Darbības ar dokumentu

LATVIJAS PIEKTAIS NACIONĀLAIS ATVĒRTĀS PĀRVALDĪBAS RĪCĪBAS PLĀNS

2022.–2025. gadam

Saturs

Kopsavilkums

Plāna izstrādes gaita

Latvijas Ceturtā nacionālā atvērtās pārvaldības rīcības plāna 2020.–2021. gadam būtiskākie pasākumi

Plāna sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem

Plāna mērķi

Atvērtā pārvaldība – pienesums uzticēšanās veicināšanai

Plāna rīcības virzieni un pasākumi

1. rīcības virziens: Jēgpilna un efektīva sabiedrības līdzdalība izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu izstrādē

1. apņemšanās: Stiprināt sabiedrības līdzdalības ietvaru un vairot izpratni par efektīvu līdzdalības procesu

2. apņemšanās: Popularizēt sabiedrības līdzdalības iespējas, tostarp jauniešu un NVO iesaisti

3. apņemšanās: Stiprināt sabiedrības pārstāvniecību un dialogu ar sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesos ikvienā nozarē

2. rīcības virziens: Valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātība un caurskatāmība

4. apņemšanās: Valstij sazināties ar sabiedrību saprotami un cilvēcīgā valodā, skaidrot lēmumus un sarežģītas tēmas, uzsverot ieguvumus

5. apņemšanās: Veicināt datu pieejamību un saprotamību, palielinot iedzīvotāju iespējas izmantot tos un veidot datos balstītus risinājumus

3. rīcības virziens: Pašvaldību atvērtība un iedzīvotāju iespējas iesaistīties savas pašvaldības darbā

6. apņemšanās: Veicināt atvērtību un iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību pašvaldībās

Plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums

Lietotie saīsinājumi

Kopsavilkums

Latvijas Piektais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2022.–2025. gadam (turpmāk – plāns) ir izstrādāts, lai veicinātu valsts un pašvaldību institūciju atklātību un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības līdzdalību. Plānā ietvertie pasākumi īstenojami dažādās nozarēs, un tos veiks valsts institūcijas un pašvaldības – gan pašas, gan sadarbībā ar nevalstisko sektoru un nozaru pārstāvjiem.

Valsts kanceleja ir atbildīgā valsts institūcija par Latvijas dalību Atvērtās pārvaldības partnerībā – OGP – un par atvērtās pārvaldības iniciatīvu koordināciju Latvijā. OGP ir 2011. gadā izveidota 75 pasaules valstu valdību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju atvērtās pārvaldības kustība.¹ Memoranda padome uzrauga plāna īstenošanu, nodrošinot plāna izpildes pārraudzību un uzklausot NVO viedokli par progresu katras apņemšanās izpildē. Reizi gadā jautājumu izskata Memoranda padomes sēdē.

Plāns ir starpnozaru politikas plānošanas dokuments, kura izstrādi nosaka Latvijas dalība OGP. Plāna sagatavošanā Valsts kanceleja iesaistīja valsts pārvaldes iestādes, NVO, kā arī citas institūcijas un pašvaldību intereses pārstāvošās organizācijas.

Plāna izstrādē ir ievēroti OGP koprades un līdzdalības principi, kā arī citas OGP prasības². Plāns atbilst MK 2014. gada 2. decembra noteikumiem Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi", ciktāl tas nav pretrunā ar OGP prasībām. Plāna izstrādei nodibinājums "Sabiedrības līdzdalības fonds" sadarbībā ar VK izveidoja koprades platformu Atvertalatvija.manabalss.lv.

Plāna izstrādes gaita

• Plāna izstrāde sākās 2021. gada 28. aprīlī ar tā mērķu un stratēģisko virzienu apspriešanu Memoranda padomē.³

• Nākamais solis plāna izstrādē bija konsultatīvā aptauja jeb iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības ideju apkopošana šim mērķim izveidotā platformā Atvertalatvija.manabalss.lv (sk. 1. attēlu).

• Līdztekus tam priekšlikumus plāna pasākumiem iesniedza vairākas valsts institūcijas un biedrības – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, IUB, Ārlietu ministrija, "Delna".

• 2021. gada 9. jūlijā notika kopīga diskusija par plāna rīcības virzieniem. Pēc minētās diskusijas tika izveidotas divas darba grupas plāna izstrādei (par sabiedrības līdzdalību un par atklātību), tajās iekļaujot pārstāvjus no valsts institūcijām un NVO.

• Ikvienam (tai skaitā iedzīvotājiem), kurš bija norādījis, ka vēlas sekot līdzi izteikto priekšlikumu virzībai, bija iespēja pieteikties darba grupās koprades platformā.

• Plāna projekta saskaņošana notika TAP portālā, par to informējot arī platformā Atvertalatvija.manabalss.lv.

1. attēls

Latvijas Ceturtā nacionālā atvērtās pārvaldības rīcības plāna 2020.–2021. gadam būtiskākie pasākumi

Latvijas Ceturtā nacionālā atvērtās pārvaldības rīcības plāna 2020.–2021. gadam (turpmāk – Ceturtais rīcības plāns)⁴ galvenie virzieni un paveiktais⁵:

1. Publisko iepirkumu un līgumu atklātība

IUB tīmekļvietnē kopš 2020. gada jūlija darbojas digitālais iepirkumu risku izvērtēšanas rīks. IUB ir izstrādājis un ieviesis sarkano karodziņu izvietošanu pie publikācijām. "Delna" publicēja iepirkumu risku izvērtēšanas rīku Opener.ee. Vēl jāīsteno Ceturtajā rīcības plānā iecerētais Līgumu reģistrs. Finansējuma trūkuma dēļ nav ieviesti integritātes pakti iepirkumos, tomēr veiktas izglītojošas aktivitātes. "Delna" un Transparency International 2021. gadā izdeva ceļvedi par integritātes paktiem.⁶ Nākotnē sabiedrībā var turpināt izglītojošo darbu attiecībā uz integritātes paktiem.

2. Informācijas atklātībai nozīmīgu datu kopu atvēršana

Izvērtēta informācijas atklātībai nozīmīgu datu publicēšana atvērto datu formā: nodokļi, valsts amatpersonu deklarācijas, dati par nodarbinātajiem valsts pārvaldē un viņu atalgojumu, dati par politisko partiju finansēm, valsts budžeta izpildi, pašvaldību saistībām. Publicēti dati par tiesu darbu, izglītības jomu, ārstniecības iestāžu darbu saistībā ar Covid-19, valsts pārvaldē nodarbinātajiem. Nākotnē ir svarīgi veicināt atvērto datu praktisku izmantošanu.

3. Interešu pārstāvniecības un lobēšanas atklātība

2020. gadā Saeimas darba grupa turpināja lobēšanas atklātības tiesiskā regulējuma izstrādi. Izstrādāti likuma pamatprincipi un veikta to sabiedriskā apspriešana. Izstrādāts arī likumprojekts. Nākotnē uzmanība jāvelta regulējuma praktiskai iedzīvināšanai, tai skaitā jāvērtē lobēšanas reģistra un TAP portāla sadarbība, kā arī vienotas komunikācijas iespējas.

4. Atvērtā pārvaldība pašvaldībās

Topošajā Pašvaldību likumā iekļauti jauni iedzīvotāju līdzdalības instrumenti, piemēram, iedzīvotāju padomes un līdzdalības budžets. 2020. gadā izstrādātas vadlīnijas kopienu attīstības plānu izstrādei. 2021. gada beigās iecerēts pabeigt VK un LPA vadīto darbu pie līdzdalības vadlīnijām valsts pārvaldei, kuras būs iespējams izmantot arī pašvaldībās. Apkopota labā prakse sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai pašvaldībās. "Providus" sadarbībā ar VARAM izstrādāja Atvērtības standartus pašvaldībām⁷. VARAM par standartiem informēja visas pašvaldības, aicinot pēc iespējas piemērot tos savā ikdienas darbā. Nākotnē pašvaldībām jāīsteno pasākumi minēto standartu ieviešanai. Svarīgi ir aktualizēt iedzīvotāju līdzdalības iespējas pašvaldībās pēc administratīvi teritoriālās reformas.

5. Sabiedrības iesaiste reformu procesos un sabiedrībai aktuālu jautājumu risināšanā

2020. gadā veikts valsts budžeta programmas "NVO fonds" izvērtējums⁸, tostarp vērtēts tā ieguldījums sabiedrības līdzdalības un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā. VK veic Valsts sekretāru sanāksmēs izsludināto tiesību aktu un plānošanas dokumentu projektu monitoringu. 2021. gada septembrī darbu sācis TAP portāls. 2022. gadā VK pabeigs darbu pie vadlīnijām valsts pārvaldei sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanai.

6. Korupcijas novēršanas pasākumi

Aizsākts darbs pie izpratnes veicināšanas par korupciju un interešu konfliktiem, kā arī par korupcijas risku novēršanu veselības aprūpes jomā, izmantojot inovatīvas metodes. Šo virzienu neturpinām, jo korupcijas novēršanas pasākumi būs iekļauti Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānā 2021.–2024. gadam.

Ceturtā rīcības plāna neatkarīgā izvērtējuma⁹galvenie ieteikumi:

• īstenot visaptverošu lobēšanas atklātības reformu;

• atvērtās pašvaldības un līdzdalība pašvaldībās, iesaistot dažādas sabiedrības grupas;

• turpināt darbu pie iepirkumu (līgumu) atklātības;

• uzlabot pilsoniskās līdzdalības iespējas, izmantojot deliberatīvās jeb apspriežu demokrātijas metodes¹⁰;

• iesaistīt OGP procesā augsta līmeņa (tostarp politiskās) amatpersonas, lai noteiktu stratēģiski nozīmīgas un ambiciozākas apņemšanās.

Plāna sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem

Plānā iekļautie pasākumi ir sasaistīti ar šādiem attīstības plānošanas dokumentiem:

– Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam;

– Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam un Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2021.–2023. gadam;

– Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam;

– Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2021.–2024. gadam (izstrādē);

– Latvijas valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.–2027. gadam (izstrādē);

– Memoranda padomes darba plāns 2021.–2023. gadam;

– Reģionālās attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam;

– konceptuālais ziņojums "Par līdzdalības budžeta ieviešanu Latvijā";

– Latvijas atvērto datu stratēģija;

– Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības plāns 2021.–2027. gadam (attiecībā uz mācību pasākumiem).

Plāna mērķi

Plāna mērķis ir veicināt jēgpilnu un efektīvu sabiedrības līdzdalību izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu izstrādē un valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātību un caurskatāmību.

Atklāti un saprotami lēmumi un to pieņemšanas process ir viens no stimuliem, lai sabiedrība uzticētos valsts pārvaldībai un lēmumu leģitimitātei mūsdienu demokrātijā. Pietiekama un skaidra informācija no valsts iestādēm ietekmē iedzīvotāju apmierinātību ar valsts iestāžu darbu, izpratni par notiekošajiem procesiem valstī un paļaušanos uz valsti.

Plānā ietvertie pasākumi veicina atbilstību starptautiski definētām atvērtās pārvaldības vērtībām un faktoriem, kuri veicina uzticēšanās valsts pārvaldībai.

Lai atvērtās pārvaldības iniciatīvas būtu efektīvas un uzlabotu iedzīvotāju uzticēšanos, šīm iniciatīvām jābūt pietiekami aptverošām no iedzīvotāju skatpunkta un jāiekļauj visa publiskā pārvalde – ne tikai Ministru kabinetam padotās valsts pārvaldes iestādes, bet arī pašvaldības, neatkarīgās iestādes un visi trīs valsts varas atzari. Tādējādi atvērtā pārvaldība jāattiecina uz visiem iedzīvotāju un valsts attiecību līmeņiem, pakāpeniski virzoties uz atvērtu valsti.¹³

Atvērtā pārvaldība – pienesums uzticēšanās veicināšanai

Viens no šā plāna mērķiem ir, īstenojot tajā iekļautos pasākumus, ilgtermiņā veicināt uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām un sniegt pienesumu NAP2027 stratēģiskā mērķa – veicināt sociālo uzticēšanos – sasniegšanā, kas ietver gan uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām, gan lielāku dažādu sabiedrības grupu savstarpējo uzticēšanos.

Plāns sniedz ieguldījumu NAP2027 rīcības virziena "Tiesiskums un pārvaldība" uzdevumu izpildē – par tiesiskumu un demokrātiskas valsts apziņas stiprināšanu (426. uzdevums) un par gudru, efektīvu un atvērtu pārvaldību, izmantojot jaunas metodes un digitālās iespējas, pārvaldei sniedzot saprotamu un pieejamu informāciju, nodrošinot iespējas cilvēkiem līdzdarboties politikas veidošanā un panākot līdzsvarotu sabiedrisko grupu pārstāvību (428. uzdevums). Plāns sniedz ieguldījumu arī rīcības virziena "Saliedētība" uzdevuma izpildē attiecībā uz sabiedrības pašorganizēšanos, sadarbības un līdzdarbības prasmju un iespēju paplašināšanu (407. uzdevums) (NAP2027 rādītājus, kurus plāns atbalsta, sk. arī 1. pielikumā).

Salīdzinājumā ar citām ES valstīm sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldes institūcijām Latvijā ir diezgan zema. Pandēmijas laiks parādīja arī to, ka svarīgi ir uzkrāt iedzīvotāju uzticēšanās kredītu ilgtermiņā. Salīdzinot Eirobarometra aptauju datus no 2019. gada līdz 2021. gadam, Latvijā ap 33 % iedzīvotāju drīzāk neuzticas, nekā uzticas valsts pārvaldei. Pēc šā rādītāja Latvija 2020. gadā bija 22. vietā no 27 ES dalībvalstīm¹⁴. Sākoties Covid-19 pandēmijai, nebija izveidojies "uzticēšanās spilvens", tādēļ panākt pandēmijas laikā pieņemto lēmumu izpildi un paļaušanos uz valdības politisko kursu bija grūti¹⁵. Latvijā Covid-19 pandēmijas laikā veiktās aptaujas liecina, ka 2020. gada aprīlī 70,6 % Latvijas iedzīvotāju uzticējās Latvijas valsts pārvaldes institūciju sniegtajai informācijai, bet 2020. gada septembrī tai uzticējās vairs tikai 50,7 %¹⁶.

4. attēls

Eirobarometra aptauju dati par sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām ES dalībvalstīs 2019. un 2021. gadā (%)¹⁷

Avots: Standard Eurobarometer 95 (2021. g.), Standard Eurobarometer 90.3. un 91.5. (2019. g.)

Problemātiski zema ir Latvijas iedzīvotāju ticība savai spējai ietekmēt lēmumus. Eirobarometra 2021. gada pavasara dati liecina, ka tikai 28 % iedzīvotāju Latvijā tic, ka ar savu viedokli var kaut ko mainīt savā valstī, bet 71 % netic tam, ka viņu balsij ir nozīme. Pēc šā rādītāja Latvija ierindojas pēdējā vietā ES¹⁸. Salīdzinoši 2019. gadā citam apgalvojumam – Manai balsij ir nozīme ES – Latvijā piekrita 30 % respondentu (Latvija ierindojās 3. vietā no beigām ES)¹⁹. Plāna pasākumu uzdevums ir uzlabot iedzīvotāju uztveri attiecībā uz iespēju ietekmēt rīcībpolitiku, līdz ar to palīdzot sasniegt NAP 418. progresa rādītāju (sk. 1. pielikumu).

5. attēls

ES iedzīvotāju viedoklis 2021. gadā par apgalvojumu "Manai balsij manā valstī ir nozīme"

Avots: Standard Eurobarometer 95 – Spring 2021 (aptauja veikta 2021. gada jūnijā–jūlijā)

Pašreizējā situācija rāda, ka virkne sabiedrības grupu nejūtas uzklausītas. Nākotnē lēmumu pieņemšanas procesos aktīvāk jāiesaista iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, nepilsoņi, mazākumtautību iedzīvotāji, jaunieši, pašvaldību iedzīvotāji (tostarp nomalēs dzīvojošie), Kurzemes un Latgales reģiona iedzīvotāji, seniori, iedzīvotāji, kuri neizmanto digitālo vidi. Plānā īpaši ir uzsvērta jauniešu iesaiste un uzrunāšana. Paredzēta līdzdalības tēmas aktualizācija jauniešu vidū, kā arī tiks ņemtas vērā Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam un IZM 2021. gadā izstrādātie ieteikumi "Darba ar jaunatni sistēmas attīstība apvienotajās pašvaldībās".

Sabiedrības attieksmi pret valsti veido indivīdu personīgā pieredze – pozitīvā vai negatīvā. Nākotnē jāveicina pozitīvā pieredze, kas rada motivāciju individuālai iniciatīvai. Pētījumi liecina, ka svarīgs elements uzticēšanās veicināšanā ir pieredze. Individuālā iniciatīva pilsoniskajā sabiedrībā un ekonomikā ir arī valsts attīstības resurss²⁰. Tādēļ svarīgi ir veicināt motivāciju rīkoties, un to nosaka indivīda mijiedarbības pieredze ar apkārtējo vidi, t. sk. ar pārvaldes institūcijām. Arī Valsts kancelejas ikgadējie valsts pārvaldes klientu apmierinātības pētījumi parāda tendenci – iedzīvotāju kopējā attieksme pret valsts pārvaldi ir kritiskāka, bet personīgā saskarsme ar konkrētām valsts iestādēm bieži ir pozitīva. Kā iestādes ar labu iedzīvotāju apkalpošanu 2020. gada aptaujā visbiežāk minētas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Valsts ieņēmumu dienests, pašvaldību domes un iestādes un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests²¹.

Uzticēšanās krīze ir mūsdienu pasaules izaicinājums un skar arī citas valstis. Ar demokrātiju neapmierināto pasaules iedzīvotāju īpatsvars 2019. gadā sasniedza 57,5 % jeb augstāko līmeni pēdējos 25 gados, un pētnieki to saista ar ekonomiskajām un politiskajām krīzēm, korupcijas skandāliem²². Pieaug plaisa starp eliti un tautu – izglītotā, turīgā sabiedrības daļa valdībai uzticas vairāk nekā lielākā daļa sabiedrības. Covid-19 pandēmijas laikā neuzticēšanos valsts pārvaldībai papildināja neuzticēšanās personīgā un sociālā dimensija, piemēram, bailes zaudēt darbu, saslimt, bažas par klimata pārmaiņām, kiberdrošību. Sabiedrība mazāk uzticas valdību līderiem, vairāk – biznesa līderiem un ekspertiem, piemēram, veselības jomā. Tomēr vairākās valstīs (Šveicē, Dānijā, Norvēģijā, Nīderlandē un Luksemburgā) ir vērojama pretēja tendence – iedzīvotāju apmierinātība ar demokrātiju pieauga²³.

OECD sadarbībā ar dalībvalstīm 2021. gadā uzsāka uzticēšanās pētījumu (OECD Trust Survey), kurā piedalās arī Latvija. Šajā pētījumā paredzēts izzināt gan uzticēšanās līmeni, gan faktorus, kas ļautu uzticēšanos vairot, kā arī paredzēts pētīt, uz kādām sabiedrības gaidām netiek pienācīgi reaģēts. Pētījumu par uzticēšanos valsts institūcijām OECD jau iepriekš veica Korejā un Somijā²⁴. Vēl 20 valstīs šāds pētījums veikts 2021. gada nogalē. 2022. gadā gaidāmi OECD pētījuma rezultāti, ietverot starptautiski salīdzinošu izvērtējumu, ieteikumus un starptautisku uzticēšanās rādītāju.

Latvijas mērogā sociālā neuzticēšanās tiek pētīta Memoranda padomes ietvaros 2021.–2022. gadā. 2021. gada oktobrī Memoranda padomē prezentēta analīze par Eiropas Sociālā pētījuma datiem par sociālo uzticēšanos Latvijā. Uzmanība vērsta uz neuzticēšanās cēloņiem un to iedzīvotāju sociāldemogrāfisko raksturojumu, kuru uzticēšanās ir zema, un sniegti ieteikumi valsts institūcijām. 2022. gadā Memoranda padome kopradē, visdrīzāk domnīcu formātā, meklēs radošus risinājumus kritisko neuzticēšanās cēloņu mazināšanai un seku likvidēšanai (šis uzdevums ir iekļauts Memoranda padomes darba plānā 2021.–2023. gadam). Turpmākajā darbā tiks ņemti vērā arī valsts pētījumu programmu ietvaros veiktie uzticēšanās pētījumi²⁵.

Atvērtās pārvaldības vīzija

Plāna rīcības virzieni un pasākumi

Plāns paredz pasākumu kopumu trijos rīcības virzienos:

1. Jēgpilna un efektīva sabiedrības līdzdalība izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu izstrādē

2. Valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātība un caurskatāmība

3. Pašvaldību atvērtība un iedzīvotāju iespējas iesaistīties savas pašvaldības darbā

Plānā paredzētie pasākumi nākamajos četros gados palīdzēs attīstīt pilsonisko dialogu un plašākas sabiedrības iesaisti, stiprinot iedzīvotāju ticību spējai ietekmēt norises Latvijā un paverot vairāk iespēju būt pilsoniski aktīviem, sekmēt mūsdienīgu komunikāciju, oficiālās informācijas pieejamību, datos balstītus risinājumus un valstī pieejamo datu kopu atvērtību.

Lai vairotu savstarpējo uzticēšanos, visos rīcības virzienos ir pasākumi, kas ļaus aktīvāk un plašāk iesaistīt NVO un ekspertus publiskā sektora darbā, tostarp aktuālo jautājumu skaidrošanā sabiedrībai (piemēram, par sabiedrības veselību, zaļo kursu, brīvprātīgo darbu, dezinformāciju), palīdzot veidot sabiedrības izpratni un uzticēšanos valdības piedāvātajiem risinājumiem.

Ir dažādi instrumenti, kā vairot sabiedrības uzticēšanos. Viens no veidiem ir turpmākajos gados iesaistīt sabiedrības un nozaru pārstāvjus Atveseļošanas fonda plāna ietvaros finansētu reformu un Kohēzijas politikas programmas investīciju veikšanas procesā, kā arī nodrošināt šo reformu un investīciju caurspīdīgumu, lai vairotu sabiedrības izpratni par īstenotajām aktivitātēm un to rezultātiem. Savukārt sabiedrības pārstāvju iesaiste nodrošinās sasniedzamo rezultātu atbilstību dažādu sabiedrības grupu vajadzībām un tiešām kvalitatīvu un pārdomātu pasākumu īstenošanu.

2021.–2027. gadā Latvijā plānotas ES investīcijas 10,44 miljardu euro apmērā²⁶. Sabiedrībai jāredz ar ES finansējumu īstenoto projektu radītās pārmaiņas un jābūt pārliecībai, ka līdzekļi tiek izlietoti lietderīgi. 2021. gada augustā, tiekoties ar Memoranda padomi, Ministru prezidents A. K. Kariņš aicināja nodrošināt jēgpilnu sabiedrības uzklausīšanu attiecībā uz atbalsta saņemšanu Kohēzijas politikas programmas ietvaros institūciju atbildībā esošajās jomās.

ES Atveseļošanas fonds aptver visas ES valstis, un daudzās valstīs ir aktualizējies jautājums par sabiedrības lomu tā uzraudzībā un tā caurspīdīgumu. ES Atveseļošanas fonda plānu īstenošanas procesā Itālijā un Portugālē plāno iesaistīties nevalstiskās organizācijas. Izveidota nevalstisko organizāciju un profesionāļu koalīcija par atklātību ES tēriņos – Open Spending EU Coalition²⁷. ES Atveseļošanas fonda plānu īstenošanas procesā dalībvalstīm jānodrošina atbilstošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas²⁸. Iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības ietver arī procedūras, kuru mērķis ir sniegt informāciju sabiedrībai un nodrošināt sabiedrības pārstāvju līdzdalību²⁹.

1. rīcības virziens:
Jēgpilna un efektīva sabiedrības līdzdalība izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu izstrādē

Esošās situācijas raksturojums un risināmās problēmas

Dažkārt līdzdalības iespējas Latvijā netiek organizētas efektīvi, piemēram, novēloti publicējot informāciju iestādes tīmekļvietnē vai neiesaistot sabiedrību risinājumu meklēšanā. Publiskajā sektorā strādājošo izpratne par ieguvumiem no līdzdalības vēl nav nostiprinājusies. Tādēļ sabiedrībā valda uzskats, ka bieži vien līdzdalība ir nepietiekama un formāla.

Šobrīd valsts pārvaldei nostiprinājies šaurs sadarbības partneru loks. Tai pašā laikā sabiedrība un risināmās problēmas dinamiski attīstās. Bieži vien risināmie jautājumi ir sarežģīti un tiem ir pārnozaru raksturs. Jāturpina attīstīt sociālo un pilsonisko dialogu un jānodrošina plašākas sabiedrības iesaiste publiskās pārvaldes darbā un lēmumu pieņemšanas procesos, nodrošinot lielāku viedokļu sabalansētību. Jāveicina arī interešu grupu iesaiste tām aktuālu jautājumu risināšanā. Nepieciešams ilgtspējīgs risinājums tam, lai biedrībām un nodibinājumiem būtu plašākas iespējas (tai skaitā līdzvērtīgā apmērā ar sociālajiem partneriem) sniegt kvalitatīvus padomus valdībai.

Dialogam ar sadarbības partneriem jānotiek ikdienā, nevis tikai formāli izpildot normatīvo aktu prasības. Piemēram, MK 2009. gada 25. augusta noteikumos Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" un MK 2020. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 455 "Kārtība, kādā iestādes ievieto internetā informāciju" ir noteikta gan sabiedrības līdzdalības kārtība, gan prasības iestādēm savās tīmekļvietnēs sadaļā "Sabiedrības līdzdalība" ievietot ziņas par sadarbības partneriem, sadarbības principu īsu aprakstu un kontaktpersonas. Šīs prasības ir nepieciešams iedzīvināt vienādi, konsekventi un efektīvi.

Latvijā ir raksturīga gan zema pilsoniskā aktivitāte un nepietiekama nevalstisko organizāciju darbības kapacitāte, gan neuzticēšanās publiskās varas institūcijām. Kā jau minēts, NAP2027 viena no stratēģiskajām prioritātēm ir sociālās uzticēšanās veicināšana. Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam uzticēšanās ir saistīta ar līdzdarbības prasmēm, un tajā ir ietverti pasākumi nevalstisko organizāciju kapacitātes stiprināšanai un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstībai. Atbalstu nevalstiskā sektora kapacitātei aktīvāk piedalīties līdzdalības procesos sniedz valsts budžeta programma "NVO fonds" un nākotnē sniegs Atveseļošanas fonda plāna pasākums "Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecības stiprināšanai un sabiedrības interešu uzraudzībai".

Šobrīd normatīvie akti neparedz pienākumu reģistrēt NVO darbības jomas un informācija par NVO dažādās jomās ir grūti atrodama. Nākotnē NVO klasifikators var vairot gan NVO sektora caurskatāmību, gan atvieglot iespējas NVO iesaistīt valsts pārvaldes iniciatīvās. Pamati NVO klasifikatora izveides izpētei likti gan TM ziņojuma projektā "Priekšlikumi pasākumiem attiecībā uz nevalstisko organizāciju terorisma finansēšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un mazināšanu nevalstisko organizāciju sektorā", gan "Providus" pētījumā par Latvijas biedrību un nodibinājumu klasifikācijas problēmām³⁰.

Latvijā maz iedzīvotāju jūtas sadzirdēti, un vairums neuzskata, ka viņu viedoklim ir nozīme. To parāda gan jau minētie valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" dati (sk. 1. tabulu), gan Eirobarometra dati (sk. 5. attēlu). Valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" pētījumā norādīts, ka pandēmijas laikā plašāka sabiedrība tikpat kā netika uzklausīta un daudzi jutās nesadzirdēti. Plašsaziņas līdzekļos trūka ekspertu, iedzīvotāju un uzņēmēju pieredzes stāstu, un tādēļ noteiktas sabiedrības daļas negatīvā pieredze netika pietiekami uzklausīta.

1. tabula

Latvijas iedzīvotāju viedoklis par savām iespējām ietekmēt norises Latvijā un iedzīvotāju attieksme pret demokrātiju (%)

Avots: Valsts pētījumu programmas projekta reCOVery-LV sabiedriskās domas aptauja 2020. gada septembrī³¹

Publiskā pārvalde maz izmanto inovatīvas un mūsdienīgas līdzdalības metodes, piemēram, kopradi, dizaina domāšanu un deliberatīvās metodes. Šīs metodes var papildināt esošos līdzdalības veidus. Tās izmanto, lai veicinātu plašākas demokrātiskas diskusijas un dažādu pušu mijiedarbību, valstij kopīgi ar sabiedrību risinot tai aktuālas problēmas. Svarīgi ir līdzdalības veicināšanai plašāk izmantot arī digitālo vidi. Inovatīvās metodes ļauj iedzīvotājus iesaistīt aktīvāk un padziļināti. Iedzīvotāji tiek ne tikai pasīvi informēti, bet arī iesaistīti darba procesā. Viņi var ietekmēt lēmumus, paši rosināt risināmās problēmas un piedāvāt virzienus, kuros valstij strādāt³². Svarīgi ir aktīvāk izmantot digitālās demokrātijas iespējas³³. Vienlaikus, lai būtiski nesamazinātu jau tā zemo sabiedrības līdzdalības līmeni, ir nepieciešams saglabāt un uzlabot esošās līdzdalības formas, kuras Latvijas sabiedrība šobrīd vērtē kā vēlamākās³⁴.

Iedzīvotāji vēlas, lai esošie formālie līdzdalības instrumenti tiktu reāli ieviesti dzīvē, un uzskata, ka viņiem joprojām ir nepietiekama informācija par iespējām līdzdarboties. Iedzīvotāju sadzirdēšana un iesaistīšana ir atkarīga arī no tā, cik cilvēki paši vēlēsies un būs spējīgi darboties. Izaicinājums ir – kā ļaut cilvēkiem darboties un būt lietderīgiem. Jāiesaista gan aktīvie, gan pasīvie iedzīvotāji. Jāstiprina pārvaldes funkciju deleģēšana un pilsoniski aktīva sabiedrība pašvaldībās. Jāiedarbina iedzīvotāju padomes, un tām jābūt atklātām, pieejamām un jaudīgām pašvaldības iedzīvotāju interešu pārstāvēm³⁵.

Šobrīd materiāli par līdzdalību nav pieejami vienkopus vai mūsdienu vajadzībām ērtā formā. Trūkst platformas interaktīvai domu apmaiņai par valsts politikām, kur nozares speciālisti viens otru atbalstītu sabiedrības līdzdalības nodrošināšanā, kāpinot tās kvalitāti. Citās valstīs atrodamas gan līdzdalības platformas, gan sadaļas iestāžu tīmekļvietnēs³⁶. 2021. gadā VK sadarbībā ar LPA un kopā ar Islandes organizāciju citizens.is iniciatīvas "Sabiedrības līdzdalība – atslēga demokrātijas nākotnei" ietvaros strādāja pie prototipa izveides līdzdalības e-rīkam³⁷.

Sabiedrības kapacitāte nav pietiekama, lai piedalītos līdzdalības procesā. Neliels NVO skaits aktīvi iesaistās nacionāla līmeņa līdzdalības mehānismos, tomēr NVO kapacitāte sabiedrības interešu uzraudzības jomā ir nepietiekama. LPA pētījums apliecina, ka 720 organizācijas ir iesaistījušās līdzdalībā, taču aptuveni tikai 4 % no visām organizācijām ir aktīvas dažādos līdzdalības mehānismos³⁸. Sabiedrības uzticēšanos un iespēju līdzdarboties var veicināt integritātes pakti iepirkumos³⁹. Ceturtā rīcības plāna ietvaros uzsāktais darbs attiecībā uz integritātes paktiem jāturpina, iesaistot gan nevalstiskā sektora, gan publisko iepirkumu veicējus. Arī citās jomās iedzīvotāji, eksperti, nozaru pārstāvji un NVO var aktīvāk nodrošināt sabiedrības interešu uzraudzību, veicinot publiskā sektora darba atklātību. Vienlaikus norādāms, ka Latvijas biedrību un nodibinājumu sektorā ir maz organizāciju, kurām ir pietiekama kapacitāte, lai veiktu sabiedrisko uzraudzību attiecībā uz valsts un ES līdzekļu godprātīgu izmantošanu, korupcijas riskiem, problēmām tiesu vai prokuratūras darbā, ēnu ekonomikas izpausmēm, negodīgiem iepirkumiem.

Sasniedzamie mērķi

Kvalitatīvu un mūsdienīgu sabiedrības problēmu risinājumu pamatā ir izpratne par iedzīvotāju vajadzībām un atklāts, iekļaujošs dialogs ar sabiedrību, kurā sabalansēti dažādi viedokļi. Iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības uzklausīšana palīdz risināt patiesās problēmas un veidot sabiedrības vajadzībās balstītus risinājumus.

Šodienas sabiedrības aktuālo jautājumu un izaicinājumu risināšanā nepieciešama jauna pieeja – plašāka sabiedrības iesaiste un atbilstoši veidi pilsoniskās sabiedrības, iedzīvotāju un nozaru pārstāvju iesaistei, kā arī lielāka atvērtība iespējamo risinājumu dažādībai un prasme līdzdarbību organizēt publiskās pārvaldes pusē.

Ministru prezidents A. K. Kariņš 2021. gada augustā, tiekoties ar Memoranda padomi, aicināja nodrošināt, ka visām ieinteresētajām pusēm ir vieta pie diskusiju galda, notiek jēgpilna uzklausīšana, tiek attīstīts valsts pārvaldes dialogs ar NVO sektoru un NVO argumentēti, organizēti un strukturēti tiecas ietekmēt valdības lēmumus⁴⁰.

Plānā ietvertās aktivitātes veicinās pilsonisko dialogu – strukturētu un institucionalizētu dialogu pilsoniskajā sabiedrībā savstarpēji un ar lēmumu pieņēmējiem Ministru kabinetā, Saeimā un pašvaldībās.

Svarīgi ir vairot aktīvismu Latvijas sabiedrībā, veidojot tādu vidi, kur aktīvi un daroši cilvēki no dažādām jomām un sektoriem – jaunuzņēmumi, sociālie uzņēmumi, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, neformālās iniciatīvas, jomu eksperti u. c. – var satikties, sadarboties un kopdarīt, veicinot pilsonisku līdzdalību, jaunu iniciatīvu īstenošanu un finansējuma piesaisti.

Plāna ietvaros iecerēts attīstīt sabiedrības līdzdalības vietni, kurā publicēt Valsts kancelejas un Latvijas Pilsoniskās alianses 2021. gadā izveidotās vadlīnijas sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai valsts pārvaldē, kā arī citus materiālus par līdzdalību.

Tādējādi šajā rīcības virzienā sasniedzamie mērķi nākamajos četros gados ir:

1) izstrādāta kopīga nākotnes vīzija par sabiedrības līdzdalību, tās dažādajām metodēm un rīkiem (tai skaitā digitālajā vidē), kā arī mūsdienīgs tiesiskais regulējums tās nodrošināšanai;

2) pieaugusi izpratne un prasmes publiskajā pārvaldē (tai skaitā valsts un pašvaldību līmenī) attiecībā uz plašāku un efektīvāku sabiedrības iesaisti un iedzīvotāju uzklausīšanu lēmumu pieņemšanā;

3) stiprināta sabiedrības pārstāvniecība nozarēs un starpnozaru jautājumos, tostarp palielinājusies strukturēta pilsoniskā dialoga loma līdztekus sociālajam dialogam; publiskā pārvalde ikdienas darbā, risinot sabiedrībai aktuālus jautājumus, plašāk iesaista sabiedrību, izmantojot efektīvas un mūsdienīgas līdzdalības pieejas;

4) ieviests pilsoniskais dialogs, kas līdzvērtīgs sociālajam dialogam.

Rīcības virziena ietvaros īstenojamie pasākumi

2. rīcības virziens:
Valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātība un caurskatāmība

Esošās situācijas raksturojums un risināmās problēmas

Ikdienas valsts komunikācijā ar iedzīvotājiem izaicinājums ir nodrošināt skaidri saprotamu un uzticamu vēstījumu un sasniegt iedzīvotāju viņam ērtā veidā. Pieaug iedzīvotāju pieprasījums pēc modernas un atvērtas valsts pārvaldes, kura spēj sniegt ērtu un saprotamu informāciju, skaidrot savus lēmumus un iedzīvotāju ieguvumus no tiem. Sabiedrības pārstāvji plāna izstrādes gaitā aicināja vairot valsts spēju runāt cilvēcīgā valodā, valsts pārvaldē strādājošo iejūtību un ieinteresētību palīdzēt iedzīvotājiem jautājumu risināšanā, kā arī aicināja valsts pārvaldē strādājošos būt komunikabliem un klientorientētiem, konsultējot par savā nozarē esošiem jautājumiem. Svarīgi ir izskaidrot sarežģītu informāciju vienkāršā un saprotamā veidā, īpaši tiem iedzīvotājiem, kuri ir ieguvuši tikai pamatizglītību, ilgstoši ir bez darba, vecāka gada gājuma cilvēkiem.

Trūkst komunikācijas ar iedzīvotājiem, kuri paši aktīvi neseko oficiālajai informācijai vai kuru uzticēšanās valstij pandēmijas laikā ir mazinājusies. Daudziem pandēmijas laiks nozīmēja negatīvu personīgo pieredzi, piemēram, zaudēts darbs, samazinājušies ienākumi, situācija ilgstoši ir neparedzama, neskaidrības par pieejamo valsts atbalstu vai dažādām nodarbinātības formām un atbilstoši tām veicamajām sociālajām iemaksām vai nodokļu apmēru. Jārada iespējas uzrunāt šādus cilvēkus, uzklausot viņu pieredzi un vajadzības. Pētījumi parāda, ka, neatpazīstot savu pieredzi publiskajā komunikācijā, šīs grupas nav pārliecinātas, ka politikas veidotāji ņem vērā viņu viedokļus un vajadzības⁵¹.

Nevalstiskais sektors un nozares pārstāvji ir svarīgs publiskās pārvaldes partneris sabiedrības informēšanā un izglītošanā. NVO sektoru kā drošu informācijas avotu sabiedrībai parādīja arī Covid-19 pandēmija. Nevalstiskās organizācijas regulāri, izmantojot uzticamu publiskās pārvaldes sagatavotu informāciju, izplata to savos komunikācijas tīklos, tādējādi sasniedzot dažādas mērķgrupas. Publiskajai pārvaldei jānodrošina savlaicīga informācijas nodošana sadarbības partneriem. Nevalstiskās organizācijas var sniegt atbalstu informācijas izplatīšanā. Par nozarē aktuālajiem projektiem valsts iestāde uzrunā sabiedrību sadarbībā ar nozaru pārstāvjiem. Valsts iestāde un nozares pārstāvji kopīgi tiecas nodot informāciju iedzīvotājiem saprotamā veidā.

Valsts iestāžu dati un radītā informācija var tikt izmantota jaunu produktu un pētījumu attīstībai. Ik dienas pieaug publicēto atvērto datu kopu skaits. Nākotnē svarīga ir esošo rīku un datu popularizēšana, lai veicinātu to izmantošanu. Komunikācija par sabiedrībai noderīgu informāciju, dažādiem portāliem un rīkiem, ko veido publiskā pārvalde, nav pietiekami aktīva. Ikdienā jāvērš sabiedrības uzmanība uz jauniem datiem vai analītiskiem pārskatiem. Jāskaidro, kāda informācija atrodama datubāzēs, datu publicēšanas sistēmās, informācijas nodošanas risinājumos, piemēram, Atvērto datu portālā, Elektronisko iepirkumu sistēmā, VZD datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā www.kadastrs.lv, Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē, latvija.lv un TAP portālā.

Valsts iestāžu informāciju un datubāzes dažkārt izmanto tikai šaurs profesionāļu loks. Nepieciešams nodrošināt valsts datu pieejamību un izmantošanu zinātniekiem, profesionāļiem, uzņēmējiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, plašsaziņas līdzekļiem un plašākai sabiedrībai.

Valsts iestāžu savstarpējā atvērtība nav pietiekama, tādēļ maz tiek praktizēta datu apmaiņa ar mērķi kopīgi strādāt un veidot datos balstītus sabiedrības problēmu risinājumus. Maz tiek izmantota piekļuve citu iestāžu rīcībā esošajiem datiem pēc principa – valsts pārvalde kopumā kā viens datu turētājs (nevis katra iestāde atsevišķi).

2021. gada septembrī darbu sāka TAP portāls, bet 2023. gadā varētu stāties spēkā jaunais lobēšanas atklātības likums. Potenciāli gan TAP portāls, gan nākotnē iespējamais lobēšanas reģistrs varētu nodrošināt lielāku caurskatāmību lēmumu pieņemšanas procesiem, palielināt pārliecību, ka jautājumi tiek demokrātiski apspriesti, un sekmēt lielāku atklātību interešu aizstāvju darbībai. Nākamajos gados svarīga būs efektīva un godprātīga iedzīvināšana.

Ceturtajā rīcības plānā uzsākta tādu datu publicēšana atvērto datu formā, kuri veicina informācijas atklātību un valsts institūciju atbildību sabiedrības priekšā. Šādi dati aptver valsts un pašvaldību budžeta informāciju, publiskos iepirkumus, datus par valsts sektorā nodarbinātajiem (piemēram, valsts amatpersonu deklarācijas un atlīdzība), politisko partiju finanses, izglītības, veselības un tiesu jomas darbu. Demokrātijas nodrošināšanā būtiska loma ir plašsaziņas līdzekļiem, un informācija par to īpašniekiem veicina iedzīvotāju uzticēšanos tiem.

2021. gadā Valsts kanceleja atvērto datu formā publicēja datus par nodarbināto skaitu un amatu sadalījumu valsts tiešās pārvaldes iestādēs un neatkarīgās iestādēs⁵².

Norādāms, ka VID publiskojamo datubāzē ir pieejamas valsts amatpersonu deklarācijas. Ceturtā rīcības plāna ietvaros tika atbalstīta to publicēšana atvērto datu formā un veikts šo datu atvēršanas sākotnējais izvērtējums. Ievērojot Datu valsts inspekcijas viedokli, ka valsts amatpersonu deklarācijas nav publiskojamas Atvērto datu portālā, VID atkārtoti izvērtēs iespējamos grozījumus normatīvajos aktos un, ja tādi tiks atbalstīti, nodrošinās valsts amatpersonu deklarāciju publiskošanu Atvērto datu portālā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna ietvaros VID izvērtēs nepieciešamību publiskot valsts amatpersonu sarakstus.

Iedzīvotājiem un nevalstiskajam sektoram ir interese iepazīties ar informāciju par valsts un pašvaldību nekustamajiem īpašumiem, kas šobrīd ir dažādu iestāžu vietnēs un dažādos griezumos. Informācija ir Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, VZD datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā www.kadastrs.lv, elektronisko izsoļu vietnē https://izsoles.ta.gov.lv, SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" tīmekļvietnē, iestāžu tīmekļvietnēs sadaļā "Īpašumi" u. c. Norādams, ka zemesgrāmatas dati ir par maksu, attiecīgi tie nav brīvi pieejami ikvienam. Plāna izstrādes gaitā noskaidrojās, ka gan iedzīvotājiem, gan NVO dažādās dzīves situācijās ir vajadzība noskaidrot īpašnieku vai statusu kādai teritorijai (piemēram, nesakārtotam ceļam pie bērnudārza) vai ēkai (piemēram, ilgstoši pamestai vai brīvai, piemērotai ēkai, ko var izmantot sabiedrības vajadzībām). Lai iedzīvotāji varētu iesniegt līdzdalības budžeta projektu, jāizvēlas pašvaldībai piederoša vai piekrītoša publiska ārtelpa⁵³.

Sasniedzamie mērķi

Šajā virzienā pasākumu uzsvars ir ne tik daudz uz lielāku datu kopu skaitu vai jaunu atklātības rīku radīšanu, bet uz esošo rīku, datu un datubāzu popularizēšanu un skaidrošanu, lai veicinātu to izmantošanu. Svarīgi skaidrot, kā lietot atvērtos datus un vairāk tos izmantot praksē.

Valsts, kuru ir viegli saprast un kas saziņā ar iedzīvotājiem un starp iestādēm lieto vienkāršu un saprotamu valodu, ir viena no plāna prioritātēm. Atzīstot, ka sabiedrība kļūst arvien sarežģītāka (īpaši saistībā ar digitalizāciju), pasākumus par šo tēmu atvērtās pārvaldības plānos iekļāvušas arī citas valstis (piemēram, labas administratīvās valodas kurss Somijā, vienkāršās valodas brigāde Nīderlandē).

Nākotnē vairāk izmantojami mūsdienīgi informācijas nodošanas veidi un jāveido aktīva, mērķtiecīga komunikācijas ar iedzīvotājiem, lai skaidrotu nozaru darbu, aptvertu plašākas mērķauditorijas un sasniegtu tos, kurus tieši ietekmē attiecīgā informācija. Viens no risinājumiem ir automātiskās e-pasta vēstuļu izsūtīšanas sistēmas, kā arī informēšana, izmantojot vairākus komunikācijas kanālus.

Tādējādi šajā rīcības virzienā sasniedzamie mērķi nākamajos četros gados ir:

1) pieaugusi valsts spēja nodot informāciju sabiedrībai saprotamā un cilvēcīgā valodā, plašāk tiek skaidroti lēmumi un iedzīvotāju ieguvumi no tiem;

2) veicināta nozaru atklātība par to darbu sabiedrības labā, aktīva un mūsdienīga komunikācija;

3) sabiedrībā pieaugusi izpratne par valsts institūcijās radīto informāciju un datiem, tostarp atvērtajiem datiem, un to izmantošana pieaug, veicinot datos balstītus risinājumus un sadarbību valsts pārvaldē.

TM turpinās darbu, lai veicinātu informācijas atklātību par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem, kā arī minētās informācijas plašāku izmantošanu sabiedrībā (piemēram, pētījumos).

Plāna ietvaros tiks veicināta informācijas pieejamība sabiedrībai par valstij un pašvaldībām piederošo nekustamo īpašumu. Paredzēts uzlabot informācijas pieejamību par publiskām personām (valstij un pašvaldībām) piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, tādējādi sekmējot iespējas iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai attīstīt dažādas iniciatīvas un risināt dažādas dzīves situācijas. Uzlabojot informācijas pieejamību attiecībā uz publiskas personas īpašumiem, VZD un TA vērtēs iespējas skaidrāk norādīt konkrēto īpašnieku Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datubāzē un datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā www.kadastrs.lv (konkrēto tvērumu nosaka izvērtējumā).

IUB popularizēs un komunicēs atrodamo informāciju par publiskajiem iepirkumiem, veicinot publisko iepirkumu atklātību, kas ir būtiska atvērtās pārvaldības joma, jo ir saistīta ar godprātīgu publiskā finansējuma izlietojumu. IUB skaidros, kāda informācija atrodama par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz iesniegumiem par iepirkuma procedūru pārkāpumiem, par iepirkumu un administratīvo sodu datiem, par atvērtajiem datiem un par IUB tīmekļvietnes iespējām (izvērstā meklēšana, datu vizualizācijas rīks, sarkanie karodziņi, laikrādis, infografikas un specializētās tīmekļvietnes sadaļas).

EK norāda uz bažām par plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību informācijas pieejamību sabiedrībai. Lai arī ir pienākums iesniegt Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei informāciju par elektronisko plašsaziņas līdzekļu patiesajiem labuma guvējiem, taču nav pienākuma atklāt īpašumtiesību struktūru plašai sabiedrībai un bez maksas⁵⁴. Informācija par elektronisko plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem ir pieejama vietnē www.neplpadome.lv⁵⁵.

Plāna ieviešanā jāņem vērā priekšlikumi par optimālākajiem dažādu sabiedrības grupu informēšanas veidiem un kanāliem⁵⁶, priekšlikumi par komunikācijas speciālistu iesaisti agrīnā lēmumu pieņemšanas (politikas dokumenta) stadijā, kā arī priekšlikumi par vienotu vēstījumu sabiedrībai veidošanu un nodošanu ar komunikācijas speciālistu iesaisti⁵⁷.

Rīcības virziena ietvaros īstenojamie pasākumi

3. rīcības virziens:
Pašvaldību atvērtība un iedzīvotāju iespējas iesaistīties savas pašvaldības darbā

Šajā rīcības virzienā iekļautie pasākumi ir īstenojami pašvaldību līmenī. Šie pasākumi kopumā ir balstīti saņemtajās iedzīvotāju idejās, kā arī darba grupās pārrunātajā. Ikviena pašvaldība ir aicināta īstenot šos pasākumus, tādējādi palīdzot sasniegt plāna mērķus un veicināt lielāku sabiedrības uzticēšanos publiskajai pārvaldei. Plānam stājoties spēkā, VK un VARAM rīko pašvaldībām informatīvu tiešsaistes semināru.

Viens no šā plāna rīcības virzieniem ir veicināt salīdzināmu datu pieejamību, kas ļautu salīdzināt pašvaldību funkciju izmaksas dažādās pašvaldībās. Šādi dati būtu noderīgi pašvaldību finansiālās darbības izvērtēšanai, atbildībai un arī savstarpējai sadarbībai, veicinot efektivitāti un līdzsvarotu attīstību. Lai šādus datus varētu sniegt, nepieciešams atbildīgās ministrijas metodisks atbalsts.

Būtiska ir publiskās pārvaldes pieejamība iedzīvotājiem arī laikā, kad publiskās pārvaldes nodarbinātie strādā attālināti. Tādēļ svarīgi ir paredzēt iespēju iedzīvotājiem tikt sadzirdētiem un uzklausītiem arī attālinātā darba laikā, piemēram, pieņemšanas laiki tiešsaistē (videozvana iespējas, tiešsaistes čats) publisko iestāžu darbiniekiem, līdzīgi, kā bija pieņemšanas laiki klātienē, darba telefona pāradresācija u. c.

2021. gadā LPS sadarbībā ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociāciju Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība" ietvaros sāka īstenot projektu "Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana". Projekta mērķis ir vietējo pašvaldību sadarbības optimizācija un labas pārvaldības principu veicināšana, lai uzlabotu publisko pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti. Projektā iecerēti šādi pasākumi: labas pārvaldības vadlīnijas un ētikas pašnovērtējuma rīks pašvaldībām, semināri par labu pārvaldību vietējiem politiķiem un pašvaldību darbiniekiem u. c. LPS pauž apņemšanos un iniciatīvu pašvaldību atvērtības sekmēšanai, līdz ar to tabulas 6.3. punkta "b", "d", "e" un "f" apakšpunktā minētie pasākumi ir pašvaldību ziņā un atbildībā – pasākumi ir veicami atbilstoši konkrētās pašvaldības specifikai, katrai pašvaldībai tos pielāgojot konkrētajai situācijai.

Līdzdalības budžeta projektu konkursus, kas tiek praktizēti, piemēram, Rīgas valstspilsētā, iecerēts pakāpeniski ieviest visās pašvaldībās, dodot iespēju iedzīvotājiem aktīvāk iesaistīties savas pašvaldības vai apkaimes attīstībā. Līdzdalības budžetēšanai VARAM plāno izstrādāt vienotu platformu (informācijas sistēmu) pašvaldībām, kuras administratīvā vide būs TAPIS⁵⁹ ietvaros, savukārt publiskā vide – Latvija.lv ietvaros.

Rīcības virziena ietvaros īstenojamie pasākumi

Plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums

Lielākā daļa plānā iekļauto pasākumu tiks īstenoti institūciju esošo valsts budžeta līdzekļu, Kohēzijas politikas programmā noteikto specifisko atbalsta mērķu un/vai pasākumu finansējuma un Atveseļošanas fonda plānā pieejamo līdzekļu ietvaros. Informācija par finansējuma avotu norādīta pie attiecīgā pasākuma.

Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes 2022. gadā pasākumus nodrošinās tām piešķirto līdzekļu ietvaros. Savukārt jautājums par nepieciešamo papildu valsts budžeta finansējumu 2023. gadam un turpmākajiem gadiem (2. pielikums) skatāms Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta projekta un vidēja termiņa budžeta ietvara projekta sagatavošanas procesā.

Nevalstiskās organizācijas pasākumu (piemēram, 1.5., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 3.2., 3.4., 3.5., 4.4., 6.1., 6.2., 6.3. pasākuma) īstenošanai var piesaistīt papildu finansējumu, iesniedzot pieteikumus vietēja un starptautiska mēroga projektu konkursos, piemēram, valsts budžeta finansētās programmas "NVO fonds" projektu konkursos, Aktīvo iedzīvotāju fonda projektu konkursos u. c.

Pašvaldības šajā plānā norādītos pasākumus īstenos savu budžeta līdzekļu, Kohēzijas politikas programmas finansētu projektu un/vai Atveseļošanas fonda plānā pieejamo līdzekļu ietvaros.