Darbības ar dokumentu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 37

Rīgā 2022. gada 29. martā

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 14 4. p.)

Normatīvie noteikumi par iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējuma plāna izstrādei un iestādes vai grupas noregulējamības novērtējumam nepieciešamo informāciju

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu
un ieguldījumu brokeru sabiedrību
darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma
3. panta ceturto daļu, 17. panta 2.¹ daļu
un 18. panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. "Normatīvie noteikumi par iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējuma plāna izstrādei un iestādes vai grupas noregulējamības novērtējumam nepieciešamo informāciju" (turpmāk tekstā – noteikumi) papildus Eiropas Savienības tieši piemērojamajiem tiesību aktiem un atbilstoši Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma (turpmāk tekstā – Noregulējuma likums) prasībām nosaka:

1.1. informāciju, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk tekstā – Komisija) kā noregulējuma iestāde var pieprasīt iestādēm un finanšu sabiedrībām (turpmāk tekstā – iestāde) noregulējuma plānu sagatavošanai un aktualizēšanai;

1.2. informāciju, ko Komisija var papildus pieprasīt iestādes vai grupas noregulējamības novērtējumam.

2. Noteikumi ir saistoši Noregulējuma likumā minētajām iestādēm.

3. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

3.1. noregulējamība (resolvability) – pastāv iespējamība un ticamība, ka iestādi (grupu) var likvidēt saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru vai piemērot iestādei (grupai) noregulējuma darbību, lai maksimāli izvairītos no būtiskas negatīvas ietekmes uz Latvijas Republikas (arī uz to dalībvalstu, kurās atrodas grupas sabiedrības) vai citu dalībvalstu finanšu sistēmu, kā arī no plašākas finansiālas nestabilitātes vai sistēmiskas krīzes un tiktu sasniegts mērķis nodrošināt iestādes (grupas sabiedrību) kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību;

3.2. citi šajos noteikumos lietotie termini atbilst Eiropas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/778 (2016. gada 2. februāris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz apstākļiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem pilnībā vai daļēji var atlikt ārkārtas ex post maksājumus, un par kritērijiem darbību, pakalpojumu un operāciju noteikšanai attiecībā uz kritiski svarīgajām funkcijām un darbības jomu un saistīto pakalpojumu noteikšanu attiecībā uz galvenajām darbības jomām, Eiropas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1075 (2016. gada 23. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē atveseļošanas plānu, noregulējuma plānu un grupas noregulējuma plānu saturu, minimālos kritērijus, kas kompetentajai iestādei ir jānovērtē attiecībā uz atveseļošanas plāniem un grupas atveseļošanas plāniem, nosacījumus grupas finansiālajam atbalstam, prasības neatkarīgiem vērtētājiem, norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru līgumisku atzīšanu, paziņošanas prasību un apturēšanas paziņojuma procedūras un saturu un noregulējuma kolēģiju operatīvās funkcijas, (turpmāk tekstā – Regula (ES) Nr. 2016/1075), Noregulējuma likuma, Kredītiestāžu likuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma terminu lietojumam.

4. Komisija izstrādā noregulējuma plānu un veic noregulējamības novērtējumu, kas ir noregulējuma plānošanas neatņemama sastāvdaļa, iestādēm, attiecībā uz kurām netiek pieņemts lēmums par noregulējuma darbības piemērošanu vienotā noregulējuma ietvaros, ņemot vērā Noregulējuma likuma, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010, un citu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kā arī ievērojot Eiropas Banku iestādes izdotās vadlīnijas.

5. Komisija, piedaloties vienotajā noregulējumā, sniedz Vienotajai noregulējuma valdei nepieciešamo informāciju noregulējuma plāna izstrādei.

6. Iestādei ir pienākums pēc Komisijas pieprasījuma sadarboties noregulējuma plāna izstrādes gaitā un sniegt visu noregulējuma plāna izstrādei un īstenošanai nepieciešamo informāciju.

7. Iestāde sniedz noregulējuma plāna izstrādei un iestādes vai grupas noregulējamības novērtējumam nepieciešamo informāciju pēc Komisijas pieprasījuma. Komisija nosaka tā apjomu un formu, iesniegšanas termiņus un konsolidācijas līmeni, ņemot vērā proporcionalitātes principu un paredzēto noregulējuma stratēģiju.

II. Nepieciešamā informācija noregulējuma plāna izstrādei

8. Lai sagatavotu un aktualizētu noregulējuma plānu, Komisija var pieprasīt, lai iestāde sniedz vismaz šādu informāciju:

8.1. iestādes organizatoriskās struktūras detalizēts apraksts, kā arī visu tās grupas sabiedrību saraksts;

8.2. saraksts ar tiešajiem akcionāriem (īpašniekiem) un katras grupas sabiedrības līdzdalības īpatsvaru procentos (ar balsstiesībām vai bez balsstiesībām);

8.3. par katru grupas sabiedrību – informācija par juridisko adresi, reģistrācijas numuru un reģistrācijas valsti (teritoriju), licenci vai atļauju, amatpersonu vai personām, kuras pilda pamatfunkcijas;

8.4. informācija par iestādes kritiski svarīgo funkciju un galveno darbības jomu sasaisti, tostarp ar šādām funkcijām un darbības jomām saistītajiem būtisko aktīvu turējumiem un saistībām attiecībā uz katru grupas sabiedrību;

8.5. detalizēts apraksts par iestādes un visu tās grupas sabiedrību saistībām, kas ir sadalītas vismaz pēc īstermiņa un ilgtermiņa parāda, nodrošināto, nenodrošināto un pakārtoto saistību veida un daudzuma;

8.6. informācija par iestādes iekšēji rekapitalizējamām saistībām;

8.7. to procesu apraksts, kas nepieciešami, lai noteiktu, kam iestāde ir ieķīlājusi nodrošinājumu, personu, kura tur nodrošinājumu, un reģistrācijas valsti (teritoriju), kurā atrodas nodrošinājums;

8.8. iestādes un tās grupas sabiedrību ārpusbilances riska darījumu saraksts, tostarp informācija par to sasaisti ar kritiski svarīgām funkcijām un galvenajām darbības jomām;

8.9. iestādes būtisko riska darījumu ierobežojumu saraksts, tostarp informācija par to sasaisti ar grupas sabiedrībām;

8.10. iestādes nozīmīgāko vai kritiski svarīgāko darījumu partneru saraksts, kā arī analīze par nozīmīgāko darījumu partneru bankrota ietekmi uz iestādes finansiālo situāciju;

8.11. to sistēmu saraksts, kurās iestāde veic ievērojamu tirdzniecības darījumu skaitu vai ievērojamas vērtības tirdzniecības darījumus, tostarp informācija par to sasaisti ar iestādes grupas sabiedrībām, kritiski svarīgajām funkcijām un galvenajām darbības jomām;

8.12. to maksājumu, tīrvērtes vai norēķinu sistēmu saraksts, kurās iestāde tieši vai netieši ir dalībniece, tostarp informācija par to sasaisti ar iestādes grupas sabiedrībām, kritiski svarīgajām funkcijām un galvenajām darbības jomām;

8.13. detalizēts galveno informācijas sistēmu saraksts un apraksts, tostarp informācija, ko iestāde izmanto attiecībā uz riska pārvaldību un grāmatvedību, kā arī finanšu, uzraudzības un noregulējuma pārskatu sagatavošanu, t.sk. informācija par to sasaisti ar iestādes grupas sabiedrībām, kritiski svarīgajām funkcijām un galvenajām darbības jomām;

8.14. noteikumu 8.13. punktā identificēto sistēmu īpašnieku saraksts, informācija par pakalpojuma līmeņa līgumiem (service level agreement) un visām programmatūrām un sistēmām vai licencēm, kas ar šīm sistēmām saistītas, tostarp par to sasaisti ar grupas sabiedrībām, kritiski svarīgajām funkcijām un galvenajām darbības jomām;

8.15. informācija par grupas sabiedrību sasaisti un par atsevišķu grupas sabiedrību savstarpējo saikni un savstarpējo atkarību, piemēram:

8.15.1. kopīgs vai vienots personāls, iekārtas un sistēmas;

8.15.2. kapitāla, finansēšanas vai likviditātes mehānismi;

8.15.3. esošie vai iespējamie kredītriski;

8.15.4. savstarpēju garantiju līgumi (cross guarantee agreements), savstarpēja nodrošinājuma līgumi (cross-collateral arrangements), savstarpēju saistību nepildīšanas noteikumi (cross-default provisions) un savstarpēji saistītie izslēdzošā ieskaita mehānismi (cross-affiliate netting arrangements);

8.15.5. risku pārvešana (risks transfers) un kompensējošās tirdzniecības mehānismi (back-to-back trading arrangements);

8.15.6. pakalpojuma līmeņa līgumi;

8.16. informācija par uzraudzības un noregulējuma iestādi attiecībā uz katru grupas sabiedrību;

8.17. informācija par valdes locekli, kas atbild par iestādes noregulējuma plāna sagatavošanai nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, kā arī personu (ja atšķiras), kura ir atbildīga par atsevišķo grupas sabiedrību, kritiski svarīgo funkciju un galveno darbības jomu informācijas nodrošināšanu;

8.18. procesu, lai nodrošinātu, ka noregulējuma gadījumā noregulējuma iestādei ir visa nepieciešamā informācija, kādu tā noteikusi, noregulējuma instrumentu un pilnvaru piemērošanai, apraksts;

8.19. to līgumu apraksts, kurus iestāde un tās grupas sabiedrības ir noslēgušas ar trešajām personām un kuru izbeigšanu var ierosināt ar noregulējuma iestādes lēmumu piemērot noregulējuma instrumentu un izbeigšanas sekas var ietekmēt noregulējuma instrumenta piemērošanu;

8.20. informācija par iespējamiem likviditātes avotiem noregulējuma atbalstam;

8.21. informācija par aktīvu apgrūtinājumiem, likvīdiem aktīviem, ārpus iestādes bilances veiktajām darbībām, riska ierobežošanas stratēģijām un iegrāmatošanas praksi.

III. Nepieciešamā papildu informācija iestādes vai grupas noregulējamības novērtējumam

9. Komisija veic noregulējamības novērtējumu, ievērojot prasības, kas izriet no Noregulējuma likuma un Regulas (ES) Nr. 2016/1075.

10. Lai veiktu noregulējamības novērtējumu, konstatētu potenciālos šķēršļus iestādes noregulējamībai, izvērtētu un apstiprinātu iestādes noteiktos pasākumus šķēršļu novēršanai vai pieņemtu lēmumu īstenot alternatīvos pasākumus noregulējamības šķēršļu novēršanai un kontrolētu šo pasākumu izpildi, Komisija var pieprasīt, lai iestāde sniedz papildu detalizētu informāciju par iestādes vai grupas struktūru un darbību, finanšu līdzekļiem, spēju sniegt noregulējumam nepieciešamo informāciju, pārrobežu jautājumiem, juridiskajiem jautājumiem, kā arī citu informāciju, kas var būt nepieciešama (noderīga) noregulējamības šķēršļu identificēšanai un novēršanai.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
priekšsēdētājas p.i. padomes locekle K. Černaja-Mežmale