Darbības ar dokumentu

Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-104

Rīgā 2022. gada 15. jūlijā

Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa
noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums"
9.11. apakšpunktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk - Likums) 14. panta devīto daļu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk - Pārvaldes) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Lestenes luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 6822), kas Pieminekļu sarakstā iekļauts ar adresi: Lestene, Lestenes pagasts, Tukuma novads (būves kadastra apzīmējums 9068 003 0125 001) (turpmāk - Objekts) nosaukuma, sastāva, tipoloģiskās grupas un datējuma grozījumiem.

2. Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 720) 18.3., 18.4. un 18.6. apakšpunktu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kurā tiek iekļauta informācija par atsevišķu nekustamu kultūras pieminekļu veidiem un tipoloģiskajām grupām, nosaukumiem un identificējošajiem kadastra apzīmējumiem (zemes vienībām, būvēm, telpu grupām).

3. Objekts iekļauts Pieminekļu sarakstā ar Kultūras ministrijas 1998. gada 10. novembra rīkojumu Nr. 137 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" (publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 1998. gada 15. un 18. decembrī) kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar nosaukumu "Lestenes luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 6822).

4. Saskaņā ar Likuma 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Atbilstoši Likuma 2. pantam nekustami kultūras pieminekļi - kompleksi objekti - ir arheoloģiskās senvietas, arhitektūras ansambļi un kompleksi, pilsētu un citu apdzīvoto vietu vēsturiskie centri, ielas, laukumi, kvartāli, kultūrslānis, kapsētas, kultūrvēsturiskas ainavas, piemiņas vietas, vēsturiskas vietas un teritorijas. Likuma 14. panta ceturtā daļa nosaka, ka Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut starptautiskā vai Latvijas mērogā nozīmīgus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi.

5. Priekšlikums par Lestenes Brāļu kapu ansambļa iekļaušanu Pieminekļu sarakstā saņemts no Tukuma novada pašvaldības 2021. gada 5. oktobrī (Tukuma novada domes 2021. gada 25. augusta lēmuma (protokols Nr. 17, 38. §) noraksts). Priekšlikums un tā atbilstība valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietas statusam kopsakarā ar Objekta sastāvu un teritorijas robežām saskaņā ar Noteikumu Nr. 720 15. punktu ir izvērtēts un izskatīts Pārvaldē 2022. gada 17. jūnijā (Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2022. gada 17. jūnija sēdes protokols Nr. 08-09.4/7 1. §) un pieņemts lēmums, ka Lestenes Brāļu kapu ansamblis atbilst Likuma 14. panta ceturtajai daļai, Noteikumu Nr. 720 3.5. apakšpunktam un veido kompleksu nekustamu kultūras pieminekli kopā ar Objektu un bijušo kroga ēku.

5.1. 17. gadsimtā celtais Objekts tika izpostīts Otrā pasaules kara laikā, bet pēc kara izmantots kā kolhoza noliktava. 2004. gadā izstrādāts Objekta renovācijas un restaurācijas tehniskais projekts. Tā realizācijai 2011. gadā izveidoja Lestenes baznīcas atjaunošanas fondu, ar kura palīdzību, iesaistoties plašai sabiedrībai, sākās baznīcas atjaunošanas darbi. Līdzās baznīcai atrodas Lestenes memoriāls, ko sāka veidot 20. gadsimta 90. gados kā piemiņas vietu Otrajā pasaules karā kritušajiem Latvijas karavīriem. Lestenes Brāļu kapos apbedīti (pārapbedīti) vairāk nekā 1 000 Otrajā pasaules karā bojā gājušie karavīri, kuru mirstīgās atliekas atrastas un identificētas no jauna atklātās vietās Latvijas un Krievijas teritorijā. Piemiņas vieta izveidota pēc arhitektu biroja "Vecumnieks un Bērziņi" un tēlnieces Artas Dumpes izstrādāta projekta. Brāļu kapu centrālo tēlu "Dzimtene - Māte - Latvija" veidojusi tēlniece A. Dumpe. Uz sienas plāksnēm ir iegravēti ap 11 000 kritušo leģionāru vārdi. Blakus esošajā bijušajā kroga ēkā (tagad īpašums "Rūķīši") pakāpeniski izveidojās muzejs, kas saistīts ar Lestenes Brāļu kapos apbedītajiem karavīriem un kauju vietām Lestenes apkārtnē. Pašlaik muzeja ēkas ir Tukuma novada pašvaldības īpašumā, ko apsaimnieko Latviešu karavīru piemiņas biedrība "Lestene". Līdz ar to ir izveidojusies nozīmīga, kompleksa piemiņas vieta, kas atspoguļo Otrā pasaules kara notikumus Latvijas teritorijā un saglabā latviešu vienību karavīru piemiņu.

5.2. Objektam papildus pievienojamās saglabājamās vērtības: vēsturiskais konteksts, telpiskais izvietojums ainavā, telpiskais izveidojums, piemiņas zīmes, informācijas kopums, centrālā pieminekļa veidols, materiāls, piemiņas vietas plānojums, labiekārtojuma elementu veidols un materiāls.

6. Priekšlikums par Lestenes Brāļu kapu ansambļa iekļaušanu Pieminekļu sarakstā saņemts no tā īpašnieka, tādējādi īpašnieks ir paudis savu pozitīvo attieksmi likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, kā arī ir noskaidrots viņa viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu.

7. Pamatojoties uz Likuma 14. panta devīto daļu, kā arī uz iepriekš konstatēto, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. punktu apstiprinātajā Pieminekļu sarakstā grozījumu un papildināt valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Lestenes luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 6822) sastāvu ar zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 9068 003 0215 un 9068 003 0339, būvēm ar kadastra apzīmējumiem 9068 003 0208 001, 9068 003 0208 002 un 9068 003 0208 003 un zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 9068 003 0208 daļu, aizstāt daļā "Pieminekļu nosaukums" vārdus "Lestenes luterāņu baznīca" ar vārdiem "Lestenes luterāņu baznīca un Otrā pasaules kara piemiņas vieta ar Lestenes memoriālu", aizstāt daļā "Pieminekļu veids" vārdus "Arhitektūra" ar vārdiem "Arhitektūra; Vēsturiska notikuma vieta", aizstāt daļā "Datējums" vārdus un skaitļus "1670. g." ar vārdiem un skaitļiem "1670., 1944. - 1945., 2004. g.".

8. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. un 2. pants, 14. panta pirmā, ceturtā un devītā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 65. panta otrā daļa, 66. panta pirmā daļa un 67. pants, Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 2., 3., 4. un 15. punkts, 18.3., 18.4 un 18.6. apakšpunkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. apakšpunkts.

9. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmās daļas 1. punktu, 188. panta pirmo un otro daļu un 189. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā (Atmodas iela 19, Jelgava, LV-3007).

Kultūras ministrs N. Puntulis