Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 331

Rīgā 2022. gada 7. jūnijā (prot. Nr. 30 9. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 3. jūlija noteikumos Nr. 392 "Kārtība, kādā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjekts veic klienta neklātienes identifikāciju"

Izdoti saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas
un terorisma un proliferācijas finansēšanas
 novēršanas likuma 22. panta trešo daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2018. gada 3. jūlija noteikumos Nr. 392 "Kārtība, kādā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjekts veic klienta neklātienes identifikāciju" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 133. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt noteikumu nosaukumu šādā redakcijā:

"Kārtība, kādā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekts veic klienta neklātienes identifikāciju".

2. Izteikt tiesību akta izdošanas pamatojuma norādi šādā redakcijā:

"Izdoti saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 22. panta trešo daļu".

3. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk - likums) subjekts, izmantojot tehnoloģiskos risinājumus, kas ietver videoidentifikāciju vai drošu elektronisko parakstu, vai citus tehnoloģiskos risinājumus, veic tāda klienta identifikāciju, kas nav personīgi piedalījies identifikācijas procedūrā klātienē (turpmāk - klienta neklātienes identifikācija), kā arī identifikācijas apjomu."

4. Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

"2. Klienta neklātienes identifikāciju piemēro, pamatojoties uz risku novērtējumu, ja likuma subjekts pirms identifikācijas ir nodrošinājis visu šādu nosacījumu izpildi:
2.1. veikts un dokumentēts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku izvērtējums;
2.2. atbilstoši piemītošajam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskam izveidota iekšējās kontroles sistēma;
2.3. atbilstoši darbinieku pienākumiem un pilnvarojumam ir nodrošināta viņu apmācība, lai darbinieki varētu veikt prasībām atbilstošu klienta neklātienes identifikāciju;
2.4. klientam ir nodrošināta informācija par neklātienes identifikācijas procesu un viņa tiesībām un pienākumiem šajā procesā;
2.5. atbilstoši šo noteikumu prasībām un piemītošajam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskam noteiktas tehnoloģisko risinājumu drošības prasības."

5. Izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3. Klienta neklātienes identifikāciju neveic, ja likums nosaka obligātu klienta piedalīšanos identifikācijā klātienē vai neklātienes identifikācijas piemērošana neatbilst klientam piemītošajam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskam. Šos noteikumus piemēro, ciktāl citi normatīvie akti nenosaka atšķirīgas prasības klienta neklātienes identifikācijai."

6. Izteikt 4.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.1. tiek konstatēti apstākļi, kas liecina, ka neklātienes identifikācija neatbilst klientam piemītošajam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskam;".

7. Izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

"7. Likuma subjekts atbilstoši tā veiktajam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumam izmanto vienu vai vairākus šādus tehnoloģiskos risinājumus:
7.1. drošu elektronisko parakstu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu vai kvalificētu paaugstinātas drošības elektronisko identifikāciju saskaņā ar Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumu, vai risinājumus, kas Latvijā izmantojami saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK;
7.2. videoidentifikāciju atbilstoši šo noteikumu 10. punktam;
7.3. fiziskas personas identitāti apliecinošu datu iegūšanu no kredītiestādes vai maksājumu iestādes, izmantojot identifikācijas maksājumu vai citu metodi, kas ļauj saņemt no kredītiestādes vai maksājumu iestādes šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minētos datus;
7.4. personu apliecinošā dokumenta fotouzņēmuma un pašportreta elektroniska fotouzņēmuma salīdzināšanu."

8. Izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

"9. Likuma subjekts šo noteikumu 7.2. un 7.4. apakšpunktā minētajā gadījumā, izmantojot risinājumus (tostarp tehnoloģiskos), nodrošina to identifikācijas dokumenta drošības elementu pārbaudi, kurus iespējams un nepieciešams tehniski pārbaudīt attālināti, kā arī attālinātās identifikācijas laikā veic no personas iegūto personas biometrijas datu atpazīšanu un salīdzināšanu. Piemērojot šo noteikumu 7.2. vai 7.4. apakšpunktu, personu apliecinošā dokumenta fotouzņēmums vai fiksēšana videoierakstā uzskatāms par ekvivalentu personu apliecinošo dokumentu kopijai likuma izpratnē."

9. Izteikt 10.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"10.2. tiek salīdzināts fiziskās personas sejas attēls ar videostraumēšanas laikā iegūto fiziskās personas apliecinošā dokumentā redzamās fiziskās personas attēlu;".

10. Papildināt ar 10.¹ punktu šādā redakcijā:

"10.¹ Likuma subjekts kopā ar kādu šo noteikumu 7.1., 7.3. vai 7.4. apakšpunktā minēto risinājumu var izmantot risinājumu, kas ietver arī videostraumēšanu un audiostraumēšanu, kura norit atšķirīgi, nekā noteikts šo noteikumu 10., 11. un 16. punktā, tomēr šāda klienta identifikācija neklātienē nav uzskatāma par videoidentifikāciju šo noteikumu 10. punkta izpratnē, bet var kalpot kā riskus mazinošs tehnoloģisks risinājums citām šo noteikumu 7.1., 7.3. vai 7.4. apakšpunktā minētajām metodēm, tai skaitā papildu informācijas iegūšanai no klienta."

11. Izteikt 12. punktu šādā redakcijā:

"12. Šo noteikumu 7.3. vai 7.4. apakšpunkts nav piemērojams, ja klients vai patiesais labuma guvējs ir saistīts ar augsta riska trešo valsti vai zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju, kā arī citos gadījumos, balstoties uz likuma subjekta veiktu risku novērtējumu."

12. Izteikt 13.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"13.1. uz kredītiestādi vai maksājumu iestādi, kuras datus izmanto neklātienes identifikācijai, attiecas no Eiropas Savienības tiesību aktiem izrietošās prasības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu;".

13. Izteikt 13.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"13.2. ar identifikācijas maksājumu vai citu metodi, kas ļauj saņemt no kredītiestādes vai maksājumu iestādes fiziskas personas identitāti apliecinošus datus, likuma subjekts iegūst pietiekamus datus, kas norādīti likumā un atbilst likuma subjekta iekšējās kontroles sistēmā noteiktajam, lai pārliecinātos par fiziskas personas identitāti un salīdzinātu ar datiem, ko klients ir sniedzis likuma subjektam;".

14. Izteikt 16. punktu šādā redakcijā:

"16. Likuma subjekts nodrošina klienta neklātienes identifikācijas procedūrā iegūtās informācijas, tostarp videostraumēšanas un audiostraumēšanas materiālu, dokumentēšanu un glabāšanu likumā noteiktajā termiņā, kā arī nodrošina, ka elektroniskā veidā identifikācijā iegūtie identifikācijas un tehniskie dati nav maināmi. Balstoties uz risku novērtējumu, videostraumēšanas un audiostraumēšanas materiālu var neglabāt, ja papildus šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minētajam risinājumam tiek izmantota videoidentifikācija saskaņā ar šo noteikumu 7.2. apakšpunktu vai šo noteikumu 10.¹ punktā minēto risinājumu un tiek saglabāts tikai personas un viņas uzrādītā personu apliecinošā dokumenta attēls."

15. Izteikt 17. punktu šādā redakcijā:

"17. Likuma subjekts nodrošina iespēju atlasīt informāciju par klientiem, kas identificēti neklātienes procedūrā, šajā procesā iesaistītajiem šo noteikumu 6. punktā minēto juridisko personu darbiniekiem un izmantojamiem tehnoloģiskiem risinājumiem."

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs ‒
finanšu ministrs J. Reirs

Finanšu ministra vietā ‒
izglītības un zinātnes ministre A. Muižniece