Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta lēmums nr. 3

Rīgā 1995.gada 3. janvārī (prot.nr. 1, 2.§)

 

Par Valsts reformu ministrijas nolikumu

 

1. Apstiprināt pievienoto Valsts reformu ministrijas nolikumu.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 1993.gada 9.novembra lēmumu nr.46 "Par Valsts reformu ministrijas pagaidnolikumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 35).

Ministru prezidents M.Gailis

Tieslietu ministrs R.Apsītis

Valsts reformu ministrijas nolikums

 

1. Valsts reformu ministrija (tālāk tekstā SYMBOL 45 \f "Symbol"§ "ministrija") ir valsts pārvaldes institūcija, kas izstrādā, realizē un atbild par valsts politiku valsts pārvaldes reformu jomā.

2. Ministrija savā darbībā ievēro Satversmi, likumus, Ministru kabineta tiesību aktus un šo nolikumu.

3. Ministrija ir juridiska persona, un tai ir ģerboņzīmogs ar valsts lielā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu.

4. Ministrija realizē valsts politiku šādās jomās:

4.1. valsts pārvaldes institūciju funkcionāli strukturāla reformēšana un darba uzlabošana;

4.2. pašvaldību un to institūciju reformēšana un darba uzlabošana;

4.3. valsts civildienests;

4.4. valsts civildienesta ierēdņu (ierēdņu kandidātu) apmācība.

5. Valsts reformu ministrs Saeimas priekšā ir politiski atbildīgs par valsts pārvaldes reformām kopumā, kā arī par ministrijas pakļautībā esošo institūciju darbību.

6. Valsts reformu ministra uzdevumi un tiesības ir:

6.1. noteikt ministrijas darbības stratēģiju;

6.2. pārstāvēt ministriju bez īpašas pilnvaras citās valsts institūcijās;

6.3. iecelt amatā un atbrīvot no amata ministrijas valsts sekretāru;

6.4. apstiprināt ministrijas štatu sarakstu saskaņā ar valsts budžetā noteikto štata vienību skaitu un darba samaksas fondu;

6.5. atcelt jebkuru ministrijas vai tās pakļautībā esošās institūcijas ierēdņa (ierēdņa kandidāta) rīkojumu;

6.6. saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem apturēt pašvaldību ne-likumīgos lēmumus;

6.7. veikt citus ar Ministru kabineta tiesību aktiem noteiktos uzdevumus.

7. Ministrijas parlamentārā sekretāra uzdevumi ir:

7.1. pārstāvēt ministra politisko viedokli Saeimā;

7.2. uzturēt ministrijas saikni ar Saeimu;

7.3. aizstāvēt ministrijas sagatavotos likumprojektus Saeimā, tās komisijās un citās valsts institūcijās.

8. Valsts sekretārs ir valsts civildienesta ierēdnis vai ierēdņa kandidāts, kura uzdevumi ir:

8.1. organizēt un vadīt ministrijas administratīvo darbu;

8.2. nodrošināt ministrijas darbību no valsts budžeta iedalīto līdzekļu ietvaros, kā arī sniegt ministram priekšlikumus par ministrijas darbībai nepieciešamo juridisko, administratīvo un finansiālo nodrošinājumu;

8.3. pēc ministra pilnvarojuma izdot rīkojumus ministrijas kompetences jautājumos;

8.4. pēc saskaņošanas ar ministru pieņemt darbā un atlaist no darba, iecelt amatā un atbrīvot no amata ministrijas ierēdņus (ierēdņu kandidātus), ievērojot likumu "Par valsts civildienestu", un darbiniekus, ievērojot Latvijas Darba likumu kodeksu.

9. Ministrijas centrālā aparāta struktūrvienības ir:

9.1. Valdības reformu departaments;

9.2. Pašvaldību reformu departaments;

9.3. Sabiedrisko attiecību nodaļa;

9.4. Juridiskā nodaļa;

9.5. Administrācija.

10. Ministrijas pakļautībā esošās institūcijas ir:

10.1. Valsts civildienesta pārvalde;

10.2. Valsts administrācijas skola.

11. Ministrijas departamenti ir tieši pakļauti valsts sekretāram. Departamentu vada departamenta direktors, kurš ir valsts civildienesta ierēdnis vai ierēdņa kandidāts. Departamenta direktors pilda valsts sekretāra rīkojumus, organizē un vada departamenta darbību, dod rīkojumus pakļauto nodaļu vadītājiem un departamenta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) un darbiniekiem.

12. Ministrijas nodaļa ir departamenta struktūrvienība, kas var būt arī tieši pakļauta valsts sekretāram. Nodaļu vada valsts civildienesta ierēdnis vai ierēdņa kandidāts. Nodaļas vadītājs organizē un vada nodaļas darbu un dod rīkojumus nodaļas ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) un darbiniekiem.

13. Valdības reformu departamenta uzdevumi saskaņā ar Valsts pārvaldes reformas koncepciju ir:

13.1. ieviest reformas valsts pārvaldē saistībā ar ministriju un to pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju funkcionāli strukturālo sakārtošanu;

13.2. sakārtot valsts pārvaldes institūciju savstarpējās attiecības;

13.3. pilnveidot vadības un ētikas principus valsts pārvaldes institūcijās.

14. Pašvaldību reformu departamentā ir divas nodaļas: Pašvaldību problēmu nodaļa un Pašvaldību koordinācijas nodaļa. Pašvaldību reformu departamenta uzdevumi ir:

14.1. sagatavot pašvaldību reformu un koordinēt tās realizāciju;

14.2. piedalīties valsts un pašvaldību institūciju savstarpējo jautājumu risināšanā;

14.3. koordinēt pašvaldību darbinieku apmācības sistēmu;

14.4. pārstāvēt ministriju rajonu un republikas pilsētu konsultatīvo padomju sēdēs;

14.5. organizēt sarunas starp pašvaldībām un valsts pārvaldes institūcijām un nodrošināt attiecīgu dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetam;

14.6. pārraudzīt pašvaldību izdoto noteikumu un pieņemto lēmumu atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem.

15. Sabiedrisko attiecību nodaļa ir tieši pakļauta valsts sekretāram. Nodaļas uzdevums ir izstrādāt un realizēt pasākumus saiknes veidošanai starp valsts pārvaldes institūcijām un sabiedrību.

16. Juridiskā nodaļa ir tieši pakļauta valsts sekretāram. Juridiskā nodaļa sniedz ministrijai nepieciešamos juridiskos pakalpojumus.

17. Administrācijai nav nodaļas statusa. Tās sastāvā ir administrators, finansists ekonomists un lietvedis, kuri ir tieši pakļauti valsts sekretāram. Administrācija kārto ministrijas organizatoriskos, finansiālos un materiāltehniskā nodrošinājuma jautājumus.

18. Ministrijas pakļautībā esošo institūciju uzdevumi noteikti likumā "Par valsts civildienestu", un tās darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātajiem nolikumiem.

19. Katram ministrijas ierēdnim (ierēdņa kandidātam) un darbiniekam jāpilda tiešās priekšniecības rīkojumi. Par uzdevuma izpildi attiecīgajā nozarē ir atbildīgs tas ministrijas ierēdnis (ierēdņa kandidāts), kura tiešajos pienākumos ietilpst šī uzdevuma izpilde saskaņā ar valsts civildienesta amata pienākumu aprakstu. Ja uzdevuma izpildē piedalās dažādu kvalifikācijas kategoriju ierēdņi (ierēdņu kandidāti), atbildīgs par uzdevuma izpildi ir tas ierēdnis (ierēdņa kandidāts), kura pienākums ir pieņemt lēmumu.

Tieslietu ministrs R.Apsītis