Darbības ar dokumentu
Rīgā 2022. gada 27. septembrī (prot. Nr. 49 8. §)
2. Latvijas zinātnes nozaru grupas, zinātnes nozares un apakšnozares ir noteiktas šo noteikumu pielikumā.
3. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2018. gada 23. janvāra noteikumus Nr. 49 "Noteikumi par Latvijas zinātnes nozarēm un apakšnozarēm" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 18. nr.).
Izglītības un zinātnes ministre A. Muižniece
Ministru kabineta
2022. gada 27. septembra
noteikumiem Nr. 595
(Pielikums MK 03.10.2023. noteikumu Nr. 554 redakcijā)
| Nr. p. k. | Zinātnes nozaru grupas | Zinātnes nozares | Zinātnes apakšnozares |
| 1. | Dabaszinātnes | ||
| 1.1. | Matemātika1 | Ģeometrija un topoloģija Funkciju teorija Matemātiskā analīze un funkcionālanalīze Diferenciālvienādojumi Matemātiskā fizika Lietišķā matemātika un matemātiskā modelēšana Skaitliskā analīze Varbūtību teorija un matemātiskā statistika Diskrētā matemātika un matemātiskā informātika Optimizācijas metodes Modernā elementārā matemātika Algebra un matemātiskā loģika Citas matemātikas apakšnozares | |
| 1.2. | Datorzinātne un informātika2 | Datoru un sistēmu programmatūra Programmēšanas valodas un sistēmas Intelektuālo sistēmu teorija Signālu diskrētā apstrāde Datorzinātnes matemātiskie pamati Citas datorzinātnes un informātikas apakšnozares | |
| 1.3. | Fizika un astronomija3 | Cietvielu fizika Kondensētās vides fizika Pusvadītāju fizika Ķīmiskā fizika Materiālu fizika Fizikālās metodes un instrumenti Optika Lāzeru fizika un spektroskopija Teorētiskā fizika Atomu un molekulu fizika Kodolfizika Šķidrumu un gāzu mehānika Siltumfizika un molekulārā fizika Magnētisko parādību fizika Tehniskā fizika Medicīniskā fizika Astrofizika un fundamentālā astronomija Citas fizikas un astronomijas apakšnozares | |
| 1.4. | Ķīmija4 | Organiskā ķīmija Bioorganiskā ķīmija Analītiskā ķīmija Fizikālā ķīmija Lielmolekulāro savienojumu ķīmija Medicīniskā ķīmija Radiācijas ķīmija Augsttemperatūras ķīmija Koksnes ķīmija Materiālu ķīmija Neorganiskā ķīmija Citas ķīmijas apakšnozares | |
| 1.5. | Zemes zinātnes, fiziskā ģeogrāfija un vides zinātnes5 | Dabas ģeogrāfija Reģionālā un vides ģeogrāfija Lietišķā ģeogrāfija un ģeomātika Pamatiežu ģeoloģija Kvartārģeoloģija un ģeomorfoloģija Lietišķā ģeoloģija Hidroloģija Vides ķīmija un ekotoksikoloģija Dabas aizsardzība Ģeokosmiskie pētījumi Citas zemes zinātnes, fiziskās ģeogrāfijas un vides zinātnes apakšnozares | |
| 1.6. | Bioloģija6 | Biofizika Bioķīmija Biometrija un bioinformātika Botānika Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija Ģenētika Hidrobioloģija Mikrobioloģija Molekulārā bioloģija Šūnas bioloģija Virusoloģija Zooloģija Ekoloģija Mikrobioloģija un virusoloģija Augu fizioloģija Citas bioloģijas apakšnozares | |
| 1.7. | Citas dabaszinātnes | ||
| 2. | Inženierzinātnes un tehnoloģijas | ||
| 2.1. | Būvniecības un transporta inženierzinātnes7 | Būvmehānika Būvkonstrukcijas Ģeodēzija un ģeoinformātika Siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmas Gaisa transports un infrastruktūra Telemātika un loģistika Ūdens transports un infrastruktūra Sauszemes transports Būvmateriāli un būvtehnoloģija Citas būvniecības un transporta inženierzinātnes apakšnozares | |
| 2.2. | Elektrotehnika, elektronika, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas8 | Datoru arhitektūra un aparatūra Signālu diskrētā apstrāde Elektronikas elementi Lauki un viļņi elektronikā Ķēdes un signāli Radiosistēmas Elektrosakari Telekomunikāciju tīkli Datortehnika un tīkli Elektrotehnikas teorētiskie pamati Elektriskās mašīnas un iekārtas Elektriskās tehnoloģijas un automātika Energoelektronika Elektroenerģētika Elektroapgāde Datorvadība Sistēmu analīze, modelēšana un projektēšana E-studiju tehnoloģijas un pārvaldība Datu apstrādes sistēmas un datortīkli Citas elektrotehnikas, elektronikas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju apakšnozares | |
| 2.3. | Mašīnbūve un mehānika9 | Mašīnu projektēšana Mašīnbūves tehnoloģija Lietišķā mehānika Nepārtrauktās vides mehānika Teorētiskā mehānika Militārais nodrošinājums Mēraparāti un metroloģija Diagnostika un kvalitāte Mašīnu dinamika Citas mašīnbūves un mehānikas apakšnozares | |
| 2.4. | Ķīmijas inženierzinātne10 | Silikātu materiālu tehnoloģija Organisko vielu tehnoloģija Koksnes ķīmijas tehnoloģija Celulozes un papīra tehnoloģija Polimēru un šķiedrmateriālu tehnoloģija Augsttemperatūras materiālu un plazmas tehnoloģija Radiācijas ķīmijas tehnoloģija Vispārīgā ķīmijas tehnoloģija Cietvielu mehānika Gāzu un šķidrumu mehānika Neorganisko vielu tehnoloģija Citas ķīmijas inženierzinātnes apakšnozares | |
| 2.5. | Materiālzinātne11 | Inteliģentie materiāli un struktūras Fotonikas materiāli Koksnes materiāli un tehnoloģija Polimēri un kompozītmateriāli Tekstila un apģērbu tehnoloģija Biomateriāli Keramikas materiāli Materiālu mehānika un pretestība Polimēru un kompozītmateriālu mehānika Materiālfizika Citas materiālzinātnes apakšnozares | |
| 2.6. | Medicīniskā inženierija12 | Biomehānika Citas medicīniskās inženierijas apakšnozares | |
| 2.7. | Vides inženierija un enerģētika13 | Ūdenssaimniecība Siltumenerģētika Alternatīvās enerģijas iekārtas Lauksaimniecības inženierzinātne Vides inženierzinātne Hidrotehnika Citas vides inženierijas un enerģētikas apakšnozares | |
| 2.8. | Vides biotehnoloģija14 | Ar vidi saistītā biotehnoloģija Citas vides biotehnoloģijas apakšnozares | |
| 2.9. | Rūpnieciskā biotehnoloģija15 | Rūpniecisko procesu biotehnoloģija Citas rūpnieciskās biotehnoloģijas apakšnozares | |
| 2.10. | Nanotehnoloģija16 | Nanoprocesi Nanomateriāli Citas nanotehnoloģijas apakšnozares | |
| 2.11. | Citas inženierzinātnes un tehnoloģijas, tai skaitā pārtikas un dzērienu tehnoloģijas | Pārtikas ķīmija Pārtikas mikrobioloģija Pārtikas produktu kvalitāte Pārtikas procesi un iekārtas Citas inženierzinātņu un tehnoloģiju apakšnozares | |
| 3. | Medicīnas un veselības zinātnes | ||
| 3.1. | Medicīnas bāzes zinātnes, tai skaitā farmācija17 | Farmakognozija Farmaceitiskā farmakoloģija Klīniskā farmācija Anatomija Histoloģija un citoloģija Medicīniskā bioķīmija Medicīniskā ģenētika Normālā fizioloģija Patoloģija Farmakoloģija Medicīniskā biomehānika Sociālā farmācija Farmācijas ķīmija Zāļu formu tehnoloģija Imunoloģija Citas medicīnas bāzes zinātņu, tai skaitā farmācijas, apakšnozares | |
| 3.2. | Klīniskā medicīna18 | Pediatrija Dermatoloģija un veneroloģija Psihiatrija Ķirurģija Oftalmoloģija Otorinolaringoloģija Anestezioloģija un reanimatoloģija Ortopēdija Dzemdniecība un ginekoloģija Onkoloģija un hematoloģija Ftiziatrija Stomatoloģija Rentgenoloģija un radioloģija Neiroloģija Internā medicīna Citas klīniskās medicīnas apakšnozares | |
| 3.3. | Veselības un sporta zinātnes19 | Medicīniskā demogrāfija Sabiedrības veselība Uzturzinātne Sporta medicīna un rehabilitoloģija Veselības aprūpes zinātne Sporta teorija un vēsture Sporta pedagoģija Infekcijas slimības Klīniskā un veselības psiholoģija Citas veselības un sporta zinātņu apakšnozares | |
| 3.4. | Medicīniskā biotehnoloģija20 | Medicīnisko procesu biotehnoloģija Citas medicīniskās biotehnoloģijas apakšnozares | |
| 3.5. | Citas medicīnas un veselības zinātnes, tai skaitā tiesu medicīniskā ekspertīze | Medicīnas vēsture Tiesu medicīna Citas medicīnas zinātņu apakšnozares | |
| 4. | Lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnes | ||
| 4.1. | Lauksaimniecības un zivsaimniecības zinātnes, mežzinātne21 | Dārzkopība Meža ekoloģija un mežkopība Meža ekonomika un politika Meža darbi un tehnika Laukkopība Citas lauksaimniecības un zivsaimniecības zinātņu un mežzinātnes apakšnozares | |
| 4.2. | Dzīvnieku un piena lopkopības zinātne22 | Lopkopība Citas dzīvnieku un piena lopkopības zinātnes apakšnozares | |
| 4.3. | Veterinārmedicīnas zinātne | Fizioloģija Patoloģija Veterinārā farmakoloģija un toksikoloģija Iekšķīgās slimības Parazitoloģija Infekcijas slimības un mikrobioloģija Ķirurģija Dzemdniecība un ginekoloģija Pārtikas higiēna Morfoloģija Citas veterinārmedicīnas zinātnes apakšnozares | |
| 4.4. | Lauksaimniecības biotehnoloģija23 | Lauksaimniecisko procesu biotehnoloģija Citas lauksaimniecības biotehnoloģijas apakšnozares | |
| 4.5. | Citas lauksaimniecības, meža un veterināro zinātņu nozares | ||
| 5. | Sociālās zinātnes | ||
| 5.1. | Psiholoģija24 | Vispārīgā psiholoģija Personības psiholoģija Daiļrades psiholoģija Sociālā psiholoģija Etniskā psiholoģija Klīniskā psiholoģija Pedagoģiskā psiholoģija Attīstības psiholoģija Reliģijas psiholoģija Veselības psiholoģija Komunikācijas psiholoģija un ētika Citas psiholoģijas apakšnozares | |
| 5.2. | Ekonomika un uzņēmējdarbība25 | Latvijas tautsaimniecība Makroekonomika Mikroekonomika Finanses un kredīts Grāmatvedības un uzskaites teorija Ekonometrija Statistika Tirgzinība Sociālā ekonomika Reģionālā ekonomika Agrārā ekonomika Uzņēmējdarbības vadība Izglītības vadība Ekonomikas teorija Citas ekonomikas un uzņēmējdarbības apakšnozares | |
| 5.3. | Izglītības zinātnes26 | Fizikas didaktika Ķīmijas didaktika Matemātikas didaktika Vispārīgā pedagoģija Sociālā pedagoģija Pirmsskolas pedagoģija Skolas pedagoģija Augstskolas pedagoģija Pieaugušo pedagoģija Nozaru pedagoģija Bioloģijas didaktika Citas izglītības zinātņu apakšnozares | |
| 5.4. | Socioloģija un sociālais darbs27 | Vēsturiskā demogrāfija Sociāli ekonomiskā demogrāfija Sociālā ekonomika Socioloģijas teorija un vēsture Lietišķā socioloģija Sociālā antropoloģija Sociālā politika un sociālā darba organizācija Kultūras un masu komunikācijas socioloģija Lauku socioloģija Organizāciju un sabiedriskās pārvaldes socioloģija Politikas socioloģija Reliģijas socioloģija Etnoloģija Vēsturiskā antropoloģija Teorētiskā demogrāfija Citas socioloģijas un sociālā darba apakšnozares | |
| 5.5. | Tiesību zinātne28 | Civiltiesības Krimināltiesības Valsts tiesības Starptautiskās tiesības Kriminālistika un operatīvās darbības teorija Policijas tiesības Tiesību teorija un vēsture Citas tiesību zinātnes apakšnozares | |
| 5.6. | Politikas zinātne29 | Salīdzinošā politika Starptautiskā politika Pārvalde un administrācija Sabiedrības vadība Politikas teorija Citas politikas zinātnes apakšnozares | |
| 5.7. | Sociālā un ekonomiskā ģeogrāfija30 | Vides pārvaldība Cilvēka ģeogrāfija Citas sociālās un ekonomiskās ģeogrāfijas apakšnozares | |
| 5.8. | Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija31 | Komunikācijas teorija Bibliotēkzinātne Citas plašsaziņas līdzekļu un komunikācijas apakšnozares | |
| 5.9. | Citas sociālās zinātnes, tai skaitā starpnozaru sociālās zinātnes un militārā zinātne | ||
| 6. | Humanitārās un mākslas zinātnes | ||
| 6.1. | Vēsture un arheoloģija | Latvijas vēsture Arheoloģija Historiogrāfija un vēstures palīgzinātnes Vispārīgā vēsture Citas vēstures un arheoloģijas apakšnozares | |
| 6.2. | Valodniecība un literatūrzinātne32 | Latviešu literatūras vēsture Literatūras teorija Salīdzināmā literatūrzinātne Cittautu literatūras vēsture Vispārīgā valodniecība Salīdzināmā un sastatāmā valodniecība Lietišķā valodniecība Latviešu sinhroniskā valodniecība Latviešu diahroniskā valodniecība Baltu valodniecība Ģermāņu valodniecība Romāņu valodniecība Slāvu valodniecība Somugru valodniecība (somugristika) Orientālistika Klasiskā filoloģija Mitoloģija Citas valodniecības un literatūrzinātnes apakšnozares | |
| 6.3. | Filozofija, ētika un reliģija33 | Izziņas un apziņas teorija (epistemoloģija, gnozeoloģija) Loģika Ideju vēsture Ētika Estētika un mākslas filozofija Filozofiskā antropoloģija Politikas filozofija Kultūras filozofija Reliģijas filozofija Zinātnes filozofija Vēstures filozofija Sociālā filozofija Baznīcas un reliģiju vēsture Bībeles teoloģija Sistemātiskā un praktiskā teoloģija Vispārīgā un salīdzināmā reliģijpētniecība jeb reliģijas fenomenoloģija Reliģiju vēsture Kultūras un zinātnes vēsture Filozofijas vēsture Citas filozofijas, ētikas un reliģijas apakšnozares | |
| 6.4. | Mūzika, vizuālās mākslas un arhitektūra34 | Pilsētbūvniecība Lauku būvniecība Ēku arhitektūra Ainavu arhitektūra Latviešu folkloristika Salīdzināmā folkloristika Cittautu folkloristika Vizuālās mākslas, tai skaitā glezniecības, tēlniecības, grafikas, lietišķās mākslas, dizaina, komunikācijas tehnoloģijās izmantotā mākslas vēsture un teorija Teātra un kino vēsture un teorija Vēsturiskā muzikoloģija Etnomuzikoloģija Sistemātiskā muzikoloģija Kultūras teorija Arhitektūras teorija un vēsture Citas mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras apakšnozares | |
| 6.5. | Citas humanitārās un mākslas zinātnes, tai skaitā radošās industrijas zinātnes |
Piezīmes.
1 Atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rokasgrāmatai Frascati Manual zinātnes nozare ietver tīro un lietišķo matemātiku, statistiku un varbūtību teoriju.
2 Zinātnes nozare ietver datorzinātnes, informātiku un bioinformātiku.
3 Zinātnes nozare ietver atomfiziku, molekulu un ķīmisko fiziku (tostarp daļiņu sadursmes, mijiedarbību ar radiāciju, magnētisko rezonansi, Mesbauera efektu), kondensētās vides fiziku (tostarp cietvielu fiziku, supravadītspējas pētījumus, elementārdaļiņu un lauku fiziku, kodolfiziku, šķidrumu un plazmas fiziku (tostarp virsmas fiziku), optiku (tostarp lāzeroptiku un kvantu optiku), akustiku, astronomiju (tostarp astrofiziku un kosmosa zinātni)).
4 Zinātnes nozare ietver organisko ķīmiju, neorganisko un kodolķīmiju, fizikālo ķīmiju, polimēru zinātni, elektroķīmiju (sausie galvaniskie elementi, baterijas, kurināmā elementi, metālu korozija, elektrolīze), koloīdu ķīmiju, analītisko ķīmiju.
5 Zinātnes nozare ietver starpnozaru ģeozinātnes, mineraloģiju, paleontoloģiju, ģeoķīmiju un ģeofiziku, fizisko ģeogrāfiju, ģeoloģiju, vulkanoloģiju, vides zinātni, meteoroloģiju un atmosfērzinātni, klimata pētījumus, okeanogrāfiju, hidroloģiju, ūdens resursu pētījumus.
6 Zinātnes nozare ietver šūnu bioloģiju, mikrobioloģiju, virusoloģiju, bioķīmiju un molekulāro bioloģiju, bioķīmiskās pētniecības metodes, mikoloģiju, biofiziku, ģenētiku un iedzimtību, reproduktīvo bioloģiju, attīstības bioloģiju, augu zinātnes, botāniku, zooloģiju, ornitoloģiju, entomoloģiju, uzvedības zinātņu bioloģiju, jūras bioloģiju, saldūdens bioloģiju, limnoloģiju, ekoloģiju, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, bioloģiju (teorētiskā, matemātiskā, termālā bioloģija, kriobioloģija, bioloģiskie ritmi), evolucionāro bioloģiju, citas bioloģijas tēmas.
7 Zinātnes nozare ietver būvniecību, inženierarhitektūru, būvniecības inženierzinātni, pilsētprojektēšanu un strukturālo inženieriju, transporta inženierzinātni.
8 Zinātnes nozare ietver elektrotehniku un elektroniku, robotiku un automātisko kontroli, automatizāciju un kontroles sistēmas, komunikāciju projektēšanu un sistēmas, telekomunikācijas, datortehniku un tās arhitektūru.
9 Zinātnes nozare ietver mehānisko inženieriju, lietišķo mehāniku, termodinamiku, aerokosmisko inženieriju, kodoltehniku, skaņu inženieriju, uzticamības analīzi.
10 Zinātnes nozare ietver ķīmijas inženierzinātni (ražotnes, produktus), ķīmijas tehnoloģiju projektēšanu.
11 Zinātnes nozare ietver materiālzinātni, keramiku, pārklājumus un plēves, kompozītmateriālus (tostarp laminātus, kompozītās plastmasas, metālkeramiku, kombinētos dabisko un sintētisko šķiedru audumus, pildītos kompozītmateriālus), papīra un koka materiālus, tekstilmateriālus (tostarp sintētiskās krāsvielas, krāsas, šķiedras).
12 Zinātnes nozare ietver medicīnisko inženieriju, medicīnisko laboratorijas tehniku (tostarp laboratorijas paraugu analīzi, diagnostikas tehnoloģijas).
13 Zinātnes nozare ietver vides un ģeoloģijas inženierzinātni, ģeotehniku, naftas pārstrādes inženieriju (kurināmo, naftas produktus), enerģētiku un kurināmo, tālizpēti, ieguves rūpniecību un derīgo izrakteņu apstrādi, kuģu tehniku, jūras kuģošanas līdzekļus, jūras (okeānu) inženierzinātni.
14 Zinātnes nozare ietver vides biotehnoloģiju, bioloģisko attīrīšanu, diagnostiskās biotehnoloģijas (dezoksiribonukleīnskābes (DNS) mikroshēmas un biosensorus) vides pārvaldībai, vides biotehnoloģijas ētiku.
15 Zinātnes nozare ietver rūpniecisko biotehnoloģiju, bioloģiskās pārstrādes tehnoloģijas (rūpnieciskos procesus, kam pamatā ir tos virzoši bioloģiskie līdzekļi), biokatalīzi, fermentāciju, bioproduktus (produkti, ko ražo kā izejvielu, izmantojot bioloģisko materiālu), biomateriālus, bioplastmasas, biokurināmo, bioloģiska plašpatēriņa un smalkās organiskās sintēzes ķīmisko vielu ieguvi, no bioloģiskām izejvielām iegūtos inovatīvos materiālus.
16 Zinātnes nozare ietver nanomateriālus (ražošana un īpašības), nanoprocesus (to lietojumu nanomērogā).
17 Zinātnes nozare ietver anatomiju un morfoloģiju, cilvēka ģenētiku, imunoloģiju, neirozinātnes (tostarp psihofizioloģiju), farmakoloģiju un farmāciju, medicīnisko ķīmiju, toksikoloģiju, fizioloģiju, patoloģiju.
18 Zinātnes nozare ietver androloģiju, dzemdniecību un ginekoloģiju, pediatriju, sirds un asinsvadu sistēmas pētījumus, perifēro asinsvadu slimības, hematoloģiju, elpošanas sistēmu, intensīvo terapiju un neatliekamo medicīnisko palīdzību, anestezioloģiju, ortopēdiju, ķirurģiju, radioloģiju, kodolmedicīnu un medicīnisko attēldiagnostiku, transplantāciju, zobārstniecību, mutes dobuma ķirurģiju un medicīnu, dermatoloģiju un seksuāli transmisīvās slimības, alerģijas, reimatoloģiju, endokrinoloģiju un vielmaiņu (tostarp diabētu, hormonus), gastroenteroloģiju un hepatoloģiju, uroloģiju un nefroloģiju, onkoloģiju, oftalmoloģiju, otorinolaringoloģiju, psihiatriju, klīnisko neiroloģiju, geriatriju un gerontoloģiju, vispārējo medicīnu un iekšķīgās slimības, citus klīniskās medicīnas priekšmetus, integratīvo un komplementāro medicīnu (alternatīvās prakses sistēmas).
19 Zinātnes nozare ietver veselības aprūpes zinātni un pakalpojumus (tostarp slimnīcu pārvaldību, veselības aprūpes finansēšanu), veselības aizsardzības politiku un pakalpojumus, māszinības, uzturzinātni un dietoloģiju, sabiedrības un vides veselību, tropisko medicīnu, parazitoloģiju, infekcijas slimības, epidemioloģiju, arodveselību, sporta un fiziskās sagatavotības zinātnes, sociālās biomedicīnas zinātnes (tostarp ģimenes plānošanu, seksuālo veselību, psihoonkoloģiju, biomedicīnisko pētījumu politisko un sociālo ietekmi), medicīnas ētiku, vielu atkarības.
20 Zinātnes nozare ietver ar veselību saistīto biotehnoloģiju, tehnoloģijas, kas paredz manipulācijas ar šūnām, audiem, orgāniem vai organismu kopumā (medicīniskā apaugļošana), tehnoloģijas, kas paredz DNS, proteīnu un fermentu darbības noteikšanu un to, kā šī darbība ietekmē slimības sākšanos un veselības saglabāšanu (ģenētiskā diagnostika un terapeitiskās intervences pasākumi (farmakogenomika, gēnu terapija)), biomateriālus (saistībā ar medicīniskajiem implantiem, ierīcēm, sensoriem), medicīniskās biotehnoloģijas ētiku.
21 Zinātnes nozare ietver lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, augsnes zinātni, dārzkopību, vīnkopību, agronomiju, augu selekciju un augu aizsardzību.
22 Zinātnes nozare ietver dzīvnieku un piena ražošanas zinātni, dzīvnieku (mājas (istabas) dzīvnieku) audzēšanu.
23 Zinātnes nozare ietver lauksaimniecības biotehnoloģiju un pārtikas biotehnoloģiju, ģenētiskās modificēšanas (ĢM) tehnoloģiju (kultūraugus un lauksaimniecības dzīvniekus), lauksaimniecības dzīvnieku klonēšanu, uz marķieriem balstītu selekciju, diagnostiku (DNS mikroshēmu un biosensoru izmantošana slimību agrīnai/precīzai noteikšanai), biomasas izejvielu ražošanas tehnoloģijas, farmaceitisko biolauksaimniecību, lauksaimniecības biotehnoloģijas ētiku.
24 Zinātnes nozare ietver psiholoģiju (tostarp attiecības starp cilvēku un mašīnu), speciālo psiholoģiju (tostarp terapija zināšanu apguves, runas, dzirdes, redzes uzlabošanai un cita veida fiziskas vai garīgas invaliditātes gadījumiem).
25 Zinātnes nozare ietver tautsaimniecību, ekonometriju, kolektīvās darba attiecības, uzņēmējdarbību un pārvaldību.
26 Zinātnes nozare ietver vispārējo izglītošanu, tostarp apmācību, pedagoģiju, didaktiku, speciālo izglītošanu (talantīgiem izglītojamajiem, izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem).
27 Zinātnes nozare ietver socioloģiju, demogrāfiju, antropoloģiju, etnoloģiju, sociālās tēmas (sieviešu un ar dzimumu saistītie pētījumi), sociālos jautājumus, ģimenes jautājumu pētniecību un sociālo darbu.
28 Zinātnes nozare ietver tiesību zinātnes, kriminoloģiju, penetenciāro zinātni.
29 Zinātnes nozare ietver politikas zinātni, valsts pārvaldi, organizāciju teoriju.
30 Zinātnes nozare ietver vides zinātnes sociālos aspektus, kultūras un ekonomisko ģeogrāfiju, pilsētplānošanas un pilsētbūvniecības pētniecību (plānošana un attīstība), transporta plānošanu un transporta sociālos aspektus.
31 Zinātnes nozare ietver žurnālistiku, informātikas sociālos aspektus, bibliotēku zinātni, plašsaziņas līdzekļus un sociokulturālo saziņu.
32 Zinātnes nozare ietver vispārīgos pētījumus valodās, konkrētas valodas pētījumus, vispārīgos pētījumus literatūrā, literatūras teoriju, konkrētas literatūras pētījumus, valodniecību.
33 Zinātnes nozare ietver filozofiju, zinātnes un tehnoloģiju vēsturi un filozofiju, ētiku, teoloģiju, pētījumus reliģijā.
34 Zinātnes nozare ietver mākslas teoriju, mākslas vēsturi, arhitektonisko projektēšanu, muzikoloģiju, izpildītājmākslas pētījumus (teātra zinātni, dramaturģiju), folkloras pētījumus, pētījumus par kinematogrāfiju, radio un televīziju.
 |
 |
 |
 |