Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Imigrācijas likumā

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24. nr.; 2003, 16. nr.; 2004, 10. nr.; 2005, 14. nr.; 2006, 1., 5., 9. nr.; 2007, 5., 15. nr.; 2008, 3., 13. nr.; 2009, 8. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 74. nr.; 2011, 19., 93. nr.; 2013, 250. nr.; 2014, 98., 108. nr.; 2016, 123. nr.; 2017, 36., 242. nr.; 2018, 132. nr.; 2019, 123. nr.; 2021, 176.A nr.; 2022, 49., 70.A, 115. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1. panta pirmās daļas 5.1 punktu pēc vārdiem "Valsts policija" ar vārdiem "Finanšu izlūkošanas dienests".

2. 11. pantā:

izteikt otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) ārzemnieks nav Krievijas Federācijas pilsonis un vīzas izsniegšana ir saistīta ar nodarbinātību Latvijas Republikā vai uzturēšanos Latvijas Republikā, veicot attālinātu darbu pie darba devēja, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī, vai kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētai pašnodarbinātai personai;";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ārzemniekam, izņemot Krievijas Federācijas pilsoni, kura ieceļošanas mērķis ir saistīts ar uzturēšanos Latvijas Republikā, veicot attālinātu darbu pie darba devēja, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī, vai kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētai pašnodarbinātai personai, ilgtermiņa vīzu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 25. marta regulas (ES) Nr. 265/2010, ar kuru Šengenas nolīguma Īstenošanas konvenciju un regulu (EK) Nr. 562/2006 groza attiecībā uz tādu personu pārvietošanos, kurām ir ilgtermiņa vīzas, 1. panta 1. punktam var izsniegt uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ar iespēju saņemt vēl vienu ilgtermiņa vīzu uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Ja ārzemnieks pēc vīzas derīguma termiņa beigām vēlas turpināt uzturēšanos Latvijas Republikā, viņš ir tiesīgs, neizceļojot no Latvijas Republikas, ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju. Pēc atkārtotās vīzas derīguma termiņa beigām ārzemnieks turpmāko sešu mēnešu laikā nav tiesīgs saņemt jaunu ilgtermiņa vīzu Latvijas Republikā, pamatojoties uz to pašu vīzas pieprasīšanas iemeslu."

3. Papildināt 23. panta trešo daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

"3) attiecībā uz Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem - iekšlietu ministrs, ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm vai starptautiskajām tiesību normām vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem."

4. Papildināt likumu ar 23.1 pantu šādā redakcijā:

"23.1 pants. (1) Krievijas Federācijas pilsoņiem un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju tikai šā likuma 23. panta trešajā, sestajā un septītajā daļā un šajā pantā minētajos gadījumos.

(2) Krievijas Federācijas pilsonim ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju:

1) ja tā tiek pieprasīta saskaņā ar šā likuma 25., 26., 30. un 31. pantā noteikto;

2) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar nodarbinātību, kas noteikta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem;

3) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar dalību zinātniskās sadarbības projektā, kas tiek īstenots kopīgi ar Zinātnisko institūciju reģistrā iekļautu zinātnisko institūciju, vai studijām akreditētā studiju programmā Latvijas Republikā akreditētā augstskolā vai koledžā, vai praksi studiju programmas ietvaros un ja šādas uzturēšanās tiesības noteiktas ar Eiropas Savienības tiesību aktiem;

4) uz laiku, uz kādu viņam Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts alternatīvais statuss;

5) uz laiku, uz kādu viņam saskaņā ar Patvēruma likumu piešķirta pagaidu aizsardzība;

6) uz laiku, uz kādu pār viņu nodibināta aizbildnība vai aizgādnība vai uz kādu viņš iecelts par aizbildni vai aizgādni Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim. Ja ir nodibināta aizgādnība, uzturēšanās atļauju izsniedz uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem;

7) uz laiku līdz dienai, kad stājies spēkā tiesas spriedums par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu, vai līdz dienai, kad zvērināts notārs taisījis laulības šķiršanas apliecību, bet ne ilgāk kā uz gadu, ja laulību šķir un laulībā ir bērns, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

8) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai nepieciešams, lai viņš uzturētos Latvijas Republikā līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā;

9) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš, iepriekš izceļojot no Latvijas Republikas uz citu valsti, zaudējis Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā un ja viņš uzturēšanās atļauju pieprasa ne vēlāk kā trīs gadus pēc izceļošanas no Latvijas;

10) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja;

11) uz deviņiem mēnešiem pēc pētniecības projekta vai studiju pabeigšanas, ja viņš pabeidzis sadarbību pētniecības projekta ietvaros Latvijas Republikā vai apguvis pilna laika maģistra vai doktora studiju programmu un ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par šīs studiju programmas apguvi, un iesniedzis uzturēšanās atļaujas pieprasījumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad beidzies saistībā ar dalību pētniecības projektā vai studijām izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas termiņš;

12) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņam bija piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijas Republikā, viņš vismaz pēdējos trīs mēnešus pirms atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas bija nodarbināts Latvijas Republikā, par viņu šajā periodā veikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi un viņš, pieprasot atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju, turpina īstenot piešķirtās tiesības uz nodarbinātību.

(3) Baltkrievijas Republikas pilsonim ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju:

1) reizi kalendāra gadā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja viņš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka radinieks līdz trešajai pakāpei taisnā līnijā vai līdz trešajai pakāpei sānu līnijā vai arī svainis līdz trešajai pakāpei;

2) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants;

3) uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, ja komercsabiedrība vai ārvalsts komersanta filiāle ir ierakstīta komercreģistrā ne mazāk kā vienu gadu pirms uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas, tā veic aktīvu saimniecisku darbību un tās darbība dod ekonomisku labumu Latvijas Republikai. Attiecībā uz komercreģistrā reģistrētu sabiedrības ar ierobežotu atbildību amatpersonu šo nosacījumu piemēro, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls nav mazāks par 2800 euro;

4) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņš ir pašnodarbināta persona;

5) uz nodarbināšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Ja Eiropas Savienības zilā karte tiek pieprasīta uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, to attiecīgi izsniedz uz laiku, kas par trim mēnešiem pārsniedz darba līguma termiņu;

6) uz laiku līdz trim gadiem, ja viņš pieprasa termiņuzturēšanās atļauju kā uzņēmuma ietvaros pārcelts darbinieks, kas tiks nodarbināts vadītāja vai speciālista amatā;

7) uz laiku līdz vienam gadam, ja viņš pieprasa termiņuzturēšanās atļauju kā uzņēmuma ietvaros pārcelts darbinieks stažieris;

8) uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus, ja viņš ir ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis un ārvalsts komersants reģistrēts ārvalstī vismaz piecus gadus pirms uzturēšanās atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienas, pēdējā gada laikā nodarbinājis vairāk nekā 50 darbinieku, tā gada apgrozījums pārsniedz 10 miljonus euro un tam nav nodokļu maksājumu parādu. Pēc šajā punktā minētā termiņa beigām persona turpmāko divu gadu laikā nav tiesīga pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju šajā punktā norādītajam mērķim;

9) uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja viņš ir Latvijas Republikā reģistrētas ārvalsts aviosabiedrības pārstāvniecības pārstāvis;

10) uz laiku, kāds minēts ar zinātnisko institūciju reģistrā iekļautu zinātnisko institūciju noslēgtā zinātniskās sadarbības līgumā, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem;

11) uz Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes audzēkņa mācību laiku, izņemot šā likuma 23. panta pirmās daļas 10.1 punktā minētos gadījumus;

12) uz laiku, kas par četriem mēnešiem pārsniedz Latvijas Republikā akreditētas augstskolas vai koledžas pilna laika studenta studiju laiku;

13) uz laiku, kāds norādīts līgumā par ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē;

14) uz šā likuma 25., 26., 30. un 31. pantā minēto laiku;

15) uz laiku, uz kādu Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā viņam piešķirts alternatīvais statuss;

16) uz laiku, kāds nepieciešams reliģiskas darbības veikšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;

17) uz laiku, uz kādu pār viņu nodibināta aizbildnība vai aizgādnība vai uz kādu viņš iecelts par aizbildni vai aizgādni Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim. Ja ir nodibināta aizgādnība, uzturēšanās atļauju izsniedz uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem;

18) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja viņš termiņuzturēšanās atļauju pieprasa kā stažieris, kurš augstāko izglītību ieguvis ne vairāk kā divus gadus pirms uzturēšanās atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienas un kura iegūtā augstākā izglītība atbilst paredzamajai stažēšanās jomai;

19) uz laiku līdz dienai, kad stājies spēkā tiesas spriedums par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu, vai līdz dienai, kad zvērināts notārs taisījis laulības šķiršanas apliecību, bet ne ilgāk kā uz gadu, ja laulību šķir un laulībā ir bērns, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

20) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai nepieciešams, lai viņš uzturētos Latvijas Republikā līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā;

21) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš, iepriekš izceļojot no Latvijas Republikas uz citu valsti, zaudējis Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā un ja viņš uzturēšanās atļauju pieprasa ne vēlāk kā trīs gadus pēc izceļošanas no Latvijas;

22) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja un nav pamata pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar kādu citu šīs daļas noteikumu;

23) uz laiku, uz kādu viņam saskaņā ar Patvēruma likumu piešķirta pagaidu aizsardzība;

24) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš nav izpildījis šā likuma 24. panta piektās daļas nosacījumu, bet viņam ir tiesības pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar:

a) šā likuma 24. panta pirmās daļas 2., 3. un 6. punktu vai 25. panta otro daļu,

b) šā likuma 24. panta pirmās daļas 7. punktu (ja viņš uzturas Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju, kas izsniegta saskaņā ar šā likuma 23. panta trešo daļu),

c) šā likuma 28. panta otro daļu;

25) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā. Šis nosacījums neattiecas uz personu, kurai pirms bezvalstnieka statusa piešķiršanas Latvijas Republikā bijusi izsniegta uzturēšanās atļauja saskaņā ar citu ieceļošanas mērķi;

26) uz deviņiem mēnešiem pēc pētniecības projekta vai studiju pabeigšanas, ja viņš pabeidzis sadarbību pētniecības projekta ietvaros Latvijas Republikā vai apguvis pilna laika maģistra vai doktora studiju programmu un ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par šīs studiju programmas apguvi, un iesniedzis uzturēšanās atļaujas pieprasījumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad beidzies saistībā ar studijām vai dalību pētniecības projektā izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas termiņš;

27) uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja viņš Latvijas Republikā plāno īstenot aktivitātes, kas atbilst Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 1. panta 5. punktam, un pēc termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas saskaņā ar šo punktu tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu, viņš ir reģistrēts kā valdes loceklis ne agrāk kā pirms gada komercreģistrā reģistrētā kapitālsabiedrībā, kuras ietvaros viņš plāno īstenot minētās aktivitātes,

b) 12 mēnešu laikā pēc termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas viņš ir iesniedzis informāciju par saņemto agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījumu Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 4. panta 1. punktā noteiktajā apmērā vai ir iesniedzis progresa pārskatu par kapitālsabiedrības īstenotajām aktivitātēm šajā periodā, kas apliecina, ka kapitālsabiedrība turpina inovatīvā produkta izstrādi, ražošanu vai attīstīšanu;

28) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņam ir tiesības pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā, bet viņš nav apguvis valsts valodu;

29) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņam bija piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijas Republikā, viņš vismaz pēdējos trīs mēnešus pirms atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas bija nodarbināts Latvijas Republikā, par viņu šajā periodā veikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi un viņš, pieprasot atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju, turpina īstenot piešķirtās tiesības uz nodarbinātību.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz Krievijas Federācijas pilsonim vai Baltkrievijas Republikas pilsonim izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņu ir tiesības pieprasīt arī Krievijas Federācijas pilsoņa vai Baltkrievijas Republikas pilsoņa laulātajam, Krievijas Federācijas pilsoņa vai Baltkrievijas Republikas pilsoņa vai viņa laulātā nepilngadīgajiem (arī aizbildnībā esošajiem) bērniem un aizgādnībā esošajām personām. Ja bērns uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas laikā bijis nepilngadīgs, pēc pilngadības sasniegšanas uz viņu attiecina šā likuma 29. panta nosacījumus.

(5) Šā panta otrās daļas 4. un 5. punktā un trešās daļas 15. un 23. punktā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz Krievijas Federācijas pilsonim vai Baltkrievijas Republikas pilsonim izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņu ir tiesības pieprasīt arī Krievijas Federācijas pilsoņa vai Baltkrievijas Republikas pilsoņa ģimenes loceklim Patvēruma likuma izpratnē."

5. 24. pantā: 

izslēgt pirmās daļas 8. punktu;

izslēgt ceturto daļu.

6. Pārejas noteikumos:

izslēgt 54., 55. un 56. punktu;

izslēgt 57. punktā vārdus "likumā "Par nodokļiem un nodevām" un";

papildināt pārejas noteikumus ar 58., 59. un 60. punktu šādā redakcijā:

"58. Krievijas Federācijas pilsonim, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz 2023. gada 1. septembrim. Ja persona vēlas atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tā līdz 2023. gada 1. septembrim iesniedz apliecinājumu par valsts valodas apguvi atbilstoši šā likuma 24. panta piektajā daļā noteiktajam. Pastāvīgās uzturēšanās atļauja personai netiek izsniegta, ja izpildās kāds no šā likuma 34. panta pirmās daļas nosacījumiem.

59. Dokumentus, kas iesniegti kopā ar uzturēšanās atļaujas pieprasījumu un pārstāvniecībā vai Pārvaldē saņemti līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi par šā likuma 24. panta pirmās daļas 8. punkta un ceturtās daļas un pārejas noteikumu 54. un 55. punkta izslēgšanu, izskata atbilstoši šā likuma noteikumiem, kuri bija spēkā 2022. gada 29. jūnijā.

60. Finanšu izlūkošanas dienests sadarbībā ar Valsts drošības dienestu, Satversmes aizsardzības biroju, Valsts policiju un Pārvaldi līdz 2023. gada 1. oktobrim savas kompetences ietvaros un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvērtē to, vai pastāv šajā likumā noteiktais pamats anulēt termiņuzturēšanās atļaujas, kuras ir spēkā šā likuma 23.1 panta spēkā stāšanās dienā un ir izsniegtas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, pamatojoties uz šā likuma 23. panta pirmās daļas 28., 29., 30. un 31. punktu."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 22. septembrī.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece

Rīgā 2022. gada 23. septembrī

24.09.2022