Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā reliģiskās organizācijas un to iestādes (turpmāk – reliģiskā organizācija) kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā;

1.2. reliģiskās organizācijas gada pārskatu struktūru, apjomu un saturu, kā arī sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību.

2. Šo noteikumu II nodaļa ir piemērojama reliģiskajai organizācijai, kura atbilst Grāmatvedības likuma 10. pantā noteiktajam apgrozījuma (ieņēmumu) no saimnieciskajiem darījumiem kritērijam un kura ir izvēlējusies kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

3. Nosakot reliģiskās organizācijas atbilstību šo noteikumu 2. punktā minētajam kritērijam, apgrozījumā (ieņēmumos) netiek ietverts tāds viens saimnieciskais darījums (piemēram, nekustamā īpašuma atsavināšana vai mantojuma saņemšana) vai saņemtais mērķa finansējums no publiskā sektora (piemēram, valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondiem, Eiropas Ekonomikas zonas fondiem), ārvalstu fondiem un citām organizācijām un institūcijām nekustamā īpašuma renovācijai, restaurācijai vai atjaunošanai noteiktā projekta realizācijas ietvaros, kura rezultātā kopējā saimniecisko darījumu kopsumma vienā no diviem iepriekšējiem pārskata gadiem ir pārsniegusi 100 000 euro.

4. Reliģiskās organizācijas apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ietver visus reliģiskās organizācijas ieņēmumus, kas norādīti ieņēmumu un izdevumu pārskatā atbilstoši šo noteikumu prasībām.

5. Reliģiskā organizācija kārto grāmatvedību saskaņā ar šiem noteikumiem, ņemot vērā Grāmatvedības likumu, Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumus Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" un Ministru kabineta 2021. gada 14. septembra noteikumus Nr. 625 "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai".

6. Reliģiskā organizācija grāmatvedības kārtošanai vienkāršā ieraksta sistēmā skaidrās un bezskaidrās naudas iemaksu un izmaksu reģistrēšanai iekārto naudas plūsmas uzskaites žurnālu, ņemot vērā gada pārskata daļas – ieņēmumu un izdevumu pārskatā noteiktos ieņēmumu un izdevumu posteņus (1. pielikums) vai divus atsevišķus žurnālus – kases grāmatu un kredītiestāžu kontu grāmatu.

7. Ja naudas plūsmas uzskaiti veic divos atsevišķos žurnālos – kases grāmatā un kredītiestāžu kontu grāmatā –, kases grāmatā reģistrē kasē saņemtās skaidras naudas iemaksas un skaidras naudas izmaksas no kases, bet kredītiestāžu kontu grāmatā – maksājumu kontos esošās bezskaidrās naudas ieņēmumus un izdevumus.

8. Šo noteikumu 6. un 7. punktā minētās kredītiestāžu kontu grāmatas vietā bezskaidras naudas darījumu reģistrācijai var izmantot maksājumu kontu pārskatu datus, sistemātiski sakārtojot tos hronoloģiskā secībā un, ja nepieciešams, papildinot ar grāmatvedības pierakstiem.

9. Lai reģistrētu un apkopotu gada pārskata daļu sagatavošanai un nodokļu aprēķināšanai nepieciešamos datus, kā arī lai veiktu mantas un norēķinu kontroli, papildus var iekārtot attiecīgus grāmatvedības reģistrus, brīvi izvēloties reģistru veidu (piemēram, žurnāls, kartīte), kuros elektroniski vai ar ierakstiem papīra reģistrā tiek uzkrāta un pēc konkrētām pazīmēm grupēta (sistematizēta) attaisnojuma dokumentos ietvertā informācija par saimnieciskajiem darījumiem, piemēram:

9.1. materiālu, preču un citu krājumu uzskaites reģistru, kurā norāda vismaz materiālās vērtības nosaukumu un daudzumu;

9.2. debitoru uzskaites reģistru un kreditoru uzskaites reģistru;

9.3. no valsts vai pašvaldības iestādes saņemtā valsts vai pašvaldību budžeta finansējuma uzskaites reģistru, kurā norāda vismaz saņemto finansējuma summu, izlietojuma summu un neizmantotā finansējuma atlikuma summu;

9.4. no Eiropas Savienības fondiem, Eiropas Ekonomikas zonas fondiem vai citiem ārvalstu fondiem saņemtā finansējuma uzskaites reģistru, kurā norāda vismaz saņemto finansējuma summu, izlietojuma summu un neizmantotā finansējuma atlikumu;

9.5. reliģiskās organizācijas nekustamo īpašumu objektu, kas atzīti par kultūras pieminekļiem, rituālu priekšmetu, mākslas un citu vērtību uzskaites reģistru;

9.6. citus nepieciešamos uzskaites reģistrus (piemēram, darba algas aprēķinam).

10. Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, pamatojas uz šo noteikumu 6., 7., 8. un 9. punktā minētajos attiecīgajos žurnālos veiktajiem ierakstiem par saimnieciskajiem darījumiem, sagatavo ieņēmumu un izdevumu pārskatu pēc naudas plūsmas, tas ir, ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus norāda to saņemšanas brīdī un izdevumus to samaksāšanas brīdī.

11. Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā:

11.1. par ilgtermiņa ieguldījumiem (nemateriālie ieguldījumi un pamatlīdzekļi) uzskata līdzekļus, kuri paredzēti ilgstošai lietošanai (ilgāk par vienu gadu) vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā un kuru sākotnējā vērtība pārsniedz 1000 euro;

11.2. ar ilgtermiņa ieguldījumu iegādi saistītās skaidrās naudas izmaksas un bezskaidrās naudas izdevumus norāda attiecīgajā žurnālā atvērtā atsevišķā izdevumu ailē "Ilgtermiņa ieguldījumu iegādes izdevumi". Minētos izdevumus norāda ieņēmumu un izdevumu pārskata postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu iegādes izdevumi";

11.3. nerēķina ikgadējo nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājumu un pamatlīdzekļu nolietojumu un nav saistošs ieņēmumu un izdevumu pārskata postenis "Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana";

11.4. par iegādātajiem ilgtermiņa ieguldījumiem iekārto atsevišķu grāmatvedības uzskaites reģistru, kurā norāda vismaz iegādāto ilgtermiņa ieguldījumu nosaukumu, iegādes vērtību, attaisnojuma dokumenta numuru un datumu. Ilgtermiņa ieguldījumus izslēdz no uzskaites reģistra, ja tie tiek atsavināti (piemēram, pārdoti vai apmainīti, ziedoti vai dāvināti, nodoti citai reliģiskajai organizācijai) vai tiek likvidēti.

12. Ja reliģiskā organizācija grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata, gada pārskata paskaidrojuma un vadības ziņojuma.

13. Ja reliģiskā organizācija grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāv no šādām gada pārskata daļām – ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata un vadības ziņojuma (turpmāk – saīsinātais gada pārskats). Šajā gadījumā nepiemēro šo noteikumu IV un VII nodaļā minēto kārtību.

14. Gada pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par reliģiskās organizācijas līdzekļiem (avotiem), saistībām un finansiālo stāvokli pārskata gada pēdējā dienā (turpmāk – bilances datums), kā arī par reliģiskās organizācijas saimnieciskajiem darījumiem, ieņēmumiem un izdevumiem pārskata gadā.

15. Gada pārskatā par vērtības mēru lieto euro, noapaļojot līdz veseliem skaitļiem. Gada pārskatu sagatavo latviešu valodā.

16. Bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu sagatavo, pamatojoties uz šo noteikumu 2. un 3. pielikumā minētajām shēmām un ievērojot šādus nosacījumus:

16.1. posteņus atspoguļo katru atsevišķi shēmās minētajā secībā;

16.2. katram postenim norāda attiecīgos iepriekšējā gada pārskata datus;

16.3. posteņus, kuros nav skaitļu, norāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis attiecīgs postenis ar summu;

16.4. shēmās ar arābu cipariem apzīmētos posteņus var sadalīt sīkāk, apvienot vai pievienot tiem jaunus posteņus, ja šādas korekcijas rada lielāku skaidrību. Apvienotos posteņus detalizē gada pārskata paskaidrojumā;

16.5. posteņos norāda attiecīgās kopsummas. Ja nepieciešamas ziņas par šo kopsummu sastāvdaļām, sīkāku sadalījumu ietver gada pārskata paskaidrojumā;

16.6. posteņos norāda skaitļus, kurus var pamatot ar grāmatvedības dokumentiem, piemēram, saimniecisko darījumu attaisnojuma dokumentiem, grāmatvedības reģistriem un kopsavilkumiem, pārskata gada slēguma inventarizācijas dokumentiem.

17. Bilance ir gada pārskata daļa, kurā norāda līdzekļu un to avotu (aktīvu un pasīvu) atlikumus bilances datumā. Līdzekļus norāda bilances aktīvā, bet to avotus – bilances pasīvā. Bilances aktīva kopsummai jābūt vienādai ar bilances pasīva kopsummu.

18. Bilances aktīvā norāda pirktos, kā arī ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citādā veidā saņemtos ilgtermiņa ieguldījumus un apgrozāmos līdzekļus. Par ilgtermiņa ieguldījumiem (nemateriālie ieguldījumi un pamatlīdzekļi) uzskata līdzekļus, kuri paredzēti ilgstošai lietošanai (ilgāk par vienu gadu) vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā un kuru sākotnējā vērtība pārsniedz 1000 euro. Ja nepieciešams, organizācijas grāmatvedības politikā noteikto ilgtermiņa ieguldījumu sākotnējo vērtību var noteikt zemāku par 1000 euro. Citi līdzekļi ir apgrozāmie līdzekļi.

19. Postenī "Nemateriālie ieguldījumi" norāda nemateriālo ieguldījumu atlikušo vērtību (piemēram, datorprogrammas atlikušo vērtību, ja tās cena nav iekļauta datora iegādes izmaksās un iegādes līgums dod tiesības šo datorprogrammu lietot pastāvīgi).

20. Postenī "Nekustamais īpašums" norāda zemesgabalu sākotnējo vērtību, kā arī ēku, inženierbūvju un ilggadīgo stādījumu (ja tādi ir) atlikušo vērtību.

21. Postenī "Pārējie pamatlīdzekļi" norāda transportlīdzekļu un pārējo pamatlīdzekļu atlikušo vērtību.

22. Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu atlikušo vērtību aprēķina, no to sākotnējās vērtības atskaitot visus vērtības norakstījumus, arī pārskata gadā un iepriekšējos gados iegrāmatotās ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma un pamatlīdzekļu nolietojuma summas.

23. Nemateriālajiem ieguldījumiem un pamatlīdzekļiem sākotnējo vērtību nosaka, pamatojoties uz:

23.1. naudas summu, par kādu tie iegādāti, ja tie ir pirkti vai pašu izveidoti;

23.2. ieņēmumos iegrāmatoto summu, ja tie ir saņemti ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citādā veidā.

24. Postenī "Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas" norāda izdevumus, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa izveidi un sagatavošanu un kas radušies līdz brīdim, kad pamatlīdzeklis ir sagatavots paredzētajam mērķim (piemēram, ēka ir nodota ekspluatācijā), un uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas) izmaksas, kuras radušās, pamatlīdzeklim pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina tā lietderīgās izmantošanas potenciālu un laiku.

25. Postenī "Kapitālieguldījumi kultūras pieminekļos", ja reliģiskās organizācijas vadība (vadības institūcija) to paredz grāmatvedības politikā, var norādīt izdevumus, kas ir saistīti ar ieguldījumiem kultūras pieminekļos vai kultūras pieminekļu rekonstrukciju (restaurāciju) un kuri saskaņā ar šo noteikumu 27. punktu nav uzrādīti bilancē. Šādiem kapitālieguldījumiem var noteikt derīgās lietošanas laiku un aprēķināt ikgadējo nolietojuma summu.

26. Ziedojumā vai dāvinājumā saņemtie nemateriālie ieguldījumi un pamatlīdzekļi, kuru vērtība nav norādīta apliecinošos dokumentos, vai ja mantojuma pieņemšanas dokumentos vērtība nav norādīta, attiecīgo nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekli atļauts uzskaitīt attiecīgā analītiskās uzskaites reģistrā daudzuma vienībās bez novērtējuma naudas izteiksmē, ja ziedojuma, dāvinājuma vai mantojuma priekšmets ir:

26.1. lietota kustamā manta, ja tās novērtēšanas izmaksas ir būtiskas salīdzinājumā ar šīs mantas varbūtējo patieso vērtību. Kārtību, kādā tiek novērtētas šīs lietotās kustamās mantas, nosaka organizācijas vadības (vadības institūcijas) noteiktā kārtībā (piemēram, izmantojot  šādas lietotas kustamās mantas tirgus vērtību);

26.2. objekts, kuram likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" izpratnē varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūrvēsturiska vērtība.

27. Šo noteikumu 19., 20., 21., 22. un 23. punktā noteiktā kārtība neattiecas uz dievnamiem un citiem reliģiskās organizācijas nekustamā īpašuma objektiem, kas atzīti par kultūras pieminekļiem, kā arī uz rituāla priekšmetiem, mākslas un citām vērtībām. Šos reliģiskās organizācijas  īpašumus nav nepieciešams novērtēt, un to vērtība bilancē nav jānorāda, bet tie jāuzskaita attiecīgajā analītiskās uzskaites reģistrā.

28. Ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma un pamatlīdzekļu nolietojuma summas aprēķina, vienmērīgi sadalot pa gadiem derīgās lietošanas laikā norakstāmās summas, kas atbilst attiecīgo nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu uzskaites vienību sākotnējai vērtībai. Nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu uzskaites vienību derīgās lietošanas laiku (gados) nosaka reliģiskās organizācijas vadība (vadības institūcija).

29. Postenī "Ilgtermiņa aizdevumi" norāda organizācijas aizdoto naudu, kuras atdošanas termiņš noteikts ilgāks par 12 mēnešiem pēc attiecīgā pārskata gada beigām, kā arī nomnieka parādu par nomā ar izpirkuma tiesībām (finanšu nomā) nodotu pamatlīdzekli.

30. Postenī "Nākamo periodu izmaksas" norāda maksājumus, kas veikti kārtējā pārskata gadā vai iepriekšējos pārskata gados, bet attiecas uz nākamajiem pārskata gadiem, norādot attiecīgi ilgtermiņa vai īstermiņa bilances postenī.

31. Krājumus un vērtspapīrus bilancē norāda, pamatojoties uz naudas summu, par kādu tie iegādāti, ja tie ir pirkti, vai ieņēmumos iegrāmatoto naudas summu, ja tie ir saņemti ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citādā veidā. Izņēmuma gadījumos, ja attiecīgā krājumu vai vērtspapīru veida tirgus vai biržas cena ir ievērojami zemāka par sākotnēji iegrāmatoto vērtību, bilancē norāda zemāko vērtību. Starpību noraksta izdevumos.

32. Šo noteikumu 31. punktā noteiktā kārtība neattiecas uz priekšmetiem, lietām un vielām, kas ir nepieciešamas reliģisko rituālu un ceremoniju veikšanai, ticības kopšanai un praktizēšanai, kā arī ticības mācības apgūšanai. Šos reliģiskās organizācijas krājumus nav nepieciešams novērtēt, un to vērtība bilancē nav jānorāda, bet iegādes brīdī jāiegrāmato grāmatvedības reģistros postenī "Materiālu izdevumi". Lai veiktu minēto krājumu kontroli, reliģiskās organizācijas vadība (vadības institūcija) iekārto attiecīgu analītiskās uzskaites reģistru vai nodrošina citu reliģiskās organizācijas noteiktu uzskaites kārtību.

33. Lai veiktu tādu ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citā veidā saņemto krājumu kontroli, kuru vērtība ziedojuma vai dāvinājuma līgumā vai citā dokumentā, kas apliecina šo krājumu ziedojumu vai dāvinājumu, nav norādīta, attiecīgos krājumus uzskaita analītiskās uzskaites reģistrā daudzuma vienībās bez novērtējuma naudas izteiksmē vai arī citā reliģiskās organizācijas vadības (vadības institūcijas) noteiktā uzskaites kārtībā.

34. Postenī "Debitori" norāda prasījumus no citām personām (piemēram, pircējiem, pakalpojumu saņēmējiem, nomniekiem, aizdevumu saņēmējiem) par nesamaksāto vai aizdoto naudu vai citām lietām, kā arī valsts budžetā vai pašvaldību budžetos pārmaksātos nodokļus un nodevas. Ja debitoru prasījums maksājams ārvalsts valūtā, tā summu bilancē norāda, pārrēķinātu euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā pārskata gada pēdējās dienas beigās. Pēc ārvalsts valūtā maksājamo debitoru parādu atlikumu pārrēķināšanas iegūto novērtējuma palielinājumu euro (turpmāk – pozitīvā starpība) iegrāmato ieņēmumos, bet novērtējuma samazinājumu euro (turpmāk – negatīvā starpība) noraksta izdevumos.

35. Postenī "Nauda" norāda skaidru naudu reliģiskās organizācijas kasē un bezskaidru naudu maksājumu kontos.

36. Ja kasē ir skaidrā nauda vai šo noteikumu 35. punktā minētajā kontā ir bezskaidrā nauda ārvalsts valūtā, attiecīgo naudas summu sākotnēji aprēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā darījuma dienas sākumā. Skaidrās un bezskaidrās naudas atlikumu ārvalsts valūtā bilancē norāda, pārrēķinātu euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā pārskata (taksācijas) gada pēdējās dienas beigās. Šo atlikumu pārrēķināšanā iegūto pozitīvo starpību iegrāmato ieņēmumos, bet negatīvo starpību noraksta izdevumos.

37. Bilances pasīvā norāda fondus, kā arī ilgtermiņa un īstermiņa saistības (kreditorus). Par īstermiņa saistībām uzskata parādus, kas maksājami gada laikā pēc bilances datuma. Parādus, kas maksājami vēlāk par 12 mēnešiem pēc attiecīgā pārskata gada beigām, uzskata par ilgtermiņa kreditoru saistībām.

38. Ja kreditoru parāds maksājams ārvalsts valūtā, tā summu bilancē norāda, pārrēķinātu euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā pārskata gada pēdējās dienas beigās. Pēc ārvalsts valūtā maksājamo saistību atlikumu pārrēķināšanas iegūto pozitīvo starpību iegrāmato izdevumos, bet negatīvo starpību – ieņēmumos.

39. Postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" norāda maksājumus, kas saņemti pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamo pārskata gadu vai tālākiem pārskata gadiem. Šajā postenī norāda no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas saņemtu finanšu palīdzību (turpmāk – finanšu palīdzība) vai atbalstu, kas izpaužas kā tiešais naudas maksājums un ir jānorāda attiecīgi ilgtermiņa vai īstermiņa kreditoru sastāvā, ja tas atbilst vismaz vienam no šīs finanšu palīdzības devēja noteiktajiem nosacījumiem:

39.1. nauda paredzēta ilgtermiņa ieguldījumu objekta iegādei, izveidošanai vai būvniecībai;

39.2. nauda tiks izlietota tikai nākamajā pārskata gadā (tā paredzēta noteiktu nākamā pārskata gada kārtējo izdevumu segšanai vai funkciju izpildes nodrošināšanai);

39.3. nauda nākamajos gados jāatmaksā, ja netiek izpildīti attiecīgi nosacījumi.

40. Šo noteikumu 39. punktā minētajā postenī norādīto saņemtās finanšu palīdzības vai citā veidā saņemtā finansiālā atbalsta summu iekļauj attiecīgā pārskata gada ieņēmumos, ja par saņemto naudu iegādātā, izveidotā vai uzbūvētā ilgtermiņa ieguldījumu objekta vai saņemtā ilgtermiņa ieguldījumu objekta lietošanas laiks ir ierobežots un:

40.1. saņemtā summa sedz minētā objekta vērtību, – atbilstoši kārtējā gada nolietojuma un vērtības norakstījumu summām;

40.2. saņemtā summa sedz tikai daļu no minētā objekta vērtības, – atbilstoši šā objekta kārtējā gada nolietojuma un vērtības norakstījumu summu daļām, kuras attiecas uz saņemto summu.

41. Ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem ieskaita rezerves fondā. Izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem noraksta no rezerves fonda līdzekļiem to atlikuma apmērā. Ar rezerves fonda līdzekļiem nesegto izdevumu summu norāda bilances postenī "Rezerves fonds" kā negatīvu skaitli.

42. Reliģiskā organizācija var veidot vienu neierobežotai lietošanai paredzētu fondu – rezerves fondu – vai, pamatojoties uz statūtiem vai vadības (vadības institūcijas) lēmumiem, šī fonda līdzekļus pārdalīt ierobežotai lietošanai paredzētajos fondos – mērķfondos un pamatfondā. Pamatfondu parasti attiecina uz ilgtermiņa ieguldījumiem.

43. Mērķfondu veido arī tad, ja ir saņemts ziedojums, kas izlietojams tikai līgumā paredzētajiem mērķiem (turpmāk – mērķziedojums). Šādā gadījumā norāda mērķziedojuma neizlietoto atlikumu.

44. Līdzekļus un saistības, kas attiecas uz ierobežotai lietošanai paredzētajiem fondiem, grāmatvedības analītiskās uzskaites reģistros ieraksta un uzskaita atsevišķi.

45. Ieņēmumus, kas radušies no ierobežotai lietošanai paredzētajā fondā turēto ilgtermiņa ieguldījumu vai apgrozāmo līdzekļu pārdošanas vai likvidācijas, kā arī saistību kārtošanas rezultātā, analītiskās uzskaites reģistros ieraksta kā šī fonda atlikumu palielinājumu. Izdevumus un zaudējumus, kas radušies pēc ierobežotai lietošanai paredzētā fonda līdzekļu izlietošanas vai šajā fondā turēto ilgtermiņa ieguldījumu vai apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšanas, to pārdošanas vai likvidācijas, kā arī pēc saistību kārtošanas, analītiskās uzskaites reģistros ieraksta kā fonda atlikumu samazinājumu.

46. Postenī "Ilgtermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm" norāda aizņēmumu pamatsummas, kuru samaksas termiņš noteikts vēlāk par 12 mēnešiem pēc attiecīgā pārskata gada beigām, kā arī ar šiem aizņēmumiem saistītos procentu maksājumus, kuru samaksas termiņš ir nokavēts (turpmāk – nokavētie procentu maksājumi).

47. Postenī "Citi aizņēmumi" norāda ilgtermiņa aizņēmumus no citām personām, kā arī reliģiskās organizācijas parādu par nomā ar izpirkuma tiesībām (finanšu nomā) paņemtu nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekli.

48. Postenī "Īstermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm" norāda aizņēmumu pamatsummas, kuru samaksas termiņš būs gada laikā pēc bilances datuma, kā arī ar šiem aizņēmumiem saistītos nokavētos procentu maksājumus.

49. Postenī "Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas" norāda saistību kopsummu attiecībā pret valsts budžetu un pašvaldību budžetiem par maksājamiem nodokļiem un nodevām, darba devēja saistības par darbiniekiem aprēķinātajām algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summām, kā arī ar šiem maksājumiem saistīto nokavējuma naudu un soda naudu kopsummu.

50. Postenī "Pārējie kreditori" norāda saistības pret citām personām par īstermiņa aizņēmumiem, saņemtajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī saistības attiecībā pret darbiniekiem par to kontos kredītiestādēs neieskaitītajām vai no kases neizmaksātajām algām, atlīdzībām vai citiem maksājumiem.

51. Ieņēmumu un izdevumu pārskats ir gada pārskata daļa, kurā norāda ieņēmumus, izdevumus un to starpību noteiktā pārskata periodā. Reliģiskā organizācija, kura grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, ieņēmumu un izdevumu pārskatā ietver visus ieņēmumus un visus izdevumus, izņemot izdevumus, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa un nemateriālo ieguldījumu iegādi, izveidi, uzstādīšanu vai tā uzlabošanu (atjaunošanu vai rekonstrukciju), nemateriālo ieguldījumu, kapitāla līdzdalības daļu, akciju, citu vērtspapīru un krājumu iegādes izdevumus, kā arī ar naudas aizdevumiem, avansa maksājumiem vai parādu atmaksāšanu saistīto naudas līdzekļu izlietojumu. Ieņēmumu un izdevumu pārskata izdevumos ietver arī izdevumus par kapitālieguldījumiem kultūras pieminekļos vai kultūras pieminekļu restaurācijā, kas saskaņā ar šo noteikumu 27. punktu nav uzrādīti bilancē un kuri saskaņā ar reliģiskās organizācijas vadības (vadības institūcijas) lēmumu netiek kapitalizēti.

52. Reliģiskās organizācijas ieņēmumu un izdevumu pārskatā neiekļauj saņemtos naudas maksājumus, kas paredzēti un tiek pārskaitīti citai reliģiskajai organizācijai (starpniecība).

53. Ieņēmumus un izdevumus ārvalsts valūtā ieņēmumu un izdevumu pārskatā norāda, pārrēķinātus euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā šo ieņēmumu saņemšanas vai izdevumu veikšanas dienas sākumā.

54. Ja reliģiskā organizācija, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, veic arī saimniecisko darbību, tā nodrošina atsevišķu ar saimniecisko darbību saistīto tiešo izdevumu uzskaiti.

55. Postenī "Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi" norāda pārskata gadā kasē vai maksājuma kontā saņemtos naudas ziedojumus vai dāvinājumus, kā arī saņemtos kustamās vai nekustamās mantas (mantiskos) ziedojumus vai dāvinājumus, kuri novērtēti naudā, pamatojoties uz ziedojuma vai dāvinājuma līgumā vai citā dokumentā, kas apliecina šīs mantas, norādīto vērtību.

56. Postenī "Saņemtie mantojumi" norāda pārskata gadā mantojuma veidā saņemto naudu, kustamu vai nekustamu mantu. Finanšu līdzekļu mantojumu novērtē, pamatojoties uz kasē vai maksājuma kontā iemaksāto naudas summu. Mantoto kustamo vai nekustamo mantu novērtē, pamatojoties uz mantojuma pieņemšanas dokumentos norādīto vērtību.

57. Postenī "Ieņēmumi no reliģiskās darbības" (ja šāds postenis noteikts grāmatvedības politikā) norāda summu, kas iegūta, sniedzot reliģiskos pakalpojumus, un saņemtos ieņēmumus no rituāla priekšmetiem, lietām un vielām, kas ir nepieciešami rituālu un ceremoniju veikšanai, ticības praktizēšanai un ticības mācības apgūšanai, ja šīs summas netiek norādītas postenī "Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi".

58. Postenī "Ieņēmumi no saimnieciskās darbības" norāda:

58.1. summu, kas aprēķināta, no pārskata gadā saņemtajiem produkcijas vai preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas ieņēmumiem atskaitot tirdzniecības atlaides un citas piešķirtās atlaides, un šos ieņēmumus samazinošas pircēju pretenziju summas (ja tādas ir), kā arī pievienotās vērtības nodokli un citus nodokļus, kas tieši saistīti ar pārdošanu, ja tie ir ieskaitīti minēto ieņēmumu kopsummā. Šajā postenī nenorāda saņemtos ieņēmumus, kas gūti, dievnamos piedāvājot (ziedojuma veidā) rituāla priekšmetus, lietas un vielas, kas ir cieši saistītas ar rituālu un ceremoniju veikšanu, ir nepieciešamas ticības praktizēšanai un ticības mācības apgūšanai (piemēram, Svētie Raksti, sveces, svečturi, krucifiksi, medaljoni, rožukroņi, lūgšanu grāmatas, garīgā literatūra un citi priekšmeti, kas ir iekļauti reliģiskās organizācijas rituālo priekšmetu sarakstā, ko apstiprinājis reliģiskās organizācijas vadītājs (vadības institūcija));

58.2. summu, kas līdz bilances datumam vēl nav samaksāta, ja reliģiskā organizācija, kura grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, pārskata gadā ir pārdevusi produkciju vai preces vai sniegusi pakalpojumus ar pēcapmaksu vai nosakot atliktu samaksas termiņu;

58.3. saņemtos procentu maksājumus no vērtspapīriem;

58.4. pārējos ieņēmumus, kas saistīti ar saimniecisko darbību.

59. Postenī "Saņemtās dotācijas un subsīdijas" norāda pārskata gadā no valsts vai pašvaldības iestādes saņemto valsts vai pašvaldību budžeta finansējumu, kā arī saņemtos līdzekļus projektu izpildei un neatlīdzināmās subsīdijas.

60. Postenī "No Eiropas Savienības fondiem, Eiropas Ekonomikas zonas fondiem, citiem ārvalstu fondiem saņemtais finansējums" norāda pārskata gadā saņemto finansējumu no Eiropas Savienības fondiem, Eiropas Ekonomikas zonas fondiem vai citiem ārvalstu fondiem.

61. Postenī "Citi ieņēmumi" norāda:

61.1. naudas ieņēmumus no saņemtās apdrošināšanas atlīdzības, kompensācijas, pamatlīdzekļu, citu ilgtermiņa ieguldījumu vai apgrozāmo līdzekļu pārdošanas un citus naudas ieņēmumus no finansēšanas avotiem, kas nav aizliegti normatīvajos aktos;

61.2. pozitīvo starpību, kas radusies pēc ārvalsts valūtā maksājamo debitoru parādu atlikumu un ārvalsts valūtas atlikumu pārrēķināšanas no attiecīgās ārvalsts valūtas uz euro, kā arī negatīvo starpību, kas radusies pēc ārvalsts valūtā maksājamo kreditoru parādu atlikumu pārrēķināšanas no attiecīgās ārvalsts valūtas uz euro;

61.3. pārskata gadā saņemto finansējumu no citām reliģiskajām organizācijām, nevalstiskajām organizācijām, juridiskām un fiziskām personām, kas nav norādīts iepriekš.

62. Postenī "Izdevumi" kopsummā, bet ar arābu cipariem apzīmētajos posteņos – pa atsevišķiem izdevumu veidiem norāda faktisko līdzekļu izlietojumu reliģiskajai darbībai pārskata gadā, kā arī reliģiskās organizācijas vadīšanas, reliģiskās organizācijas īpašumu uzturēšanas un citus ar reliģiskās organizācijas pašu vajadzībām vai ar reliģiskajai darbībai nepieciešamo ieņēmumu ieguvi saistītus izdevumus, kas attiecas uz pārskata gadu.

63. Postenī "Materiālu izdevumi" norāda pārskata gadā izlietotos pirktos, ziedojumā, dāvinājumā vai mantojumā saņemtos materiālus, preces un citus krājumus. Izlietotos pirktos materiālus, preces un citus krājumus novērtē, pamatojoties uz naudas summu, par kādu tie iegādāti, bet ziedojumā vai dāvinājumā saņemtos krājumus novērtē, pamatojoties uz summu, kas iegrāmatota ieņēmumos. Izņēmuma gadījumos, ja attiecīgo veidu krājumu atlikumi iepriekšējos gados atbilstoši tirgus cenai novērtēti zemāk par sākotnēji iegrāmatoto vērtību, tos novērtē, pamatojoties uz pārskata gada sākumā grāmatvedības uzskaitē esošo novērtējumu. Prece šo noteikumu izpratnē ir jebkura lieta, ko pārdod patērētājam (pircējam), ja reliģiskā organizācija veic saimniecisko darbību – preču tirdzniecību.

64. Postenī "Darba samaksa" norāda pārskata gadā aprēķināto darba algu, atlīdzību, aprēķinātos likumā paredzētos maksājumus darbiniekiem darbnespējas gadījumos bruto summās vai citu darba samaksai pielīdzināmu maksājumu summas pirms algas nodokļa un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summas atskaitīšanas (bruto summas).

65. Postenī "Sociālās apdrošināšanas maksājumi" norāda reliģiskās organizācijas kā darba devēja pārskata gadā aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summas un citus ar darbinieku sociālo apdrošināšanu saistītus naudas maksājumus.

66. Postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu iegādes izdevumi" reliģiskā organizācija, kura grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, norāda izdevumus par ilgtermiņa ieguldījumiem (nemateriāliem ieguldījumiem un pamatlīdzekļiem).

67. Postenī "Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana" reliģiskā organizācija, kura grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, norāda pārskata gadā aprēķināto reliģiskās organizācijas īpašumā esošo vai nomā ar izpirkuma tiesībām (finanšu nomā) paņemto pamatlīdzekļu nolietojuma summu, kā arī nemateriālo ieguldījumu ikgadējās vērtības samazinājuma summu.

68. Postenī "Citi izdevumi" norāda:

68.1. īpašuma apdrošināšanas maksājumus un izdevumus vai zaudējumus, kas radušies pēc pamatlīdzekļu un citu ilgtermiņa ieguldījumu pārdošanas vai likvidācijas;

68.2. negatīvo starpību, kas radusies pēc ārvalsts valūtā maksājamo debitoru parādu atlikumu un ārvalsts valūtas atlikumu pārrēķināšanas no attiecīgās ārvalsts valūtas uz euro, kā arī pozitīvo starpību, kas radusies pēc ārvalsts valūtā maksājamo kreditoru parādu atlikumu pārrēķināšanas no attiecīgās ārvalsts valūtas uz euro. Izņēmuma gadījumos, ja attiecīgo vērtspapīru atlikumi pārskata gada beigās novērtēti zemāk par sākotnēji iegrāmatoto vērtību, šajā postenī norāda izdevumos norakstīto starpību;

68.3. citus izdevumus, tai skaitā naudas maksājumus personām, izdevumus par saņemtajiem citu personu pakalpojumiem, telpu nomu, apkuri, apgaismošanu, kā arī kancelejas, pasta, telefona, komandējumu, reklāmas izdevumus un citus kārtējos izdevumus, soda naudas (ja tādas ir) un citus maksājumus.

69. Postenī "Nodokļi" norāda pārskata gadā aprēķinātās nodokļu maksājumu summas (piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu summu par zemi, kā arī par ēkām un būvēm, kas tiek izmantotas reliģiskas organizācijas saimnieciskajā darbībā).

70. Postenī "Izdevumi saimnieciskās darbības veikšanai" reliģiskā organizācija, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, norāda tādus izdevumus, kas izmantoti, lai gūtu ieņēmumus no saimnieciskās darbības (piemēram, materiālu izdevumi, darba alga).

71. Postenī "Ieņēmumu un izdevumu starpība" norāda pārskata gada ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem kā pozitīvu skaitli vai izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem kā negatīvu skaitli.

72. Ziedojumu un dāvinājumu pārskats sastāv no ziedojumu un dāvinājumu pārskata shēmas  (4. pielikums), ziedojumu un dāvinājumu pārskata 1. pielikuma "Ziedojumu un dāvinājuma devēji" (5. pielikums) un ziedojumu un dāvinājumu pārskata 2. pielikuma "Detalizēta informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem 20__. gadā" (6. pielikums).

73. Ziedojumu un dāvinājumu pārskata shēmas postenī "Atlikums pārskata gada sākumā" norāda iepriekšējos gados ziedojumos un dāvinājumos saņemtās naudas summas atlikuma un mantisko ziedojumu un dāvinājumu vērtības atlikuma kopsummu pārskata gada sākumā, tai skaitā atsevišķi norādot skaidras naudas atlikumu, bezskaidras naudas atlikumu un mantisko ziedojumu un dāvinājumu vērtības atlikumu. Ziedojumu vai dāvinājumu vērtības atlikuma kopsummu pārskata gada sākumā norāda arī sadalījumā pa veidiem: vispārīgo ziedojumu (ziedojumi un dāvinājumi neierobežotai lietošanai) atlikums un mērķziedojumu (ziedojumi un dāvinājumi noteiktiem mērķiem) atlikums, to skaitā norādot anonīmo ziedojumu un dāvinājumu atlikumu.

74. Ziedojumu un dāvinājumu pārskata shēmas postenī "Pārskata gadā saņemto ziedojumu un dāvinājumu kopsumma" norāda pārskata gadā ziedojumos un dāvinājumos saņemto naudas ziedojumu un dāvinājumu, kā arī mantisko ziedojumu un dāvinājumu vērtības kopsummu, tai skaitā atsevišķi norādot skaidras naudas ziedojumu un dāvinājumu kopsummu, bezskaidras naudas ziedojumu un dāvinājumu kopsummu, kā arī mantisko ziedojumu un dāvinājumu vērtības kopsummu.

75. Reliģiskā organizācija, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ziedojumu un dāvinājumu pārskata 1. pielikumā  "Ziedojumu un dāvinājumu devēji" (5. pielikums) norāda šādas ziņas par ziedojumu un dāvinājumu devējiem, ja tie ir zināmi:

75.1. Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas kods;

75.2. ārvalsts juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

75.3. fiziskās personas – iekšzemes nodokļu maksātāja (rezidenta) – vārds, uzvārds un nodokļu maksātāja kods (personas kods);

75.4. fiziskās personas – ārvalstu nodokļu maksātāja (nerezidenta) – vārds, uzvārds, personas identifikācijas numurs rezidences valstī un valsts nosaukums.

76. Reliģiskā organizācija, kurai nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ziedojumu un dāvinājumu pārskata 1. pielikumā "Ziedojumu un dāvinājumu devēji" (5. pielikums) fizisko personu (rezidentu vai nerezidentu) norāda, ja pārskata gadā fiziskās personas kopējā ziedotā summa pārsniedz četras valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Fiziskās personas identifikācijas datus norāda, ja tie ir zināmi.

77. Par anonīmu (nezināmu) ziedotāju un dāvinātāju uzskatāma neidentificēta persona, kas ir ziedojusi un veikusi dāvinājumu.

78. Pārskata gadā saņemtās ziedojumu un dāvinājumu summas ziedojumu un dāvinājumu pārskatā norāda arī sadalījumā pa ziedojumu un dāvinājumu veidiem:

78.1. skaidras naudas ziedojumi vai dāvinājumi, tai skaitā atsevišķā rindā skaidrā naudā saņemtie ziedojumi un dāvinājumi, kas pārskata gada laikā ieskaitīti maksājumu kontā;

78.2. bezskaidras naudas ziedojumi vai dāvinājumi;

78.3. mantiskie ziedojumi vai dāvinājumi (naudas izteiksmē).

79. Ziedojumu un dāvinājumu izlietojumu norāda pa veidiem: izlietotie vispārējie ziedojumi (ziedojumi un dāvinājumi neierobežotai lietošanai), izlietotie mērķziedojumi (ziedojumi un dāvinājumi noteiktiem mērķiem).

80. Ziedojumu un dāvinājumu pārskata shēmas postenī "Atlikums pārskata gada beigās" norāda iepriekšējos gados un pārskata gadā ziedojumos un dāvinājumos saņemtās naudas summas atlikuma un mantisko ziedojumu un dāvinājumu vērtības atlikuma kopsummu pārskata gada beigās, tai skaitā atsevišķi norādot skaidras naudas atlikumu, bezskaidras naudas atlikumu un mantisko ziedojumu un dāvinājumu vērtības atlikumu.

81. Ja ziedojuma vai dāvinājuma devējs ir personālsabiedrība vai cita uz līguma vai norunas pamata izveidota fizisko vai juridisko personu grupa bez juridiskās personas tiesībām, neatkarīgi no tā, vai šī personu grupa ir vai nav reģistrējusies kā nodokļu maksātāja, to norāda postenī "Citi ziedotāji".

82. Reliģiskā organizācija, kurai nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ziedojumu un dāvinājumu izlietojumu var norādīt kopējā summā bez sadalījuma izdevumos sabiedriskā labuma darbībai un citiem mērķiem un uzdevumiem.

83. Ziedojumu un dāvinājumu pārskata 2. pielikumu "Detalizēta informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem 20__. gadā" (6. pielikums) aizpilda šādā kārtībā:

83.1. 1. ailē "Nr. p. k." norāda projekta, pasākuma vai aktivitātes ieraksta kārtas numuru;

83.2. 2. ailē "Ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma apraksts" norāda projektus, pasākumus un aktivitātes, kurām ziedojumi un dāvinājumi ir izlietoti, atšifrējot to kopsummas apakšpunktos, tai skaitā norādot konkrētās īstenojamā projekta aktivitātes;

83.3. 3. ailē "Ziedojumu un dāvinājumu izlietojums" norāda 2. ailē minētajam projektam, pasākumam un aktivitātei kopā izlietoto naudas summu, kā arī izlietoto naudas summu sadalījumā pa 2. ailē minētajām izlietojuma pozīcijām. Ailes noslēgumā aprēķina un norāda ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma kopsummu;

83.4. 4.–6. ailē "Ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma summa" norāda izlietotos ziedojumus un dāvinājumus pa saņemšanas veidiem katram projektam, pasākumam, aktivitātei un izlietojuma pozīcijām atbilstoši 2. ailē minētajam. Ailes noslēgumā aprēķina un norāda izlietoto ziedojumu un dāvinājumu kopsummu;

83.5. 7.–10. ailē "Ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma summas pa veidiem" norāda ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma veidus. Ailes noslēgumā aprēķina un norāda katra ziedojuma un dāvinājuma izlietojuma veida kopsummu. Šīs ailes aizpilda reliģiskās organizācijas, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss;

83.6. 8. ailē "administratīvajiem izdevumiem (AI)" norāda izdevumus, kas saistīti ar reliģiskās organizācijas vadīšanu, uzturēšanu, reklāmu un ar reliģiskās organizācijas mērķu un uzdevumu īstenošanai nepieciešamo ieņēmumu ieguvi, kā arī ar šiem izdevumiem saistītos nodokļus. Administratīvajos izdevumos iekļauj:

83.6.1. pašu vajadzībām izlietotos pārskata gadā pirktos, ziedojumā vai dāvinājumā saņemtos materiālus, preces un citus krājumus;

83.6.2. pamatlīdzekļu iegādes, ražošanas vai uzstādīšanas izdevumus, kā arī datorprogrammu, citu nemateriālo ieguldījumu, kapitāla līdzdalības daļu, akciju un citu vērtspapīru iegādes izdevumus;

83.6.3. darba ņēmējiem pārskata gadā aprēķināto darba algu, atlīdzību vai citu darba samaksai pielīdzināmu maksājumu summas un ar tām saistītās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

83.6.4. reliģiskās organizācijas kā darba devējas pārskata gadā aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summas, aprēķinātos likumā paredzētos maksājumus darbiniekiem darbnespējas gadījumos (bruto summās), naudas iemaksas privātajos pensiju fondos un citus ar darbinieku sociālo apdrošināšanu saistītus naudas maksājumus;

83.6.5. pārskata gadā aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas;

83.6.6. izdevumus par saņemtajiem citu personu pakalpojumiem, telpu nomu, apkuri, apgaismošanu, tālruni, pasta pakalpojumiem, kancelejas izdevumus, komandējumu izdevumus, reklāmas izdevumus, kā arī reliģiskās organizācijas īpašuma apdrošināšanas maksājumus;

83.7. reliģiskā organizācija, kura grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, 83.6.3., 83.6.4. un 83.6.5. apakšpunktā minēto informāciju norāda izmaksas brīdī;

83.8. nosakot administratīvos izdevumus, šo noteikumu 83.6. apakšpunktā minētos izdevumus var samazināt par tiem izdevumiem vai izdevumu daļu, kurus var tieši attiecināt uz noteiktu uzdevumu, kas veikts, lai sasniegtu konkrētu reliģiskās organizācijas mērķi;

83.9. 11. ailē "Sabiedriskā labuma darbības joma" norāda sabiedriskā labuma darbības jomu, kurai ziedojumi un dāvinājumi izlietoti. Norādot jomu, lieto attiecīgu kodu saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikuma piezīmi. Šo aili aizpilda par ziedojumiem un dāvinājumiem, kuru izlietojuma veids ir sabiedriskā labuma darbība;

83.10. 12. ailē "Sabiedriskā labuma mērķa grupa" norāda sabiedrības daļu, uz kuru vērsta sabiedriskā labuma darbība. Norādot sabiedrības daļu, lieto attiecīgu kodu saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikuma piezīmi. Šo aili aizpilda par ziedojumiem un dāvinājumiem, kuru izlietojuma veids ir sabiedriskā labuma darbība;

83.11. reliģiskās organizācijas, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, sabiedriskā labuma guvēju skaitu norāda par katru 2. ailē norādīto aktivitātes, projekta un pasākuma izdevumu veidu kopējo sabiedriskā labuma guvēju skaitu. Šīs ailes aizpilda par ziedojumiem un dāvinājumiem, kuru izlietojuma veids ir sabiedriskā labuma darbība. Sabiedriskā labuma guvēju skaitu norāda:

83.11.1. 13. ailē "fiziskas personas";

83.11.2. 14. ailē "objekts" (piemēram, kultūrvēsturisks vai arhitektūras piemineklis);

83.11.3. 15. ailē "teritorija" – lokāla, reģionāla, valsts mēroga teritorija (piemēram, novēršot problēmas ar klaiņojošiem dzīvniekiem, norāda, kādu teritoriju ietekmē sabiedriskā labuma organizācijas darbība).

84. Gada pārskata paskaidrojumā (turpmāk – paskaidrojums) sniedz detalizētu skaidrojumu par bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata posteņiem.

85. Paskaidrojumā sniedz šādas ziņas:

85.1. informāciju par nemateriāliem ieguldījumiem un pamatlīdzekļiem (pamatlīdzekļu grupas nosaukums, sākotnējā un atlikusī vērtība);

85.2. informāciju par fondiem:

85.2.1. atlikumi pārskata gada sākumā un beigās;

85.2.2. fondu līdzekļu palielinājums pārskata gadā kopsummā un sadalījumā pa to veidošanās avotiem – no ieņēmumu un izdevumu pārskatā aprēķinātās ieņēmumu un izdevumu starpības, no fondu līdzekļu pārdales vai no citiem avotiem;

85.2.3. fondu līdzekļu samazinājums pārskata gadā kopsummā un sadalījumā pa virzieniem – pārdale uz citiem fondiem, fondos turēto līdzekļu izlietojums vai to vērtības samazinājums;

85.3. detalizētu informāciju par visām būtiskākajām saistībām, kas nav ietvertas bilancē, par reliģiskās organizācijas dotajām garantijām (galvojumiem), kā arī par tiem apstākļiem, kādos šo garantiju (galvojumu) dēļ varētu rasties saistības, norādot aizņēmumu summas, procentus un samaksas termiņus. Ja aizņēmumi ir nodrošināti ar ķīlu, par šo faktu ziņo un norāda, kurš īpašuma objekts izmantots par nodrošinājumu;

85.4. ja reliģiskās organizācijas vadība (vadības institūcija) ir saņēmusi algu vai atlīdzību par noteikta veida izdevumiem, – algas vai atlīdzības kopsummu un paskaidrojumu, kāda veida izdevumi atlīdzināti;

85.5. informāciju par saņemtajām dotācijām un to izlietojumu;

85.6. informāciju par ziedojumā vai dāvinājumā saņemtajiem pamatlīdzekļiem (atsevišķi par katru pamatlīdzekļu veidu):

85.6.1. atlikumi pārskata gada sākumā un beigās;

85.6.2. nolietojums un vērtības norakstīšana pārskata gadā;

85.7. informāciju par ziedojumā vai dāvinājumā saņemtajiem krājumiem:

85.7.1. atlikumi pārskata gada sākumā un beigās;

85.7.2. vērtības norakstīšana pārskata gadā;

85.8. informāciju par pārskata gadā izlietoto Eiropas Savienības fondu, Eiropas Ekonomikas zonas fondu un citu ārvalstu fondu finansējumu un šo līdzekļu atlikumu pārskata gada beigās;

85.9. informāciju par nemateriāliem ieguldījumiem, pamatlīdzekļiem un krājumiem, kas uzskaitīti natūrā (pamatlīdzekļa vai pamatlīdzekļu grupas nosaukums, sākotnējā un atlikusī vērtība).

86. Reliģiskā organizācija var nesniegt informāciju par mērķfondiem, ja šāda informācija ar reliģiskās organizācijas vadības (vadības institūcijas) lēmumiem uzskatāma par konfidenciālu.

87. Vadības ziņojumā (7. pielikums) norāda vispārīgu informāciju par reliģisko organizāciju, kā arī citu informāciju, kuras saturu un apjomu nosaka reliģiskās organizācijas vadība (vadības institūcija).

88. Vispārīgajā informācijā par reliģisko organizāciju ietver šādas ziņas:

88.1. nosaukums un juridiskā adrese;

88.2. reģistrācijas numurs un datums;

88.3. reliģiskajai organizācijai ir vai nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss;

88.4. ziņas par grāmatvedi, kas parakstīja gada pārskatu, – vārds, uzvārds.

89. Reliģiskā organizācija sniedz informāciju par saņemtiem naudas maksājumiem, kas paredzēti un tika pārskaitīti citai reliģiskajai organizācijai (starpniecība) un netika iekļauti ieņēmumu un izdevumu pārskatā, norādot vismaz attiecīgās reliģiskās organizācijas nosaukumu, reģistrācijas numuru un pārskaitītās naudas summu.

90. Reliģiskā organizācija, kura grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, sniedz informāciju par reliģiskās organizācijas mērķu sasniegšanai un saimnieciskajā darbībā izmantotajiem nekustamajiem īpašumiem (grupas nosaukums pa veidiem un to sākotnējā vērtība).

91. Reliģiskajai organizācijai, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, par pārskata gada darbību un turpmāko darbību norāda šādu informāciju:

91.1. sabiedriskā labuma organizācijas darbības mērķi;

91.2. ar lēmumu piešķirtā sabiedriskā labuma darbības jomu vai jomas;

91.3. sabiedrības daļu/mērķa grupu, uz kuru vērsta organizācijas sabiedriskā labuma darbība;

91.4. detalizētu informāciju par svarīgākajiem sasniegumiem pārskata gadā un attīstības perspektīvām, tai skaitā par:

91.4.1. mērķa grupām adresētiem reliģiskās organizācijas projektiem, pasākumiem un citām aktivitātēm pārskata gadā (norādot ne vairāk kā piecus nozīmīgus projektus un īsu aprakstu, papildus norādot norises laiku un vietu, pārējos projektus tikai uzskaita);

91.4.2. reliģiskās organizācijas darbības rezultātiem vai sasniegumiem pārskata gadā attiecībā uz mērķa grupu vai attiecīgajā jomā (norāda konkrētā projekta, pasākuma vai citas aktivitātes sasniegtos rezultātus, ietekmi, nefinanšu rādītājus);

91.4.3. reliģiskās organizācijas darbību veicinošiem faktoriem (piemēram, sadarbība ar valsts pārvaldes iestādēm, komersantiem);

91.4.4. reliģiskās organizācijas darbību kavējošiem faktoriem;

91.5. turpmākās darbības plānu attiecībā uz ilgtermiņa projektiem, pasākumiem un citām aktivitātēm (īstenošanas periods – vairāk par vienu gadu):

91.5.1. iesāktiem (norāda ne vairāk kā piecus nozīmīgus projektus un īsu aprakstu, papildus norādot norises laiku un vietu, pārējos projektus tikai uzskaita);

91.5.2. plānotiem (norāda ne vairāk kā piecus nozīmīgus projektus un īsu aprakstu, papildus norādot norises laiku un vietu, pārējos projektus tikai uzskaita);

91.6. turpmākās darbības plānu attiecībā uz īstermiņa projektiem, pasākumiem un citām aktivitātēm (īstenošanas periods – līdz vienam gadam):

91.6.1. iesāktiem (norāda ne vairāk kā piecus nozīmīgus projektus un īsu aprakstu, papildus norādot norises laiku un vietu, pārējos projektus tikai uzskaita);

91.6.2. plānotiem (norāda ne vairāk kā piecus nozīmīgus projektus un īsu aprakstu, papildus norādot norises laiku un vietu, pārējos projektus tikai uzskaita);

91.7. pārskata gadā saņemto ziedojumu kopsummu;

91.8. saņemto ziedojumu izlietojumu pārskata gadā:

91.8.1. pārskata gadā izlietoto ziedojumu kopsummu;

91.8.2. ziedojumu izlietojumu sabiedriskā labuma darbībai;

91.8.3. administratīvajiem izdevumiem izlietoto summu no pārskata gadā saņemto vispārīgo ziedojumu kopsummas;

91.8.4. sabiedriskā labuma guvēju skaitu, norādot kopējo sabiedriskā labuma guvēju skaitu pa pozīcijām.

92. Reliģiskās organizācijas gada pārskatu pārbauda revīzijas komisija Reliģisko organizāciju likuma izpratnē un sagatavo ziņojumu brīvā formā.

93. Reliģiskās organizācijas gada pārskatu paraksta vadība (vadības institūcija), kā arī persona (grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis), kurai ar reliģisko organizāciju ir noslēgts rakstveida līgums, saskaņā ar Grāmatvedības likumu, norādot vārdu, uzvārdu un pilnu amata nosaukumu vai sabiedrības nosaukumu vai komersanta firmu un amata nosaukumu.

94. Reliģiskā organizācija līdz nākamā gada 31. martam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (elektroniskās deklarēšanas sistēmā) reliģiskās organizācijas vadības (vadības institūcijas) parakstītu gada pārskata vai saīsinātā gada pārskata atvasinājumu un revīzijas komisijas ziņojumu vai zvērināta revidenta ziņojumu (ja tāds ir). Reliģiskā organizācija, kurai nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, gada pārskatu vai saīsināto gada pārskatu var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā arī papīra formā.

95. Valsts ieņēmumu dienests nodrošina, ka gada pārskata sastāvdaļas "Vadības ziņojums" (7. pielikums) trešajā daļā "Informācija, ko sniedz reliģiskā organizācija, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss" sniegtā informācija tiek publiskota Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamā datubāzē atbilstoši Sabiedriskā labuma organizācijas likumam.

96. Reliģiskās organizācijas vadība (vadības institūcija) ir atbildīga par gada pārskata sagatavošanu, pārbaudīšanu un iesniegšanu.

97. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 14. novembra noteikumus Nr. 928 "Noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 185. nr.; 2012, 53. nr.; 2013, 193. nr.; 2014, 241. nr.).

98. Šo noteikumu 24., 25., 30., 39., 40., 70. un 95. punktā noteiktās prasības, kā arī Ziedojumu un dāvinājumu pārskatā (4. pielikums) noteiktās prasības atsevišķi norādīt saņemto ziedojumu un dāvinājumu summas skaidrā naudā un bezskaidrā naudā un pārskata gada sākumā un beigās uzrādīt skaidras naudas un bezskaidras naudas atlikumu, kā arī atsevišķi nodalīt ziedojumu un dāvinājumu izlietojumu statūtos paredzētajiem mērķiem un uzdevumiem piemērojamas attiecībā uz reliģisko organizāciju gada pārskatiem, sākot ar 2023. gada pārskata gadu.

99. Reliģiskā organizācija, kura grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, posteni "Ilgtermiņa ieguldījumu iegādes izdevumi" sāk izmantot, sākot ar 2023. gada pārskatu. 2022. gada pārskatā reliģiskā organizācija, kura grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, izdevumus par ilgtermiņa ieguldījumiem (nemateriāliem ieguldījumiem un pamatlīdzekļiem), ja tādi ir, norāda citā izdevumu postenī, sniedzot par to skaidrojumu vadības ziņojumā.

100. Reliģiskās organizācijas, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ziedojumu un dāvinājumu pārskata 2. pielikumā "Detalizēta informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem 20__. gadā" (6. pielikums) par 2022. gada pārskata gadu norāda kopējo sabiedriskā labuma guvēju skaitu, nedalot sabiedriskā labuma guvējus pa veidiem – fiziskas personas, objekts, teritorija.

101. Reliģiskās organizācijas šo noteikumu VIII nodaļā "Vadības ziņojums" norādīto informāciju par 2022. gada pārskata gadu sagatavo un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā brīvā formā.

102. Reliģiskā organizācija, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, gada pārskatu vai saīsināto gada pārskatu un revīzijas komisijas ziņojumu vai zvērināta revidenta ziņojumu, ja tāds ir, par 2022. gada pārskata gadu var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā arī papīra formā.