Darbības ar dokumentu
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Profesionālās izglītības likumā
Izdarīt Profesionālās izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14. nr.; 2001, 16. nr.; 2006, 21. nr.; 2007, 14. nr.; 2009, 2., 6., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 102., 205. nr.; 2011, 202. nr.; 2012, 69., 190. nr.; 2015, 91. nr.; 2017, 5., 132. nr.; 2022, 52. nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt 1. panta otro daļu ar 17., 18. un 19. punktu šādā redakcijā:
"17) profesionālās izglītības iestādes stratēģiskā specializācija - profesionālās izglītības iestādes dibinātāja noteiktas darba tirgū nepieciešamo speciālistu sagatavošanai atbilstošas izglītības tematiskās jomas, kurās specializējas profesionālās izglītības iestāde. Stratēģiskā specializācija ir pamats profesionālās izglītības iestādes stratēģiskās attīstības plānošanai un stratēģiskās specializācijas virzienu noteikšanai;
18) profesionālās izglītības iestādes attīstības stratēģija - stratēģija, kuru profesionālās izglītības iestāde, pamatojoties uz tās dibinātāja noteikto stratēģisko specializāciju, veido savas attīstības plānošanai un kura ir terminēts - piecu gadu - profesionālās izglītības iestādes attīstības plāns, kas ietver konkrētus sasniedzamos mērķus un uzdevumus profesionālās izglītības un institucionālās attīstības jomās;
19) darba vidē balstītas mācības - klātienes izglītības procesa daļa, kurā izglītības programmai noteiktie mācīšanās rezultāti atbilstoši mācību plānam pārmaiņus tiek sasniegti izglītības iestādē un pie darba devēja. Darba vidē balstītas mācības var ietvert praksi."
2. 7. pantā:
papildināt 11.1 punktu ar vārdiem "un koledžas darbības kvalitātes vērtēšanas kārtību profesionālās vidējās izglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanā";
papildināt pantu ar 15.6 un 15.7 punktu šādā redakcijā:
"156) nosaka Iekšlietu ministrijas sistēmā esošo koledžu un tajās studējošo pašpārvaldes finansēšanas un akadēmiskā personāla (izņemot amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm) atlīdzības paredzēšanas kārtību;
157) nosaka Izglītības un zinātnes ministrijai par koledžas darbību iesniedzamās informācijas saturu un apjomu, tās iesniegšanas kārtību un termiņu, kā arī šīs informācijas publiskošanas kārtību;".
3. Papildināt II nodaļu ar 13.2 pantu šādā redakcijā:
"13.2 pants. Latvijas koledžu asociācija
Latvijas Koledžu asociācija pārstāv valsts un privāto koledžu viedokli profesionālās izglītības jautājumos valsts, pašvaldību un nevalstiskajās organizācijās Latvijā un ārzemēs."
4. Papildināt 14. panta pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā:
"Ministru kabineta rīkojuma projektam par valsts koledžas dibināšanu, reorganizāciju vai likvidāciju pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums. Ja Ministru kabineta rīkojuma projektu iesniedz attiecīgās nozares ministrs, šis projekts jāsaskaņo arī ar izglītības un zinātnes ministru."
5. 15. pantā:
izteikt 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Valsts dibināto profesionālās izglītības iestāžu juridiskais statuss ir valsts tiešās pārvaldes iestāde vai valsts kapitālsabiedrība.";
papildināt pantu ar 1.2 un 1.3 daļu šādā redakcijā:
"(12) Valsts profesionālās izglītības iestādes atrodas izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra pakļautībā. Valsts dibinātas koledžas atrodas izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra pārraudzībā. Iekšlietu ministrijas sistēmā esošās koledžas atrodas Iekšlietu ministrijas sistēmas valsts pārvaldes iestāžu pakļautībā.
(13) Valsts dibināto augstskolu koledžu juridisko statusu nosaka pati augstskola.";
papildināt trešo daļu pēc vārdiem "ir tiesīga" ar vārdiem "veidot profesionālās izglītības iestādes struktūru, tai skaitā, saskaņojot ar izglītības iestādes dibinātāju, izglītības programmu īstenošanas vietas, un";
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ja izglītības un zinātnes ministrs konstatē, ka profesionālās izglītības iestādes nolikums vai tā daļa neatbilst normatīvajiem aktiem, viņam ir pienākums aicināt izglītības iestādi 45 dienu laikā novērst neatbilstību. Ja izglītības iestāde neatbilstību norādītajā termiņā nenovērš, izglītības un zinātnes ministram ir tiesības apturēt attiecīgās profesionālās izglītības iestādes nolikuma vai tā daļas darbību.";
aizstāt piektajā daļā vārdus "izglītības iestādes, izņemot koledžas" ar vārdiem "profesionālās izglītības iestādes";
papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:
"(8) Koledža ik gadu sagatavo publiski pieejamu gada pārskatu par savu darbību. Tā ik gadu iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai informāciju par savu darbību, ievērojot Ministru kabineta noteikto iesniedzamās informācijas saturu un apjomu, tās iesniegšanas kārtību un termiņu."
6. 16.1 pantā:
papildināt pirmo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:
"5) koledža.";
papildināt piekto daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:
"4) īstenoto profesionālās izglītības programmu atbilstību saskaņā ar 16.2 panta pirmajā daļā, 16.3 panta pirmajā daļā, 16.4 panta pirmajā daļā un 16.7 panta pirmajā daļā noteikto, ievērojot, ka attiecīgās izglītības programmas veido lielāko daļu no profesionālās izglītības programmu, izņemot profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, skaita.";
papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:
"(9) Vērtējot profesionālās izglītības iestādes atbilstību koledžas statusam, papildus šā panta piektajā daļā noteiktajam tiek vērtēts, vai:
1) īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas ir vismaz vienā studiju virzienā;
2) vismaz 65 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla ir septītajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim atbilstoša augstākā izglītība vai profesionālā kvalifikācija;
3) ir noslēgti sadarbības līgumi ar augstskolām, kas nodrošina iespēju studiju turpināšanai atbilstošās pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās;
4) aktīvi sadarbojas ar darba devējiem un nodrošina darba vidē balstītas mācības, kā arī veic lietišķos pētījumus koledžas stratēģiskās specializācijas virzienos, tostarp iesaista pētniecībā studējošos."
7. 16.2 panta ceturtajā daļā:
aizstāt ievaddaļā vārdus "apstiprinātai stratēģijai" ar vārdiem "apstiprinātai attīstības stratēģijai";
aizstāt 1. punktā vārdus "dibinātāja noteiktajās nozarēs izglītības programmas" ar vārdiem "izglītības programmas stratēģiskās specializācijas virzienos".
8. 16.3 panta ceturtajā daļā:
aizstāt ievaddaļā vārdus "apstiprinātai stratēģijai" ar vārdiem "apstiprinātai attīstības stratēģijai";
aizstāt 1. punktā vārdus "dibinātāja noteiktajās nozarēs izglītības programmas" ar vārdiem "izglītības programmas stratēģiskās specializācijas virzienos".
9. 16.4 panta trešajā daļā:
aizstāt ievaddaļā vārdus "apstiprinātai stratēģijai" ar vārdiem "apstiprinātai attīstības stratēģijai";
aizstāt 1. punktā vārdus "dibinātāja noteiktajās nozarēs izglītības programmas" ar vārdiem "izglītības programmas stratēģiskās specializācijas virzienos".
10. Papildināt likumu ar 16.7 pantu šādā redakcijā:
"16.7 pants. Koledža un tās darbības mērķi
(1) Koledža ir profesionālās augstākās izglītības iestāde, kura īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
(2) Koledža ir tiesīga īstenot kopīgas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas ar citām koledžām un augstskolām Latvijā vai ārzemēs.
(3) Koledža ir tiesīga īstenot arī profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju tajās izglītības tematiskajās jomās, kurās koledža īsteno atbilstošas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas. Profesionālās izglītības programmas Iekšlietu ministrijas sistēmas valsts pārvaldes iestāžu pakļautībā esošajās koledžās un Sociālās integrācijas valsts aģentūrā nosaka Ministru kabinets.
(4) Koledža ir tiesīga īstenot arī profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās koledža īsteno atbilstošas profesionālās izglītības programmas.
(5) Koledža sadarbībā ar nozares darba devējiem īsteno darba vidē balstītas mācības.
(6) Koledžas darbības mērķi atbilstoši tās dibinātāja noteiktai stratēģiskajai specializācijai ir šādi:
1) attīstīt un īstenot īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, kas ļauj augstākās izglītības pakāpē ātri un atbilstoši darba tirgus prasībām nodrošināt tautsaimniecības, valsts un sabiedrības attīstības nākotnes vajadzībām nepieciešamos cilvēkresursus, kā arī veicināt izglītības procesā iesaistīto personu izaugsmi par uzņēmīgiem, radošiem, atbildīgiem un konkurētspējīgiem sabiedrības locekļiem;
2) veikt lietišķos pētījumus attiecīgās tautsaimniecības nozarēs, izmantot analītisku pieeju praktisku problēmu risināšanai attiecīgajā jomā un, dinamiski piemērojoties ārējās vides pārmaiņām, piedalīties attiecīgās nozares attīstīšanā;
3) nodrošināt studējošajiem iespēju turpināt izglītību pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā;
4) sadarbībā ar nozares darba devējiem īstenot teorētisko zināšanu apguvi praksē;
5) organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, lai novērtētu ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kompetenci tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās koledža īsteno atbilstošas profesionālās izglītības programmas."
11. Izteikt 17. pantu šādā redakcijā:
"17. pants. Profesionālās izglītības iestādes nolikums
(1) Profesionālās izglītības iestādes nolikumā norāda šādas ziņas:
1) izglītības iestādes nosaukumu;
2) izglītības iestādes dibinātāju, iestādes juridisko statusu;
3) izglītības iestādes stratēģisko specializāciju, darbības pamatvirzienus un uzdevumus;
4) izglītības iestādē īstenojamās izglītības (studiju) programmas;
5) izglītības procesa organizāciju;
6) izglītības iestādes pārvaldes institūcijas un padomdevējas institūcijas, koledžā - tās pārstāvības, vadības institūciju un lēmējinstitūciju izveidošanas, ievēlēšanas vai iecelšanas kārtību un sastāvu, kā arī šo institūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, pilnvaru termiņus un atsaukšanas kārtību;
7) izglītības iestādes pašpārvaldes izveidošanas kārtību, tās kompetenci;
8) koledžas akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību;
9) pedagogu (akadēmiskā personāla) un citu darbinieku tiesības un pienākumus;
10) izglītojamo un studējošo tiesības un pienākumus;
11) izglītojamo un studējošo pašpārvaldes izveidošanas kārtību un pašpārvaldes kompetenci;
12) koledžas struktūrvienības, to izveidošanas, reorganizācijas un likvidācijas pamatnoteikumus;
13) izglītības iestādes iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību, koledžā - iekšējo normatīvo aktu izdošanas kārtību;
14) izglītības iestādes saimniecisko darbību;
15) izglītības iestādes finansējuma avotus un kārtību;
16) izglītības iestādes reorganizācijas un likvidācijas kārtību;
17) izglītības iestādes nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtību;
18) citus būtiskus noteikumus, kas nav pretrunā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
(2) Apstiprināto koledžas nolikumu vai tā grozījumus koledža, izņemot izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esošo koledžu, iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai piecu darbdienu laikā no tā apstiprināšanas dienas."
12. Izteikt 17.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Profesionālās izglītības iestādēs izveido koleģiālu padomdevēju institūciju - konventu, kura mērķis ir veicināt profesionālās izglītības iestādes attīstību atbilstoši darba tirgus prasībām."
13. Papildināt III nodaļu ar 17.2 un 17.3 pantu šādā redakcijā:
"17.2 pants. Koledžas dome
(1) Koledžas dome ir koledžas personāla pārstāvju koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas ir atbildīga par studiju (izglītības) programmu attīstību un to atbilstību starptautiski atzītiem kvalitātes standartiem. Koledžas domes sastāvu, dalībnieku skaitu, kā arī domes izveidošanu un darbību nosaka koledžas nolikums.
(2) Koledžas domi veido koledžas direktors un viņa vietnieki, studējošo pārstāvji, kā arī akadēmiskā un vispārējā personāla pārstāvji. Akadēmiskā personāla pārstāvji veido domes vairākumu, bet studējošo pārstāvju īpatsvars ir ne mazāks par 20 procentiem.
(3) Koledžas dome sadarbībā ar koledžas direktoru izstrādā koledžas nolikumu un tā grozījumus un iesniedz apstiprināšanai dibinātājam.
(4) Koledžas dome:
1) saskaņo koledžas ilgtermiņa un vidējā termiņa attīstības stratēģijas projektu un iesniedz to apstiprināšanai dibinātājam;
2) izstrādā un apstiprina nolikumu par akadēmiskajiem amatiem koledžā un ievēlēšanas kārtību šajos amatos, kā arī akadēmiskā personāla vērtēšanas kritērijus;
3) ievēlē akadēmisko personālu;
4) lemj par prasībām, procedūrām un pārbaudījumiem kvalifikāciju iegūšanai;
5) sagatavo priekšlikumus par studiju maksu īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās tajās studiju vietās, kuras netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, un iesniedz apstiprināšanai dibinātājam;
6) nosaka no valsts budžeta līdzekļiem finansēto studiju vietu sadalījuma kārtību īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās studējošajiem.
(5) Saskaņā ar dibinātāja apstiprināto koledžas attīstības stratēģiju koledžas dome:
1) apstiprina koledžas studiju procesa attīstības plānu;
2) apstiprina koledžas lietišķo pētījumu attīstības plānu un rosina konkrētu lietišķo pētījumu attīstības virzienus;
3) lemj par īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu atvēršanu, saturu un attīstību, kā arī slēgšanu;
4) lemj par citu profesionālās izglītības programmu atvēršanu, saturu un attīstību, kā arī slēgšanu.
(6) Koledžas dome lemj par citiem jautājumiem, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem un koledžas nolikumu ir domes kompetencē.
17.3 pants. Profesionālās izglītības iestādes vadītājs
(1) Profesionālās izglītības iestādes vadītāja amata nosaukums ir direktors. Profesionālās izglītības iestādes vadītāja tiesības, pienākumus un atbildību nosaka Izglītības likums.
(2) Profesionālās izglītības iestādes direktoru ieceļ amatā iestādes dibinātājs.
(3) Valsts dibinātas profesionālās izglītības iestādes direktoru konkursa kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no tā Izglītības un zinātnes ministrija vai attiecīgās nozares ministrija.
(4) Profesionālās izglītības iestādes direktora pilnvaras sākas ar darba līgumā noteikto darba attiecību nodibināšanas brīdi.
(5) Koledžas direktoru ieceļ amatā uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, un ne vairāk kā divas reizes attiecīgajā koledžā. Augstskolu koledžas direktoru konkursa kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no tā augstskolas rektors.
(6) Par koledžas direktoru var iecelt personu, kura atbilst Izglītības likuma prasībām un kurai ir vismaz septītajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim atbilstoša augstākā izglītība."
14. Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
"IV nodaļa
Profesionālās izglītības iestādes personāls un
izglītojamie".
15. Papildināt likumu ar 20.1 un 20.2 pantu šādā redakcijā:
"20.1 pants. Profesionālās izglītības iestādes izglītojamo tiesības un pienākumi
(1) Izglītojamo pienākumus un tiesības nosaka Izglītības likums.
(2) Koledžās studējošie ir īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu studenti.
(3) Uzņemšanu īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās, ierakstīšanu studējošo sarakstā, datu ievadi studējošo un absolventu reģistrā, studiju uzsākšanu vēlākos studiju posmos, izslēgšanu no studējošo saraksta, kā arī studējošo tiesības, stipendiju piešķiršanu, studiju un studējošo kreditēšanu nosaka Augstskolu likums.
(4) Profesionālās vidējās izglītības iestādēs izglītojamie pēc savas iniciatīvas ir tiesīgi izveidot izglītojamo pašpārvaldi, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar izglītojamo interesēm profesionālās izglītības iestādē, un līdzdarbotos profesionālās izglītības iestādes darba organizēšanā un mācību procesa pilnveidē. Izglītojamo pašpārvaldes izveidošanu un sastāvu, kā arī tās darbību reglamentējošā normatīvā akta izdošanas kārtību nosaka attiecīgās profesionālās izglītības iestādes nolikums.
(5) Koledžas studējošo pašpārvalde ir vēlēta, neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija koledžā. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru izstrādā studējošie un apstiprina koledžas dome. Koledžas dome var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas koledžas domē ir obligāti visiem studējošajiem.
(6) Koledžas studējošo pašpārvalde organizē akadēmiskās, materiālās, sociālā atbalsta un kultūras dzīves aktivitātes koledžā, kā arī aizstāv un pārstāv studējošo intereses koledžā un citās valsts institūcijās.
(7) Studējošo pašpārvaldei ir šādas tiesības:
1) pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no koledžas institūcijām jautājumos, kas skar studējošo intereses;
2) veto tiesības koledžas domē jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido attiecīgā vadības institūcija pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina attiecīgā vadības institūcija ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu;
3) līdzdarboties koledžas lēmējinstitūcijās, kā arī piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos, ja to paredz koledžas studiju kārtību reglamentējošie dokumenti;
4) reprezentēt koledžas studējošos Latvijā un ārvalstīs;
5) noteikt kārtību, kādā studējošo pašpārvalde organizē darbu, tai skaitā kritērijus, atbilstoši kuriem studējošie tiek ievēlēti koledžas institūcijās, ja tajās ir paredzēta studējošo pārstāvība.
(8) Profesionālās izglītības iestādes direktora pienākums ir atbalstīt un sekmēt izglītojamo pašpārvaldes un studējošo pašpārvaldes darbību. Studējošo pašpārvaldi no koledžas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no koledžas gada budžeta studiju procesa nodrošināšanai paredzētās daļas. Šos līdzekļus studējošo pašpārvalde izmanto šā panta sestajā daļā minēto funkciju veikšanai un biedru naudas maksai dalībai Latvijas Studentu apvienībā.
20.2 pants. Koledžas personāls
(1) Koledžas personālu veido:
1) akadēmiskais personāls - attiecīgās koledžas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;
2) vispārējais koledžas personāls;
3) studējošie.
(2) Prasības koledžas akadēmiskajam personālam, kas īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, nosaka Augstskolu likums. Ja koledžā ir brīvs vai uz laiku brīvs akadēmiskais amats, koledžas dome var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesdocentu, vieslektoru vai viesasistentu."
16. 27. pantā:
papildināt sestās daļas 4. punktu pēc vārdiem "Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras" ar vārdu "augstāko";
papildināt sesto daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:
"5) astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, ja tā ir ieguvusi vismaz septītā līmeņa Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras augstāko izglītību un izpildījusi noteiktās profesionālās kvalifikācijas prasības.";
izteikt desmito daļu šādā redakcijā:
"(10) Personai, ja tai ir atbilstoša kompetence, ir tiesības būt uzņemtai profesionālās izglītības programmas, izņemot studiju programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, vēlākajos mācību posmos. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā uzsākamas mācības vēlākos posmos profesionālās izglītības programmās, izņemot studiju programmās un profesionālās pilnveides izglītības programmās."
17. Papildināt likumu ar 29.3 pantu šādā redakcijā:
"29.3 pants. Iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšana
Iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanu īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās veic saskaņā ar Augstskolu likumā noteikto."
18. Papildināt 30.1 panta pirmo daļu ar vārdiem un skaitļiem "kā arī ņemot vērā šā likuma 16.1, 16.7, 17.3 un 20.2 pantā noteikto. Koledžas akreditācijas ietvaros tās darbības kvalitātes vērtēšanu profesionālās vidējās izglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanā organizē Izglītības kvalitātes valsts dienests".
19. 31. pantā:
aizstāt otrajā daļā vārdus "var noteikt" ar vārdu "nosaka";
papildināt pantu ar 2.5, 2.6 un 2.7 daļu šādā redakcijā:
"(25) No valsts budžeta līdzekļiem finansēto budžeta vietu skaita noteikšanas kārtību koledžās nosaka Ministru kabinets. Uzņemšana valsts finansētajās studiju vietās notiek konkursa kārtībā.
(26) Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar koledžu.
(27) Finanšu līdzekļi no studiju maksas izmantojami studiju procesu nodrošināšanai atbilstīgi koledžas nolikumā noteiktajiem koledžas darbības mērķiem."
20. Papildināt likumu ar 31.1 pantu šādā redakcijā:
"31.1 pants. Kreditēšana profesionālajā izglītībā no Eiropas Savienības fondu vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem
(1) Izglītojamam, kurš apgūst licencētu profesionālās izglītības programmu, izņemot studiju programmu, ir tiesības pretendēt uz:
1) mācību maksas kredītu - aizdevumu no Eiropas Savienības fondu vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem, lai segtu maksu par mācībām profesionālās izglītības programmā;
2) izglītojamā kredītu - aizdevumu no Eiropas Savienības fondu vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem, lai nodrošinātu izglītojamā sociālās vajadzības.
(2) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros paredz nosacījumus un kārtību, kādā tiek piešķirti un atmaksāti mācību maksas un izglītojamā kredīti no Eiropas Savienības fondu vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem.
(3) Studiju un studējošā kreditēšana no Eiropas Savienības fondu vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem notiek Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā."
21. Pārejas noteikumos:
papildināt 32. punktu ar teikumu šādā redakcijā:
"Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Tehniskā koledža" no 2023. gada 1. janvāra līdz koledžas akreditācijai saņem valsts budžeta finansējumu pedagogu tālākizglītības un metodiskā atbalsta profesionālās izglītības iestādēm funkciju veikšanai.";
papildināt pārejas noteikumus ar 43., 44., 45., 46., 47. un 48. punktu šādā redakcijā:
"43. Koledžas līdz 2023. gada 31. decembrim nodrošina koledžu nolikumu izstrādi un apstiprināšanu atbilstoši grozījumiem šā likuma 17. pantā. Līdz minēto nolikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim ir piemērojami koledžu nolikumi, kas izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 10.1 panta pirmo daļu, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu un Augstskolu likumu.
44. Profesionālās izglītības iestādes līdz 2022. gada 31. decembrim izveido konventu, ja tāds nav izveidots, atbilstoši šā likuma 17.1 pantā noteiktajam.
45. Koledža līdz 2023. gada 31. decembrim izveido koledžas domi atbilstoši šā likuma 17.2 pantā noteiktajam. Līdz koledžas domes izveidei, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim koledžas padome pilda koledžas domes funkcijas.
46. Persona, kura laikā līdz 2022. gada 31. decembrim iecelta koledžas direktora amatā, turpina pildīt amata pienākumus līdz darba līgumā noteiktā termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim. Pēc minētā termiņa beigām persona ir tiesīga kandidēt uz otro koledžas direktora pilnvaru termiņu šajā koledžā.
47. Šā likuma 31.1 pantā minētos kredītus ir tiesības saņemt, kamēr Eiropas Savienības fondi vai starptautiskās finanšu institūcijas nodrošina līdzekļus to piešķiršanai.
48. Ministru kabinets:
1) līdz 2023. gada 30. septembrim izdod šā likuma 7. panta 15.6 punktā minētos noteikumus. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 30. septembrim piemēro Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumus Nr. 690 "Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas noteikumi";
2) līdz 2023. gada 31. decembrim izdod šā likuma 7. panta 15.7 punktā minētos noteikumus;
3) līdz 2023. gada 28. februārim izdod šā likuma 31. panta 2.5 daļā minētos noteikumus. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 28. februārim piemēro Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumus Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem";
4) līdz 2023. gada 31. janvārim izdod šā likuma 31.1 panta otrajā daļā minētos noteikumus."
Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 15. septembrī.
Valsts prezidents E. Levits
Rīgā 2022. gada 27. septembrī
 |
 |
 |
 |