Darbības ar dokumentu

1. Saistošie noteikumi nosaka vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta (turpmāk – Atbrīvošanas pabalsts) piešķiršanas kārtību un apmēru personām, kas atbrīvo īrēto dzīvojamo telpu, kura atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un kuru tās lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.

2. Tiesības saņemt Atbrīvošanas pabalstu ir personām, kuras ir deklarētas Cēsu novada administratīvajā teritorijā un:

2.1. kuras atbrīvo Cēsu novada administratīvajā teritorijā dzīvojamo telpu, kas atrodas denacionalizētā, vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un dzīvojamo telpu ir lietojušas līdz īpašumu tiesību atjaunošanai, un joprojām turpina dzīvot šādā namīpašumā, ko apliecina mājas īpašnieka vai pārvaldnieka izsniegta izziņa;

2.2. kuru ienākumi nepārsniedz Cēsu novada pašvaldības noteikto maznodrošinātās personas statusa līmeni;

2.3. personai nav lietošanā vai īpašumā citas dzīvojamās telpas vai zemesgabals Latvijas Republikas teritorijā;

2.4. persona 5 (piecu) gadu laikā pirms šo noteikumu stāšanās spēkā nav atsavinājusi, tai piederošo dzīvojamo telpu vai zemes gabalu.

3. Lēmumu par personas atzīšanu tiesīgu saņemt šajos noteikumos paredzēto Atbrīvošanas pabalstu un reģistrēšanu atbrīvošanas pabalsta piešķiršanas reģistrā (turpmāk – reģistrs) vai par atteikumu saņemt Atbrīvošanas pabalstu un par izslēgšanu no reģistra, pieņem Cēsu novada pašvaldības Dzīvokļu komisija (turpmāk – Dzīvokļu komisija).

4. Persona, kura vēlas saņemt Atbrīvošanas pabalstu, iesniedz Cēsu novada pašvaldībā iesniegumu un šādus dokumentus:

4.1. notariāli apstiprināta vienošanās starp īrnieku un viņa pilngadīgajiem ģimenes locekļiem, un citām attiecīgajā dzīvojamajā telpā dzīvesvietu deklarējušam pilngadību sasniegušām personām, kurā noteikts Atbrīvošanas pabalsta saņēmējs;

4.2. spēkā esoša dzīvojamās telpas īres līguma kopija, uzrādot īres līguma orģinālu;

4.3. izziņa no mājas īpašnieka vai pārvaldnieka, ka persona dzīvo denacionalizētā, vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un dzīvojamo telpu ir lietojušas līdz īpašumu tiesību atjaunošanai, un joprojām turpina dzīvot šādā namīpašumā;

4.4. personas un viņa ģimenes locekļu rakstveida apliecinājums, ka viņu lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas vai zemesgabals Latvijas Republikas teritorijā;

4.5. vienošanos starp īrnieku un dzīvojamās mājas īpašnieku par dzīvojamās telpas atbrīvošanu pēc pabalsta saņemšanas.

5. Dzīvokļu komisija iepazīstoties ar personas iesniegtajiem dokumentiem, nepieciešamības gadījumā var pieprasīt papildu dokumentus informācijas precizēšanai.

6. Personu (mājsaimniecību) iesniegumi, kas vēlas saņemt, Atbrīvošanas pabalstu tiek reģistrēti iesniegumu saņemšanas secībā.

7. Personu izslēdz no Atbrīvošanas pabalsta reģistra ar dzīvokļu komisijas lēmumu, ja:

7.1. persona saskaņā ar Cēsu novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem saņēmusi pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā;

7.2. persona iesniegusi rakstveida iesniegumu ar lūgumu izslēgt no reģistra;

7.3. persona sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatu šīs personas iekļaušanai Atbrīvošanas pabalsta reģistrā;

7.4. zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas iekļaušanai Atbrīvošanas pabalsta reģistrā;

7.5. ja persona nav izpildījusi noteikumu 11. punktā noteikto.

8. Pēc noteikumu 7. punktā minētā iesnieguma saņemšanas Dzīvokļu komisija ne vēlāk kā viena mēneša laikā izskata un pieņem lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt vai par atteikumu saņemt Atbrīvošanas pabalstu.

9. Atbrīvošanas pabalsta apmērs tiek noteikts % (procentos) no Cēsu novada administratīvajā teritorijā 1 (vienas) istabas dzīvokļa nekustamā īpašuma vidējās tirgus vērtības, saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem uz 2020. gadu:

9.1. personai, kuras ģimenē ir 1 vai 2 cilvēki – 30 % apmērā;

9.2. personai, kuras ģimenē ir 3 vai 4 cilvēki – 40 % apmērā;

9.3. personai, kuras ģimenē ir 5 vai vairāk cilvēku – 50 % apmērā.

10. Cēsu novada pašvaldība atbrīvošanas pabalstu piešķir apstiprinātā budžeta ietvaros.

11. Reģistrā iekļauto personu pienākums ir katru gadu līdz 30. decembrim iesniegt Cēsu novada pašvaldībai apliecinājumu, ka joprojām pastāv apstākļi, kas bija par pamatu personas atzīšanai par tiesīgu saņemt Atbrīvošanas pabalstu un personas reģistrēšanu reģistrā.

12. Katru gadu pēc stāvokļa uz 1. februāri Dzīvokļu komisija pieņem lēmumu par reģistrā iekļauto datu aktualizēšanas un personu kārtas numuru pārreģistrēšanu.

13. Dzīvokļu komisija 30 dienu laikā pēc 12. punktā noteikto datu aktualizēšanas nosūta personai reģistrācijas secībā uz deklarēto dzīvesvietu paziņojumu par pabalsta saņemšanas iespēju attiecīgajā gadā.

14. Persona, kura saņēmusi Atbrīvošanas pabalstu, zaudē tiesības saņemt pašvaldības palīdzību pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas un sociālā dzīvokļa izīrēšanā.

15. Dzīvokļa komisijas lēmumu var apstrīdēt Cēsu novada domē.

16. Cēsu novada domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.