Darbības ar dokumentu

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā lietoti šādi termini:

1) aģentūra — tiešās pārvaldes iestāde, kura kā starpniekinstitūcija šajā likumā noteiktajā apjomā īsteno daļu no Nacionālā koordinācijas centra funkcijām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija regulā (ES) 2021/887, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu (turpmāk — Regula 2021/887);

2) Eiropas Kiberdrošības kompetenču centrs — Eiropas Industriālais, tehnoloģiskais un pētnieciskais kiberdrošības kompetenču centrs, kas izveidots saskaņā ar Regulu 2021/887;

3) finansējuma saņēmējs — aģentūras apstiprināta projekta iesnieguma iesniedzējs;

4) finansējums — finanšu līdzekļi, kurus saskaņā ar šo likumu piešķir vai kurus finansējuma saņēmējs nodrošina projekta īstenošanai. Finansējumu veido:

a) grantu finansējums (līdzfinansējums),

b) valsts budžeta līdzfinansējums,

c) finansējuma saņēmēja līdzfinansējums;

5) granti — Eiropas Savienības līmeņa atbalsta programmu finansējums, ko saskaņā ar Regulu 2021/887 nodrošina Eiropas Kiberdrošības kompetenču centrs ar Nacionālā koordinācijas centra starpniecību;

6) kiberdrošības kompetenču kopiena (turpmāk –– kopiena) — tādu subjektu kopums, kuri atbilst Regulas 2021/887 8. pantā noteiktajam un šajā likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēti Nacionālā koordinācijas centra uzturētajā kopienas dalībnieku reģistrā;

7) Nacionālais koordinācijas centrs — valsts pārvaldes iestāde, kura īsteno Regulā 2021/887 noteiktās funkcijas, tai skaitā iegulda grantus Regulā 2021/887 un citos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajā apjomā un kārtībā;

8) programma — Eiropas Komisijas vai Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra apstiprināts pasākumu kopums, ko plānots īstenot ar grantu atbalstu un kas vērsts uz konkrētu rezultātu un mērķu sasniegšanu;

9) programmas līgums — līgums par programmas īstenošanu, ko Nacionālais koordinācijas centrs pēc programmas apstiprināšanas slēdz ar Eiropas Komisiju vai Eiropas Kiberdrošības kompetenču centru;

10) projekta iesnieguma iesniedzējs — persona, kas iesniedz projekta iesniegumu. Projekta iesnieguma iesniedzējs var būt:

a) tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts institūcija vai atvasināta publiska persona,

b) privāto tiesību juridiskā persona vai tiesībspējīga personālsabiedrība;

11) projekta iesniegums — iesniegums (aizpildīta veidlapa, tās pielikumi un citi dokumenti), ko iesniedz projekta iesnieguma iesniedzējs, lai pretendētu uz projektam nepieciešamo finansējumu;

12) projekta lieta — projekta iesniegums, projekta iesnieguma vērtēšanas dokumenti, projekta līgums un citi ar projektu saistītie dokumenti, kas ir Nacionālā koordinācijas centra vai aģentūras rīcībā;

13) projekta līgums — līgums par projekta īstenošanu, ko slēdz aģentūra ar finansējuma saņēmēju. Šis līgums var būt:

a) vienošanās, ja finansējuma saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts institūcija vai atvasināta publiska persona,

b) civiltiesisks līgums, ja finansējuma saņēmējs ir privāto tiesību juridiskā persona vai tiesībspējīga personālsabiedrība;

14) projekts — projekta iesniegums, kas atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un ko ir apstiprinājusi aģentūra;

15) projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji — noteikumi, atbilstoši kuriem vērtē projekta iesniegumu un pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu;

16) uzraudzības iestāde — grantu vadībā iesaistīta institūcija, kas pārrauga grantu ieviešanas gaitu.

2. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu grantu ieviešanu Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra atbalsta jomā Latvijā.

3. pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka grantu vadībā iesaistīto institūciju, projekta iesnieguma iesniedzēja un finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus, grantu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī finansējuma piešķiršanas nosacījumus un attiecas uz 2021.—2027. gada plānošanas periodu.

4. pants. Grantu vadībā iesaistītās institūcijas

Grantu vadību nodrošina šādas grantu vadībā iesaistītās institūcijas:

1) Eiropas Kiberdrošības kompetenču centrs;

2) Nacionālais koordinācijas centrs;

3) aģentūra;

4) uzraudzības iestāde;

5) revīzijas iestāde.

5. pants. Nacionālais koordinācijas centrs

(1) Nacionālā koordinācijas centra funkcijas pilda Aizsardzības ministrija.

(2) Nacionālajam koordinācijas centram ir šādi pienākumi:

1) koordinēt grantu vadības un kontroles sistēmas izveidi;

2) nodrošināt efektīvu grantu ieviešanu un uzraudzību;

3) nodrošināt ar grantu ieviešanu un vadību saistīto normatīvo aktu projektu izstrādi;

4) noslēgt programmas līgumu;

5) izstrādāt un apstiprināt projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus;

6) nodrošināt grantu ieviešanas publicitāti Latvijā;

7) informēt Eiropas Komisiju par projektu īstenošanas izdevumiem;

8) informēt Eiropas Kiberdrošības kompetenču centru un revīzijas iestādi par programmas ieviešanas rezultātiem;

9) citi Regulā 2021/887 un šajā likumā noteiktie Nacionālā koordinācijas centra pienākumi.

(3) Nacionālajam koordinācijas centram ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no grantu vadībā iesaistītajām institūcijām un finansējuma saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama Nacionālā koordinācijas centra pienākumu pildīšanai;

2) ierosināt un veikt grantu ieviešanas kontroli un auditu.

(4) Aizsardzības ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā pilda kā Nacionālais koordinācijas centrs, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām, tai skaitā funkcijām, kuras tā pilda kā uzraudzības iestāde vai finansējuma saņēmējs.

6. pants. Aģentūra

(1) Aģentūras funkcijas pilda Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

(2) Aģentūrai ir šādi pienākumi:

1) atbilstoši kompetencei un pēc pieprasījuma sniegt Nacionālajam koordinācijas centram un citām grantu vadībā iesaistītajām institūcijām informāciju, kas nepieciešama šo institūciju pienākumu pildīšanai;

2) sniegt projektu iesniegumu iesniedzējiem konsultācijas par projektu iesniegumu iesniegšanu;

3) veikt projektu iesniegumu atlasi un noslēgt projektu līgumus;

4) konsultēt finansējuma saņēmējus par projektu īstenošanu;

5) nodrošināt projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, projektu mērķu un iznākuma rādītāju sasniegšanas uzraudzību, analizēt problēmas projektu īstenošanā un iesniegt Nacionālajam koordinācijas centram priekšlikumus par projektu īstenošanas uzlabošanu;

6) pārbaudīt un apstiprināt finansējuma saņēmēja maksājuma pieprasījumā iekļautos attiecināmos izdevumus, veikt maksājumus, ja attiecināms, sagatavot un iesniegt Nacionālajam koordinācijas centram informāciju par attiecināmajiem izdevumiem, kas iekļaujami maksājuma pieteikumā, kā arī sniegt citu tās rīcībā esošo informāciju, kas nepieciešama maksājuma pieteikuma sagatavošanai;

7) nodrošināt ar grantu vadību saistīto datu ievadi Eiropas Savienības informācijas sistēmās, ja to paredz programmas noteikumi, kā arī nodrošināt projektu lietu glabāšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Aģentūrai ir šādas tiesības:

1) pieprasīt no grantu vadībā iesaistītajām institūcijām un finansējuma saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama aģentūras pienākumu pildīšanai;

2) uz laiku apturēt maksājumus finansējuma saņēmējam.

(4) Centrālā finanšu un līgumu aģentūra nodrošina, lai funkcijas, kuras tā pilda kā aģentūra, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām, tai skaitā funkcijām, kuras tā pilda kā finansējuma saņēmējs.

7. pants. Uzraudzības iestāde

(1) Uzraudzības iestādes funkcijas pilda Aizsardzības ministrija.

(2) Uzraudzības iestādei ir šādi pienākumi:

1) veikt grantu vadības auditu un sniegt vērtējumu par Nacionālā koordinācijas centra un aģentūras darbības atbilstību šā likuma prasībām;

2) audita noslēgumā sagatavot ziņojumu, sniedzot ieteikumus par nepieciešamajiem grantu vadības uzlabojumiem, kā arī nosakot attiecīgajai institūcijai veicamās darbības un termiņu nepilnību novēršanai.

(3) Uzraudzības iestādei ir tiesības pieprasīt no grantu vadībā iesaistītajām institūcijām un finansējuma saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama uzraudzības iestādes funkciju pildīšanai.

(4) Aizsardzības ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā uzraudzības iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām, tai skaitā funkcijām, kuras tā pilda kā Nacionālais koordinācijas centrs vai finansējuma saņēmējs.

8. pants. Finansējuma saņēmēja pienākumi un tiesības

(1) Finansējuma saņēmējam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt projekta īstenošanu atbilstoši projekta līgumam, kā arī Regulā 2021/887 un ar projektu īstenošanu saistītajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

2) nodrošināt katram projektam atsevišķu grāmatvedības uzskaiti;

3) sniegt informāciju par projekta īstenošanu un nodrošināt grantu vadībā iesaistīto institūciju, kā arī kompetento nacionālo un Eiropas Savienības institūciju pārstāvjiem pieeju visu ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem un attiecīgā projekta īstenošanas vietai;

4) nodrošināt projektu publicitātes prasību ievērošanu;

5) atmaksāt aģentūrai tās izmaksāto finansējumu, kas nav izmantots vai ir izmantots neatbilstoši šā panta pirmās daļas 1. punkta nosacījumiem.

(2) Finansējuma saņēmējam ir šādas tiesības:

1) saņemt grantu finansējumu, ja projekts tiek īstenots atbilstoši Regulas 2021/887 un Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un projekta līgumam;

2) saņemt no Nacionālā koordinācijas centra un aģentūras projekta īstenošanai nepieciešamo informāciju.

10. pants. Prasības kopienu veidojošiem subjektiem

Kopienu var veidot tikai tādas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, citas valsts institūcijas, atvasinātas publiskas personas vai Latvijas Republikā reģistrētas privāto tiesību juridiskās personas vai tiesībspējīgas personālsabiedrības, kuras spēj sniegt ieguldījumu Eiropas Kiberdrošības kompetenču centram un nacionālo koordinācijas centru tīklam Regulas 2021/887 3. pantā noteiktā pamatuzdevuma izpildē un kurām ir lietpratība kiberdrošības jomā vismaz vienā no Regulas 2021/887 8. panta 3. punktā minētajām jomām (turpmāk — kopienas dalībnieki).

11. pants. Kopienas dalībnieku reģistrācija

(1) Lai kļūtu par kopienas dalībnieku, šā likuma 10. pantā minētā persona iesniedz Nacionālajam koordinācijas centram kopienas dalībnieka iesniegumu, kurā norāda:

1) kopienas dalībnieka iesnieguma iesniedzēja nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un citu kontaktinformāciju;

2) informāciju par kopienas dalībnieka iesnieguma iesniedzēja patiesajiem labuma guvējiem (privāto tiesību juridiskajām personām);

3) informāciju par kopienas dalībnieka iesnieguma iesniedzēja biedriem un patiesajiem labuma guvējiem (tiesībspējīgām personālsabiedrībām);

4) apliecinājumu, ka uz kopienas dalībnieka iesnieguma iesniedzēju neattiecas neviens no Regulas 2018/1046 136. pantā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem;

5) informāciju par kopienas dalībnieka iesnieguma iesniedzēja spēju sniegt ieguldījumu Eiropas Kiberdrošības kompetenču centram un nacionālo koordinācijas centru tīklam Regulas 2021/887 3. pantā noteiktā pamatuzdevuma izpildē;

6) informāciju par kopienas dalībnieka iesnieguma iesniedzēja lietpratību kiberdrošības jomā vismaz vienā no Regulas 2021/887 8. panta 3. punktā minētajām jomām (detalizēts lietpratības apraksts).

(2) Nacionālais koordinācijas centrs izvērtē kopienas dalībnieka iesniegumā iekļauto un savā rīcībā esošo informāciju un mēneša laikā no kopienas dalībnieka iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu:

1) reģistrēt kopienas dalībnieka iesnieguma iesniedzēju kopienas dalībnieku reģistrā;

2) atteikt kopienas dalībnieka iesnieguma iesniedzēja reģistrāciju kopienas dalībnieku reģistrā.

(3) Ja kopienas dalībnieka iesnieguma iesniedzējs ir privāto tiesību juridiskā persona vai tiesībspējīga personālsabiedrība, šā panta otrajā daļā minētais Nacionālā koordinācijas centra lēmums ir administratīvais akts.

(4) Ja kopienas dalībnieka iesnieguma iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts institūcija vai atvasināta publiska persona, šā panta otrajā daļā minētais Nacionālā koordinācijas centra lēmums nav administratīvais akts.

(5) Atteikuma gadījumā kopienas dalībnieka iesnieguma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt kopienas dalībnieka iesniegumu atkārtoti. Nacionālais koordinācijas centrs ir tiesīgs nevērtēt atkārtoti iesniegto kopienas dalībnieka iesniegumu, ja:

1) kopš iepriekš pieņemtā lēmuma par atteikumu reģistrēt kopienas dalībnieka iesnieguma iesniedzēju kopienas dalībnieku reģistrā ir pagājuši mazāk nekā divi mēneši;

2) nav mainījušies lietas faktiskie apstākļi, kas bija par pamatu lēmuma pieņemšanai par atteikumu reģistrēt kopienas dalībnieka iesnieguma iesniedzēju kopienas dalībnieku reģistrā.

12. pants. Kopienas dalībnieka izslēgšana no kopienas dalībnieku reģistra

(1) Nacionālais koordinācijas centrs izslēdz kopienas dalībnieku no kopienas dalībnieku reģistra:

1) ja kopienas dalībnieks ir iesniedzis iesniegumu par vēlmi tikt izslēgtam no kopienas dalībnieku reģistra;

2) ja kopienas dalībnieks neatbilst šā likuma 10. pantā noteiktajam;

3) pamatotu drošības apsvērumu dēļ.

(2) Lēmumu par kopienas dalībnieka izslēgšanu no kopienas dalībnieku reģistra Nacionālais koordinācijas centrs pieņem mēneša laikā no brīža, kad saņemts kopienas dalībnieka iesniegums par vēlmi tikt izslēgtam no kopienas dalībnieku reģistra, vai no brīža, kad kļuvuši zināmi fakti, kas liecina par kopienas dalībnieka neatbilstību šā likuma 10. pantā noteiktajam.

13. pants. Kopienas dalībnieku reģistrs

(1) Kopienas dalībnieku reģistru uztur Nacionālais koordinācijas centrs.

(2) Kopienas dalībnieku reģistrā iekļauj šādu informāciju:

1) kopienas dalībnieka nosaukums;

2) kopienas dalībnieka reģistrācijas numurs;

3) kopienas dalībnieka juridiskais statuss;

4) datums, kad pieņemts lēmums par kopienas dalībnieka reģistrāciju.

14. pants. Lēmuma par kopienas dalībnieka reģistrāciju, reģistrācijas atteikumu vai izslēgšanu no kopienas dalībnieku reģistra apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

Šā likuma 11. panta otrajā daļā vai 12. panta pirmajā daļā minēto Nacionālā koordinācijas centra lēmumu, ja tas ir administratīvais akts, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja minētais Nacionālā koordinācijas centra lēmums nav administratīvais akts, tas ir apstrīdams, bet nav pārsūdzams.

15. pants. Projekta iesnieguma iesniedzēja dalība kopienā

Pretendēt uz kopienas dalībnieku atbalstam paredzētā finansējuma saņemšanu var tikai tad, ja projekta iesnieguma iesniedzējs projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī ir reģistrēts Nacionālā koordinācijas centra uzturētajā kopienas dalībnieku reģistrā šā likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā.

16. pants. Projektu iesniegumu atlase

(1) Projektu iesniegumu atlase var būt:

1) atklāta — ja starp projektu iesniegumu iesniedzējiem notiek vienlīdzīga sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu un grantu finansējuma (līdzfinansējuma) piešķiršanu;

2) ierobežota — ja iepriekš ir noteikts to projektu iesniegumu iesniedzēju loks, kurus uzaicina iesniegt projekta iesniegumu. Šajā gadījumā apstiprina un finansē visus projektu iesniegumus, kuri atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, ja vien uz projekta iesnieguma iesniedzēju neattiecas neviens no šā likuma 18. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem.

(2) Ja grantu finansējums ir paredzēts kopienas atbalstam, Nacionālais koordinācijas centrs ir tiesīgs noteikt, cik liela grantu finansējuma daļa tiks atvēlēta atklātajā projektu iesniegumu atlasē atbalstāmajiem projektiem un cik liela daļa — ierobežotajā projektu atlasē atbalstāmajiem projektiem.

(3) Aģentūra veic projektu iesniegumu atlasi saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikumu. Projektu iesniegumu atlases nolikumu izstrādā un pēc saskaņošanas ar Nacionālo koordinācijas centru apstiprina aģentūra.

(4) Projektu iesniegumu atlases nolikumā iekļauj projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus.

(5) Paziņojumu par atklātas projektu iesniegumu atlases izsludināšanu un norādi uz tīmekļvietni, kurā publicēts projektu iesniegumu atlases nolikums, kā arī paziņojumu par atklātas projektu iesniegumu atlases pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu aģentūra iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(6) Projekta iesnieguma iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām.

17. pants. Projektu iesniegumu vērtēšanas komisija

(1) Projektu iesniegumu vērtēšanai aģentūra izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, kuras sastāvā ir vismaz viens Nacionālā koordinācijas centra pārstāvis. Izveidojot projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, aģentūra ņem vērā programmas līguma noteikumus.

(2) Nacionālais koordinācijas centrs nodrošina projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas darbībai nepieciešamo ekspertīzi kiberdrošības jautājumos, kā arī, ja nepieciešams, konsultē aģentūru par kiberdrošības stratēģiskajiem, operacionālajiem un tehniskajiem jautājumiem.

(3) Projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus.

18. pants. Projektu iesniegumu iesniedzēju izslēgšanas noteikumi

Aģentūra noraida projekta iesniegumu:

1) ja uz projekta iesnieguma iesniedzēju attiecināms jebkurš no Regulas 2018/1046 136. pantā minētajiem izslēgšanas kritērijiem;

2) ja, ievērojot Regulas 2021/887 8. panta 4. punktā noteikto, atzīts, ka projekta iesnieguma iesniedzēja dalība projektu atlasē vai projekts neatbilst valsts drošības interesēm.

19. pants. Aģentūras lēmuma veidi

(1) Ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir privāto tiesību juridiskā persona vai tiesībspējīga personālsabiedrība, aģentūras lēmums ir administratīvais akts.

(2) Ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts institūcija vai atvasināta publiska persona, aģentūras lēmums nav administratīvais akts.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto lēmumu izdod rakstveidā, un tam ir šādas daļas:

1) aģentūras nosaukums un adrese;

2) adresāts — projekta iesnieguma iesniedzējs;

3) faktu konstatējums;

4) lēmuma pamatojums;

5) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu);

6) adresātam piešķirtās tiesības un noraidītās tiesības;

7) nosacījumi (ja nepieciešams);

8) lēmuma apstrīdēšanas kārtība.

20. pants. Projekta iesnieguma apstiprināšana, apstiprināšana ar nosacījumu vai noraidīšana atklātā projektu iesniegumu atlasē

(1) Aģentūra, pamatojoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas sniegto atzinumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu.

(2) Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) uz projekta iesnieguma iesniedzēju nav attiecināms neviens no šā likuma 18. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem;

2) projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem;

3) projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir pieejams finansējums projekta īstenošanai.

(3) Lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) uz projekta iesnieguma iesniedzēju attiecas vismaz viens no šā likuma 18. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem;

2) projekta iesniegums neatbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un nepilnības novēršana saskaņā ar šā panta ceturto daļu ietekmētu projekta iesniegumu pēc būtības;

3) projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros nav pieejams finansējums projekta īstenošanai.

(4) Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu pieņem, ja projekta iesnieguma iesniedzējam nepieciešams veikt aģentūras noteiktās darbības, lai projekta iesniegums pilnībā atbilstu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem. Nosacījumus lēmumā ietver un to izpildi kontrolē, ievērojot projektu iesniegumu atlases nolikumu. Ja kāds no lēmumā noteiktajiem nosacījumiem netiek izpildīts vai netiek izpildīts lēmumā noteiktajā termiņā, aģentūra noraida projekta iesniegumu.

(5) Ja projekta iesniegums iesniegts pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, tas netiek vērtēts. Aģentūra par to informē projekta iesnieguma iesniedzēju. Ja šajā daļā minētā iemesla dēļ projekta iesnieguma pieņemšana tiek atteikta un projekta iesnieguma iesniedzējs atteikumu pārsūdz tiesā, Administratīvās rajona tiesas spriedums par attiecīgo jautājumu nav pārsūdzams.

21. pants. Projekta iesnieguma apstiprināšana, apstiprināšana ar nosacījumu vai noraidīšana ierobežotā projektu iesniegumu atlasē

(1) Aģentūra, pamatojoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas atzinumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu.

(2) Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) uz projekta iesnieguma iesniedzēju nav attiecināms neviens no šā likuma 18. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem;

2) projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

(3) Lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) projekta iesnieguma iesniedzējs nav uzaicināts iesniegt projekta iesniegumu;

2) uz projekta iesnieguma iesniedzēju attiecas vismaz viens no šā likuma 18. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem.

(4) Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu pieņem, ja projekta iesnieguma iesniedzējam nepieciešams veikt aģentūras noteiktās darbības, lai projekta iesniegums pilnībā atbilstu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un projektu varētu īstenot atbilstoši programmas noteikumiem un programmā paredzētajiem mērķiem. Nosacījumus lēmumā ietver un to izpildi kontrolē, ievērojot projektu iesniegumu atlases nolikumu.

(5) Ja projekta iesnieguma iesniedzējs neizpilda lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietvertos nosacījumus vai neizpilda tos lēmumā noteiktajā termiņā, aģentūra noraida projekta iesniegumu.

22. pants. Lēmuma pieņemšanas termiņš

(1) Aģentūra lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem triju mēnešu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigu datuma.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, aģentūra to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem no projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigu datuma, par to paziņojot projekta iesnieguma iesniedzējam. Lēmums par termiņa pagarināšanu ir apstrīdams, bet nav pārsūdzams.

23. pants. Projekta iesnieguma precizēšana

(1) Atklātas projektu atlases ietvaros iesniegtais projekta iesniegums pēc tā iesniegšanas līdz dienai, kad pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, nav precizējams.

(2) Ierobežotas projektu atlases ietvaros iesniegto projekta iesniegumu pēc tā iesniegšanas līdz dienai, kad pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, var precizēt, iepriekš saskaņojot ar Nacionālo koordinācijas centru. Nacionālais koordinācijas centrs ir tiesīgs nesaskaņot projekta iesnieguma precizēšanu, ja projekta iesniegums iepriekš jau ticis precizēts vai ja no projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām ir pagājušas vismaz 30 dienas.

24. pants. Aģentūras lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

Projekta iesnieguma iesniedzējs var apstrīdēt šā likuma 19. panta pirmajā vai otrajā daļā minēto aģentūras lēmumu, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Nacionālā koordinācijas centra vadītājam. Nacionālā koordinācijas centra izdoto administratīvo aktu par apstrīdēto aģentūras lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja Nacionālā koordinācijas centra pieņemtais lēmums par apstrīdēto aģentūras lēmumu nav administratīvais akts, tas ir apstrīdams, bet nav pārsūdzams.

25. pants. Strīdu risināšanas kārtība, ja finansējuma saņēmējs ir privāto tiesību juridiskā persona vai tiesībspējīga personālsabiedrība

Ja finansējuma saņēmējs ir privāto tiesību juridiskā persona vai tiesībspējīga personālsabiedrība, tad strīdus, kas attiecas uz projekta līguma izpildi, tai skaitā piešķirto finanšu līdzekļu izmaksāšanu, izmaksu turpināšanu vai līdzekļu atgūšanu, risina civiltiesiskā kārtībā.

26. pants. Strīdu risināšanas kārtība, ja finansējuma saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts institūcija vai atvasināta publiska persona

(1) Ja finansējuma saņēmējam, kurš ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts institūcija vai atvasināta publiska persona, un aģentūrai rodas domstarpības sakarā ar projekta līguma ietvaros pieņemto lēmumu par piešķirtā finansējuma izmaksāšanu vai izmaksu turpināšanu vai citu lēmumu un vienošanās nav panākta sarunu ceļā, finansējuma saņēmējs to var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Nacionālā koordinācijas centra vadītājam.

(2) Nacionālā koordinācijas centra vadītājs izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto finansējuma saņēmēja iesniegumu un mēneša laikā no tā saņemšanas dienas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāt aģentūras lēmumu negrozītu;

2) atcelt aģentūras lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un, ja nepieciešams, uzdot aģentūrai atkārtoti izskatīt finansējuma saņēmēja iebildumus, ņemot vērā Nacionālā koordinācijas centra norādījumus;

3) izdot satura ziņā citādu lēmumu.

(3) Ja finansējuma saņēmējam, kurš ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts institūcija vai atvasināta publiska persona, un Nacionālajam koordinācijas centram rodas domstarpības sakarā ar projekta līguma ietvaros Nacionālā koordinācijas centra pieņemto lēmumu un vienošanās nav panākta sarunu ceļā, finansējuma saņēmējs to var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu aizsardzības ministram.

(4) Aizsardzības ministrs izvērtē šā panta trešajā daļā minēto finansējuma saņēmēja iesniegumu un mēneša laikā no tā saņemšanas dienas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāt Nacionālā koordinācijas centra lēmumu negrozītu;

2) atcelt Nacionālā koordinācijas centra lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un, ja nepieciešams, uzdot Nacionālajam koordinācijas centram atkārtoti izskatīt finansējuma saņēmēja iebildumus;

3) izdot satura ziņā citādu lēmumu.

(5) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta otrajā vai ceturtajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, Nacionālā koordinācijas centra vadītājs vai aizsardzības ministrs to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.

(6) Informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu šā panta otrajā vai ceturtajā daļā minēto lēmumu, Nacionālā koordinācijas centra vadītājs vai aizsardzības ministrs iegūst saskaņā ar kārtību, kāda Administratīvā procesa likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikta iestāžu sadarbībai un informācijas iegūšanai administratīvajā procesā iestādē.

(7) Šā panta otrajā vai ceturtajā daļā minētais Nacionālā koordinācijas centra vadītāja vai aizsardzības ministra pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

27. pants. Valsts nodevas samaksa, vēršoties tiesā

Nacionālais koordinācijas centrs un aģentūra, vēršoties vispārējās jurisdikcijas tiesā par līgumstrīdu, valsts nodevu nemaksā.

28. pants. Tiesības iepazīties ar projekta lietu

(1) Projekta iesnieguma iesniedzējam jebkurā procesa stadijā ir tiesības iepazīties ar tā iesniegtā projekta lietu. Projekta iesnieguma iesniedzējam ir tiesības iepazīties ar iesniegtā projekta iesnieguma vērtēšanas materiāliem (tai skaitā ekspertu atzinumiem, vērtēšanas komisijas protokoliem un lēmumiem) tikai pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu.

(2) Nacionālais koordinācijas centrs un aģentūra šā panta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

29. pants. Informācijas atklātība

(1) Privāto tiesību juridiskās personas vai tiesībspējīgas personālsabiedrības projekta lieta ir ierobežotas pieejamības informācija līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi. Pēc minētā lēmuma vai atzinuma spēkā stāšanās projekta lieta ir pieejama Informācijas atklātības likumā noteiktajā apjomā un kārtībā.

(2) Tiešās pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas vai citas valsts iestādes projekta lieta ir vispārpieejama informācija, izņemot projekta budžeta kopsavilkumu, tai skaitā projekta izmaksu plānu. Informācija par minēto projektu ir pieejama Informācijas atklātības likumā noteiktajā apjomā un kārtībā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām. Šā likuma 28. panta pirmajā daļā minētā informācija saistībā ar projekta iesnieguma vērtēšanu pieejama pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu.

30. pants. Dokumentu glabāšanas termiņš

Grantu vadības nodrošināšanā iesaistītās institūcijas glabā projektu lietas, bet finansējuma saņēmēji — projektu dokumentu oriģinālus vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma apstiprināšanas, ja vien projekta līgums neparedz citu dokumentu glabāšanas kārtību.

Ministru kabinets līdz 2023. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 9. pantā minētos noteikumus.