Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 23.09.2022. - ... / Spēkā esošā
Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 14

Cēsīs 2021. gada 2. decembrī
Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā
APSTIPRINĀTI
ar Cēsu novada domes
02.12.2021. lēmumu Nr. 385

Precizēti ar Cēsu novada domes
2022. gada 27. janvāra lēmumu Nr. 43

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
6. panta otro daļu, 7. panta piekto un sesto daļu,
14. panta pirmās daļas 6. punktu, 15. pantu,
17. panta otro daļu, 21.1 panta otro daļu,
21.2 panta otro daļu, 21.7 panta pirmo daļu,
24. panta pirmo daļu

(Cēsu novada domes 08.09.2022. saistošo noteikumu Nr. 35 redakcijā)
I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt Cēsu novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), palīdzības reģistrus, tajos reģistrējamās personas un kārtību, kādā tās reģistrējamas palīdzības reģistrā un izslēdzamas no tā, palīdzības sniegšanas kārtību, kā arī pašvaldības institūciju, kura sniedz palīdzību un pieņem lēmumu par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā.

2. Tiesības saņemt palīdzību ir personām, kuras uz tiesiska pamata savu dzīvesvietu ir deklarējušas pašvaldības administratīvajā teritorijā, izņemot bērniem bāreņiem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, ja to dzīvesvieta līdz viņu nodošanai ārpus ģimenes aprūpē bija pašvaldības administratīvā teritorija, repatriantiem, ja to dzīvesvieta līdz izbraukšanai no valsts, bija pašvaldības administratīvā teritorija, personām, kuras atbrīvojušās no ieslodzījuma vietas un pirms notiesāšanas dzīvoja pašvaldības administratīvajā teritorijā, un speciālistiem, kuri nodrošināmi ar dzīvojamo telpu.

3. Lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt šajos saistošajos noteikumos paredzēto palīdzību, reģistrēšanu attiecīgā palīdzības reģistrā, par atteikumu, atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību, par izslēgšanu no palīdzības reģistra, par pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas izīrēšanu, sociālā dzīvokļa izīrēšanu, dzīvojamās telpas izīrēšanu kvalificētiem speciālistiem un par pašvaldībai piederošas īrētās dzīvojamās telpas apmaiņu pret citu pašvaldībai piederošu īrējamu dzīvojamo telpu pieņem Cēsu novada pašvaldības Dzīvokļu komisija (turpmāk – Dzīvokļu komisija).

4. Pašvaldības palīdzības reģistru (turpmāk – reģistrs) uzturēšanu veic Dzīvokļu komisija.

5. Pašvaldība palīdzību sniedz tikai reģistros iekļautajām personām, izņemot gadījumus, kad neatliekami, sniedzama palīdzība saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Likums) 13. pantu.

II. Palīdzības reģistru veidi un personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību

6. Pašvaldība sniedz palīdzību personām, kurām tā sniedzama neatliekami, nepiemērojot šo noteikumu III nodaļu:

6.1. Ja terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, kurā tā deklarējusi savu dzīvesvietu, ir gājusi bojā, vai daļēji sagruvusi un nav atjaunojama, šai personai neatliekami sniedzama palīdzība, izīrējot tai dzīvojamo telpu vai nodrošinot to ar pagaidu dzīvojamo telpu Likuma 23. pantā noteiktajā kārtībā;

6.2. Ja terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, kurā tā deklarējusi savu dzīvesvietu, daļēji sagruvusi, bet ir atjaunojama, attiecīgajai personai neatliekami sniedzama palīdzība, piešķirot tai vienreizēju pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam Likuma 26. pantā noteiktajā kārtībā un atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja līdz tās atjaunošanai nav lietojama, pašvaldība izīrē attiecīgajai personai pagaidu dzīvojamo telpu uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem.

6.3. Iesniegumu neatliekamās palīdzības saņemšanai persona iesniedz Dzīvokļu komisijai ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas.

6.4. Iesniegumam tiek pievienots:

6.4.1. dokumenta, kas apliecina terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas faktu, kopiju (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vai Valsts policijas vai Cēsu novada pašvaldības policijas akts u.tml.), uzrādot oriģinālu;

6.4.2. dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas valdījuma tiesību apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu, ja īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā vai īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu.

7. Lēmumu par palīdzības sniegšanu attiecīgajai personai Dzīvokļu komisija pieņem mēneša laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas.

(Cēsu novada domes 08.09.2022. saistošo noteikumu Nr. 35 redakcijā)

8. Personas palīdzības saņemšanai tiek reģistrētas šādos palīdzības reģistros:

8.1. Pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu izīrēšana – 1. reģistrs;

8.2. Sociālo dzīvokļu izīrēšana – 2. reģistrs;

8.3. Vispārējās kārtas grupa – 3. reģistrs;

8.4. Palīdzība speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu – 4. reģistrs;

8.5. Palīdzība īrētās pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu – 5. reģistrs.

9. Palīdzības 1. reģistrā "Pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu izīrēšana" tiek reģistrētas:

9.1. pirmās kārtas grupā: Likuma 14. panta pirmajā daļā minētās personas;

9.2. maznodrošinātas personas, kurām tiek pārtraukta pakalpojuma sniegšana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja tās, Cēsu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā, dzīvojušas pirms iestāšanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, un tām nav iespējams iemitināties iepriekš aizņemtajā dzīvojamā telpā;

9.3. maznodrošinātas daudzbērnu ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem vai pilngadīgiem bērniem, kuri līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai bez pārtraukuma turpina mācības vispārējās izglītības mācību iestādē, vai pilna laika studiju programmā, kurām nepieder nekustamais īpašums un bērnu vecākiem vismaz pēdējos divpadsmit mēnešus pastāv darba tiesiskās attiecības;

9.4. maznodrošināts vienatnē dzīvojošs pensionārs, kuram nav laulātā, bērnu vai citu apgādnieku un nav noslēgts uztura līgums.

10. Palīdzības 2. reģistrā "Sociālo dzīvokļu izīrēšana" tiek reģistrētas:

10.1. Likuma 21.6 panta pirmajā daļā minētās personas;

10.2. trūcīgas Likuma 14. panta pirmajā daļā minētās personas.

(Grozīts ar Cēsu novada domes 08.09.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 35)

11. Palīdzības 3. reģistrā "Vispārējās kārtas" grupā tiek reģistrētas:

11.1. daudzbērnu ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem vai pilngadīgiem bērniem, kuri līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai bez pārtraukuma turpina mācības vispārējās izglītības mācību iestādē, vai pilna laika studiju programmā, kurām nepieder nekustamais īpašums un bērnu vecākiem vismaz pēdējos divpadsmit mēnešus pastāv darba tiesiskās attiecības;

11.2. ģimenes ar vismaz vienu nepilngadīgu bērnu, kurās abi vecāki, vai nepilnā ģimenē viens vecāks vismaz astoņpadsmit mēnešus pēc kārtas bijušas izceļojušas no pastāvīgās dzīvesvietas Latvijas Republikas Cēsu novadā un šo faktu apliecina Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kartībā personas sniegtās ziņas par dzīvesvietas adresi ārvalstī, un ir atgriezušās Cēsu novadā, ja tām nepieder nekustamais īpašums un tās pēdējo trīs gadu laikā tām piederošo nekustamo īpašumu nav atsavinājušas vai citādi zaudējušas tiesības uz to.

12. Palīdzības 4. reģistrā "Palīdzība speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu" tiek reģistrēti vadības līmeņa speciālisti, vai kvalificēti speciālisti, kuri ieguvuši izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama konkrētā darba vai amata pienākumu veikšanai darbības nozarē vai jomā, kurā konstatēts nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums, kas:

12.1. veic ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu un nepieciešami pašvaldības administratīvajā teritorijā, ja saņemts par attiecīgo nozari atbildīgās pārvaldes vai institūcijas motivēts iesniegums par speciālista nepieciešamību;

12.2. nepieciešami pašvaldības administratīvajā teritorijā Cēsu novada attīstības plānošanas dokumentos minēto nozaru attīstībai, ja saņemts par attiecīgo jomu vai nozari atbildīgās pārvaldes vai institūcijas motivēts iesniegums par speciālista nepieciešamību.

13. Pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas, kurām ir noteikts speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statuss, izīrē, ievērojot Likuma III¹ nodaļas noteikumus.

14. Palīdzības 5. reģistrā "Palīdzība īrētās pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu" tiek reģistrētas personas, ja tās vēlas pārcelties:

14.1. no īrētas pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas uz dzīvojamo telpu 1. stāvā, ja ir kustību traucējumi, par kuriem ir izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinums;

14.2. no īrētas pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas uz mazāku pašvaldībai piederošu īrējamu dzīvojamo telpu;

14.3. no īrētas pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas uz lielāku pašvaldībai piederošu īrējamu dzīvojamo telpu, ja personai par īrēto dzīvojamo telpu pēdējos divpadsmit mēnešus pirms palīdzības lūgšanas un lēmuma pieņemšanas brīdī par palīdzības sniegšanu nav bijis īres maksas un maksas par pamatpakalpojumiem parāds.

III. Reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība palīdzības saņemšanai

15. Personas, kuras vēlas saņemt palīdzību, Cēsu novada pašvaldībā iesniedz iesniegumu rakstveidā, elektroniskā veidā vai mutvārdos (mutvārdos izteiktu iesniegumu, ja nepieciešams, personas klātbūtnē noformē rakstveidā), kurā norāda palīdzības veidu, un pievieno saistošo noteikumu 16. punktā norādītos dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt palīdzību.

16. Lai apliecinātu tiesības saņemt palīdzību, persona Cēsu novada pašvaldībā iesniedz šādus dokumentus:

16.1. Likuma 14. panta pirmās daļas 1. punkta "a" un "b" punktos norādītās personas – likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmuma kopiju par izlikšanu no dzīvojamās telpas Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pantā vai 25. pantā paredzētajos gadījumos;

16.2. Likuma 14. panta pirmās daļas 1.1 punktā norādītās personas – politiski represētas personas apliecības kopiju un likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmuma kopiju par izlikšanu no dzīvojamās telpas Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pantā vai 25. pantā paredzētajos gadījumos;

16.3. Likuma 14. panta pirmās daļas 2. punkta "c" norādītās personas – politiski represētās personas apliecības kopiju un likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmuma kopiju par izlikšanu no dzīvojamās telpas gadījumos, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju vai remonta izdevumiem;

16.4. Likuma 14. panta pirmās daļas 3. punktā norādītās personas – bāriņtiesas lēmuma par aizbildņa iecelšanu vai par bērna ievietošanu bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē kopiju un bāriņtiesas lēmuma par aizbildņa atlaišanu no aizbildņa pienākumu pildīšanas kopiju;

16.5. Likuma 14. panta pirmās daļas 4. punktā norādītās personas – repatrianta statusu apliecinošu dokumentu un arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas;

16.6. Likuma 14. panta pirmās daļas 4.1 punktā norādītās personas – politiski represētas personas apliecības kopiju;

16.7. Likuma 14. panta pirmās daļas 5. punktā norādītās personas – brīvības atņemšanas vietas izdotu noteikta parauga izziņu par atbrīvošanu pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas un apliecinājumu, ka nevar iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

16.8. šo saistošo noteikumu 9.2. punktā norādītās personas – ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas atzinumu, ka personai var tikt pārtraukta pakalpojumu sniegšana;

16.9. šo saistošo noteikumu 9.3 un 11.1. punktā norādītās personas – izziņu no mācību iestādes, ja ģimenē ir pilngadīgs bērns, kurš līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, bez pārtraukuma, turpina mācības vispārējās izglītības mācību iestādē, vai pilna laika studiju programmā un izziņu no darba vietas par darba tiesiskajām attiecībām abiem vecākiem vai nepilnā ģimenē vienam no vecākiem;

16.10. šo saistošo noteikumu 10.1. punktā norādītās personas – bāriņtiesas lēmuma par aizbildņa iecelšanu vai par bērna ievietošanu bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē kopiju un bāriņtiesas lēmuma par aizbildņa atlaišanu no aizbildņa pienākumu pildīšanas kopiju;

16.11. šo saistošo noteikumu 10.2. punktā norādītās personas – saistošo noteikumu 16.1. līdz 16.7. punktā norādītos dokumentus;

16.12. šo saistošo noteikumu 12. punktā norādītās personas – darba devēja, kurš noslēdzis darba līgumu ar speciālistu, vai ir uzaicinājis speciālistu dibināt darba tiesiskās attiecības (ja darba līgums vēl nav noslēgts), motivētu iesniegumu par nepieciešamību izīrēt dzīvokli speciālistam un speciālista kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopiju;

16.13. šo saistošo noteikumu 14.1. punktos norādītās personas – visu pilngadīgo ģimenes locekļu parakstītu iesniegumu par dzīvojamās telpas maiņu un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinums;

16.14. šo saistošo noteikumu 14.2. un 14.3. punktos norādītās personas – visu pilngadīgo ģimenes locekļu parakstītu iesniegumu par dzīvojamās telpas maiņu.

17. Šo saistošo noteikumu 16.4., 16.10. punktā norādītie dokumenti iesniedzami, ja tajos ietverto ziņu nav Cēsu novada pašvaldības rīcībā, bet dokumenti ir palīdzības pieprasītāja rīcībā. Ja palīdzības pieprasītāja rīcībā nav šo saistošo noteikumu 16.4., 16.10. punktos norādīto dokumentu, Cēsu novada pašvaldība attiecīgās ziņas iegūst normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Iesniedzot 16. punktā minēto dokumentu kopijas, persona uzrāda Cēsu novada pašvaldībai šo dokumentu oriģinālus klātienes (pārbaudes) brīdī.

18. Pēc saistošo noteikumu 12. punktā minēto dokumentu saņemšanas Dzīvokļu komisija ne vēlāk kā viena mēneša laikā izskata un pieņem lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un iekļaušanu attiecīgajā palīdzības reģistrā.

19. Personas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību, reģistrē tādā secībā, kādā tās Cēsu novada pašvaldībā ir iesniegušas iesniegumu un visus dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt attiecīgo palīdzību.

20. Palīdzības reģistrā iekļauto personu pienākums ir katru gadu līdz 30. decembrim iesniegt Cēsu novada pašvaldībai apliecinājumu, ka joprojām pastāv apstākļi, kas bija par pamatu personas atzīšanai par tiesīgu saņemt palīdzību un reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai. Ja Cēsu novada pašvaldība apliecinājumu līdz noteiktajam datumam nav saņēmusi, Dzīvokļu komisija pieņem lēmumu izslēgt reģistrēto personu no palīdzības reģistra Likuma 10. pantā noteiktajā kārtībā.

21. Katru gadu pēc stāvokļa uz 1. februāri Dzīvokļu komisija pieņem lēmumu par palīdzības reģistrā iekļauto datu precizēšanu un personu palīdzības kārtas numuru pārreģistrēšanu.

IV. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas secība, izīrēšana un īres līguma termiņš

22. Dzīvojamās telpas 1. 2., 3., 4. un 5. reģistra ietvaros tiek piedāvātas reģistrācijas secībā.

23. Personu kategorijām, kuras reģistrētas palīdzības saņemšanai, izvēlei tiek piedāvātas neizīrētās dzīvojamās telpas:

23.1. 1. reģistrs :

23.1.1. Likuma 14. panta pirmās daļas 1., 1.¹ un 2. punktā minētām personām – dzīvojamās telpas ar lokālo apkuri vai centralizēto siltumapgādi un kopējās lietošanas palīgtelpām;

23.1.2. Likuma 14. panta pirmās daļas 5. punktā minētājām personām – dzīvojamās telpas ar lokālo apkuri;

23.1.3. Likuma 14. panta pirmās daļas 3., 4., 4.¹ punktā, šo saistošo noteikumu 9.2., 9.3. un 9.4. punktā minētai personai – dzīvojamās telpas ar lokālo apkuri vai centralizēto siltumapgādi;

23.2. šo saistošo noteikumu 10.1. punktā minētajām personām, 3. un 4. reģistrā reģistrētajām personām – dzīvojamās telpas ar lokālo apkuri vai dzīvojamās telpas ar centralizēto siltumapgādi un kopējās lietošanas palīgtelpām.

24. Ja persona nepamatoti atteikusies no trim dažādiem dzīvošanai derīgiem dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem vai arī nav sniegusi Dzīvokļu komisijai atbildi uz saņemtajiem piedāvājumiem mēneša laikā, šī persona izslēdzama no attiecīgā veida palīdzības reģistra.

25. Pašvaldība izīrē:

25.1. dzīvojamās telpas uz laiku līdz trīs gadiem, īres līgumā iekļaujot saistību, kas paredz īrnieka tiesības prasīt dzīvojamās īres līguma noslēgšanu no jauna, ja nav zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu saņemt pašvaldības palīdzību atbilstoši Latvijas Republikas spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un tiek pildīti īres līguma nosacījumi;

25.2. sociālās dzīvojamās telpas uz laiku līdz diviem gadiem un jaunu īres līgumu slēdz, kad saņemts īrnieka iesniegums par sociālā īres līguma noslēgšanu, ja persona nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvojamo telpu uz šādiem termiņiem:

25.2.1. 2 gadi – 12 (divpadsmit) mēnešu periodā nav kavētu īres maksas un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītie maksājumi;

nav bijuši iekšējās kārtības un telpu lietošanas noteikumu pārkāpumi.1

25.2.2. 6 mēneši – nav īres maksas un/vai ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu parāds, kas pārsniegtu 2 (divus) mēnešus;

ir bijuši iekšējās kārtības un telpu lietošanas noteikumu pārkāpumi.2

25.2.3. 3 mēneši – ar personu (ģimeni) pirmo reizi tiek slēgts sociālās dzīvojamās telpas īres līgums;

kavēti īres maksas un/vai ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumi ilgāk par trīs mēnešiem;

ir bijuši iekšējās kārtības un telpu lietošanas noteikumu pārkāpumi.3

(Grozīts ar Cēsu novada domes 08.09.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 35)

26. Iesniegumu Dzīvokļu komisijai par:

26.1. dzīvojamās telpas īres līguma vai speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu no jauna īrnieks iesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pirms dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām;

26.2. sociālās dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu īrnieks iesniedz ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sociālās dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām.

(Grozīts ar Cēsu novada domes 08.09.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 35)

27. Dzīvokļu komisija lēmumu par dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu no jauna, pieņem, ievērojot Latvijas Republikas spēkā esošos normatīvos aktos noteikto, šajos saistošos noteikumos noteikto un iepriekš noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildi.

V. Gadījumi, kuros pašvaldība atsaka atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību

28. Papildus Likuma 7. panta piektajā daļā noteiktajam Dzīvokļu komisija pieņem lēmumu atteikt atzīt personu par tiesīgu saņemt Likuma 3. panta 1. punktā minēto palīdzību, ja persona pirms palīdzības lūgšanas apzināti ar savu rīcību pasliktinājusi savus dzīvokļa apstākļus piecus gadus pēc tam, kad personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts Dzīvojamo telpu īres likuma 22. un 23. pantā noteiktajos gadījumos.

29. Dzīvokļu komisija pieņem lēmumu atteikt atzīt personu par tiesīgu saņemt šo saistošo noteikumu 12. punktā minēto palīdzību, ja saistošo noteikumu 18. punktā noteikta lēmuma pieņemšanas brīdī:

29.1. speciālistam vai viņa laulātajam pašvaldības administratīvajā teritorijā ir īpašumā dzīvojamā telpa;

29.2. speciālistam jau ir bijusi sniegta 12. punktā noteiktā palīdzība, par kuru bijis noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums;

29.3. speciālista faktiskā vai deklarētā dzīvesvieta ir Cēsu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā;

29.4. speciālists vairāk nekā divus gadus strādā Cēsu novada administratīvajā teritorijā darbā vai amatā, sakarā, ar kuru speciālists lūdzis nodrošināt viņu ar dzīvojamo telpu.

VI. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

30. Dzīvokļu komisijas lēmumu var apstrīdēt Cēsu novada pašvaldības domē.

31. Cēsu novada pašvaldības domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

VII. Noslēguma jautājumi

32. Personas, kuras līdz šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas palīdzības saņemšanai Cēsu novada pašvaldības vai apvienību pārvaldes reģistros, netiek izslēgtas no palīdzības reģistra, ja nav zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai, un tās tiek Likuma 7. panta ceturtajā daļa noteiktajā secībā pārreģistrētas palīdzības reģistros, atbilstoši šo saistošo noteikumu 8. punktam. Ja, mainoties tiesiskajam regulējumam tādējādi, ka tādi pamati, uz kuriem persona sākotnēji reģistrēta palīdzības saņemšanai, saistošo noteikumu normās vairs nav paredzēti, persona tiek pārreģistrēta 3. reģistra vispārējās kārtas grupā.

33. Līdz šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai noslēgtie dzīvojamo telpu īres līgumi, kuru darbības termiņš pārsniedz trīs gadus, paliek spēkā līdz līgumā norādītajam termiņam. Dzīvojamo telpu īres līgumi, kuri noslēgti uz darba attiecību laiku, jāpārslēdz līdz 2023. gada 1. martam, ievērojot šo saistošo noteikumu nosacījumus.

(Cēsu novada domes 08.09.2022. saistošo noteikumu Nr. 35 redakcijā)

34. Atzīt par spēku zaudējušiem Cēsu novada domes 2018. gada 31. maija saistošos noteikumus Nr. 18 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", Jaunpiebalgas novada domes 2017. gada 11. decembra saistošos noteikumus Nr. 16 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Jaunpiebalgas novada iedzīvotājiem", Līgatnes novada domes 2011. gada 20. janvāra saistošos noteikumus Nr. 6/10 "Par kārtību, kādā Līgatnes novadā tiek sniegta pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā un reģistrējamas personas, kurām izīrējamas pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas", Priekuļu novada pašvaldības 2013. gada 28. novembra saistošos noteikumus Nr. 22 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Priekuļu novadā", Vecpiebalgas novada domes 2010. gada 16. jūnija saistošos noteikumus Nr. 8 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Vecpiebalgas novadā".

Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs


1 Jāizpildās visiem nosacījumiem.

2 Jāizpildās vienam no nosacījumiem.

3 Jāizpildās vienam no nosacījumiem.
 

23.09.2022