Darbības ar dokumentu

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Limbažu novada pašvaldībai (turpmāk – Pašvaldība) piederošas dzīvojamās telpas (turpmāk – Dzīvojamā telpa) izīrēšanas kārtību un nosacījumus, kā arī termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums.

2. Šie noteikumi neattiecas uz:

2.1. neizīrētām pašvaldībai piederošām vai tās nomātām dzīvojamām telpām;

2.2. kārtību, kādā tiek sniegta pašvaldības palīdzība speciālistiem nodrošināšanai ar dzīvojamo platību;

2.3. kārtību, kādā tiek sniegta pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā un reģistrējamas personas, kurām izīrējamas pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas;

2.4. kārtību, kādā tiek izīrēti sociālie dzīvokļi.

3. Personai ir tiesības prasīt jauna Dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu, iesniedzot iesniegumu (Pielikums) Pašvaldības Deklarētās dzīvesvietas anulēšanas un dzīvokļu jautājumu risināšanas komisijai (turpmāk – Komisija), ja vienlaikus izpildās šādi nosacījumi:

3.1. Persona īrē attiecīgo Dzīvojamo telpu vai bijusi iemitināta tajā kā ģimenes loceklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

3.2. Dzīvojamās telpas īrniekam nav īres maksas parāds, kas pārsniegtu 2 (divu) mēnešu īres maksas apmēru;

3.3. Dzīvojamās telpas īrniekam, atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumiem, nav kavēti ar Dzīvojamās telpas lietošanu saistītie maksājumi ilgāk kā divus mēnešus;

3.4. Dzīvojamās telpas īrnieks vai Dzīvojamajā telpā iemitinātās personas nav pārkāpušas normatīvajos aktos vai Dzīvojamās telpas īres līgumā ietvertos ar Dzīvojamās telpas lietošanu saistītos noteikumus;

3.5. Dzīvojamās telpas īrniekam nepieder cita dzīvojamā platība Limbažu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā.

4. Lēmumu par pašvaldības dzīvojamās telpas īres līguma pārslēgšanu, grozīšanu, un atteikumu noslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu pieņem Pašvaldības Komisija viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Dzīvojamās telpas īres līgums noslēdzams mēneša laikā pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas.

5. Paziņojumu par nepieciešamību Dzīvojamās telpas īrniekam pārslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu nosūta pašvaldības dzīvojamā fonda apsaimniekotājs (turpmāk tekstā – apsaimniekotājs). Ja attiecīgajā Pašvaldības pagastu pārvaldes teritorijā nav pašvaldības dzīvojamā fonda apsaimniekotājs, tad – Pārvalde.

6. Pamatojoties uz Lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu, īres līgumu sagatavo un pašvaldības vārdā slēdz pašvaldības dzīvojamā fonda apsaimniekotājs vai Pārvalde.

7. Dzīvojamās telpas īres līgums tiek slēgts rakstveidā uz 6 (sešiem) gadiem.

8. Pēc dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām Īrniekam ir tiesības lūgt Izīrētājam slēgt jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu.

9. Ja dzīvojamās telpas īrniekam īpašumā ir cita dzīvojamā telpas, dzīvojamās telpas īres līgums netiek pārslēgts.

10. Īrniekam ir tiesības iemitināt īrētājā dzīvojamā telpā savus vecākus (adoptētājus), laulāto un abu vai katra laulātā nepilngadīgos bērnus, ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs.

11. Noteikumu 9. punktā neminētās personas īrnieks var iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā tikai pēc Komisijas rakstveida piekrišanas.

12. Ziņas par kopā ar īrnieku iemitinātajām personām tiek iekļautas dzīvojamās telpas īres līgumā.

13. Īrnieka ģimenes locekļi, kas iemitināti viņa īrētajā dzīvojamajā telpā un ierakstīti īres līgumā līdz Dzīvojamo telpu īres likuma spēkā stāšanās brīdim saglabā savu ģimenes locekļa statusu un ģimenes locekļa dzīvokļa lietošanas tiesības.

14. Īrniekam nav tiesības iemitināt īrētājā dzīvojamā telpā citas personas uz apakšīres līguma pamata.

15. Pilngadīgajiem īrnieka ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

16. Īrnieka ģimenes locekļi un citas viņa īrētajā dzīvojamā telpā iemitinātās personas patstāvīgas tiesības uz šīs dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst un tām ir tikai tādas tiesības un pienākumi, kādus nosaka attiecīgās dzīvojamās telpas apakšīres līgums. Izbeidzoties īrnieka tiesībām lietot dzīvojamo telpu, izbeidzas arī viņa ģimenes locekļu un citu iemitināto personu tiesības lietot šo dzīvojamo telpu.

17. Dzīvojamās telpas īrnieka nāves gadījumā, īrnieka ģimenes loceklim, kurš ir iemitināts Dzīvojamā telpā, triju mēnešu laikā no īrnieka nāves dienas ir tiesības prasīt Dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā iesniedzot iesniegumu (Pielikums) Pašvaldībā.

18. Īrnieka ģimenes loceklim, kurš ir noslēdzis īres līgumu saskaņā ar šo Noteikumu 17. punktu, ir pienākums segt iepriekšējā īrnieka nesamaksāto īres maksu un citus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus.

19. Īrnieku ģimenes locekļiem, kuri līdz Dzīvojamās telpas īres likuma spēkā stāšanās brīdim nav grozījuši dzīvojamās telpas īres līgumu sakarā ar īrnieka maiņu, pusēm vienojoties un ar izīrētāja piekrišanu, ir tiesības pārslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu līdz 2022. gada 31. martam.

20. Pēc īres līguma termiņa izbeigšanās īrnieka, īrnieka ģimenes locekļu un citu dzīvojamā telpā iemitināto personu pienākums ir to atbrīvot, izņemot gadījumu, ja ir noslēgts jauns īres līgums.

21. Komisijas pieņemto lēmumu var apstrīdēt Limbažu novada domē (turpmāk – Dome), Domes pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

22. Dzīvojamās telpas īres līgumi, kuri noslēgti līdz 2021. gada 30. aprīlim un kuros nav norādīts līguma termiņš, ir jāpārslēdz ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim, iesniedzot iesniegumu (Pielikums) Pašvaldībā. Ja izīrētājs un īrnieks nevar vienoties par Dzīvojamās telpas īres līguma noteikumiem, strīdu izšķir tiesa un šāda prasība ir ceļama ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim.