Darbības ar dokumentu
Rīgā 2022. gada 4. oktobrī (prot. Nr. 51 9. §)
1. Noteikumi nosaka tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma un ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību.
2. Noteikumos lietotie termini:
2.1. drošības reitings – esošā ceļu tīkla daļu klasifikācija kategorijās pēc to objektīvi izmērītās drošības;
2.2. Eiropas ceļu tīkls – šo noteikumu izpratnē ceļu tīkls, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES, II nodaļas 3. iedaļā un ilustrēts minētās regulas I pielikumā iekļautajās kartēs;
2.3. korektīva darbība – ceļu infrastruktūras uzlabošanas pasākums, kas vērsts uz ceļu drošības apdraudējuma novēršanu un veicina ceļu drošības uzlabošanos (ceļa atjaunošana, pārbūve, satiksmes organizācijas izmaiņas, satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu nomaiņa vai atjaunošana, šķēršļu likvidēšana un citi ceļu infrastruktūras uzlabošanas pasākumi).
3. Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējumu un ceļu drošības inspekciju veic:
3.1. ceļiem, kas ir Eiropas ceļu tīklā;
3.2. valsts galvenajiem autoceļiem;
3.3. ceļiem, kuri atrodas ārpus apdzīvotas vietas, kuri neapkalpo īpašumus, kas ar tiem robežojas, un kuri izbūvēti, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu (izņemot ceļus, kas paredzēti gājēju, velosipēdu vai elektroskrejriteņu satiksmei), kā arī komersantu un māju ceļiem.
4. Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējumu veic, izvērtējot satiksmes negadījumu un ietekmes risku smagumu, par pamatu ņemot:
4.1. ceļa konstruktīvo risinājumu un ceļa elementu raksturlielumu (ceļa iebūvētās drošības) vizuālu apskati uz vietas vai ar elektronisku līdzekļu palīdzību un, pamatojoties uz to, nosakot ceļa posmu drošības reitingus;
4.2. to ceļu tīkla posmu analīzi, kuri ir bijuši ekspluatācijā ilgāk nekā trīs gadus un kuros proporcionāli satiksmes plūsmai ir noticis daudz smagu ceļu satiksmes negadījumu.
5. Lai noteiktu prioritātes turpmākajiem pasākumiem ceļu drošības uzlabošanai, ceļu pārvaldītājs, pamatojoties uz tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma rezultātiem, visus ceļa posmus klasificē piecās kategorijās pēc to drošības līmeņa:
5.1. 1. kategorija – ļoti zemas prioritātes ceļa posmi (augstākais drošības līmenis);
5.2. 2. kategorija – zemas prioritātes ceļa posmi;
5.3. 3. kategorija – vidējas prioritātes ceļa posmi;
5.4. 4. kategorija – augstas prioritātes ceļa posmi;
5.5. 5. kategorija – ļoti augstas prioritātes ceļa posmi (zemākais drošības līmenis).
6. Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējumu pirmo reizi veic un ceļu pārvaldītājs informē Satiksmes ministriju par tā rezultātiem līdz 2024. gada 31. decembrim. Turpmākos tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējumus veic pietiekami bieži, lai garantētu pienācīgu drošības līmeni, bet ne retāk kā reizi piecos gados.
7. Ceļu drošības uzlabošanas nolūkos ceļa posmam veic periodiskas ceļu drošības inspekcijas, pārbaudot tā elementu raksturlielumus un defektus, lai noteiktu nepieciešamos ceļa uzturēšanas un atjaunošanas darbus.
8. Periodiskas ceļu drošības inspekcijas veic vismaz reizi sešos gados, lai attiecīgajai ceļu infrastruktūrai garantētu pienācīgu drošības līmeni.
9. Periodiskas ceļu drošības inspekcijas veic ekspertu grupas vismaz divu dalībnieku sastāvā, no tiem vismaz vienam dalībniekam ir pieredze vai izglītība ceļu projektēšanas, ceļu satiksmes drošības un ceļu satiksmes negadījumu analīzes jomā, bet pārējiem dalībniekiem ir pieredze vai izglītība ceļu projektēšanas vai ceļu satiksmes drošības, vai ceļu satiksmes negadījumu analīzes jomā.
10. Periodiskas ceļu drošības inspekcijas ceļu tīkla posmiem, kas savienoti ar ceļu tuneļiem, kuri ir Eiropas ceļu tīklā un kuru garums pārsniedz 500 metrus, veic kopā ar administratīvo iestādi, kas minēta Ministru kabineta 2007. gada 27. februāra noteikumu Nr. 159 "Kārtība, kādā ceļu lietotājiem nodrošina minimālo drošības līmeni Eiropas ceļu tīkla tuneļos, kas garāki par 500 metriem" 3. punktā.
11. Lai uzlabotu ceļa drošības līmeni, ceļu posmos, kuri tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējumā ir novērtēti ar 4. un 5. kategoriju, ceļu pārvaldītājs gada laikā pēc tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma veikšanas veic mērķtiecīgas ceļu drošības inspekcijas vai triju gadu laikā – tiešas korektīvas darbības.
12. Mērķtiecīga ceļu drošības inspekcija ir mērķtiecīga inspicēšana, kuras nolūks ir, apsekojot ceļa posmu dabā, noteikt bīstamus apstākļus, defektus un problēmas, kas palielina negadījumu un ievainojumu gūšanas risku.
13. Veicot mērķtiecīgu ceļu drošības inspekciju, pārbauda elementus, kas norādīti šo noteikumu pielikumā, kā arī citus elementus, ja tie nepieciešami satiksmes drošības uzlabošanai.
14. Mērķtiecīgas ceļu drošības inspekcijas veic ekspertu grupas vismaz divu dalībnieku sastāvā, no tiem vismaz vienam dalībniekam ir pieredze vai izglītība ceļu projektēšanas, ceļu satiksmes drošības un ceļu satiksmes negadījumu analīzes jomā, bet pārējiem dalībniekiem ir pieredze vai izglītība ceļu projektēšanas vai ceļu satiksmes drošības, vai ceļu satiksmes negadījumu analīzes jomā.
15. Atbilstoši mērķtiecīgā ceļu drošības inspekcijā konstatētajam ekspertu grupa sagatavo argumentētu viedokli, norādot, vai ir vajadzīgas korektīvas darbības, lai uzlabotu ceļu drošību, un identificē ceļa posmus, kur ir nepieciešami ceļu infrastruktūras drošības uzlabojumi, kā arī nosaka darbību, kura uzskatāma par prioritāru minēto ceļa posmu drošības uzlabošanai.
16. Pamatojoties uz mērķtiecīgu ceļu drošības inspekciju un tīkla mēroga ceļu drošības novērtējumu, ceļu pārvaldītājs sagatavo korektīvās rīcības plānu, kurā norāda termiņus korektīvo darbību īstenošanai prioritārā secībā. Minēto plānu ceļu pārvaldītājs atjaunina vismaz reizi gadā, ja attiecīgajā gadā ir veikta mērķtiecīga ceļu drošības inspekcija vai tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējums, iesniedz Satiksmes ministrijā un publicē savā tīmekļvietnē.
17. Ceļu pārvaldītājs nodrošina, ka korektīvās rīcības plāns tiek sagatavots un korektīvās darbības ceļu drošības uzlabošanai prioritārā secībā tiek veiktas ceļa posmiem ar zemu drošības līmeni, kas dod iespēju īstenot pasākumus ar augstu drošības attīstības un ceļu satiksmes negadījumu izmaksu ietaupīšanas potenciālu.
18. Ceļu pārvaldītājs katru gadu līdz 1. februārim informē Satiksmes ministriju par iepriekšējā gada korektīvās rīcības plāna izpildi.
19. Satiksmes ministrija līdz attiecīgā gada 1. jūlijam pārbauda korektīvo darbību izpildes atbilstību iepriekšējā gada korektīvās rīcības plānam.
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīvas (ES) 2019/1936, ar ko groza Direktīvu 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību.
Satiksmes ministrs T. Linkaits
1. Ceļa profils un šķērsgriezums:
1.1. ceļa redzamība un redzamības attālums;
1.2. noteiktais braukšanas ātrums pa posmiem un tā ierobežojumi;
1.3. ceļa profila uztveramība ceļa lietotājam;
1.4. piekļuve blakus esošajiem īpašumiem un teritorijām;
1.5. piekļuve ārkārtas palīdzības un uzturēšanas dienestu transportlīdzekļiem;
1.6. tiltu un caurteku aprīkojums un tehniskie risinājumi;
1.7. ceļa nodalījuma joslas, izņemot brauktuvi, iekārtojums (ceļa nomales, to platums un seguma veids, ceļa konstrukcijas malu stāvums, uzbērumu un ierakumu nogāzes u. tml.).
2. Ceļu mezgli:
2.1. ceļu mezgla veida piemērotība;
2.2. ceļu mezgla izkārtojums;
2.3. ceļu mezglu redzamība un uztveramība;
2.4. redzamība ceļu mezglā;
2.5. palīgjoslu izkārtojums ceļu mezglos;
2.6. satiksmes regulēšana ceļu mezglā (piemēram, pienākums apstāties pie stoplīnijas (929. ceļa apzīmējums) vai 207. ceļa zīme, luksofori);
2.7. gājējiem un velosipēdu vadītājiem paredzētu brauktuves šķērsošanas vietu esība.
3. Mazaizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem paredzētā infrastruktūra:
3.1. gājējiem paredzētā infrastruktūra;
3.2. velosipēdu vadītājiem paredzētā infrastruktūra;
3.3. divriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem paredzētais nodrošinājums;
3.4. sabiedriskajiem transportlīdzekļiem paredzētā infrastruktūra;
3.5. dzelzceļa pārbrauktuves (pārbrauktuves veids – ar personālu vai bez tā, manuāla vai automatizēta).
4. Apgaismojums, zīmes un apzīmējumi:
4.1. ceļa zīmes, kas netraucē redzamību;
4.2. ceļa zīmju lasāmība (novietojums, izmērs, krāsa);
4.3. zīmju stabi;
4.4. saskaņoti horizontālie un vertikālie ceļa apzīmējumi;
4.5. horizontālo un vertikālo ceļa apzīmējumu lasāmība (novietojums, izmērs un gaismas atstarojamība sausos un mitros apstākļos);
4.6. horizontālo ceļa apzīmējumu uztveramība;
4.7. ceļu un krustojumu apgaismojums;
4.8. piemērots ceļa malu aprīkojums.
5. Luksofori:
5.1. darbība;
5.2. redzamība.
6. Objekti, brīvās zonas un ceļa norobežojošās sistēmas:
6.1. ceļa malu vide, tostarp veģetācija;
6.2. bīstami objekti ceļa malās un attālums no brauktuves vai velosipēdu ceļa malas;
6.3. ceļa norobežojošās sistēmas (sadalošās joslas un aizsargbarjeras, kas mazina bīstamību mazaizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem);
6.4. aizsargbarjeru gala posmu aprīkojums un tehniskie risinājumi;
6.5. piemērotas ceļa norobežojošās sistēmas tiltiem un caurtekām;
6.6. nožogojumi (uz ceļiem ar ierobežotu piekļuvi).
7. Ceļa segums:
7.1. ceļa seguma defekti;
7.2. slīdes pretestība;
7.3. nesaistīts materiāls, grants, šķembas, akmeņi;
7.4. ūdens uzkrāšanās, ūdens novade.
8. Tilti un tuneļi:
8.1. tiltu, tostarp pārvadu, esība un skaits;
8.2. tuneļu esība un skaits;
8.3. vizuālie elementi, kas rada infrastruktūras drošības apdraudējumus.
9. Citi jautājumi:
9.1. drošu stāvvietu un atpūtas zonu esība un iekārtojums;
9.2. kravas transportlīdzekļiem paredzēta infrastruktūra;
9.3. priekšējo lukturu izraisīts apžilbinājums;
9.4. ceļa darbi;
9.5. nedrošas darbības ceļa malā;
9.6. intelektisko transporta sistēmu aprīkojums (piemēram, mainīgas informācijas ceļa zīmes);
9.7. dzīvnieki un to migrācijas koridori;
9.8. brīdinājumi par izglītības vai citu iestāžu esību maršrutā.
 |
 |
 |
 |