Darbības ar dokumentu

Siguldas novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 14

Siguldā 2022. gada 17. martā

Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Siguldas novadā

APSTIPRINĀTI
ar Siguldas novada pašvaldības domes
2022. gada 17. marta lēmumu
(prot. Nr. 7, 33. §)

Precizēti ar Siguldas novada pašvaldības domes
2022. gada 19. maija lēmumu
(prot. Nr. 11, 31. §)

Izdoti saskaņā ar
Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma
6. panta ceturtās daļas 5. punktu
un Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija
noteikumu Nr. 384 "Noteikumi par decentralizēto
kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu
un reģistrēšanu" 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka:

1.1. decentralizēto kanalizācijas sistēmu, turpmāk – DKS, kuras nav pievienotas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja centralizētajai kanalizācijas sistēmai, kontroles un uzraudzības kārtību;

1.2. minimālo biežumu notekūdeņu un nosēdumu izvešanai no DKS;

1.3. prasību minimumu asenizatoriem;

1.4. asenizatoru reģistrācijas kārtību;

1.5. DKS reģistrācijas kārtību;

1.6. decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību, tai skaitā pašvaldības kompetenci minētajā jomā;

1.7. DKS īpašnieku un valdītāju pienākumus;

1.8. atbildību par saistošo noteikumu pārkāpumiem;

1.9. ciemus, uz kuru teritorijās esošajām DKS neattiecas šajos noteikumos noteiktās prasības.

2. Šie saistošie noteikumi neattiecas uz tiem nekustamo īpašumu īpašniekiem, kuru īpašumā vai valdījumā esošās DKS atrodas Matiņu, Vējupītes, Allažmuižas, Egļupes, Stīveru, Sunīšu, Inciema, Lēdurgas, Lodes, Sidgundas, Upmalu, Krustiņu, Griķu, Meža miera, Kļavu ciemos un viensētām ārpus ciemu teritorijām.

(Siguldas novada domes 25.04.2024. saistošo noteikumu Nr. 18 redakcijā)

3. Saistošo noteikumu mērķis ir:

3.1. organizēt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu;

3.2. noteikt DKS uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu apsaimniekošanas (attīrīšanas, savākšanas, transportēšanas), uzraudzības un kontroles prasības, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, nodrošinātu vides aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

3.3. nodrošināt normatīvajos aktos noteikto notekūdeņu un nosēdumu attīrīšanas un savākšanas prasību ievērošanu.

4. Šajos saistošajos noteikumos lietotie termini atbilst normatīvajos aktos ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas jomā un citos normatīvajos aktos lietotajiem terminiem.

II. Siguldas novada pašvaldības kompetence decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites jomā

5. Siguldas novada pašvaldība, turpmāk – Pašvaldība, nodrošina asenizatoru reģistrāciju, informācijas par asenizatoriem publicēšanu un reģistra uzturēšanu.

6. Pašvaldība slēdz deleģēšanas līgumu ar kapitālsabiedrībām, kuras sniedz sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus pašvaldības administratīvajā teritorijā, turpmāk – Pašvaldības deleģēta persona, par:

6.1. DKS reģistra izveidošanu un uzturēšanu;

6.2. noteikto prasību notekūdeņu un nosēdumu savākšanai no DKS, to transportēšanai un novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā ievērošanas kontroli;

6.3. DKS uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu izvešanas biežuma kontroli un uzraudzību;

6.4. noteikto DKS ekspluatācijas un uzturēšanas ievērošanas kontroli;

6.5. informācijas sniegšanu DKS īpašniekiem par DKS uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu izvešanas kārtību un decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanas dokumentācijas uzglabāšanas nepieciešamību.

III. Minimālais biežums notekūdeņu un nosēdumu izvešanai no DKS

7. DKS uzkrātie notekūdeņi un nosēdumi ir jāizved uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, turpmāk – NAI, vai speciāli izveidotām notekūdeņu pieņemšanas vietām, kuras noteicis konkrētās teritorijas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs.

8. Minimālais notekūdeņu izvešanas biežums no krājtvertnēm tiek noteikts saskaņā ar šādu formulu:

8.1. Ja nekustamajā īpašumā ir uzstādīts ūdens patēriņa mēraparāts:

I = K/A, kur:

I – decentralizētās kanalizācijas tvertnes izvešanas reizes gadā, rezultātu noapaļojot uz veseliem skaitļiem;

K – ūdens patēriņš gadā pēc ūdens patēriņa mēraparāta kubikmetros

A – decentralizētās kanalizācijas tvertnes tilpums kubikmetros.

8.2. Ja nekustamajā īpašumā nav uzstādīts ūdens patēriņa mēraparāts:

I = BxK/A, kur:

I – decentralizētās kanalizācijas tvertnes izvešanas reizes gadā, rezultātu noapaļojot uz veseliem skaitļiem;

B – nekustamajā īpašumā vai nekustamo īpašumu grupā deklarēto personu skaits;

K – ūdens patēriņš gadā kubikmetros vienai personai;

A – decentralizētās kanalizācijas tvertnes tilpums kubikmetros.

9. Ūdens patēriņa un notekūdeņu izvešanas biežuma noteikšana:

9.1. izmantojot centralizētos ūdensapgādes pakalpojumus ar komercuzskaites mēraparātu, novadīto notekūdeņu daudzumu pieņemot vienādu ar patērētā ūdens daudzumu un notekūdeņu izvešanas biežums ir nosakāms saskaņā ar 8.1. apakšpunktā norādīto formulu;

9.2. izmantojot centralizētos ūdensapgādes pakalpojumus bez komercuzskaites mēraparāta, pielietojot ūdens patēriņa normu 54 m³/gadā vienai personai, kas noteikta saistošajos noteikumos par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanas kārtību Siguldas novadā, un notekūdeņu izvešanas biežums ir nosakāms saskaņā ar 8.2. apakšpunktā norādīto formulu;

9.3. fiziskas personas, izmantojot lokālās ūdens iegūšanas iekārtas, tās var aprīkot ar ūdens patēriņa mēraparātu, kura rādījumus par patērēto ūdeni izmanto novadīto notekūdeņu daudzuma noteikšanai. Šādā gadījumā DKS uzkrāto notekūdeņu izvešanas biežums ir nosakāms, aprēķinā ietverot faktiskos datus par nekustamajā īpašumā izlietoto ūdens daudzumu, ko ir fiksējis ūdens patēriņa mēraparāts, saskaņā ar 8.1. apakšpunktā norādīto formulu;

9.4. fiziskām personām, izmantojot lokālās ūdens iegūšanas iekārtas, kuras nevar aprīkot ar ūdens patēriņa mēraparātu, notekūdeņu izvešanas biežums tiek noteikts saskaņā ar 8.2. apakšpunktā norādīto formulu, pielietojot ūdens patēriņa normu, kas sastāda 18m³/gadā uz vienu nekustamajā īpašumā deklarētu iedzīvotāju;

9.5. juridiskām personām, izmantojot lokālās ūdens iegūšanas iekārtas, tās jāaprīko ar ūdens patēriņa mēraparātu, kura rādījumus par patērēto ūdeni izmanto novadīto notekūdeņu daudzuma noteikšanai. Šādā gadījumā DKS uzkrāto notekūdeņu izvešanas biežums ir nosakāms, aprēķinā ietverot faktiskos datus par nekustamajā īpašumā izlietoto ūdens daudzumu, ko ir fiksējis ūdens patēriņa mēraparāts saskaņā ar 8.1. apakšpunktā norādīto formulu.

10. Notekūdeņu daudzuma uzskaitē neieskaita dārza vai piemājas teritorijas laistīšanai izlietoto ūdens daudzumu, ja tas ir noteikts ar šim nolūkam speciāli ierīkotu ūdens patēriņa mēraparātu.

11. Minimālais notekūdeņu un nosēdumu izvešanas biežums no septiķa ir 1 (viena) reize gadā.

12. Minimālais notekūdeņu un nosēdumu izvešanas biežums no rūpnieciski izgatavotām attīrīšanas iekārtām, kas attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m³ diennaktī, tiek noteikts, ievērojot iekārtas ražotāja tehnisko dokumentāciju vai instrukcijas par šo iekārtu ekspluatāciju, vai − gadījumā, ja DKS īpašnieka vai valdītāja rīcībā nav iekārtas ražotāja tehniskās dokumentācijas − atbilstoša komersanta rakstveida atzinuma par iekārtas ekspluatācijas nosacījumiem.

IV. DKS kontroles un uzraudzības kārtība

13. Pašvaldības deleģēta persona ir tiesīga:

13.1. pārbaudīt dokumentu esamību par decentralizētiem kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu;

13.2. saskaņojot ar īpašnieku vai valdītāju, piekļūt DKS tās tehniskā nodrošinājuma un apsaimniekošanas prasību ievērošanas kontrolei, kā arī DKS darbības pārbaudei;

13.3. pārbaudīt DKS reģistrā ietvertās informācijas atbilstību, nepieciešamības gadījumā nodrošinot tās precizēšanu, balstoties uz veiktās pārbaudes rezultātiem;

13.4. pieprasīt atskaites par izvesto notekūdeņu apjomu no Asenizatoru reģistrā iekļautajiem asenizatoriem.

14. Ja Pašvaldības deleģētai personai radušās šaubas par DKS apsaimniekošanas prasību ievērošanu un to atbilstību normatīvo aktu regulējumam, tai ir tiesības rakstiski pieprasīt DKS īpašniekam:

14.1. nodrošināt piekļuvi DKS, tās darbības pārbaudei;

14.2. veikt DKS ārpuskārtas tehnisko apkopi pie atbilstoša komersanta, kas specializējies šādu darbu izpildē, un iesniegt apliecinājumu par iekārtas tehnisko stāvokli un norādījumus tās turpmākai ekspluatācijai;

14.3. veikt DKS uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzi. Izdevumus, kas saistīti ar DKS uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzi, sedz:

14.3.1. Pašvaldības deleģētā persona, ja DKS uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzē netiek konstatētas vielas, kuras aizliegts novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību Siguldas novadā un noteiktās piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz minētajos saistošajos noteikumos norādītās;

14.3.2. DKS īpašnieks, ja DKS uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzē tiek konstatētas vielas, kuras aizliegts novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanas kārtību Siguldas novadā vai noteiktās piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsniedz minētajos saistošajos noteikumos norādītās;

14.4. veikt DKS pārbūvi vai jaunas DKS izbūvi/uzstādīšanu, lai novērstu videi nodarāmo kaitējumu, vai risināt jautājumu par pieslēgšanos centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

V. Prasības asenizatoriem

15. Decentralizētos kanalizācijas pakalpojumus ir tiesīgs sniegt asenizators, kurš atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, ir reģistrējies Siguldas novada pašvaldībā un ievēro šo noteikumu 7. punktā minētās prasības.

16. Prasību minimums asenizatoram:

16.1. nodrošināt decentralizēto kanalizācijas pakalpojuma saņemšanas attaisnojošos dokumentus, atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumiem Nr. 384 "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu", turpmāk – MK noteikumi, un šajos saistošos noteikumos noteiktajām prasībām, un to izsniegšanu decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem vai valdītājiem;

16.2. veikt Siguldas novada administratīvajā teritorijā esošajās DKS savākto notekūdeņu un nosēdumu apjoma uzskaiti;

16.3. DKS savāktos notekūdeņus pārvadāt ar šim nolūkam paredzētu specializētu transportlīdzekli;

16.4. noslēgt rakstveida līgumu ar NAI vai specializēto notekūdeņu pieņemšanas vietas īpašnieku par DKS savākto notekūdeņu un/vai nosēdumu novadīšanu un attīrīšanu;

16.5. nodrošināt visu nepieciešamo pasākumu un darbību veikšanu, lai nepieļautu centralizētās kanalizācijas sistēmas aizsērējumu DKS savākto notekūdeņu novadīšanas rezultātā;

16.6. nodrošināt visu nepieciešamo pasākumu un darbību veikšanu, lai DKS notekūdeņu novadīšanas rezultātā nepieļautu bīstamo atkritumu, kuru savākšanai normatīvajos aktos ir noteikta īpaša kārtība un prasības, nonākšanu centralizētās kanalizācijas sistēmās;

16.7. iesniegt DKS reģistra uzturētājam rakstveida deklarāciju par izvesto notekūdeņu un nosēdumu apjomu Siguldas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā saskaņā ar pielikumā pievienoto veidlapu (1. pielikums):

16.7.1. līdz kārtējā gada 1. augustam – par periodu no janvāra līdz jūnijam (ieskaitot);

16.7.2. līdz kārtējā gada 1. februārim – par periodu no iepriekšējā kalendāra gada jūlija līdz decembrim (ieskaitot).

VI. Asenizatoru reģistrācijas kārtība

17. Papildus MK noteikumos noteiktajām reģistrācijas prasībām asenizators iesniedz Pašvaldībā rakstveida iesniegumu (2. pielikums), kuram pievieno 18. punktā norādīto rakstveida informāciju.

18. Reģistrācijas veikšanai asenizators apliecina, iesniedzot attiecīgu dokumentu, ka:

18.1. ir tiesīgs veikt kravas autopārvadājumus vai pašpārvadājumus Latvijas Republikas teritorijā, izņemot, ja pakalpojums tiks sniegts ar traktortehniku, izmantojot asenizācijas mucu;

18.2. iesnieguma iesniegšanas dienā asenizatoram Latvijā nav nodokļu parādi, tai skaitā, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

18.3. ir noslēgts līgums ar NAI vai specializēto notekūdeņu pieņemšanas vietas īpašnieku par DKS savākto notekūdeņu un nosēdumu novadīšanu un attīrīšanu.

19. Šo noteikumu 17. punktā minēto reģistrācijas iesniegumu asenizators var iesniegt personīgi, pa pastu vai elektroniski normatīvajos aktos par elektronisko dokumentu noformēšanu noteiktajā kārtībā.

20. Lai veiktu reģistrāciju, Pašvaldība pārbauda iesniegto informāciju un pārliecinās par:

20.1. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra piešķirtajiem asenizatora reģistrācijas datiem, ja asenizators ir juridiska persona;

20.2. Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē reģistrētajiem datiem par ienākuma nodokļa maksātājiem, ja asenizators ir fiziska persona.

21. Asenizatoram ir tiesības pašam iegūt un iesniegt Pašvaldībā šo noteikumu 20. punktā minēto informāciju apliecinošus dokumentus.

22. Asenizatora reģistrācija tiek veikta, ja tas ir izpildījis šo noteikumu prasības, iesniedzot visus nepieciešamos dokumentus un pēc to izvērtēšanas Pašvaldība ir atzinusi, ka asenizators atbilst šajos noteikumos izvirzītajām prasībām.

23. Asenizatora iesniegums tiek izskatīts 15 (piecpadsmit) darba dienu laikā, no tā saņemšanas dienas. Iesniegums tiek uzskatīts par saņemtu ar brīdi, kad ir iesniegti visi noteikumos norādītie nepieciešamie dokumenti.

24. Pašvaldība 3 (trīs) darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, publicē pašvaldības tīmekļa vietnē informāciju par asenizatora reģistrāciju. Reģistrācijas neveikšanas gadījumā nosūta rakstveida informāciju asenizatoram par trūkumiem, kas konstatēti reģistrācijas iesnieguma izskatīšanas gaitā, un to novēršanas termiņu. Gadījumā, ja trūkumi netiek novērsti norādītajā termiņā, asenizatora reģistrācijas iesniegums tiek uzskatīts par neiesniegtu un saņemtie dokumenti tiek atgriezti asenizatoram.

25. Ja asenizatora darbībās tiek konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, kas skar ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas jomu, komerctiesību jomu, profesionālās darbības sfēru, finanšu saistību izpildi, kravu autopārvadājumu jomu vai vides aizsardzības jomu, Pašvaldība anulē attiecīgā asenizatora reģistrācijas faktu, nosūtot rakstveida paziņojumu asenizatoram, un dzēš ziņas Pašvaldības tīmekļa vietnē, savukārt asenizatora pienākums ir 3 (trīs) darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt DKS reģistra uzturētājam šo noteikumu 16.7. apakšpunktā noteikto informāciju par periodu līdz reģistrācijas anulēšanas dienai.

26. Asenizators ir tiesīgs apstrīdēt lēmumu par reģistrāciju vai anulāciju Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot rakstveida iesniegumu Pašvaldības domei, savukārt Pašvaldības domes pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Reģistrācijas anulēšanas fakta apstrīdēšana neaptur šo noteikumu 25. punktā norādītā paziņojuma darbību un neatbrīvo asenizatoru no šo noteikumu 16.7. apakšpunktā paredzētās informācijas iesniegšanas.

27. Ziņas par asenizatoru pašvaldības tīmekļa vietnē tiek atjaunotas, pamatojoties uz Pašvaldības domes lēmumu, ar kuru atcelts reģistrācijas anulēšanas fakts.

28. Gadījumā, ja asenizatora reģistrācijas fakts ir anulēts, balstoties uz apstiprinošu informāciju, ka asenizatoram ir apturēta vai anulēta kravas autopārvadājumu veikšanas licence Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā, ziņas par asenizatora reģistrācijas faktu tiek atjaunotas, pamatojoties uz kompetentās valsts iestādes lēmumu, kas izskata jautājumus par kravas autopārvadājumu licences un licences kartītes darbības apturēšanu uz laiku vai anulēšanu.

29. Gadījumā, ja decentralizētos kanalizācijas pakalpojumus nodrošina pašvaldības sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, par šo faktu reģistrā tiek veikts atbilstošs ieraksts.

VII. DKS reģistrācijas kārtība

30. Pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo nekustamā īpašuma īpašnieki vai valdītāji, kuriem ir saistoši šie noteikumi un kuru DKS nav reģistrēta, iesniedz DKS reģistra uzturētājam pirmreizējo decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācijas apliecinājumu, saskaņā ar noteikumiem pievienoto paraugu (3. pielikums).

31. Nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā vai, ja ir notikušas izmaiņas ziņās par decentralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatāciju (pārbūve, tās veida maiņa, izmaiņas plānoto notekūdeņu novadīšanas apjomā, izmaiņas deklarēto dzīvojošo personu sastāvā), decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks vai valdītājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša laikā pēc nekustamā īpašuma iegādes vai izmaiņām par DKS ekspluatāciju, iesniedz šo noteikumu 30.punktā norādīto apliecinājumu.

VIII. DKS īpašnieku un valdītāju pienākumi

32. DKS īpašnieka vai valdītāja pienākumi, papildus normatīvajos aktos noteiktajam par DKS apsaimniekošanu un reģistrēšanu, ir šādi:

32.1. nodrošināt, ka radīto notekūdeņu un nosēdumu uzkrāšana vai attīrīšana notiek ekspluatācijā nodotā DKS;

32.2. reģistrēt DKS noteikumos noteiktajā kārtībā;

32.3. nodrošināt Pašvaldības kontroles iestādes pārstāvja piekļūšanu DKS tās tehniskā nodrošinājuma un ekspluatācijas prasību ievērošanas kontrolei, kā arī darbības pārbaudei;

32.4. uzrādīt Pašvaldības kontroles iestādei decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu apliecinošus dokumentus. Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu apliecinošu dokumentu var kalpot noslēgts līgums par DKS uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu nodošanu attīrīšanai vai decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanas darījumu apliecinošs attaisnojuma dokuments, kurā uzrādīta pakalpojumu sniegšanas adrese, dati par savākto notekūdeņu daudzumu, darījuma (pakalpojuma) summa, pakalpojumu sniegšanas datums un pakalpojumu sniedzēja rekvizīti;

32.5. līdz kārtējā gada 1. februārim iesniegt Pašvaldības deleģētai personai vai tās pilnvarotam pārstāvim atbilstoša komersanta rakstveida apliecinājuma kopiju par veikto DKS tehnisko apkopi, par tās tehnisko stāvokli un turpmākajiem norādījumiem tās ekspluatācijā, ja nekustamajā īpašumā tiek ekspluatētas rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5m³ diennaktī;

32.6. segt izmaksas, kas saistītas ar notekūdeņu un nosēdumu paraugu analīzes veikšanu, ja uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu paraugu analīzē tiek konstatētas vielas, kas neatbilst pašvaldības saistošajos noteikumos par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību noteiktajām piesārņojošo vielu koncentrācijām, pēc to faktiskajām izmaksām, saskaņā ar izrakstīto rēķinu.

IX. Atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu

33. Saistošo noteikumu izpildi kontrolēt savas kompetences robežās ir tiesīgas:

33.1. pašvaldības policijas amatpersonas.

33.2. Pašvaldības deleģētas personas.

34. Administratīvā pārkāpuma procesu par šo noteikumu pārkāpumu veic Siguldas novada pašvaldības policija.

35. Par šo noteikumu prasību neievērošanu var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskām personām līdz 70 naudas soda vienībām, juridiskām personām līdz 280 naudas soda vienībām.

36. Administratīvā pārkāpuma lietas izskata Siguldas novada pašvaldības Administratīvā komisija.

X. Noslēguma jautājums

37. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē:

37.1. Siguldas novada pašvaldības domes 2019. gada 13. jūnija saistošie noteikumi Nr. 17 "Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Siguldas novadā" (prot. Nr. 9, 2. §);

37.2. Mālpils novada domes 2019. gada 27. marta saistošie noteikumi Nr. 7 "Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Mālpils novada pašvaldībā" (prot. Nr. 6, 19. §);

37.3. Krimuldas novada domes 2020. gada 31. janvāra saistošie noteikumi Nr. 1 "Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Krimuldas novada pašvaldībā" (prot. Nr. 2, 36. §)

37.4. Inčukalna novada pašvaldības 2019. gada 22. maija saistošie noteikumi Nr. 4/2019 "Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas, uzskaites un kontroles kārtību Inčukalna novada pašvaldībā" (prot. Nr. 8, 11. §).

Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs U. Mitrevics