļā kursa jūras un saldūdens mērķu³⁴

(67) mērķu sasniegšanā, jo Latvijā tikai 21% virszemes ūdensobjektu ir labā ekoloģiskā stāvoklī³⁵ un 2019.gadā tikai 10% biotopu un 41% sugu konstatēts labvēlīgs aizsardzības stāvoklis³⁶. Tāpat atsevišķās teritorijās gaisa kvalitātes rādītāji ir tuvu vai pārsniedz normatīvās prasības un PVO rekomendācijas, kā arī Latvijā būtu jāveic papildus pasākumi dažādos tautsaimniecības sektoros, lai nepārsniegtu starptautiski noteiktos kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus. Vides kvalitātes uzlabošanā jāturpina kompleksi pasākumi infrastruktūras attīstībai un jāattīsta vides monitoringa sistēmas. Vides sektoru attīstība un sabiedrības paradumu maiņa ir jāveicina ar vides izglītības pasākumiem.

(68) Latvijā klimata pārmaiņas rada augstākus plūdu, ekstremālu laikapstākļu, savvaļas ugunsgrēku, krastu erozijas un vēsturiski piesārņoto vietu u.c. piesārņojuma izplatīšanās riskus, kas prasa veikt preventīvu, reaģēšanas gatavības, seku novēršanas un pielāgošanās pasākumus - attīstot uzraudzības un brīdināšanas sistēmas un nodrošinot risku mazināšanu kritiskai infrastruktūrai, t.sk. izmantojot gan zaļās, gan zilās infrastruktūras risinājumus saskaņā ar Komisijas paziņojumu par jaunu pieeju ceļā uz ilgtspējīgu ES zilo ekonomiku³⁷.

(69) Lai risinātu augstākminētos izaicinājumus, investīcijas plānotas 2.1.1., 2.1.2, 2.1.3., 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3.,2.3.1. un 2.4.1.SAM, piesaistot EIB, ERAF un KF investīcijas, kā arī 6.1.1.SAM piesaistot TPF investīcijas, t.sk. iespēju robežās izvērtējot iespēju piemērot kompleksus risinājumus, kas dod ieguldījumu gan klimata mērķu sasniegšanā, gan atbalsta aprites ekonomikas principu ieviešanu, gan samazina vides piesārņojumu. Tiks analizētas inovatīvas finansēšanas shēmas ar mērķi piesaistīt vairāk investīciju (piem., Jessica instruments u.c.).

1.4. Mobilitāte

(70) EK ikgadējās specifiskās rekomendācijas dalībvalstīm aicina veikt investīcijas transporta ilgtspējā un digitālajā infrastruktūrā, norādot uz nepieciešamību uzlabot transporta infrastruktūru Rīgā un tās apkārtnē, kas veicinātu gan darbaspēka mobilitāti, gan palīdzētu ierobežot vieglo automobiļu pieaugošo enerģijas patēriņu, piem., uzlabojot reģionālos dzelzceļa savienojumus un tranzīta punktus, tiktu sekmēta videi nekaitīgāka satiksme. Tāpat norādīts, ka pārejai no automobiļiem uz sabiedrisko transportu ir būtiska loma centienos ierobežot enerģijas patēriņu un emisijas transporta nozarē. Rekomendācijās norāda, ka, neraugoties uz nesenajiem uzlabojumiem, ceļu infrastruktūras kvalitāte joprojām ir krietni zemāka par ES vidējo rādītāju. Turklāt Latvija ir viena no nedaudzām ES valstīm, kur nav automaģistrāļu. Piemērotu apvedceļu trūkums ir novedis pie smagas kravas automobiļu satiksmes cauri blīvi apdzīvotām teritorijām, palielinot ceļu negadījumu skaitu, sastrēgumus, gaisa piesārņojumu, kā mazināšanai vajadzīgi turpmāki pasākumi un pārdomāta politika.

(71) Transporta nozares infrastruktūras būtiskākie izaicinājumi ir nodrošināt pilnvērtīgu integrēšanos TEN-T tīklā un Latvijas dzelzceļa telpas nošķirtības no Eiropas dzelzceļa tīkla novēršana, kas tiek risināta ar jauna dzelzceļa koridora RB attīstību EISI finansējuma ietvaros, izmantojot KF pārnesumu. Latvijas 1520 mm dzelzceļa tīkls TEN-T regulas izpratnē šobrīd neatbilst TEN-T dzelzceļa tīkla prasībām, bet ir atbrīvots no atbilstības prasības izolētā tīkla statusa dēļ. Latvijas dzelzceļa tīkla atbilstība TEN-T regulas izpratnē tiks nodrošināta RB projekta daļā. Saskaņā ar Ziemeļjūras-Baltijas pamattīkla koridora 4. darba plānu³⁸ Latvijas autoceļi koridorā neatbilst TEN-T prasībām attiecībā uz autoceļa klasi (no TEN-T pamattīklā esošajiem autoceļiem tikai 8% ir ātrsatiksmes autoceļi, bet visiem TEN-T pamattīklā esošajiem autoceļiem līdz 2030.gadam jābūt automaģistrālēm vai ātrsatiksmes autoceļiem), līdz ar to, autoceļu posmos, kur tas ir ekonomiski izdevīgi, plānots veikt pārbūvi vai jauna autoceļa posma izbūvi, uzlabojot ceļu satiksmes drošību. Prioritārais ieguldījumu virziens valsts galvenajos autoceļos ir Rīgas apvedceļa tīkla pārbūve.

(72) Izšķiroša nozīme konkurētspējīgas un drošas starptautiskās piegādes ķēdes nodrošināšanā, kā arī ātrā robežas šķērsošanā godprātīgiem uzņēmējiem, ir mūsdienu prasībām atbilstošiem muitas kontroles tehnoloģiskajiem risinājumiem un efektīvai dienestu sadarbībai robežšķērsošanas vietās, sekmējot transporta infrastruktūrai atbilstošu robežšķērsošanas vietu caurlaides spēju.

(73) Programmā plānotās investīcijas sniegs ieguldījumu šādu TAP2027 rezultatīvo rādītāju sasniegšanā: bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvara visu transportlīdzekļu skaitā pieaugums no 0,1% 2020.gadā līdz vismaz 2% 2027.gadā, pasažieru apgrozības sabiedriskajā transportā palielinājums no 1687 milj.pas/km 2019.gadā līdz 1837,3 milj.pas/km 2027.gadā un iedzīvotāju īpastvara, kas ar velosipēdu vai citu mikromobilitātes transportlīdzekli brauc katru vai gandrīz katru dienu, no kopējā valsts iedzīvotāju skaita konkrētajā gadā, pieaugums no 6,4% 2019.gadā līdz 10% 2027.gadā.

(74) Latvijā iekšējās sasniedzamības nodrošināšanā galvenā loma ir autoceļiem. Autoceļu jomā būtiskākais izaicinājums ir uzlabot autoceļu tehnisko stāvokli un atbilstību augstākajām ceļus satiksmes drošības prasībām. Latvijā ir vieni no augstākiem rādītājiem satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitā uz miljons iedzīvotājiem. Ir vērojams ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto skaita pieaugums, kas 60% gadījumu notiek uz reģionāliem ceļiem³⁹. Pamats lielajam negadījumu skaitam uz Latvijas autoceļiem ir ceļu kapacitāte, kas ir neatbilstoša mūsdienu satiksmes vajadzībām. Satiksmes intensitāte ir būtiski pieaugusi, taču ceļu infrastruktūra joprojām paredz pārvietošanos pa divām joslām- viena josla katrā virzienā, tādēļ satiksmes drošības līmeņa paaugstināšanai ir svarīgas arī turpmākas investīcijas ceļu kapacitātes uzlabošanā. Ātrgaitas ceļu būvniecība valsts galveno autoceļu tīklā samazinās ikgadējās SEG emisijas no autotransporta⁴⁰. Emisiju samazinājums ir saistīts ar zemāku degvielas patēriņu, ko rada vienmērīga braukšana pa kvalitatīvu ceļu, kā arī izvairīšanās no dīkstāves vienlīmeņu krustojumos. Papildu satiksmes drošības uzlabošanas darbi valsts autoceļu tīklā tiek plānoti, ņemot vērā valsts autoceļu bīstamo posmu un krustojumu ("melno punktu") kartes⁴¹. Kravu pārvadājumi ar autotransportu iekšzemes transportā ir dominējošais kravu pārvadāšanas veids, ņemot vērā salīdzinoši nelielos pārvadāšanas attālumus. Ņemot vērā EK rekomendācijās minēto par apvedceļu trūkumu, svarīgi turpināt TEN-T savienojumus pilsētās, novirzot satiksmi no blīvi apdzīvotām teritorijām. 2021.-2027. gada plānošanas periodā ir paredzētas tādas investīcijas ceļu attīstībā, kas veicina automaģistrāļu izveidi, savienošanu ar apvedceļiem un apvedceļu izbūvi.

(75) Atbilstoši informatīvajam ziņojumam Via Baltica pārbūves ietvaros līdz 2030.gadam paredzēts pārbūvēt autoceļu A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle), iekļaujot Bauskas un Iecavas apvedceļu izbūvi (60,1 km). Autoceļa A7 pārbūve papildina investīcijas (valsts galvenā autoceļa posma pārbūves/būvniecības 1.posma 1.virziens: autoceļa A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers-Saulkalne) pārbūve, un apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu un ar to saistītās ceļu infrastruktūras būvniecība).

(76) Plānotie ieguldījumi valsts autoceļu tīklā būs solis ceļā uz efektīvu valsts ceļu tīklu, kas ir veidots saskaņā ar drošības standartiem un atbalsta gan iedzīvotāju mobilitāti t.sk. uzlabojot starppilsētu sabiedriskā transporta pakalpojumos izmantoto infrastruktūru, gan nodrošina tranzīta infrastruktūru..

(77) TEN-T dzelzceļa tīklā iztrūkst RB savienojums. Tas tiek risināts, RB reģionālās stacijas projektējot EISI ietvaros. Lēmumi par staciju atrašanās vietu tiek pieņemti RB trases projektēšanas gaitā, ko plānots pabeigt līdz 2023.gadam. Staciju būvniecību plānots uzsākt 2024.gadā. Būvdarbus nav plānots veikt no KF. Reģionālo staciju izbūves jautājums tiks pārskatīts vidusposma izvērtējumā.

(78) Dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem, drošākajiem un videi draudzīgākajiem sauszemes transporta veidiem gan pasažieriem, gan kravām. 2017.-2019.gadā novērojams pasažieru pārvadājumu apjoma palielinājums pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu un regulārās satiksmes autobusos. Saskaņā ar 2018.gadā veikta pētījuma rezultātiem, kā svarīgākie iemesli automašīnu izmantošanai īsos braucienos tiek minēti komforts un laika ietaupījums, bet vidējiem un gariem braucieniem automašīnas tiek izmantotas zemāku izmaksu dēļ. Šis rādītājs norāda uz trūkumiem sabiedriskā transporta sistēmā. Tādēļ ir jāturpina ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūras attīstībā, lai uzlabotu sabiedriskā transporta konkurētspēju salīdzinājumā ar autotransportu, galvenokārt ar to domājot tieši iespēju pārvietoties ātrāk, videi draudzīgāk un komfortablāk nekā ar vieglo autotransportlīdzekli, tādējādi izpildot EK rekomendāciju attiecībā uz pāreju no automobiļiem uz sabiedrisko transportu. Tas būs iespējams, efektivizējot sabiedriskā transporta nodrošinājumu un pieejamību un vienlaikus veicot ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā un ritošajā sastāvā. Lai veicinātu iedzīvotājus izvēlēties sabiedrisko transportu, 2019.gadā apstiprināta Sabiedriskā transporta attīstības koncepcija 2021.-2030.gadam. Saskaņā ar koncepciju dzelzceļš noteikts kā transporta sistēmas mugurkauls, paredzot maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu pārvadājumus nodrošināt ar dzelzceļa transportu, bet ar autobusiem veikt pasažieru nogādāšanu līdz vilcienam. Pārvadājumus ar autobusiem turpinās veikt vietās, kur vilciens nekursē. Pieaugot nepieciešamībai nodrošināt ilgtspējīgu mobilitāti, par būtisku izaicinājumu ir uzskatāms zemais Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas rādītājs. 2020.gadā elektrificēti bija tikai 14% no dzelzceļa līniju kopgaruma, ES vidēji tie ir 55%. Ņemot vērā dzelzceļa pasažieru infrastruktūras attīstību, jaunā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas stratēģija paredz pakāpenisku elektrificēto līniju tīkla paplašināšanu Rīgas aglomerācijā maršrutos, kur šobrīd pasažieru pārvadājumi notiek ar dīzeļvilcieniem. Kā nākamais posms tiek plānota esošā elektrificētā tīkla, kas tiek izmantots pasažieru pārvadājumiem, modernizācija un attīstība. Šobrīd maksimālais pieļaujamais pasažieru vilcienu ātrums pa dzelzceļa infrastruktūru ir līdz 120 km/h. Lai uzlabotu iedzīvotāju mobilitāti uz blīvi apdzīvotiem centriem un vienlaikus piedāvātu privātajiem autotransportlīdzekļiem konkurētspējīgu pārvietošanos, ir būtiski nodrošināt vilcienu ātruma paaugstināšanu. Visefektīvāk nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūrā ir veikt tajos dzelzceļa posmos, kuros ir lielāks attālums starp stacijām un vilciena gaitai ir iespējams paātrināties.

(79) Rīgas metropoles areālā koncentrējas 1,25 milj. jeb aptuveni 65% Latvijas iedzīvotāju un tā teritorijā tiek radītas aptuveni 3/4 Latvijas ekonomisko vērtību⁴². Ievērojama daļa iedzīvotāju no Rīgas apkārtējām teritorijām ik dienas dodas uz Rīgas pilsētu kā uz darba vai mācību vietu. Latvijā uz 1000 iedzīvotāju ir reģistrēti vairāk nekā 350 automobiļi, kuru skaits turpina palielināties, īpaši Rīgā un Pierīgā. Rīgas pilsētā un Pierīgas pašvaldībās ir apm. 50% no visiem Latvijā uz 2019.gada 1.janvāri reģistrētajiem vieglajiem transportlīdzekļiem⁴³. Pēdējos piecos gados automašīnu skaits uz ielām un autoceļiem pakāpeniski turpina palielināties. Līdz ar to, veidojas arvien lielāki sastrēgumi, liekot iedzīvotājiem ik dienas vairāk laika pavadīt ceļā, kā arī atstājot negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti un klimata pārmaiņām. Arvien lielāka vieglo automobiļu izmantošana ir viens no galvenajiem iemesliem emisiju pieaugumam transporta nozarē. Ņemot vērā iepriekš minēto, lai samazinātu transporta radīto izmešu daudzumu Rīgā, ir nepieciešams radīt priekšnosacījumus transporta plūsmu pārstrukturēšanai Rīgā, t.sk. izveidojot transporta koridorus, lai tādējādi atslogotu pilsētas centru no kravas transporta. Būtisks ieguvums Rīgas metropoles areāla satiksmes infrastruktūrai ir RB. Saistībā ar RB izbūvi tiek plānoti nozīmīgi transporta pārkārtojumi Rīgas centrā, kas veidos Rīgas centrālo dzelzceļa staciju par multimodālu sabiedriskā transporta mezglu, un arī pārējā Rīgas daļā un Pierīgā. Investīcijas Rīgas pilsētas transporta infrastruktūrā tiks veiktas atbilstoši Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam⁴⁴, Rīgas attīstības programmai 2021.-2027.gadam, Rīgas teritorijas plānojumam līdz 2030.gadam u.c. plānošanas dokumentiem.

(80) Būtisks priekšnosacījums reģionu attīstībai ir kvalitatīvs un drošs infrastruktūras tīkls reģionos, kas nodrošina savienojumus ar reģionu centriem. Lai to nodrošinātu, nepieciešams turpināt veikt investīcijas pilsētu TEN-T infrastruktūrā, paredzot mikromobilitātes integrēšanu kopējā nacionālās un reģionālas nozīmes centru transporta sistēmā, attīstot maģistrālo ielu un alternatīvu kravas transportlīdzekļu maršrutu attīstību, lai nodrošinātu atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar reģionālas nozīmes mobilitātes punktu. Investīcijas pilsētu transporta infrastruktūrā tiks veiktas atbilstoši pašvaldību teritoriju attīstības stratēģijām (pašvaldību attīstības programmām). Nepieciešams pilsētu mobilitātes jautājumus integrēt kopējā transporta sistēmā. Jau tagad paredzams, ka ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā, jaunu reģionālo dzelzceļa maršrutu izveidošana, RB dzelzceļa līnijas izbūve, mobilitātes punktu⁴⁵ izveide, alternatīvo degvielu popularitātes pieaugums un mikromobilitātes jautājumu risinājumi pozitīvi ietekmēs mobilitāti pilsētu teritorijās. Nākotnē to vēl vairāk uzlabos RB reģionālo staciju izveide, kuru sākotnējā attīstība tiks īstenota, veicot lokālplānojumu izstrādi attiecīgā novada teritorijā. Ar lokālplānojumu tiks nostiprināts reģionālās stacijas pamatizvietojums un to funkcionēšanai nepieciešamā teritorija, vienlaikus izvērtējot sabiedriskā transporta integrāciju reģionālās nozīmes mobilitātes punkta un plašākas pilsētvides attīstības iespēju stacijas areālā ietvaros. Dzelzceļam, kopā ar sabiedrisko autotransportu un sliežu transportu būs jānodrošina daudzveidu mobilitātes iespējas reģionos un pilsētās.

(81) Lai nodrošinātu drošu navigāciju ostās, infrastruktūra tajās veidota un attīstīta atbilstoši starptautiskām prasībām. Ņemot vērā, ka tiek ieviestas arvien augstākas vides aizsardzības prasības, nepieciešams pilnveidot Latvijas ostu publisko infrastruktūru, rast risinājumus un attīstīt jaunus projektus klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, atjaunojamo energoresursu izmantošanai un digitalizācijai, t.sk., ņemot vērā, ka ostām nākotnē jānodrošina atbilstība TEN-T Regulā un Eiropas Parlamenta un Komisijas Direktīvā nr. 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu noteiktajām prasībām attiecībā uz alternatīvo degvielu pieejamību.

(82) Programmas ietvaros plānotās darbības sekmēs TAP 2027 noteiktos politikas rezultātus: uzlabotas mobilitātes iespējas, samazinātas SEG emisijas transportā, uzlabota vides kvalitāte.

(83) Saistībā ari digitālo pāreju ekonomikā pieaugs slodze mobilajiem un fiksētajiem tīkliem, kā arī būtiski pieaugs prasības pēc ātras lielu datu daudzuma apmaiņas, kas prasīs 5G infrastruktūras attīstību.

(84) Balstoties uz 2020.gadā veikto pētījumu "Pētījums Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildei"⁴⁶, secināms, ka, lai gan kopumā sakaru nozares attīstības rādītāji ir vērtējami ļoti labi, tomēr, vērtējot reģionālajā dalījumā, teritorijās ārpus lielākajām pilsētām, ieskaitot tām pieguļošās teritorijās, trūkst "vidējās jūdzes" un "pēdējās jūdzes" infrastruktūras, kas spētu nodrošināt Savienojamības paziņojuma mērķiem atbilstošus interneta piekļuves pakalpojumus galalietotājiem. Tīklu izbūves dārdzības dēļ elektronisko sakaru uzņēmumiem nav pietiekošas ekonomiskās iniciatīvas izvērst ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklus.

(85) Lai attīstītu viedo transporta un satiksmes vadības sistēmu gar TEN-T autoceļiem un dzelzceļiem, būtiska ir infrastruktūra, t.sk. elektroapgādes, kas nodrošina nepārtrauktu un viendabīgu pārrobežu 5G pārklājumu⁴⁷.

(86) Attīstoties sakaru, transporta un enerģētikas digitalizācijai aizvien nozīmīgāks kļūst jautājums par digitālās vides un pakalpojumu drošību, līdz ar to turpināma kiberdrošības uzlabošana.

(87) Ņemot vērā augstākminētos izaicinājumus investīcijas ir plānotas visos 3.politikas mērķa SAM ietvaros, piesaistot KF finansējumu, kā arī 1.4.1.SAM attiecībā uz IKT infrastruktūru.

1.5. Iedzīvotāju potenciāla pilna izmantošana

(88) Ikgadējās valstu rekomendācijas aicina uzlabot VA sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību; stiprināt veselības sistēmas noturību, tostarp nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem. Novērst sociālo atstumtību, kā arī uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un efektivitāti jo īpaši attiecībā uz mazkvalificētiem darba ņēmējiem un darba meklētājiem, tostarp palielinot līdzdalību profesionālajā izglītībā, apmācībā un pieaugušo izglītībā. Mazināt krīzes ietekmi uz nodarbinātību, tostarp izmantojot elastīgu darba režīmu, aktīvos darba tirgus pasākumus un prasmju pilnveidošanu. Investīcijas aicināt fokusēt uz cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumu. Sociālā pīlāra ietvarā tiek izceltas nodarbinātības līmeņa atšķirības starp reģioniem un dažādu prasmju līmeņiem, ierobežota piekļuve sociālajiem mājokļiem. Kā pozitīvs elements atzīmējams vēsturiski augstākais nodarbinātības līmenis, nodarbinātības līmeņa atšķirība starp dzimumiem viena no zemākajām Eiropā.

(89) Nepieciešamību veikt investīcijas cilvēkkapitālā nosaka gan Stratēģija "Latvija 2030" - "investīcijas cilvēkkapitālā ir prioritārs ilgtermiņa uzdevums, lai nodrošinātu visa potenciālā cilvēkresursa, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu, līdzdalību darba tirgū, uzlabotu veselības, sociālās aprūpes un sociālās drošības, kā arī mūžizglītības sistēmu pakalpojumus un efektivitāti", gan NAP 2027, kur uzsvars tiek likts uz cilvēkkapitāla ietekmi uz augstāku produktivitāti un ekonomikas izaugsmi. Investīcijas cilvēkkapitāla stiprināšanai tiek plānotas integrēti visā programmā, jo īpaši 1. un 4. prioritārā virziena ietvaros.

(90) Nabadzības, ienākumu nevienlīdzības un sociālās atstumtības mazināšana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem šajā plānošanas periodā, lai uzlabotu darbspējas vecuma cilvēku nodarbinātību un produktivitāti, veicinātu būtiskāko pakalpojumu pieejamību, vienlaikus nodrošinot nediskriminācijas principu ievērošanu, t.sk. attiecībā pret atbilstošas jaudas interneta pieejamību dzīvesvietā un digitālajām prasmēm.

(91) Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem ES, 2019.gadā - 26%, nabadzības riska indekss - 21,7%. Pēc vecuma un mājsaimniecības veida nabadzības riskam visvairāk pakļauti iedzīvotāji virs 65 gadu vecuma - 40,9%, īpaši tie, kuri dzīvo vieni - 71,7%, vienas personas mājsaimniecības - 49,1%, kā arī mājsaimniecības, kurās tikai viens no vecākiem audzina apgādībā esošos bērnus, 2019.gadā - 30,6%. 2019.gadā trūcīgas ģimenes (personas) statuss bija spēkā 10 349 bērniem, savukārt maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss 6 512 bērniem. Lai risinātu nabadzības un nevienlīdzības radītos izaicinājumus, programmas ietvaros sniegto atbalstu būtiski papildina ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai, kurai piešķirto finansējumu plānots pārskatīt veicot vidusposma izvērtējuma pārskatu atbilstoši KNR 18.pantam.

(92) Nabadzības risku būtiski palielina arī bezdarbs, slikts veselības stāvoklis un zems izglītības līmenis. 2019.gadā augsts nabadzības risks bija bezdarbniekiem - 52,1%, personām ar invaliditāti - 37,6%, kā arī iedzīvotājiem, kuriem ir pirmsskolas, sākumskolas vai pamatskolas izglītība - 42,2%.

(93) Attiecībā uz cilvēkiem ar GRT sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu (turpmāk - SBSP) īpatsvars ir pieaudzis no 20% 2012. gadā līdz 29% 2020.gadā. To pieejamība attīstās pakāpeniski. 2013. gadā darbojās 23 dienas aprūpes centri 19 pašvaldībās, 6 specializētās darbnīcas 3 pašvaldībās un 12 grupu dzīvokļi 7 pašvaldībās. 2020. gadā to skaits bija pieaudzis līdz 38 dienas aprūpes centriem 25 pašvaldībās, 7 specializētām darbnīcām 3 pašvaldībās un 20 grupu dzīvokļiem 13 pašvaldībās. Saņemto SBSP apjoms pieaug tikpat pakāpeniski, cik to sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras izveide. Līdzšinējo deinstitucionalizācijas projektu ieviešana ir pierādījusi, ka bez ieguldījumiem infrastruktūrā SBSP sniegšanu mērķa grupas personām ir iespējams nodrošināt tikai salīdzinoši nelielā apjomā, aptuveni pusi no sniegtajiem pakalpojumiem veido speciālistu konsultācijas un individuāls atbalsts, kas ir svarīgs, bet nevar aizvietot citus pakalpojumus. Lai mazinātu teritoriālās atšķirības sociālo pakalpojumu pieejamībā, ir plānots noteikt pašvaldībās obligāti nodrošināmos sociālos pakalpojumus. Šī pieeja tiek ņemta par pamatu, plānojot turpmākos ieguldījumus SBSP attīstībā cilvēkiem ar GRT, pamatā orientējoties uz dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu un grupu dzīvokļu pieejamību visās Latvijas pašvaldībās. Ņemot vērā 2020.gadā jau esošos pakalpojumus un pakalpojumus, kurus plānots izveidot ar ERAF atbalstu līdz 2023.gada beigām, 19 no 43 pašvaldībām cilvēkiem ar GRT būs pieejami mazāk par trīs veidu pakalpojumiem, bet 5 pašvaldībās nebūs izveidota neviena SBSP sniegšanas vieta. Atbalsts tiek plānots tieši šo vajadzību apmierināšanai, papildus ņemot vērā arī to, ka daļā pašvaldību būs nepieciešami vairāk par vienu konkrētā veida pakalpojumu sniedzēju, kā arī būs nepieciešami pakalpojumi, kas ir īpaši pielāgoti cilvēkiem ar ļoti smagiem traucējumiem un kompleksām atbalsta vajadzībām, t.sk. cilvēkiem ar demenci. Infrastruktūras izveide un SBSP nodrošināšana notiks saskaņā ar ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ANO Konvencijā par bērnu tiesībām un Pamattiesību hartā noteikto, kā arī saskaņā ar DI principiem. Ieguldījumi tiks vērsti uz vienlīdzības, nediskriminācijas, desegregācijas, izvēles brīvības, tiesību uz izglītību, tiesību uz neatkarīgu dzīvi un piekļūstamības nodrošināšanu, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzību, pieejamo pakalpojumu un infrastruktūras analīzi. Netiks atbalstītas darbības, kas veicina jebkāda veida segregāciju vai atstumtību Ieguldījumi būs vērsti uz Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktā politikas rezultāta sasniegšanu - personu ar garīga rakstura traucējumiem, kuras dzīvo ārpus institūcijas un kurām pieejami SBSP, īpatsvars pret ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās esošām personām ar garīga rakstura traucējumiem palielinājies līdz 45%.

(94) Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā ir starp zemākajiem ES (2016.gadā - 15,2% no IKP; ES 28,2% no IKP), kas nespēj nodrošināt kvalitatīvu sociālo pakalpojumus mazāk aizsargātām sabiedrības grupām. Liela daļa mājsaimniecību saskaras ar grūtībām sociālo pakalpojumu pieejamībā (2016.gadā - 7,9% iedzīvotāju) profesionālus sociālās aprūpes pakalpojumus neizmanto 37,9% finansiālu apsvērumu dēļ un 16,2%, jo aprūpes pakalpojumi nav pieejami. Daudzveidīgu sociālo pakalpojumu sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, jo īpaši cilvēkiem ar ļoti smagiem un multipliem FT, t.sk.GRT, pensijas vecuma cilvēkiem, t.sk. ar demenci, pieejamību un kvalitāti ietekmē arī atbilstošas pakalpojumu infrastruktūras trūkums.

(95) Latvijā trūkst adekvātu sociālo mājokļu, kas nodrošina sociālo iekļaušanu un ir ar piekļuvi darbavietām, izglītības iestādēm un pakalpojumiem. Sociālie mājokļi 2016.gadā veidoja tikai 0,4% no mājokļu fonda salīdzinājumā ar vidējo rādītāju ES - 8%.

(96) Personas ar invaliditāti un pirmspensijas vecumā esošas personas, kā arī jaunieši, kuri nemācās un nestrādā, saskaras ar paaugstinātu ilgstošā bezdarba risku, līdz ar to svarīgi pasākumi šo grupu atbalstam. Tāpat speciāli mērķēti atbalsta pasākumi bezdarba riska novēršanai un resocializācijai nepieciešami arī tām grupām, kas saskaras ar grūtībām sociālās atstumtības dēļ, kā piem., azartspēļu, narkotiku vai psihotropo vielu atkarīgās personas un bijušie ieslodzītie.

(97) Latvija saskaras ar virkni būtiskiem izaicinājumiem veselības jomā. 2018.gadā Latvijā neapmierinātās vajadzības pēc VA pakalpojumiem bija 6,1%, kamēr vidēji Eiropā šis rādītājs ir 1,8%⁴⁸, arī VA kvalitātes rādītāji vieni no zemākajiem ES un 2017.gadā bija otrs augstākais profilaktiski novēršamo un trešais augstākais medicīniski novēršamo nāves gadījumu skaits ES⁴⁹. Lai uzlabotu situāciju un noteiktu stratēģiskos rīcības virzienus ir izstrādātas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, kuru izstrādē veikta esošā VA sistēmas analīze, t.sk. ņemtas vērā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros izstrādātās Pasaules Bankas veselības tīklu attīstības vadlīnijas. Sabiedrības veselības politikas mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Sabiedrības veselības pamatnostādnes paredz pasākumu kopumu, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu kvalitatīvus un efektīvus VA pakalpojumus, to sniegšanai nepieciešamos cilvēkresursus un infrastruktūru, attiecīgi nosakot 5 stratēģiskos rīcības virzienus: 1) Veselīgs un aktīvs dzīvesveids; 2) Infekcijas izplatības mazināšana; 3) Veselības aprūpes pakalpojumi (ambulatori, stacionāri, tarifi, zāles); 4) Cilvēkresursi; 5) Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izmantošana.

(98) Veselīgs un aktīvs dzīvesveids. 2014.-2020.gada plānošanas periodā veikti veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi, kur uzlabojušies rādītāji, cita starpā, pēdējo gadu laikā Latvijā samazinājušies potenciāli zaudētie mūža gadi⁵⁰; pēdējo 3 gadu laikā smēķētāju skaits samazinājies par 9%. Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem uz sabiedrības veselību ir ilgtermiņa ietekme, t.sk. uz nodarbinātību, tādēļ arī turpmāk svarīgi turpināt uzsākto, lai nodrošinātu būtiskus sabiedrības veselības rādītāju uzlabojumus, uzlabotu dzīves kvalitāti un darba spējas, paildzinātu dzīvildzi un veselīgo mūža gadu skaitu. Attiecībā uz veselības aizsardzības ieguldījumiem sabiedrībai kopumā vajadzības ir noteiktas un analizētas Sabiedrības veselības pamatnostādnēs, savukārt ES fondu ietvaros paredzēts nozīmīgs atbalsts veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem, t.sk. neaizsargātām sabiedrības mērķa grupām (piemēram, bērniem un jauniešiem, cilvēkiem ar atkarību no vielas un procesiem un grupas, kam draud sociālā atstumtība, vecāki, darba ņēmēji (īpaši vecāka gadagājuma cilvēki) u.c.).

(99) Infekcijas izplatības mazināšana. Infekcijas slimību izplatība rada ne tikai sabiedrības veselības apdraudējumu un slogu veselības sektoram, bet arī rada ievērojamus zaudējumus tautsaimniecībai. Covid-19 pandēmija radījusi ievērojamu ietekmi uz sabiedrības veselību un veselības aprūpes sistēmu, un īpaši saasinājusi problēmas veselības aprūpē - ārstniecības personu trūkumu, neatbilstošu ārstniecības iestāžu infrastruktūru un nepietiekamu gatavību ārkārtas situācijām veselības aprūpē. Pēc vakcinācijas stratēģijas ieviešanas, infekcijas izplatība būtiski mazināsies, bet galvenā cīņa būs ar Covid-19 atstātajiem izaicinājumiem, piemēram, paliekošas veselības problēmas slimību pārslimojušajiem, psihoemocionālā izdegšana "frontes līnijā" strādājošajiem, kā arī psihoemocionālu traucējumu saasināšanās sabiedrībā, ko var provocēt, gan ilgstošās izmaiņas ikdienas dzīvē, gan ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Tāpat arī nepieciešami pasākumi mazinot citas infekciju slimības - sezonālā gripa, HIV infekcija, tuberkuloze, vīrusa hepatīti u.c. Lai risinātu ar infekciju izplatību saistītos izaicinājumus ir plānota virkne stratēģiski svarīgi pasākumi. Prioritāri pasākumi tiks vērsti uz to, lai nodrošinātu epidemioloģiski drošu VA pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, attiecīgi tiks izstrādāts rekomendāciju kopums epidemioloģisko prasību nodrošināšanai gan stacionārajās, gan ambulatorajās ārstniecības iestādēs, savukārt ANM plānotās investīcijas infrastruktūrā tiks veiktas balstoties uz šo rekomendāciju kopumu. Tāpat arī ANM plāna ietvaros tiek plānoti divi nozīmīgi pētījumi - pētījums ar mērķi apzināt nevakcinēšanās iemeslus lai nodrošinātu plašāku vakcinācijas aptveri un mazinātu infekciju slimību izplatības riskus Latvijā un pētījums par infekciju slimību izplatības riskiem un to ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem. Minētie pētījumi nodrošinās pamatu tālākai sabiedrības veselības politikas plānošanai un ieviešanai, t.sk. integrētajai veselības aprūpei, nepieciešamajiem uzlabojumiem normatīvajā ietvarā, metodoloģiskajā vadībā, vakcinācijas procesa pilnveidē u.c.

(100) Veselības aprūpes pakalpojumi (ambulators, stacionārs, tarifi, zāles). Ilgstošā finansējuma trūkuma dēļ veselības aprūpes sistēma Latvijā ir kritiski novājināta, kā rezultātā ir tiek ietekmēta VA pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem - ilgs diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumu gaidīšanas laiks, finansiāli un teritoriāli šķēršļi pacientiem veselības aprūpes pakalpojumu, tai skaitā, zāļu saņemšanai, mūsdienu prasībām neatbilstoša un novecojusi veselības aprūpes infrastruktūra, nepietiekama pētniecības rezultātu un jaunāko ārstniecības tehnoloģiju izmantošana veselības aprūpē un medicīnā, un mūsdienu prasībām neatbilstoša veselības datu infrastruktūra, nepietiekami nodrošināta pacienta veselības aprūpes koordinēšana un pakalpojumu pēctecība. Lai risinātu minētos izaicinājumus, ANM plāna ietvaros tiek plānotas reformas veicinot jaunu, efektīvu un ilgtspējīgu VA pakalpojumu sniegšanas modeļu izstrādi. Tāpat tiks izstrādātas rekomendācijas integrētas veselības aprūpes attīstībai, kuru ietvaros plānots sagatavot rekomendācijas "Vienas pieturas aģentūras" principa ieviešanai veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā un nepieciešamās izmaiņas attiecīgajos normatīvajos aktos. Organizējot veselības aprūpes pakalpojumus no pacienta vajadzībās balstītas perspektīvas un ievērojot nozares cilvēkresursu trūkumu, ir jāspēj nodrošināt visaptverošus veselības aprūpes pakalpojumus, kas nozīmē, ka pacients pēc jebkura pakalpojuma līmeņa aprūpes nekavējoties tiek iesaistīts turpmākajos nepieciešamajos veselības aprūpes posmos, nodrošinot saistītā pakalpojuma pieejamību, tādejādi saņemot nepārtrauktu veselības aprūpes pakalpojumu. Integrēta pakalpojuma nodrošināšana ietvers gan dažāda līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus sniedzēju, gan sociālo pakalpojumus sniedzēju, gan pacienta un viņa tuvinieku iesaisti, savstarpējas sadarbības spējas lēmumu pacienta aprūpē pieņemšanā. Integrētas veselības aprūpes attīstība tiks nodrošināta vienlaicīgi izmantojot gan valsts budžeta līdzekļus pakalpojumu, tarifu un zāļu apmaksai, gan veicot investīcijas infrastruktūrā, kas paredzētas gan ANM plāna, gan ES fondu ietvaros, tāpat jāīsteno ANM plānā un ES fondu paredzētās investīcijas ārstniecības iestāžu un valsts iestāžu digitālo risinājumu attīstībā atbilstoši digitālās veselības stratēģijai. Ņemot vērā ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu nozīmīgumu, ANM plāna ietvaros tiek plānots pētījums par SAVA kvalitāti un pieejamību veselības sistēmas novērtēšanai un uzlabošanai, kas kalpos par pamatu tālākai SAVA pakalpojumu attīstībai. Attiecīgi, lai kompleksi risinātu ambulatorās aprūpes pakalpojumu attīstību gan ANM plāna, gan ES fondu ietvaros paredzēts būtisks atbalsts tieši SAVA pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras attīstībai. Papildus ES fondu ietvaros tiks risināti arī ar pakalpojumu kvalitātes vadības sistēmas attīstību saistītie pasākumi, t.sk. izstrādājot klīniskās vadlīnijas un pacientu ceļus.

(101) Cilvēkresursi. Esošais ārstniecības personu nodrošinājums ir nepietiekams visās ārstniecības personu grupās, 33% ārstu un 28% zobārstu jau ir vai pēc 7 gadiem būs pensijas vecumā, radot nopietnu apdraudējumu VA pakalpojumu nodrošināšanai. Tiek prognozēts, ka līdz 2025.gadam veidosies ap 3050 māsu iztrūkums. 2017.gadā uz 100 000 iedzīvotajiem bija 320,5 ārstu, tikmēr ES vidēji - 363,6. Lai stratēģiski un ilgtermiņā risinātu ar cilvēkresursu attīstību saistītos izaicinājumus paredzēts izstrādāt Cilvēkresursu attīstības stratēģiju, t.sk. plānots izstrādāt tālākizglītības modeli un attīstīt simulāciju mācības (Tehniskā atbalsta instruments (SRSS) kombinācijā ar ANM plāna investīcijām). Tāpat paredzēts pilnveidot ārstniecības personu atalgojuma modeli, kura mērķis ir ne vien panākt, ka atalgojuma sistēma ir motivējoša un caurspīdīga un sasniegs noteiktu mērķa algu katrai ārstniecības personu grupai, bet arī ieviest pilna laika ekvivalenta (PLE) konceptu, kura ietvaros tiek definēts, kādas darbības veicamas ārstniecības personai vienas slodzes ietvaros, par kuru maksājama mērķa alga ietverot gan stacionāro, gan ambulatoro darbu. Lai nodrošinātu profesijā strādājošo cilvēkresursu noturēšanu un cilvēkresursu piesaisti, tai skaitā atgriešanu darbam veselības nozarē, īpaši valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanā, tiks turpināts darbs pie ārstniecības personu izglītības sistēmas kvalitātes pilnveides, māsu un rezidentu reformas īstenošanas, savukārt izmantojot ES fondu atbalstu paredzēts turpināt ārstniecības personu piesaisti prioritārās VA jomās darbam veselības aprūpē, kā arī tiks turpināta atbilstošu prasmju un iemaņu attīstīšana neformālās izglītības ietvaros, un kā jauns atbalsta pasākums ar uzsvaru uz efektīvāku risinājumu - paredzētas rezidentu apmācības prioritārajās VA jomās.

(102) Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izmantošana. Veselības aprūpē saskaņā ar OECD veikto apkopojumu, nelietderīgus tēriņus veido nepilnības klīniskajā praksē (neefektīva un neatbilstoša (zemas kvalitātes) klīniskā aprūpe, negadījumi veselības aprūpē, pakalpojumu dublēšana), nepilnības pakalpojumu apmaksā un sniegšanā (pārāk augsta samaksa par pakalpojumu, neizmantoto resursu, piemēram, medikamentu un citu medicīnisko piederumu izmešana, dārgu materiālu, līdzekļu izmantošana, ja pieejamas lētākas alternatīvas), nepilnības veselības aprūpes pārvaldībā, piemēram, neefektīvi administratīvie izdevumi, trūkumi VA digitalizācijas pārvaldībā. Lai stiprinātu veselības aprūpes ilgtspēju, pārvaldību un efektivitāti tiks turpināti ES fondu ieguldījumi, veicot pētījumus veselības aprūpes kvalitātes novērtēšanai un uzlabošanai, tāpat tiks turpināts darbs pie klīnisko algoritmu, klīnisko pacientu ceļu (kas soli pa solim izklāsta ārstēšanas procesu no pacienta skatu punkta, demonstrējot skaidru un saprotamu plānu) ieviešanas visās veselības aprūpes jomās, prioritāri tajās, kam ir būtiska ietekme uz priekšlaicīgu mirstību, priekšlaicīgu darbspēju zaudējumu. Paredzēti pasākumi cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanai kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ietvaros un pacientu apmierinātības ar veselības aprūpi novērtēšana.

(103) Lai īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteiktos rīcības virzienus, izvērtējot prioritātes, investīciju ieguldījumu termiņus un nosacījumus, sabalansēti tiek plānotas gan ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda papildus investīcijas, ANM plāna reformas un investīcijas, kā arī no valsts budžeta piešķirtās investīcijas un prioritārās du 2021.-2027.gada plānošanas perioda ieguldījumu investīcijas. Investīcijas kompleksi tiek mērķētas sabiedrības veselības uzlabošanai, VA pakalpojumu pieejamībai un ilgstpējībai - uzlabojot infrastruktūru, ka arī cilvēkresursu nodrošināšanai un to kvalitātes celšanai VA nozarē atbilstoši Cilvēkresursu attīstības stratēģijai, primārās aprūpes attīstības un slimnīcu sadarbības teritoriju tīklojuma attīstības plānošanas dokumentiem, sekundārās ambulatorās VA pieejamības novērtējumam, rekomendācijām integrētas un epidemioloģiski drošas veselības aprūpes attīstībai, neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu Slimnieku hospitalizācijas vietu plānam⁵¹, Veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju stratēģijai 2021.-2029.gadam, kā arī ņemot vērā periodiskos ārstniecības iestāžu sniegto pakalpojumu izvērtējuma rezultātus.

(104) Slimnieku hospitalizācijas vietu plāns ir pacientu plūsmas organizēšanas dokuments jeb pacientu kustības algoritms, kas izriet no klīniskajām vadlīnijām un citiem normatīvajiem aktiem un ietver stacionāro ārstniecības iestāžu līmeni, attiecīgi nodrošināmo profilu veidus un skaitu, stacionāro un neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu klāstu. Veicot ieguldījumus cilvēkresursu attīstībā, VA pakalpojumu attīstībā, kvalitātes sistēmas pilnveidošanā un ārstniecības ieztāžu infrastruktūras attīstībā, tiek veidots efektīvs, racionāls un savstarpēji papildinošu pasākumu kopums, kurš mijiedarbojas uz Slimnieku hospitalizācijas vietu plānu, to pakāpeniski attīstot līdz ar veikto ieguldījumu attīstību. Tādējādi kopumā iedzīvotājiem tiek nodrošināti efektīvāki, kvalitatīvāki un pieejamāki VA pakalpojumi. Vienlaikus ar ieguldījumiem sisitēmiski tiek uzlabotas ārstēšanas organizācijas metodes un uzlabotas ārstu kompetences, periodiski izvērtējot slimnīcu stacionāro pakalpojumu klāsta nodrošināšanu atbilstoši slimnīcas līmenim, uzlabojot valsts budžeta finansējuma pieejamību VA pakalpojumiem.

(105) Vienlaikus Sabiedrības veselības pamatnostādnes iezīmē arī galvenās prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem, gan, lai aizsargātu indivīda veselību, gan arī palīdzētu indivīdam ilgāk dzīvot ar labu veselību. Izvirzītas šādas prioritārās veselības jomas - sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna veselības (perinatālais un neonatālais periods) aprūpe, retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija.Neinfekcijas slimības ir galvenais nāves cēlonis arī Latvijā - no visiem nāves cēloņiem 55% ir sirds un asinsvadu slimības (SAS), otrs biežākais nāves cēlonis Latvijā - onkoloģiskās slimības.³³ Būtiska loma neinfekcijas slimību izplatībā ir ar dzīvesveidu saistītiem riska faktoriem, piem., kā neveselīgam uzturam, mazkustīgam dzīvesveidam, smēķēšanai, alkohola, narkotiku un psihotropo vielu lietošanai, kā arī aizraušanās ar atkarību izraisošajiem procesiem un dažādām modernām tehnoloģijām.

(106) Lai risinātu ar prioritārajām veselības jomām saistītos VA pakalpojumu trūkumus un uzlabotu VA pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un efektivitāti, visas investīcijas plānots veikt ievērojot aktuālos VA rīcībpolitikas plānošanas dokumentos noteiktos mērķus un izvirzītās prioritātes. Attiecīgi tiek plānots aktualizēt rīcībpolitiku onkoloģijas, psihiskās veselības, hronisko pacientu, t.sk. paliatīvās aprūpes jomā (iekļaujot Hospisa attīstību), savukārt pārējās prioritārās jomas tiks attīstītas kompleksi īstenojot Sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteiktos uzdevumus.

(107) Lai nodrošinātu VA izvirzīto stratēģisko attīstību, ieguldījumi veicami atbilstoši konkrētās prioritātes rīcībpolitikai vienlaikus nodrošinot integrētu prioritātes attīstību, proti, nodrošinot gan VA kvalitātes attīstību, gan cilvēkresursu pieejamības nodrošināšanu un kvalifikācijas paaugstināšanu, gan infrastruktūras pieejamību, gan digitālo risinājumu attīstību, un svarīgi iedzīvotāju līdzestību savā veselības uzturēšanā, to visu sabalansējot ar valsts budžeta finansējumu prioritātes pakalpojuma apmaksai.

(108) Līdztekus nodarbinātības veicināšanai un mērķētam atbalstam sociālajai iekļaušanai un dažādu sociālo grupu integrācijai darba tirgū, nepieciešams nodrošināt visiem vienlīdzīgu piekļuvi tiesai. Tiesu pieejamība, tās efektivitāte un korupcijas izplatības mazināšana, t.sk valsts un starptautiskajā līmenī, stiprina iedzīvotāju un starptautiskas sabiedrības uzticēšanos Latvijas tiesībaizsardzības sistēmai, kā arī īsteno ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 16.3.

(109) Latvijā sociālo partneru iesaiste reformu un politiku veidošanā ir labi nostādīta, tomēr nepieciešams stiprināt patiesu dialogu komunikācijā ar sociālajiem partneriem, kā arī vēl jāspēcina pilsoniskais dialogs un sabiedrības līdzdalība. Šobrīd sociālo partneru un pilsoniskā dialoga īstenotāju ierobežotā kapacitāte neļauj jēgpilni un savlaicīgi nodrošināt nepieciešamo iesaisti. Vienlaikus, lai veicinātu pilsonisko līdzdalību, jārisina jautājumi, kas skar pašu sabiedrību, piemēram, Latvijas iedzīvotāji ir mazaktīvi pilsoniskajā līdzdalībā un sociālais dialogs ir vāji attīstīts, kā arī pilsoniskās līdzdalības rādītājs Latvijā zems.⁵² Būtisks šķērslis trešo valstu pilsoņu līdzdalībai aktīvai sabiedriskajai darbībai pastāvīgo iedzīvotāju veidotās organizācijās un aktivitātēs ir nepietiekamas latviešu valodas zināšanas, kas primāri negatīvi ietekmē informācijas pieejamību par līdzdalības iespējām⁵³.

(110) Sociālo iekļaušanu un saliedētu sabiedrību stiprina iesaiste kultūras aktivitātēs. Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījuma⁵⁴ ietvaros secināts, ka kultūras patēriņā mazaktīvi biežāk ir 55-74 gadīgie, ar zemiem ienākumiem, laukos dzīvojošie, cittautieši un tie, kas dzīvo vieni, kam ir arī plašāka sociālā nozīme - noteiktas iedzīvotāju sociāli demogrāfiskās grupas kultūras pieejamībā tiek arvien vairāk marginalizētas, to kultūras patēriņam arvien samazinoties un/vai aizstājoties ar viegli pieejamiem izklaides produktiem.

(111) Pieejamie dati norāda, ka COVID-19 pandēmijas rezultātā noteikto ceļojuma ierobežojumu rezultātā nopietni ietekmēti reģioni, kur kultūras un tūrisma nozares sniedz nozīmīgu ieguldījumu reģionālajā ekonomikā. Būtiski saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi, t.sk. kultūras mantojuma potenciāla izmantošana radošā tūrisma attīstīšanai.

(112) Lai risinātu augstāk minētos izaicinājumus investīcijas plānotas 4.1.1., 4.1.2., 4.2.3., 4.2.4., 4.3.1., 4.3.3., 4.3.2., 4.3.4., 4.3.5. un 4.3.6.SAM investīciju prioritātēs paredzot ERAF un ESF+ investīcijas.

(113) Plānotos ieguldījumus pamato Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam, Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam un Resocializācijas politikas pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam un attiecīgo pamatnostādņu īstenošanas plānā ietvertie mērķi, pasākumi un plānotie rezultāti. Visi ieguldījumi tiks veikti saskaņā ar ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām un ANO Konvencijā par bērnu tiesībām noteikto un vērsti uz vienlīdzības, izvēles brīvības, tiesību uz izglītību, tiesību uz neatkarīgu dzīvi un piekļūstamības nodrošināšanu, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzību un pieejamo pakalpojumu un infrastruktūras analīzi. Netiks atbalstītas darbības, kas veicina jebkāda veida segregāciju vai atstumtību. Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana ir noteiktas kā horizontāls princips visās Programmas atbalsta jomās. Programmas sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā, ziņošanā un novērtēšanā tiks ņemta vērā un veicināta dzimumu līdztiesība un veikti pasākumi, lai novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālā orientācijas dēļ. Īpaši tiks ņemta vērā nepieciešamība nodrošināt piekļuvi personām ar invaliditāti.

1.6. Integrēti risinājumu demogrāfijas un reģionālo attīstības atšķirību izaicinājumiem

(114) Iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā radīs izaicinājumus ekonomikas attīstībai, samazinoties darbaspēka pieejamībai, kā arī veselības un sociālai sistēmai, būtiski palielinoties pensijas vecumā esošo iedzīvotāju proporcijai sabiedrībā. Iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējos 10 gados būtiski atšķiras reģionāli - Pierīgas statistiskajā reģionā samazinājums ir tikai par 1%, kamēr Latgales statistiskajā reģionā iedzīvotāju skaits krities par 20%.⁵⁵

(115) Šos depopulācijas un reģionālo atšķirību izaicinājumus plānots risināt ATR ieviešanas gaitā, tostarp, lai nodrošinātu ekonomiski spēcīgu un pašpietiekamu pašvaldību attīstību, ir svarīgi sniegt atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai un uzlabot gan pakalpojumu, gan publiskās ārtelpas pieejamību un kvalitāti reģionos. No 119 pašvaldībām izveidojot 42 pašvaldības, ATR mērķis ir izveidot attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, lai spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. ATR rezultātā izveidoto pašvaldību atbalstam RPP ir ietverti atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai, pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai, kā arī sabiedrības līdzdalības palielināšanai lēmumu pieņemšanas procesos.

(116) Latvijai jārod savi specifiski risinājumi, lai uzlabotu reģionos dzīvojošo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un uzņēmējdarbības vidi. Latvija plāno ilgtspējīgas pilsētu attīstības īstenošanai izmantot funkcionālo pilsētu teritoriju pieeju. Funkcionālās pilsētu teritorijas aptver nacionālas un reģionālas attīstības centrus (9 pilsētas un 21 reģionālo centru), kas nacionālās attīstības plānošanas dokumentos ir atzīmēti kā pilsētu ekonomiskās izaugsmes centri, un to apkārtnes, starp kurām ikdienā notiek aktīva darbaspēka migrācija un ir kopīgs pakalpojumu tīkls. Ieguldījumus reģionu attīstībai plānots ieviest, balstoties uz integrētajām teritoriju attīstības stratēģijām - piecām plānošanas reģionu attīstības programmām⁵⁶ un tām pakārtotām vietējo pašvaldību attīstības programmām. Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri ir būtiski, jo ap šiem centriem ATR kontekstā tiek veidotas jaunās administratīvās teritorijas.

(117) Atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likumam pašvaldības attīstības programma tiek izstrādāta, ievērojot līdzdalības principu - visām ieinteresētajām personām ir iespēja līdzdarboties attīstības plānošanas dokumenta izstrādē. Pašvaldības visā attīstības programmas izstrādes procesā organizē regulāras sabiedrības iesaistes aktivitātes, iesaistot formālās un neformālās sabiedrības grupas, kā arī fiziskas personas. Izstrādājot attīstības programmu, pašvaldība noskaidro sabiedrības viedokli par teritorijas izaicinājumiem un nepieciešamajiem risinājumiem, kā arī organizē sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstības plānošanā. Tāpat atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam teritorijas attīstības plānošanā tiek ievērots atklātības princips - teritorijas attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

(118) Gan reģionālo atšķirību, gan demogrāfisko izaicinājumu risināšanai ir nepieciešami integrēti un pārnozaru risinājumi, tāpēc tie ir integrēti visās politiku jomās.

1.7. Izaicinājumi administratīvajai kapacitātei, labai pārvaldībai un vienkāršošanai

(119) Ikgadējās valsts rekomendācijas aicina stiprināt valsts pārvaldes pārskata atbildību un efektivitāti, īpaši attiecībā uz pašvaldībām un valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Tāpat nepieciešama vispārējas uzticības valsts pārvaldei, kā arī paļāvības uz valsts iestāžu darbību atbilstoši labai pārvaldībai stiprināšana, īpaši uzņēmēju vidū.

(120) Latvija ir saskārusies ar apjomīgu projektu kavēšanos un sadārdzinājumiem, it īpaši transporta un veselības jomas projektos. Tāpat vairāku valsts pārvaldes IKT projektu izstrādē un īstenošanā ir konstatētas problēmas saistībā ar sistēmu efektivitāti un atbilstošu funkcionalitāti, kas ir būtiski pagarinājis projektu ieviešanas termiņus. Pašvaldību e-vides digitalizācija ir maz attīstīta un līdz šim nav bijusi iespēja to īstenot efektīvi.

(121) Tāpat ir novērojams būtiskas atšķirības pašvaldību kapacitātē veidot un īstenot attīstības plānošanas dokumentus atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem (piem., klimata pārmaiņas, digitalizācija, viedie risinājumi u.c.) sasaistē ar budžetu, nodrošināt kvalitatīvus sociālos un publiskos pakalpojumus, iesaistīt sabiedrību teritorijas attīstībā utml. Uz attīstības plānošanas kapacitātes celšanas nepieciešamību norāda Valsts kontroles revīzija - pašvaldībās nereti nav to funkcijām atbilstoši speciālisti⁵⁷.

(122) Lai risinātu augstākminētos izaicinājumus, VK sadarbībā ar FM un VARAM izstrādājusi administratīvās kapacitātes stiprināšanas ceļa karti KP efektīvai īstenošanai, aptverot nozīmīgākās mērķa grupas - finansējuma saņēmējus, publiskās pārvaldes iestādes, vadības un kontroles sistēmas dalībniekus, UK pārstāvjus, NVO un sadarbības partnerus. Investīcijas plānots atbalstīt, piem., 5.1.1., 1.3.1. un 6.1.1.SAM u.c. SAM ietvaros, tam novirzot ERAF vai ESF+, kā arī tehniskās palīdzības finansējumu.

(123) Attiecībā uz vienkāršošanu ES fondu sistēmā tiek apsvērta plašāka vienkāršoto izmaksu izmantošana. Balstoties uz finansējuma saņēmēju aptaujām sistēma ir efektīva, saprotama un nodrošina labu atbalstu.

1.8. Sasaiste ar Eiropas Savienības Stratēģiju Baltijas jūras reģionam

(124) Lai sniegtu ieguldījumu kopēju ESBJRS vispārējo mērķu "Palielināt labklājību" un "Savienot reģionu" un tādejādi uzlabotu Baltijas jūras reģiona globālo konkurētspēju, veicinātu klimata neitrālu ietekmi, klimata risku novēršanu un pārvaldību, labāk savienotu reģionu un cilvēkus, programmas ietvaros ieguldījumi plānoti šādās jomās: iekļaušanās ES pētniecības telpā un piegāžu ķēdēs, pārrobežu e-risinājumu izstrāde, kā arī NEKP kontekstā plānota koordinēta rīcība attiecībā uz transporta emisiju samazināšanu, t.sk. alternatīvo degvielu ražošanas un lietošanas veicināšana.

(125) Lai sniegtu ieguldījumu Baltijas jūras vides stāvokļa uzlabošanā un ESSBJR vispārējā mērķa "Glābt jūru" un tā apakšmērķu sasniegšanā, veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un pārvaldību, programmas ietvaros tiks sniegti ieguldījumi ūdenssaimniecības pakalpojumu, tostarp notekūdeņu attīrīšanas sistēmu uzlabošanas, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, aprites ekonomikā balstītas atkritumu apsaimniekošanas, vēsturiski piesārņoto vietu sanācijas un videi draudzīgas ostu infrastruktūras attīstības pasākumos.

(126) Arī zaļā publiskā iepirkuma piemērošana veicinās ESSBJR vispārējā mērķa "Glābt jūru" sasniegšanu. Ievērojot tendences zaļā publiskā iepirkuma attīstībā, programmas ietvaros, īstenojot SAM, zaļā publiskā iepirkuma prasības, obligāti tiks piemērotas aktivitātēs, kurās spēkā esošajā normatīvajā regulējumā ir noteiktas zaļā publiskā iepirkuma prasības un kritēriji.

(127) Lai panāktu lielāku sinerģiju un papildinātību ESSBJR⁵⁸ īstenošanā tematiskā mērķa "Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību" un INTERREG mērķa "Zaļāka Eiropa ar zemu oglekļa emisiju līmeni" ietvaros, vienlaikus nodrošinot nepārklāšanos, nacionālajos normatīvajos aktos par SAM īstenošanu, tiks specificētas atbalstāmās darbības, attiecināmās izmaksas un finansējuma saņēmēji, kā arī dubultā finansējuma riska novēršanas pasākumi.

(128) Lai reaģētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc mērķtiecīgas starpreģionu sadarbības, sniegtu ieguldījumu RIS3 mērķu sasniegšanā un sekmētu ekonomikas transformāciju, programmā ietvertie MVU konkurētspējas, inovāciju, pētniecības un digitalizācijas atbalsta instrumenti 1.politikas mērķa ietvaros sniegs pienesumu ESSBJR stratēģijas politikas viziena "Inovācijas" mērķu sasniegšanā - šādās jomās "Izaicinājumu virzītas inovācijas", Digitālās inovācijas un transformācija" un "Kopradītas inovācijas".

(129) ESSBSR ietvaros ir noteikta sadarbības ar partneriem no astoņām alībalstīm, lai rastu kopīgu problēmu risinājumus, identificētu un īstenotu sadarbības potenciālu. ESSBSR dalībvalstu sinerģijas palielināšanai nepieciešams apmainīties ar pieredzi kā arī nodrošināt atbalsta pasākumu starptautisku sadarbību. Galvenās sadarbības jomas ir P&A, atbalsts uzņēmumu internacioalizācijai, pielāgošanās klimata pārmaiņām un enerģētikas problēmu risināšanai.

¹ Eurostat dati https://ieej.lv/SjlVN

² https://ieej.lv/ED0qg

³ RPP

⁴ CSP dati, 2016.gads

⁵ CSP dati, 2021.gads

⁶ CSP dati, 2021.gads

⁷ Reģionālās attīstības indikatoru moduļa dati.

⁸ CSP dati, 2021.gads

⁹ CSP dati, 2021.gads

¹⁰ Reģionālās attīstības indikatoru moduļa dati.

¹¹ European Innovation Scoreboard 2019 file:///C:/Users/ESD437/Downloads/Latvia.pdf

¹² Informatīvais ziņojums "Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu" (apstiprināts 12.04.2022.; MK protokols Nr.20 40§)

¹³ NIP

¹⁴ ZTAI

¹⁵ EIS 2019 datubāze https://ieej.lv/Vu9v6

¹⁶ CSP, 2019.gads

¹⁷ Eiropadomes secinājumi - Jauna stratēģiskā programma 2019.-2024.gadam, (2019.gada jūnijs) https://ieej.lv/lQpKn 4.lpp.

¹⁸ Piekrastes plānojuma 5.darba materiāls 5.Publiskās infrastruktūras izvērtējums pašvaldību griezumā https://ieej.lv/AD6q8

¹⁹ Digital Economy and Society Index 2020 - 9%.

²⁰ Digital Economy and Society Index 2020

²¹ Statistika par augstāko izglītību: https://www.izm.gov.lv/lv/statistika-par-augstako-izglitibu

²² Saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem datiem 2020.gada oktobrī

²³ Klimatdrošināšana ir process, kurā infrastruktūras projektu izstrādē tiek integrēti klimata pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi. Tas ļauj pieņemt informācijā balstītus lēmumus par projektiem, kas uzskatāmi par saderīgiem ar Parīzes nolīgumu. Process ir sadalīts divos pīlāros (siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām) un divos posmos (pārbaude un detalizēta analīze). Vajadzību veikt detalizētu analīzi nosaka pārbaudes posma iznākums.

²⁴ Latvia`s national inventory report (submission under UNFCCC and the Kyoto Protocol Common Reporting Formats (CRF)), 1990 - 2018

²⁵ NEKP

²⁶ Ilgtspējīgi pārvietošanās veidi ir pārvietošanās ar kājām, ar velosipēdu, ar sabiedrisko transportu, ar

automobiļiem, kas aprīkoti ar elektrisko vai hibrīda dzinēju, un izmanto multimodālo transporta sistēmu.

²⁷ CSP, https://ieej.lv/TtZRl

²⁸ https://www.csdd.lv/celu-satiksmes-negadijumi/celu-satiksmes-negadijumu-skaits, (provizoriskie dati uz

07.01.2021.)

²⁹ Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija

³⁰ Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija. Pieejams: https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/lv_building_renov_2017_lv.pdf

³¹ https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/lv_building_renov_2017_lv.pdf; 2.1.sadaļa "Pārskatā apzinātās galveno ēku kategorijas", 5lpp

³² https://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=ilc_mdes01&lang=en un https://data1.csb.gov.lv:443/sq/32931

³³ EK Vides politikas īstenošanas pārskata par Latviju un 2017.gada, 2018.gada un 2019.gada ziņojumos par strukturālo reformu īstenošanu Latvijā

³⁴ Apvārsnis Eiropa misija: Atjaunot mūsu okeānus un ūdeņus līdz 2030.gadam. https://ieej.lv/kzm38

³⁵ EK ziņojums (2019). Otro upju baseinu apsaimniekošanas plāni - Dalībvalsts: Latvija. https://ieej.lv/bWAm1

³⁶ Dabas aizsardzības pārvalde. (2019) Biotopu direktīvas ziņojums. https://ieej.lv/9RaBR

³⁷ COM(2021) 240 final, 17.05.2021.

³⁸ The Forth Work Plan of the North Sea - Baltic Core Network Corridor

³⁹ VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", https://ieej.lv/bk8oH

⁴⁰ http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40501088

⁴¹ https://ieej.lv/wH2bh

⁴² https://ieej.lv/veFPp

⁴³ NEKP, Autotransporta direkcija

⁴⁴ https://ieej.lv/hm57c

⁴⁵ Mobilitātes punkta nolūks ir atvieglot pāreju no viena transporta veida uz otru, nodrošināt ērtu savienojumu starp galamērķiem un nodrošināt daudzveidīgu atbalsta infrastruktūru (norādes, pārvietošanos atbalstoši pakalpojumi, aplikācijas utt.) "pēdējam kilometram". Mobilitātes punktā koncentrējas vairāki transporta veidi (vilciens, autotransports, sabiedriskais transports), no tā ir izveidota velo un gājēju infrastruktūra līdz apkārtnē esošajiem iepirkšanās, izklaides, atpūtas un citiem pakalpojumiem. Mobilitātes punktu attīstība ietver dalītās lietošanas automašīnu, velosipēdu, skrejriteņu nomas pakalpojumus, viedtālruņa lietotnes, kurās apkopoti sabiedriskā transporta maršruti, transporta veidu pakalpojumi un apkārtnē pieejamie pakalpojumi.

⁴⁶ Pieejams šeit: https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi.

⁴⁷ Informatīvais ziņojums "Ceļvedis piektās paaudzes (5G) publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu ieviešanai Latvijā", izskatīts MK 18.02.2020.

⁴⁸ https://ieej.lv/n5k2o

⁴⁹ Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/746a6c77-a9f4-4182-9084-e4ab10484b2e

⁵⁰ 2017. gadā, mirstot Latvijas iedzīvotājiem vecumā līdz 64 gadiem, zaudēti gandrīz 84 tūkstoši potenciālo mūža gadu (pirms desmit gadiem - 132 tūkstoši), SPKC "Potenciāli zaudētie mūža gadi Latvijā 2017. gadā".

⁵¹ https://www.vmnvd.gov.lv/lv/hospitalizacijas-plans

⁵² Valsts kancelejas 2018.gada aptauja "Par sabiedrības līdzdalību valsts un pašvaldību iestāžu darbā". Vienlaikus 2020.gada novembrī pētījumu centra SKDS veiktā sabiedriskās domas aptauja uzrādīja, ka tikai 14% no pilngadīgajiem Latvijas iedzīvotājiem iepriekšējo divu gadu laikā bija piedalījušies kādā sabiedriskā apspriedē, piketā, ziedoja savu laiku sabiedriski svarīgai problēmai, parakstīja sabiedriski svarīgu vēstuli vai sazinājās ar ievēlētajiem deputātiem: http://providus.lv/article/latvija-joprojam-zemas-uzticesanas-sabiedriba-iedzivotaji-veletos-plasakas-iesaistes-iespejas

⁵³ Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā 2017, nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences"

⁵⁴ https://ieej.lv/UATSF

⁵⁵ VARAM aprēķins, izmantojot CSP datus. CSP. ISG020. Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās un novados https://ieej.lv/36gzf

⁵⁶ Netiek veidots jauns attīstības plānošanas dokumenta veids. Atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likumam tiek izmantota attīstības programma, kas katram reģionam ir jāizstrādā vidējam termiņam (šobrīd spēkā esošās reģionu programmas atbilst 2014.-2020.periodam, nākošā plānota 2021.-2027.periodam ).

⁵⁷ Saskaņā ar VARAM rīcībā esošiem datiem, 2019.gadā 30 pašvaldībās nav speciālista, kas specifiski būtu atbildīgs tieši par uzņēmējdarbības jautājumiem, lai arī tā ir viena no pašvaldības funkcijām. Tāpat vairākiem uzņēmējdarbības speciālistiem tie nav vienīgie pienākumi (50 pašvaldībās tas ir pamatuzdevums attiecīgajam speciālistam).

⁵⁸ https://balticsea-region-strategy.eu/action-plan

2. pielikums

Tematiskais priekšnosacījums Nr. 10 (4.1.) - Stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai:

5. kritērijs - Jaunatnes nodarbinātības intervences

Dokumenti, kas regulē šo jomu:

1) Ministru kabineta 25.01.2011. noteikumi Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem"¹ iekļauj uz jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET) vērstus pasākumus nodarbinātības veicināšanai. Noteikumu 3.1. sadaļa "Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana un neformālās izglītības ieguve" atrunā kārtību, kādā Nodarbinātības valsts aģentūras klienti (ieskaitot NEET jauniešus) tie iesaistīti kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos. Noteikumu 82.1. punkts paredz jauniešu iesaisti subsidētās nodarbinātības pasākumos. Noteikumu 131.4.punkts paredz NEET jauniešu iesaisti pasākumā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība" (brīvprātīgā darba aktivitātes). Tāpat NEET jaunieši, kas ir ieguvuši reģistrētā bezdarbnieka statusu, balstoties uz profilēšanas rezultātiem, var saņemt atbalstu darba meklēšanā un iesaistīties dažādos aktīvās darba tirgus politikas pasākumos, atbilstoši iegūtajām zināšanām un prasmēm, kā arī laika, kas ir pavadīts bezdarba situācijā (karjeras konsultācijas, īstermiņa un ilgtermiņa apmācību pasākumi, ieskaitot profesionālās izglītības pasākumus un atvērto tiešsaistes kursu platformā piedāvātu augstākās izglītības iestādes vai nozares uzņēmuma izstrādātu mācību programmas, subsidētā nodarbinātība, kompleksi atbalsta pasākumi ilgstošā bezdarba situācijā u.c.). Pasākumu īstenošanas kvalitātes kritēriji ir atrunāti 2.sadaļā "Pasākumu īstenotāju izvēle" (kritēriji izglītības iestādēm, īstenojot apmācību pasākumus (15.punkts), Labklājības ministrijas Apmācību pasākumu Komisijas sastāvu apmācību pasākumu saraksta apstiprināšanai un šī saraksta atjaunošanas biežumu (22.punkts) u.c., piemēram, prasības darba devējiem, kas vēlas izveidot subsidētas darba vietas).

2) Ministru kabineta 18.12.2012. noteikumi Nr.876 "Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums"² atrunā kritērija padziļinātu izpildi par mērķa grupas iesaisti un paredz atbalsta pasākumus NEET jauniešiem. Nolikuma 3.1. punkts paredz nodrošināt operatīvu un kvalitatīvu palīdzību atbilstoši bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu (ieskaitot NEET jauniešus) vajadzībām, spējām un vēlmēm, lai veicinātu šo personu konkurētspēju darba tirgū. Nolikuma 4.4. punkts paredz nepārtraukti pilnveidot individuālo darbu ar bezdarbniekiem (ieskaitot NEET jauniešus), lai nodrošinātu maksimāli ātru šo personu atgriešanos darba tirgū. Nolikuma 4.7.punkts paredz sniegt bezmaksas karjeras konsultācijas bezdarbniekiem (ieskaitot NEET jauniešus), darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām personām un citām personām, kā arī regulāri pilnveidot informatīvi metodisko bāzi karjeras konsultāciju pakalpojumu sniegšanai.

3) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam³ NEET jaunieši ir noteikti kā viena no prioritārajām mērķa grupām. Pamatnostādņu 2.pielikumā ir minēta esošā situācija attiecībā uz NEET jauniešu situāciju darba tirgū. Pamatnostādņu pamattekstā zem rīcības virziena "Iekļaujošs darba tirgus ikvienam un kvalitatīvas darba vietas, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū" kā viens no vidējā termiņa mērķiem ir noteikts mērķis "Nodrošināt individualizētu atbalstu bezdarba un ilgstošā bezdarba riskam visvairāk pakļautajām personām, īpaši personām ar invaliditāti, jauniešiem, kas nemācās un nestrādā, personām ar zemām un darba tirgum neatbilstošām prasmēm". Zem šī mērķa ir iekļauts 1.2. uzdevums, kas paredz pilnveidot individualizēta atbalsta sniegšanu darba meklētājem, bezdarbniekiem un bezdarba riskam pakļautajām personām, īpaši personām ar invaliditāti, pirmspensijas vecumā esošām personām, jauniešiem, kas nemācās un nestrādā un personām ar zemām pamatprasmēm.

4) Noslēguma izvērtējumā "Eiropas Sociālā fonda atbalsta un īpašā piešķīruma Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas, tostarp garantijas jauniešiem shēmas īstenošanai, investīciju lietderība, efektivitāte un ietekme"⁴ tika novērtēta esošā atbalsta sistēma NEET jauniešiem un izstrādāti priekšlikumi, kas tiks ņemti vērā, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus ESF+ projektu īstenošanai.

Koordinēts atbalsts 2023.-2027. gadā NEET jauniešiem tiks nodrošināts šādu SAM pasākumu ietvaros: 4.2.3.SAM (plānots turpināt īstenot NEET jauniešu sasniegšanas un uzrunāšanas aktivitātes, kuras īstenoja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra 2017.-2023.gadā⁵), 4.3.3.SAM (komplekss atbalsts NEET jauniešiem - reģistrētajiem bezdarbniekiem Nodarbinātības valsts aģentūrā) un 4.3.4.SAM (atsevišķu NEET jauniešu grupu (personas ar invaliditāti un funkcionālajiem traucējumiem u.c.) aktīvas līdzdalības sekmēšana, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbinātību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām).

Jaunajā ES fondu plānošanas periodā, ņemot vērā mērķa grupas lielumu, nodarbinātības un sociālajā jomā nav plānots īstenot atsevišķu Jauniešu garantijas projektu, kas būtu vērsts uz NEET mērķa grupas atbalstu, kā tas bija 2014.-2020.gadā. Tomēr Labklājības ministrija sadarbībā ar citām institūcijām turpinās koordinēt un apkopot informāciju par dažādiem atbalsta pasākumiem, kas ir vērsti uz NEET grupas jauniešu integēšanu darba tirgū un izglītībā. Tāpat 2024.-2027.gadā ir plānots izmantot iespējas, ko sniedz ALMA iniciatīva NEET jauniešu atbalstam ceļā uz nodarbinātību.

2023.-2027.gadā Nodarbinātības valsts aģentūrā NEET grupas jauniešiem, tāpat kā iepriekšējā periodā, varētu būt pieejami šādi pasākumi:

- Karjeras atbalsts un prasmju pilnveides pasākumi, atkarībā no jaunieša spējām un prasmēm;

- Profesionālā tālākizglītība un pilnveide, neformālā izglītība, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, apmācība darba vietā un apmācības tiešsaistes kursu platformās);

- Subsidētā nodarbinātība jauniešiem bezdarbniekiem ar invaliditāti un ilgstošajiem bezdarbniekiem;

- Speciālistu atbalsts bezdarbniekiem ar invaliditāti (psiholoģiskais atbalsts, motivācijas programmas, mentori u.c.);

- Kompleksie atbalsta pasākumi ilgstošā bezdarba situācijas risināšanai;

- Atbalsts reģionālai mobilitātei, uzsākot darba attiecības vai dalībai NVA mācību un nodarbinātības pasākumos;

- Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā;

- Atbalsts komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai.

Izglītības un zinātnes ministrija plāno turpināt sniegt atbalstu NEET jauniešiem, kas nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā vai ilgstoši atrodas bezdarba situācijā, balstoties uz Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras pieredzi 8.3.3. SAM projekta "Attīstīt NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā" īstenošanā 2017.-2023.gadā.

¹ https://likumi.lv/ta/id/225425-noteikumi-par-aktivo-nodarbinatibas-pasakumu-un-preventivo-bezdarba-samazinasanas-pasakumu-organizesanas-un-finansesanas

² https://likumi.lv/ta/id/253579-nodarbinatibas-valsts-agenturas-nolikums

³ https://likumi.lv/ta/id/325828-par-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam https://www.lm.gov.lv/lv/pamatnostadnu-projekts-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnes-2021-2027-gadam

⁴ http://petijumi.mk.gov.lv/node/3051

⁵ https://likumi.lv/ta/id/275554-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-8-3-3-specifiska-atbalsta-merka-attistit-nva-neregistreto-neet-jauniesu

3. pielikums

Tematiskais priekšnosacījums Nr. 12 (4.3.) Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos līmeņos

Ir izstrādāts valsts vai reģionāls stratēģiskās politikas satvars izglītības un apmācības sistēmai, un tas ietver:

1. uz pierādījumiem balstītas prasmju prognozēšanas un paredzēšanas sistēmas.

Izglītības likuma 13¹.pants nosaka vienotas valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā izstrādes, apstiprināšanas un īstenošanas ietvaru. Atbilstoši tam ik septiņus gadus Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā, Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija saskaņo un Ministru kabinets apstiprina izglītības attīstības pamatnostādnes septiņu gadu periodam. Pamatnostādnēs tiek noteikti izglītības politikas attīstības mērķi, mērķu sasniegšanai īstenojamie rīcības virzieni un uzdevumi, kā arī sasniedzamie rezultāti un to sasniegšanai nepieciešamie resursi.

Izglītības sistēmas darbības tiesisko ietvaru, iesaistīto pušu tiesības un pienākumus, uzdevumus, kā resursus izglītības sistēmas darbībai visos līmeņos nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums un šo likumu ieviešanai izdotie Ministru kabineta tiesību akti.

Visās izglītības pakāpēs apgūstāmās prasmes un sasniedzamie mācīšanās rezultāti tiek noteikti atbilstoši Izglītības likuma 32.pantam apstiprinātos valsts izglītības standartos, kuros tiek noteikti izglītības programmu stratēģiskie mērķi, galvenie uzdevumi, obligātais saturs un iegūtās izglītības vērtēšanas principi un kārtība. Valsts izglītības standarti tiek apstiprināti MK noteikumu veidā un to ievērošana ir saistoša ikvienam izglītības programmu izstrādātājam un īstenotājam. Attiecīgi Vispārējās izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā ir noteiktas specifiskas prasības izglītības programmu izstrādei un īstenošanai, t.sk. nosacījumi izglītības programmu atbilstības darba tirgus prasībām nodrošināšanai.

Latvijā ir izveidotas 12 Nozaru ekspertu padomes (Profesionālās izglītības likuma 12.pants) tās aptver visas tautsaimniecības nozares un to darbību koordinē darba devēju organizācijas, bet ar darbības nodrošināšanu saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta. Nozaru ekspertu padomju pienākumos ietilpst nozares kvalifikāciju struktūras izveide, kas ietver visos izglītības līmeņos attiecīgajā, tā vērtē profesiju standartus un tajos ietvertās profesionālās kvalifikācijas prasības, piedalās nozarei atbilstošo profesionālās izglītības programmu licencēšanā un akreditācijā, sniedz priekšlikumus par nozarēm nepieciešamo izglītojamo skaitu, uzņemšanas plāniem valsts finansētās vidējās profesionālās izglītības programmās un vērtējumu par profesionālās vidējās izglītības programmu īstenošanas kapacitāti attiecīgajās profesionālās izglītības iestādēs.

Plānojot tautsaimniecībai nepieciešamo nākotnes speciālistu skaitu, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības plānošanā vērā tiek ņemts ne tikai Nozaru ekspertu padomju viedoklis, bet arī Ekonomikas ministrijas īstenotās darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes, kas raksturo paredzamo darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu 7-17 gadu periodā. Savukārt, pieaugušo izglītībā papildus tam tiek vērtētas arī darba tirgus īstumiņa attīstības prognozes, kurās tiek raksturots darba tirgus pieprasījums un piedāvājums 1-2 gadu ietvarā. Gan vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus prognozēšanas rīki ir publiski pieejami un tos savā darbībā izmanto gan izglītības iestādes, plānojot savu izglītības programmu piedāvājumu un karjeras izglītības pasākumus, kā arī iestādes attīstību, gan valsts pārvaldes iestādes nozaru rīcībpolitikas plānošanā un īstenošanā, gan arī iedzīvotāji lēmumu pieņemšanā par turpmāko izglītības izvēli.

Izveidotās sistēmas tālākai attīstībai Izglītības attīstības pamatnostādnēs ir paredzēts turpināt profesionālās izglītības satura pārvaldības digitālizāciju, nostiprināt nozaru ekspertu padomju kapacitāti.

2. absolventu gaitu apzināšanas mehānismus un pakalpojumus kvalitatīvu un efektīvu konsultāciju sniegšanai visu vecumu audzēkņiem.

Augstskolu likuma 46².pants nosaka augstākās izglītības programmu absolventu monitoringa īstenošanas procesu, kura ietvaros tiek novērtēta augstākās izglītības programmu absolventu nodarbinātība, ienākumi un ekonomiskā aktivitāte. MK 27.03.2007. noteikumos Nr.203 "Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtība" un MK 26.06.2019. noteikumos Nr.276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi" ir noteikti augstākās izglītības absolventu monitoringa īstenošanai nepieciešamie datu uzkrāšanas un informācijas apmaiņas mehānismi. Informācija par augstākās izglītības absolventu monitoringa rezultātiem ir pieejama Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļa vietnē www.izm.gov.lv.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" Rīcības virziena 4.2. "Pētniecībā un pierādījumos balstīta, lietotājcentrēta izglītības politika" uzdevums nr. 4.2.2. "Pilnveidot izglītības kvalitātes vadības un monitoringa sistēmu (t.sk. profesionālās izglītības absolventu monitoringa sistēmu un augstākās izglītības absolventu monitoringa sistēmu)" paredz līdztekus jau izveidotajai un normatīvajā bāzē nostiprinātajai augstākās izglītības absolventu monitoringa sistēmai izveidot profesionālās izglītības absolventu monitoringa sistēmu un nodrošināt visaptveroša monitoringa īstenošanu par profesionālās un augstākās izglītības absolventu nodarbinātību un ienākumiem. Ir sagatavoti attiecīgi Profesionālās izglītības likuma grozījumi, kas papildina likumu ar 21¹.pantu par profesionālās izglītības programmu absolventu monitoringu un absolventu iekļaušanās darba tirgū izvērtējumu un tā īstenošanu ir paredzēta sākot ar 2024.gadu.

Saskaņā ar Izglītības likumu ir noteikts, ka izglītības procesā ir integrējami pasākumi, lai nodrošinātu izglītojamo karjeras vadības prasmju apguvi un attīstīšanu, lai skolēns apzinātos savas intereses, spējas un iespējas tālākās izglītības un profesionālās karjeras virziena izvēlei. Šo pasākumu kopums ir nodefinēts kā karjeras izglītības atbalsts, kas ietver informācijas sniegšanas, karjeras izglītības un individuālo konsultāciju pasākumus izglītojamajiem visās izglītības pakāpēs. Pienākums nodrošināt bērnu un jauniešu karjeras izglītības īstenošanu Izglītības likumā ir noteikts pašvaldībām. Valsts pamatizglītības standartā un vispārējās vidējās izglītības standartā ir noteikti sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kas ir saistīti ar izglītojamo karjeras vadības prasmju apguvi un zināšanām turpmākās izglītības un profesionālās karjeras izvēlei. Lai nedrošinātu atbalstu pašvaldībām un izglītības iestādēm bērnu un jauniešu karjeras izglītības īstenošanai, ESF projekta ievaros ir izstrādāts un e-vidē publiskots informatīvo un metodisko materiālu komplekts karjeras atbalsta īstenošanai vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, izstrādāti karjeras attīstības atbalsta pasākumu plānu paraugi un veikta to aprobācija projektā iesaistītajās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, īstenota pedagogu-karjeras konsultantu un karjeras atbalsta speciālistu papildizglītība 656 personām, lai nodrošinātu, ka ikvienā pašvaldībā ir pieejami izglītoti pedagogi-karjeras konsultanti. Karjeras izglītība ir integrēta visā vispārējās izglītības mācību saturā un īstenošanas pieejā un līdztekus pārejai uz kompetenču pieejā balstīto mācību saturu, tiek arī attīstīti karjeras izglītības plāni visās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. Karjeras izglītības atbalsta pasākumu plāni ir pieejami izglītības iestāžu interneta vietnēs, ar tiem var iepazīties gan izglītojamie gan viņu vecāki. Pedagogi prasmes karjeras izglītības īstenošanā apgūst profesionālās pilnveides pasākumu ietvaros, kas tiek īstenoti gan valsts gan pašvaldību līmenī.

Karjeras konsultāciju pakalpojumu visiem pieaugušajiem piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra bezmaksas individuālo un grupu karjeras konsultāciju ietvaros, sniedzot gan vispārēju informāciju par karjeras attīstības jautājumiem gan atbalstu konkrētas iedzīvotāja situācijas risināšanā, gan arī piedāvājot virkni pakalpojumu, kas ir saistīti ar karjeras jautājumiem. Karjeras konsultāciju pakalpojums NVA ir pieejams tiešsaistē, piesakoties konkrētam pakalpojuma saņemšanas laikam un vietai. Papildus atsevišķās pašvaldības ir pieejami pašvaldību īstenoti karjeras atbalsta pasākumi pieaugušajiem, jo īpaši lielākajās pilsētās.

3. pasākumus kvalitatīvas, finansiāli pieejamas, atbilstīgas un iekļaujošas izglītības un apmācības, kurā nepastāv nošķiršana, nodrošināšanai un pamatkompetenču apguvei visos līmeņos, tostarp augstākajā izglītībā.

Iekļaujošas, pieejamas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanas pamatprincipi ir noteikti izglītības sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos, paredzot izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanu vispārējā izglītībā; asistenta pakalpojumu vispārējā, profesionālā un augstākajā izglītībā. No 2020. gada 1. septembra ir stājušies spēkā noteikumi, kas nosaka prasības, kādas izvirzāmas vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām¹. Tiek noteikti atbalsta pasākumi izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām vispārējās izglītības programmas apguvē (mācību procesa organizācijas principi (laika plānojums mācību stundās, metodes, pārbaudes darbu sistēma, u.c.; papildus individualizēti atbalsta pasākumi mācību satura apguvei/ pedagoģiskā intervence (ārpus mācību stundām); mācību un tehniskie līdzekļi vides nodrošināšanai (mācību materiāli, tehnoloģijas, mācību aprīkojums, telpu iekārtojums u.c., kā arī nepieciešamais atbalsta personāls)).

Saskaņā ar normatīvo regulējumu izglītojamām personām izglītības iestādē piešķir no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai². 2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi normatīvajā regulējumā, paredzot, ka ne tikai vispārējā un profesionālā izglītībā, bet arī augstākajā izglītībā tiek nodrošināti asistenta pakalpojumi, tai skaitā studentiem ar redzes, kustību vai garīga rakstura funkcionāliem traucējumiem³.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam paredz nākamo septiņu gadu laikā nodrošināt pietiekamu pedagoģisko un atbalsta personālu bērniem un jauniešiem, kuriem tas ir nepieciešams dažādu apstākļu dēļ. Plānots virzīties uz divu pedagogu nodrošināšanu vispārizglītojošajās skolās prioritāri 1.-3. klašu grupā ar lielu izglītojamo skaitu un klasēs, kurās ir skolēni ar speciālām vajadzībām, kā arī pārskatīt kārtību, kādā aprēķina valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un risināt atbalsta personāla (speciālais pedagogs, skolotājs logopēds, sociālais pedagogs, izglītības psihologs, pedagogs karjeras konsultants) pieejamību gan pirmsskolas, gan vispārējās izglītības iestādēs.

Vispārējās izglītības skolu tīkla izmaiņas Latvijā būtiski ietekmē demogrāfiskā situācija, ekonomiskā attīstība, nodarbinātības un migrācijas tendences. Vidējās izglītības pakāpē tiek turpināta reģiona un novada demogrāfiskajai situācijai atbilstoša izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, ņemot vērā izglītības iestāžu kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus un tādējādi sekmējot līdzvērtīgas iespējas izglītības programmu apguvei, kā arī efektīvu izglītības iestāžu infrastruktūras un cilvēkkapitāla resursu izmantošanu.

2021.-2027. gadā tiks turpināts īstenot iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības līmeņos un nodrošināt augstas kvalitātes speciālo izglītību. Izvirzītā uzdevuma sasniegšanai tiks vērtēta ieguldījumu efektivitāte atbilstoši speciālās izglītības iestāžu ilgtspējas nosacījumiem, nodrošinot resursu koncentrāciju un paaugstinot izglītības kvalitāti, mazinot speciālās izglītības fragmentāciju administratīvajās teritorijās un stiprinot vairāku administratīvo teritoriju sadarbību kvalitatīvas speciālās izglītības nodrošināšanā; asistīvo tehnoloģiju vajadzību un apmaiņas modeļa izpēte. Arī citu pasākumu īstenošanā tiks ievērotas iekļaujošas izglītības vajadzības - paredzot gan mācību līdzekļu un aprīkojuma iegādi, gan mācību satura apguves dažādošanas pasākumus, pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi un atbalsta pasākumus pašvaldībās.

Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 3.1. rīcības virziena viens no uzdevumiem paredz pilnveidot izglītojamo ar speciālām vajadzībām iesaistes nosacījumus profesionālās pamatizglītības programmās, lai nodrošinātu šiem izglītojamajiem turpmākai dzīvei sabiedrībā nepieciešamās prasmes.

Profesionālajā izglītībā tiek īstenota modulāro profesionālās izglītības programmu apguve, kā arī ir pieņemti Profesionālās izglītības likuma grozījumi, kur normatīvais regulējums veidots tādējādi, ka ir noteikti sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kā arī iespēja tos uzkrāt, pārnest un atzīt, lai veicinātu elastīgu mācīšanos, uz indivīda vajadzībām un spējām vērstu profesionālās izglītības piedāvājumu, nodrošinot sasniedzamo mācīšanas rezultātu novērtēšanu gan visas programmas apguves gadījumā, gan arī programmas atsevišķas daļas sasniedzamo rezultātu novērtēšanā un tam atbilstoša izglītības dokumenta izsniegšanu. Pēc Profesionālās izglītības likuma grozījumu pieņemšanas tiks attīstīta iespēja veidot atsevišķu moduļu piedāvājumu prasmju apguvei, lai īstenotu iegūto prasmju novērtēšanu atbilstoši sasniegtajam, kā arī efektīvāk iegūtu turpmākai dzīvei sabiedrībā nepieciešamās prasmes atbilstoši vajadzībām.

Savukārt investīcijas vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības infrastruktūrā tiek veiktas atbilstoši būvnormatīvam par vides pieejamību, iespēju robežās nodrošinot vides un informācijas pieejamību izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām - redzes, dzirdes, kustību un garīgā rakstura traucējumiem, piemēram, uzlabojot personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem situāciju kopumā, t.sk. veikti pārbūves, atjaunošanas vai jaunas būvniecības darbi, nodrošināti kontrastējoši marķējumi pie trepēm un slīpiem pandusiem, ierīkoti atbilstoša platuma lifti un/vai pacēlāji, kas ļauj pārvietoties personām ratiņkrēslos starp stāviem; lifti, ja tādi tiek paredzēti, piegādājami ar balss izziņošanu un stāva izsaukšanas pogām ar taktilu reljefu.

Vides pielāgojumi profesionālajās izglītības iestādēs ir tikuši veikti, ieguldot gan izglītības iestāžu, gan to dienesta viesnīcu modernizācijā un vides pieejamībā. Profesionālās izglītības iestāžu modernizācija turpināsies arī 2022.gadā un 2023.gadā, kā arī visā 2021.-2027.gada periodā.

8.1.3.SAM ietvaros atbalsts īstenots arī Kultūras ministrijas padotībā esošo un pašvaldību dibināto profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai, t.sk. vides pieejamības nodrošināšanai.

Mācību līdzekļu, materiālu, inventāra un iekārtu iegādes un iekārtu modernizēšanas izdevumi ir izglītības programmas īstenošanas izmaksas, tie profesionālās izglītības iestādēm tiek finansēti no valsts budžeta dotācijas saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.655 "Noteikumi par profesionālas izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 655). Finansējums mācību līdzekļu, materiālu, inventāra un iekārtu iegādes un iekārtu modernizēšanai tiek piešķirts pēc viena izglītojamā izmaksām konkrētās izglītības programmu grupās, diferencējot normējamās izmaksas ar katrai izglītības programmu grupai noteikto izmaksu minimālo koeficientu.

MK noteikumos Nr.655 noteikts, ka dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas uz vienu dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo - 282,23 EUR gadā, savukārt uz vienu dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo ar invaliditāti, kuram nepieciešami rehabilitācijas pasākumi atbilstoši viņa funkcionālajiem traucējumiem - 495,66 EUR gadā, papildus šiem izglītojamiem tiek nodrošinātas arī sniegto ēdināšanas pakalpojumu izmaksas - 694,36 EUR gadā (tiek piemērotas tikai Smiltenes tehnikumā). Tāpat arī MK noteikumi Nr. 655 paredz mazāku izglītojamo skaitu, attiecīgi arī mazāku izglītojamo skaitu uz vienu skolotāja likmi - profesionālās izglītības programmās izglītojamiem ar speciālām vajadzībām (mācību grupā ir 8 līdz 12 izglītojamo), izglītojamo skaits uz vienu skolotāju - 5, salīdzinot ar profesionālās izglītības programmām (mācību grupā ir 25 līdz 30 izglītojamo), kur izglītojamo skaits uz vienu skolotāju - 10,8.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam: nosaka šajā laikposmā prioritāri īstenojamos rīcības virzienus, uzdevumus un pasākumus vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanai kvalitatīvai un iekļaujošai izglītības visos izglītības veidos un pakāpēs:

Rīcības virziena 2.1. "Izglītības satura un procesa attīstība" uzdevums nr. 2.1.1. "Nodrošināt pilnveidotā mācību satura un pieejas efektīvu īstenošanu vispārējā izglītībā (t.sk. pirmsskolas izglītības pakāpē), jo īpaši fokusējoties uz starpdisciplinaritāti (STEAM), caurviju prasmēm (digitālā pratība, pilsoniskā līdzdalība), sociāli emocionālo mācīšanos un mācīšanos iedziļinoties", uzdevums Nr. 2.1.2. "Nodrošināt kvalitatīvu profesionālo izglītību, saskaņojot prasmes un mācīšanās rezultātus ar darba tirgus prasībām un stiprinot PII kā nozaru izcilības un inovāciju centrus."

Rīcības virziena 2.2. "Izglītības vides attīstība" uzdevums nr. 2.2.1. "Stiprināt vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, mācību vidi un infrastruktūru", uzdevums Nr.2.2.2. "Stiprināt profesionālās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, mācību vidi un infrastruktūru", uzdevums nr. 2.2.3. "Stiprināt augstākās izglītības institūciju nodrošinājumu ar mūsdienīgas, kvalitatīvas un pētniecībā balstītas augstākās izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, studiju vidi un infrastruktūru";

Rīcības virziena 3.1. "Institucionāli risinājumi atbalsta nodrošināšanai ikviena izaugsmei" uzdevums nr. 3.1.1. "Nodrošināt iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības līmeņos", uzdevums nr. 3.1.2. "Nodrošināt augstas kvalitātes speciālo izglītību", uzdevums nr. 3.1.3. "Nodrošināt individuālo kompetenču attīstību";

Rīcības virziena 3.2. "Sadarbība un dalīta atbildība ar vietējo kopienu izglītības mērķu sasniegšanai" uzdevums nr.3.2.1. "Veicināt vecāku iesaisti un atbalstu skolēna izglītības mērķu sasniegšanai", uzdevums nr. 3.2.2. "Stiprināt kopienas mēroga sadarbību (pašvaldības ietvaros) indivīda izaugsmei".

4. koordinācijas mehānismu, kas aptver visus izglītības un apmācības līmeņus, tostarp augstāko izglītību, un skaidru pienākumu sadali starp attiecīgajām valsts un/vai reģionālajām struktūrām.

Izglītības sistēmas darbības pamatprincipi, tiesību un pienākumu sadale starp valsts, pašvaldības, dibinātāja un iestādes līmeni, dažādu līmeņu sadarbības mehānismi un atbildība par to īstenošanu ir noteikta izglītības sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos.

Izglītības likums nosaka katra līmeņa kompetenci izglītībā, paredzot, ka valsts ir atbildīga par izglītības politikas veidošanu, normatīvo aktu pieņemšanu, kuri skar gan izglītības sistēmā esošas institūcijas gan indivīdus. Valstij noteiktu izglītības politikas mērķu sasniegšanai ir tiesības dibināt izglītības iestādes, šī tiesības valsts īsteno augstākajā izglītībā un profesionālajā vidējās izglītībā, būtiski lielākā daļa no augstākās izglītības iestādēm un profesionālās vidējās izglītības iestādēm ir valsts dibinātās. Šo institūciju pārvaldību valsts līmenī īsteno nozaru ministrijas, bet kopējo izglītības politikas koordinēšanu īsteno Izglītības un zinātnes ministrija. Pašvaldību uzdevums ir nodrošināt saviem iedzīvotājiem, kuri ir deklarēti tās administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai, kā arī vispārējo vidējo izglītību un apgūt interešu izglītību. Šī uzdevuma īstenošanai pašvaldības, saksānojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē vispārējās izglītības iestādēs un interešu izglītības iestādes, izstrādā pašvaldības izglītības attīstības stratēģiju ievērojot Ministru kabineta apstiprinātajās izglītības attīstības pamatnostādnēs noteiktos valsts līmeņa izglītības attīstības mērķus un nodrošina pieejamu un kvalitatīvu izglītību savā teritorijā atbilstoši valsts noteiktajiem mērķiem un personas vajadzībām. Pašvaldības arī nodrošina to dibināto izglītības iestāžu finansēšanu, un no valsts budžeta saņemtās mērķdotācijas vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas finansēšanai vai citiem īpaši noteiktiem mērķiem pārvaldību un izmantošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem, kā arī vēl virkni funkciju, kas ir nodrošināmas izglītības sistēmas ietvaros.

Privātpersonas, ievērojot izglītības nozares normatīvo aktu prasības, var dibināt, reorganizēt un likvidēt izglītības iestādes, lai nodrošinātu noteikta izglītības pakāpes vai veida izglītības pakalpojuma sniegšanu.

Informācijas apmaiņai un datu uzkrāšanai par izglītības sistēmas procesiem visās izglītības pakāpēs ir izveidota Valsts izglītības informācijas sistēma, kurā tiek ievadīta un uzkrāta informācija par izglītības iestādēm, pedagogiem, izglītojamajiem un šajā sistēmā esošie dati tiek izmantoti gan finansējuma apjoma aprēķināšanai gan arī izglītības procesu vadībai un plānošanai. Izglītības nozares normatīvo aktu ievērošanu kontrolē Izglītības kvalitātes valsts dienests, kura funkcijas ietilpst gan vispārēja izglītības nozares normatīvo aktu ievērošanas uzraudzība gan arī izglītības iestāžu reģistrācijas un izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas funkcija, kā arī atbildība par izglītības kvalitātes uzraudzību vispārējā un profesionālajā izglītībā. Augstākajā izglītībā izglītības kvalitātes novērtēšanu veic akadēmiskās informācijas centrs - Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas aģentūra.

Dažādu procesu koordinācija izglītības nozarē tiek īstenota ar konsultatīvu vai lemjošu instūciju - padomju starpniecību. Kā vienu no nozīmīgākajām var minēt konsultatīvo padomi "Izglītība visiem", kurā ir pārstāvēti izglītībā iesaistīto nozaru ministriju, izglītības nozares nozīmīgāko sociālo un sadarbības partneru, pašvaldību, izglītības iestāžu, parlamenta Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas un sabiedrības pārstāvji. Šis padomes ietvaros tiek apspriesti ar izglītības politikas attīstību saistīti jautājumi, kā piemēram, izglītības attīstības pamatnostādņu projekts vai nozīmīgu reformu pieteikumi izglītības nozarē. Tā sanāk pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā 2 reizes gadā. Profesionālajā izglītībā nozīmīga loma ir Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējai apakšpadomei, kurā piedalās valsts, darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji un tajā tiek lemts par profesionālās izglītības attīstības jautājumiem, padomei sanākot uz sēdēm vismaz vienu reizi ceturksnī. Augstākās izglītības padome, kuras sekretariātam ir patstāvīgas institūcijas statuss, lemj par stratēģiskiem augstākās izglītības attīstības jautājumiem un tās personālsastāvu uz četriem gadiem apstiprina Saeima un tājā ir augstākās izglītības institūciju, darba devēju organizāciju, studējošo organizāciju, akadēmisko personālu pārstāvošu organizāciju pārstāvji un izglītības un zinātnes ministrs. Šīs padomes sēdes tiek sasauktas pēc nepieciešamības. Lēmumus par pieaugušo izglītības attīstības jautājumiem pieņem Pieaugušo izglītības pārvaldības padome. Tas sastāvā ir darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji, pašvaldību un valsts institūciju, kā arī pieaugušo izglītības īstenošanā iesaistīto izglītības iestāžu pārstāvi un šīs konsultatīvās padomes mandāts ietver lēmumu pieņemšanu par valsts līmenī īstenotajiem pieaugušo izglītības attīstības un atbalsts pasākumiem.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" paredz prioritāri īstenojamos rīcības virzienus un uzdevumus un pasākumus to tālākai pilnveidošanai un attīstībai, jo īpaši izglītības un tautsaimniecības struktūru sadarbības attīstībai un jauninājumu ieviešanai izglītības pārvaldībā:

Rīcības virziena 2.3."Izglītības attīstībai nozīmīgu partnerību veidošana" uzdevums Nr. 2.3.2. "Izglītības un tautsaimniecības nozaru sadarbība efektīvai pārvaldībai";

Rīcības virziena 3.1. "Institucionāli risinājumi atbalsta nodrošināšanai ikviena izaugsmei" uzdevums nr.3.1.1. "Nodrošināt iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības līmeņos";

Rīcības virziena 4.1. "Izglītības sistēmas un iestāžu efektīvas pārvaldības veidošana" uzdevums nr. 4.1.1. "Pilnveidot izglītības sistēmas dalībnieku funkcijas un atbildību sistēmas efektīvai funkcionēšanai", uzdevums nr. 4.1.2. "Efektīvu izglītības iestāžu pārvaldības modeļu attīstība un iestāžu vadības kapacitātes stiprināšana pārmaiņu vadībā, "mācīšanās organizācijas" pieejas īstenošanā un izglītības resursu koplietošanā".

5. stratēģiskās politikas satvara uzraudzības, izvērtēšanas un pārskatīšanas kārtību.

Izglītības likuma 13¹.pants nosaka vienotas valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā izstrādes, apstiprināšanas un īstenošanas ietvaru, nosakot ka izglītības attīstības pamatnostādnes izstrādā septiņu gadu periodam, bet pamatnostādņu ieviešanas rīcības plānus vienam trīs gadu periodam un diviem divu gadu periodiem, kā arī izglītības attīstības pamatnostādņu izstrādāšanas un saskaņošanas kārtību. Ievērojot Izglītības likuma 15. pantā noteikto, IZM vada pamatnostādnēs noteiktās vienotās valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā īstenošanu, koordinējot to ar citām izglītības procesā iesaistītajām institūcijām. Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojums Nr. 436 paredz, ka IZM ir atbildīgā institūcija pamatnostādņu īstenošanā, bet līdzatbildīgās institūcijas - Aizsardzības ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Kultūras ministrija, Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Veselības ministrija, Zemkopības ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs. Šīs institūcijas atbilstoši kompetencei nodrošina pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanu. Rīkojums arī nosaka, ka IZM izstrādā rīcības plānus pamatnostādņu ieviešanai: laikposmam no 2021. gada līdz 2023. gadam, līdz 2023. gada 31. maijam - rīcības plāns pamatnostādņu ieviešanai laikposmam no 2024. gada līdz 2025. gadam, līdz 2025. gada 31. maijam - rīcības plāns pamatnostādņu ieviešanai laikposmam no 2026.gada līdz 2027.gadam. Līdz 2025. gada 1. jūlijam IZM iesniedzams noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējums. Jautājumus par papildus nepieciešamo finansējumu pamatnostādņu ieviešanai izskata Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam nosaka prioritāri veicamos uzdevumus šī IZM uzdevuma izpildes pilnveidošanai. Pamatnostādņu rīcības virziena 4.2. "Pētniecībā un pierādījumos balstīta, lietotājcentrēta izglītības politika" uzdevums nr. 4.2.1. "Attīstīt un stiprināt izglītības politikas veidotāju un īstenotāju stratēģisko, analītisko un datu pratības kapacitāti" un uzdevums nr. 4.2.2. "Pilnveidot izglītības kvalitātes vadības un monitoringa sistēmu" paredzēta izglītības kvalitātes vadības un monitoringa sistēmas tālāka attīstība, lai nodrošinātu datos balstītas izglītības politikas veidošanu gan valsts gan pašvaldību gan arī izglītības iestāžu līmenī.

6. pasākumus, kas vērsti uz mazprasmīgiem, mazkvalificētiem pieaugušajiem un pieaugušajiem no nelabvēlīgas sociāli ekonomiskās vides, un prasmju pilnveides iespējām.

Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam ir noteikti prioritārie rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi, kas ir īstenojami pieaugušo ar zemām prasmēm un mazāk labvēlīgā situācijā esošo pieaugušo iesaistīšanai izglītībā, kā arī attiecīgi politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji, tai skaitā to sasniedzamās vērtības IAP īstenošanas vidusposmam. Rīcības virziena 3.3. "Pieaugušo izglītības attīstība" uzdevums nr.3.3.1. "Kvalitatīvs un pieejams pieaugušo izglītības piedāvājums" un uzdevums nr.3.3.2. "Ilgtspējīgas pieaugušo izglītības sistēmas attīstība".

Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam 3.rīcības virziens "Iekļaujošs darba tirgus ikvienam un kvalitatīvas darba vietas, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū" uzdevums 1. "Paaugstināt bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspēju un reaģēšanu uz darba tirgus transformāciju un nepieciešamību pielāgoties aktuālajai situācijai darba tirgū, t.sk.: 1.1. Pilnveidojot bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes; 1.5. pilnveidojot subsidētās, pagaidu nodarbinātības un darbam nepieciešamo iemaņu attīstības pasākumus".

7. pasākumus, ar ko attiecībā uz piemērotām mācīšanās metodēm atbalsta skolotājus, pasniedzējus un akadēmiskos mācībspēkus, kā arī pamatkompetenču novērtējumu un apstiprinājumu.

Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam ir noteikti rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi augsti kvalificētu, kompetentu uz izcilību vērstu pedagogu un akadēmiskā personāla nodrošināšanai izglītības sistēmā.

Rīcības virziena 1.1. "Pedagogu sagatavošana, piesaiste un attīstība" uzdevums nr.1.1.1. "Attīstīt pedagogu sagatavošanas sistēmu", uzdevums nr.1.1.2. "Nodrošināt kvalitatīvu un regulāru pedagogu profesionālo pilnveidi, metodisko un konsultatīvo atbalstu, mērķtiecīgi koordinējot dažādu pušu iesaisti un sadarbību", uzdevums nr. 1.1.3. "Veidot ilgtspējīgus profesionālās pieredzes apmaiņas un sadarbības tīklus"; rīcības virziena 1.2. "Akadēmiskā personāla sagatavošana, piesaiste un attīstība" uzdevums Nr.1.2.1. "Nodrošināt jaunas akadēmiskā personāla sagatavošanas un profesionālās pilnveides sistēmas ieviešanu"

Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam "Kultūrvalsts" prioritāte Nr.4 "Talantu ataudze un kultūras darbinieku profesionālā izaugsme" nosaka mērķtiecīgi stiprināt kultūrizglītības sistēmu, lai stimulētu jaunu talantu attīstību un izaugsmi, nodrošināt kultūras nozarē strādājošo profesionālās pilnveides iespējas, kā arī stiprināt kultūras komponenti vispārējā izglītībā.

Kultūrizglītības nozares stratēģija 2021-2027.gadam ir Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam "Kultūrvalsts" papildinošs plānošanas dokuments, kas tiks izstrādāts kā nozares detalizētāks rīcības plāns pamatnostādņu īstenošanai.

8. pasākumus, ar ko veicina audzēkņu un mācībspēku mobilitāti un izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzēju starptautisko sadarbību, tostarp atzīstot mācību rezultātus un kvalifikāciju.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam nosaka pasākumus, kas ir īstenojami izglītības iestāžu internacionalizācijas nostiprināšanai, starptautiskās sadarbības attīstībai un mācību mobilitātes veicināšanai visos izglītības līmeņos:

Rīcības virziena 2.3. "Izglītības attīstībai nozīmīgu partnerību veidošana" uzdevums Nr.2.3.1. "Internacionalizācijas un starptautiskās sadarbības nodrošināšana mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības attīstībai".

¹ Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumi Nr. 556 "Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamo ar speciālajām vajadzībām". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/310939-prasibas-visparejas-izglitibas-iestadem-lai-to-istenotajas-izglitibas-programmas-uznemtu-izglitojamos-ar-specialam-vajadzibam 2022. gada 13. janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumi Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē". Minētie noteikumi nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās, tajā skaitā speciālās izglītības programmās, kā arī pirmsskolas izglītības programmās speciālās izglītības iestādēs un speciālās pirmsskolas izglītības grupās, un atskaitīti no tām; obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē, kā arī kārtību, kādā izglītojamie tiek atskaitīti no pirmsskolas izglītības programmas. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/329096-kartiba-kada-izglitojamie-tiek-uznemti-visparejas-izglitibas-programmas-un-atskaititi-no-tam-ka-ari-obligatas-prasibas-izglitoj...

² Ministru kabineta 2012.gada 9.oktobra noteikumi Nr.695 "Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/252140-kartiba-kada-pieskir-un-finanse-asistenta-pakalpojumu-izglitibas-iestade

³ Ministru kabineta 2021.gada 18.maija noteikumi Nr.316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/323301-noteikumi-par-asistenta-pavadona-un-aprupes-pakalpojumu-personam-ar-invaliditati

4. pielikums

Tematiskais priekšnosacījums Nr. 1 (1.1) Valsts vai reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas laba pārvaldība

Pārdomātas specializācijas stratēģiju vai stratēģijas atbalsta ar:

1. atjauninātu analīzi par izaicinājumiem inovāciju izplatīšanas un digitalizācijas jomā

Kritērija izpildes dokumenti:

1) apstiprinātās Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk - NIP) (apstiprinātas 16.02.2021.); NIP ietver Viedās specializācijas stratēģiju (turpmāk - RIS3), kuras stratēģisko uzstādījumu pārnese ir ietverta arī zemāk minētajās nozaru pamatnostādnēs.

2) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk -ZTAIP); (apstiprinātas ar MK rīkojumu 14.04.2021., Nr.246);

3) Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk - DTP)

(apstiprinātas ar MK 7.07.2021. rīkojumu Nr.490)

- NIP ietverta plaša ekonomikas izaicinājumu analīze, t.sk. izvērtēts digitālais aspekts (skat. 2.sadaļu). - DTP ir veikta digitālo izaicinājumu analīze, t.sk. ietverta analīze par digitālo prasmju attīstību, digitālās drošības jautājumiem, telekomunikāciju un skaitļošanas pieejamību, tautsaimniecības (t.sk valsts pārvaldes) digitālo transformāciju, kā arī IKT industrijas pilnveidi. (skat. sadaļas 3. un 4.)

- zinātnes un inovāciju izaicinājumi analizēti ZTAIP (2.2.rīcības virziens un 3.pielikums, kurā ir analizēti izaicinājumi zināšanu un tehnoloģiju pārnesei uzņēmējdarbības sektorā)

- ZTAIP arī ir definēts, ka IZM turpinās iesaistīties RIS3 īstenošanā un RIS3 specializācijas jomu attīstīšanā, nodrošinot mērķtiecīgus ieguldījumus P&A sistēmas attīstībai, kā arī RIS3 monitoringa procesā.

NIP2027 un ZTAIP 2027 vadlīniju veiktajā analīzē tika izmantoti dati no RIS3 monitoringa ziņojuma¹, OECD 2019. gada ekonomikas ziņojuma par Latviju, EUROSTAT un Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2021.-2027.gada plānošanas periodā. ZTAIP 2027 noteiktie politikas mērķi, apakšmērķi un darbības virzieni, kā arī konkrētie uzdevumi ir balstīti uz padziļinātu analīzi un ieteikumiem no diviem EK veiktajiem novērtējumiem programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros :

"Īpašs atbalsts cilvēkkapitāla attīstībai pētniecībai un inovācijai Latvijā"* (2019)

Pieejams šeit: https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/e84a9d0f-b98a-11e9-9d01-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source-106068252

un "Latvijas pētniecības finansēšanas sistēma"** (2018).

Pieejams šeit: https://www.izm.gov.lv/lv/media/4690/download

Turpmāka tautsaimniecības un jo īpaši RIS3 jomu analīze notiks RIS3 monitoringa ziņojumu ietvaros. Pirmais monitoringa ziņojums plānots 2023.gadā, ņemot vērā to, ka investīciju veikšana lielākoties tiks uzsākta 2022.gadā. Lai izvērtētu RIS3 Vadības grupas ikgadējo darba plānu, tad RIS3 jomu progresa ziņojuma gatavošana plānota ik gadu līdz pat 2029.gada decembrim.

Papildus informācija:

Trūkumi jauno tehnoloģiju ieviešanā uzņēmumu līmenī

Analīzē par uzņēmumu spēju ieviest jaunas tehnoloģijas tika ņemta vērā OECD apkopotā statistika, kas liecināja, ka Latvijas uzņēmumi būtiski atpaliek digitālo tehnoloģiju izmantošanā, uzņēmējiem trūkst nepieciešamo zināšanu, prasmju un atbilstošu instrumentu (piemēram, produktivitātes rīki digitālajai tirdzniecībai, tiešsaistes pārrobežu tirdzniecībai utt.), salīdzinot ar OECD dalībvalstīm. Latvija OECD 2020.gadā 28 valstu vidū ieņem 18. vietu. Latvijas digitālās attīstības līmenis kopumā atbilst ES vidējam līmenim. Savienojamības (4. vieta ES reitingos) un digitālo sabiedrisko pakalpojumu (5. vieta) ziņā Latvijas rādītāji pārsniedz ES vidējos rādītājus, savukārt interneta pakalpojumu izmantošana (19.), cilvēkkapitāls (24.) un digitālo tehnoloģiju integrācija (23.) atpaliek.

Universitāšu un pētniecības organizāciju (PO) nespēja apmierināt uzņēmumu vajadzības savā ekosistēmā

Attiecībā uz EK komentāru par analīzes un plānoto pasākumu trūkumu, lai segtu universitāšu un pētniecības organizāciju nespēju apkalpot uzņēmumu vajadzības savā ekosistēmā: IZM precizē, ka vispārējā RIS3 (2021.-2027.gadam) koncepcija ir izklāstīta NIP 2021.-2027. gadam, savukārt augstākās izglītības un zinātnes politikas ietvaros tiek plānoti RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu attīstības un RIS3 specializācijas jomām nepieciešamie zināšanu radīšanas, P&A cilvēkkapitāla un pētniecības un attīstības infrastruktūras atbalsta pasākumi.

Tomēr, lai uzlabotu sadarbību starp zinātnes un uzņēmējdarbības nozarēm, tostarp labāk reaģētu uz uzņēmējdarbības attīstības vajadzībām, IZM strādā pie jaunā pētniecības finansēšanas modeļa - izmaiņām lielākajā valsts līmeņa pētniecības finansēšanas programmā "Pētniecības bāzes finansējums". Jaunais finansēšanas modelis tiks veidots, pamatojoties uz Starptautiskā zinātnisko institūciju darbības novērtējuma (2021) ieteikumiem. Plānots, ka jaunais, uzlabotais pētniecības finansēšanas modelis tiks piemērots, sākot ar 2022. gadu. Izvērtējums liecina, ka esošais pētniecības finansēšanas modelis neietver pietiekami daudz stimulu sadarbībai ar nozari, tāpēc jaunais bāzes finansējums pētniecībai vairāk tiks orientēts uz darbības rezultātu daļu. Jaunais finansēšanas modelis piedāvā palielinātu īpatsvaru/snieguma proporciju bāzes finansējuma aprēķinā, turklāt 10% no darbības finansējuma būs tieši saistīti ar pētniecības orgnizāciju spēju sekmīgi sadarboties ar biznesa sektoru.

Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rezultāti (2021.gads):

https://www.izm.gov.lv/lv/2019-gada-zinatnisko-instituciju-starptautiskais-novertejums

Jaunais pētniecības bāzes finansējuma modelis:

https://www.izm.gov.lv/lv/zinatnes-un-augstakas-izglitibas-finansejuma-sasaiste-ar-zinatnisko-instituciju-starptautiska-novertejuma-rezultatiem

Inovāciju aģentūru neefektivitāte zināšanu plūsmas veicināšanā un koordinācijas problēmas ar citām valsts aģentūrām

Lai veicinātu mērķtiecīgu sadarbību starp visām inovācijas procesā ieinteresētajām pusēm un vienotu stratēģisko virzienu, ir nepieciešama kvalitatīva vadības sistēma un atbilstošas valsts atbalsta programmas. ES fondu un EM administrētajām pētniecības un attīstības atbalsta programmām, kā arī inovāciju vadības procesam ir jāveicina vienota stratēģiskā virziena, kā arī kopīgu mērķu noteikšana privātajam, publiskajam un pētniecības sektoram. EM un IZM administrētās atbalsta programmas ir sadrumstalotas, katrai no kurām ir atsevišķi mērķi un uzdevumi [ZTAIP 2027 vadlīniju analīze]

Jaunais inovāciju pārvaldības institucionālais modelis (2022), t.sk. arī attiecībā uz viedās specializācijas pārvaldību Latvijā kopumā aptver plašu ieinteresēto pušu loku - gan stratēģiskās virsuzraudzības līmenī (Latvijas Pētniecības un inovāciju stratēģiskā padome) Ministru prezidenta vadībā -konsultatīvs un koleģiāls formāts -augsta līmeņa triple helix pārstāvība (ministri, uzņēmēji, zinātniekus/pētniekus pārstāvošas organizācijas), gan stratēģiskā līmenī caur sadarbību starp galvenajiem P&A&I politikas veidotājiem - (Ekonomikas ministrija (EM), Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar LIAA un LZP vadību; gan operacionālā līmenī caur dialogu starp RIS3 vērtību ķēdes ekosistēmu ieinteresētajām pusēm - uzņēmumiem, pētniecības organizācijām, politikas veidotājiem (nozaru ministrijām) un īstenotājiem, nozaru asociācijām, dažādiem tīkliem, investoriem, universitātēm utt. Detalizētāku info. .skat. pie 2.kritērija informācijas.

Zināšanu nodošanas trūkums no starptautiskiem uzņēmumiem uz vietējiem uzņēmumiem

Viens no rādītājiem, kas liecina par starptautiskās zināšanu pārneses trūkumu Latvijas uzņēmumiem, ir dalība starptautiskos projektos programmā "Apvārsnis 2020". Latvijas panākumu līmenis dalībai ES Ietvarprogrammā (Apvārsnis 2020) ir ievērojami zemāks, salīdzinot ar plānoto 30% mērķi [analīze saskaņā ar ZTAIP 2027 vadlīnijām un RIS3 Monitoringa ziņojumu]

Iepriekš aprakstīto problēmu risināšanai paredzētie pasākumi:

- 1.2.1.1. pasākums "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" RIS 3 ekosistēmu pārvaldības un ekosistēmu attīstības ietvaros.

- 1.2.2.2. pasākums "Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība un digitālā brieduma testa nodrošināšana", lai veicinātu jauno tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos.

- 1.2.2.3. pasākums "Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā", lai veicinātu jaunu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos.

2. tādas reģionālās vai valsts kompetentās iestādes vai struktūras pastāvēšanu, kas ir atbildīga par pārdomātas specializācijas stratēģijas pārvaldību.

Kritērijs ir izpildīts, jo apstiprināts:

1) Nacionālās ceļakartes dokuments, kas nosaka pasākumus P&A&I pārvaldības modeļa pilnveidošanai, kā arī pasākumus RIS3 pārvaldības pilnveidošanai sākot no 2022.gada -Informatīvais ziņojums "Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu" (apstiprināts 12.04.2022.; MK protokols Nr.20 40§)

2) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk - NIP);

3) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk -ZTAIP);

Izmaiņas nacionālajā P&A&I institucionālā modeļa pārvaldībā

(1) Par galveno kompetento iestādi, kas nodrošina nacionālo inovāciju institucionālo pārvaldību, kā arī viedās specializāciju pārvaldību stratēģiskā līmenī tiek noteikta Inovāciju un Pētniecības pārvaldības padome (IPPP), kuru pārstāv galvenie P&A&I politikas veidotāji - EM, IZM sadarbībā ar LIAA un LZP vadību (LITAF ziņojums). Galvenās IPPP funkcijas:

-P&A&I sistēmas institucionālā pārvaldība, sihnronizācija un sadarbības koordinēšana

- RIS3 pārvaldības modeļa uzraudzība, t.sk. RIS3 monitorings

- P&A&I atbalsta programmu izstrāde un ieviešanas jautājumi

-veicināt atbilstošu privāto investīciju piesaisti 2021.-2027;

- reizi gadā iesniedz izskatīšanai LPISP RIS3 ieviešanas makroekonomiskos rezultātus un kopsavilkumus par katru no RIS3 jomām (IPPP sniegtā informācija).

Galvenās atbildīgās iestādes RIS3 īstenošanā ir EM, IZM un pēc nepieciešamības tiks iesaistītas citas ministrijas atkarībā no to kompetences un attiecīgās RIS3 prioritārās jomas (piemēram, ZM iesaistīsies RIS3 procesā saistībā ar kopīgajām prioritātēm Bioekonomikas specializācijas jomas attīstībā, VM tiks iesaistīta Biomedicīnas jomā, VARAM - attiecībā uz reģionālajiem aspektiem utt.) (skat. NIP 3.2.sadaļu RIS3 īstenošana un pārvaldība 2021.-2027.g. plānošanas periodā; ZTAIP 2.3.sadaļa, 6.sadaļas 1.2. un 1.4.rīcības virzieni).

(2) Pārskatīta LPISP loma kopējā P&A&I pārvaldības modelī, sašaurinot LPISP kompetences tvērumu tikai uz P&A&I politikas un RIS3 pārvaldības stratēģisko jautājumu virzuzraudzību, tādējādi cita starpā nodrošinot arī elastīgāku pieeju RIS3 pārvaldībai. LPISP funkcijas:

- sniegt rekomendācijas IPPP par stratēģiskajiem P&A&I un RIS3 pārvaldības jautājumiem;

- nodrošināt industrijas, pētniecības un publiskā sektora stratēģiskās sadarbības koordināciju (nolikuma grozījumus plānots apstiprināt MK š.g. jūnijā);

(3) RIS3 vadības grupas ir P&A&I pārvaldības operacionālais līmenis un tā ietvaros praktiski tiks darbināts uzņēmējdarbības atklājumu princips.

RIS3 jomu vadības grupu galveno funkciju apraksts atrodam pie šī tematiskā ieguldījumu priekšnosacījuma 4.kritērija izpildes apraksta (LITAF ziņojums).

Sagaidāmie ieguvumi no jaunā inovāciju institucionālā pārvaldības modeļa īstenošanas:

-Uzlabota to publiskā sektora institūciju sadarbība, kas tieši atbildīgas par P&A&I inovāciju politikas izstrādi un ieviešanu;

-Nodrošināta pilnvērtīgāka RIS3 īstenošanas stratēģiska vadība un koordinēta uzraudzība;

-Iespēja aktīvāk iesaistīties un vadīt RIS3 ieviešanu un uzraudzību.

Pilns jaunā inovāciju institucionālā pārvaldības modeļa apraksts, t.sk. lēmumu pieņemšanas process, kā arī pasākumi RIS 3 pārvaldības uzlabošanai ir atrodams informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda pašreizējās iniciatīvas pārskatīšanu" (2022).

3. uzraudzības un izvērtēšanas rīkiem, kas paredzēti, lai izvērtētu virzību uz stratēģijas mērķu sasniegšanu.

Kritērijs ir izpildīts:

RIS3 monitoringa ietvars 2021-2027.gadam balstās uz:

1. Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam

(skat. 6.sadaļas 1.4. Rīcības virzienu "P&A sistēmas finansēšana, pārvaldība, monitorings) un Nacionālajās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (skat. NIP sadaļas 3. "Viedās specializācijas stratēģija", 3.3. "RIS3 monitorings" attiecībā uz privāto sektoru) definētajiem uzraudzības un novērtēšanas rīkiem, kas paredzēti, lai vērtētu virzību uz stratēģijas mērķu sasniegšanu, kā arī uz šobrīd formāli pabeigto darbu pie Inovāciju un pētniecības padomes izveides un RIS3 vadības grupas izveides;

2. RIS3 monitoringa ziņojuma (https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40479055) ietvaros veikto katras RIS3 jomas padziļinātu analīzi gan RIS3 jomu rezultātus monitorējot ZTAIP un NIP pamatnostādņu rādītājos, gan atsevišķos gadījumos vēl specifiskākos griezumos. RIS3 2.monitoringa ziņojumā galvenokārt tika atspoguļots katras jomas rezultātu kopsavilkums, bet padziļinātāka analīze par katru RIS3 jomu un tās rezultātiem tika veikta un ir publicēta IZM mājaslapā (https://www.izm.gov.lv/en/smart-specialisation-strategy-ris3).

2021.-2027.gada periodā šis ietvars ir joprojām aktuāls un monitoringa 1. ziņojums (2021.-2027.) plānots 2023.g. nogalē, ņemot vērā to, ka investīciju veikšana lielākoties tiks uzsākta 2022.gadā. Tā ietvaros nepieciešamības gadījumā tiks aktualizēts RIS3 monitoringa ietvars. Programmas ietvaros monitoringa process ir vērsts uz kopējās sistēmas darbības ilgtermiņa izvērtēšanu, veicot progresa analīzi, RIS3 ieviešanā iesaistīto institūciju darbības mērķu saskaņošanu, prognožu izstrādi, konkurētspējīgo nišu identificēšanu RIS ietvaros.

RIS3 progresa ziņojums tiek izstrādāts reizi divos gados un to kā informatīvo ziņojumu iesniegšanai MK sagatavo EM ciešā sadarbībā ar IZM, savukārt izskatīšanai LPISP reizi gadā tiks iesniegti RIS3 ieviešanas makroekonomiskie rezultāti un kopsavilkums par katru no RIS3 jomām (IPPP sniegtā informācija). Lai izvērtētu RIS3 Vadības grupas ikgadējo darba plānu, plānota ikgadējo progresa pārskatu gatavošana ikgadu līdz pat 2029.gada decembrim.

RIS3 pārvaldības procesa ietvaros RIS3 Vadības grupa saņems datus no programmu īstenotājiem un gala labuma guvējiem. Pēc datu analīzes RIS3 vadības grupa noteiks jautājumus, riskus, projektus un priekšlikumus, lai uzlabotu RIS3 un inovācijas vidi, kas tiks skatīti Inovāciju un pētniecības pārvaldības padome (IPPP). IPPP, iesniegto informāciju iespēju robežās apvienos vienā ziņojumā.

IPPP vismaz reizi gadā ziņos Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskajai padomei, iesniedzot izskatīšanai sagatavotus priekšlikumus, lai pieņemtu kopīgu lēmumu, kas attiecas uz P&A&I politikas stratēģiskajiem jautājumiem, t.sk. par P&A&I mērķa rādītāju nacionālo sniegumu, riskiem to sasniegšanā, P&A ieguldījumiem, RIS3 nacionālās pārvaldības un monitoringa modeli, kā arī P&A&I vides jautājumiem kopumā (P&A&I ceļakartes dokuments).

Pilnveidotais esošais RIS3 monitoringa process nodrošinās precīzāku datu ieguvi, izmantošanu, analīzi un secinājumus, kvalitatīvai rezultātu sasniegšanai IZM nodrošinot P&A sistēmas analītiku (1.1.1.SAM), EM nodrošinot uzņēmējdarbības sektora analītiku (1.2.1.SAM).

4. ieinteresēto personu sadarbību ("uzņēmējdarbības potenciāla atklāšanas process").

EM Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (turpmāk - NIP) ietvaros īstenos pasākumus uzņēmējdarbības atklājuma procesa virzīšanai un inovācijas attīstīšanai ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības produktivitāti un starptautisko konkurētspēju. (skat. NIP 3.1.sadaļu un 3.2. sadaļu).

IZM augstākās izglītības un zinātnes politikas ietvaros īstenos pasākumus RIS3 specializācijas jomu un RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu attīstībai nepieciešamo zināšanu, P&A cilvēkkapitāla un pētniecības infrastruktūras attīstībai. (skat. arī ZTAIP 2.2. Rīcības virziens).

Atbilstoši nacionālajai inovāciju pārvaldības shēmai, tad RIS3 vadības grupas ir P&A&I pārvaldības operacionālais līmenis un tā ietvaros tiks praktiski darbināts uzņēmējdarbības atklājumu princips.

RIS3 stratēģisko vērtības ķēžu ekosistēmu attīstīšanas pamatā ir strukturēts dialogs un koordinēta rīcība visu iesaistīto pušu starpā (privātā, publiskā un akadēmiskā sektora partneru tīkls), veidojot efektīvas sadarbības platformas katrā RIS3 jomā, atbalstot jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā; tā ietvaros tiks veikta ekosistēmu ilgtermiņa stratēģiju izstrāde un īstenošana.

RIS3 jomu vadības grupu galvenās funkcijas:

- īstenot mediatora funkciju starp RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu ieinteresētajām pusēm

- RIS3 ilgtermiņa stratēģiju izstrāde un atjaunošana, kas papildinās ikgadējos rīcības plānus

-RIS3 jomu vadības ķēžu ekosistēmu pārvaldību un jaunu ekosistēmu apzināšanas nodrošināšana

-informācijas sniegšana par P&A&I un augstākās izglītības programmām un to rezultātiem RIS3 jomu vadības grupās;

- citu nozaru ministriju iesaistīšana atbilstoši to kompetences jomām (VM, VARAM, ZM u.c.);

- RIS3 vērtību ķēdes ekosistēmu internacionalizācijas veicināšana;

- Biznesa atklāšanas procesa īstenošana un izaicinājumu, iespēju un vajadzību noteikšana.

RIS3 jomu vadības grupas nodod informāciju Inovāciju un pētniecības pārvaldības padomei. Inovāciju un pētniecības pārvaldības padome analizēs RIS3 jomu vadības grupu apkopoto informāciju par ekosistēmu izaicinājumiem, vajadzībām, rezultātiem, potenciālu jaunu ekosistēmu veidošanai, kā arī sagatavos priekšlikumus izmaiņām (ja nepieciešams). Latvijas Pētniecības un inovāciju stratēģiskā padome nodrošinās RIS3 ieviešanas rezultātu stratēģisko uzraudzību, t.sk. sniedzot rekomendācijas P&A&I stratēģiskajos jautājumos.

RIS3 vadības grupu darbu, RIS3 vērtību ķēdi ekosistēmu pārvaldības un attīstības ietvaros koordinē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

(P&A&I ceļakartes dokuments).

Ir izveidotas un jau darbojās 3 no 5 RIS 3 vadības grupām. Līdz 2022.gada septembra beigām tiks izveidotas atlikušās divas un informācija par tām tiks publicēta LIAA mājas lapā.

Papildus 2021.-2027.g.periodā RIS3 īstenošanā tiks iesaistīta VARAM (reģionu attīstība, digitālā transformācija), ZM - (Bioekonomikas stratēģijas īstenošana) VM (Biomedicīnas jomā) (MK 10.03.2020 prot. Nr.10 19.§).

5. attiecīgā gadījumā darbībām, kas nepieciešamas, lai uzlabotu valstu vai reģionālās pētniecības un inovācijas sistēmas.

- Nacionālās un reģionālās pētniecības un inovāciju sistēmas pilnveidošanas pasākumi (nacionālais ceļvedis) noteikti informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu".

- Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk - ZTAI) un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk -NIP) savstarpēji salāgo zināšanu un tehnoloģiju pārneses sistēmas attīstīšanu, nosaka pasākumus cilvēkkapitāla attīstībai, P&A sistēmas digitālajai transformācijai un atvērtās zinātnes veicināšanai (skat. ZTAI 2.1. un 4.sadaļa; 6.sadaļas Rīcības virzieni 1.1., 1.2., 2.2. )

- Papildus RIS3 īstenošanā tiks iesaistīta VARAM attiecībā uz reģionu attīstību (viedo pašvaldību ekosistēmas koncepts, reģionālo inovācijas un zināšanu platformu attīstība, lai koordinētu reģionos esošo resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu sadarbību starp pašvaldībām, uzņēmējiem izglītības, un pētniecības institūcijām), gan digitālās transformācijas īstenošanu (RP pamatnostādnes), ZM saistībā ar Bioekonomikas stratēģijas īstenošanu, (MK 10.03.2020 prot. Nr. 10 19. §; NIP 3.2.sadaļa, 4.4.sadaļa, Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam).

Izmaiņas nacionālajā P&A&I pārvaldības modelī un RIS3 pārvaldībā (tiks īstenotas no 2022.g.) nepieciešamas, lai (1) labāk koordinētu lēmumu pieņemšanas procesu pamatā starp P&A&I politiku izstrādē un ieviešanā iesaistītajām publiskā sektora institūcijām, (2) skaidri nodalītu un aktualizētu iesaistīto pušu lomas un kompetences un to nedublēšanos, (3) skaidri nodefinētu RIS3 un P&A&I vadības līmeņus un (4) atrunātu lēmumu pieņemšanas procesu.

Jaunajā P&A&I pārvaldības modelī tiek izdalīts stratēģiskās vadības (Inovāciju un pētniecības pārvaldības padome), stratēģiskās virsuzraudzības (LPISP) un operacionālās vadības (RIS3 vadības grupas) līmenis. Pilns pārvaldības modeļa apraksts, t.sk. ikgadējo rezultātu apkopošanas un atskaitīšanās process, lēmumu pieņemšanas process, kā arī pasākumi RIS3 pārvaldības uzlabošanai ir atrodams nacionālās ceļakartes dokumentā.

Stratēģiskajā līmenī jaunā modeļa ieviešanas mērķis ir izveidot vienotu ekosistēmu (apvienojot 2 ministrijas, 2 aģentūras un pievienojot uzņēmējdarbības atklāšanas principu) inovāciju vadībai un tehnoloģiju pārnesei. Inovāciju un pētniecības pārvaldības padomes uzdevums ir nodrošināt zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju politikas saskaņotu stratēģisko plānošanu, koordinēšanu un īstenošanu, kā arī mērķu un rezultātu noteikšanu un sasniegto rezultātu uzraudzību.

Savukārt RIS3 pārvaldības centrālais elements (integrēts kopējā inovāciju institucionālajā pārvaldības modelī) RIS3 vadības grupas (kopā tiek izveidotas piecas šādas vadības grupas, viena katrā definētajā RIS3 jomā). RIS3 vadības grupas tiek izveidotas, lai veidotu dialogu starp RIS3 vērtību ķēdes ekosistēmu ieinteresētajām pusēm - uzņēmumiem, pētniecības organizācijām, politikas veidotājiem (nozaru ministrijām) un īstenotājiem, nozaru asociācijām, dažādiem tīkliem, investoriem, universitātēm utt. RIS3 vadības grupu darbu koordinēs un vadīs LIAA. RIS3 vadības grupu darbībā tiks iesaistītas arī citas ministrijas un aģentūras, kas saistītas ar konkrētu vērtību ķēdes ekosistēmu.

2021.-2027.gada RIS3 ieviešanas kontekstā VARAM tiks iesaistīta reģionālās attīstības aspekta ietvaros (viedo pašvaldību ekosistēmas koncepcija, reģionālo inovāciju un zināšanu platformu attīstība, lai koordinētu efektīvu resursu izmantošanu reģionos un veicinātu pašvaldību, uzņēmēju un izglītības un zinātnisko institūciju sadarbību un digitālās transformācijas īstenošanu (Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam²). ZM tiks iesaistīta Bioekonomikas stratēģijas īstenošanas kontekstā (10.03.2020. MK sēdes protokols Nr.10 19.§);

VARAM atbildība ir saistīta ar RIS3 principu piemērošanu reģionālajā plānošanā. Lai veicinātu ilgtspējīgu reģionu ekonomisko attīstību un uzlabotu reģionu uzņēmējdarbības un inovāciju vidi, būtiski ir izveidot un attīstīt inovāciju, zināšanu un tehnoloģiju pārneses platformu vai sistēmu, kas koordinētu esošo resursu efektīvu izmantošanu reģionos un veicinātu sadarbību starp pašvaldībām, komersantiem, izglītības, augstākās izglītības un pētniecības iestādēm Rīgā un reģionos, kā arī vietējām sabiedrības grupām (Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021-2027.gadam). Lai šāda sadarbība būtu iespējama, tiks izveidots reģionālās pārvaldības un koordinācijas mehānisms (reģionālie zinātnes un inovāciju centri), kas saistīti ar nacionālo pētniecības un inovāciju sistēmu, plānošanas reģioniem uzņemoties galveno iniciatoru un koordinatoru lomu un, līdz ar to, uzlabojot funkcionālo un finansiālo kapacitāti. Platformas aktivitātēm, tostarp inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanai, plānots piesaistīt Eiropas teritoriālās sadarbības programmu finansējumu.

IZM skaidro, ka laikā, kad ZTAIP pamatnostādnes tika izstrādātas un apstiprinātas Ministru kabinetā, norisinājās vēl divi nozīmīgi procesi - Zinātnisko institūciju darbības starptautiskais novērtējums un grozījumi Augstskolu likumā par augstākās izglītības iestāžu iekšējo pārvaldību. Ar augstskolu konsolidāciju saistītās reformas ir iezīmētas AF plānā.

Turpmākie plāni attiecībā uz augstākās izglītības iestāžu un pētniecības organizāciju iekšējo pārvaldību un konsolidāciju tika izklāstīti ZTAIP pamatnostādnēs saskaņā ar informāciju, kas bija pieejama ZTAIP pamatnostādņu apstiprināšanas laikā:

Valsts finansētajām zinātniskajām institūcijām, kuras saņēmušas pozitīvu novērtējumu Starptautiskajā zinātnisko institūciju darbības novērtējumā, ir pienākums izstrādāt savas institucionālās attīstības stratēģijas, ņemot vērā novērtējuma rekomendācijas. Savukārt negatīvu vērtējumu saņēmušās zinātniskās institūcijas apsver iespējas vidējā termiņā konsolidēties ar citu zinātnisko institūciju

MK apstiprināts informatīvais ziņojums "Zinātnes un augstākās izglītības finansējuma sasaiste ar zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma rezultātiem (2022), kas piedāvā sasaisti starp novērtējuma rezultātiem un pētniecības un attīstības finansēšanas instrumentiem.

Šis jautājums ir cieši saistīts arī ar jauno zinātnes bāzes finansēšanas modeli. Jaunais zinātnes bāzes finansēšanas modelis atrodams šeit:

https://www.izm.gov.lv/lv/zinatnes-un-augstakas-izglitibas-finansejuma-sasaiste-ar-zinatnisko-instituciju-starptautiska-novertejuma-rezultatiem.

6. attiecīgā gadījumā darbībām, kas atbalsta rūpniecības pārkārtošanos.

6. kritērija izpildi pamato šādi aspekti:

- Ekonomikas transformācija ar RIS3 īstenošanu un ekosistēmu pieeju aprakstīta Nacionālajās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 3.sadaļā "Viedās specializācijas stratēģija", bet pētniecības un inovāciju pienesums klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā un aprites ekonomikas attīstībai 4.sadaļā "Politikas rīcības virzieni un uzdevumi".

- Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (turpmāk - DTP)

digitalizācija ir noteikta kā viens no ekonomikas transformāciju veicinošiem elementiem (skat. 4.sadaļu "Mērķis, attīstības virzieni un rīcība"). DTP 2021.-2027.gadam pienesuma vērtēšanā tiks izmantots pamatnostādņu pielikums, kur noteikti rezultatīvie rādītāji, rīcības virzieni un uzdevumi un finansējuma aplēses.

- RIS3 monitorings sniegs iespēju sekot līdzi globalizācijai, jaunajām tehnoloģijām un pārejai uz klimatneitralitāti, aprites ekonomiku, kas var ietekmēt pārmaiņas mūsu sabiedrībā un ekonomikā. Sniegtā analīze palīdzēs noteikt, kuras nozares un profesijas saskaras ar globalizāciju, tehnoloģiskām izmaiņām (jo īpaši saistībā ar Industriju 4.0).

- Horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" prasības iekļautas programmas SAM atbalstāmo darbību aprakstos.

- Praksē nacionālā inovāciju pārvaldības modeļa ietvaros RIS3 vadības grupa iesniegs informāciju Inovāciju un pētniecības pārvaldības padomei par RIS jomu izaicinājumiem un rezultātiem, jaunu ekosistēmu veidošanās signāliem, kā arī priekšlikumus gada rīcības plāniem, lai pēc iespējas ātrāk reaģētu uz izmaiņām, kas atvieglotu darbības, kuras var ietekmēt rūpniecības restrukturizāciju (P&A&I ceļakartes dokuments)

Iesniegtā informācija dos iespēju Inovācijas un pētniecības pārvaldības padomei izvērtēt darbības un to ietekmi uz digitālās pārveides un produktivitātes veicināšanu, kā arī, ja nepieciešams, pieņemt nepieciešamos lēmumus par inovāciju virzienu maiņu, jaunu RIS3 jomu noteikšanu vai jaunu RIS3 ekosistēmu attīstīšanu. Tāpat padziļināta analīze tiks veikt RIS3 monitoringa ziņojumu ietvaros.

7. pasākumiem sadarbības uzlabošanai ar partneriem ārpus attiecīgās dalībvalsts prioritārajās jomās, ko atbalsta ar pārdomātu specializācijas stratēģiju.

Pamatojums 7. kritērija izpildei :

- Starptautiskā sadarbība ir viens no būtiskiem aspektiem RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu dalībnieku stratēģisko attīstības mērķu sasniegšanā - integrācija starptautiskās vērtības ķēdēs (skat. Nacionālo industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 3.2.1.sadaļu, Programmas 1.2.1.SAM ietvaros plānots izveidot un koordinēt starptautisko sadarbību nodrošinošus tīklus katrā RIS3 jomā.

- Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam ietver uzdevumus attiecībā uz starptautisko mobilitāti, izcilības piesaisti un sadarbību (6.sadaļas 1.3.rīcības virziens). Attiecīgi 1.1.1SAM plānoti pasākumi starptautiskās sadarbības un līdz ar to arī konkurētspējas veicināšanai RIS3 jomās.

P&A sadarbības iespēju plānošana balstās uz katras RIS3 prioritārās jomas padziļinātu analīzi, īpaši uz P&A publiskā sektora kapacitātes analīzi. IZM RIS3 monitoringa procesā ir veikusi padziļinātu katras RIS3 prioritārās jomas pētniecības ekosistēmas darbības un status quo analīzi. Analīzes rezultāti, kā arī PO un biznesa sektora zināšanas ir ņemtas vērā, attīstot katras RIS3 ekosistēmas nākotnes potenciālu

RIS3 prioritāro jomu monitoringa ziņojums (LV): https://www.izm.gov.lv/lv/ris3-monitorings-0

Kā viens no galvenajiem aspektiem Programmas tiek izcelta starptautiskā sadarbība. Programma 1.2.1.SAM ietvaros plānots izveidot starptautisko sadarbību nodrošinošus tīklus, piedaloties esošās starptautiskās sadarbības platformās. Starptautiskā sadarbība tiks veicināta katrā RIS3 jomā.

Digitālo transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (turpmāk - DTP) ietvaros veikta pakalpojumu platformu, datu pārvaldības un atvēršanas analīze, lai nodrošinātu koplietošanas pakalpojumu izvēršanu un Latvijas digitalizācijas attīstību un salāgošanu ar ES vērtībām un standartiem, iekļautos ES datu telpās, veicinātu pārrobežu pakalpojumu attīstību, kā arī, izmantojot Eiropas DIC, veicinātu Latvijas zinātnes un risinājumu izvēršanu ES (skat. DTP 4.3.1. Rīcības virzienu un 4.4.1.rīcības virzienu). Digitalizācijas atbalsta pasākumi plānoti 1.2.2. un 1.3.1.SAM ietvaros

¹ MK 10.03.2020 prot. Nr. 10 19. § "Informatīvais ziņojums. Viedās specializācijas stratēģijas monitorings. Otrais ziņojums"; RIS3 monitorings | Izglītības un zinātnes ministrija (izm.gov.lv)

² apstiprinātas ar Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra rīkojumu Nr.587

5. pielikums

Tematiskais priekšnosacījums Nr. 13 (4.4.)
Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā

Kritērijs Nr.1 uz pierādījumiem balstītus secinājumus par nabadzību un sociālo atstumtību, tostarp par bērnu nabadzību, jo īpaši attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, kas paredzēti bērniem neaizsargātās situācijās, kā arī bezpajumtniecību, teritoriālo un izglītības segregāciju, ierobežotu piekļuvi pamatpakalpojumiem un infrastruktūrai, un par visu vecuma grupu neaizsargāto personu īpašajām vajadzībām.

Pamatojums:

Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2021.-2027.g. galvenais mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. Pamatnostādnēs identificētie izaicinājumi, risināmie uzdevumi nabadzības un sociālās atstumtības jomā ir balstīti gan uz starptautiski salīdzināmiem apsekojumu datiem (piemēram, EU-SILC, LFS), gan nacionāla līmeņa datiem un pētījumiem, kā arī izmantojot starptautiskus monitoringa instrumentus (skat.2.pielikumu un datu avotus, pamatnostādņu rezultatīvo rādītāju tabulā norādīto saikni ar monitoringa ietvaru). Arī pieejamība sociālajiem pakalpojumiem ir analizēta balstoties uz EU-SILC ad-hoc datiem un administratīvo reģistru/ informācijas sistēmu datiem.

Ekonomiskā attīstība, ienākumu pārdale nodokļu politikas ietvaros, pieejama veselības aprūpe un izglītība visā mūža garumā, mobilitātes iespējas un citi faktori ietekmē nabadzības mazināšanu un veicina sociālo iekļaušanu. Piemēram, par bezpajumtniekiem ir identificētās un aktuālākās problēmas:

- mājokļa problēma (97%), saskarsmes problēma/konflikti (67%),

- nodarbinātība (61%),

- atkarības problēma (58%). Sociālo darbinieku, NVA u.c. iesaiste ir palīdzoša un nepieciešama problēmu risināšanā.

Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai - paredz veidot agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu un īstenot visaptverošu, integrētu, uz indivīda vajadzībām orientētu profilakses un agrīnās intervences aktivitāšu kopumu bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai, tādējādi radot priekšnoteikumus personas veselīgai attīstībai un veiksmīgai pašrealizācijai mūža garumā.

IAP - rīcības virziena 2.2. "Izglītības vides attīstība" minētais uzdevums nr. 2.2.1. "Stiprināt vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, mācību vidi un infrastruktūru"; rīcības virziena 3.1. "Institucionāli risinājumi atbalsta nodrošināšanai ikviena izaugsmei" uzdevums nr. 3.1.1. "Nodrošināt iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības līmeņos", minētais uzdevums nr.3.1.2. "Nodrošināt augstas kvalitātes speciālo izglītību"; rīcības virziena 3.2. "Sadarbība un dalīta atbildība ar vietējo kopienu izglītības mērķu sasniegšanai" minētais uzdevums nr. 3.2.2. "Stiprināt kopienas mēroga sadarbību (pašvaldības ietvaros) indivīda izaugsmei" sniedz ieguldījumu kvalitatīvas izglītības pieejamības uzlabošanā, tādējādi mazinot ģimenes sociāli ekonomiskā stāvokļa ietekmi uz bērnu un jauniešu iespējām iegūt kvalitatīvu izglītību.

Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam paredzēti atbalsta mehānismi, lai risinātu situāciju ar nepietiekamu pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamību.

Resocializācijas politikas mērķis ir mazināt noziedzīgās uzvedības riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem, tādējādi radot priekšnoteikumus personas veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā, tai skaitā aktīvai līdzdalībai sabiedrības procesos (arī nodarbinātības jomā).

Sabiedrības saliedētības pamatnostādņu 2021-2027.gadam 2.rīcības virziena "Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums" 2.2.apakšpunkts paredz stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu.

Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027.gadam paredz veidot ģimenēm ar bērniem draudzīgu sabiedrību, kas veicina bērnu un jaunatnes labklājību, veselīgu attīstību un vienlīdzīgas iespējas un veicināt izglītības iestāžu, t.sk. pirmsskolu personāla informētību par bērnu uzvedības īpatnībām un piemērotāko rīcību dažādu saslimšanu un uzvedības traucējumu gadījumā, kā arī attīstīt atbalsta dienestu gan izglītības iestāžu personālam, gan bērniem un viņu vecākiem, kur vērsties pēc palīdzības, lai neatkarīgi no bērna īpašajām individuālajām vajadzībām nodrošinātu atbilstošas pirmsskolas izglītības pieejamību un sociālo iekļaušanos, kā arī pilnveidot speciālistu zināšanu un prasmes bērnu attīstības vajadzību jautājumos. Pamatnostādnes aptver virkni šobrīd aktuālu, horizontāli un pārnozariski risināmu, jaunu attīstības virzienu bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas jomā, kā piemēram, bērnu un jauniešu attīstības vajadzību nodrošināšana, agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas izveide, veselība, izglītība, psiholoģiskā un emocionālā labklājība viņu izaugsmes ceļā, jauniešu līdzdalības veicināšana, bērnu tiesību aizsardzības un uzraudzības sistēmas pilnveidošana, darba ar jaunatni sistēmas attīstība. Izvirzītie rīcības virzieni un uzdevumi attiecināmi uz plašu personu loku, proti, visiem bērniem, kas vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma tvērumam, jauniešiem no 13 līdz 25 gadiem, atbilstoši Jaunatnes likumam, kā arī viņu ģimenēm.

Kritērijs Nr. 2. pasākumus segregācijas novēršanai un apkarošanai visās jomās, tostarp sociālo aizsardzību, iekļaujošu darba tirgu un piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, kas paredzēti neaizsargātām personām, tostarp migrantiem un bēgļiem.

Ar MK rīkojumu 01.09.2021., Nr.616 apstiprinātas Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam.

Pamatnostādņu galvenais mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. Attiecīgi visi uzdevumi ir vērsti uz nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu.

Viens no rīcības virzieniem plānots: Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū. Rīcības virziena ietvaros vidējā termiņā paredzēts nodrošināt līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu grozu reģionos un pārskatīt sociālo pakalpojumu sniegšanas pieeju un sociālo pakalpojumu saturu atbilstoši mērķa grupu vajadzībām (uz cilvēku centrēta pieeja) un faktiskajām tirgus cenām, t.sk. palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību,, arī reģionos, uzlabot tehnisko palīglīdzekļu klāstu, stiprināt sociālā darba nozīmi, arī ieviešot jauno pieeju sociālajam darbam ģimenēm ar bērniem, tai skaitā, nostiprinot ģimenes asistenta pakalpojumu, uzlabot atbalstu personām pārejas posmā no institucionālās aprūpes uz patstāvīgu dzīvi; attīstīt uz personu ar FT vajadzībām mērķētu atbalsta pasākumu sistēmu, pārskatīt invaliditātes noteikšanas sistēmu, izstrādāt priekšlikumus kvalitātes un cenas ziņā pieejamu mājokļu nodrošināšanai nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, iedzīvotājiem krīzes situācijās, iedzīvotājiem reģionālās mobilitātes veicināšanai, attīstot atbalstu, tostarp cilvēkiem ar ļoti smagiem un multipliem FT, cilvēkiem ar demenci, personām paliatīvajā aprūpē, gados vecākiem cilvēkiem, bērniem ar smagu diagnozi un iespējamu vai esošu invaliditāti.

Plāna minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai noteiktu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas parametru noteikšanas kritērijus, kārtību un metodi, kā arī pārskatīšanas kārtību, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību.

Plāna ietvaros paredzēts normatīvajos aktos nostiprināt minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metodoloģiju, pārskatīt (palielināt) minimālos ienākumu sliekšņus katru gadu no 2023.gada 1.janvāra un sagatavot priekšlikumus minimālo pensiju finansēšanas principu un politikas maiņai. Minētie pasākumi attiecas uz šādām iedzīvotāju grupām: garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmējiem, trūcīgām mājsaimniecībām, maznodrošinātām mājsaimniecībām, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un valsts minimālo pensiju (vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensija) saņēmējiem.

Kritērijs Nr. 3. pasākumus pārejai no institucionālās aprūpes uz aprūpi ģimenē un vietējā kopienā.

Ar MK rīkojumu 01.09.2021., Nr.616 apstiprinātas Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, kuru rīcības virzienā - Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū - paredzēts īstenot pasākumu - palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un atbilstību mērķa grupas vajadzībām:

• palielinot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību bērniem un pilngadīgām personām ar FT, t.sk. GRT vai multiplu traucējumu gadījumā, vecāka gada gājuma cilvēkiem, t.sk. cilvēkiem ar demenci, un sniegt atbalstu viņu ģimenes locekļiem, veicinot starpnozaru un multidisciplināru pieeju sociālajā aprūpē;

• paaugstinot pakalpojumu kvalitāti bērniem ar smagiem FT ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, tuvinot pakalpojuma sniegšanu ģimeniskai videi;

• veidojot integrētus sociālos pakalpojumus hroniski un nedziedināmi slimiem cilvēkiem un viņu ģimenes locekļiem un tuviniekiem;

• attīstot atbalstu, tostarp cilvēkiem ar ļoti smagiem un multipliem FT, cilvēkiem ar demenci, personām paliatīvajā aprūpē, gados vecākiem cilvēkiem, bērniem ar smagu diagnozi un iespējamu vai esošu invaliditāti, t.sk., nodrošinot metodisku un praktisku atbalstu viņu aprūpē iesaistītajiem ģimenes locekļiem un neformālajiem aprūpētājiem;

• ieviešot individuālā budžeta pieeju sociālo pakalpojumu sniegšanā noteiktām mērķa grupām, īpaši bērniem;

• attīstot sociālās inovācijas, t.sk., digitālus un tehnoloģiskus risinājumus, sociālo pakalpojumu sniegšanā.

Rīcības virzienā iekļauto uzdevumu īstenošanai ir izstrādāts un 2022.gada 30.martā MK apstiprināts Plāns sociālo pakalpojumu pilnveidošanai un attīstībai 2021.-2024.gadam.

Kritērijs Nr. 4. kārtību, kādā nodrošina, ka tā izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un pārskatīšanu veic ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas sastāvā ir pārstāvji no nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts policijas, kā arī sociālie partneri. Komitejas ietvaros tiek izskatīti jautājumi, kas saistīti ar nabadzības, ienākumu nevienlīdzības un sociālās atstumtības situāciju valstī, sniegti priekšlikumi politikas plānošanas dokumentu un izstrādei un pilnveidošanai sociālās iekļaušanas politikas jomā, notiek informācijas apmaiņa par aktuālo sociālās iekļaušanas jomā, piemēram, aktuālajiem statistikas datiem, jaunajām likumdošanas iniciatīvām dažādās nozarēs, labās prakses piemēriem. Sociālie partneri un NVO tiek aicināti paust viedokli, priekšlikumus, iebildumus par konkrētiem politikas plānošanas dokumentiem un plānotām rīcībpolitiku iniciatīvām.

Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komiteja ir konsultatīva institūcija. Papildus nacionāla līmeņa politikas plānošanas dokumentu izvērtēšanai tā konsultatīvi uzrauga arī Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām" 9.2.1.2.pasākuma "Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings" ietvaros izstrādājamo:

- nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējumu;

- zinātnisko pētījumu par sociālās atstumtības riskam pakļauto bezdarbnieku iespējām iekļauties darba tirgū;

- metodoloģijas izstrādi iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanai un tās aprobācijas īstenošanai.

Sociālo pakalpojumu attīstības padomes sastāvā ir pārstāvji no nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Sociālo pakalpojumu attīstības padome ir koleģiāla, konsultatīva un koordinējoša institūcija, kas izveidota, lai sekmētu sociālo pakalpojumu ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību. Padome izvērtē ar sociālo pakalpojumu nodrošināšanu un attīstību saistītās problēmas un izstrādā priekšlikumus to risināšanai, sniedz atbalstu sociālo pakalpojumu sniedzējiem, pašvaldībām un citām iesaistītajām institūcijām sociālo pakalpojumu attīstībā un deinstitucionalizācijas procesu īstenošanā atbilstoši savai darbības jomai (kompetencei), kā arī uzrauga deinstitucionalizācijas projektu ieviešanu, t.sk. apstiprina plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānus. Padomes sēdēs ir vairākkārtīgi izskatīts projekts Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm
2021.-2027. gadam, kā arī diskutēts par deinstitucionalizācijas ieviešanas progresu un problēmjautājumiem. Padome, apstiprinot plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānus un to grozījumus, nodrošina pašvaldībās attīstāmo sociālo pakalpojumu infrastruktūras atbilstību DI īstenošanas pamatprincipiem. Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komiteja ir konsultatīva institūcija. Tās sastāvā ir pārstāvji no nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts policijas, kā arī sociālie partneri. Komitejas ietvaros tiek izskatīti jautājumi, kas saistīti ar nabadzības, ienākumu nevienlīdzības un sociālās atstumtības situāciju valstī, sniegti priekšlikumi politikas plānošanas dokumentu un izstrādei un pilnveidošanai sociālās iekļaušanas politikas jomā, notiek informācijas apmaiņa par aktuālo sociālās iekļaušanas jomā.

Plāns pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019.-2021.gadam (turpmāk - plāns) ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurš paredz koordinētu pasākumu kopumu pieejamas vides un informācijas nodrošināšanai valstī. Plāns ir izstrādāts atbilstoši ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam un ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas 2017. gada rekomendācijām Latvijai pieejamības jomā¹. Plāns vienkopus strukturēti parāda sabiedrībai valsts virzību uz pieejamas vides nodrošināšanu un apņemšanos īstenot starptautiski uzņemtās saistības. Plāna izstrāde notika sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām (SM, VARAM, IZM, EM, BVKB), kā arī ar Invalīdu un viņu draugu apvienību "Apeirons", Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju SUSTENTO, kā arī notika sabiedriskā apspriešana Par Plāna īstenošanu 2022.gada 2.pusgadā tiks sagatavots informatīvais ziņojums Ministru kabinetam par plāna izpildi. Jauni uzdevumi un pasākumi tika iekļauti Plānā personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam (MK 17.08.2021. rīkojums Nr.577), kur 4. rīcības virziens ir "Vides un pakalpojumu piekļūstamības nodrošināšana", kas paredz pasākumus, kas sekmē sabiedriskā transporta, ēku (tostarp privāto mājokļu), informācijas un vēlēšanu procesa piekļūstamību, starptautisko saistību pārņemšanu, kā arī Plāna pasākumi, kas ir vērsti uz izpratnes veicināšanu par vides un pakalpojumu piekļūstamības nozīmi, lai personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem būtu iespēja saņemt savām vajadzībām un iespējas atbilstošu pakalpojumus dažādās jomās.

Sociālā darba speciālistu sadarbības padome (turpmāk - SDSSP) ir konsultatīva institūcija, kura izveidota, lai veicinātu profesionāla sociālā darba attīstību, sociālā darba speciālistu izglītošanu un nodrošinājumu, tādējādi sekmējot sabiedrības pārstāvju iesaistīšanu sociālā darba politikas veidošanā. SDSSP sastāvā ir plaši pārstāvētas sociālā darba jomas vadošās NVO, izglītības iestādes, kā arī ar jomu saistītās valsts un pašvaldību iestādes: Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība, Latvijas Profesionālo sociālā darba speciālistu asociācija, Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža, Latvijas Kristīgā akadēmija, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departaments; Baltijas Starptautiskās akadēmija; Rīgas domes Labklājības departaments; Valmieras pilsētas Sociālo lietu pārvalde; Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija; Sociālo darbinieku biedrība; Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte; Rīgas 1.slimnīcas Hronisko slimnieku īslaicīgās aprūpes nodaļa; Latvijas Pašvaldību savienība; Liepājas Universitātes Pedagoģijas un sociālā darba fakultāte; Rīgas Stradiņa Universitātes Labklājības un sociālā darba katedra.

¹ ANO Cilvēku ar invaliditāti komitejas rekomendācijas Latvijai, pieejams: http://www.lm.gov.lv/upload/invaliditate/rekomendacijas_lv_fin_060218.pdf (skatīts 10.06.2018.)

6. pielikums

Tematiskais priekšnosacījums Nr. 15 (4.6.) "Stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības un ilgtermiņa aprūpes jomā"

I kritērijs (apraksts attiecināms arī uz II un III kritēriju)

Stratēģiskais satvars veselības jomā nacionālā un reģionālā līmenī ir ieviests ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"¹:

o Primāro veselības aprūpes pakalpojumu plānošana noteikta noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4.sadaļā un 11.pielikumā nosakot ģimenes ārstu pakalpojumu klāsta pārklājuma teritorijas t.sk:

o sekundāro ambulatoro pakalpojumu plānošana noteikta 3.1.², 3.5., 3.6., 3.7., 3.8. un 3.11.sadaļās, kā arī 5. un 12.pielikumā noteiktas SAVA pakalpojumu plānošanas teritorijas un pakalpojumu veidu minimālais nodrošinājums,

o stacionāro pakalpojumu plānošana noteikta 3.1., 3.6., 3.9., 3.10., 3.11. un 3.12.sadaļās, kā arī 6.pielikumā noteikts katras ārstniecības iestādes sniedzamais pakalpojumu klāsts (kartējums)

Infrastruktūras investīciju prioritātes attiecībā uz veselības jomas ilgtspējīgu attīstību tiks ietvertas Veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras investīciju stratēģijā 2021.-2029.gadam, nosakot infrastruktūras ieguldījumus valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (tiks ietverts slimnīcu kartējums, kas nodrošinās slimnīcu tīkla reformas turpinājumu, t.sk. ņemot vērā veikto slimnīcu līmeņu izvērtējumu).

Lai noteiktu stratēģiskos rīcības virzienus ir izstrādātas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, kuru izstrādē veikta esošā VA sistēmas analīze, t.sk. ņemtas vērā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros izstrādātās Pasaules Bankas veselības tīklu attīstības vadlīnijas. Sabiedrības veselības politikas mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Sabiedrības veselības pamatnostādnes paredz pasākumu kopumu, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu kvalitatīvus un efektīvus VA pakalpojumus, to sniegšanai nepieciešamos cilvēkresursus un infrastruktūru, attiecīgi nosakot 5 stratēģiskos rīcības virzienus: 1) Veselīgs un aktīvs dzīvesveids; 2) Infekcijas izplatības mazināšana; 3) Veselības aprūpes pakalpojumi (ambulatori, stacionāri, tarifi, zāles); 4) Cilvēkresursi; 5) Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izmantošana.

Situācijas analīze un plānotie rīcības virzieni ilgtermiņa aprūpes jomā ir ietverti Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616).

Attiecībā uz cilvēkresursu attīstību šobrīd tiek īstenota 2014.gadā veiktā Pasaules bankas izvērtējumā par veselības aprūpes nozari Latvijā izteiktajās rekomendācijās minēto pasākumu ieviešana, kuras attiecībā uz cilvēkresursiem iestrādātas 2017.gada konceptuālajā ziņojumā "Par veselības aprūpes sistēmas reformu", t.sk. tiek veiktas reformas, lai nodrošinātu konceptuālā ziņojuma 2.pielikumā plānoto VA aprūpes pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo cilvēkresursu skaita sasniegšanu laika periodam līdz 2025.gadam. Cilvēkresursu attīstības reformas īstenošanai, piesaistot papildu valsts budžeta, ES fondu un AF plāna, kā arī Tehniskā atbalsta instrumenta projekta līdzekļus, tiks īstenota virkne pasākumu, kas ļaus nodrošināt pasākumus mediķu izglītošanai, piesaistei darba nozarē un ārstniecības personu atalgojuma sistēmas attīstībai.

Lai stratēģiski un ilgtermiņā risinātu ar cilvēkresursu attīstību saistītos izaicinājumus un turpinātu pilnveidot saskaņā ar konceptuālo ziņojumu uzsāktās reformas, paredzēts izstrādāt Cilvēkresursu attīstības stratēģiju (iekļaujot kartējumu, kuras izstrādes termiņš ir 30.06.2023). Veselības nozares cilvēkresursu stratēģija 2021.-2027.gadam reaģējot uz ilgstošo veselības nozares cilvēkresursu trūkumu turpmākajiem 7 gadiem tiks balstīta mērķtiecīgā jau uzsākto pasākumu turpināšanā, tas nozīmē gan attiecībā uz atalgojuma nodrošinājumu, gan medicīnas pamatstudiju un rezidentūras vietu skaita nodrošināšanu atbilstoši pieprasījumam, gan piesaistes un noturēšanas pasākumus (veicināt absolventu nonākšanu veselības darba tirgū, racionalizēt māsu izglītību, īstenot mentoringa programmas u.c.), kā arī plānots īstenot cilvēkresursu datu bāzes pilnveidošanu un veidot ilgtspējīgu tālākizglītības sistēmu, lai mediķiem nodrošinātu pieejamus un kvalitatīvus profesionālās pilnveides pasākumus.

II kritērijs

Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616) viens no rīcības virzieniem plānots: Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū. Rīcības virziena ietvaros vidējā termiņā paredzēts

• Palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un atbilstību mērķa grupas vajadzībām;

• Nodrošināt līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu pieejamību reģionos, nosakot iedzīvotājiem obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu veidus novadu un valsts pilsētu pašvaldībās un tā ieviešanas nosacījumus;

• Uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem;

• Veicināt personu pāreju uz sabiedrībā balstītu vai ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu saņemšanu, vienlaikus uzlabojot institucionālās aprūpes pakalpojumu kvalitāti.

Lai mazinātu teritoriālās atšķirības sociālo pakalpojumu pieejamībā, ir plānots noteikt pašvaldībās obligāti nodrošināmos sociālos pakalpojumus. Tiek plānots, ka obligāti ikvienā pašvaldībā samērīgā termiņā un veidā ir jānodrošina sociālais darbs dažādām mērķa grupām, kā arī šādi sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sadalījumā pa mērķa grupām:

Bērniem ar invaliditāti:

• aprūpes mājās pakalpojums (tai skaitā, Invaliditātes likumā noteiktais aprūpes pakalpojums bērniem);

• dienas aprūpes centra (prioritāri 16-18 gadus veciem bērniem, kuri nav iekļauti izglītības procesā) pakalpojums;

• atelpas brīža pakalpojums (institūcijā vai dzīvesvietā).

Pilngadīgām personām ar smagiem FT (t.sk. ar invaliditāti):

• aprūpes mājās pakalpojums;

• dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar GRT;

• grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums personām ar GRT;

• specializētās darbnīcas pakalpojums personām ar smagiem FT;

• atelpas brīža pakalpojums.

Pensijas vecuma cilvēkiem ar aprūpes vajadzībām, t.sk. personām ar demenci

• aprūpes mājās pakalpojums.

Augstākminētais obligāti nodrošināmo pakalpojumu klāsts tiek ņemts par pamatu, plānojot turpmākos ieguldījumus sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā. Būtiskākais pamatprincips ir nodrošināt aprūpes mājas, dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu un grupu māju (dzīvokļu) pieejamību visās Latvijas pašvaldībās.

Pēc DI ERAF projektu pabeigšanas pašvaldībās nebūs izveidota šāda sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūra: dienas aprūpes centri - 6 pašvaldībās, specializētās darbnīcas - 18 pašvaldībās, grupu mājas (dzīvokļi) - 13 pašvaldībās.

Ņemot vērā DI ERAF projektu pieredzi, vidējais klientu vietu skaits dienas aprūpes centros ir 17 klientu vietas, grupu mājās (dzīvokļos) - 12 klientu vietas, specializētajās darbnīcās - 15 klientu vietas.

Līdz ar to, lai katrā pašvaldībā būtu vismaz viens dienas aprūpes centra, specializētās darbnīcas un grupu dzīvokļu pakalpojumu sniedzējs, ir jāizveido 37 sociālo pakalpojumu sniedzēji ar 528 klientu vietām.

Papildus ir jāņem vērā, ka daļā pašvaldību būs nepieciešami vairāk par vienu konkrētā veida pakalpojumu sniedzēju, tāpēc iespēja veidot jaunus sociālo pakalpojumu sniedzējus ir jāparedz arī tajās pašvaldībās, kurās jau tiek sniegts konkrētais pakalpojumus, bet mērķa grupas vajadzības ar to netiek pilnībā apmierinātas.

Papildus tam būs nepieciešami specifiski uz cilvēku ar ļoti smagu un multiplu traucējumu vajadzībām orientēti dienas aprūpes centri un grupu mājas (dzīvokļi), kā arī dienas aprūpes centri cilvēkiem ar demenci. Tāpat tiks attīstīts aprūpes mājās pakalpojums, tā sniegšanā paredzot gan tehnoloģiju pielietošanu, gan integrētu veselības un sociālo aprūpi.

Lai nodrošinātu jūtamu ietekmi uz neatkarīgu dzīvi atbalstošu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību, vienlaikus apzinoties sarežģītos apstākļus, kādos pašvaldībām būs jāpieņem lēmumi par jaunu sociālo pakalpojumu attīstību, un risku, ka pašvaldību ieinteresētība būs zema, tiek plānots, ka obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu klāsta nodrošināšanai pašvaldībās, kā arī papildus pakalpojumu attīstībai pašvaldībās, kurās ir liela mērķa grupas koncentrācija, ERAF tipa ieguldījumi būs nepieciešami vismaz 540 klientu vietu izveidei indikatīvi 40 sociālo pakalpojumus sniedzēju infrastruktūrā.

Savukārt, īpaši mērķētam atbalstam cilvēkiem ar ļoti smagiem GRT vai multipliem traucējumiem, ir jānodrošina iespēja vismaz 3 jaunu sociālo pakalpojumu sniedzēju izveidei (indikatīvi 54 klientu vietas).Rīcības virzienā iekļauto uzdevumu īstenošanai ir izstrādāts Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plāns
2022.-2024.g. (MK 30.03.2022. rīk. Nr.231).

Attīstot Sabiedrības veselības pamatnostādnes iezīmētās galvenās prioritārās jomas - sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna veselības (perinatālais un neonatālais periods) aprūpe, retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija - visas investīcijas ir vērstas uz šo jomu integrētu attīstību, kas nozīmē, ka tiek attīstīta ne tikai veselības aprūpes infrastruktūra, bet tiek uzlabots arī viss VA pakalpojumu organizācijas process, tostarp cilvēkresursu pieejamība un kvalifikācijas celšana, kvalitātes sistēmas attīstība, prevensija, šajās jomās, padarot VA pakalpojumus pieejamākus un kvalitatīvākus visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai aizsargātu katra indivīda veselību, gan arī palīdzētu ilgāk dzīvot ar labu veselību.

Papildus, vēlamies uzsvērt, neskatoties uz to, ka mērķa grupa ir visi Latvijas iedzīvotāji, ieguldījumu intervence (papildus pasākumi) tiks vērsta uz mazāka izsargātām mērķa grupām, piemēram, bērniem un jauniešiem, cilvēkiem ar atkarību no vielas un procesiem un grupas, kam draud sociālā atstumtība, vecāki, darba ņēmēji (īpaši vecāka gadagājuma cilvēki), hroniski slimu pacienu vajadzībām, bērniem un jauniešiem, invalīdiem, cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām, u.c. invalīdi, cilvēki ar psihiskām saslimšanām u.c.

III kritērijs

Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616), kurās kā viens no rīcības virzieniem plānots: Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū. Rīcības virziena ietvaros vidējā termiņā paredzēts:

• nodrošināt līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu grozu reģionos un pārskatīt sociālo pakalpojumu sniegšanas pieeju un sociālo pakalpojumu saturu atbilstoši mērķa grupu vajadzībām (uz cilvēku centrēta pieeja) un faktiskajām tirgus cenām;

• paaugstināt pakalpojumu kvalitāti bērniem ar smagiem FTilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, tuvinot pakalpojuma sniegšanu ģimeniskai videi;

• veidot integrētus sociālos pakalpojumus hroniski un nedziedināmi slimiem cilvēkiem un viņu ģimenes locekļiem un tuviniekiem;

• attīstīt atbalstu, tostarp cilvēkiem ar ļoti smagiem un multipliem FT, cilvēkiem ar demenci, personām paliatīvajā aprūpē, gados vecākiem cilvēkiem, bērniem ar smagu diagnozi un iespējamu vai esošu invaliditāti, t.sk., nodrošinot metodisku un praktisku atbalstu viņu aprūpē iesaistītajiem ģimenes locekļiem un neformālajiem aprūpētājiem.

Rīcības virzienā iekļauto uzdevumu īstenošanai ir izstrādāts Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plāns 2022.-2024.gadam (MK 30.03.2022. rīk. Nr.231).

Veselības jomā pasākumi, kuru īstenošanai plānots ES fondu atbalsts noteikti saskaņā ar Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam uzdevumiem. Īstenojot paredzētos uzdevumus, t.sk. attīstot arī psihiatriskās slimnīcas, tiks attīstīta gan stacionārā, gan ambulatorā aprūpe, kā arī primārā līmeņa aprūpe, mobilie pakalpojumi un mājas aprūpe, kas ir sabiedrībā balstīti pakalpojumi un atbalsta LM īstenotās DI aktivitātes.

Tāpat arī saskaņā ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, bet pirms ieguldījumu veikšanas, tiek plānots izstrādāt VA rīcībpolitikas plānu attiecībā uz ar hroniskām slimībām slimojošo pacientu un paliatīvās aprūpes, t.sk. HOSPICE, attīstību, lai nodrošinātu integrētu pacientu ar hroniskām slimībām slimojošo un paliatīvās aprūpes, t.sk. HOSPICE, pakalpojumu attīstību. Integrēta pieeja pakalpojumu attīstībā nodrošinās paralēli ieguldījumiem infrastruktūras attīstībā arī attiecīgu pakalpojumu apmaksu, cilvēkresursu vajadzību plānošanu un to kvalifikācijas paaugstināšanu, ietverot gan pakalpojuma kvalitātes aspektus, gan attīstot jaunus pakalpojuma modeļus un pieejamā finansējuma ietvaros pilnveidojot pakalpojumu apmaksas sistēmu. Izstrādājot šo rīcībpolitikas ietvaru, nodrošināma starpnozaru sadarbība ar sociālo jomu pakalpojumiem, nodrošinot vienotu, integrētu ilgtermiņa aprūpes ietvaru.

¹ https://likumi.lv/ta/id/301399-veselibas-aprupes-pakalpojumu-organizesanas-un-samaksas-kartiba

² Sekundāro ambulatoro pakalpojumu atlases procedūra: http://vmnvd.gov.lv/uploads/files/5dbaec5773a30.pdf

7. pielikums

Papildus informācija par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam ietvaros plānotajām stratēģiski svarīgajām darbībām (projektiem)

1) 1.1.1.2.pasākums "RIS3 pētniecības un inovāciju centri"

1.1.1.2. pasākuma ietvaros ir paredzēta pētniecības un inovāciju potenciāla stiprināšana, atbalstot jaunu izcilības centru izveidi vai stiprinot esošos ekselences centrus kā paraugu, lai stimulētu izcilību un jaunus ieguldījumus, kā arī lai atbalstītu pētniecības un inovācijas sistēmu reformas. Šī mērķa sasniegšanai Latvijas zinātnisko institūciju iesniegtajiem Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" (turpmāk - programma "Apvārsnis Eiropa") apakšprogrammas "Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana" TEAMING projektiem, kuri TEAMING otrās kārtas konkursā apstiprināšanas gadījumā iegūs Eiropas Savienības programmas Apvārsnis Eiropa finansējumu, tiks piešķirts līdzfinansējums no 1.1.1.2. pasākuma. Pasākuma mērķis ir veicināt Latvijas pētniecības izcilību RIS3 specializācijas jomās (izveidojot RIS3 pētniecības un inovācijas izcilības centrus) un līdzdalību Eiropas Pētniecības telpā, kā arī Latvijas spēju piedalīties Apvārsnis Eiropa programmā, stiprinot pētniecības infrastruktūru un resursu koplietošanu, nodrošinot P&A cilvēkkapitāla attīstību, zināšanu, prasmju, kompetenču un tehnoloģiju pārnesi, kā arī veicinot sadarbību starp uzņēmējiem un akadēmiskā sektora pārstāvjiem inovāciju attīstīšanā.

1.1.1.2. pasākuma stratēģiskā nozīme ir pamatota Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (turpmāk - ZTAIP), kas ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas definē zinātnes un tehnoloģiju attīstības politiku laika periodam no 2021.-2027. gadam, nosakot pamatprincipus, mērķi, prioritātes, rīcības virzienus un veicamos uzdevumus un nodrošinot šo politiku pēctecību. ZTAIP 1.2. rīcības virziena "P&A infrastruktūra pētniecības izcilībai un inovācijai" 1.2.1. uzdevums "Attīstīt izcilību, starpnozaru un starptautisko sadarbību un augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti veicinošu pētniecības (t.sk. digitālo) infrastruktūru RIS3 pētniecības un inovācijas izcilības centru ietvaros un veicināt to koplietošanu nacionālā mērogā, tādējādi paaugstinot Latvijas pētniecības redzamību un sadarbības iespējas starptautiskā mērogā" paredz 2021.-2027. gada periodā pētniecības izcilības un inovācijas attīstīšanu īstenot RIS3 pētniecības un inovācijas izcilības centru ietvaros.

1.1.1.2. pasākumam indikatīvi plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 60 900 000 EUR.

Līdzfinansētie projekti nodrošina:

• atbilstību Latvijas Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktajiem uzdevumiem, īpaši veiconot šādu uzdevumu izpildi: tiks turpināts attīstīt valsts zinātniskos institūtus kā zināšanu un inovāciju centrus, tajos koncentrējot zinātniskās pētniecības kapacitāti, stiprinot pētniecības infrastruktūru un resursu koplietošanu un proaktīvi attīstot jaunus zināšanu aprites veidus ar industriju un Eiropas P&A vidi. RIS3 ieviešanas kontekstā tiks nodrošināta nepieciešamā P&A cilvēkkapitāla attīstība, zināšanu, prasmju, kompetenču un tehnoloģiju pārnese. RIS3 specializācijas jomas tiks attīstītas RIS3 pētniecības un inovācijas izcilības centru ietvaros, kuri nodrošinās pētniecības infrastruktūru un resursu koplietošanu un atvērtu pieejamību inovāciju radīšanai, veicinot sadarbību starp uzņēmējdarbības un publisko sektoru pētniecību un inovācijas attīstīšanā.

• atbilstību programmas "Apvārsnis Eiropa" komponenta "Dalības paplašināšana un Eiropas Pētniecības telpa" prioritātēm. Abi ERAF līdzfinansējumam līdz šim izvirzītie projekti atbilst programmas Apvārsnis Eiropa komponenta "Dalības paplašināšana un Eiropas Pētniecības telpa" prioritātēm, it īpaši veicinot šādu programmas "Apvārsnis Eiropa" darba programmā noteikto mērķu sasniegšanu: veicinās programmas "Apvārsnis Eiropa" 2. pīlāra ietekmi, sniedzot ieguldījumu visas pamatprogrammas mērķu sasniegšanā, palielinās ģeogrāfisko daudzveidību, palielinās vajadzīgās spējas, lai varētu sekmīgi piedalīties pētniecības un inovācijas procesā, kā arī veicinās pētniecības sadarbības tīklu veidošanu un piekļuvi izcilībai. Sekmīgie projekti veicinās sinerģiju ar Eiropas Inovāciju ekosistēmu un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu un inovācijas kopienām. Turklāt projekti veicinās pētniecības rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, pastiprinot mijiedarbību starp izglītību un pētniecību un stiprinot sadarbības saites visā Eiropā un atverot Eiropas pētniecības un inovācijas tīklus jauniem dalībniekiem. Tas palīdzēs uzlabot pētniecības vadības spējas "dalības paplašināšanās valstīs" un tālākajos reģionos un atbalstīs valstu politikas reformas, kā arī veicinās Eiropas Pētniecības telpas stratēģisko mērķu sasniegšanu.

• atbilstību Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam noteiktajam tvērumam un sniedz ieguldījumu programmas specifisko mērķu sasniegšanā.

2) 1.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" projekts "Datu pārvaldības attīstība, lai nodrošinātu efektīvu datu koplietošanu un nodošanu atkalizmantošanai"

Plānotā projekta "Datu pārvaldības attīstība, lai nodrošinātu efektīvu datu koplietošanu un nodošanu atkalizmantošanai" mērķis ir nodrošināt datu koplietošanu valsts pārvaldes ietvaros, t.sk. nodrošinot datu nodošanu komersantiem. Datu aprite, t.sk. datu aprites centralizēta pārvaldība ir noteikta kā 2021.-2027.g. perioda prioritāte, līdz ar to projekts ir uzskatāms par stratēģiski svarīgu projektu. Indikatīvais finansējums, ko plānots novirzīt minētajam projektam ir 14 000 000 EUR.

3) 1.4.1.1.pasākums "Platjoslas infrastruktūras attīstība ("pēdējā jūdze")"

1.4.1.1. pasākuma projektu mērķis ir attīstīt tehnoloģiski neitrālus savienojumus, kas atbalsta ilgtspējīgu nākamās paaudzes fiksēto, bezvadu un satelīta savienojamību, lai nodrošinātu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību galalietotājiem ("pēdējā jūdze"), lai veicinātu elektronisko sakaru pakalpojumu atbilstību Paziņojuma par savienojamību mērķiem.

Projektu stratēģiskā nozīme ir pamatota Elektronisko sakaru nozares attīstības plānā 2021-2027, kas ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments elektronisko sakaru nozares attīstībai valsts līmenī. Viens no galvenajiem plāna mērķiem ir veicināt pāreju uz platjoslas elektronisko sakaru tīkliem, kas spēj nodrošināt galalietotājiem interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 100 Mbit/s gan pilsētās, gan lauku teritorijās. Būtiska problēma šī mērķa sasniegšanā ir "pēdējās jūdzes" infrastruktūras trūkums, kas spētu nodrošināt interneta piekļuves pakalpojumus galalietotājiem, kuri atbilstu Paziņojuma par savienojamību mērķiem reģionālā mērogā un teritorijās ārpus lielākajām pilsētām, tostarp pilsētu tuvējās teritorijās. Ņemot vērā augstās tīkla izbūves izmaksas, elektronisko sakaru uzņēmumiem nav pietiekama ekonomiskā stimula attīstīt ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklus. 1.4.1.1. pasākuma projektiem ir stratēģiska nozīme, jo tie nodrošina sinerģiju starp ES fondu plānošanas periodu 2007-2013 un 2014-2020 investīcijām un investīcijām Eiropas Savienības (turpmāk - ES) fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā, un to rezultātiem ir tieša ietekme uz Elektronisko sakaru nozares attīstības plāna 2021-2027 un ES stratēģisko digitālo mērķu sasniegšanu.

Kopējais 1.4.1.1.1. pasākuma budžets ir 8 700 000 EUR.

4) 2.1.1.1.pasākums "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t.sk. attīstot ESKO tirgu (daudzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)"

2.1.1.1. pasākuma projektu mērķis ir dzīvojamo ēku, kā daudzdzīvokļu māju, privātmāju un neliela skaita ēku kompleksu atjaunošana, paaugstinot energoefektivitāti un sasniedzot vismaz 30% enerģijas ietaupījumu. Kā arī veicinot virzību uz nulles enerģijas ēkām un palielinot AER izmantošanu ēkās. Papildus tam, veicinot ne-emisiju tehnoloģiju (tehnoloģijas, kurās enerģijas ražošanā netiek radītas emisijas) uzstādīšanu līdzās energoefektivitātes pasākumiem, ja tās ir ekonomiski pamatotas. Vienlaikus atbalstot vides pieejamības uzlabošanas pasākumu īstenošanu, atbilstoši būvnormatīvos noteiktajām prasībām.

Projektu stratēģiskā nozīme ir pamatota ar nepieciešamību nodrošināt pastiprinātu komunikāciju, lai veicinātu dzīvojamo māju atjaunošanu un energoefektivitātes uzlabošanu. Sabiedrība "Altum" un Ekonomikas ministrija stratēģiski svarīgiem projektiem nodrošinās koordinētas komunikācijas aktivitātes ar Eiropas Komisiju un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, tai skaitā Eiropas Komisijas pārstāvju dalību pasākumos, tā pastiprinot projektu nozīmību un svarīgumu. Ekonomikas ministrija pirms 12 gadiem uzsāka kustību "Dzīvo siltāk", apvienojot namu pārvaldnieku, būvmateriālu ražotāju, būvniecības uzņēmumu, finanšu sektora un valsts pārvaldes pārstāvjus kopīgu mērķu sasniegšanai, vienojoties par kopīgu darbu mājokļu atjaunošanas veicināšanai. Šīs kustības ietvaros var tikt identificēti stratēģiski svarīgi projekti dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanas programmā. Katru gadu notiek konkurss, kurā tiek izvērtētas un identificētas iepriekšējā gadā atjaunotās energoefektīvākās ēkas. Ar visu informāciju iespējams iepazīties tīmekļa vietnē www.energoefektivakaeka.lv.

Kopējais 2.1.1.1.pasākuma budžets ir 173 218 154 EUR.

5) 2.2.3.6.pasākums "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēma"

2.2.3.6.pasākuma īstenošana paredzēta, jo gandrīz 90 % Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti PM_2.5 daļiņu iedarbībai līmenī, kas ir augstāks par Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās noteikto vērtību 10 µg/m³. Kaut gan biomasas iekārtas ir vienas no lielākajām PM_2.5 daļiņu emitētājām, līdz šim atbalsts mājsaimniecību biomasas iekārtu nomaiņām ES fondu programmās nav bijis paredzēts, tādējādi šo investīciju īstenošana ir stratēģiski būtiska. Investīciju mērķis ir samazināt gaisa piesārņojuma (PM_2.5 daļiņu, NMGOS un benz(a)pirēna) radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, veicot sadedzināšanas iekārtu nomaiņu mājsaimniecību sektora dzīvojamās mājās, uzlabojot individuālo siltumapgādes sistēmu efektivitāti, ieviešot tehnoloģijas, kas būtiski samazina gaisa piesārņojumu, tai skaitā dzīvojamās mājas pieslēdzot efektīvām pilsētu centralizētajām siltumapgādes sistēmām. Prioritāri šāds investīciju atbalsts sniedzams tajās teritorijās, kur konstatēti gaisa piesārņojuma normatīvu pārsniegumi. Pasākumā plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 14 639 082 EUR.

6) 2.3.1.2.pasākums "Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls"

2.3.1.2. pasākuma projektu mērķis ir attīstīt multimodālu sabiedriskā transporta tīklu, izmantojot multimodālus mobilitātes punktus, Park&Ride infrastruktūras attīstību (tostarp piemērotu maksas infrastruktūru).

Projektu stratēģiskā nozīme ir pamatota Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021-2027, kas ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments transporta nozares attīstībai valsts līmenī. Pamatnostādņu mērķis ir integrēta transporta sistēma, kas nodrošina drošu, efektīvu, pieejamu, gudru un ilgtspējīgu mobilitāti par pieņemamu cenu, veicinot valsts ekonomisko izaugsmi, reģionālo attīstību un nodrošinot virzību uz klimatneitrālu ekonomiku. Mērķa pamatā ir viens no Eiropas Zaļā kursa elementiem - paātrināt pāreju uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti. Saskaņā ar Eiropas Zaļo kursu automatizētai un tīklā savienotai multimodālai mobilitātei būs aizvien lielāka nozīme. ES transporta sistēma un infrastruktūra ir jāsagatavo jauniem ilgtspējīgas mobilitātes pakalpojumiem, kas var samazināt sastrēgumus un piesārņojumu, jo īpaši pilsētu teritorijās. Šajā kontekstā Latvijā ir svarīga sabiedriskā transporta sistēmas attīstība, kuras kodols ir dzelzceļš, mobilitātes punktu attīstība, vienlaikus kopējā mobilitātē veicinot mikromobilitāti (velosipēdi, t.sk. skrejriteņi, līdzsvara un balansa riteņi u.c.). Lai turpinātu pilnveidot transporta infrastruktūru, turpmākajos gados jāparedz Park&Ride infrastruktūras attīstība, kā arī jāveicina mobilitātes punktu attīstība, kas pozitīvi ietekmēs satiksmes plūsmu optimizāciju. Tāpēc 2.3.1.2.pasākuma projektu īstenošanai būs stratēģiski svarīga nozīme Eiropas Zaļā kursa un valsts politikas mērķu sasniegšanā transporta nozarē.

Kopējais 2.3.1.2. pasākuma budžets ir 88 701 369 EUR.

7) 3.1.1.1.pasākums "Dzelzceļa transporta attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos"

3.1.1.1.pasākuma projekta mērķis ir uzlabot sabiedriskā pasažieru transporta energoefektivitāti, ieguldot līdzekļus esošās un jaunās dzelzceļa infrastruktūras elektrifikācijā TEN-T tīklā. Plānotas investīcijas esošā elektrificētā dzelzceļa tīkla (pasažieru pārvadājumiem) modernizācijā un attīstībā, kā arī elektrificētā dzelzceļa tīkla paplašināšanā Rīgas aglomerācijā maršrutos, kuros pasažieru pārvadājumus pašlaik nodrošina dīzeļvilcieni.

3.1.1.1.pasākuma projekta stratēģiskā nozīme ir pamatota Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021-2027, kas ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments transporta nozares attīstībai valsts līmenī. Pamatnostādņu mērķis ir integrēta transporta sistēma, kas nodrošina drošu, efektīvu, pieejamu, gudru un ilgtspējīgu mobilitāti, veicinot valsts ekonomisko izaugsmi, reģionālo attīstību un nodrošinot virzību uz klimatneitrālu ekonomiku, kura pamatā ir viens no Eiropas Zaļā kursa elementiem - paātrināt pāreju uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti. Latvijas dzelzceļa tīkla zemais elektrifikācijas līmenis ir būtisks izaicinājums šī mērķa sasniegšanā un dzelzceļa tīkla elektrifikācija ir noteikts kā viens no uzdevumiem Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021-2027, kā arī tam ir svarīga loma Zaļā kursa mērķu sasniegšanā, nodrošinot videi draudzīgāku transportu. 3.1.1.1. pasākuma projekta īstenošana tādējādi būs stratēģiski nozīmīgs solis Zaļā kursa un valsts politikas mērķu sasniegšanā attiecībā uz dzelzceļa tīkla elektrifikāciju.

Kopējais 3.1.1.1.pasākuma projekta budžets ir 264 920 521 EUR.

8) 4.1.1.2.pasākums "P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība"

4.1.1.2. pasākuma projekta mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru.

4.1.1.2. pasākuma ietvaros plānotā VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" jaunā B korpusa (turpmāk - PSKUS) attīstības projekta stratēģiskā nozīme ir pamatota un noteikta Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam, informatīvajā ziņojumā "Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju stratēģiju 2021.-2027. gadam" (2022.gada 14.jūlija Ministru kabineta protokollēmums Nr.36 105.§ (22-TA-1198)), kā arī informatīvajā ziņojumā "Par VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" jaunā B korpusa attīstību" (2021.gada 7.septembra Ministru kabineta protokollēmums Nr.60 54.§ (TA-1804-IP)).

PSKUS ir vadošā Latvijas Universitātes slimnīca Latvijā, kuras galvenie darbības virzieni ir sekundāra un terciāra līmeņa ambulatora un stacionāra ārstniecība (neatliekamā un plānveida), studentu un rezidentu apmācība, veselības aprūpes speciālistu tālākizglītība, kā arī zinātniskā un pētnieciskā darbība. PSKUS tiek nodrošināta ne tikai ikdienas medicīniskā, tostarp neatliekamā palīdzība 26 dažādos ārstnieciskajos profilos, bet arī unikāli ārstnieciskie pakalpojumi kas nav pieejami citās medicīnas iestādēs, tādās medicīnas nozarēs kā kardioloģija, kardioķirurģija, orgānu transplantācija, endovazālā asinsvadu ķirurģija, aroda un radiācijas medicīna, grūtnieču patoloģijas un mutes, sejas un žokļu ķirurģija. Papildu PSKUS nodrošina arī no reģionālajām ārstniecības iestādēm pārvesto pacientu veselības aprūpi.

PSKUS kā augstākā līmeņa stacionārā ārstniecības iestāde savu nozīmību un lomu veselības aprūpē Latvijā ir lieliski pierādījusi arī Covid-19 pandēmijas apstākļos, nodrošinot veselības aprūpi, uzņemoties vadošo lomu Covid-19 ārstēšanā, nodrošinot valsts mērogā metodisko, konsultatīvo atbalstu Valsts operatīvajai medicīniskajai komisijai un ārstniecības personām citās Latvijas slimnīcās, piedāvājot risinājumus un daloties pieredzē infekcijas izplatības ierobežošanai, īstenojot sadarbību ar citām, zemāka līmeņa slimnīcām sadarbības teritorijas ietvaros, ar mērķi nodrošināt savlaicīgu ārstnieciskās palīdzības sniegšanu visiem, tostarp hronisko slimību pacientiem, kā arī sniedzot būtisku ieguldījumu sabiedrības veselības veicināšanas un profilakses jautājumos.

Lai nodrošinātu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, būtiski ir turpināt plānveidīgu PSKUS infrastruktūras attīstību un nodrošināt B ēkas jaunbūves projekta virzību, tādējādi nodrošinot visa PSKUS kompleksa pilnīgu attīstību koordinētu, efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

4.1.1.2. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 151 185 240 EUR.

9) 4.1.2.6.pasākums "Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros"

4.1.2.6. pasākuma projekta mērķis ir risināt cilvēkresursu attīstības problēmas veselības jomā un panākt, ka pieaug nodarbināto ārstniecības personu īpatsvars valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kā arī notiek līdzsvarota ārstniecības personu paaudžu nomaiņa.

4.1.2.6. pasākuma projekta stratēģiskā nozīme ir pamatota Sabiedrības veselības pamatnostādnēs
2021.-2027.gadam, kā arī informatīvajā ziņojumā "Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju stratēģiju 2021.-2027. gadam" (2022.gada 14.jūlija Ministru kabineta protokollēmums Nr. 36/105.§ (22-TA-1198)), kur cita starpā atspoguļoti rīcības virzieni cilvēkresursu plānošanai, izglītošanai, piesaistei un noturēšanai veselības aprūpes darba tirgū.

Latvijas veselības aprūpes sistēma ilgstoši saskaras ar nepietiekamu cilvēkresursu nodrošinājumu, ko raksturo novecojoša vecuma struktūra un nevienmērīgs reģionālais izvietojums. Ja Latvijā praktizējošo ārstu skaits ir tuvs OECD valstu vidējam rādītājam (Latvijā - 3,3 uz 100 000 iedzīvotājiem, OECD vidēji - 3,6), tad praktizējošo māsu skaits ir kritiski zems - tikai 4.4 uz 1 000 iedzīvotājiem (OECD- 8,8). Kopumā veselības aprūpes sistēmā personāla trūkums ir visās ārstniecības personu profesijās (ārstu palīgi, vecmātes, atsevišķu specialitāšu ārsti, īpaši ģimenes ārsti u.c.), kas ierobežo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un apdraud veselības aprūpes reformu sekmīgumu.

Lai risinātu cilvēkresursu nodrošinājuma problēmas veselības jomā, kā arī mazinātu sabiedrības veselības krīžu izraisītās sekas, 4.1.2.6 pasākuma projekta ietvaros, tiks sniegts atbalsts ārstniecības personām par profesionālās darbības uzsākšanu vai atsākšanu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā.

Rezultātā tiks uzlabota pieejamība nepieciešamajām ārstniecības personām, jo īpaši reģionos un īpaši atbalstāmajās veselības nozares jomās un profesijās.

4.1.2.6. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 6 690 300 EUR.

10) 4.2.3.1.pasākums "Integrēta "skola-kopiena" sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs"

4.2.3.1.pasākuma ietvaros atbalsts plānots starpinstitūciju sadarbības un koordinācijas veicināšanai, lai:

a) sniegtu individuālu atbalstu izglītojamo mācīšanās atbalstam (priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam pakļautiem izglītojamiem, speciālām vajadzībām, mācīšanās grūtībām, sociāli ekonomiskiem riskiem pakļautiem bērniem, pāridarīšanai pakļautiem bērniem u.c.), t.sk. atbalstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku novērtēšanai un vadībai,

b) nodrošinātu efektīvu darbu ar reemigrējušiem un imigrantu bērniem, kā arī mazākumtautībām, aktīvi iesaistot vecākus, ģimenes, citus sabiedrības locekļus,

c) nodrošinātu ārpus formālo izglītību (t.sk. interešu izglītību) izglītības iestādē. Atbalsts sniegs ieguldījumu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanai, sekmējot bērnu un jauniešu līdzdalību izglītībā un mazinot nabadzības un sociālās atstumtības risku nākotnē.

4.2.3.1.pasākuma stratēģiskā nozīme ir pamatota Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam, kas ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā. Pamatnostādņu 3.2.rīcības virziena " Sadarbība ar vietējo kopienu un dalīta atbildība izglītības mērķu sasniegšanai" 3.2.2.uzdevums "Stiprināt kopienas mēroga sadarbību (pašvaldības ietvaros) indivīda izaugsmei" paredz veicināt pašvaldību un izglītības iestāžu koordinētu starpinstitūciju sadarbību un sadarbību ar vietējo kopienu sociālās atstumtības riska mazināšanā un vienlīdzīgas piekļuves kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai nodrošināšanā.

Tāpat pasākuma īstenošana sniegs ieguldījumu IAP 2021-2027 definētā izglītības politikas rezultāta «Ikvienam pieejams atbalsts izaugsmei» rādītāja 2027.gadam sasniegšanai: jaunieši (18-24 gadus veci), kas neturpina izglītību - koprādītājs: 5%; rādītājs grupā ar lielāko jauniešu proporciju, kas neturpina izglītību (vīrieši, kas dzīvo laukos):10%.

4.2.3.1. pasākumam indikatīvi plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 23 490 000 EUR.

11) 4.2.4.2.pasākums "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai"

4.2.4.2.pasākuma ievaros plānots atbalsts pieaugušajiem nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvei, tostarp individuālo mācību vajadzību noteikšanai un personu profilēšanai, kā arī mācību šķēršļu pārvarēšanai. Atbalsts paredzēts arī elastīga mācību piedāvājuma attīstībai, pieaugušo izpratnes un motivācijas veicināšanai par mācīšanos, kā ar nodarbināto testēšanai un sertifikācijai.

Līdzfinansētais pasākuma projekts sniegs ieguldījumu ilgtspējīgas pieaugušo izglītības sistēmas attīstībai un nodrošinās kvalitatīvu un pieejamu pieaugušo izglītības piedāvājumu. Plānotie ieguldījumi veicinās mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas uz darba tirgus attīstības tendencēm un vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un veicinot profesionālo mobilitāti.

4.2.4.2.pasākuma stratēģiskā nozīme ir pamatota Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, kas ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā. Pamatnostādņu 3.3.rīcības virziena "Pieaugušo izglītības attīstība" 3.3.1. uzdevums "Nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu pieaugušo izglītības piedāvājumu" paredz nodrošināt individualizētu un elastīgu pieaugušo izglītības piedāvājumu un sniegt atbalstu dalības šķēršļu mazināšanai. Tāpat pasākuma īstenošana sniegs būtisku pienesumu izglītības politikas rezultāta «kvalitatīva un mūsdienīga izglītība» rādītāju 2027.gadam sasniegšanai:

- pieaugušo dalības izglītībā palielināšana, jo īpaši iedzīvotāju grupām, kas mazāk iesaistās mācībās. Pieaugušo (25-64 gadi), kuri iesaistīti pieaugušo izglītībā, īpatsvaru 2027.gadā paredzēts palielināt līdz 12%. Saskaņā ar Eurostat 2019.gada datiem, iespējamība, ka pieaugušie Latvijā regulāri atjaunina savas zināšanas un prasmes, iesaistoties pieaugušo izglītībā, ir mazāka nekā vidēji ES. Tikai 7,4 % pieaugušo vecumā no 25 līdz 64 gadiem Latvijā pēdējo četru nedēļu laikā ir iesaistījušies mācībās. Kaut arī salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu dalība palielinājusies no 5,6 % 2014. gadā līdz 7,4 % (2019. gadā), tā joprojām ir zemāka par ES vidējo līmeni - 11,3 %.

- digitālo prasmju pilnveide 16-74 g.v.: vismaz pamata līmeņa digitālās prasmes (DESI indekss) -70%.

4.2.4.2. pasākumam indikatīvi plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 34 623 466 EUR.

12) 4.3.3.3. pasākums "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai"

4.3.3.3. pasākuma ietvaros plānots pilnveidot sociālās uzņēmējdarbības vidi Latvijā un sniegt atbalstu esošajiem un potenciālajiem sociālajiem uzņēmumiem, kas saskaņā ar Sociālā uzņēmuma likumā definētajiem mērķiem veicina sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmē sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību.

Kopš 2018.gada Latvijā ir izveidots sociālās uzņēmējdarbības tiesiskais ietvars un ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp bezdarbnieku, tai skaitā nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.3. pasākuma projekts "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" ir devis būtisku ieguldījumu sociālo uzņēmumu atbalstam, tai skaitā, nodrošinot konsultējošus, izglītojošus, motivējošus, kā arī finansiāli atbalstošus (granta veidā) pasākumus. ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda 4.3.3.3. pasākuma ietvaros plānots turpināt sniegt atbalstu sociālajiem uzņēmumiem un sociālās uzņēmējdarbības veicējiem, lai nodrošinātu pēctecību iesāktajām aktivitātēm un sekmētu sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas attīstību un ilgtspēju kopumā. 4.3.3.3. pasākuma ietvaros tiks veikts izglītojošais un skaidrojošais darbs, stiprināta sociālo uzņēmumu veiktspēju (mācības, konsultācijas, mentorings, granti), informēta sabiedrība un publiskais/privātais sektors par sociālās uzņēmējdarbības nozīmi un labvēlīgo ietekmi.

Pēdējos gados notiekošās pārmaiņas ekonomikā un darba tirgū ietekmē arī sociālās uzņēmējdarbības jomu un rada daudz izaicinājumu, tāpēc nepieciešams turpmāks atbalsts sociālās uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai un nostiprināšanai. Lai arī sociālā uzņēmējdarbība ir salīdzinoši jauna politika, tā uzskatāma par neatņemamu Eiropas daudzveidīgās sociālās tirgus ekonomikas sastāvdaļu, un tā sekmē sociālo atbildību, sociālo kohēziju un sociālo iekļaušanu. Vienlaikus, sociālie uzņēmumi var darboties kā sociālo pārmaiņu dzinējspēks, piedāvājot inovatīvus risinājumus. Turklāt, 2021.gada 9.decembrī Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Sociālās ekonomikas rīcības plānu, kura mērķis ir atbalstīt sociālās ekonomikas attīstību, veicināt sociālās inovācijas un mazināt sociālo nevienlīdzību. Minētie mērķi ir aktuāli sociālās uzņēmējdarbībai jomā arī Latvijā, tāpēc 4.3.3.3. pasākums ir stratēģiski svarīgs, lai nostiprinātu sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu Latvijā.

4.3.3.3. pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 12 000 000 EUR.

13) 4.3.5.1. pasākums "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana"

Atbalsts DI turpināšanai ir nozarei būtisks, jo nepieciešams turpināt pāreju no institucionālās aprūpes uz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu, tai skaitā veidojot jaunu vai attīstot esošo pakalpojumu infrastruktūru un sniedzot atbalstu esošiem vai jaunizveidotiem pakalpojumu sniedzējiem sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai mērķa grupas personām. 4.3.5.1.pasākumu plānots īstenot trīs kārtās - 1.kārtā ar šķērsfinansējumu tiks nodrošināta 540 jaunu pakalpojumu sniegšanas vietu izveide vai esošo pakalpojumu sniegšanas vietu labiekārtošana, kā arī secīga pakalpojumu sniegšana jaunizveidotajā infrastruktūrā. 2. kārtā tiks nodrošināts atbalsts sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai mērķa grupas personām jau esošā pakalpojumu infrastruktūrā vai tiks sniegti tādi pakalpojumi, kur infrastruktūra nav nepieciešama. 3.kārtā tiks sniegti pakalpojumi 4.3.1.5. pasākumu ietvaros izveidotajā pakalpojumu infrastruktūrā personām ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. 4.3.5.1. pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 76 874 615 EUR.

14) 4.4.1.1. pasākums "Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā (inovācijas)"

Atbalsts sociālajām inovācijām ir stratēģiski svarīgs sociālo pakalpojumu jomā, jo tiks nodrošinātas inovatīvas un uz pierādījumiem balstītas pieejas esošos vai jaunu sociālo pakalpojumu sniegšanā mērķa grupas personām. 4.4.1.1.pasākuma finansējuma saņēmējs būs Sabiedrības integrācijas fonds, kurš organizēs sociālo inovāciju ideju konkursu un vēlāk organizēs arī atbalsta sociālo inovāciju īstenošanai piekrišanu un uzraudzību. Paredzēts, ka sociālās inovācijas varēs pieteikt gan pašvaldības, gan NVO, gan citi sociālo pakalpojumu sniedzēji. Sociālās inovācijas īstenošanas posmā paredzēta arī pilotprojektu īstenošana, sniedzot atbalsta pakalpojumus mērķa grupas personām. 4.4.1.1.pasākuma plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 21 000 000 EUR.

15) 5.1.1.5.pasākums "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to pieejamību, attīstot kultūras pakalpojumus"

Atbalsts unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošanai ir stratēģiski svarīgs, lai attīstītu Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra kultūras mantojuma vērtību saglabāšanu un attīstību atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam ietvertajai vīzijai, kas paredz, ka 2030.gadā Rīga būs nozīmīgs Eiropas kultūras centrs, izvirzot Latvijas kultūras telpas attīstību kā vienu no prioritātēm un uzsverot, ka kultūras telpa vieno un saliedē sabiedrību jaunu ekonomisku, sociālu un kultūras vērtību radīšanai, kuras novērtē un pazīst arī pasaulē. Padarot nacionālo kultūru atpazīstamāku starptautiskā mērogā, tiek veidots gan ekonomiskais ieguvums, gan sniegts pienesums Latvijas tēla veidošanā starptautiskajā vidē un kultūras diplomātijas attīstībā. Pasākuma mērķis - nodrošināt arhitektonisko un kultūras vērtību saglabāšanu un nodrošināt kultūras objektu turpmāku izmantošanu kultūras pakalpojumu sniegšanā, kā rezultātā tiks nodrošināta unikāla kultūras mantojuma kā ilgtspējīga resursa inovatīva izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā, vienlaikus ievērojot iniciatīvas Eiropas Jaunais "Bauhaus" principus un Starptautiskā kultūras pieminekļu un ievērojamu vietu padomes izstrādātos kvalitātes principus ES finansētiem pārveidojumiem, kas var ietekmēt kultūras mantojumu. Kultūras objektu atjaunošana skatāma plašākā kontekstā iekļaujot saistītas infrastruktūras un publiskās ārtelpas uzlabojumus. Būtiska ir Rīgas viduslaiku apbūves teritorijas revitalizācija ar vides pieejamības uzlabošanu un atraktīvas pilsētvides veidošanu, sekmējot sabiedrisko aktivitāšu norisi un jaunu kultūras un tūrisma pakalpojumu attīstību, kas veicinātu uzņēmējdarbības aktivitāti, tādējādi nodrošinot kultūrvēsturiski vērtīgās apbūves atjaunošanu un unikālās ainavas saglabāšanu. 5.1.1.5.pasākuma plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 33 712 500EUR.

8. pielikums

TAISNĪGAS PĀRKĀRTOŠANĀS TERITORIĀLAIS PLĀNS

Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Rīga, 2022

IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI UN TERMINI

AE	Atjaunojamā enerģija
AER	Atjaunojamie energoresursi
ANM	Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms
ANO	Apvienoto Nāciju Organizācija
ALTUM	AS "Attīstības finanšu institūcija Altum"
CFLA	Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
cm	Centimetrs
CO₂	Oglekļa dioksīds
CSP	Centrālā statistikas pārvalde
DRN	Dabas resursu nodoklis
DVB	Darba vidē balstītas (mācības)
EK	Eiropas Komisija
EM	Ekonomikas ministrija
EP	Eiropas Padome
ERAF	Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ES	Eiropas Savienība
ES ETS	Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma
ESF+	Eiropas Sociālais fonds Plus
EUR	euro
FEI	Fizikālās enerģētikas institūts
FM	Finanšu ministrija
IUB	Iepirkumu uzraudzības birojs
IKP	Iekšzemes kopprodukts
IKT	Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
IS	Informācijas sistēmas
IZM	Izglītības un zinātnes ministrija
IT	Informācijas tehnoloģijas
IPCC	Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (Intergovernmental Panel on Climate Change)
ĪADT	Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas
KF	Kohēzijas fonds
KLP	Kopējā lauksaimniecības politika
KP	Kohēzijas politika
Kurzeme	Kurzemes reģions pēc NUTS 3. līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas
Latgale	Latgales reģions pēc NUTS 3. līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas
LDDK	Latvijas Darba devēju konfederācija
LIAA	Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
LKA	Latvijas Kūdras asociācija
LM	Labklājības ministrija
LVĢMC	VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
LVM	Akciju sabiedrība Latvijas Valsts meži
LVMI Silava	Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"
MF	Modernizācijas fonds
milj.	miljons
MK	Ministru kabinets
mljrd.	Miljards
MVU	Mazie un vidējie uzņēmumi
NACE	Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija
NBK	Princips "nenodarīt būtisku kaitējumu"
NEKP	Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam¹
NIP	Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021-2027.gadam²
NUTS	Kopējā statistiski teritoriālo vienību klasifikācija
NVA	Nodarbinātības valsts aģentūra
NVO	Nevalstiskās organizācijas
kt	kilotonna
KŪDRA2030	Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam³
Pierīga	Pierīgas reģions pēc NUTS 3. līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas
P&A	Pētniecība un attīstība
P&I	Pētniecība un inovācijas
Programma	Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam
PwC	PricewaterhouseCoopers Latvijas birojs
Projektu dati	Informācija, kas iekļauta projektu iesniegumos, noslēgtajos līgumos/ vienošanās par projektu īstenošanu, informācija, kuru finansējuma saņēmēji ar noteiktu regularitāti sniegs līgumslēdzējiestādei
RAP	Reģionu attīstības programma
Regula Nr. 2021/1060	Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
Rīga	Rīgas reģions pēc NUTS 3. līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas
RPP	Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam⁴
Sadarbības partneri	Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, biedrības, nodibinājumi, nozaru asociācijas, plānošanas reģioni
SAM	Specifiskais atbalsta mērķis - "konkrēts mērķis" ir rezultāts, kura panākšanu konkrētos valsts vai reģiona apstākļos veicinās, īstenojot ieguldījumu prioritāti vai Savienības prioritāti un veicot darbības vai pasākumus
SEG	Siltumnīcefekta gāze
SIVN	Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējums
SM	Satiksmes ministrija
Sociālie partneri	Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, darba devēju, darba ņēmēju organizācijas un to apvienības
Stratēģija	Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam⁵
t	Tonna
TAP	Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.- 2020. gadam⁶
t CO₂ ekv.	SEG emisiju daudzums, kas izteikts oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās
TPF	Taisnīgas pārkārtošanās fonds
TPM	Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms
TPTP	Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns
UK	KP fondu uzraudzības komiteja
VARAM	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Vidzeme	Vidzemes reģions pēc NUTS 3. līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas
VPVB	Vides pārraudzības valsts birojs
Zemgale	Zemgales reģions pēc NUTS 3. līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas
ZI	Zinātniskās institūcijas
ZIZIMM	Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā
ZM	Zemkopības ministrija

1. PĀRKĀRTOŠANĀS PROCESA IZKLĀSTS UN VISNELABVĒLĪGĀK SKARTO TERITORIJU NOTEIKŠANA LATVIJĀ

2019.gadā MK apstiprināja Latvijas pozīciju, atbalstot ES mērķu izvirzīšanu ES klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam, pāreja uz klimatneitralitāti galvenokārt balstās uz diviem politikas plānošanas dokumentiem: 2020.gadā EK iesniegto Stratēģiju un NEKP.

Stratēģijas mērķis ir Latvijas klimatneitralitāte 2050.gadā, un tās potenciālie ieguvumi saistāmi ar vides, sociālajām un ekonomikas dimensijām pārejā uz klimatneitralitāti. Mērķa sasniegšana īstenojama trīs SEG emisiju samazināšanas posmos (skat. 1.un 2.piel.) trīs mainīgajos - SEG emisijās bez ZIZIMM, CO₂ piesaistē un SEG emisijās ZIZIMM sektorā un virzība uz klimatneitralitāti, ņemot vērā SEG emisijas kopumā ar ZIZIMM sektoru. Stratēģija nosaka nepieciešamību veikt tautsaimniecības pārstrukturizēšanu, procesu optimizēšanu izmaksu efektīvā veidā, nemazinot konkurētspēju, sekmējot resursefektivitātes paaugstināšanu, AER izmantošanas veicināšanu, fosilo energoresursu nesubsidēšanu, "zaļo" inovāciju un pētniecības attīstīšanu, "zaļo" darbavietu radīšanu. Klimatneitralitātes sasniegšanā svarīgi nodrošināt CO₂ piesaisti tādā apjomā, lai kompensētu radīto SEG emisiju apjomu, jo pilnīga antropogēno SEG emisiju novēršana nav iespējama.

NEKP ilgtermiņa mērķis (skat. 3.piel.) ir saskaņā ar Stratēģijas principiem un nosaka pārkārtošanās procesu uz klimatneitralitāti. Lai to īstenotu, līdz 2030.gadam jāizstrādā detalizēti plānošanas dokumenti, t.sk. 2023.gadā paredzēti grozījumi NEKP. NEKP noteikti klimata pārkārtošanās mērķi dažādiem sektoriem (skat. 4.piel.). Pēc 2020.gadā publicētajiem SEG inventarizācijas rezultātiem Latvijas SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM, ieskaitot netiešās CO₂ emisijas, 2018.gadā bija 11757,06 kt CO₂ ekv., bet ieskaitot ZIZIMM un netiešās CO₂ emisijas⁷ - 13174,61 kt CO₂ ekv. ZIZIMM sektorā rodas SEG emisijas un arī CO₂ piesaiste, kas ietver meža zemes, aramzemes, zālāju, apbūves un mitrāju kategorijas, tāpēc ceļā uz klimatneitralitāti ZIZIMM sektoram izvirzīti atsevišķi mērķi. ZIZIMM sektorā galvenokārt SEG emisijas rodas no organiskajām augsnēm, kūdras ieguves un zemes izmantošanas veida maiņas - atmežošanas. Šobrīd ZIZIMM sektora emisijas Latvijā pārsniedz sektorā radīto piesaisti. Salīdzinot ar 1990.gadu, 2018.gadā izmaiņas ZIZIMM SEG emisijās/CO₂ piesaistē ir - 113,9%, kas galvenokārt saistāms ar mežizstrādes pieaugumu.

Viena no SEG ietilpīgākajām nozarēm ZIZIMM sektorā⁸ Latvijā ir kūdras nozare. SEG emisijas no mitrājiem un kūdras ieguves enerģijai, kā arī ieguves dārzkopībai veido ~13% no kopējām emisijām, ieskaitot ZIZIMM un netiešās CO₂ emisijas (skat. 5.piel.). Daļa no šīm emisijām rodas kūdras ieguves procesā, daļa SEG emisiju izdalās vēsturiskajās kūdras ieguves vietās. Latvija ir viena no sešām ES valstīm, kas kūdru iegūst un izmanto enerģijas ražošanā⁹, radot CO₂ emisijas un atstājot ietekmi uz vidi. Latvijā ir 26232 ha lielas vēsturisko kūdras ieguves vietu platības, kam nepieciešama rekultivācija.

Ekonomikas zaļā pārkārtošanās

Kūdras resursi Latvijā nav precīzi noteikti, tie ir ap 11,3 mljrd.m³ (1,7 mljrd.t), no tiem 1,1 mljrd.t - enerģētiskā kūdra. Saskaņā ar Kūdras fonda¹⁰ datiem kūdras purvu (atradņu) platības aizņem 641115 ha, kas ir ~10% no Latvijas teritorijas, no tiem ~4% izmantoti kūdras ieguvei. No visām potenciāli rūpnieciski izmantojamām kūdras platībām 63% atrodas valsts īpašumā. Latvijā kūdru pārsvarā izmanto dārzkopībā, katru gadu pārsniedzot 95% no kopējā kūdras ieguves apjoma (skat. 6.piel.). Saskaņā ar LKA datiem kūdru, ko izmanto enerģētikā, periodiski iegūst 2829 ha platībā, kas kopumā rada vismaz 32 kt CO₂ ekv.gadā¹¹. Salīdzinot ar 1990.gadu, SEG emisijas no kūdras dedzināšanas ievērojami samazinājušās, līdz 95,8-97,8% (skat. 7.piel.). No 2003.gada pārtraukta enerģētiskās kūdras izmantošana Rīgas TEC-1, tāpēc kūdras izmantošana enerģētikā strauji sarukusi. Atsevišķos gados kūdras izmantošana nedaudz pieaugusi nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu, kvalitatīvas šķeldas trūkuma un jaunu katlumāju izveides pašvaldībās dēļ, īpaši Latgalē, jo kūdrai kā kurināmajam ir zemas izmaksas. Kūdras plašāka izmantošana enerģētikas sektorā potenciāli būtiski palielinātu Latvijas SEG emisijas, jo kūdrai ir liela emisiju intensitāte, ko iegūstot esošo licenču laukumu faktiskajās platībās, tiktu sasniegtas gandrīz divas reizes šī brīža valsts kopējo SEG emisiju daudzumu gada griezumā.

Kamerālā novērtējumā Latvijā identificētas 190 vēsturiskās kūdras ieguves teritorijas (26232 ha platībā vismaz 151 bijušajā atradnē), kur dažādos laika periodos realizēta vai iespējams realizēta kūdras ieguve, t.sk. enerģētiskā kūdra. Aplēstās šo vietu platības rada SEG emisijas 199,9 kt CO₂ ekv.gadā. Laikā no 1990.-2018.gadam SEG emisijas no mitrājiem pieaugušas par 30%. Degradēto vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija var mazināt SEG emisijas no kūdras ieguves mitrāju apakškategorijā ZIZIMM sektorā. TPTP ietvaros plānots veikt rekultivācijas pasākumus 13600 ha platībā, radot SEG emisiju ietaupījumu 134,6 kt CO₂ ekv.gadā.

Lai veicinātu ekonomikas zaļo pārkārtošanos virzībā uz klimatneitralitāti, TPTP intervence galvenokārt balstīta uz Latvijas plānoto atteikšanos no kūdras izmantošanas enerģētikā līdz 2030.gadam un rekultivācijas pasākumiem, kas radīs ievērojamu SEG emisiju samazinājumu un sniegs pozitīvu ietekmi uz vidi un dabu ilgtermiņā, novēršot pārkārtošanās negatīvās sekas uz apkārtējo vidi, atjaunojot un uzlabojot ES nozīmes biotopu un purvu ekosistēmu kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, veicinot dabas un ekotūrismu, kā arī nodarbinātību, t.sk. radot jaunas ilgtermiņa darbavietas. Latvija nosaka starpuzdevumu ministrijām 2023.gadā izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai grozījumus normatīvajos aktos.¹² Tāpat paredzēta pāreja no cietā fosilā kurināmā, t.sk. kūdras, apkures iekārtu izmantošanas uz ilgtspējīgiem apkures veidiem. Enerģētiskās kūdras aizliegums un TPTP paredzētās darbības var veicināt Stratēģijā pret 2030.gadu noteikto ZIZIMM mērķu sasniegšanu 36% apmērā, kas ir starpposms virzībā uz klimatneitralitāti, kur nesamazināmās SEG emisijas kompensē piesaiste ZIZIMM sektorā. Precīzāki nozaru mērķi klimatneitralitātes sasniegšanai tiks noteikti ar NEKP grozījumiem 2023.gadā. TPF finansējums paredzēts arī sociālekonomisko seku mazināšanai, reaģējot uz netiešajām enerģētiskās kūdras aizlieguma sekām.

Lai noteiktu teritorijas, kurās gaidāma vislielākā ietekme no ekonomikas zaļās pārkārtošanās, veikta esošās situācijas analīze.

Kūdras resurss: Latvija ir 7.vietā pasaulē pēc kūdras atradņu procentuālā īpatsvara valsts teritorijā (skat. 8.piel.). Galvenā kūdras krājuma izplatība koncentrēta Austrumlatvijas, Piejūras un Ziemeļvidzemes zemienē.¹³ Vidzemē un Pierīgā atrodas lielākās nerekultivēto vēsturisko kūdras ieguves vietu platības, tām seko Latgale, Zemgale, Kurzeme. Lielākais izmantojamās kūdras apjoms un ieguves potenciāls ir Latgalē, Vidzemē, bet augstākie kūdras ieguves intensitātes un nodarbinātības rādītāji ir Zemgalei, Kurzemei. Enerģētisko kūdru iegūst visos reģionos, izņemot Vidzemi, 2829 ha platībā (skat. 9.piel.). Visvairāk šādu platību ir Pierīgā, Latgalē, bet kūdru kā kurināmo 2018.-2019.gadā izmantoja Zemgalē, Vidzemē, Latgalē, Rīgā, Pierīgā. Kūdras nozare aktīvi darbojas visos reģionos, tāpēc pārkārtošanās, mazinot sociālo un ekonomisko ietekmi, nepieciešama vairākos reģionos, īpaši ārpus Rīgas, Pierīgas, kur emisijas ir 77% no visām vēsturiskajām kūdras ieguves vietām.

Nodarbinātība: Nodarbināto iedzīvotāju skaits Latvijas reģionos atšķiras, bet īpatsvars salīdzinājumā ar kopējo iedzīvotāju skaitu reģionos līdzīgs, tomēr Rīgā tas ir gandrīz divas reizes lielāks, kas saistīts ar svārstmigrāciju, nekorekti deklarētu dzīvesvietu, atšķirīgiem ekonomiskās aktivitātes līmeņiem reģionos. Nodarbinātības līmenis četros reģionos ir zemāks nekā Rīgā, Pierīgā - augstākais bezdarba līmenis un zemākās algas ir Vidzemē, Latgalē. Vidējā alga Latvijā pakāpeniski pieaug¹⁴, bet četros reģionos ir zemāka par valsts vidējo (skat. 10.piel.).

Ekonomika: Latvijas IKP turpināja pieaugt, 2019.gadā vislielāko ieguldījumu IKP nodrošināja Rīga, Pierīga, tādējādi šie pēc platības mazākie reģioni veido ~70% Latvijas IKP¹⁵. Būtiski atšķiras arī komersantu spēja piesaistīt investīcijas, galvenokārt tās veiktas Rīgā, Pierīgā, bet pārējie reģioni saņēma mazāk nekā to īpatsvars ekonomikā IKP izteiksmē¹⁶. Atšķirības starp Rīgu un Latgali, kurā piesaistīts vismazāk nefinanšu investīciju, ir 5,4 reizes. Darba samaksas atšķirības starp Rīgu, Pierīgu un pārējiem reģioniem ir pat 1,6 reizes (skat. 10.piel.).

Enerģētika: Latvijas enerģijas bilance atkarīga no importētajiem enerģijas resursiem, galvenokārt no gāzveida degvielas, šķidrā un cietā fosilā kurināmā. Pēdējo 10 gadu laikā AER patēriņa daļa transporta nozarē pieaugusi nenozīmīgi. Novērojama tendence, ka reģionos ar augstu IKP ir zemāks enerģijas patēriņš. Rīgā, Pierīgā siltumenerģijas patēriņš, kas nepieciešams vienas IKP vienības radīšanai, ir divreiz mazāks nekā pārējos reģionos. Latvijas reģionos ir 3-6 reižu atšķirība starp patērētajiem energoresursiem apstrādes rūpniecībā pret saražoto IKP vienību (skat. 11.piel.).

Demogrāfija: Iedzīvotāju skaits samazinās visos Latvijas reģionos (izņemot Pierīgu) dabisko kustību un migrācijas dēļ. 2020.gada sākumā vairāk kā 50% Latvijas iedzīvotāju dzīvoja Rīgā (32%) un Pierīgā(20%).¹⁷ 2020.gadā visvairāk iedzīvotāju zaudējusi Latgale, Vidzeme, Kurzeme, kam seko Zemgale, Rīga (skat. 12.piel.). Rīgā dzīvo 1/3 Latvijas iedzīvotāju.

Pamatojoties uz statistikas datu analīzi un ņemot vērā reģionu līdzīgās specifiskās problēmas un attīstības vajadzības, Latvija nosaka, ka visvairāk atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā un saistīto nozaru pārkārtošanās process virzībā uz klimatneitralitāti ietekmēs četrus reģionus: Latgali, Vidzemi, Zemgali, Kurzemi.

Pēc reģionu salīdzinājuma (skat. 13.piel.) un rādītāju daudzkritēriju analīzes apkopojuma (skat. 14.piel.) secināms, ka Rīga un Pierīga ir labākā situācijā nekā pārējie reģioni (izņemot lielo īpatsvaru enerģētiskās kūdras ieguvē un izmantošanā). Vairākos rādītājos Zemgalei un Kurzemei ir sliktāki rezultāti salīdzinot ar Rīgu un Pierīgu, bet Latgalei un Vidzemei - zemākie rādītāji gandrīz visās analizētajās jomās.

Ieguves rūpniecības un ražošanas nozares (t.sk. kūdras nozare) nodrošina darbu ievērojamai iedzīvotāju daļai Kurzemē (29,1%), Zemgalē (27,4%), bet mazākais nodarbināto īpatsvars ir Latgalē (25,5%), Vidzemē (25,8%)¹⁸, līdz ar to ekonomikas pārkārtošanās process Kurzemē un Zemgalē ietekmēs vairāk darbavietu, tāpēc būs svarīgi veicināt nodarbinātību, radot darbavietas jaunajās uzņēmējdarbības teritorijās un iegūstot darba tirgum atbilstošas prasmes, pārkvalifikācijas iespējas.

Lai nodrošinātu lielāku emisiju samazinājumu no ekonomikas zaļās pārkārtošanās, t.sk. atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā, paplašinot ģeogrāfisko tvērumu uz četriem reģioniem, vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija radīs SEG emisiju ietaupījumu 134,6 kt CO₂ ekv.gadā, kur proporcionāli vēsturisko kūdras ieguves vietu platībām 74% samazinājums paredzēts Vidzemē, Latgalē, bet Kurzemē, Zemgalē - 26%, t.sk., papildu radot 1260 darbavietas rekultivācijas nodrošināšanai (Vidzemē, Latgalē - 931, Kurzemē, Zemgalē - 329). Atsakoties no kūdras izmantošanas enerģētikā Latvijā kopumā, četros reģionos tiktu samazinātas kūdras sadedzināšanas emisijas 52% apmērā, t.sk. 40% apmērā Kurzemē un Zemgalē.

2. PĀRKĀRTOŠANĀS GRŪTĪBU NOVĒRTĒJUMS PAR KATRU TERITORIJU (REĢIONU)

2.1. Novērtējums par pārkārtošanās procesa uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam ekonomisko, sociālo un teritoriālo ietekmi

Ekonomikas zaļās pārkārtošanās procesā klimatneitralitātes mērķu kontekstā izvērtēta ekonomiskā, sociālā un vides ietekme reģionos. Atteikšanās no kūdras izmatošanas enerģētikā ir galvenais virziens ekonomikas zaļās pārkārtošanās procesā reģionos TPTP ietvaros. Apņemšanās līdz 2030.gadam virzīties uz klimatneitralitātes mērķiem kopā ar esošajām pārkārtošanās iecerēm TPTP ietvaros paredz, ka plānoto pasākumu ietekme uz vidi būs pozitīva - tiks samazināts SEG emisiju īpatsvars, pakāpeniski tiks dažādota reģionālā ekonomika un ilgtspējīgāk izmantoti dabas resursi. Tāpat tiks veicināta bioloģiskā daudzveidība degradētajās purvu ekosistēmās.

Vairākiem TPTP pasākumiem ietekme uz SEG emisiju samazinājumu ir netieša, kas jāvērtē ilgtermiņā. Pārkārtošanās sociālā ietekme pārejas nozarēs skars nodarbinātību, ņemot vērā potenciāli ietekmētās darbavietas pārkārtošanās dēļ, darbinieku pārkvalificēšanas nepieciešamību un kvalifikācijas celšanu ātrai, efektīvai darbaspēka pielāgošanai darba tirgus attīstības vajadzībām.

Ņemot vērā, ka pārkārtošanās procesa izaicinājumi, ietekme un vajadzības četros reģionos ir līdzīgas, katra pārejas skartās teritorijas analīze tiek veikta par četriem reģioniem kopumā, izceļot atsevišķus reģionus salīdzinošus aspektus, konkrētus datus par katru reģionu (ierobežoto zīmju skaita dēļ) norādot pielikumā.

2.1.1. Reģionu skarto saimniecības un rūpniecības nozaru analīze

Kūdra ir nozīmīgs dabas resurss visos Latvijas reģionos. Lielākā kūdras ieguve notiek Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē, ko būtiski ietekmēs pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku. 2018.gadā Kurzemē tika iegūtas 309,2 tūkst.t kūdras, Zemgalē - 433,6 tūkst.t, Vidzemē - 275,5 tūkst.t, Latgalē - 216,3 tūkst.t. (skat. 9.piel.). Vienlaikus organiskās augsnes, t.sk. kūdra, ir vienas no lielākajiem emisiju avotiem Latvijā. Daļa no šīm emisijām rodas kūdras ieguves procesā un nerekultivētās vēsturiskās kūdras ieguves vietās, turpinot izdalīt lielu SEG emisiju apjomu.

2019.gadā Latvijā kūdras nozarē darbojās 64 uzņēmumi, spēkā esošas 130 zemes dzīļu izmantošanas licences 98 purvos. Pēdējos piecos gados vidēji gadā iegūti 1088 tūkst.t kūdras (no tiem 29 tūkst.t enerģētiskās kūdras),¹⁹ un sagaidāms, ka 2020.-2030.gadā vidējais kūdras resursu ieguves apjoms gadā saglabāsies ap 1200 tūkst.t, nepalielinot kopējo kūdras ieguves platību (26 000 ha).²⁰ Kopumā lielākā kūdras ieguve reģionos ir Kurzemē, Zemgalē, taču visvairāk potenciāli skartie uzņēmumi reģionos (kopā trīs) saistībā ar enerģētiskās kūdras ieguves pārtraukšanu atrodas Pierīgā, Latgalē, Zemgalē.

Kopumā 2018.-2019.gadā seši uzņēmumi un divas pašvaldības²¹ visos reģionos (izņemot Kurzemi) kūdru izmantoja enerģijas ieguvei, kā arī viens uzņēmums Zemgalē uzsāka testus kūdras izmantošanai pilsētas siltumapgādes koģenerācijas stacijā. 2020.gadā kūdra kā kurināmais izmantots 10 sadedzināšanas iekārtās (kopējā nominālā iekārtu jauda 31,47 MW), t. sk. piecās jaunās iekārtas, kas uzstādītas no 2015.gada. Kopš 2021.gada 1.janvāra ir atcelts DRN atbrīvojums par CO₂ emisiju, kas rodas, izmantojot kūdru stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās. Enerģētiskās kūdras izmantošanas pārtraukšana ietekmēs šo uzņēmumu un teritoriju sociālekonomisko attīstību.

Mazinot ar vēsturisko enerģētiskās kūdras ieguvi saistītās sekas un SEG emisijas, nepieciešams veikt vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivāciju. Lielākās kopējās degradēto purvu platības ir ārpus Rīgas un Pierīgas, kur rekultivācija sniegtu vislielāko ietekmi uz SEG emisiju samazinājumu reģionos no kūdras ieguves un ZIZIMM sektora emisijām. Saskaņā ar LIFE REstore projekta rezultātiem kā vieni no rekultivācijas veidiem, kas nodrošina SEG emisiju samazinājumu (t.sk. CO₂ piesaisti) un ietekmi uz tautsaimniecību, ir apmežošana un ogu audzēšana (skat. 15.piel.). Šiem pasākumiem ir potenciāls veidot jaunas uzņēmējdarbības aktivitātes un darbavietas reģionos. Pārējie rekultivācijas veidi nesniedz tik pozitīvu ietekmi uz klimatu ilgtermiņā, t.sk. renaturalizācija veicina emisiju pieaugumu, lai gan veicina bioloģisko daudzveidību.²² Saskaņā ar KŪDRA2030 3.piel. un vides apstākļiem reģionos, renaturalizācijas un purvu biotopu atjaunošanas aktivitātēm vislielākais potenciāls ir Vidzemē, Kurzemē, turpretī Latgale, Zemgale galvenokārt piemērotas pārprofilēšanās darbībām.

Visi SEG emisiju sektori mijiedarbojas. ZIZIMM sektora emisijas ietekmē arī enerģētikas un lauksaimniecības nozares emisijas, bet enerģētikas sektors saistīts ar visām nozarēm, kas patērē enerģiju. Nozarēs ar augstākajiem SEG emisiju rādītājiem Latvijā tiek nodarbināti 30% darbaspēka, un tās rada būtisku nacionālo IKP daļu, kā arī nereti piedāvā augstāku atalgojumu nekā vidēji valstī (skat. 16.piel.). Tāpēc būtiski motivēt un veikt šo nozaru pārkārtošanos uz ilgtspējīgāku darbības modeli, nodrošinot reģiona uzņēmumu koordinētu pāreju dažādās nozarēs uz SEG emisiju samazinājumu un radot jaunas darbavietas.

Lai ierobežotu reģionālās nevienlīdzības palielināšanos, nepieciešama uzņēmējdarbības dažādošana degradētajās vēsturisko kūdras purvu ieguves un rūpniecības teritorijās, jaunu uzņēmējdarbības teritoriju attīstība, veicinot arī jaunu MVU un jaunuzņēmumu attīstību un novēršot turpmāku teritoriju degradāciju. Nepieciešama arī infrastruktūras pielāgošana pārejā uz videi draudzīgākām un energoefektīvākām ražošanas tehnoloģijām, veicinot plašāku AER izmantošanu un dodot iespēju pārkārtot un mainīt saimnieciskās darbības energoietilpību, jo emisijas rodas gan enerģijas patēriņa procesā, gan ražošanas procesā. Arī NEKP paredz palielināt AER izmantošanu un prasības attiecībā uz energoefektivitāti un emisiju kontroli.²³

2.1.2. Paredzamais zaudēto darbvietu skaits un pārkvalificēšanas vajadzības, ņemot vērā darba tirgus un ekonomikas attīstības prognozes

ZIZIMM sektorā Latvijā ir nodarbināti apmēram 7% no visiem nodarbinātajiem - lielākā daļa no tiem reģionos. Pārtraucot iegūt un izmantot enerģētisko kūdru, visvairāk darbinieku tiks ietekmēti Latgalē, Pierīgā, taču Pierīgā, Rīgā saistībā ar lielāku ekonomisko aktivitāti un zemāku bezdarba līmeni paredzama mazāka ietekme nekā pārējos reģionos. Kūdras nozares nodarbinātības modelis apvieno pastāvīgo un sezonālo personālu, tādēļ vasaras laikā darbinieku skaits ievērojami pieaug.

Papildu tieši ietekmētajām darbavietām saistībā ar enerģētiskās kūdras izmantošanas pārtraukšanu, to ietekme būs manāma visā kūdras produktu vērtību ķēdē. Tāpat var tikt ietekmētas vietējo un starptautisko pārvadājumu, degvielas izplatīšanas, iepakojuma un koka palešu ražošanas, remonta, apdrošināšanas un grāmatvedības nozares. Kūdras nozarē vidēji ir 1934 nodarbināto darbavietas (skat. 9.piel.).²⁴ Ietekmēto darbavietu kontekstā nepieciešams vērtēt arī kūdras nozarei raksturīgo sezonālo nodarbinātību, kas sastāda aptuveni 28% jeb 541,5 no kopējām kūdras nozares darbavietām un rada dažādas sociālekonomiskas konsekvences pretstatā pastāvīgai nodarbinātībai. Primāri fokuss tiks vērsts uz ietekmēto darbinieku prasmju celšanu un pārkvalifikāciju, lai pielāgotos ekonomikas zaļās pārkārtošanās rezultātā radītajām darba tirgus vajadzībām. Veicot vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivāciju, tiks radīta nepieciešamība pēc 1260 nodarbinātajiem lauksaimniecības (augļkopības) un mežsaimniecības jomās saistībā ar pārprofilēšanās īstenošanu. Kopumā ekonomikas pārkārtošanās radīs ietekmi uz 1875 darbavietām (skat. 18.piel.).

Saskaņā ar vairāku nozaru dažādošanas pasākumiem gaidāmas būtiskas strukturālas izmaiņas, kurām būs nepieciešama darbaspēka aizstāšana un pārkvalificēšana (skat. 17.piel.). Jāvērtē arī ekonomikas transformācijas saistīto ietekmi uz prasmju ieguves vai uzlabošanas pasākumiem, jo tas skar arī kūdras nozares pārkārtošanas rezultātā ietekmēto darbinieku iespējas darba tirgū (skat. 18.piel.). Lai nodrošinātu atbilstoši apmācītu personālu jaunizveidotajās darbavietās vai esošajās darbavietās citā nozarē, plānots atbalsts kvalifikācijas celšanai un pārkvalificēšanai. Attiecībā uz cilvēkresursu attīstību, vērtējot izglītības iestāžu pārklājumu reģionos - Vidzemē, Latgalē, Zemgalē, Kurzemē - darbojas vairākas profesionālās un augstākās izglītības iestādes, kurās iespējama cilvēkresursu prasmju attīstība, pārkvalificēšana, nodarbināto prasmju uzlabošana dažādās jomās: Vidzemē (tehnoloģiju un dizaina, IKT, enerģētikas, u.c.), Latgalē (IKT, enerģētikas, kokrūpniecības, u.c.), Zemgalē (autotransporta, būvniecības, inženierzinātņu u.c.), Kurzemē (IKT, , mašīnbūves, pārtikas u.c.) (skat. 19.-22.piel.), kas ir būtisks priekšnoteikums klimatneitrālas ekonomikas attīstībai un transformācijas seku mazināšanai (prioritāri kūdras nozares sektorā nodarbinātajiem saistībā ar nozares transformāciju).

Cilvēkresursu prasmju attīstības vajadzību piedāvājums reģionos (Vidzemē, Latgalē, Zemgalē, Kurzemē) tiek plānots atbilstoši spēkā esošajās RAP 2021.-2027.gadam noteiktajām uzņēmējdarbības attīstības tendencēm, prioritātēm un tautsaimniecības nozaru pieprasījumam un darba tirgus attīstības prognozēm

Reģionālās ekonomikas dažādošana un potenciāli radītās darbavietas sniegs iespēju potenciāli ietekmētajiem darbiniekiem uzlabot savu kvalifikācijas līmeni, lai pārkvalificētos un iekļautos mainīgajā darba tirgū. Pieprasījums pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem palielināsies, uzņēmumiem pieņemot lēmumus par pārkārtošanos uz klimatam draudzīgu un oglekļa neitrālu ekonomiku. Reģioniem ar straujāku iedzīvotāju skaita samazinājumu un negatīvām demogrāfijas tendencēm ir lielāks izaicinājums pārkārtoties uz klimatneitrālu ekonomiku. Jaunas darbavietas plānots radīt ne tikai vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijā, bet arī revitalizējot uzņēmējdarbības teritorijas, kur plānots izveidot vismaz 466 jaunas darbavietas.

2.1.3. Ekonomikas diversificēšanas potenciāls un attīstības iespējas

Kopumā reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas ir līdzīga situācija, tāpēc Latvija neizceļ konkrētus ekonomiskās diversifikācijas potenciāla scenārijus pa teritorijām. Enerģētiskās kūdras izmantošanas siltumapgādē pārtraukšana radīs ietekmes uz kūdras un saistītajām nozarēm kopumā. Vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas aktivitātes atgriezīs teritorijas ekonomiskajā apritē, audzējot ogulājus vai veicot citas pārprofilēšanas darbības. Ieguldījumi bioloģiskajā daudzveidībā veicinās ekotūrisma attīstību. Turklāt pētniecības un izpētes attīstība var veicināt ilgtspējīgāku kūdras resursu izmantošanu nākotnē. Sociālekonomiskie izaicinājumi reģionos var tikt risināti ar stimulu palīdzību saimnieciskās darbības veicējiem, lai tie pieņemtu lēmumu mainīt savu ražošanas veidu, apjomu vai darbības sektoru, kā arī paredzot atbalsta pasākumus šādos uzņēmumos nodarbinātajiem prasmju un kvalifikācijas paaugstināšanai vai pārkvalificēšanai. Rūpniecības uzņēmumi ir emisiju ietilpīgi - daļa no SEG emisijām rodas kurināmā izmantošanās darbībās, kā arī dažādās rūpnieciskajās darbībās, kuras nepieciešams pakāpeniski pielāgot, lai pārkārtotos uz klimatneitrālu ekonomiku. Lai Latvija spētu virzīties uz videi draudzīgu un ilgtspējīgu tautsaimniecību, nepieciešams mērķēts atbalsts uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, AER tehnoloģiju ieviešanai, kā arī saistītajām P&A aktivitātēm, veicinot resursefektīvāku, zema oglekļa emisiju tehnoloģiju ieviešanu un uzņēmumu darbības procesu "zaļināšanu" visvairāk skartajos reģionos. Lai mazinātu pārejas ietekmi uz vidi un risinātu sociālās problēmas visvairāk skartajos reģionos, nepieciešami ieguldījumi bezemisiju transportlīdzekļos, kas cita starpā uzlabotu nodarbinātības iespējas un ietekmēto darbinieku integrāciju darba tirgū.

2.2. Attīstības vajadzības un mērķi līdz 2030.gadam, lai līdz 2050.gadam panāktu klimatneitrālu Savienības ekonomiku

Atbilstoši TPF konkrētajam mērķim, risināt klimatneitralitātes un klimata pārmaiņu radītās sekas, tādējādi īpaši veicinot pāreju no cietajiem fosilajiem resursiem, kurus izmanto kā kurināmo, Latvijā visvairāk tiks skarts enerģētiskās kūdras sektors. Lai mazinātu prognozēto SEG emisiju pieaugumu līdz 2035.gadam²⁵, nepieciešami jauni un inovatīvi pasākumi ekonomikas pārkārtošanai. Lai sasniegtu Stratēģijā noteikto nacionālo ZIZIMM sektora mērķi 2030.gadam - 1047 kt CO₂, ZIZIMM sektora emisijas ir jāsamazina par 370,5 kt CO₂ (skat. 1.piel.). Vienlaikus EK 2021.gada 14.jūlijā publicēja virkni tiesību aktu priekšlikumu saistībā ar klimata mērķu pārskatīšanu. Šobrīd par šiem jautājumiem notiek ES līmeņa diskusijas starp dalībvalstīm, taču augstāku mērķu noteikšana Latvijai nozīmētu, ka būs nepieciešams atjaunināt nacionālajos plānošanas dokumentos noteikto.

Pārtraucot enerģētiskās kūdras ieguvi un mazinot ar vēsturisko enerģētiskās kūdras ieguvi saistītās sekas, rekultivējot degradētos purvus, ZIZIMM sektora emisiju bilancē tiktu samazinātas emisijas no kopējās kūdras ieguves mitrāju apakškategorijā, kas saskaņā ar 2018. gada datiem ir 1452,55 kt CO₂ ekv. Degradēto kūdras purvu rekultivācija dod vislielāko SEG samazinājumu un arī SEG piesaisti, tos apmežojot, kā arī veicot melleņu un dzērveņu audzēšana, taču, piemēram, renaturalizācija paaugstina SEG emisijas saskaņā ar vairākiem LIFE projektiem un nacionālo pētījumu rezultātiem (skat. 15.piel.).

Aplēstās vēsturisko kūdras ieguves vietu platības visā Latvijā rada SEG emisijas ap 199,9 kt CO₂ ekv. gadā, no kurām 53% atrodas valsts īpašumā.²⁷ Reģionu, kurus visvairāk skartu kūdras nozares pārkārtošanās, kopējās vēsturisko kūdras ieguves vietu emisijas ir 153,4 kt CO₂ ekv. Maksimālais SEG emisiju ietaupījums var sasniegt līdz pat 225,56 kt CO₂ ekv. gadā²⁷, ja reģionos tiktu izvēlēts rekultivācijas veids ar augstāko SEG ietaupījumu, tādejādi samazinot līdz pat 16% kūdras ieguves emisijas ZIZIMM sektorā virzībā uz klimatneitralitāti un sniedzot ieguldījumu 61% apmērā pret Stratēģijā noteikto ZIZIMM 2030. gada mērķi. Kopējais rekultivācijas mērķis nodrošinās pilnvērtīgu vietas turpmāku izmantošanu, novēršot nelabvēlīgas ietekmes apkārtējai videi, kā arī sekmējot ieguves vietas iekļaušanos ainavā.

Ekonomikas pārkārtošanās rezultātā tiktu pakāpeniski izbeigta enerģētiskās kūdras ieguve un izmantošana līdz 2030.gadam ar izmaiņām tiesību aktos. Pārtraucot iegūt un sadedzināt enerģētisko kūdru un veicot rekultivāciju, Latvijā tiks nodrošināts:

1) SEG emisiju samazinājums līdz pat 166,6 kt CO₂ ekv. gadā;

2) SEG emisiju samazināšanu par 88% reģionos no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām (skat. 24.piel.);

3) virzība uz ZIZIMM sektora nacionālo mērķu līdz 2030.gadam izpildi 36% apmērā.

Kūdras izmantošanas pārtraukšana enerģētikā un rekultivācijas pasākumi sniegs ieguldījumu ne tikai SEG emisiju samazināšanā, bet arī, attīstot uzņēmējdarbības infrastruktūru saskaņā ar RAP noteikto specializāciju, izaicinājumiem un investīciju vajadzībām, veicinās ekonomisko izaugsmi reģionos, un, ievērojot uzņēmumu "zaļo" pārkārtošanos (t.sk. dārzkopības stādu audzēšana, koku audzēšana, ogu apstrāde un pārstrāde u.c.), radīs ilgtermiņa nodarbinātības iespējas. Rekultivācijas un pārprofilēšanās pasākumi un tiem pakārtotie reģionālās uzņēmējdarbības attīstības pasākumi, kas veicina pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, aptver vairāk kā 50% no kopējā plānotā TPF finansējuma 184,2 milj. EUR apmērā.

Reģionālās ekonomikas dažādošanas pasākumu ietvaros tiktu veicināta privātā sektora pārkārtošanās un klimatam draudzīgu darbavietu saglabāšana vai jaunu darbavietu izveide reģionos (t.sk., kūdras nozares sektorā nodarbinātajiem nodrošinot iespēju jaunu darbavietu atrašanai citās oglekļa mazietilpīgās privātā sektora darbības jomās) Ieguldījumi klimatam draudzīgos transportlīdzekļos, mazinātu pārejas sociālekonomiskās sekas un uzlabotu nodarbinātības iespējas - sinerģijā ar uzņēmējdarbības dažādošanas pasākumiem tiktu veicināta vietējā nodarbinātība un darba ņēmēju iekļaušanās darba tirgū visvairāk skartajos reģionos. Vietējo iedzīvotāju pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku veicinātu arī resursu efektīvāka izmantošana un patēriņa samazināšana ikdienā. TPTP ietvaros plānots atbalstīt reģionāla mēroga nodarbinātības programmas gan kūdras, gan citās nozarēs nodarbinātajiem, kas pārkārtošanās procesa rezultātā turpina būt darba ņēmēji vai kuru darbavietas ietekmētas pārkārtošanās rezultātā, tādējādi pielāgojoties jaunajai darba tirgus situācijai un iespējām. Prasmju apguves pasākumu investīciju rezultātā palielināsies kvalifikāciju ieguvušo vai pārkvalificēto darba tirgus dalībnieku un nodarbināto skaits klimatam draudzīgākās tautsaimniecības nozarēs, kā arī tiks uzlabotas un pilnveidotas plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu prasmes un zināšanas darbam ar klimatneitrālas ekonomikas jautājumiem.

2.3. Atbilstība citām attiecīgajām nacionālajām, reģionālajām vai teritoriālajām stratēģijām un plāniem

Latvijas plānotie ekonomikas zaļās pārkārtošanās virzieni ir saskanīgi ar ilgtermiņa un vidējā termiņa attīstības plānošanas dokumentiem (skat. 24.piel.) - NEKP, Stratēģiju un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu līdz 2030.gadam²⁸, Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam²⁹ u.c. plānošanas dokumentiem, kuru mērķis ir mazināt cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību no klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu, kā arī reģionālās attīstības atšķirību mazināšanos. Vienlaikus ar TPTP ietvertajiem pārkārtošanās virzieniem tiktu īstenots gan RIS3, gan NIP paredzētais, atbalstot augstākas pievienotās vērtības pakalpojumu un produktu veidošanās stimulēšanu, zināšanu pārnesi un efektīvāku resursu izmantošanu uzņēmējdarbības ciklos. Paaugstinot darba ņēmēju kvalifikāciju un/vai veicot pārkvalifikāciju, kā arī darbojoties augstas pievienotās vērtības nozarēs un izmantojot energoefektīvākus ražošanas risinājumus, tiktu veicināta klimata mērķu 2030. un 2050.gadam sasniegšana. Tāpat plānotie ieguldījumi ir atbilstoši arī plānošanas reģionu attīstības plānošanas dokumentiem, sniedzot pamatojumu ieguldījumiem un konkretizējot ieguldījumus atbilstoši teritoriju sociāli ekonomiskajai situācijai.

Kūdras nozares pasākumi plānoti saskaņā ar KŪDRA2030, kurā noteikti mērķi un pasākumi ilgtspējīgai nozares attīstībai un dekarbonizācijai. Lai sasniegtu šos mērķus līdz 2030.gadam, noteikti četri sasniedzamie rezultāti (skat. 25.piel.). Tie paredz iegūtās kūdras apjomu nepalielināšanos gada griezumā līdz 2030.gadam, nav arī paredzēta SEG emisiju paaugstināšanās. Galvenās rīcības mērķu sasniegšanai ir kūdras atradņu informācijas sakārtošana un informācijas pieejamība, ilgtspējīga kūdras resursu apsaimniekošana un izmantošana tautsaimniecībā, institucionālās kapacitātes celšana un zinātniskās pētniecības un inovatīvu risinājumu ieviešana, nodrošinot SEG emisiju kompensējošus pasākumus no kūdras ieguves un kūdras izmantošanas. Atteikšanās no enerģētiskās kūdras ir saskanīga ar Stratēģijā paredzēto tautsaimniecības sektoru pārstrukturēšanu, paredzot atbilstošas rīcības, kas aptver gan vispārēju (horizontālu) oglekļa mazietilpīgas attīstības principu īstenošanu, gan rīcības nozaru politikās, iekļaujot visus tautsaimniecības sektorus. Tāpat Stratēģijā paredzētie risinājumi oglekļa mazietilpīgai attīstībai ir noteikti saskaņā ar TPTP kūdras sektora pārkārtošanās pasākumiem, paredzot risinājumus pētniecības attīstībai, ilgtspējīgai enerģētikai, zemes izmantošanai un ražošanai. NEKP nosaka rīcības attiecībā uz vēsturiski izmantoto kūdras ieguves vietu rekultivācijas veicināšanu, izvēloties piemērotāko rekultivācijas veidu. NEKP paredz horizontālu atbalstu arī inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu attīstīšanai resursefektivitātes, SEG emisiju samazināšanas un CO₂ piesaistes palielināšanas sekmēšanai. Vērtējot NEKP mērķus SEG emisiju samazināšanas kontekstā ar kūdras nozares attīstības plānos noteikto, nepieciešams pakāpeniski pārtraukt kūdras ieguvi un izmantošanu enerģijas ražošanai līdz 2030.gadam.

Savukārt reģionālās ekonomikas dažādošanas pasākumi plānoti saskaņā ar RPP uzdevumiem "A.1.1. Publiskās infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības atbalstam", "A.1.2. Ieguldījumi pamatlīdzekļos esošo/jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai", "B.3.1. Pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes palielināšana viedai attīstības plānošanai un īstenošanai", "B.1.3. Viedas pašvaldības - pakalpojumu efektivitātes uzlabošana" un "B.2.5. Pašvaldību ceļu un ielu infrastruktūras attīstība un mobilitātes uzlabošana", kā arī ar NIP un balstoties uz reģionu un pašvaldību attīstības programmās un klimata pielāgošanās stratēģijās noteiktajām prioritātēm, t.sk. sociālekonomisko seku mazināšanai saistībā ar klimata pārmaiņām.

Tāpat atbalsta sociālekonomisko seku mazināšanai reģionos pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku pasākumi plānoti saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam³⁰, NIP, Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam³¹, Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam³², TAP u.c. plānošanas dokumentiem, kas ietver rīcības virzienus sociālo un ekonomisko risku mazināšanai nozarēs, kas veic ekonomikas transformāciju uz klimatneitralitāti.

2.4. Paredzēto darbību veidi

Lai novērstu reģionālo atšķirību palielināšanos, mazinātu pārejas uz klimatneitralitāti sociālās, ekonomiskās un ar vidi saistītās sekas, ar jaunu un inovatīvu risinājumu ieviešanu, četros reģionos pārkārtošanās ietvaros plānotas TPF investīcijas 184,2 milj. EUR³³.

Ekonomikas pārkārtošanai plānotas tiešās pārejas un netiešās kompensējošās darbības, kas radīs pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību ilgtermiņā, mazinās sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku. Informāciju par paredzamo pārkārtošanās ietekmes mazināšanu skat. 26.piel.

Investīciju virziena "Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas dažādošanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku" plānotās darbības sniegs ne tikai tiešu ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā, bet arī reģionu ekonomikas dažādošanā un attīstībā, atbilstoši RAP identificētajām attīstības vajadzībām, ņemot vērā reģionu atšķirības un izaicinājumus, t.sk. attiecībā uz vides un klimata mērķiem:

1. Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā

TPTP ietvaros plānota reforma - kūdras izmantošanas enerģētikā pārtraukšana - un attiecīgi pasākumi, vienlaikus ievērojot "piesārņotājs maksā" principu. Reformas ietvaros paredzēts stimulēt enerģētiskās kūdras nomaiņu sadedzināšanas iekārtās un kūdras izmantošanas pārtraukšana enerģijas ieguvei. Uzņēmējiem un pašvaldībām, potenciāli būs iespējams pārorientēties uz energoefektīvām tehnoloģijām 1. un 2.darbības ietvaros, t.sk., paredzot atbalstu kūdras sadedzināšanas iekārtu nomaiņai vai pielāgošanai alternatīviem AER kurināmajiem.

Pirms degradēto kūdras purvu rekultivācijas veikšanas tiks noteiktas vietai piemērotākās darbības un rekultivācijas metodes, pielietojot atšķirīgas rekultivācijas pieejas katrā vietā, fokusējoties uz risinājumiem, kas rada SEG emisiju piesaisti, ievērojot vēsturisko kūdras ieguves vietu specifiku³⁴. SEG emisiju noteikšanā tiks izmantoti faktori, kas ir pielietoti jau Latvijas teritorijā veiktajos teorētiskajos un praktiskajos pētījumos, tai skaitā dažādos LIFE projektos.

Rekultivācija tiks veikta vietās, kur nav iespējams piemērot principu "piesārņotājs maksā". 20.gs. 90.gadu sākumā Latvijā notikušo sociāli ekonomisko pārmaiņu rezultātā uzņēmumi, kas veica kūdras ieguvi, vairs nepastāv, bet ne zemes īpašnieks, ne apsaimniekotājs nav tiešais likumīgo saistību un pienākumu pārņēmējs. Degradēto purvu rekultivācija ļaus samazināt zemes resursu degradāciju, nodrošināt saimniecisku un pilnvērtīgu vietas turpmāku izmantošanu, novēršot nelabvēlīgas ietekmes apkārtējai videi, kā arī sekmēt ieguves vietas iekļaušanos ainavā 12100 ha platībā un samazinot SEG emisijas no kūdras ieguves 134,6 kt CO₂ ekv.gadā. Tikai īstenojot darbības plašākā reģionālajā tvērumā ārpus Rīgas, Pierīgas, tiks nodrošināts lielākais TPTP devums SEG emisiju samazinājumam plānotā pārkārtošanās procesa nodrošināšanai. Īstenojot darbības, tiks novērsts dubultfinansējuma risks ar atbalstu no KLP finansējuma.

Dabiski funkcionējošas purvu teritorijas spēj nodrošināt ievērojami augstākus ekosistēmu regulācijas pakalpojumus nekā kūdras ieguves ietekmētās teritorijas. Šādām teritorijām ir liela bioloģiskās daudzveidības vērtība. Saskaņā ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030.gadam³⁵ un Natura2000 prioritāro rīcības programmu 2021.-2027.gadam³⁶ ir nepieciešama ES nozīmes biotopu vai purvu ekosistēmu atjaunošana dzīvotņu kvalitātes un aizsardzības statusa uzlabošanai. Dzīvotņu atjaunošana nodrošina bioloģiskās vērtības palielināšanos ekosistēmām un rada ekotūrisma potenciālu. Šādas aktivitātes paredzēts veikt ĪĀDT, uzlabojot purvu ekosistēmu kvalitāti 1500 ha platībā, vietās, kur nav iespējams piemērot principu "piesārņotājs maksā".

P&I aktivitātes ietvaros tiks veicināta dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, fokusējoties uz klimatneitralitātes veicināšanu. Paredzēts izveidot pētījumu platformu-izcilības centru pēc tāda modeļa kā Horizon 2020 Teaming projekti ar mērķi attīstīt nepieciešamo P&I kapacitāti un kompetences, kas spētu sniegt pienesumu atbalstāmajos reģionos, paātrinot zināšanu un tehnoloģijas pārneses, pilotprojektu un demonstrācijas projektu īstenošanu, atvērtās laboratorijas (OpenLab) sadarbības mehānismu izveidi, jaunu pētniecībā balstītu ideju ieviešanu, kā arī veicinātu starptautisko sadarbību pētniecībā, tā ietvaros tiks atbalstīti lietišķi pētniecības projekti, kas saistīti ar dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Lai nodrošinātu zināšanu pārnesi un savstarpējo sadarbību starp ZI un komercsektoru, tiks iesaistītas Latvijas nozīmīgākās ZI, kas sadarbībā ar komercsektoru nodrošinās pētniecībā balstītu ideju ieviešanu.

2. Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku

Lai veicinātu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, paredzēts atbalsts publiskajam sektoram (pašvaldībām) un privātajam sektoram (uzņēmumiem), sniedzot iespēju attīstīt jaunus uzņēmējdarbības virzienus, samazināt fosilo energoresursu patēriņu, pārejot uz AE, kā arī efektivizēt energoresursu izlietojumu un radīt darbavietas ar augstāku pievienoto vērtību.

Produktīvu investīciju atbilstošai un klimatam draudzīgas vides izveidošanai reģionos nepieciešams attīstīt "zaļākas" uzņēmējdarbības teritorijas, kur ražo AE vai izmanto AER tehnoloģijas. Ņemot vērā darbavietu skaitu, kas tiks ietekmētas ekonomikas pārkārtošanās rezultātā, "zaļāku" uzņēmējdarbības teritoriju attīstība mazinātu sociālekonomiskās sekas un radītu jaunas darbavietas. Paredzēta uzņēmējdarbības teritoriju attīstība saskaņā ar reģionu un pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem izaicinājumiem un vajadzībām īpaši skartās teritorijās, rezultātā radot jaunas darbavietas un piesaistot komersantu investīcijas. Būtisks priekšnosacījums pārejas sociālekonomisko seku mazināšanai un ilgtermiņa nodarbinātības veicināšanai ir arī izglītības iestāžu sasniedzamības izaicinājumu risināšana. Atbalstot pašvaldību bezemisiju transportlīdzekļu iegādi, tiks nodrošināta klimatneitrāla izglītojamo pārvadāšana, kas īpaši svarīga lauku teritorijās ar nepietiekamu sabiedriskā transporta pārklājumu vai ģimenēm ar zemiem ienākumiem, lai bērniem tiktu nodrošināta izglītības iestāžu sasniedzamība un vecāki varētu pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū. Virzībā uz videi draudzīgu, ilgtspējīgu saimniekošanu, nepieciešams mērķēts valsts atbalsts MVU un jaunuzņēmumu attīstībai, uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanai (ēku renovācija, energonefektīvu iekārtu nomaiņa), AE energoresursu tehnoloģiju ieviešanai uzņēmuma pašpatēriņam (saules paneļu uzstādīšana, biomasas izmantošana uzņēmumos enerģijas ražošanai u.c. AE tehnoloģijām), un saistītajām P&A aktivitātēm, veicinot resursefektīvāku zema oglekļa emisiju tehnoloģiju ieviešanu un uzņēmumu darbības procesu "zaļināšanu" visvairāk skartajos reģionos. Plānotas atbalsts arī demonstrējumu projektu izstrādei. Augstās elektroenerģijas cenas dēļ ražošanas uzņēmumiem ir pieprasījums pēc investīcijām energoefektīvās iekārtās. Veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, reģionālās uzņēmējdarbības attīstības investīciju rezultātā plānots vismaz 3,48 kt CO₂ ietaupījums.

Plānota arī reģionu un pašvaldību speciālistu zināšanu un prasmju pilnveide, kas ir tieši saistīta ar pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku TPTP pasākumu un projektu īstenošanu un ir nepieciešama, lai kvalitatīvi iesaistītos ekonomikas transformācijā un tās radīto seku mazināšanā, īstenojot reģionāla mēroga mācību programmas, t.sk. apzinot vajadzības un piedāvājot iespējamos ilgtermiņa risinājumus, koordinējot iesaistīto pušu darbības, veidojot pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku nepieciešamo ekosistēmu un vidi ilgtspējīgai attīstībai.

3. Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darba spēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu

Tieši un netieši ietekmēto, saistītajās un TPTP ietvaros īstenoto darbību ietekmētajās nozarēs nodarbināto integrācijai darba tirgū (skat. 2.1.2.sadaļu un pielikumus) nepieciešams nodrošināt atbilstošu prasmju attīstības, pilnveides vai pārkvalificēšanas piedāvājumu. Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalifikācijas pasākumu tiešā mērķgrupa - ekonomikas pārkārtošanās rezultātā skartie darbinieki, t.sk. no mazaizsargātajām sabiedrības grupām. TPTP minētās nozares var izvirzīt jauno speciālistu prasmju vajadzības, kas atbilst to ekonomiskās transformācijas vajadzībām (piem., mežziņi, vides, loģistikas, ražošanas speciālisti u.c.). Plānots piedāvāt apgūt tālākizglītības programmas, t.sk. izglītības programmu moduļus vai studiju kursus, lai nodrošinātu iespēju paaugstināt vai iegūt citu kvalifikāciju nozarē ar lielāku izaugsmes potenciālu, kas ir plānotais rezultāts. Detalizēts prasmju saraksts tiks izstrādāts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem, balstoties uz EM veidotajām vidēja un ilgtermiņa darba tirgus attīstības prognozēm reģionos un NVA īstermiņa darba tirgus attīstības vajadzību apsekojumu. Izglītības iestāžu reģionālais pārklājums ir pietiekami attīstīts, lai nodrošinātu plānotajiem ekonomikas diversifikācijas virzieniem atbilstošu speciālistu sagatavošanu un attiecīgas kvalifikācijas iegūšanu tālākizglītības un sākotnējās profesionālās izglītības programmās, t.sk., īstenojot DVB mācības atbilstoši reģionu uzņēmēju pieprasījumam.

Paredzētais investīciju virziens un tā darbības nodrošinās saskaņotību un papildinātību ar citiem ES fondiem, nodrošinot sinerģiju un novēršot iespējamo pārklāšanos. TPF darbības plānotas pārkārtošanās seku novēršanai, nodrošinot demarkāciju projektu līmenī. TPTP investīcijas papildinās Programmā ietvertos pasākumus pārkārtošanās procesa atbalstam (skat. 27.piel.). TPTP darbības tiks īstenotas saskaņā ar mērķi veicināt ilgtspējīgu attīstību, tiks novērtēta to atbilstība norādījumiem par NBK piemērošanu, ņemot vērā NBK vadlīnijas, nosakot pasākumus ieviešanas un projektu atlases nosacījumos, lai nodrošinātu atbilstību NBK nosacījumu ievērošanai. TPF plānotajām darbībām būs papildinātība ar ANM investīcijām (skat. 28.piel.). Abi finansējuma avoti nodrošinās kompleksu pieeju COVID-19 pandēmijas ekonomiskās un sociālās ietekmes mazināšanā, padarot ES ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, pielāgotāku videi draudzīgas un digitālas pārejas izaicinājumiem un iespējām. Plānota arī papildinātība ar MF pasākumiem, kas koncentrēti uz investīcijām ne-ETS sektoros ar lielāko SEG emisiju īpatsvaru.

Latvija varētu gūt labumu no finansējuma, kas pieejams saskaņā ar TPM 2. un 3.pīlāru atbilstoši to atbalsta saņemšanas nosacījumiem, kas definēti TPM regulā³⁷ (par piemēriem finansējuma izmantošanai skat. 29.piel.). Kopsavilkums par potenciālo Latvijai atbalstāmo jomu piemēriem 2. un 3.pīlāra ietvaros, izveidots pamatojoties uz visvairāk skarto reģionu problēmu un vajadzību analīzi (skat. 30.piel.). Latvija neplāno izslēgt kādu no jomām, kas tiek atbalstītas TPM regulas nosacījumos.

3. PĀRVALDĪBAS MEHĀNISMI

Par TPTP izstrādi un īstenošanas koordinēšanu ir atbildīga VARAM sadarbībā ar FM un citām iesaistītajām ministrijām atbilstoši TPTP tvērumam. TPTP darbību ieviešana plānota Programmas 6.1.prioritātes "Pāreja uz klimatneitralitāti" 6.1.1.SAM "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" ietvaros.

3.1. Partnerība

Partneru iesaistīšanas process paredz nodrošināt to identificēšanu un iesaistīšanu valsts, reģionālā un vietējā līmenī TPTP izstrādē un ieviešanas uzraudzībā. Nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī ir identificēti vairāk kā 120 partneri no publiskā, privātā, NVO un akadēmiskā sektora, veidojot 10 grupas - katrai ir loma TPTP izstrādē (skat. 31.piel.), t.sk. lielākie valsts īpašumā esošo vēsturisko kūdras ieguves vietu valdītāji - LVM. Iesaistīšanās stratēģija 2020.-2021.gadā paredzēja formalizētu procesu partneru iesaistei nacionālā un reģionālā līmenī. Tehniskās palīdzības sniedzējs PwC organizēja darba uzsākšanas tikšanos ar partneriem, veica intervijas, aptaujas, darbnīcas un darba vizītes tiešsaistē.

Atbilstoši nacionālajos tiesību aktos noteiktajam organizēta sabiedriskā apspriešana un TPTP projekta izplatīšana. Sabiedriskā apspriešana norisinājās no 2020. gada decembra- līdz 2021. gada janvārim - komentārus par TPTP sniedza tikai LKA. Ar TPTP projektu saistītie dokumenti (piem., PwC ziņojumi) apspriesti ar sociālajiem partneriem un nacionālajā ekspertu darba grupā. Saņemtie komentāri un priekšlikumi izskatīti un, kur attiecināms, ņemti vērā.

TPTP investīciju ieviešanas uzraudzība paredzēta ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda uzraudzības sistēmas ietvaros, t.sk. paredzēta plaša pārstāvniecība ES fondu UK sēdēs, nacionāla līmeņa darba grupās un apakšgrupās, reģionāla līmeņa darba grupu sanāksmēs u.tml., nodrošinot arī jauniešu, vides NVO, darba devēju un darba ņēmēju organizāciju, t.sk. arodbiedrību, pārstāvniecību.

3.2. Pārraudzība un izvērtēšana

TPTP īstenošanas uzraudzībai un izvērtēšanai tiks noteiktas konkrētas darbības, kā arī to īstenošanas rezultātā sasniedzamie rādītāji. TPTP īstenošanas uzraudzība balstīsies uz standarta ES fondu ieviešanas procesu, kas ir noteikts ES un nacionālajos tiesību aktos. Vadošā iestāde attiecībā uz ES finansējumu ir FM. ES fondu Programmas īstenošanas uzraudzība ir sadalīta starp dažādām institūcijām - UK un revīzijas, vadošās, maksājumu un sertifikācijas, atbildīgās un sadarbības iestādēm, kā arī IUB un finansējuma saņēmējiem (skat. 32.piel.).

Attiecībā uz uzraudzību izveidots apkopojums ar paredzētajām aktivitātēm TPTP īstenošanas laikā (skat. 33.piel.). ES fondu uzraudzību veiks FM un VARAM sadarbībā ar IZM un EM, kas ir atbildīgas par TPTP paredzēto darbību īstenošanu. Uzraudzības un novērtēšanas pasākumi ir sadalīti trīs posmos: pirms ieviešanas, īstenošanas laikā un pēc īstenošanas (skat. 34.piel.). TPTP versijas izstrādei izveidotā ekspertu darba grupa turpinās darbu arī ieviešanas laikā, izskatot ar TPTP darbību ieviešanas sagatavošanu saistītos jautājumus. Par investīciju virziena darbībām atbildīgās institūcijas katru gadu un pēc Programmas noslēgšanas ziņo par rādītājiem, pārskata ES fondu ieviešanas izvērtējumu rezultātā identificēto ieteikumu ieviešanu. Informācija par ieguldījumiem un sasniegto vērtību attiecīgajos reģionos tiks uzraudzīta valsts un reģionālā līmenī.

Lai nodrošinātu finanšu pārvaldības principiem atbilstošu ES fondu ieviešanu, nacionālajos normatīvajos aktos tiks noteiktas ES fondu vadībā iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēju tiesības un pienākumi, iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība, kā arī nosacījumi ES fondu finansējuma piešķiršanai. Nacionālā līmenī tiks izstrādāti MK SAM ieviešanas nosacījumi, un ES fondu UK tiks apstiprināti projektu iesniegumu atlases kritēriji.

Saņemts VPVB saskaņojums, ka uz TPTP neattiecas prasība par SIVN procedūru. TPTP pēc būtības vērsts uz pastāvošās klimata politikas īstenošanu nevis teritorijas plānošanu, nav secināms, ka investīcijas paredzētas būtiskos jaunos virzienos vai jaunu mērķu sasniegšanai, kas jau nebūtu definēti un vērtēti saistīto nozaru plānošanas dokumentos, kam SIVN ir veikts.

3.3. Koordinācijas un pārraudzības struktūra/struktūras

Partnerība TPTP versijas izstrādei organizēta vairākos līmeņos (skat. 35.piel.) pēc nacionālajos tiesību aktos noteiktajām prasībām. FM ir atbildīga par TPTP izstrādes procesa pārraudzību, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju un to piemērošanas metodikas, kā arī konkrētu atbalsta mērķu īstenošanas nosacījumu pilnveidi. TPTP izstrādes, ieviešanas un īstenošanas ekspertu darba grupu vada VARAM, un tajā piedalās citu ar TPTP saistīto jomu pārstāvji. Ekspertu darba grupa sagatavo priekšlikumu TPTP saturam, par kuru nepieciešams politiski vienoties, sniedz ieteikumus atbalsta kritēriju noteikšanai. Plānošanas reģionu administrācijas vada reģionālās darba grupas, kas izveidotas plānošanas reģionu attīstības programmu izstrādei.

4. PROGRAMMĀM RAKSTURĪGIE IZNĀKUMA VAI REZULTĀTU RĀDĪTĀJI

Atsauce: 12. panta 1. punkts (Kopējos iznākuma un rezultātu rādītājus, kas norādīti III pielikumā, un, ja tas ir pienācīgi pamatots taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā, programmai raksturīgos iznākuma un rezultātu rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] [16. panta 1. punkta otrās daļas a) punktu], [22. panta 3. punkta d) apakšpunkta ii) punktu] un [42. panta 2. punkta b) apakšpunktu]).

Plānojot TPF ieguldījumus, tika izvēlēti tādi specifiskie programmas iznākuma un rezultāta rādītāji, kas visatbilstošāk atspoguļotu sagaidāmos risinājumus un rezultātus, ņemot vērā TPTP iekļautās darbības un pasākumus.

TPTP pasākumu īstenošanas rezultātā būtiski panākt SEG emisiju samazinājumu. Ņemot vērā, ka TPTP ietvaros plānotas investīcijas vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas, ZIZIMM sektora kūdras nozares pasākumiem, kur SEG emisiju samazinājums un CO₂ piesaiste vistiešāk raksturo investīciju efektivitāti klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas kontekstā, izvēlēts tāds nacionālais rādītājs, lai varētu novērtēt CO₂ emisiju samazinājumu. Vienlaikus, atbalstot komersantus un veicinot to energoefektivitātes kapacitātes attīstību, tiks novērtēts arī sasniegtais SEG emisiju ietaupījums.

TPTP pasākumu īstenošanas ietvaros tiks vērtēti arī veiktie ieguldījumi degradētajās ekosistēmās, kuras ir pasliktinājušās vai tām nodarīts kaitējums, tās atjaunojot, attīrot un atveseļojot. Investīcijas paredz esošu ES nozīmes purvu dzīvotņu kvalitātes uzlabošanu un atjaunošanu sugu populāciju un biotopu saglabāšanai un uzturēšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai vēsturisko kūdras ieguves vietu renaturalizāciju.

Ar mērķi stimulēt uzņēmumus veidot jaunas ražotnes vai pāriet uz klimatam draudzīgāku ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, plānots komplekss atbalsts ne tikai uzņēmējdarbības teritoriju attīstībai, ļaujot uzņēmumam privātos finanšu resursus novirzīt jaunām investīcijām sava biznesa attīstībā un darba vietu radīšanā, bet vienlaikus ekonomikas pārkārtošanas rezultātā ir plānots veicināt ietekmēto darbinieku iekļaušanos darba tirgū, uzlabojot pakalpojumu un nodarbinātības iespēju pieejamību un sasniedzamību, kas veicinās pašvaldību funkciju īstenošanu, un nodrošinot uzņēmumus ar nepieciešamo augstākas kvalifikācijas darbaspēku, TPTP ietvaros sniedzot atbalstu darbinieku kvalifikācijas ieguvei, kvalifikācijas paaugstināšanai vai pārkvalifikācijai, vairot zināšanas par klimatneitrāliem risinājumiem, nodrošināt vietējā līmenī nepieciešamās zināšanas un prasmes par transformācijas nepieciešamību un ietekmi uz teritoriju, sekmējot sociāli ekonomisko attīstību un sociālekonomisko seku mazināšanu saistībā ar klimata pārmaiņām, t.sk. kontekstā ar kūdras nozares pārkārtošanos, paredzot attiecīgus sasniedzamos rādītājus, lai novērtētu investīciju ietekmi.

Papildu specifiskie programmas rādītāji ir nepieciešami, lai novērtētu arī plānotās investīcijas pētniecības, attīstības un izpētes veicināšanai reģionos, kas cita starpā veicinās ilgtspējīgāku kūdras resursu izmantošanu nākotnē un dabas resursu ilgtspējīgāku izmantošanu vides un klimata mērķu kontekstā.


1. tabula. Iznākuma rādītāji
Konkrētais mērķis	ID [5]	Rādītājs [255]	Mērvienība	Starpposma mērķrādītājs (2024)	Mērķis (2029)
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti	RCO 03	Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi (EM)	Uzņēmumu skaits	28	102³⁸
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti	RCO 10	Uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām (IZM)	Uzņēmumu skaits	0	5³⁹
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti	RCO 38	Atbalstītā sanētās zemes platība (VARAM)	ha	0	13 600 (Skaitīta kopā rekultivētā un atjaunotā platība)⁴⁰
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti	i.6.1.1.a	Komersanti, kas gūst labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras (VARAM)	Uzņēmumu skaits	0	25⁴¹
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti	i.6.1.1.b	Īstenotas reģionāla mēroga mācību programmas pašvaldību un reģionu speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai un / vai pārkvalifikācijai⁴²	Programmu skaits	0	4⁴³
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti	i.6.1.1.c	Bezemisiju transportlīdzekļi pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu nodrošināšanai (VARAM)	Bezemisiju transportlīdzekļu skaits	0	38⁴⁴
Dalībniekiem: ⁴⁵ ⁴⁶
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti	EECO 05	Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas (IZM)	Personu skaits	0	3 950 ⁴⁷ (unikālie dalībnieki, kas uzsākuši intervenci)
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti	i.6.1.1.d	Sākotnējā profesionālajā izglītībā iesaistīto izglītojamo skaits (IZM)	Personu skaits	0	1 609 ⁴⁸


2. tabula. Rezultāta rādītāji
Konkrētais mērķis	ID [5]	Rādītājs [255]	Mērvienība	Sākuma vai atskaites vērtība	Atsauces gads	Mērķis (2029)⁴⁹	Datu avots [200]	Komentāri [200]
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti	RCR 02	Publisko atbalstu (t. sk. dotācijas, finanšu instrumentus) papildinošās privātās investīcijas (EM)	Piesaistītās privātās investīcijas, EUR	0	2020	41 726 032	Projektu dati	TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti	r.6.1.1.a	Aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas (VARAM)	CO₂ emisijas ekvivalenta tonnas gadā	92 202	2021	- 42 398	Projektu dati	TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā"⁵⁰ un 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"⁵¹
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti	r.6.1.1.b	Aplēsto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums (EM)	CO₂ emisijas ekvivalenta tonnas gadā	0	2020	3 480	Projektu dati	TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"⁵²
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti	RCR 31	Kopējā saražotā atjaunojamā enerģija (t. sk.: elektroenerģija, siltumenerģija) (EM)	MWh/gadā	0	2020	7 047	Projektu dati	TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti	RCR 62	Jaunā vai modernizētā publiskā transporta lietotāju skaits gadā (VARAM)	Lietotāji/gadā	0	2020	323 000	Projektu dati	TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"⁵³
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti	r.6.1.1.d	Atjaunotas degradētas ekosistēmas (VARAM)	ha	2 546	2021	4 046	Projektu dati	TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā"⁵⁴
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti	r.6.1.1.e	Zinātnisko rakstu skaits, kuru izstrādei un publicēšanai ir sniegts atbalsts (zinātnisko rakstu skaits) (IZM)	Zinātnisko rakstu skaits	0	2020	50	Projektu dati; Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma (KPVIS)	TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā"
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti	r.6.1.1.f	Pētniecības pieteikumu sagatavošana un iesniegšana pētnieciskajos konkursos (IZM)	Pētniecības pieteikumu skaits	0	2020	3	Projektu dati; Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma (KPVIS)	TPTP 2. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā"
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti	r.6.1.1.g	Privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos (VARAM)	EUR	0	2020	32 853 186	Projektu dati	TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti	r.6.1.1.h	Uzņēmumu, kuri guvuši labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras, izveidotās darba vietas (VARAM)	Pilnas slodzes ekvivalenti/gadā	0	2020	422	Projektu dati	TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti	r.6.1.1.i	Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, t.sk. pašnodarbinātie (IZM)	Procenti	70	2021	80	Projekta dati; Valsts izglītības informācijas sistēmas dati; Valsts ieņēmumu dienesta dati; Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma (KPVIS)	TPTP 3. darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darba spēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu"⁵⁵
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti	r.6.1.1.j	Pašvaldību un reģionu speciālisti ar pilnveidotām zināšanām un prasmēm klimatneitrālas ekonomikas un ar klimata pārmaiņām saistīto sociālekonomisko seku mazināšanas jautājumos (VARAM)	Personu skaits	0	2020	190⁵⁶	Projektu dati	TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku
Dalībniekiem: ⁵⁷ ⁵⁸
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti	r.6.1.1.c⁵⁹	Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas atrodas labākā darba tirgus situācijā (IZM)	Procenti	25	2020	40	Projekta dati; Valsts ieņēmumu dienesta dati; Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma (KPVIS)	TPTP 3. darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darba spēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu"⁶⁰

PIELIKUMI

1. pielikums. Stratēģijas⁶¹ rezultatīvie rādītāji

	Bāzes gads 1990. g.⁶²	Prognoze 2020. g.⁶³	Mērķi
	Bāzes gads 1990. g.⁶²	Prognoze 2020. g.⁶³	2030. g.	2040. g.	2050. g.
SEG emisijas (bez ZIZIMM sektora)	26299 ktCO₂ekv.	-55 % (salīdzinājumā ar 1990. gadu)	-65 % (salīdzinājumā ar 1990. gadu)	-85 % (salīdzinājumā ar 1990. gadu)	Klimatneitralitāte (nesamazināmās SEG emisijas kompensē piesaiste ZIZIMM sektorā)
CO₂ piesaiste un SEG emisijas ZIZIMM sektorā	-9828 ktCO₂ekv. (piesaiste)	2094 kt CO₂ ekv. (emisijas)	≤1047 kt CO₂ ekv. (emisijas)	Neto "0" emisijas (sektora piesaiste kompensē sektora emisijas)
Virzība uz klimat-neitralitāti (kopējās SEG emisijas, iekļaujot ZIZIMM sektoru)	16471 ktCO₂ekv.	-16 % (salīdzinājumā ar 1990. gadu)	-38%* (salīdzinājumā ar 1990. gadu)	-76% * (salīdzinājumā ar 1990. gadu)

* mērķis uzskatīts par izpildītu, ja novirze ir ±5%

2. pielikums. Latvijas klimatneitralitātes nacionālie mērķi līdz 2050.gadam saskaņā ar Stratēģiju

3. pielikums. Latvijas enerģētikas un klimata politikas nacionālie mērķi līdz 2030. gadam saskaņā ar NEKP

4. pielikums. Izmaiņas SEG emisijās pa nozarēm bāzes un klimatneitralitātes scenārijos (uz 2030. gadu)

5. pielikums. Emisiju sadalījums Latvijā 2018. gadā pa nozarēm⁶⁴

Sektors (% no kopējām 2018. gada emisijām, ieskaitot ZIZIMM)	Emisijas 2018. gadā (kt CO₂ ekv.)	Būtiskākie emisiju avoti	Galvenie 2030. gada mērķi
Enerģētika (33,0%)	4343	• Enerģētikas nozares, t.sk. kūdras un izstrādājumu izmantošana enerģijas ieguvē • Citas nozares, t.sk. komerciālais/ sabiedriskais sektors; mājsaimniecības; lauksaimniecība/ mežsaimniecība/zivsaimniecība • Apstrādes rūpniecība un būvniecība	• Palielināt AER daļu patēriņā līdz 50% • Samazināt importētās enerģijas daļu līdz 30-40% • Samazināt enerģijas patēriņu par 9-15% • Sasniegt 73,7 PJ kopējo enerģijas ietaupījumu • Samazināt enerģētisko nabadzību zem 7,5%
Transports (25,5%)	3354	• Autotransports • Dzelzceļš	• Palielināt AER īpatsvaru transporta enerģijas patēriņā līdz 7%⁶⁵ • Palielināt modernās biodegvielas, t.sk., biometāna, patēriņa daļu līdz 3,5% • Samazināt privāto transportlīdzekļu izmantošanu, optimizējot sabiedriskā transporta un citu transporta veidu kustību
RPPI⁶⁶ (6,8%)	890	• Minerālu rūpniecība • Produkta kā ozona slāni noārdošo vielu aizvietošanai izmantotie produkti	• Samazināt CO₂ emisijas
Lauksaimniecība (19,8%)	2609	• Lauksaimniecības augsnes • Lauksaimniecības dzīvnieku zarnu fermentācijas procesi	• Uzlabot augsnes auglību, optimizēt mēslošanas līdzekļu izmantošanu • Uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku uzturu • Paplašināt bioresursu izmantošanu citās nozarēs
Atkritumu apsaimniekošana (4,2%)	548	• Atkritumu apglabāšana • Notekūdeņu attīrīšana un novadīšana	• 60% visu sadzīves atkritumu pārstrāde un atkārtota izmantošana • Saražoto atkritumu samazināšana • Dalītas savākšanas sistēmas izstrāde vairākiem atkritumu veidiem, tostarp bīstamajiem atkritumiem
ZIZIMM (10,8%)	1418	• Aramzemes • Mitrāji • Lielākā emisiju piesaiste: Meža zeme	• Samazināt emisijas visā zemes izmantošanā < 1047 kt CO₂ • Palielināt CO₂ piesaisti mežsaimniecībā
ZIZIMM apakškategorija:
Mitrāji (13,0%)	1709	• Kūdras ieguve (mitrāju apsaimniekošana)	• Samazināt emisijas līdz 1 332,72 kt CO₂ ekv.⁶⁷ • Izstrādāt plānu 26 232 ha vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijai, kā arī uzsākt rekultivāciju prioritārajās teritorijās

6. pielikums. Kūdras resursu izmantošana Latvijā

Potenciāli rūpnieciski izmantojamās kūdras atradnes	501 079 ha
Teritorijas, kam izsniegtas zemes dzīļu izmantošanas licences	25 721 ha
Aktīvās kūdras ieguves teritorijas (no izsniegtajām licencēm)	~ 15 000 ha

7. pielikums. SEG emisijas no kūdras sadedzināšanas Latvijā

Emisijas	1990	1995	2000	2005	2010	2011	2012	2013	2014	2015	2016	2017	2018	2019
Kūdra	251,17	366,02	251,38	8,53	4,41	4,26	3,20	6,39	3,20	1,06	3,62	3,09	12,67	5,75
Kūdras briketes	87,49	41,15	3,04	0	0,59	0,29	0,39	0,39	0,49	0,10	0	1,08	1,58	1,77
Kopējais CO₂ ekv, kt	338,66	407,17	254,43	8,53	5,00	4,56	3,59	6,78	3,69	1,16	3,62	4,17	14,25	7,52

8. pielikums. Kūdras ieguves procentuālais sadalījums Latvijā

9. pielikums. Kūdras sektora galvenie rādītāji reģionu analīzei

Reģions	Kopējās kūdras atradnes, %⁶⁸	Kūdras ieguve (tūkstoši t)⁶⁹	Nerekultivēto vēsturisko kūdras ieguves vietu platības rādītājs (ha)⁷⁰	Enerģētiskās kūdras ieguves platība (ha)⁷¹	Uzņēmumu skaits⁷²	Kūdras nozarē nodarbināto personu/ darbavietu skaits⁷³
Pierīga	17	248,4	6093	1125	26	255/310
Vidzeme	25	275,5	8900	-	15	328/411
Latgale	31	216,3	5988	998,5	13	228/273
Zemgale	14	433,6	3111	496,5	12	445/476
Kurzeme	13	309,2	2140	209	15	310/464

10. pielikums. Nodarbinātības galvenie rādītāji reģionu griezumā, 2020.gada dati⁷⁴ ⁷⁵

	Ekonomiskās aktivitātes līmenis (%)	Nodarbinātības līmenis (%)	Bezdarba līmenis (%)	Vidējā darba samaksa (EUR)
Rīga	80,2	73,9	7,9	1240
Pierīga	80,0	74,4	7	1108
Vidzeme	76,8	69,7	9,2	914
Latgale	74,5	65	12,7	793
Zemgale	77,0	71,0	7,8	971
Kurzeme	76,1	70,2	7,7	971

11. pielikums. Enerģijas patēriņš uz IKP un energoefektivitātes uzlabošanai, līdz šim izsniegto ALTUM aizdevumu apjoms uzņēmumiem reģionu griezumā

	Elektroenerģijas patēriņš IKP vienības radīšanai (kWh uz 1000 EUR IKP)	Siltumenerģijas patēriņš IKP vienības radīšanai (kWh uz 1000 EUR IKP)	IKP uz vienu iedzīvotāju⁷⁶ (EUR)	ALTUM aizdevumu apjoms uzņēmumiem (milj. EUR)⁷⁷
Rīga	158	235	22 458	2,23
Pierīga	319	283	11 726	-
Vidzeme	434	478	8927	1,95
Latgale	348	481	7164	1,19
Zemgale	378	406	8487	2,29
Kurzeme	297	324	10 282	3,2

12. pielikums. Iedzīvotāju skaita izmaiņas reģionos, 2020. gads⁷⁸

13. pielikums. Rezultātu kopsavilkums par esošās situācijas analīzi reģionos Latvijā sešās jomās<<sup>79

Lai noteiktu teritorijas, kurās gaidāma vislielākā ietekme virzībā uz klimatneitralitāti, veikta esošās situācijas analīze reģionos Latvijā sešās jomās: (1) Demogrāfija; (2) Nodarbinātība; (3) Ekonomika; (4) Infrastruktūra, (5) Enerģētika un (6) Kūdra. Lai izveidotu kopsavilkumu, katrai jomai izvēlēti 2-5 galvenie statistikas rādītāji. Katra reģiona sniegums izteikts skalā no 0 līdz 1, kur 1 ir tā reģiona sniegums, kura snieguma rādītāji ir visnelabvēlīgākie, un pārējo reģionu sniegums ir izteikts proporcionāli šim rezultātam.

14. pielikums. Reģionu salīdzinājums, pamatojoties uz statistikas apkopojumu⁸⁰

15. pielikums. SEG emisijas pēc rekultivācijas veida vēsturiskajās kūdras ieguves vietās reģionos

Rekultivācijas veids	Faktiskās emisijas pirms rekultivācijas veikšanas 1 ha (t CO₂ ekv.)	SEG emisiju samazinājums t CO₂ ekv. ha -1 gadā pēc rekultivācijas	SEG emisijas, īstenojot pasākumus, tonnas CO₂ ekv. ha -1 gadā	Skaidrojums
Apmežošana	7,62	11,20	-3,58	Emisiju samazinājums un piesaiste⁸¹
Mellenes	7,62	2,60	5,02	Emisiju samazinājums
Dzērvenes	7,62	1,40	6,22	Emisiju samazinājums
Renaturalizācija	7,62	-3,80	11,42	Emisiju pieaugums


Reģions	Nerekultivētās vēsturisko kūdras ieguves vietu platības, ha	Faktiskās SEG emisijas (t CO₂ ekv.)	Faktiskais rezultāts emisijās pēc apmežošanas (t CO₂ ekv.)	Faktiskais rezultāts emisijās pēc melleņu stādījumiem (t CO₂ ekv)	Faktiskais rezultāts emisijās pēc dzērveņu stādījumiem (t CO₂ ekv)	Faktiskais rezultāts emisijās pēc visa uz renaturalizāciju (t CO₂ ekv)
Latgale	5 988	45 629	-67 066	-15 569	-8 384	+22 754
Vidzeme	8 900	67 818	-99 680	-23 140	-12 460	+33 820
Kurzeme	2 140	16 307	-23 968	-5 564	-2 996	+8 132
Zemgale	3 111	23 706	-34 843	-8 089	-4 356	+11 822
Kopējās izmaiņas gadā, CO₂ ekv.			-225 558	-52 362	-28 195	+76 527

16. pielikums. Ekonomisko un finanšu rādītāju sniegums ekonomikas sektoros, 2019⁸²

Sektors	Kūdra (2017)⁸³ ⁸⁴	Enerģētika (ieskaitot transportu)	RPPI⁸⁵	Latvijā kopā
NACE kods	08,92	35, 41-43, 49-51, 53	05-33⁸⁶
Ienākumi, milj. EUR	187,5	10 520,0	9 930,4	73 569,6
Peļņa, milj. EUR	Nav datu	553,8	593,8	4 343,4
Administrētie nodokļu ienākumi, milj. EUR	18,5	1 017,2	851,8	9 633,2
Darba devēju skaits	64	10 408	7 297	82 584
Nodarbināto skaits	2 061	121 428	117 563	826 017
Vidējie ienākumi pirms nodokļu nomaksas, EUR	1 143	751-2 375	514 -1 581	1 065

17. pielikums. Potenciāli ietekmētās darbavietas automatizācijas un produktivitātes pieauguma dēļ Vidzemē un Latgalē⁸⁷

	Kopējā nodarbinātība	Kopā ietekmētās darbavietas automatizācijas dēļ	Kopējais ietekmēto darbavietu skaits produktivitātes pieauguma dēļ
Ražošanas un transporta sektori (B-E, H, J) Latvijā: • Enerģētika, ieskaitot transporta nozari; • Rūpniecības produktu un procesu sektors	Latvija
	234 400	46 860	6 000
	Vidzeme
	21 100	4 220	540
	Latgale
	27 400	5 480	702
	Zemgale
	28 700	5 740	735
	Kurzeme
	31 400	6 280	805

18. pielikums. Potenciālās ietekmētās darbavietas

Darbavietas	Kopā Latvijā (darbavietu skaits)
1. Kūdras nozares ietekmētas darbavietas:	1 875
Darbavietas, kuras tieši ietekmē enerģētiskās kūdras izmantošanas aizliegums	33⁸⁸
Darbavietas, kuras netieši ietekmē enerģētiskās kūdras izmantošanas aizliegums	41⁸⁹
Kūdras nozares sezonālās darbavietas	541,5⁹⁰
Ekonomikas zaļai pārkārtošanai nepieciešamās darbavietas [ietekmētās]	1260⁹¹
2. Partnersektoros ietekmētās darbavietas no ekonomikas zaļās pārkārtošanās:	1 923
Darbavietas no nozaru pārkārtošanās, kuri apguvuši vai uzlabojuši prasmes	1 457⁹²
Jaunizveidotās darbavietas, kas radīsies teritorijās, kurās veic uzņēmējdarbību	422⁹³

19. pielikums. Augstskolu/profesionālās izglītības iestāžu un koledžu tīkls Vidzemē

20. pielikums. Augstskolu/profesionālās izglītības iestāžu un koledžu tīkls Latgalē

21. pielikums. Augstskolu/profesionālās izglītības iestāžu un koledžu tīkls Zemgalē

22. pielikums. Augstskolu/profesionālās izglītības iestāžu un koledžu tīkls Kurzemē

23. pielikums. SEG emisiju samazinājums no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām⁹⁴

Teritorija	SEG emisijas no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām, CO₂ kt ekv	SEG emisijas no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām, CO₂ kt ekv	SEG emisiju samazinājums, %
Teritorija	(statuss pirms TPF pasākumiem)	(statuss pēc TPF pasākumiem)
Latvija	199,89	65,29	67
Rīga/Pierīga	46,43	46,43	0
TPF reģioni	153,46	18,86	88

24. pielikums. Pārskats par stratēģisko ietvaru nacionālā līmenī

25. pielikums. Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas politikas mērķu galvenie rezultāti saskaņā ar KŪDRA2030

Rezultatīvais rādītājs (RR)	2020. gads	2023. gads	2030. gads
1. Degradēto purvu un vēsturisko kūdras ieguves vietu platība, kam izstrādāts pasākumu plāns rekultivācijai	0 ha	7 870 ha	26 232 ha
2. Platība, kam nodrošināta zinātniski pamatota informācija par kūdras resursu izmantošanas potenciālu tautsaimniecībā	0 ha	150 324 ha	501 079 ha
3. Nodrošināta prognozējama kūdras resursu pieejamība tautsaimniecībā	26 000 ha vai 1,2 milj.t	26 000 ha vai 1,2 milj.t	26 000 ha vai 1,2 milj.t
4. Nodrošināts SEG emisiju, kas saistītas ar kūdras ieguvi un platībām, kur notiek vai notikusi kūdras ieguve, nulle pieaugums pret 2005.-2009. gada perioda vidējo SEG emisiju līmeni⁹⁵	1 523,27 kt CO₂ ekv.⁹⁶	-⁹⁷	0 SEG emisiju pieaugums [1332,62 kt CO₂ ekv. ⁹⁸]

26. pielikums. TPTP plānotie pasākumi un to paredzamais devums klimata pārmaiņu pārkārtošanās ietekmes mazināšanā

Plānotais pasākums	Paredzamais devums klimatiskās pārkārtošanās ietekmes mazināšanā
Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas dažādošanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku
Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā: - kūdras izmantošanas pārtraukšana enerģētikā (reforma), t.sk. atbalsts sadedzināšanas iekārtu nomaiņai; - degradēto kūdras purvu (t.sk. vēsturisko kūdras ieguves vietu) rekultivācija; - ES nozīmes biotopu atjaunošana vai purvu ekosistēmu atjaunošana; - pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā kā papildinoša aktivitāte.	Kopējais ietaupījums, kas saistīts ar sadedzināšanai izmantoto kūdras apjomu un licencētām un attīstītām kūdras ieguves vietu platībām, sasniedz 32 kt CO₂ ekv. Ir aprēķināts, ka atkarībā no izvēlētajām rekultivācijas metodēm visu vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas, kur nepieciešama rekultivācija, var radīt līdz pat 225,6 kt CO₂ ekv. ietaupījumu gadā Latvijā, taču kopējais paredzētais tiešo SEG emisiju ietaupījums no rekultivācijas aktivitātēm projektos ir 134,6 kt CO₂ ekv. gadā. Tā rezultātā SEG emisijas reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām tiktu samazinātas par 88% un Latvija līdz 2030. gadam varētu samazināt vismaz 36% no nacionālā (Stratēģijā noteiktā) ZIZIMM sektora mērķa SEG emisijām.
Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku: - uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstība saskaņā ar komersantu pieprasījumu, t.sk. pašvaldību "zaļo" teritoriju, kurās veic uzņēmējdarbību un kurās patērē AER, izveide un attīstība; - bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās; - energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, jaunu energoefektīvu un resursu efektīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumā; - atbalsts pētniecības ideju prototipēšanai un jaunradīto tehnoloģiju pārnesei ražošanā; - AER tehnoloģiju ieviešana; - klimata ekonomikai pielietojamu produktu izstrāde un to ieviešana ražošanā; - pašvaldību un reģionu speciālistu zināšanu un prasmju pilnveidošana un uzlabošana klimatneitrālas ekonomikas jautājumos, lai nodrošinātu virzību uz klimatneitrālu ekonomiku un mazinātu sociālekonomiskās sekas saistībā ar klimata pārmaiņām un nozaru transformāciju uz klimatneitrāliem risinājumiem.	Pašvaldībām radot komersantiem atbilstošo uzņēmējdarbības vidi, uzņēmumi tiktu stimulēti pāriet uz klimatam un videi draudzīgāku ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus palielinot reģioniem ekonomiskās izaugsmes priekšrocības. Pasākums veicinās degradētu uzņēmējdarbības teritoriju attīstību saistībā ar ekonomikas transformāciju un ar to saistītajām sociāli ekonomiskajām sekām skartajās teritorijās, kas tiks noteiktas plānošanas RAP. 2. darbība papildinās 3. darbības īstenošanu un veicinās prasmju paaugstināšanu, nodrošinot darbinieku pārkvalifikāciju, tādējādi sekmējot pasākumu savstarpējo sinerģiju. Investīciju rezultātā tiks nodrošināta ne tikai vietējās nodarbinātības veicināšana pašvaldībās, bet arī klimatam draudzīgāka transportlīdzekļu izmantošana, tādējādi nodrošinot SEG emisiju samazinājumu. Tāpat TPTP investīcijas paredzēs energoefektivitātes uzlabošanu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu un īstenošanu. Sniedzot atbalstu pašvaldību un reģionu speciālistu zināšanu un prasmju pilnveidošanai klimatneitrālas ekonomikas jautājumos, tiks radīti labvēlīgi priekšnosacījumi efektīvākai un koordinētākai nozaru transformācijai uz klimatneitrāliem risinājumiem, kas ir saskaņā ar reģionu un pašvaldību attīstības programmās noteikto teritorijas attīstības perspektīvu, vienlaikus mazinot negatīvās transformācijas sekas. Cita starpā, atbalstu plānots sniegt reģioniem un pašvaldībām klimatneitrālu risinājumu izstrādei un testēšanai, izvērtējot piedāvāto risinājumu paredzamo devumu ietekmes uz klimata pārmaiņu seku mazināšanu un izvēloties efektīvāku un klimatam draudzīgāku risinājumu.
Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu : - nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai; - atbalsts darba spēka mācībām (t.sk. darba devēja noteikts atbalsts jaunas kvalifikācijas iegūšanai vai darba spēka pārcelšanai nepieciešamo prasmju pilnveidei); - reģiona ekonomiskās transformācijas virzieniem atbilstošu speciālistu sagatavošana īsā cikla izglītības programmās, t.sk. DVB mācību formā, saskaņā ar uzņēmēju pieprasījumu.	Nozarēs, kur nepieciešama pārkārtošanās klimatam draudzīgai un oglekļa neitrālai ekonomikai, tiktu nodrošināta zināšanu ieguve, t.sk. par tehnoloģijām un inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanas iespējām. TPTP ietvaros tiks turpināta DVB mācību pieejas attīstība profesionālajā un augstākajā izglītībā, lai tuvinātu izglītības iestāžu piedāvājumu vietējā darba tirgus vajadzībām un reģionā plānotajiem ekonomisko aktivitāšu diversifikācijas pasākumiem, kā arī sniegtu uz nozaru transformācijas vajadzībām balstītu citu kvalifikāciju iegūšanas iespējas.

27. pielikums. TPTP plānoto investīciju papildinātība ar ES fondu Programmā ietvertajiem pasākumiem

SAM Nr.	SAM nosaukums	TPTP investīciju papildinātība ar Programmas pasākumiem
1.1.1.	Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā	Pētījumi sabiedrības un ekonomikas transformācijai.
2.1.1.	Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana	Atbalsts AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošana centralizētajā siltumapgādē, siltumenerģijas pārvades tīklu energoefektivitātes paaugstināšana. Atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai publiskajās (valsts un pašvaldību) ēkās, dzīvojamajās ēkās un uzņēmējdarbībā izmantotās ēkās energoefektīvākas ražošanas nodrošināšanai. TPTP ietvaros paredzētās reformas un investīcijas attiecībā uz kūdras nozares pāreju ir jāskata arī komplementāri ar Programmas investīcijām 2.1.1. un 2.1.2. SAM ietvaros, kas paredz atbalstu pārejai uz AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanu centralizētajā siltumapgādē vai 2.2.3.SAM ietvaros.
2.1.2.	Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana - biometāns	AER ražošanas iekārtu akumulācijas iekārtu un ar to darbību saistīto viedo risinājumu ierīkošana. TPTP ietvaros paredzētās reformas un investīcijas attiecībā uz kūdras nozares pāreju ir jāskata arī komplementāri ar Programmas investīcijām 2.1.1. un 2.1.2. SAM ietvaros, kas paredz atbalstu pārejai uz AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanu centralizētajā siltumapgādē vai 2.2.3.SAM ietvaros. Biotopu atjaunošana vai renaturalizācija ir paredzēta arī Programmā, savukārt 2.1.2. un 2.2.3. SAM ir plānotas dažādas aktivitātes enerģētikas nozares papildināšanai. Savukārt bioloģiskās daudzveidības pasākumi ir plānoti kopējās lauksaimniecības politikas programmā, kas vēl ir izstrādes procesā. Vienlaikus visos iepriekš minētajos gadījumos tiks novērsts dubultā finansējuma risks.
2.1.3.	Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām	Pašvaldību klimata pielāgošanās stratēģijās paredzēto pasākumu īstenošana.
2.2.2.	Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana	Atbalsts aprites ekonomikas principu ieviešanai ražošanā un pakalpojumos.
2.2.3.	Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu	Atbalsts pašvaldībām gaisa kvalitātes jautājumu risināšanai, t.sk. caur uzlabotu ne-fosilu tehnoloģiju vai filtru izmantošanu centralizētajās siltumapgādes sistēmās. Minētajā ieskaitāma kūdras sadedzināšanas tehnoloģiju nomaiņa pašvaldībās. Ekosistēmu atjaunošanas un sanācijas pasākumi. TPTP ietvaros paredzētā reforma un investīcijas attiecībā uz kūdras nozares pāreju ir jāskata arī komplementāri ar Programmas investīcijām 2.1.1. un 2.1.2. SAM ietvaros, kas paredz atbalstu pārejai uz AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanu centralizētajā siltumapgādē vai 2.2.3. SAM ietvaros. Biotopu atjaunošana vai renaturalizācija ir paredzēta arī Programmā, savukārt 2.1.2. un 2.2.3. SAM ir plānotas dažādas aktivitātes enerģētikas nozares papildināšanai. Savukārt bioloģiskās daudzveidības pasākumi ir plānoti kopējās lauksaimniecības politikas programmā, kas vēl ir izstrādes procesā. Vienlaikus visos iepriekš minētajos gadījumos tiks novērsts dubultā finansējuma risks.
4.2.2.	Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālās apmācības sistēmu un māceklības ieviešanu	SAM 4.2.2. 4.2.2.9. pasākumā "Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai" plānots atbalsts profesionālās izglītības iestāžu un koledžu sadarbības ar nozarēm un uzņēmumiem stiprināšanai, tostarp darba vidē balstītu mācību īstenošanai.
4.2.4.	Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti	Atbalsts pieaugušajiem tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo zināšanu un prasmju, t.sk. digitālo, apguvei. TPTP paredzētais atbalsts ir specifiski mērķēts uz reģionu vajadzībām, kas radušās darba tirgus transformācijas rezultātā, un uzņēmēju pieprasījuma pēc darbaspēka ar konkrētām prasmēm, kā arī specifiski kūdras nozarē, saistītājās nozarēs un plāna ietvaros īstenoto pasākumu ietekmētajās nozarēs tieši un netieši ietekmēto nodarbināto personu prasmju pilnveidei, kvalifikācijas paaugstināšanai un pārkvalifikācijas pasākumiem.
4.3.3.	Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu - it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem -, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku	Atbalsts bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļautu personu nodarbinātību, to prasmju un kvalifikācijas atbilstību darba tirgum.
5.1.1.	Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās	Integrēti un kompleksi ieguldījumi reģionālai attīstībai ar privātā sektora darbības uzņēmējdarbības veicināšanu, infrastruktūras, plānošanas reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju attīstību. Piemēram, atbalsts ieguldījumiem uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā plānots gan Programmas SAM 5.1.1., gan ANM, gan arī TPF ietvaros, taču pasākuma demarkācija tiks noteikta un nodrošināta MK noteikumu līmenī pasākuma ieviešanai. Būtiski, ka TPF ietvaros šis pasākums būs attiecināms uz TPTP identificēto reģionu pašvaldībām, savukārt tematiski īpaša uzmanība tiks pievērsta AE teritoriju attīstībai un resursu efektīvākai izmantošanai uzņēmējdarbības teritorijās. Savukārt ANM 3.1.1.3.i ietvaros reģionos (ārpus Rīgas reģiona) plānots attīstīt vismaz četrus nacionālas nozīmes industriālos parkus, lai piesaistītu starptautiski atzītus operatorus, komersantus vai potenciālos nomniekus, kas darbojas nozarēs ar augstu pievienotās vērtības potenciālu, lai attīstītu inovatīvus un augstas pievienotās vērtības produktus viedās specializācijas jomās, u.tml. Reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju attīstības pasākumi tiks īstenoti savstarpējā sinerģijā, nodrošinot demarkāciju investīcijas/projektu līmenī un ievērojot pasākumu atšķirīgo saturu. Tajā skaitā Programmas atbalsta reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju attīstībai ietvaros paredzēts uzlabot pašvaldību speciālistu zināšanas un prasmes darbam ar klimatneitralitātes jautājumiem, kas ir būtisks priekšnosacījums efektīvai un koordinētai nozaru transformācijai uz klimatneitrālu ekonomiku. Savukārt Programmas SAM 5.1.1. pasākuma 5.1.1.2. "Pašvaldību un plānošanas reģionu un kapacitātes uzlabošana" ietvaros atbalstu plānots izmantot citu ERAF plānoto tematisko atbalsta pasākumu veiksmīgai īstenošanai pašvaldībās un plānošanas reģionos (uzņēmējdarbību atbalstošas infrastruktūras attīstība, viedu risinājumi piemērošana pašvaldību darbā, kvalitatīvas publiskās ārtelpas attīstība, ēku energoefektivitāte), kā arī vispārīgiem attīstības plānošanas jautājumiem. Papildu ANM 3.1.1.2.i. investīcijas ietvaros plānotā atbalsta plānošanas reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju celšanai plānots sniegt publisko pakalpojumu kvalitātes pilnveidošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.

28. pielikums. TPTP plānoto investīciju papildinātība ar Latvijas ANM plānā ietvertajām investīcijām

Investīcijas Nr.	Investīcijas nosaukums	TPTP investīciju papildinātība ar ANM plānā ietvertajām investīcijām
2.3.1.4.i	Individuālo mācību kontu pieejas attīstība un pilotēšana un pārvaldības attīstība	AF reformas 2.3.1.r. "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība" ietvaros plānota 2.3.1.4.investīcija "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība un pilotēšana un pārvaldības attīstība", kuras mērķis ir izveidot un normatīvajā bāzē nostiprināt ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu atbalsta sistēmu pieaugušo izglītībai, nostiprināt kritērijus un kārtību uzņēmumu pienākumiem izglītot savus darbiniekus. Ir paredzēts sagatavot jaunas pieejas pieaugušo izglītības procesa organizēšanai un īstenot to pilotprojektus, attīstot individuālo mācību kontu (IMK) pieeju indivīda vajadzībās balstītas pieaugušo izglītības nodrošināšanai un Prasmju fondu pieeju uzņēmumu un nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai un nozarēm nepieciešamo prasmju attīstībai, tādējādi nodrošinot demarkāciju un papildinātību ar TPF plānoto atbalstu cilvēkresursu attīstībai.
3.1.1.2.i	Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai	ANM 3.1.1.2.i. investīcijas ietvaros paredzēts īstenot apmācības un citus kapacitātes paaugstināšanas pasākumus. Atbalsts tiks sniegts pašvaldību speciālistu kapacitātes celšanai, stiprinot to darbības efektivitāti un kvalitāti , t.sk. paredzot: 1) pašvaldību publisko pakalpojumu novērtējuma veikšanu un nepieciešamo kapacitātes vajadzību apsekošanu; 2) metodisko atbalstu un apmācības pakalpojumu optimizācijai/plānošanai atbilstoši demogrāfijas tendencēm pakalpojumu pieejamības un sasniedzamības uzlabošanai, administratīvā sloga mazināšanai, kā arī darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai (pakalpojumu dizaina pielietošana u.tml.); 3) jaunu vai uzlaboto pašvaldību pakalpojumu plānošanas un sniegšanas veidu pilotēšanu. Programmas atbalsta reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju attīstībai ietvaros paredzēts uzlabot pašvaldību speciālistu zināšanas un prasmes darbam ar klimatneitralitātes jautājumiem. Demarkācija starp šīm investīcijām tiks nodrošināta projektu līmenī, koordinējot mācību tēmas, mērķteritoriju, mērķauditoriju, apmācību norises laika grafiku un rezultātus.
3.1.1.3.i.	Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos	Atbalsts funkcionējošu un darboties spējīgu vismaz četru nacionālas nozīmes industriālo parku izveidei Latvijas reģionos (izņemot Rīgas plānošanas reģionu), lai veicinātu ekonomisko aktivitāti reģionos un mazinātas reģionālās atšķirības. 3.1.1.3.investīcijas ietvaros plānots attīstīt iepriekš pamestas industriālās teritorijas un zonas, veidojot tās par industriālajiem parkiem, kas veicinātu vietējās ekonomikas attīstību. Investīciju rezultātā uzņēmējiem būs iespēja attīstīt inovatīvus, klimatneitrālus un "zaļus" produktus un pakalpojumus, kas savukārt veicinātu SEG emisiju samazinošu risinājumu ieviešanu citās nozarēs, tādējādi samazinot kopējās SEG emisijas.
3.1.1.6.i.	Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde	Atbalsts jaunu bezemisiju transportlīdzekļu (autobusu), kas darbojas ar elektrību, iegādei. Bezemisiju transportlīdzekļi tiks izmantoti pašvaldību funkciju un pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai, tai skaitā, nodrošinot izglītojamo nokļūšanu izglītības iestādē un atpakaļ dzīvesvietā. 3.1.1.6 investīcijas ietvaros tiks samazinātas SEG emisijas, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Atbalsts tiks sniegts visā Latvijas teritorijā, izņemot Rīgas valstspilsētas pašvaldību.

29. pielikums. Atbalsta saņemšanas nosacījumu piemēri TPM 2. un 3.pīlāra ietvaros

2.pīlārs (InvestEU)	3.pīlārs
Aizdevuma veids
Aizdevumi privātajam sektoram.	Aizdevumi ar granta elementu publiskajam sektoram.
Mērķis
Sniegt konsultatīvo atbalstu atbalsttiesīgu projektu identificēšanai, sagatavošanai, izstrādei, strukturēšanai, iepirkumam un īstenošanai, tostarp atbalstu projektu sagatavošanai pirms pieteikuma iesniegšanas.	- Risināt nopietnas sociālās, ekonomiskās un vides problēmas, ko izraisa pārkārtošanās virzībā uz klimatneitralitāti lai palīdzētu tām ES teritorijām, kas apzinātas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos (TPTP); - Palielināt publiskā sektora investīcijas, kas apmierina TPTP apzināto reģionu attīstības vajadzības, atvieglojot tādu projektu finansēšanu, kuri nerada pietiekamas ieņēmumu plūsmas, ar ko segt to investīciju izmaksas.
Atbalsta veids
Konsultatīvais atbalsts, atbalsts projektiem InvestEU jomās	- atbalsts ES sniegtu dotāciju veidā, tās apvienojot ar aizdevumiem; - dotācijas summa projektiem, kas atrodas mazāk attīstīto reģionu teritorijās, nepārsniedz 25% no aizdevuma summas, ko 3.pīlāra ietvaros sniedz finanšu partneris; - projekti, kas saņem atbalstu 3.pīlāra ietvaros, to sagatavošanai, izstrādei un īstenošanai var saņemt arī konsultatīvo un tehniskās palīdzības atbalstu no citām ES programmām, tādējādi atbalsts no 3.pīlāra ir kumulējams arī ar konsultatīvo atbalstu, kas sniedzams no 2.pīlāra. Finanšu partneris ir Eiropas Investīciju banka vai citas starptautiskas finanšu iestādes, valsts attīstību veicinošas bankas un finanšu iestādes, tostarp privātas finanšu iestādes, ar kurām EK paraksta administratīvu nolīgumu par sadarbību 3.pīlāra ietvaros.
Atbalsta saņēmēji
Privātais sektors	Tiesību subjekti, kas: - iedibināti kā publisko tiesību subjekti - vai - iedibināti kā privāttiesību struktūras, kurām uzticēts sabiedrisko pakalpojumu uzdevums.
Atbalstāmās jomas
InvestEU TPTP ietvaros var atbalstīt ieguldījumus plašāka spektra projektos, kas tiks īstenoti četrās politikas jomās: - ilgtspējīga infrastruktūra; - pētniecība, inovācija un digitalizācija; - MVU; - sociālie ieguldījumi un prasmes.	- atjaunojamo energoresursu enerģijā un zaļā un ilgtspējīgā mobilitātē, tostarp zaļā ūdeņraža veicināšanā; - efektīvos centralizētos siltumapgādes tīklos; - publiskajā pētniecībā; - digitalizācijā; - vides infrastruktūrā atkritumu un ūdens resursu viedai apsaimniekošanai; - ilgtspējīgas enerģijas, energoefektivitātes un integrācijas pasākumus, tostarp ēku atjaunošanu un pārbūvi; - pilsētvides atjaunošanu un reģenerāciju; - pāreju uz aprites ekonomiku; - zemes un ekosistēmu atjaunošanu un dekontamināciju, ņemot vērā principu "piesārņotājs maksā", bioloģisko daudzveidību; - prasmju pilnveidi, pārkvalifikāciju; - apmācību un sociālo infrastruktūru, tostarp aprūpes iestādes un sociālos mājokļus. * var tikt atbalstītas arī investīcijas citās jomās, ja tās atbilst apstiprinātajiem TPTP. ** nav atbalstāmas investīcijas, kuras ietver darbības, kas izslēgtas saskaņā ar TPF regulas 9.pantu (piemēram, investīcijas, kas saistītas ar fosilā kurināmā ražošanu, pārstrādi, transportēšanu, izplatīšanu, uzglabāšanu vai sadedzināšanu).
Atbalsta apmērs
Dalībvalstīm vai 2.pīlāram nav noteikts konkrēts finansējums, uz atbalstu var pretendēt konkursa kārtībā.	Latvijai piešķirts ES atbalsts indikatīvi 14,54 milj. euro apmērā (1% no Latvijas nacionālās daļas jeb kopējā pieejamā TPF finansējuma Latvijai).
Atbalsta saņemšanas termiņš
2027.gada 31.decembris	2025. gada 31. decembris

30. pielikums. Atbalstāmo jomu piemēri Latvijā ar TPM 2. un 3. pīlāru

Atbalsta tvērums	Sektori un jomas ar potenciālu atbalsta interesi Latvijā
2. pīlārs
Enerģijas un transporta infrastruktūra (ieskaitot gāzes infrastruktūru un centralizēto siltumapgādi)	- Pašvaldības un uzņēmumi dažādās nozarēs: pāreja uz ilgtspējīgākiem pārvadājumiem, iegādājoties klimatam draudzīgākus transportlīdzekļus; - Pašvaldības un uzņēmumi dažādās nozarēs: transporta infrastruktūras turpmāka attīstība, izveidojot ūdeņraža uzpildes stacijas un palielinot kopējo elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu skaitu, t.sk. nodrošinot atbilstošu energoinfrastruktūru; - Pašvaldības un enerģētikas nozares uzņēmumi: tālāka centralizētās siltumapgādes attīstība, tās energoefektivitātes uzlabošana Uzņēmumi dažādās nozarēs, kurās ir daudz oglekļa: uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšana, ieskaitot nepieciešamo aprīkojumu.
Dekarbonizācijas projekti	Nav noteiktas konkrētas nozares un jomas.
Reģionu ekonomiskā diversifikācija	- Uzņēmumi dažādās nozarēs, kas prasa daudz oglekļa: produktivitātes palielināšana (ražošanas procesu uzlabošana, digitālu un automatizētu risinājumu ieviešana, darbinieku prasmju uzlabošana utt.); - Uzņēmumi dažādās nozarēs, kas patērē daudz oglekļa: decentralizētas ražošanas stimulēšana (3D druka, frēzēšana un tamlīdzīgas tehniskas iespējas), prototipu veidošanas laboratorijas sadarbībā ar izglītības iestādēm; - Pašvaldības: turpmāka valsts infrastruktūras attīstība, lai atbalstītu uzņēmumus.
Sociālā infrastruktūra	Pašvaldības: sociālās infrastruktūras atjaunošana, kas pieder pašvaldībām; Valsts pārvaldes iestādes: sociālās infrastruktūras atjaunošana,.
Prasmes	Pašvaldības un uzņēmumi dažādās nozarēs: prasmju attīstīšana, profesionālo prasmju apgūšana īstenojot mācības darba vidē balstītu mācību formā, mūžizglītība prasmju uzlabošana un spēju veidošana, tādējādi veicinot vienmērīgāku pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku.
3. pīlārs
Enerģijas un transporta infrastruktūra	- Pašvaldības un to uzņēmumi: pāreja uz ilgtspējīgākiem pašvaldību pārvadājumiem, iegādājoties klimatam draudzīgākus transportlīdzekļus; - Pašvaldības: transporta infrastruktūras turpmāka attīstība, izveidojot ūdeņraža uzpildes stacijas un palielinot kopējo elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu skaitu, t.sk. nodrošinot atbilstošu energoinfrastruktūru; - Atbalsts var tiks paredzēts enerģētikas infrastruktūrai, energoefektivitātes pasākumiem, u.c.: o Energoefektivitātes uzlabošana vai atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšana, veicot kompleksus pasākumus enerģijas ražošanas, t.sk. esošās atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudas ilgtspējas nodrošināšanas, un transportēšanas procesos; o Elektroenerģijas infrastruktūras modernizēšana, t.sk. viedo tehnoloģiju un digitālo risinājumu ieviešana, zudumu samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana, kā arī pielāgošana elektromobilitātes vai mikroģenerācijas vajadzībām.
Centralizētās siltumapgādes tīkli	Pašvaldību uzņēmumi: centralizēto siltumtīklu turpmāka attīstība, uzlabojot to energoefektivitāti.
Energoefektivitātes pasākumi (ieskaitot ēku renovāciju, kā arī sociālo infrastruktūru)	- Pašvaldības: sociālās infrastruktūras atjaunošana / siltināšana; - Valsts pārvaldes iestāde: sociālās infrastruktūras atjaunošana; - Pašvaldības un pašvaldības uzņēmumi: centralizētās siltumapgādes tīklu un ēku renovācija / siltināšana.

31. pielikums. Ieinteresēto personu/grupu atspoguļojums TPTP izstrādē

32. pielikums. Pārvaldības mehānisms TPTP īstenošanas uzraudzības laikā

33. pielikums. TPTP īstenošanas pārvaldīšanas laikā paredzētās aktivitātes

Atbildīgais	Aktivitāte	Iesaistītie partneri	Laika josla
			Ieviešanas sākums	Īstenošana	Ieviešanas beigas
			2021. gada 4. ceturksnis / 2022. gada 4. ceturksnis	2022. -2028. gads	2029
Darbības, kuru pamatā ir pārvaldības mehānisms
FM	ES fondu UK sēdes	ES fondu UK (apakškomitejas) locekļi	X	X	X
Darbības ieteicams īstenot proaktīvi
VARAM	Nacionālās darba grupas un apakšgrupu komitejas sēdes	Nacionālās darba grupas locekļi	X	X	X
VARAM, CFLA	Paziņojums presei par oficiālu projektu iesniegumu iesniegšanas uzsākšanu, to vērtēšanas kritērijiem	Plašsaziņas līdzekļi, plaša sabiedrība	X
	Aktuālā informācija tīmekļa vietnē par projektu priekšlikumu iesniegšanas kārtību	Visas ieinteresēto personu grupas, kas darbojas valsts un reģionālā līmenī	X
	Informatīvā materiāla izstrāde un izplatīšana par projektu priekšlikumu izstrādi un iesniegšanu, to vērtēšanas kritērijiem	Visas ieinteresēto personu grupas, kas darbojas valsts un reģionālā līmenī	X
	Prezentācijas pašvaldībās par projektu priekšlikumu izstrādi un iesniegšanu	Reģionālā līmeņa ieinteresētās personas, īpaši pašvaldības privātā un akadēmiskā sektora organizācijas	X	X
	Prezentācijas dažādos formātos par projektu priekšlikumu izstrādi un iesniegšanu	Visas ieinteresēto personu grupas, kas darbojas valsts un reģionālā līmenī	X	X
	Reģionālie paraugprakses apmaiņas semināri par sasniegumiem TPTP ieviešanā	Reģionālā līmeņa ieinteresētās personas			X
	Noslēguma konference par TPTP ieviešanas rezultātiem un gūtajām mācībām	Visas ieinteresētās personu grupas			X

34. pielikums. TPTP ieviešanas uzraudzības posmi, galvenie uzdevumi un atbildīgās iestādes

35. pielikums. Pārvaldības mehānisms TPTP izstrādes laikā

¹ Pieejams: https://ieej.lv/s4kvp

² Pieejamas: https://ieej.lv/BEep8

³ Pieejamas: https://ieej.lv/i5jeg

⁴ Pieejamas: https://ieej.lv/t0SEu

⁵ Pieejama: https://ieej.lv/EqfKE

⁶ Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam. Pieejams: https://ieej.lv/0tg6Q

⁷ 2020.gadā iesniegtās SEG inventarizācijas kopsavilkums (https://ieej.lv/INBdh)

⁸ EK 2020.gada ziņojums par Latviju, 26.2.2020. SWD(2020) 513 (https://ieej.lv/gtgRR)

⁹ PwC 4.ziņojums, 15.lpp

¹⁰ LVĢMC, Valsts Kūdras fonda materiāli

¹¹ VARAM aprēķini sadarbībā ar LVMI Silava un LVĢMC

¹² MK 14.09.2021. sēdes Nr.61 (46.§) prot. 4.punkts

¹³ LVĢMC dati

¹⁴ EM, Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm (2018)

¹⁵ PwC 4.ziņojums,67.lpp

¹⁶ PwC 4.ziņojums,67.lpp

¹⁷ CSP. Iedzīvotāju skaits gada sākumā, izmaiņas

¹⁸ PwC 4.nodevums, 131.lpp

¹⁹ KŪDRA2030, PwC aprēķini

²⁰ KŪDRA2030

²¹ Preiļu nov. (Riebiņu pag. ciematos: Sīļukalns, Riebiņi, Galēni, Stabulnieki, Silajāņi, Kastīre, Aglonas stacija), Līvānu nov.

²² LIFE REstore Degradēto kūdrāju ilgtspējīgas apsaimniekošanas optimizācijas modelis

²³ EM, 2020, NEKP, 105-106.lpp

²⁴ CSP. Nodarbināto iedzīvotāju svārstmigrācija, darbvietu skaits, radītā pievienotā un produkcijas vērtība pēc NACE reģionos - Darbības veids (NACE 2.red.), Kūdras ieguve (https://ieej.lv/GqsBu)

²⁵ Reporting on Policies and Measures under Article 13 and on Projections under Article 14 of Regulation (EU) No. 525/2013 of the European Parliament and of the Council, Latvia, 2020.

²⁶ PwC dati.

²⁷ VARAM aprēķini sadarbībā ar LVMI Silava un LVĢMC un saskaņā ar Kūdra2030 norādītajām platībām

²⁸ Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030.gadam (https://ieej.lv/sy5Aq)

²⁹ NAP2027 (https://pkc.gov.lv/lv/nap2027)

³⁰ https://ieej.lv/sy5Aq

³¹ https://ieej.lv/IfHb2

³² https://ieej.lv/ruAJo

³³ Bez tehniskās palīdzības, piemērojot Regulas Nr. 2021/1060 36.p. 5.daļu

³⁴Atbilstoši vairākiem pētījumiem Baltijā (https://ieej.lv/WPKBO un https://ieej.lv/I4TuE) SEG emisijas no mežiem ar nenosusinātām augsnēm, kas ir dabiska ekosistēma daļai kūdrāju, ir tikpat augstas vai augstākas nekā no nosusinātām augsnēm. apmežošanai palikušā kūdras slāņa biezumam jābūt >30cm, augšējā izmantojamā kūdras slāņa pH>4, bet vidējam gruntsūdens līmenim <35cm zem kūdras virsmas. Lielogu dzērveņu un krūmmelleņu audzēšanai palikušā kūdras slāņa biezums nav ierobežojošs faktors (var audzēt arī minerālaugsnē) vai jābūt >50cm, pH 3,5-4,5 vai 4,5-5,0, bet gruntsūdens līmenis ir vidēji 50cm vai 35-50cm dziļumā zem kūdras virsmas, pie tam teritorija nedrīkst applūst (LIFE REstore rokasgrāmata "Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana")

³⁵ https://ieej.lv/CUeCh

³⁶https://ieej.lv/RnbqB

³⁷ Regula Nr.2021/1229

³⁸ TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"

³⁹ TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā"

⁴⁰ TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā"

⁴¹ TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"

⁴² Mācību programma ietvers atbalstāmā reģiona specifikai un vajadzībām atbilstošus seminārus, darba grupas, konferences, un citus pasākumus pašvaldību un reģionu speciālistu prasmju un zināšanu paaugstināšanai un/vai pār-kvalifikācijai darbam ar klimatneitrālas ekonomikas jautājumiem, veicinot sociālekonomisko seku, kas saistīti ar pāreju uz klimatneitralitāti, mazināšanu.

⁴³ Pa vienai mācību programmai katrā no atbalstāmajiem reģioniem

⁴⁴ TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"

⁴⁵ Par visiem iznākuma un rezultātu rādītājiem, kuri attiecas uz dalībniekiem, ir jāziņo.

⁴⁶ Visi personas dati ir jāsadala pa dzimumiem (sievietes, vīrieši, nebināras personas, saskaņā ar valsts tiesībām). Ja kādus rezultātus iegūt nav iespējams, tad dati, kas attiecas uz minētajiem rezultātiem, nav ne jāvāc, ne jāziņo. Attiecīgā gadījumā kopējos iznākuma rādītājus var ziņot, balstoties uz darbības mērķgrupu. Ja datus ievāc no reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem, dalībvalstis var izmantot valsts definīcijas.

⁴⁷ TPTP 3. darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darba spēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu"

⁴⁸ TPTP 3. darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darba spēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu"

⁴⁴ Vērtības norādītas indikatīvi, tās tiks precizētas pēc lēmuma par finansējuma sadalījumu pieņemšanas

⁵⁰ Sākotnējā rādītāja vērtība norādīta saskaņā ar KŪDRA2030 un LKA datiem par vēsturisko kūdras ieguves vietu platībām Latvijas reģionos un aprēķinot TPF ietvaros plānoto rekultivēto platību radītās SEG emisijas pirms rekultivācijas pasākumu veikšanas. Mērķa vērtība 2029. gadam parāda rekultivēto platību CO₂ piesaisti pēc pasākumu veikšanas.

⁵¹ Rādītājs parāda CO₂ ietaupījumu

⁵² Rādītājs parāda CO₂ ietaupījumu

⁵³ Pārvadāto pasažieru skaits ar modernizēto bezemisiju pašvaldības transportu pasažieru pārvadājumiem

⁵⁴ Mērķa vērtība (2029) veidojas, sākuma vai atskaites vērtībai, kas izriet no 2014-2020. gada ES fondu plānošanas perioda investīcijām projektos pēc veiktajām ES nozīmes dzīvotņu atjaunošanas darbībām faktiskajās platībās (2021. gadā ziņotie dati un kopumā īstenošanā esošajos projektos līdz 2023. gadam), pieskaitot 1. darbības "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" ietvaros plānoto sasniedzamo vērtību 1500 ha.

⁵⁵ Mācību dalībnieku skaits. Pieņemts, ka 10% no visiem iesaistītajiem jauniešiem dažādu iemeslu dēļ mācības nepabeigs un neiegūs kvalifikāciju. 80% no kvalifikāciju ieguvušajiem audzēkņiem sešu mēnešu laikā pēc dalības pārtraukšanas būs nodarbināti, tai skaitā pašnodarbināti.

⁵⁶ Rezultātus skatīt kumulatīvi. Ir pieļaujams, ka viens speciālists piedalās vairākās aktivitātēs, lai nodrošinātu regulāru zināšanu un prasmju pilnveidošanu, līdz ar to netiek uzskaitīti unikālie dalībnieki. Speciālists var apmeklēt vairākus apmācību pasākumus un katru reizi tiek ieskaitīts kā jauna vērtība (jauns apmeklētājs).

⁵⁷ Par visiem iznākuma un rezultātu rādītājiem, kuri attiecas uz dalībniekiem, ir jāziņo.

⁵⁸ Visi personas dati ir jāsadala pa dzimumiem (sievietes, vīrieši, nebināras personas, saskaņā ar valsts tiesībām). Ja kādus rezultātus iegūt nav iespējams, tad dati, kas attiecas uz minētajiem rezultātiem, nav ne jāvāc, ne jāziņo. Attiecīgā gadījumā kopējos iznākuma rādītājus var ziņot, balstoties uz darbības mērķgrupu. Ja datus ievāc no reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem, dalībvalstis var izmantot valsts definīcijas.

⁵⁹ Dati, kas paziņoti saistībā ar rādītājiem, ir personas dati saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.) 4. panta 1. punktu.

⁶⁰ Mācību dalībnieku skaits. Paredzēts, ka dažādu iemeslu dēļ dalību izglītības programmās uzsāk un nepabeidz 10% izglītojamo. No nodarbinātiem, kas ir ieguvuši jaunu kvalifikāciju 40% strādās uzlabotos darba apstākļos.

⁶¹ Pieejams: https://ieej.lv/EqfKE

⁶² Atbilstoši 2019. gadā UNFCCC iesniegtajai SEG inventarizācijai.

⁶³ Indikatīvas aplēses par virzību uz mērķu sasniegšanu atbilstoši 2019. gadā pieejamajiem datiem.

⁶⁴ 2020. gadā iesniegtās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas kopsavilkums. Pieejams: https://ieej.lv/INBdh

⁶⁵ Mērķis sasniedzams, nosakot pienākumu degvielas piegādātājiem, kura ietvaros drīkst tikt izmantota modernā biodegviela un/vai biogāze, kas ražota no Direktīvas 2018/2001 IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, no AER iegūta elektroenerģija, no AER iegūts ūdeņradis, pārstrādāta oglekļa degvielas, kā arī citas biodegvielas vai biomasas degvielas, kas nav ražotas no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem

⁶⁶ Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana

⁶⁷ Kūdra2030 rezultatīvais rādītājs. Indikatīvā vērtība pēc 2019. gada inventarizācijas datiem. Gala vērtība nosakāma perioda beigās pēc jaunākās pieejamās SEG inventarizācija datiem. Saskaņā ar ZIZIMM regulas nosacījumiem atskaitīšanās notiek perioda beigās (+2 gadi statistikas datu pieejamības dēļ, tas ir 2032. gadā), kad novērtē, perioda (2026.-2030. g.) SEG emisiju summu pret 2005.-2009. gada vidējo SEG emisiju līmeni.

⁶⁸ Homo Ecos projekts "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā", 2015. gads

⁶⁹ LVĢMC; CSP; PwC aprēķini par 2018. gadu

⁷⁰ Platība noteikta ņemot vērā biedrības "Homo Ecos" projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultātus

⁷¹ LKA dati 2021. gads

⁷² KŪDRA2030 dati par 2019. gadu (daži uzņēmumi darbojas vairākos reģionos. Kopskaitā 64 uzņēmumi), kopā kūdras ieguvē, t.sk. enerģētiskās

⁷³ CSP. Nodarbināto iedzīvotāju svārstmigrācija, darbvietu skaits, radītā pievienotā un produkcijas vērtība pēc NACE reģionos - Darbības veids (NACE 2.red.), Kūdras ieguve, t.sk. enerģētiskās kūdras. Pieejams: https://ieej.lv/GqsBu

⁷⁴ CSP. NBA030. Ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un bezdarba līmenis reģionos (procentos) - Vecuma grupa, Teritoriālā vienība, Rādītāji un Laika periods. Pieejams: https://ieej.lv/GgzuJ

⁷⁵ CSP. DSV040. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa reģionos (eiro) - Bruto/ Neto, Sektors, Teritoriālā vienība un Laika periods. Pieejams: https://ieej.lv/Y2O4J

⁷⁶ CSP, IKP statistiskajos reģionos un republikas pilsētās (faktiskajās cenās) [Skatīts 2020. gada novembrī]

⁷⁷ ALTUM piešķirtie aizdevumi sadalījumā pa plānošanas reģioniem (EUR); 06.2018.-05.2020.

⁷⁸ CSP, Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos [Skatīts 2022. gada februārī]

⁷⁶ PwC sniegtā tehniskā atbalsta (2021) 3. ziņojums "Latvijas pārejas process uz klimatneitralitāti" projekta "Support to the preparation of Territorial Just Transition Plan in the Republic of Latvia" ietvaros, kas īstenots sadarbībā ar EK

⁸⁰ Katra reģiona sniegums izteikts skalā no 0 līdz 1, kur 1 ir tā reģiona sniegums, kura snieguma rādītāji ir visnelabvēlīgākie, un pārējo reģionu sniegums ir izteikts proporcionāli šim rezultātam. PwC 3. ziņojums.

⁸¹ Pētījumi, t.sk. Latvijā, norāda, ka nabadzīgās augsnēs pēc nosusināšanas SEG emisijas no augsnes samazinās.

⁸² Valsts ieņēmumu dienests, nozaru vizualizācija [Skatīts 2021. gada martā]

⁸³ Latvijas Centrālā statistikas birojs, Uzņēmējdarbības rādītāji uzņēmumiem 2005 - 2019 [Skatīts 2021. gada aprīlī]

⁸⁴ LKA dati

⁸⁵ Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana

⁸⁶ Neiekļauj datus par kodiem 06 un 07, ievērojot datu nepietiekamību

⁸⁷ PwC 3. nodevuma aprēķini 131.-133.lpp.

⁸⁸ Dati par 2018. gadu, saskaņā ar PwC 4.nodevuma aprēķiniem, 58.lpp.

⁸⁹ Pēc EK aplēsēm, uz katru Latvijā vienu kūdrā tieši nodarbināto ir 1,25 netieši nodarbinātas personas citās nozarēs, kas pēc aprēķina veido netieši ietekmētas 41,25 citas darbavietas. Šis rādītājs ir augstāks nekā citās valstīs, iespējams, lielā eksportētās kūdras īpatsvara dēļ, tādējādi radot lielu transporta risinājumu izmantošanu.

⁹⁰ LKA dati http://www.latvijaskudra.lv/lv/kudra/ieguves_vietas/, VARAM aprēķini balstoties uz CSP datiem par kopējām kūdras nozares darbavietām https://ieej.lv/GqsBu 1934*0,28=541,5

⁹¹ Lauksaimniecības (augļkopības) un mežsaimniecības sektoros nodarbinātie uz 1 ha. VARAM aprēķini ņemot vērā 4. sadaļas 1.tabulas rādītāju "Atbalstītā sanētās zemes platība".

⁹² Aprēķini veikti ņemot vērā 2.tabulas rādītāju r.6.1.1.c "Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc aiziešanas atrodas labākā darba tirgus situācijā" (indikatīvi 287) un r.6.1.1.i "Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie" (indikatīvi 1 170)vērtību summu

⁹³ Skat. 2.tabulas "Rezultātu rādītāji" r.6.1.1.h "Uzņēmumu, kuri guvuši labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras, izveidotās darba vietas" rādītāja vērtību

⁹⁴ VARAM aprēķini sadarbībā ar LVMI Silava un LVĢMC un saskaņā ar Kūdra2030 norādītajām platībām

⁹⁵ Saskaņā ar ZIZIMM regulā iekļautajiem uzskaites nosacījumiem mitrāju kategorijai (7.3.pants: 2026.-2030. gada periodā visas dalībvalstis uzskaita apsaimniekotos mitrājos radušās emisijas un piesaisti, ko aprēķina, no emisijām un piesaistes, kuras radušās attiecīgajos periodos, atņemot vērtību, kas iegūta, ar pieci reizinot dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaisti, kuras apsaimniekotos mitrājos radušās 2005.-2009. gada bāzes periodā).

⁹⁶ 2017. gada dati (2019. gada SEG inventarizācija).

⁹⁷ Pēc ZIZIMM regulas nosacījumiem mitrāju emisijas iekļautas uzskaitē no 2026.gada.

⁹⁸ Indikatīvā vērtība pēc 2019. gada inventarizācijas datiem. Gala vērtība nosakāma perioda beigās pēc jaunākās pieejamās SEG inventarizācija datiem. Saskaņā ar ZIZIMM regulas nosacījumiem atskaitīšanās notiek perioda beigās (+2 gadi statistikas datu pieejamības dēļ, t.i. 2032. gadā), kad novērtē perioda (2026.-2030. g.) SEG emisiju summu pret 2005.-2009. gada vidējo SEG emisiju līmeni.

9. pielikums

Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna darbībām pieejamā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma, sasniedzamo rādītāju un atbildības sadalījums

Nr. p. k.	TPTP plānotais virziens, darbības un pasākumi	Par pasākuma īstenošanu atbildīgā nozares ministrija	Kopējais TPF finansējums bez TP¹, piemērojot KNR² 36. panta 5. punktu	NextGen finansējums, EUR (līdz 2026. gadam)	DFS finansējums, EUR (līdz 2029. gadam)	Plānotais iznākuma rādītājs³	Plānotais rezultāta rādītājs⁴	Plānotais atlases uzsākšanas laiks (gads un ceturksnis)⁵
Kopējais Latvijas piešķīrums, EUR			184 237 327	103 564 650	80 672 677
Izteikts procentos			100 %	56,21 %	43,79 %
Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas dažādošanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku
1.	Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā:		60 000 000	33 727 579	26 272 421
1.1.	Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā	VARAM⁶	48 916 063	27 497 006	21 419 057	12 100 ha⁷ (RKI⁸ 38)	- 42 398 CO₂ emisijas ekvivalenta tonnas gadā (r.6.1.1.a )	2024. gada 1. ceturksnis
1.2.	pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā	IZM⁹	5 083 937	2 857 815	2 226 122	5 uzņēmumi (RKI 10)	50 zinātniskie raksti (r.6.1.1.e); 3 pētniecības pieteikumi (r.6.1.1.f)	2023. gada 4. ceturksnis
1.3.	Eiropas Savienības nozīmes biotopu vai purvu ekosistēmu atjaunošana	VARAM	6 000 000	3 372 758	2 627 242	1 500 ha (RKI 38)	4 046 ha (r.6.1.1.d)	2023. gada 4. ceturksnis
2.	Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku:		107 290 860	60 311 016	46 979 844
2.1.	Uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstība un prasmju paaugstināšana pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku:	VARAM	50 812 699	28 563 155	22 249 544	25 uzņēmumi (i.6.1.1.a) 4 īstenotas reģionāla mēroga mācību programmas¹⁰ (i.6.1.1.b)	422 darbavietas (r.6.1.1.h); 32 853 186 euro piesaistītās privātās investīcijas (r.6.1.1.g); 190¹¹ personas ar pilnveidotām zināšanām un prasmēm (r.6.1.1.j)	2023. gada 2. ceturksnis
2.2.	Uzņēmējdarbības "zaļināšanas" un produktu attīstības pasākumi, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos	EM¹²	35 298 850	19 842 412	15 456 438	102 uzņēmumi (RKI 03)	7 047 mWh/gadā (RKR 31); 41 726 032 euro piesaistītās privātās investīcijas (RKR 02) 3 480 CO₂ ekv. t/gadā (r.6.1.1.b)	2023. gada 1. ceturksnis
2.3.	Bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās	VARAM	21 179 311	11 905 448	9 273 863	38 bezemisiju transportlīdzekļi (i.6.1.1.c)	323 000 lietotāji/gadā (RKR 62)	2023. gada 2. ceturksnis
3.	Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu	IZM	16 946 467	9 526 055	7 420 412	3 950 personas (KTIR 05); 1 609 personas (i.6.1.1.d)	40 procenti (r.6.1.1.c); 80 procenti (r.6.1.1.i)	2023. gada 4. ceturksnis

¹ Tehniskā palīdzība.

² Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.

³ Iznākuma rādītāju vērtības norādītas indikatīvi, rādītāju gala redakcija tiks iekļauta apstiprinātajā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā.

⁴ Rezultāta rādītāju vērtības norādītas indikatīvi, rādītāju gala redakcija tiks iekļauta apstiprinātajā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā.

⁵ Norādīts indikatīvais atlases laiks, ievērojot kopējo Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam un Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna saskaņošanas un apstiprināšanas procesu. Vienlaikus plānotais atlases uzsākšanas laiks atkarīgs no Ministru kabineta noteikumu par TPTP pasākumu īstenošanu saskaņošanas procesa ar iesaistītajām institūcijām un to apstiprināšanas Ministru kabinetā.

⁶ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

⁷ Hektārs.

⁸ Reģionālās politikas kopējais iznākuma rādītājs.

⁹ Izglītības un zinātnes ministrija.

¹⁰ Pa vienai mācību programmai katrā no atbalstāmajiem reģioniem.

¹¹ Rezultātus skatīt kumulatīvi. Ir pieļaujams, ka viens speciālists piedalās vairākās aktivitātēs, lai nodrošinātu regulāru zināšanu un prasmju pilnveidošanu, līdz ar to netiek uzskaitīti unikālie dalībnieki. Speciālists var apmeklēt vairākus apmācību pasākumus un katru reizi tiek ieskaitīts kā jauna vērtība (jauns apmeklētājs).

¹² Ekonomikas ministrija.

10. pielikums

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 2. papildinājums

Kapacitātes stiprināšanas pasākumi - Administratīvās kapacitātes ceļakarte

Savienības ieguldījums, pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām (95.pants)

Priekšlikuma iesniegšanas datums

A. Galveno elementu kopsavilkums

Prioritāte	Fonds	Konkrētais mērķis	Reģiona kategorija	Summa, kuru sedz no finansējuma, kas nav saistīts ar izmaksām	Segtās darbības veids(-i)		Izpildāmie nosacījumi / sasniedzamie rezultāti, pēc kuru sasniegšanas Komisija veic atlīdzināšanu	Rādītājs		Izpildāmo nosacījumu / sasniedzamo rezultātu, pēc kuru sasniegšanas Komisija veic atlīdzināšanu, mērvienība	Paredzētās izdevumu atlīdzināšanas metodes veids, lai atlīdzinātu izdevumus saņēmējam vai saņēmējiem
					Kods	Apraksts		Kods	Apraksts
Kapacitātes stiprināšanas pasākumi	ESF+	N/A	Mazāk attīstīts reģions	1 643 848 EUR	182	Dalībvalstu iestāžu, saņēmēju un attiecīgo partneru spēju stiprināšana	Administratīvās kapacitātes ceļa kartes ietvaros tiks īstenoti 22 pasākumi ES fondu īstenošanā un vadībā iesaistīto iestāžu un struktūru spēju uzlabošanai. Īstenoti pasākumi un sasniegti rezultāti saskaņā ar B.7. sadaļā un B.10. sadaļā norādīto informāciju. Detalizētu informāciju skatīt arī 1.pielikumā.	i.T.P. a	Divu gadu pasākumu kopumi, kas īstenoti saskaņā ar B.7. un B.10. sadaļā norādīto informāciju.	Pasākumu skaits, kas īstenoti saskaņā ar B.7. un B10. sadaļā norādīto informāciju.	Pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām

B. Sīkāka informācija pa darbības veidiem (aizpilda par katru darbības veidu)

1. Darbības veida apraksts	Administratīvās kapacitātes ceļa kartes ietvaros tiks īstenoti 22 pasākumi ES fondu īstenošanā, vadībā un kontrolē iesaistīto iestāžu un struktūru spēju uzlabošanai: I prioritātes "Iestāžu veiktspējas stiprināšana" ietvaros tiks veicināta institūciju darbības kapacitāte, uzlabojot valsts pārvaldes institūciju spēju nodrošināt caurskatāmu, efektīvu un uzticamu kohēzijas politikas īstenošanu; nodrošinot labākas un efektīvākas politikas plānošanas, koordinācijas, procesu un pakalpojumu attīstību; veicinot plānošanas reģionu un pašvaldību resursu stiprināšanu veikt transformējošas pārmaiņas administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas kontekstā; stiprinot nevalstisko organizāciju (turpmāk - NVO) spēju un sniedzot atbalstu pārmaiņu vadības komandām un finanšu saņēmējiem: 1) 1.3. Sabiedrības līdzdalība caurspīdīgā un tiesiskā ES fondu projektu ieviešanas uzraudzībā (domnīcu organizēšana diskusijām par Integritātes paktu ieviešanu Latvijā; starptautiskās pieredzes izpēte un pārņemšana integritātes paktu ieviešanā; informatīvās kampaņas īstenošana; integritātes paktu standarta izstrāde valsts pārvaldei); 2) 1.4. Stiprināta un attīstīta snieguma vadības prakse, lai atbalstītu datos balstītu rezultātu un ietekmes novērtēšanu (apmācību rezultātā stiprināta izvērtējumu veikšanas kapacitāte valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem); 3) 3.3. Labās prakses cilvēkresursu vadībā attīstīšana pašvaldībās (vadlīniju izstrāde un mācības pašvaldību darbiniekiem par personāla politiku izveidi un praktisku cilvēkresursu vadības rīku izstrādi, tādējādi atbalstot pašvaldības cilvēkresursu pārvaldības jautājumos); 4) 4.4. Uzraudzības komitejas un tās locekļu sadarbība un iesaiste (apmācību ietvaros veikta Uzraudzības komitejā pārstāvēto NVO kapacitātes stiprināšana, partnerības principa attīstīšana un sabiedrības līdzdalības nodrošināšana Kohēzijas politikas fondu vadības un uzraudzības procesos); 5) 4.5. Ar jaunu sadarbības platformu un līdzdalības mehānismu iedzīvināšanu veicināta kvalitatīva nevalstisko organizāciju līdzdalība (jaunu iesaistes metožu izmantošana (hakatoni, domnīcas) pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem (NVO, sociālajiem partneriem) Kohēzijas politikas efektīvākai īstenošanai); 6) 5.2. Finansējuma saņēmēju spēju stiprināšana (semināri finansējuma saņēmēju kapacitātes paaugstināšanai un aptaujas ES fondu projektu iesniedzēju un finansējuma saņēmēju apmierinātības noteikšanai par informācijas pieejamību un īstenotajiem atbalsta procesiem). II prioritātes "Cilvēkresursu attīstība un profesionalizācija" ietvaros tiks veicināta Kohēzijas politikas ieviešanas aktivitātēs tieši un netieši iesaistīto cilvēkresursu prasmju attīstība un profesionalizācija, izstrādājot profesionālo kompetenču standartus, uzlabojot publisko iepirkumu normatīvā regulējuma ievērošanu Kohēzijas politikas īstenošanā un pārņemot labo praksi Kohēzijas politikas fondu īstenošanā atbilstoši uzraudzības prasībām: 7) 6.2. Projektu vadībā iesaistīto darbinieku profesionalizācija (projekta vadības prasmju standarta izstrāde); 8) 6.3. Projektu vadībā iesaistīto darbinieku profesionalizācija (projektu vadītāju apmācība); 9) 6.6. Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas Datu analīzes rīka lietotāju apmācība (apmācības); 10) 6.7. Iekšējā auditā iesaistīto darbinieku profesionalizācija, lai uzlabotu Kohēzijas politikas pārvaldību un veicinātu projektu efektīvu un lietderīgu ieviešanu (iekšējo auditoru apmācības); 11) 7.1. Veicināta publiskā iepirkuma normatīvā regulējuma ievērošana Kohēzijas politikas īstenošanā (vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvju un valsts pārvaldes darbinieku, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, apmācības); 12) 7.2. Veicināta publiskā iepirkuma normatīvā regulējuma ievērošana Kohēzijas politikas īstenošanām (e-kursa izstrāde; finansējuma saņēmēju apmācības); 13) 7.3.a Veicināta valsts atbalsta noteikumu ievērošana Kohēzijas politikas īstenošanā (e-kursa izstrāde); 14) 7.3.b Veicināta valsts atbalsta noteikumu ievērošana Kohēzijas politikas īstenošanā (vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvju un valsts pārvaldes darbinieku, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, apmācības); 15) 7.4. Veicināta valsts atbalsta noteikumu ievērošana Kohēzijas politikas īstenošanā (finansējuma saņēmēju apmācības); 16) 7.5.a Efektīvi pasākumi interešu konfliktu, krāpšanas un korupcijas novēršanai Kohēzijas politikas īstenošanā (e-kursa izstrāde); 17) 7.5.b Efektīvi pasākumi interešu konfliktu, krāpšanas un korupcijas novēršanai Kohēzijas politikas īstenošanā (finansējuma saņēmēju apmācības); 18) 7.6. Efektīvi pasākumi interešu konfliktu, krāpšanas un korupcijas novēršanai Kohēzijas politikas īstenošanā (vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvju un valsts pārvaldes darbinieku, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, apmācības); 19) 8.1. Labā prakse Kohēzijas politikas fondu plānošanā, vadībā, ex-ante un ex-post novērtējumā, rezultātu sasniegšanā un to publicitātē sabiedrībai (apmācības). III prioritātes "Digitalizācija, dati un informācijas sistēmas" ietvaros tiks radītas informāciju tehnoloģiju sistēmas, rīki un metodes Kohēzijas politikas ieviešanas atbalstam un labākai pārvaldībai, nodrošinot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas attīstību; projektu īstenotāju, saņēmēju un iedzīvotāju informētību; pakalpojumu uzlabošanu un datos balstītu lēmumu pieņemšanu: 20) 10.5. Veicināta publisko iepirkumu noteikumu ievērošana Kohēzijas politikas īstenošanā (informācijas un labās prakses strukturēšana un atjaunošana Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē); 21) 11.1.a Datu analīzes un risku pārvaldības spēju stiprināšana (e-kursa izstrāde); 22) 11.1.b Datu analīzes un risku pārvaldības spēju stiprināšana (vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvju un valsts pārvaldes darbinieku, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, apmācības).
2. Konkrētais (-ie) mērķis (-i)	Radīt nepieciešamos priekšnosacījumus cilvēkresursu, finansējuma, zināšanu pārneses, rīku un tehnoloģiju ieguldījumu pietiekamībai Kohēzijas politikas fondu programmu un projektu rezultātu efektīvai un savlaicīgai sasniegšanai.
3. Izpildāmie nosacījumi vai sasniedzamie rezultāti	Administratīvās kapacitātes ceļa kartes ietvaros tiks īstenoti 22 pasākumi un sasniegti šādi rezultāti: 1) 1.3. noorganizētas 4 domnīcas par Integritātes paktu ieviešanu Latvijā (domnīcās tiks pārstāvētas visas ieinteresētās puses - valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, uzņēmēju un to organizāciju pārstāvji); veikts 1 pētījums par starptautisko pieredzi un NVO iesaistes mehānismiem; īstenota 1 informatīvā kampaņa par Integritātes paktu ieviešanas nozīmīgumu; izstrādāts 1 Integritātes paktu ieviešanas standarts; 2) 1.4. apmācību ietvaros stiprināta izvērtējumu veikšanas kapacitāte 125 valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem; 3) 3.3. izstrādātas 1 vadlīnijas cilvēkresursu pārvaldības jautājumos; apmācīti 120 pašvaldību darbinieki par personāla politiku izveidi un praktisku cilvēkresursu vadības rīku izstrādi; 4) 4.4. apmācīti 145 Eiropas Savienības fondu Uzraudzības komitejā pārstāvēto NVO dalībnieki partnerības principa attīstīšanai un sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai Kohēzijas politikas fondu vadības un uzraudzības procesos; 5) 4.5. noorganizēti 7 pasākumi (hakatoni, domnīcas, ikgadējās tikšanās ar nozaru ministrijām) pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem Kohēzijas politikas efektīvākai īstenošanai; 6) 5.2. noorganizēti 15 semināri finansējuma saņēmēju kapacitātes paaugstināšanai; veiktas 6 aptaujas ES fondu projektu iesniedzēju un finansējuma saņēmēju apmierinātības noteikšanai par informācijas pieejamību un īstenotajiem atbalsta procesiem; 7) 6.2. izstrādāts 1 kompetenču ietvars/projektu vadības prasmju standarts; 8) 6.3. apmācīti 650 projektu vadītāji; 9) 6.6. apmācīti 300 Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma Datu analīzes rīka lietotāji; 10) 6.7. apmācīti iestāžu 120 iekšējie auditori; 11) 7.1. apmācīti 400 ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji un valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, publiskā iepirkumu jomā; 12) 7.2. apmācīti 700 ES fondu finansējuma saņēmēju darbinieki publiskā iepirkumu jomā; izstrādāts 1 e-kurss publiskā iepirkumu jomā; 13) 7.3.a izstrādāts 1 e-kurss par valsts atbalsta noteikumu ievērošanu Kohēzijas politikas īstenošanā; 14) 7.3.b apmācīti 300 ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji un valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, valsts atbalsta jomā; 15) 7.4. apmācīti 400 ES fondu finansējuma saņēmēju darbinieki valsts atbalsta jomā; 16) 7.5.a izstrādāts 1 e-kurss par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas novēršanu Kohēzijas politikas īstenošanā; 17) 7.5.b apmācīti 500 ES fondu finansējuma saņēmēju darbinieki interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas jomā; 18) 7.6. apmācīti 500 ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji un valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas jomā; 19) 8.1. apmācīti 680 ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji un valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, par Kohēzijas politikas fondu plānošanu, vadību, ex-ante un ex-post novērtējumu, rezultātu sasniegšanu un to publicitātes nodrošināšanu; 20) 10.5. uzlabota Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļa vietne (1 tīmekļa vietne); 21) 11.1.a izstrādāts 1 e-kurss datu analīzes un risku pārvaldības spēju stiprināšanai; 22) 11.1.b - apmācīti 300 ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji un valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, par datu analīzi un risku pārvaldību. Finansējums tiek attiecināts par katru pilnībā sasniegto starprezultātu vai rezultātu. Par sasniegto starprezultātu un rezultātu pārbaudi būs atbildīga Valsts kanceleja, kas Latvijā ir atbildīgā iestāde par Administratīvās kapacitātes ceļa karti.
4. Nosacījumu izpildes vai rezultātu sasniegšanas termiņš	Pasākumus plānots īstenot saskaņā ar B.7.sadaļā norādīto informāciju. Visu "Kapacitātes stiprināšanas pasākumi - Administratīvās kapacitātes ceļakarte" shēmas starpposma nodevumu gala sasniegšanas termiņš ir 30.06.2029.
5. Rādītāja definīcija	Īstenots pasākumu kopums, sasniedzot B.3. sadaļā un pielikumā Nr.1 norādītos rezultātus.
6. Izpildāmo nosacījumu / sasniedzamo rezultātu, pēc kuru sasniegšanas Komisija veic atlīdzināšanu, mērvienība	Pasākumu skaits, kas īstenoti saskaņā ar B.7. un B10. sadaļā norādīto informāciju.
7. Starpposma nodevumi (ja ir), pēc kuru sasniegšanas Komisija veic atlīdzināšanu, un atlīdzināšanas grafiks	Starpposma nodevumi	Paredzētais datums	Summas (EUR)
	Īstenotie pasākumi (Nr.1.3., 3.3., 4.4., 4.5., 5.2., 6.2., 6.3., 6.6., 6.7., 7.1., 7.2., 7.3.a, 7.3.b, 7.4., 7.5.a, 7.5.b, 7.6., 8.1., 11.1.a, 11.1.b)	31.12.2024.	741 921
	Īstenotie pasākumi (Nr.1.3., 1.4., 3.3., 4.4., 4.5., 5.2., 6.3., 6.7., 7.1., 7.2., 7.3.b, 7.4., 7.5.b, 7.6., 8.1., 10.5., 11.1.b)	31.12.2026.	781 153
	Īstenotie pasākumi (Nr.1.3., 1.4., 4.4., 4.5., 6.6., 7.1., 7.2., 7.3.b, 7.4., 7.5.b, 7.6., 8.1.)	31.12.2028.	410 865

8. Kopsumma (t. sk. Savienības un valsts finansējums)	1 933 939 EUR, t.sk. ESF+ finansējums 1 643 848 EUR, valsts budžeta līdzfinansējums 290 091 EUR Aprēķina metode: Izstrādājot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6.komponentes "Likuma vara" 6.3. reformu un investīciju virziena "Publiskās pārvaldes modernizācija" investīcijas Valsts kanceleja ar Eiropas Komisiju ir saskaņojusi pieeju saistībā ar izmaksām uz vienu apmācāmo (specializēto mācību un tematisko apmācību) un uz e-kursu izstrādes izmaksām (Latvijas Atveseļošanas fonda plāna 2.pielikuma 6.3.1.1.i investīcija "Atvērta, caurskatāma, godprātīga un atbildīga publiskā pārvalde" un 6.3.1.2.i investīcija "Publiskās pārvaldes profesionalizācija un administratīvās un kapacitātes stiprināšana"). Aprēķinu metodē par pamatu ir ņemta Valsts administrācijas skolas un Valsts kancelejas līdzšinējā pieredze, vēsturiskie dati, statistiskie un finansiālie dati, kā arī 2020.gadā veiktajā izvērtējumā "Eiropas Sociālā fonda investīciju efektivitātes un ietekmes izvērtējums valsts pārvaldes attīstībā un nodarbināto profesionālajā pilnveidē" izteiktie priekšlikumi par mācību kvalitātes uzlabošanu. Pielikumā pievienojam Excel failos (Pielikums Nr.2) apkopotos datus, izvilkumus no iepirkumu specifikācijām un līgumus, kas pamato zemāk minētās summas: 1) atbilstoši pieejamajiem datiem viena e-kursa ieviešana izmaksā 40 000 EUR; 2) specializēto mācību izmaksas uz vienu cilvēku 500 EUR; Specializētās mācības tiks organizētas ārvalstu vai citu dārgāku ekspertu vadībā, to ilgums būs vismaz 2 vai 3 dienas, ar vairākām kafijas pauzēm. Tā kā telpu nomas izmaksas Valsts administrācijas skolā un viesnīcās būtiski atšķiras, aprēķiniem tika izmantota vidējā cena. Aprēķini tika veikti gan attiecībā uz mācībām 2 dienu garumā ar dažādu kafijas paužu skaitu katrā no dienām, gan arī uz mācībām 3 dienu garumā ar dažādu kafijas paužu skaitu katrā no dienām, izmantojot vidējo telpu nomas cenu uz 1 dalībnieku. Kā vidējais dalībnieku skaits specializētajās mācībās, ņemot vērā Valsts kancelejas iepriekšējo pieredzi apmācību organizēšanā, tika pieņemts 25 cilvēki. Specializēto mācību izmaksu kalkulācija pievienota Excel failā (Pielikums Nr. 3). 3) tematiskās apmācības, kur vienas vienības apmācību izmaksas sastāda 180 EUR vebināra formātā, bet klātienes formātā 193 EUR (180 EUR apmācības + 6 EUR telpas + 7 EUR kafijas pauzes) aprēķinātā proporcija ir 50% vebinārs un 50% klātiene un apmācīto. Līdzvērtīga pieeja plānota arī Administratīvās kapacitātes ceļa kartes ietvaros. Papildus ir apzinātas arī tirgus vērtības domnīcām un kompetenču ietvara izstrādei. Ņemot vērā Valsts administrācijas skolas iepriekšējo pieredzi domnīcu organizēšanā, vienas domnīcas noorganizēšanas izmaksas veido no 10 000 EUR līdz 25 000 EUR bez PVN (izmaksas atkarīgas no domnīcā plānoto nodarbību skaita un veida (klātienē, attālināti), ilguma un dalībnieku skaita), administratīvās kapacitātes ceļa kartes ietvaros plānotajām domnīcām izmaksastiek plānotas vidēji 10 000 EUR apmērā, ņemot vērā aptuveni plānoto nodarbību skaitu vienā domnīcā (4 nodarbības). Kompetenču ietvara tirgus cenas sastāda 20 000 - 30 000 EUR par vienību atkarībā no amatu grupu un līmeņu skaita, kas iekļautas konkrētajā kompetenču ietvarā. Izmaksas ir pamatotas ar datiem no Valsts administrācijas skolas veiktiem 2 iepirkumiem (tirgus izpētēm) 2020. un 2021. gadā, kad uzaicinājums pieteikties iepirkumā tika izsūtīts trim pretendentiem, un vienu Valsts kancelejas 2022.gadā noslēgtu līgumu par kompetenču ietvara izstrādi. Rezultātu uzskaite un pierādījumu dokumentācija. CFLA plānotajai ES fondu projektu iesniedzēju un finansējuma saņēmēju apmierinātības aktivitāšu veikšanai izmaksas noteiktas, pamatojoties uz CFLA līdzšinējo pieredzi, noslēgtajiem līgumiem un aktuālajām tirgus izpētēm. SKDS divas aptaujas gadā izmaksā aptuveni 15 000 EUR, bet viens seminārs, kas tiek raidīts tiešsaistes kanālos, izmaksā aptuveni 6667 EUR. IUB tīmekļa vietnes uzlabošanas izmaksas 30 000 EUR apmērā noteiktas, pamatojoties uz aktuālajiem iepirkumu datiem, kas pieejami Elektronisko iepirkumu sistēmā. Vidēji vienas cilvēkstundas izmaksas par tīmekļvietņu pilnveidošanas pakalpojumiem ir 145 EUR, un laika periodā līdz 2026.gadam IUB plāno veikt tīmekļvietnes uzlabošanu aptuveni 200 stundu apmērā, lai veicinātu publisko iepirkumu noteikumu ievērošanu Kohēzijas politikas īstenošanā.
9. Korekcijas(-u) metode	Kopējās finanšu summas automātiska pārskatīšana nav plānota, izņemot gadījumus, ja tiek nacionālā līmenī pārdalīs finansējums, kā rezultātā iespēja novirzīt papildus līdzekļus uzskaitīto mērķu sasniegšanai. Pārskatīšana pieļaujama sasniedzamo rezultātu apjomos, par to iepriekš Valsts kancelejai vienojoties ar Vadošo iestādi un Eiropas Komisiju, ja ir iestājušies būtiski apgrūtinājumi sasniegt noteiktos rezultātus un tos ir iespējams dokumentāli pierādīt. Pārskatīšanas process notiek pēc analoģijas ar apstiprināšanas procesu. Grozījumi darbības programmā var tikt ierosināti šādos gadījumos: 1) ņemot vērā izmaiņas normatīvajos un plānošanas dokumentos, piemēram, Ministru kabineta rīkojumā "Par Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības plānu 2021.-2027. gadam", Valsts pārvaldes modernizācijas plānā vai citos politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos saistībā ar cilvēkresursu attīstību publiskajā pārvaldē, kas var ietekmēt Administratīvās kapacitātes ceļa kartes sasniedzamos mērķus vai ieguldījumu virzienus; 2) ja tiks konstatēts, ka nav iespējams sasniegt pasākumā plānoto rezultātu un novirze no plānotā pārsniedz 20%, piemēram, plānoto mērķgrupas dalībnieku skaitu citu objektīvu iemeslu dēļ vai kāds no pasākumiem zaudējis aktualitāti un tā vietā nepieciešams īstenot citu pasākumu, kas veicinātu Administratīvās kapacitātes ceļa kartes mērķu sasniegšanu. Ņemot vērā, ka vairāki pasākumi tiek īstenoti vairākus gadus un rezultāti tiek sasniegti vairākos starpposmos, tad gadījumos, kad kādā no starpposma nodevumiem netiek sasniegts plānotais rezultāts, to iespējams sasniegt nākošajā starpposma periodā, bet finansējums tiks attiecināts nākošā starpposma perioda ietvaros.
10. Rezultāta sasniegšanas vai nosacījuma (attiecīgā gadījumā arī starpposma nodevumu) izpildes verifikācija: - aprakstiet, kādu(-s) dokumentu(-s)/sistēmu izmantos, lai verificētu rezultāta sasniegšanu vai nosacījuma (un attiecīgā gadījumā arī katra starpposma nodevuma) izpildi; - aprakstiet, ko pārbaudīs pārvaldības verifikāciju laikā (t. sk. uz vietas) un kurš to veiks; - aprakstiet, kāda būs attiecīgo datu/dokumentu vākšanas un glabāšanas kārtība.	Pasākumus plānots īstenot saskaņā ar B.7.sadaļā norādīto un rezultātu verifikācijai plānots izmantot šādas metodes: 1) 1.3. noorganizētas 4 domnīcas par Integritātes paktu ieviešanu Latvijā (domnīcu darba kārtības, dalībnieku saraksti); veikts 1 pētījums par starptautisko pieredzi un NVO iesaistes mehānismiem (pētījums publicēts Valsts kancelejas interneta mājas lapā); īstenota 1 informatīvā kampaņa par Integritātes paktu ieviešanas nozīmīgumu (publikācijas, informatīvo pasākumu materiāli); izstrādāts 1 Integritātes paktu ieviešanas standarts (apstiprināts un publicēts Valsts kancelejas interneta mājas lapā); 2) 1.4. apmācību ietvaros stiprināta izvērtējumu veikšanas kapacitāte 125 valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 3) 3.3. izstrādātas 1 vadlīnijas cilvēkresursu pārvaldības jautājumos (vadlīnijas publicētas Valsts kancelejas interneta mājas lapā); apmācīti 120 pašvaldību darbinieki par personāla politiku izveidi un praktisku cilvēkresursu vadības rīku izstrādi (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 4) 4.4. apmācīti 145 ES fondu Uzraudzības komitejā pārstāvēto NVO dalībnieki partnerības principa attīstīšanai un sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai Kohēzijas politikas fondu vadības un uzraudzības procesos (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 5) 4.5. noorganizēti 7 pasākumi (hakatoni, domnīcas, ikgadējās tikšanās ar nozaru ministrijām) pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem Kohēzijas politikas efektīvākai īstenošanai (pasākumu darba kārtības, dalībnieku saraksti); 6) 5.2. noorganizēti 15 semināri finansējuma saņēmēju kapacitātes paaugstināšanai (semināru programmas, dalībnieku saraksti); veiktas 6 aptaujas ES fondu projektu iesniedzēju un finansējuma saņēmēju apmierinātības noteikšanai par informācijas pieejamību un īstenotajiem atbalsta procesiem (apkopoti veikto aptauju rezultāti); 7) 6.2. izstrādāts 1 kompetenču ietvars/projektu vadības prasmju standarts (apstiprināts kompetenču ietvars, tas publicēts un pieejams Mācību pārvaldības sistēmā); 8) 6.3. apmācīti 650 projektu vadītāji (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 9) 6.6. apmācīti 300 Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma Datu analīzes rīka lietotāji (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 10) 6.7. apmācīti iestāžu 120 iekšējie auditori (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 11) 7.1. apmācīti 400 ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji un valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, publiskā iepirkumu jomā (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 12) 7.2. apmācīti 700 ES fondu finansējuma saņēmēju darbinieki publiskā iepirkumu jomā (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); izstrādāts 1 e-kurss publiskā iepirkumu jomā (e-kurss publicēts un pieejams Mācību pārvaldības sistēmā); 13) 7.3.a izstrādāts 1 e-kurss par valsts atbalsta noteikumu ievērošanu Kohēzijas politikas īstenošanā (e-kurss publicēts un pieejams Mācību pārvaldības sistēmā); 14) 7.3.b apmācīti 300 ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji un valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, valsts atbalsta jomā (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 15) 7.4. apmācīti 400 ES fondu finansējuma saņēmēju darbinieki valsts atbalsta jomā (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 16) 7.5.a izstrādāts 1 e-kurss par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas novēršanu Kohēzijas politikas īstenošanā (e-kurss publicēts un pieejams Mācību pārvaldības sistēmā); 17) 7.5.b apmācīti 500 ES fondu finansējuma saņēmēju darbinieki interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas jomā (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 18) 7.6. apmācīti 500 ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji un valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas jomā (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 19) 8.1. apmācīti 680 ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji un valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, par Kohēzijas politikas fondu plānošanu, vadību, ex-ante un ex-post novērtējumu, rezultātu sasniegšanu un to publicitātes nodrošināšanu (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 20) 10.5. uzlabota Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļa vietne (ekrānšāviņi uzlabotajām, pilnveidotajām, papildinātajām tīmekļvietnes sadaļām un parakstīti darbu pieņemšanas - nodošanas akti); 21) 11.1.a izstrādāts 1 e-kurss datu analīzes un risku pārvaldības spēju stiprināšanai (e-kurss publicēts un pieejams Mācību pārvaldības sistēmā); 22) 11.1.b - apmācīti 300 ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji un valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, par datu analīzi un risku pārvaldību (apmācību programmas, dalībnieku saraksti). Dalībnieku saraksti: klātienes mācībās - apmācību dalībnieku parakstu lapas, attālinātās mācībās - ekrānšāviņi no apmācību norises platformas. Sasniedzamie rezultāti pa starpposma nodevumu periodiem: 1) laika periodā no 2022.gada līdz 2024.gada beigām tiks īstenoti šādi pasākumi un sasniegti šādi rezultāti par kopējo summu 741 921 EUR: 1.3. - noorganizētas 2 domnīcas (20 000 EUR); 3.3. - izstrādātas vadlīnijas (21 641 EUR); 4.4. - apmācīti 40 mērķgrupas dalībnieki ( 7 460 EUR); 4.5. - īstenoti 2 pasākumi (20 000 EUR); 5.2. - noorganizēti 10 semināri (66 670 EUR), veiktas 2 aptaujas (15 000 EUR); 6.2. - izstrādāts projekta vadības prasmju standarts (30 000 EUR); 6.3. - apmācīti 300 mērķgrupas dalībnieki (55 950 EUR); 6.6. - apmācīti 200 mērķgrupas dalībnieki (37 350 EUR); 6.7. - apmācīti 80 mērķgrupas dalībnieki (40 000 EUR); 7.1. - apmācīti 160 mērķgrupas dalībnieki (29 840 EUR); 7.2. - izstrādāts 1 e-kurss (40 000 EUR), apmācīti 300 mērķgrupas dalībnieki (55 950 EUR); 7.3.a - izstrādāts 1 e-kurss (40 000 EUR); 7.3.b - apmācīti 60 mērķgrupas dalībnieki (11 190 EUR); 7.4. - apmācīti 80 mērķgrupas dalībnieki (14 920 EUR); 7.5.a - izstrādāts 1 e-kurss (40 000 EUR); 7.5.b - apmācīti 100 mērķgrupas dalībnieki (18 650 EUR); 7.6. - apmācīti 100 mērķgrupas dalībnieki (18 650 EUR); 8.1. - apmācīti 200 mērķgrupas dalībnieki (100 000 EUR); 11.1.a - izstrādāts 1 e-kurss (40 000 EUR); 11.1.b - apmācīti 100 mērķgrupas dalībnieki (18 650 EUR); 2) laika periodā no 2025.gada līdz 2026.gada beigām tiks īstenoti šādi pasākumi un sasniegti šādi rezultāti par kopējo summu 781 153 EUR: 1.3. - noorganizēta 1 domnīca (10 000 EUR), veikts 1 pētījums (50 000 EUR), izstrādāts Integritātes paktu ieviešanas standarts (80 000 EUR); 1.4. - apmācīti 80 mērķgrupas dalībnieki (40 000 EUR) 3.3. - apmācīti 120 mērķgrupas dalībnieki (22 380 EUR); 4.4. - apmācīti 55 mērķgrupas dalībnieki (10 258 EUR); 4.5. - īstenoti 2 pasākumi (20 000 EUR); 5.2. - noorganizēti 5 semināri (33 330 EUR), veiktas 4 aptaujas (30 000 EUR); 6.3. - apmācīti 350 mērķgrupas dalībnieki (66 550 EUR); 6.7. - apmācīti 40 mērķgrupas dalībnieki (20 000 EUR); 7.1. - apmācīti 160 mērķgrupas dalībnieki (29 840 EUR); 7.2. - apmācīti 300 mērķgrupas dalībnieki (55 950 EUR); 7.3.b - apmācīti 120 mērķgrupas dalībnieki (22 380 EUR); 7.4. - apmācīti 160 mērķgrupas dalībnieki (29 840 EUR); 7.5.b - apmācīti 200 mērķgrupas dalībnieki (37 300 EUR); 7.6. - apmācīti 200 mērķgrupas dalībnieki (37 300 EUR); 8.1. - apmācīti 240 mērķgrupas dalībnieki (120 000 EUR); 10.5. - uzlabota IUB tīmekļvietne ( 30 000 EUR); 11.1.b - apmācīti 200 mērķgrupas dalībnieki (37 300 EUR); 3) laika periodā no 2027.gada līdz 2028.gada beigām tiks īstenoti šādi pasākumi un sasniegti šādi rezultāti par kopējo summu 410 865 EUR: 1.3. - noorganizēta 1 domnīca (10 000 EUR), īstenota 1 informatīvā kampaņa (30 000 EUR); 1.4. - apmācīti 45 mērķgrupas dalībnieki (22 500 EUR); 4.4. - apmācīti 50 mērķgrupas dalībnieki (9 325 EUR); 4.5. - īstenoti 2 pasākumi (20 000 EUR), 1 noslēguma pasākums (20 000 EUR); 6.6. - apmācīti 100 mērķgrupas dalībnieki (18 650 EUR); 7.1. - apmācīti 80 mērķgrupas dalībnieki (14 920 EUR); 7.2. - apmācīti 100 mērķgrupas dalībnieki (18 650 EUR); 7.3.b - apmācīti 120 mērķgrupas dalībnieki (22 380 EUR); 7.4. - apmācīti 160 mērķgrupas dalībnieki (29 840 EUR); 7.5.b - apmācīti 200 mērķgrupas dalībnieki (37 300 EUR); 7.6. - apmācīti 200 mērķgrupas dalībnieki (37 300 EUR); 8.1. - apmācīti 240 mērķgrupas dalībnieki (120 000 EUR). Visa informācija un dokumentācija saistībā ar pasākumu veikšanu (aktivitātes plāns, laiks, vieta, dokumentācija, kas apstiprina izpildīto rezultātu, iepirkuma dokumentācija) tiks apkopota un glabāta Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā. Informāciju apkopos par konkrēto pasākumu atbildīgā iestāde, Valsts kanceleja pārbaudīs konkrētā starpposma nodevumu periodā sasniegtos rezultātus atbilstoši iepriekš uzskaitītajām verifikācijas metodēm, kā arī pārbaudēs uz vietas (iestādēs, kuras atbildīgas par konkrēto pasākumu ieviešanu). Dokumentācija būs pieejama visiem uzraudzībā iesaistītajiem, t. sk. dažāda veida auditiem. Par rezultātu sasniegšanu, datu un dokumentācijas pieejamību Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā atbildīga Valsts kanceleja. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra nodrošinās revīzijas izsekojamību tām darbībām, kuras ir tās pārraudzībā (maksājumu veikšana finansējuma saņēmējiem atbilstoši sasniegtajiem rezultātiem). Iepirkumu uzraudzības birojs nodrošinās revīzijas izsekojamības nodrošināšanu par darbībām, kas atrodas tā pārraudzībā (izlases veida iepirkumu pirmspārbaudes, ja attiecināms). Revīzijas iestāde var veikt darbību revīzijas izlases veida pārbaudes, kuru ietvaros var tikt pārbaudīti sasniegtie rezultāti un datu ticamība.
11. Dotāciju, ko piešķir ar izmaksām nesaistīta finansējuma veidā, izmantošana Vai dotācija, ko dalībvalsts piešķir saņēmējiem, ir dotācija ar izmaksām nesaistīta finansējuma veidā? [JĀ/NĒ]	JĀ
12. Kārtība, ar ko nodrošina revīzijas liecību Norādiet struktūru(-as), kas ir atbildīga(-as) par šīs kārtības īstenošanu.	Valsts kanceleja un Valsts administrācijas skola, kas ir Valsts kancelejas pārraudzībā esošā iestāde, īsteno apmācību politiku valsts pārvaldes profesionālās pilnveides jomā, lai sagatavotu augsti kvalificētus un profesionālus darbiniekus, nodrošinās, to atbildībā esošo pasākumu un darbību izsekojamību. Valsts kanceleja kopš 2007.gada ir veiksmīgi iesaistīta ES fondu administrēšanā un uzraudzībā un ir viena no ES fondu atbildīgajām iestādēm. Atbildīgās iestādes funkcijas Valsts kancelejā pilda ES struktūrfondu departaments. Valsts kancelejas nolikumā ir noteiktas funkcijas, kas saistītas ar ārvalstu finanšu instrumentu pārvaldību, savukārt, ES struktūrfondu departamenta uzdevumi ir noteikti Valsts kancelejas reglamentā, tajā skaitā uzdevums par ārvalstu finanšu instrumentu piesaisti un uzraudzību. ES struktūrfondu departamentam ir izstrādātas un akreditētas visas nepieciešamās procedūras ES fondu veiksmīgai uzraudzībai, tajā skaitā kārtība, kādā atbildīgā iestāde nodrošina ar Eiropas Savienības fondu un citu finanšu instrumentu jautājumiem saistīto risku pārvaldību, Valsts kancelejas darba kārtības noteikumi, kas ietver nodaļu par ētikas pamatprincipiem interešu konfliktu novēršanā un komunikācijā ar lobētājiem, pretkorupcijas pasākumu plāns, noteikta trauksmes celšanas kārtība. Papildus tam ir izdots rīkojums par funkciju nošķiršanu Valsts kancelejā starp projektu ieviešanu un uzraudzību. Valsts administrācijas skolai ir vairāk kā 20 gadu pieredze dažādu veidu projektu īstenošanā, bet kopš 2015.gada Valsts administrācijas skola veiksmīgi īsteno Eiropas Sociālā fonda projektus, kuru kopējais finansējums pārsniedz 7 miljonus euro. Valsts administrācijas skolai un atbilstoša pieredze, lai pasākumus varētu ieviest augstā kvalitātē, sasniedzot noteiktos rezultātus.

11. pielikums

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 2. papildinājums

Kapacitātes stiprināšanas pasākumi - Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas attīstība

Savienības ieguldījums, pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām (95.pants)

Priekšlikuma iesniegšanas datums

A. Galveno elementu kopsavilkums

Prioritāte

Fonds

Konkrētais mērķis

Reģiona kategorija

Summa, kuru sedz no finansējuma, kas nav saistīts ar izmaksām

Segtās darbības veids(-i)

Izpildāmie nosacījumi / sasniedzamie rezultāti, pēc kuru sasniegšanas Komisija veic atlīdzināšanu

Rādītājs

Izpildāmo nosacījumu / sasniedzamo rezultātu, pēc kuru sasniegšanas Komisija veic atlīdzināšanu, mērvienība

Paredzētās izdevumu atlīdzināšanas metodes veids, lai atlīdzinātu izdevumus saņēmējam vai saņēmējiem

Kods

Apraksts

Kods

Apraksts

Kapacitātes stiprināšanas pasākumi

ERAF

N/A

Mazāk attīstīts

3 000 000 EUR

182

Dalībvalstu iestāžu, saņēmēju un attiecīgo partneru spēju stiprināšana.

1) Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS) formu pārstrāde un jaunu formu izstrāde, kā arī ES fondu vadības procesu lielāka digitalizācija (KPVIS attīstības uzdevumi); un

2) KPVIS lietojamības uzlabošana (sistēmas lietojamības attīstības uzdevumi); un

3) Datu analīzes rīka (DAR) uzlabojumi (datu analīzes rīka attīstības uzdevumi).

Sasniegti rezultāti saskaņā ar B.7. sadaļā un B.10. sadaļā norādīto informāciju.

i.T.P.b

Sasniegtie rādītāji, saskaņā ar B.7. un B.10. sadaļā norādīto informāciju.

Izpildīti attīstības uzdevumi, saskaņā ar B.7. un B10. sadaļā norādīto informāciju.

Pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām.

B. Sīkāka informācija pa darbības veidiem (aizpilda par katru darbības veidu)

1. Darbības veida apraksts

Uzlabot KPVIS lietojamību un paplašināt ES fondu projektu pārvaldības procesu digitalizāciju.

KPVIS ir Finanšu ministrijas pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) administrēta IT sistēma, kas nodrošina e-kohēzijas pakalpojumu ES fondu ieviešanā, kā arī ES fondu pārvaldībā nepieciešamo datu uzkrāšanu un pieejamību.

Pašlaik KPVIS pilnībā darbojas un atbilst 2021. -2027. gada plānošanas perioda normatīvajām prasībām. Tomēr papildus uzlabojumi un jauni risinājums var nodrošināt ievērojami plašāku procesu digitalizāciju un ievērojami uzlabot sistēmas sadaļu lietojamību. Tāpēc šajā projektā ierosinātie KPVIS uzlabojumi ir vērsti uz kopējā administratīvā sloga samazināšanu un procesu efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu. Veiktie jauninājumi veicinās procesu elastību, nodrošinot iespēju pielāgot un aktualizēt sistēmā iestrādātās formas. Integrējot Carbon dizaina elementus, sistēma kļūs lietotājiem draudzīgāka un intuitīvāka, samazinot laiku, kas ir nepieciešams formu aizpildīšanai, kā arī nepieciešamību sistēmas lietotājiem konsultēties ar CFLA par sistēmas funkcionalitāti, tādējādi ar digitalizācijas pasākumiem ievērojami samazinot administratīvo slogu. Turklāt dažādi procesi, kas ES fondu 2014. -2020. gada plānošanas periodā tika pārvaldīti ārpus KPVIS, tiks digitalizēti, lai palielinātu pārredzamību un uzlabotu ES fondu vadības un uzraudzības sistēmas vispārējo efektivitāti.

KPVIS un tās moduļu saskarne sastāv no vairākām formām. Forma ir sistēmas sastāvdaļa, kurā ietilpst rediģējamie lauki, atbalsta teksts, darbību pogas un datu ievades kontroles. Formas izstrādes process sastāv no 4 posmiem: analīze, izstrāde, akcept-testēšana un piegāde. CFLA veic akcept-testestēšanu, lai pārliecinātos, ka piegādātā funkcionalitāte atbilst uzdevuma definētajām prasībām. Akcept-testēšanas posmā CFLA testa vidē izveido ierakstus, maina to statusu un veic citas darbības, kuras ir paredzētas konkrētā uzdevuma ietvaros. Pēc nepieciešamības procesā tiek iesaistītas arī ieinteresētās puses (tai skaitā no citām iestādēm), lai pārliecinātos, ka izstrādātais risinājums atbilst biznesa reālajām vajadzībām. Forma tiek uzskatīta par izstrādātu, kad lietojamības izpētes izveidotais prototips ir sekmīgi integrēts sistēmā un piegādāts produkcijas vidē.

Atsevišķas sadaļas un formas sistēmā pašlaik neatbilst lietojamības prasībām. Tās nav lietotajiem draudzīgas un balstās un novecojošām tehnoloģijām un bibliotēkām. Šī projekta ietvaros ir paredzēts veikt padziļinātu biznesa vajadzību analīzi un lietojamības izpēti, lai nodrošinātu lietotājiem draudzīgu elektronisko vidi, tai skaitā pārskatāmas un intuitīvas formas ar automātiskiem paziņojumiem un integrētu atbalstu, tādejādi nodrošinot labāko risinājumu izstrādi atbilstoši lietotāju nepieciešamībai, lai sasniegtu mērķi - sistēmas digitalizēšana, t.sk. samazinot administratīvo slogu. Šādi pārstrādātu un izstrādātu formu skaits ir projekta galvenie progresa un sasniedzamo rezultātu rādītājs. Tiks integrēti KPVIS papildus projektu pārvaldības un uzraudzības procesi, jeb nodrošināts, ka darbības, kuras līdz šim tika veiktas ārpus sistēmas (piemēram, līguma par projekta īstenošanu sagatavošana), izmantojot papildus rīkus, tiks pilnībā integrēti KPVIS, kas nodrošinās lielāku datu caurskatāmību un uzlabos kontroli.

Procesu integrācija digitālajā vidē palielinās datu pārvaldības attīstības līmeni (maturity level). Tāpat plānotie attīstības pasākumi paredz pakāpenisko KPVIS pāreju no datu izkrāšanas uz projektu pārvaldības sistēmu.

KPVIS lietojamības attīstīšanas projekta īstenošanu nodrošinās CFLA kā sistēmas turētājs. Projekta īstenošanai tiks piesaistīta gan CFLA iekšējā kapacitāte, gan ārējie pakalpojuma sniedzēji. Ārpakalpojuma sniedzēju piesaiste tiek nodrošināta, veicot publiskā iepirkuma procedūru atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

2. Konkrētais (-ie) mērķis (-i)

Uzlabot KPVIS lietojamību un paplašināt ES fondu projektu pārvaldības procesu digitalizāciju.

3. Izpildāmie nosacījumi vai sasniedzamie rezultāti

1. Izmaiņas produkcijas vidē attiecībā uz KPVIS esošo formu pārstrādi un jaunu formu izstrādi (ņemot vērā biznesa vajadzības un piemērojot labās prakses risinājumus), kā arī vairāki digitalizēti ES fondu pārvaldības procesi. Tiks īstenoti ne mazāk kā 45 KPVIS attīstības uzdevumi ietverot vismaz šādus uzdevumus:

• Pārstrādāta sadaļa "Pārbaudes", nodrošinot informācijas apmaiņu par trūkumu novēršanu starp KPVIS un finansējuma saņēmēju - uzlabota vismaz 1 forma, pārnestas programmatūras izpildkodu patkotne.

• Uzlabota risku pārvaldība, integrējot sistēmā "sarkano karodziņu" pārbaudes algoritmus, automatizējot datu pārbaudes un sasaisti ar citiem valsts reģistriem un sistēmām, lai pārbaudītu KPVIS datus ar citu iestāžu rīcībā esošo informāciju - izstrādāta vismaz 1 forma.

• Paplašināts datu klāsts, kas izgūts no citiem valsts reģistriem un sistēmām, un izveidota jauna sasaiste, piemēram, ar Lauku atbalsta dienesta sistēmu - nodotas programmatūras izpildkoda pakotne.

• Pilnveidota un papildināta vismaz viena veidlapa sadaļā "Maksājuma pieteikums EK", kā arī uzlabots datu apstrādes algoritms.

• Uzlabota un papildināta vismaz 1 forma sadaļā "Finanšu instrumenti".

• Veikta projektu pieteikumu izveides un administrēšanas procesa digitalizācija, t.sk. uzlabota valsts atbalsta datu veidlapa un pārstrādāts sadarbības partneru saraksts.

• Sadaļā "Projektu iepirkumi" integrētas pārbaudes lapu un pārbaužu plānošanas funkcionalitātes - pilnveidota vismaz 1 forma.

• Pārbūvēta sadaļa "Neatbilstības un atgūšana", nodrošinot labāku datu pārskatāmību un intuitīvāku dizainu, tai skatā "cepures datu" nodalīšana un automatizētās datu ielasīšanas funkcionalitātes uzlabošana - uzlabota vismaz 1 forma.

• Veikti finansējuma saņēmēja informētību un komunikāciju veicinošie uzlabojumi, piemēram: jaunumu sadaļas izveide; uzlabojumi meklētājā, integrētas aptaujas; uzlabotas saziņas un sarakstes sadaļas - izstrādāta vismaz 1 forma.

2. Izmaiņas produkcijas vidē, lai uzlabotu sistēmas lietojamību. Tiks īstenoti ne mazāk kā 12 sistēmas lietojamības attīstības uzdevumi ietverot vismaz šādus uzdevumus:

• Intuitīva uz lietotāju uzvedību balstīta dizaina ieviešana vairākos veidos:

o Projekta iesnieguma veidlapa;

o Projekta iesnieguma vērtēšana;

o Maksājuma pieprasījums;

o Neatbilstības un atgūšana;

o Pārbaudes.

• 21-27 plānošanas perioda projektu uzraudzības procesi ir integrēti KPVIS Ziņojumu dēlī.

3. Izmaiņas produkcijas vidē saistībā ar DAR uzlabojumiem. Tiks īstenoti ne mazāk kā 42 DAR attīstības uzdevumi ietverot vismaz šādus uzdevumus:

• Jaunizveidotie KPVIS lauki ir iestrādāti DAR kā attiecīgās metrikas un atribūti (katras izstrādātās vai uzlabotās formas lauki jāiekļauj DAR kā atribūti un metrikas, lai nodrošinātu pilnīgu datu izgūšanu) - izstrādātas vismaz 5 jaunas metrikas un 10 jauni atribūti.

• DAR pārskati un datu vizualizācija ir iestrādāti KPVIS, nodrošinot sistēmas lietotājiem piekļuvi datiem.

Iepriekš aprakstītie uzdevumi tiks izpildīti atbilstoši B.7. iedaļā norādītajam.

4. Nosacījumu izpildes vai rezultātu sasniegšanas termiņš

Līdz 31.12.2028 tiks sasniegti visi definētie rezultāti. Starpposma sasniedzamos rezultātus skatīt B.7. sadaļā.

5. Rādītāja definīcija

Izstrādāto un/vai uzlaboto formu/procesu/rīku skaits (produkcijas vidē) un/vai produkcijas vidē piegādāta programmatūras izpildkodu patkotne.

6. Izpildāmo nosacījumu / sasniedzamo rezultātu, pēc kuru sasniegšanas Komisija veic atlīdzināšanu, mērvienība

Attīstības uzdevumu skaits, saskaņā ar B.7. sadaļā norādīto informāciju.

7. Starpposma nodevumi (ja ir), pēc kuru sasniegšanas Komisija veic atlīdzināšanu, un atlīdzināšanas grafiks

Starpposma rezultāti ir uzskaitīti zemāk tabulā, pamatojoties uz divu gadu atskaitīšanās perioda regularitāti. Katra uzdevuma nodevums satur programmatūras izpildkoda pakotni. Lietojamības attīstības uzdevumi satur arī saskarnes prototipus. Uzdevumu izpilde tiek apliecināta, abpusēji parakstot nodošanas pieņemšanas aktu.

Par starpposma nodevumiem tiek uzskatīti nodošanas pieņemšanas akti par produkcijas vidē ieviestām jaunām/ uzlabotām formām/ procesiem/ rīkiem. Paredzēts ik pa diviem gadiem līdz 31. decembrim īstenot uzdevumus par 1 582 370 EUR (ieskaitot PVN), bet pārējo finansējumu 364 672 EUR paredzēts apgūt līdz plānošanas perioda beigām.

• 20 KPVIS attīstības uzdevumi

• 5 sistēmas lietojamības attīstības uzdevumi

• 20 datu analīzes rīka attīstības uzdevumi

1 582 370 EUR

31.12.2024

• 20 KPVIS attīstības uzdevumi

• 5 sistēmas lietojamības attīstības uzdevumi

• 20 datu analīzes rīka attīstības uzdevumi

1 582 370 EUR

31.12.2026

• 5 KPVIS attīstības uzdevumi

• 2 sistēmas lietojamības attīstības uzdevumi

• 2 datu analīzes rīka attīstības uzdevumi

364 672 EUR

31.12.2028

8. Kopsumma (t. sk. Savienības un valsts finansējums)

3 529 412 EUR, t.sk. ERAF 3 000 000 EUR, valsts budžeta finansējums 529 412 EUR.

Izmaksu pamatojums:

Izstrādes līgumi tiek noslēgti pēc saimnieciski izdevīgākā kritērija, atbilstoši nacionālajam regulējumam publisko iepirkumu jomā. Katra līguma izpildītājs iepirkumā norāda stundas likmi savam pakalpojumam, kas tiek piemērota visiem iepirkuma līgumu darbiem vienādi. Katrs atsevišķs darba uzdevums tiek atsevišķi novērtēts no izstrādātāja ar attiecīgu stundu skaitu, kam piemēro iepirkuma līgumā norādīto stundas likmi. Saskaņojot konkrēto darba uzdevumu novērtējumu CFLA ņem vērā iepriekšējo pieredzi līdzvērtīgu darbu veikšanā, ja nepieciešams lūdz izstrādātājam papildus skaidrojumu vai detalizāciju.

Kārtējā līgumā par KPVIS pilnveidošanu un uzturēšanu pakalpojuma stundas likme ir 49,75 EUR bez PVN.

(informācijas ir pieejama Iepirkumu uzraudzības biroja iepirkumu publikāciju vadības sistēmā: (https://pvs.iub.gov.lv/show/676649)

Kārtējā līgumā par lietojamības uzlabošanu pakalpojuma stundas likme ir 25,00 EUR bez PVN.

(informācijas ir pieejama Iepirkumu uzraudzības biroja iepirkumu publikāciju vadības sistēmā: (https://pvs.iub.gov.lv/show/621698)

Kārtējā līguma par DAR izstrādes un uzturēšanas darbiem ir 60,00 EUR bez PVN. (EIS iepirkums ar atlikto grozu).

Iepirkumu dokumentācija ir pieejama CFLA.

Pieņēmums par ikgadējo izdevumu apjomu ir balstīts uz vēsturisko informāciju un vairāku gadu praktisko CFLA pieredzi. Aprēķins tiek veikts pēc sekojošā principa:

1. KPVIS pilnveidošanas (back-end programmēšana, analīze, testēšana):

Vidējais izpildīto uzdevumu skaits gadā: 32 (laika posmā no 2019.gada līdz 2021.gadam)

Vidējais viena KPVIS pilnveidošanas darba uzdevuma izpildei patērēto stundu skaits: 334

Stundas likme: 49,75 EUR

Gada izdevumi: 32*334*49,75= 531 728 EUR.

2. KPVIS lietojamības uzlabošana:

Vidējais izpildīto uzdevumu skaits gadā: 8 (laika posmā no 2020.gada līdz 2021.gadam)

Vidējais viena KPVIS pilnveidošanas darba uzdevuma izpildei patērēto stundu skaits: 329

Stundas likme: 25,00 EUR

Gada izdevumi: 8*329*25= 65 800 EUR.

3. DAR papildināšana:

Vidējais izpildīto uzdevumu skaits gadā: 32 (laika posmā no 2018.gada līdz 2021.gadam)

Vidējais viena KPVIS pilnveidošanas darba uzdevuma izpildei patērēto stundu skaits: 13.

Stundas likme: 60,00 EUR

Gada izdevumi: 32*13*60= 24 960 EUR.

DAR uzturēšanas kopējie izdevumi gadā ir 10 260 EUR
DAR licenču izdevumi gadā ir 21 124 EUR.

2021.gads ir pirmais pilnais gads, kad KPVIS attīstībā bija iesaistīti lietojamības specialisti, attiecīgi, tieši 2021. gadā aktīvi tikai īstenoti sarežģīti pilnveidošanas uzdevumi pēc trīspusējā sadarbības modeļa (CFLA un 2 izstrādātāji). Turpmāko KPVIS attīstību ir paredzēts veikt pēc līdzīga modeļa (trīspusējā sadarbība ar pamat-izstrādātājiem un UX specialistiem, piesaistot biznesa inteliģences (BI) specialistus pie DAR risinājuma).

Kopējie plānotie izdevumi ik pa diviem gadiem bez PVN ir EUR 1 063 456 + EUR 131 600 + EUR 49 920 + EUR 20 520 + EUR 42 248 = 1 307 744 EUR

Kopējie plānotie izdevumi ik pa diviem gadiem, ieskaitot PVN, ir EUR 1 307 744 + EUR 1 307 744 *21 % = 1 582 370 EUR.

9. Korekcijas(-u) metode

Kopējā finanšu summas automātiska pārskatīšana nav plānota, izņemot gadījumus, ja tiek nacionālā līmenī pārdalīs finansējums, kā rezultātā iespēja novirzīt papildus līdzekļus uzskaitīto mērķu sasniegšanai. Pārskatīšana pieļaujama sasniedzamo rezultātu apjomos, par to iepriekš vienojoties ar Vadošo iestādi un Eiropas Komisiju, ja ir iestājušies būtiski apgrūtinājumi sasniegt noteiktos rezultātus vai ir mainījušies IT risinājumi pēc būtības un tos ir iespējams dokumentāli pierādīt. Pārskatīšanas process notiek pēc analoģijas ar apstiprināšanas procesu.

Ņemot vērā, ka aktivitātes tiek īstenotas vairākus gadus un rezultāti tiek sasniegti vairākos starpposmos, tad gadījumos, kad kādā no starpposma nodevumiem netiek sasniegts plānotais rezultāts, to iespējams sasniegt nākošajā starpposma periodā.

10. Rezultāta sasniegšanas vai nosacījuma (attiecīgā gadījumā arī starpposma nodevumu) izpildes verifikācija:

- aprakstiet, kādu(-s) dokumentu(-s)/sistēmu izmantos, lai verificētu rezultāta sasniegšanu vai nosacījuma (un attiecīgā gadījumā arī katra starpposma nodevuma) izpildi;

- aprakstiet, ko pārbaudīs pārvaldības verifikāciju laikā (t. sk. uz vietas) un kurš to veiks;

- aprakstiet, kāda būs attiecīgo datu/dokumentu vākšanas un glabāšanas kārtība.

Papildus verifikācijai CFLA rīcībā būs sekojoša dokumentācija:

- Ieraksti CFLA projektu un pieteikumu pārvaldības sistēmā ar izsekojamu darba uzdevuma izpildes plūsmu;

- Katra darba uzdevuma detalizētais apraksts;

- Saskarnes prototips (InVision vai līdzvērtīgajā platformā (ja attiecināms));

- Aktualizēta sistēmas dokumentācija, tai skaitā:

o Administratora rokasgrāmata;

o Lietotāja rokasgrāmata (wiki plaftormā);

o Programmatūras projektējuma apraksts.

Visa informācija par izstrādātājiem pieteiktajiem darba uzdevumiem, tai skaitā darba materiāli, darba apjoma novērtējumi un sasniegtie rezultāti (dizaina prototipi un darba uzdevuma detalizētais apraksts) tiek uzskaitīta CFLA projektu un pieteikumu pārvaldības rīkā. CFLA ar izstrādātāju (atbilstoši līgumam par KPVIS pilnveidošanu un uzturēšanu, līgumam par KPVIS lietojamības uzlabošanu vai līgumam par DAR pilnveidošanu un uzturēšanu) pēc akcepttestu veikšanas paraksta pieņemšanas-nodošanas aktu, nodevumiem, ko veido interaktīvs saskarnes prototips (InVision vai līdzvērtīgajā platformā), programmatūras izpildkods vai datu analīzes rīka funkcionalitātes papildinājumi produkcijas vidē. Pieņemšanas-nodošanas aktā iekļauj informāciju par konkrēto izstrādāto veidlapu, formu, sadaļu vai analīzes rīkiem, atsaucoties uz CFLA projektu pārvaldības sistēmā piereģistrētajiem pieteikumiem. CFLA funkcijas kā finansējuma saņēmēja un sadarbības iestādes ir skaidri nodalītas gan iekšējās kontroles līmenī, gan metodiku līmenī. CFLA iekšējās kontroles sistēmā funkcijas un atbildības jomas ir nodalītas no KPVIS izstrādes, maksājumu apstrādes un rezultātu novērtēšanas un apstiprināšanas funkcijām - tās pilda dažādas struktūrvienības un darbinieku funkciju nodalīšana ir atrunāta direktora rīkojumā. Attiecīgi uzraugošās funkcijas ietvaros tiks veiktas dažāda veida pārbaudes, lai gūtu pārliecību par iztērēto līdzekļu atbilstību mērķim, t.sk. novēršot dubulto finansējumu.

Visa informācija un dokumentācija (darbības plāns, laika periods, dokumentācija, kas apstiprina paveikto, iepirkuma dokumentācija) tiks apkopota un uzglabāta KPVIS. Visa nepieciešamā dokumentācija būs pieejama uzraudzībai un pieejama visiem auditoriem. Nodrošinot funkciju nošķiršanu, CFLA veiks sadarbības iestādes uzraugošās funkcijas šim projektam, t.sk. pārbaudot sasniegtos rezultātus un datu ticamību.

Iepirkumu uzraudzības birojs nodrošinās, ka tiek sniegta revīzijas liecība par darbībām, kas ir tā pārraudzībā (iepirkumu pirmspārbaudes, ja attiecināms).

Vadošā iestāde deleģēto funkciju pārbaužu ietvaros var veikt pārbaudes CFLA, t.sk arī attiecibā uz funkciju nošķiršanu. Revīzijas iestāde var iekļaut CFLA, t.sk. KPVIS pārbaudes savos auditos.

2022.gadā tika veikts Revīzijas iestādes audits "Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā izveidoto Vadības un informācijas sistēmu (IT) Vadošajā iestādē un Sadarbības iestādē", kura ietvaros tika pārbaudīts arī KPVIS attīstības process. Audita rezultātā ir iegūta pietiekama pārliecība, ka KPVIS dati kopumā ir ticami un izmaiņas un uzlabojumi, kas ir veikti informācijas sistēmas KPVIS pārvaldības procesā, atbilst Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kā arī ISO 27001:2013 standartam. Revīzijas iestāde var veikt darbību revīzijas izlases veida pārbaudes, kuru ietvaros var tikt pārbaudīti sasniegtie rezultāti un datu ticamība. Līdzīga prakse un kontroles mehānismi tiks piemēroti arī 21.-27. plānošanas periodā.

11. Dotāciju, ko piešķir ar izmaksām nesaistīta finansējuma veidā, izmantošana

Vai dotācija, ko dalībvalsts piešķir saņēmējiem, ir dotācija ar izmaksām nesaistīta finansējuma veidā? [JĀ/NĒ]

JĀ

12. Kārtība, ar ko nodrošina revīzijas liecību

Norādiet struktūru(-as), kas ir atbildīga(-as) par šīs kārtības īstenošanu.

CFLA, nodrošinot ieviešanas un uzraudzības funkciju nošķiršanu, nodrošinās, ka tiek sniegta revīzijas liecība attiecībā uz darbībām, kas ir tās pārraudzībā.

CFLA ir parakstījusi līgumus ar sistēmas izstrādātājiem:

• 2021.gada 17.novembra līgums "Par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas papildināšanu un uzturēšanu" (līguma termiņš - 26.11.2026.).

• 2020.gada 24.septembra līgums "Par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas lietojamības uzlabošanu" (līguma termiņš - 23.09.2023.)

• 2022.gada 7.marta Vienošanās Nr. 1 pie 2022.gada 18.februāra pirkuma pieprasījuma Nr. CFLA/2022/6 (līguma termiņš - 06.03.2024.)

Iepirkumi veikti atbilstoši Publisko iepirkumu likumam. Līgumi ir pieejami CFLA. CFLA vada un uzrauga praktiskā darba procesu un ievēro laika grafiku. CFLA regulāri tiekas ar izstrādātājiem, vienojas par darbu plānu, apjomu. Informācija par pieteiktajiem uzdevumiem ir pieejama CFLA uzturētajā projektu un pieteikumu pārvaldības rīkā (JIRA) kopā ar darba uzdevumiem nepieciešamiem darba materiāliem, tai skaitā izstrādātajiem detalizētajiem darba uzdevumu aprakstiem un izveidotiem prototipiem. CFLA atbildīgais darbinieks paraksta pieņemšanas-nodošanas aktu, kas pēc apstiprināšanas tiek pievienots KPVIS. Tuvojoties esošo līgumu noslēgumam, paredzēts sludināt jaunus iepirkumus atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, tādējādi nodrošinot izstrādes un uzturēšanas darbu nepārtrauktību.

Vadošā iestāde var pieprasīt CFLA sniegt informāciju par KPVIS attīstības progresu, paveiktajiem darbiem un plānoto darbu plānu. Šāds virsuzraudzības process notiek arī ES fondu 14-20 plānošanas perioda vadības un kontroles sistēmas ietvaros.