Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 511

Rīgā 2022. gada 16. augustā (prot. Nr. 40 10. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumos Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos"

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma
13. panta pirmās daļas 1. punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumos Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 72. nr.; 2008, 49. nr.; 2009, 85., 157., 203. nr.; 2011, 129. nr.; 2012, 19. nr.; 2013, 24., 164. nr.; 2015, 96., 178. nr.; 2016, 179. nr.; 2017, 158. nr.; 2019, 119. nr.; 2020, 71. nr.; 2021, 8., 29. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 4.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.3. ar pašvaldību ir noslēgts zvejas tiesību nomas līgums un tā protokolā ir noteikts nozvejas vai zvejas rīku skaita limits, ja nepieciešams, arī zvejas vieta, zvejas periods vai zvejas dienu skaits (turpmāk - zvejas limits), un saņemta piekrastes zvejas atļauja (licence);".

2. Izteikt 6.2.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"6.2.4. zvejas kuģus, kas izslēgti no zvejas kuģu saraksta atbilstoši šo noteikumu 6.2.3. apakšpunktam, no jauna var iekļaut sarakstā 24 mēnešu laikā pēc to izslēgšanas, tiem atjaunojot arī pirms izslēgšanas paredzētās zvejas vietas un zvejas rajonus, ja zvejniekam ar attiecīgo pašvaldību vai Zemkopības ministriju ir noslēgts līgums par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un ir saņemts Zemkopības ministrijas saskaņojums zvejas kuģa iekļaušanai zvejas kuģu sarakstā;".

3. Papildināt ar 6.2.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"6.2.5. pēc šo noteikumu 6.2.4. apakšpunktā minētā termiņa beigām no zvejas kuģu saraksta izslēgtajiem kuģiem piekrītošā kuģu bruto tonnāža un dzinēju jauda var tikt iedalīta citam kuģu īpašniekam piederošu zvejas kuģu bruto tonnāžas un dzinēju jaudas palielināšanai atbilstoši šo noteikumu 6.2.1. apakšpunktam vai jauna zvejas kuģa iegādei zvejai piekrastē saskaņā ar šo noteikumu 6.2.6. apakšpunktu;".

4. Papildināt ar 6.2.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"6.2.6. vienam zvejniekam, kas nodarbojas ar komerczveju piekrastē, Zemkopības ministrija saskaņo tiesības gada laikā iegādāties ne vairāk kā vienu zvejas kuģi, kura lielākais garums nepārsniedz 12 metrus, bet bruto tonnāža - piecas GT un dzinēja jauda - 25 kW, ievērojot šādus nosacījumus:

6.2.6.1. attiecīgajā piekrastes zvejas flotes segmentā ir pieejama brīva kuģu bruto tonnāža un dzinēju jauda, kas izveidojusies, izslēdzot zvejas kuģus no zvejas kuģu saraksta saskaņā ar šo noteikumu 6.2.3. apakšpunktu;

6.2.6.2. iesniegumam zvejas kuģa iekļaušanai zvejas kuģu sarakstā ir pievienots apraksts par iespēju attīstīt komercdarbību zvejniecībā piekrastes ūdeņos, iegādājoties kuģi;".

5. Papildināt ar 6.2.7. apakšpunktu šādā redakcijā:

"6.2.7. ja zvejnieks, kas iegādājies zvejas kuģi saskaņā ar šo noteikumu 6.2.6. apakšpunktu, pārtrauc komercdarbību zvejniecībā, iegādātais kuģis tiek izslēgts no zvejas kuģu saraksta un tam piekrītošā bruto tonnāža un dzinēju jauda tiek paredzēta kopējai izmantošanai piekrastes komerczvejniecībā un zvejas flotes kapacitātes pārvaldīšanai;".

6. Papildināt ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

"7.¹ Personām aizliegts:

7.¹1. izmantot zvejas rīkus bez marķējuma vai ar tādu marķējumu, kas neatbilst šo noteikumu 14. punktā minētajām prasībām;

7.¹2. pārbaudīt, izņemt un transportēt tiem nepiederošus zivju un vēžu ieguves rīkus;

7.¹3. iegūt jebkādu sugu zivis, izmantojot:

7.¹3.1. elektrisko strāvu, ja vien zivis neiegūst ar līdzstrāvas vai līdzstrāvas impulsa elektrozvejas aparātu zivju uzskaitei zinātniskos nolūkos, īstenojot attiecīgi saskaņotas pētnieciskās programmas vai projektus;

7.¹3.2. sprāgstvielas;

7.¹3.3. duramos rīkus un šaujamieročus, izņemot zemūdens medībās atļautos rīkus, kas tiek izmantoti atbilstoši to normatīvo aktu prasībām, kuri regulē makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medības;

7.¹3.4. ķīmiskās vielas;

7.¹4. atrasties piekrastē vai tās tiešā tuvumā:

7.¹4.1. ar jebkādiem zvejas rīkiem, ja personai nav derīgas zvejas atļaujas (licences) zvejas rīku lietošanai vai ja attiecīgajā laikā tos ir aizliegts lietot;

7.¹4.2. ar jebkādas sugas zivīm, kuru ieguve attiecīgajā laikā aizliegta vai kuru ieguves apjoms pārsniedz personai noteikto atsevišķu zivju sugu limitu vai nozvejas apjomu, vai šajos noteikumos atļauto piezvejas apjomu."

7. Izteikt 8.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.3. reģistrēt zvejas datus zvejas žurnālā, ievērojot šādus nosacījumus:

8.3.1. ja zvejo piekrastē - šo noteikumu 1. pielikumā noteiktos zvejas datus reģistrē Zemkopības ministrijas valsts informācijas sistēmas "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk - informācijas sistēma) piekrastes zvejas žurnālā pēc kuģa atgriešanās krastā un pirms zivju pirmās pārdošanas un uzglabāšanas, kā arī pirms transportēšanas uzsākšanas vai pēc transportēšanas, ja ir pieņemta attiecīgā kontroles programma, kas paredz nozvejas svēršanu pēc tās transportēšanas;

8.3.2. ja zvejo aiz piekrastes - datus par zvejas darbību, nozveju, zivju pārkrāvumu un izkrāvumu reģistrē informācijas sistēmas apakšsistēmā "Elektroniskā zvejas darbību reģistrācijas un ziņošanas sistēma" (turpmāk - zvejas darbību ziņošanas sistēma) atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem zvejas kontroles jomā;".

8. Papildināt ar 8.3.² apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.3.² Lai reģistrētu zvejas datus atbilstoši šo noteikumu 8.3.1. apakšpunktam, zvejnieki:

8.3.²1. piesakās informācijas sistēmā tās lietotāja tiesību saņemšanai. Lietotāja tiesības Zemkopības ministrija piešķir uz nenoteiktu laiku, uz iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adresi nosūtot lietotāja identifikatoru un sākotnējo paroli;

8.3.²2. ja tehnisku iemeslu dēļ zvejas datus nevar ievadīt informācijas sistēmā, par to paziņo Valsts vides dienestam un līdz informācijas sistēmas darbības atjaunošanai zvejas datus reģistrē papīra formā piekrastes zvejas žurnāla veidlapā atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam;

8.3.²3. 24 stundu laikā pēc informācijas sistēmas darbības atjaunošanas vai pirms nākamā zvejas reisa, ja to uzsāk ne vēlāk kā 24 stundas pēc iepriekšējā reisa beigām, datus, kas reģistrēti papīra formā saskaņā ar 8.3.²2. apakšpunktu, ievada informācijas sistēmā;".

9. Svītrot 8.4. apakšpunktu.

10. Svītrot 8.4.¹ apakšpunktu.

11. Izteikt 8.11.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.11.2. šo noteikumu 27.1.3. apakšpunktā minētie nosacījumi neattiecas uz Eiropas Savienības normatīvajos aktos paredzētajām prasībām, kuras skar zvejas kuģu tonnāžas un dzinēju jaudas parametru ievērošanu, un nosacījumos noteikto var īstenot tikai pēc šādu prasību izpildes nodrošināšanas;".

12. Izteikt 8.11.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.11.3. šo noteikumu 27.1.3. apakšpunktā minētie nosacījumi ir attiecināmi arī uz Zemkopības ministrijas zvejas kuģu sarakstā iekļautiem zvejnieku kuģiem, kuri zvejo ārpus Baltijas jūras ūdeņiem;".

13. Svītrot 8.14. apakšpunktu.

14. Papildināt ar 8.15.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.15.5. pieļaujamā mazizmēra zivju piezvejas apjoma pārsniegšana (šo noteikumu 22.2. apakšpunkts);".

15. Izteikt 8.17. apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.17. ja kuģis zvejo vai izkrauj nozveju ārpus šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajiem ūdeņiem, glabāt uz kuģa zvejas atļauju (licenci) un arī papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju), ja to paredz Eiropas Savienības normatīvie akti;".

16. Izteikt 8.18. apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.18. ziņot Valsts vides dienestam par kuģa nozveju un tā paredzamo ienākšanas laiku zivju izkraušanas vietā vismaz divas stundas pirms paredzamās ierašanās ostā vai izkraušanas vietā un izkraušanas uzsākšanas atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumā norādītajam kuģa ziņojuma saturam, izņemot gadījumu, ja zvejas rajons atrodas tuvu krastam un minēto prasību par iepriekšējā paziņojuma iesniegšanas laiku nevar nodrošināt, kā arī izņemot zvejniekus, kas zvejo piekrastē ar zivju tīkliem neatkarīgi no zvejas rajona atrašanās vietas. Šajos gadījumos iepriekšējo paziņojumu iesniedz nekavējoties pēc pēdējā zvejas rīka pacēluma un pirms nozvejoto zivju pārvietošanas uz ostu vai izkraušanas vietu. Šo noteikumu 5. pielikumā norādīto ziņojumu ar elektroniskiem vai mobiliem (SMS) saziņas līdzekļiem nosūta par:

8.18.1. visiem kuģiem, kas garāki par 10 metriem, - arī tad, ja kuģis atgriežas bez nozvejas;

8.18.2. kuģiem, kuru garums ir no astoņiem līdz 10 metriem, ja uz tiem ir paturēta vismaz 250 kilogramu mencu vai divas tonnas brētliņu un reņģu vai citu pelaģisko krājumu nozveja;

8.18.3. visiem kuģiem neatkarīgi no to garuma, ja uz tiem ir paturēts vismaz viens lasis vai taimiņš;".

17. Izteikt 8.23.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.23.1. Baltijas jūrā nozvejotās mencas, ja to dzīvsvars uz kuģa sasniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Regulas (ES) 2016/1139, ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (turpmāk - Regula 2016/1139), 14. pantā noteikto daudzumu, - Pāvilostas, Liepājas un Ventspils ostā;".

18. Izteikt 8.23.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.23.2. Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī nozvejotās brētliņas un reņģes vai citas pelaģiskās sugas, ja to dzīvsvars uz kuģa sasniedz Regulas 2016/1139 14. pantā noteikto daudzumu, - Pāvilostas, Rīgas, Liepājas, Ventspils, Mērsraga, Salacgrīvas, Skultes, Kuivižu, Engures un Rojas ostā, kā arī Nīcas pagasta (Dienvidkurzemes novadā) Jūrmalciema piestātnē, Carnikavā (Ādažu novadā), Jomas ielas piestātnē, Lapmežciema pagasta (Tukuma novadā) Lapmežciema molā, Kaltenes piestātnē (Talsu novadā), Kolkas pagasta (Talsu novadā) Kolkas ciema izkraušanas vietā Baltijas jūras pusē un Kolkas ciema izkraušanas vietā Rīgas jūras līča pusē, Rucavas pagasta (Dienvidkurzemes novadā) Nidas ciema piestātnē, Dundagas pagasta (Talsu novadā) Mazirbes, Pitraga, Saunaga, Sīkraga un Vaides piestātnē un Tārgales pagasta (Ventspils novadā) Jaunciema piestātnē;".

19. Izteikt 10.5.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"10.5.1. tīklus un tīklu jedas, āķu jedas, lucīšu murdus un lucīšu murdu jedas tuvāk par 100 metriem jebkurā virzienā no jebkura cita zvejas rīka vai tuvāk par 100 metriem no krastam piegulošās ūdenslīnijas, izņemot salaku specializēto zveju ar reņģu (salaku) tīkliem no 1. decembra līdz 31. martam, kad tīklus ir atļauts izvietot arī tuvāk nekā 100 metru no krasta;".

20. Izteikt 12. punktu šādā redakcijā:

"12. Ja piekrastē zvejo pašpatēriņam, atļauts izmantot ne vairāk kā vienu zivju tīklu, vienu reņģu tīklu, vienu lucīšu murdu vai vienu āķu jedu ar ne vairāk kā 100 āķiem, ievērojot attiecīgo zvejas rīku parametrus (6. pielikums). Ja zvejas rīku ir vairāk, to uzskata par komerciālu zveju un uz to attiecina komercdarbību un komerciālo zveju regulējošo normatīvo aktu prasības."

21. Izteikt 14.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"14.4. pie tīkla, tīklu jedas un āķu jedas abiem galiem un murda abiem vistālāk izvērstajiem punktiem pievieno nostiprinātas vai peldošas vertikālas stoderes (kārtis) ar vienādas krāsas (izņemot baltu) karodziņiem, kuru visas malas nav īsākas par 30 centimetriem. Stoderēm virs ūdens virsmas vai ledus papildus piestiprina arī zvejas rīka marķējuma zīmi. Par šā apakšpunkta pārkāpumu netiek uzskatīti gadījumi, kad stodere vienā galā ir norauta, ja tas ir saistīts ar nepārvaramiem ārkārtējiem apstākļiem (piemēram, stihiskām dabas parādībām, bīstamiem hidroloģiskajiem apstākļiem), kurus nevar iepriekš paredzēt un novērst;".

22. Izteikt 16.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"16.2. akmeņplekstu specializētā zveja piekrastes ūdeņos, to pārstrāde vai glabāšana uz kuģiem no 1. jūnija līdz 31. jūlijam, bet pārējos teritoriālajos ūdeņos - visu gadu. Akmeņplekstu piezveja piekrastes ūdeņos no 1. jūnija līdz 31. jūlijam ir atļauta, ja tā nepārsniedz trīs procentus no kopējā nozvejas apjoma, izmantojot zvejas rīkus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulas (ES) 2019/1241 par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005, VIII pielikuma C daļas 5. punktā;".

23. Svītrot 17.2. apakšpunktu.

24. Izteikt 20.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"20.4. 30 cm - sīga (Coregonus lavaretus);".

25. Izteikt 22.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"22.3. akmeņplekstu piezveja citu zivju sugu zvejā teritoriālajos ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem nedrīkst pārsniegt 10 procentu no kopējā nozvejas svara, papildus ievērojot šo noteikumu 23.2. apakšpunktā noteiktās prasības;".

26. Izteikt 22.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"22.4. ja zvejā aiz piekrastes ūdeņiem pilnībā izmantoti noteiktas zivju sugas zvejas limiti, citu zivju sugu specializētajā zvejā attiecīgās sugas zivju piezvejoto apjomu var atskaitīt no mērķsugas limita, ja to pieļauj Eiropas Savienības tiesību akti zivsaimniecības jomā, ar nosacījumu, ka tas iekļaujas rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam iedalītajā mērķsugas limitā un nepārsniedz deviņus procentus no mērķsugas limita apjoma. Mencu piezvejas apjoms, ja ir atļauta to specializētā zveja, pēc mencu zvejas limita pilnīgas izmantošanas nepārsniedz Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto apjomu, ievērojot šo noteikumu 22.5. un 22.6. apakšpunktā minētos nosacījumus;".

27. Svītrot 23.1. apakšpunktu.

28. Izteikt 27. punktu šādā redakcijā:

"27. Zemkopības ministrijai, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības zvejniecības jomā, kā arī pamatojoties uz to valsts institūciju zinātniskiem ieteikumiem, kuras veic zivju resursu izpēti:

27.1. ir šādi pienākumi:

27.1.1. atbilstoši Zvejniecības likuma 16. panta pirmajai daļai noteikt zvejas regulēšanas papildpasākumus piekrastē un pārējos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, kā arī pieņemt lēmumu par noteiktu zivju sugu zvejas apturēšanu, ja pilnībā izmantots vai pārsniegts limitu un kvotu apjoms;

27.1.2. izdot papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju) un zvejas atļauju (licenci) (8. pielikums) saskaņā ar šo noteikumu 4.2. apakšpunktu par attiecīgu zivju sugu zveju Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča ūdeņos;

27.1.3. atbilstoši šo noteikumu 8.11. apakšpunktam saskaņot zvejas kuģu dzinēju nomaiņu, zvejas kuģu iegādi, jaunu kuģu būvi un citu kuģu pārbūvi par zvejas kuģiem, un, ja Latvijai paredzētais attiecīgā flotes segmenta kopējās dzinēja jaudas un kopējās tonnāžas references līmenis pārsniedz Zemkopības ministrijas apstiprinātajā attiecīgā flotes segmenta zvejas kuģu sarakstā iekļauto kuģu kopējo dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas līmeni, zvejnieki, nomainot zvejas kuģu sarakstā iekļautu zvejas kuģi vai tā dzinēju, var pretendēt uz zvejas kuģa jaudas vai tonnāžas palielinājumu, ievērojot šādus nosacījumus:

27.1.3.1. par kuģi, kas svītrots vai svītrojams no zvejas kuģu saraksta, lai to aizstātu ar citu kuģi vai citam kuģim izmantotu tā dzinēja jaudas vai tonnāžas rādītājus, nav saņemts un pieprasīts publiskais atbalsts par kuģa galīgu zvejas darbību pārtraukšanu;

27.1.3.2. saskaņošanai pieteiktā zvejas kuģa tonnāža vai dzinēja jauda nav saistīta ar cita zvejnieka pieprasīto un tam apstiprināto kuģa tonnāžu vai dzinēja jaudu, kas atbrīvojusies, tam svītrojot kuģi no zvejas kuģu saraksta bez publiskā atbalsta saņemšanas, ja vien attiecīgais zvejnieks nav rakstiski atteicies no šīm tiesībām;

27.1.3.3. saskaņošanai pieteiktā zvejas kuģa dzinēja jauda vai tonnāža nepārsniedz 50 procentu no zvejas kuģu sarakstā svītrotā vai pārbūvētā kuģa dzinēja jaudas vai tonnāžas, vai sarakstā esošā kuģa nomainītā dzinēja jaudas, ja zvejas kuģis ir iekļauts Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī zvejai atļauto zvejas kuģu sarakstā;

27.1.4. zvejas kuģa jaudas vai tonnāžas palielinājumu nepiešķir, ja saskaņošanai pieteiktais zvejas kuģis ir iekļauts zvejas kuģu sarakstā zvejai starptautiskajos un trešo valstu ūdeņos;

27.2. ir šādas tiesības:

27.2.1. ievērojot Zvejniecības likuma 16. panta pirmo daļu, atkarībā no hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem mainīt šajos noteikumos noteikto zvejas aizlieguma sākuma laiku ne vairāk kā par 15 dienām, nemainot kopējo aizlieguma ilgumu un saglabājot tos aizlieguma laikus, kas paredzēti Eiropas Savienības normatīvajos aktos;

27.2.2. ievērojot Latvijai piešķirtās nozvejas kvotas, apstiprināt zvejas limitus, pieļaujamo zvejas kuģu skaitu un zvejas kuģu sarakstu zvejai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos, piešķirt Latvijas zvejniekiem zvejas limitus zvejai aiz piekrastes ūdeņiem, kā arī nodrošināt zivju nozvejas apjomu apmaiņu starp Baltijas jūras valstīm;

27.2.3. neslēgt rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu, kā arī nepiešķirt papildu zvejas limitu un neizsniegt atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā, ja nav ievērotas šo noteikumu 8.11. apakšpunktā minētās prasības."

29. Izteikt 28.1.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"28.1.5. uz laiku apturēt vai anulēt Zemkopības ministrijas izsniegto papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju) un zvejas atļauju (licenci) vai pašvaldības izsniegto piekrastes zvejas atļauju (licenci), ja ir pārkāptas šo noteikumu prasības vai saņemts Zemkopības ministrijas vai attiecīgās pašvaldības paziņojums par zvejnieka - rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieka - saistību nepildīšanu vai Centrālās statistikas pārvaldes informācija par šo noteikumu 8.22. apakšpunktā minēto pienākumu neievērošanu;".

30. Izteikt 28.2.8. apakšpunktu šādā redakcijā:

"28.2.8. uzraudzīt un kontrolēt informācijas izsekojamību par izkrautās nozvejas sadalīšanu partijās, kā arī zvejas un akvakultūras produktu elektroniskās izsekojamības sistēmas prasību ievērošanu;".

31. Izteikt 28.2.9. apakšpunktu šādā redakcijā:

"28.2.9. informācijas sistēmā reģistrēt datus par šo noteikumu pārkāpumiem;".

32. Izteikt 29. punktu šādā redakcijā:

"29. Valsts vides dienests, ievērojot šo noteikumu 4.3. un 7.1. apakšpunkta nosacījumus un pamatojoties uz zvejnieka noslēgto zvejas tiesību nomas līgumu un tam izsniegto speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā, izsniedz zvejas atļauju (licenci) zvejai zinātniskās izpētes nolūkos un citos īpašos nolūkos - zivkopībai, aklimatizācijai, kontrolzvejai, melioratīvajai un cita veida zvejai. Valsts vides dienests šādu zvejas atļauju (licenci) neizsniedz, ja zvejnieks gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas zvejas atļaujas (licences) saņemšanai zvejai zinātniskās izpētes nolūkos vai citos īpašos nolūkos ir izdarījis vismaz divus smagus pārkāpumus zivsaimniecības jomā, kas noteikti Padomes 2008. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, 42. panta 1. punktā un Regulas Nr. 1224/2009 90. panta 1. punktā."

33. Izteikt 29.¹2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"29.¹2. Latvijas Jūras akadēmija vai cita kompetentā iestāde vai uzņēmums pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma saskaņā ar Regulas Nr. 1224/2009 41. pantu un šo noteikumu 10. pielikumā noteikto Paraugu ņemšanas plānu zvejas kuģu dzinēju jaudas atbilstības uzraudzībai veic kuģa dzinēja jaudas fizisko verifikāciju."

34. Izteikt 29.²1.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"29.²1.1. izsniegt piekrastes zvejas atļaujas (licences) (9. pielikums) un pagarināt to derīguma termiņu, kā arī, izsniedzot piekrastes zvejas atļauju (licenci), pārbaudīt šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētās speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu;".

35. Papildināt ar 36. punktu šādā redakcijā:

"36. Latvijas zvejnieki, zvejojot aiz piekrastes ar zvejas kuģi, kura lielākais garums nepārsniedz 12 metru, līdz attiecīgā tehniskā risinājuma izstrādei, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim datus par zvejas darbību, nozveju, zivju pārkrāvumu un izkrāvumu reģistrē atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajam zvejas žurnāla paraugam papīra formā, un 24 stundu laikā vai pirms nākamā zvejas reisa, ja to uzsāk ne vēlāk kā 24 stundas pēc atgriešanās no iepriekšējā reisa, tos ievada zvejas darbību ziņošanas sistēmā."

36. Papildināt ar 37. punktu šādā redakcijā:

"37. Līdz šo noteikumu 34.2. apakšpunktā minētajam termiņam pašpatēriņa zvejā, zvejas datus reģistrējot zvejas žurnālā papīra formā, zvejniekam ir pienākums katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam iesniegt Valsts vides dienestā aizpildīto piekrastes zvejas žurnālu par nozveju iepriekšējā mēnesī."

37. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).

38. Svītrot 3. pielikumu.

39. Izteikt 4. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).

40. Izteikt 5. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums).

41. Izteikt 6. pielikumu jaunā redakcijā (4. pielikums).

42. Izteikt 10. pielikumu jaunā redakcijā (5. pielikums).

43. Izteikt 11. pielikumu jaunā redakcijā (6. pielikums).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Zemkopības ministrs K. Gerhards

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 16. augusta
noteikumiem Nr. 511

"1. pielikums
Ministru kabineta
2007. gada 2. maija
noteikumiem Nr. 296

Piekrastes zvejas žurnāls Nr.____

	. gada
		(mēnesis)

Zvejas vieta
	(Baltijas jūra, Rīgas līcis vai Irbes šaurums, ja zvejo no Ovīšiem līdz Kolkas ragam)
	(pašvaldības piekrastes teritorija)
Licences īpašnieks
	(juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un
	atbildīgās fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods, adrese, tālruņa numurs)
	(pašpatēriņa zvejnieka vārds, uzvārds un personas kods, adrese, tālruņa numurs)
Žurnālu izsniedza
	(izsniedzēja nosaukums)
	(izsniedzēja vārds, uzvārds, tālruņa numurs)

____. gada ______________________
	(paraksts)

Izmantojamie zvejas rīki

Nr. p. k.	Zvejas rīks	Skaits	Izmēri	Marķējums

Nr. p. k.	Nozveja no (dd/mm)	Nozveja līdz (dd/mm)	Zvejas rīks (nosaukums, skaits, linuma acu izmērs)	Zvejas dienu skaits	Nozvejas apjoms pa zivju sugām: atsevišķu zivju sugu nozveja (kg) (lašiem, taimiņiem - gab./kg)									Kopā (kg)	Zvejā izmantotā kuģa reģ. Nr.	ICES zvejas kvadrāts	Informācija par jūras zīdītāju nodarītajiem postījumiem zvejas rīkiem un nozvejai, kā arī par putnu noķeršanu
																	zvejas rīkos bojāgājušo jūras zīdītāju/ putnu skaits	bojāto zvejas rīku skaits un garums metros	bojātās nozvejas apjoms/kg (lašiem, taimiņiem - gab./kg)
1	2	3	4	5	6	7	8	9	10	11	12	13	14	15	16	17	18	19	20
			KOPĀ

Par zveju atbildīgā persona
	(vārds, uzvārds, paraksts)

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 16. augusta
noteikumiem Nr. 511

"4. pielikums
Ministru kabineta
2007. gada 2. maija
noteikumiem Nr. 296

Pamattakses piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, kādu fiziskās un juridiskās personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis

Nr. p. k.	Zivju suga	Zaudējuma atlīdzība (euro)	Mērvienība
1.	Lasis, sīga, taimiņš, store, zutis	143	1 gab.
2.	Zandarts	36	1 gab.
3.	Ālants, līdaka, vimba	29	1 gab.
4.	Akmeņplekste, menca	15	1 kg
5.	Asaris, plekste	8	1 kg
6.	Brētliņa, reņģe, salaka	1	1 kg
7.	Citu sugu zivis	2	1 kg
8.	Zivju ikri	143	100 g

"

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 16. augusta
noteikumiem Nr. 511

"5. pielikums
Ministru kabineta
2007. gada 2. maija
noteikumiem Nr. 296

Kuģa ziņojuma saturs pirms kuģa ienākšanas ostā vai izkraušanas vietā un izkraušanas sākuma

1. Kuģa nosaukums.

2. Izkraušanas ostas vai izkraušanas vietas nosaukums un piestātnes numurs vai nosaukums.

3. Paredzamais ienākšanas laiks ostā pēc Latvijas laika.

4. Nozvejoto zivju identifikācijas kods (reņģe - HER, brētliņa - SPR, menca - COD, lasis - SAL, taimiņš - TRS, plekste - FLE, akmeņplekste - TUR, salaka - SME, lucītis - ELP, apaļais jūrasgrundulis - NBU, četrragu buļļzivs - TGQ, menca, kas mazāka par piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru, - BMS COD, lasis, kas mazāks par piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru, - BMS SAL) un svars kilogramos vai attiecībā uz lašu nozveju - daudzums gabalos.

5. Piezvejas zivju identifikācijas kods un svars kilogramos, bet lašiem un taimiņiem - gabalos un kilogramos."

 

4. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 16. augusta
noteikumiem Nr. 511

"6. pielikums
Ministru kabineta
2007. gada 2. maija
noteikumiem Nr. 296

Zvejas rīku konstrukcijas elementu pieļaujamie parametri piekrastes zvejā (papildus zvejas rīkiem, kuru parametrus regulē Eiropas Savienības normatīvie akti zvejniecības jomā)

I. Aktīvie zvejas rīki

Nr. p. k.	Nosaukums	Spārna garums (m)	Linuma acs izmērs (mm)
1.	Zivju vads	nav ierobežots	ne mazāks par 60, ievērojot attiecīgo zivju sugu zvejai Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētos linuma acs izmēra diapazonus
2.	Plekstu vads	ne lielāks par 20	ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētos linuma acs izmēra diapazonus
3.	Ēsmas zivtiņu velkamais vads*	ne lielāks par 10	no 12 līdz 24

II. Pasīvie zvejas rīki

Nr. p. k.	Nosaukums	Sētas vai tīkla garums (m)	Sētas acs, tīkla acs vai āķa izmērs (mm)	Konstrukcijas linuma1 acs izmērs (mm)
1.	Reņģu stāvvads	ne lielāks par 600	no 32 līdz 601	no 20 līdz 50
2.	Zivju murds2	ne lielāks par 600	no 60 līdz 2401	ne mazāks par 60, izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no konstrukcijas
3.	Sīkzivju murds2	ne lielāks par 600	no 36 līdz 601	no 32 līdz 36
3.1	Apaļo jūrasgrunduļu murds2	ne lielāks par 150	no 24 līdz 361	no 24 līdz 36
4.	Lucīšu murds2	ne lielāks par 30	no 36 līdz 401	no 36 līdz 40, izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no konstrukcijas
4.1	Lucīšu murdu jeda	ne lielāks par 150	no 36 līdz 401	no 36 līdz 40, izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no murda konstrukcijas
5.	Zivju vai grunts tīkls3, 4:
5.1.		lielāks par 50, bet nepārsniedz 100, tīklu jeda Rīgas jūras līča piekrastē nepārsniedz 300, tīklu jeda pārējā piekrastē nepārsniedz 800, bet dziļumā, kas lielāks par 10 metriem, nepārsniedz 1800	no 80 līdz 180 no 60 līdz 703	-
5.2.		līdz 50 (izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejai)	no 80 līdz 180 no 60 līdz 703	-
6.	Reņģu un salaku tīkls4:		no 28 līdz 50
6.1.		lielāks par 50, bet nepārsniedz 100, tīklu jeda Rīgas jūras līča piekrastē nepārsniedz 300, tīklu jeda pārējā piekrastē nepārsniedz 800, bet dziļumā, kas lielāks par 10 metriem, nepārsniedz 1800	no 28 līdz 50	-
6.2.		līdz 50 (izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejai)	no 28 līdz 50	-
7.	Āķu jeda mencu, plekstu zvejai (ne vairāk par 2000 āķiem)	-	āķa izmērs nav mazāks par 15	-
8.	Āķu jeda (ne vairāk par 2000 āķiem)	-	āķa izmērs nav mazāks par 10	-
9.	Akmeņplekstu tīkls4	no 50 līdz 100, tīklu jeda Rīgas jūras līča piekrastē - 300, tīklu jeda pārējā piekrastē - 800	no 220 līdz 240

 

5. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 16. augusta
noteikumiem Nr. 511

"10. pielikums
Ministru kabineta
2007. gada 2. maija
noteikumiem Nr. 296

Paraugu ņemšanas plāns zvejas kuģu dzinēju jaudas atbilstības uzraudzībai

I. Vispārīgie jautājumi

1. Paraugu ņemšanas plāns zvejas kuģu dzinēju jaudas atbilstības uzraudzībai ir izstrādāts, lai uzlabotu un nodrošinātu zvejas flotes kapacitātes atbilstību Eiropas Savienības un nacionālo normatīvo aktu prasībām.

2. Plāns nosaka zvejas flotes kuģu un to izmantojamo dzinēju grupu, kā arī pasākumus, kas nepieciešami zvejas kuģu individuālās sertificētās dzinēja jaudas atbilstības uzraudzībai un verifikācijai.

3. Sertificēta dzinēja jauda ir maksimālā nepārtraukta dzinēja jauda, ko var sasniegt pie dzinēja jaudas noņēmēja atloka. Šo jaudu apliecina Latvijas Jūras administrācijas izsniegtā kuģošanas spējas apliecība dzinējam, kas uzstādīts līdz 2011. gada 31. decembrim, pamatojoties uz normatīvajos aktos par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību noteiktās atzītās organizācijas (turpmāk - klasifikācijas sabiedrība) vai dzinēja ražotāja sniegto informāciju. Par dzinējiem, kas uzstādīti pēc 2011. gada 31. decembra, apliecību izdod, pamatojoties uz klasifikācijas sabiedrības sniegto informāciju.

4. Saskaņā ar šo plānu Latvijas Jūras administrācija ir Latvijas kompetentā iestāde, kas apstiprina dzinēja jaudu atbilstoši klasifikācijas sabiedrības sniegtajai informācijai.

5. Valsts vides dienests ir kompetentā iestāde, kas pieprasa dzinēja jaudas fizisko verifikāciju, ja neatbilst informācija par dzinēju jaudu, kā arī dokumentu pārbaudi saskaņā ar šā plāna 14. punktu.

6. Latvijas Jūras akadēmija vai cita kompetentā iestāde vai uzņēmums veic dzinēja jaudas fizisko verifikāciju pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma.

7. Latvijas kompetento iestāžu amatpersonas ir tiesīgas zvejas kuģu dzinējiem veikt nediskriminējošu inspekciju un verifikāciju jūrā, ostās vai transportēšanas laikā.

8. Latvijas kompetento iestāžu amatpersonām ir pastāvīga un brīva piekļuve informācijai un dokumentiem, kas attiecas uz zvejas kuģu dzinējiem, kā arī tām kuģu telpām, kurās ir izvietoti dzinēji.

9. Zvejniekiem ir pienākums sadarboties ar kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu galvenā dzinēja jaudas dokumentāro un fizisko pārbaudi.

II. Riska analīze un verifikācija

10. Lai zvejas flotē identificētu zvejas kuģu grupu, kurā pastāv risks, ka var tikt deklarēta mazāka galvenā dzinēja jauda nekā faktiskā, reizi gadā (līdz 31. decembrim), izvērtējot Zemkopības ministrijas zvejai apstiprināto kuģu sarakstu, Valsts vides dienests veic kuģu datu un attiecīgo parametru analīzi.

11. Šā plāna 10. punktā minētā izvērtēšana pamatojas vismaz uz šādiem augsta riska kritērijiem:

11.1. zvejas kuģi, kas darbojas zvejniecībā, kurai noteikts zvejas piepūles režīms (īpaši tie zvejas kuģi, kam ir iedalīta individuāla zvejas piepūle kilovatdienās);

11.2. zvejas kuģi, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktie dzinēja jaudas ierobežojumi;

11.3. zvejas kuģi, kuru dzinēja jaudas (kW) attiecība pret kuģa tilpību (GT) ir par 50 procentiem zemāka nekā vidējā attiecība, kas raksturīga tā paša tipa zvejas kuģiem, zvejas rīku tipam un zvejas mērķsugām.

12. Izvērtējot šā plāna 10. punktā minēto kuģu sarakstu, zvejas floti iedala pēc viena vai vairākiem šādiem kritērijiem (zvejas flotes segmentiem vai pārvaldības vienībām, kas noteiktas tiesību aktos):

12.1. kuģu garuma kategorijas;

12.2. kuģu tilpības kategorijas;

12.3. izmantotie zvejas rīki;

12.4. zvejas mērķsugas.

13. No katras zvejas kuģu grupas, kas atbilst vienam vai vairākiem šā plāna 11. punktā minētajiem riska kritērijiem, Valsts vides dienests pēc nejaušības principa atlasa zvejas kuģus (turpmāk - paraugkuģis). Paraugkuģu skaits ir vienāds ar attiecīgajai grupai piederošo zvejas kuģu skaita kvadrātsakni, kas noapaļota līdz tuvākajam veselajam skaitlim.

14. Atbilstoši šā plāna 13. punktam atlasīto paraugkuģu pārbaudē Valsts vides dienests izmanto:

14.1. kuģu satelītnovērošanas sistēmas reģistrus;

14.2. zvejas žurnālu;

14.3. starptautisko dzinēju radītā gaisa piesārņojuma novēršanas sertifikātu (Engine International Air Pollution Prevention - EIAPP);

14.4. klases sertifikātu, ko izdevusi organizācija, kura pilnvarota veikt kuģu inspekciju un apsekojumu;

14.5. sertifikātu par kuģa izmēģinājumu jūrā;

14.6. Eiropas Kopienas zvejas flotes reģistru;

14.7. izgatavotāja katalogā norādīto dzinēja specifikāciju, ja tā ir pieejama;

14.8. citus dokumentus, kas sniedz attiecīgu informāciju par kuģa dzinēja jaudu vai ar to saistītiem tehniskajiem parametriem.

15. Ja pazīmes, kas noteiktas dokumentārajā verifikācijā saskaņā ar šā plāna 14. punktu, liecina, ka zvejas kuģa dzinēja jauda ir lielāka, nekā norādīts zvejas licencē, Valsts vides dienests iesniedz Latvijas Jūras akadēmijai pieprasījumu veikt attiecīgā kuģa dzinēja jaudas fizisko pārbaudi.

III. Fiziskā pārbaude

16. Attiecīgā kuģa dzinēja jaudas fizisko pārbaudi Latvijas Jūras akadēmija vai cita kompetentā iestāde vai uzņēmums veic triju mēnešu laikā pēc šā plāna 15. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas.

17. Ja vienlaikus pieprasīta vairāku zvejas kuģu dzinēja jaudas fiziskā pārbaude, prioritāri pārbauda tralerus, kas darbojas zvejniecībā, uz kuru attiecas zvejas piepūles režīms.

18. Veicot galvenā dzinēja jaudas fizisko pārbaudi, galvenā dzinēja jaudu mēra visbrīvāk pieejamajā punktā starp dzenskrūvi un dzinēju.

19. Ja galvenā dzinēja jaudu mēra aiz reduktora, mērījumu atbilstoši koriģē, lai aprēķinātu galvenā dzinēja jaudu pie dzinēja jaudas noņēmēja atloka. Veicot minēto korekciju, ņem vērā pārnesumkārbas radītos jaudas zudumus, pamatojoties uz pārnesumkārbas ražotāja sniegtajiem oficiālajiem tehniskajiem datiem.

20. Divu nedēļu laikā pēc attiecīgā kuģa dzinēja jaudas fiziskās pārbaudes Latvijas Jūras akadēmija vai cita kompetentā iestāde vai uzņēmums par to sniedz Valsts vides dienestam rakstisku atzinumu. Atzinumā norāda:

20.1. pārbaudītā kuģa nosaukumu;

20.2. pārbaudes laiku;

20.3. pārbaudes vietu;

20.4. dzinēja veidu;

20.5. dzinēja identifikācijas numuru;

20.6. kuģa dokumentos norādīto dzinēja jaudu;

20.7. pārbaudē izmantoto metodi;

20.8. pārbaudes gaitā konstatēto dzinēja jaudu;

20.9. tās atbildīgās personas vārdu, amatu un parakstu, kura veica pārbaudi;

20.10. atsauci uz Valsts vides dienesta pieprasījumu;

20.11. atzinuma numuru un sagatavošanas datumu.

21. Ja Latvijas Jūras akadēmija vai cita kompetentā iestāde vai uzņēmums konstatē lielāku galvenā dzinēja jaudu, nekā norādīts dokumentos, Valsts vides dienests ir tiesīgs kuģa īpašniekam piemērot administratīvo sodu par zvejas noteikumu pārkāpšanu un pieprasīt atmaksāt izdevumus par kuģa dzinēja jaudas fizisko pārbaudi."

 

6. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 16. augusta
noteikumiem Nr. 511

"11. pielikums
Ministru kabineta
2007. gada 2. maija
noteikumiem Nr. 296

ICES zvejas kvadrāti

(ģeogrāfiskās koordinātas un kvadrātu numuri)