Darbības ar dokumentu
Rīgā 2022. gada 1. februārī (prot. Nr. 5 10. §)
robežas likuma 13. panta astoto daļu
1. Noteikumi nosaka valsts robežas joslas iekārtošanas un uzturēšanas prasības gar ārējo un iekšējo robežu, kā arī patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas un uzturēšanas prasības.
2. Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1. robežzīmju novērošanas zona – līdz astoņiem metriem plata valsts robežas joslas daļa, kuru iekārto, sākot no valsts robežas, ūdensteces krasta kraujas augšmalas (krotes) līnijas vai ūdens līmeņa līnijas normālā ūdens stāvoklī, vai grāvja malas, un kas paredzēta robežzīmju vizuālai uzraudzībai un kontrolei, žoga ierīkošanai, robežuzraudzības tehnisko līdzekļu – klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu – uzstādīšanai;
2.2. patruļtakas zona – divus līdz 3,5 metrus plata valsts robežas joslas daļa, kuru iekārto starp robežzīmju novērošanas zonu un brīvās novērošanas zonu un kas paredzēta Valsts robežsardzes amatpersonu patrulēšanai un robežuzraudzības tehnisko līdzekļu – klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu – uzstādīšanai;
2.3. brīvās novērošanas zona – līdz diviem metriem plata valsts robežas joslas daļa, kuru iekārto aiz patruļtakas zonas tālāk no valsts robežas un kas paredzēta valsts robežas vizuālajai un tehniskajai novērošanai, žoga ierīkošanai, kā arī robežuzraudzības tehnisko līdzekļu – klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu – uzstādīšanai;
2.4. pēdu kontroles josla – ne vairāk kā astoņus metrus plats atsevišķs papildus apstrādāts un iekārtots posms, kuru izveido robežzīmju novērošanas zonā, sākot no valsts robežas, ūdensteces krasta kraujas augšmalas (krotes) līnijas vai ūdens līmeņa līnijas normālā ūdens stāvoklī, vai grāvja malas, vai robežzīmju uzraudzības joslā un kas paredzēts valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas pazīmju (tajā skaitā pēdu nospiedumu) konstatēšanai un fiksēšanai;
2.5. žogs – vismaz divus metrus augsta inženierbūve (norobežojums), kuras augšējā daļa ir papildināta ar dzeloņstiepli un kuru ierīko robežzīmju novērošanas zonā vai brīvās novērošanas zonā paralēli valsts robežai, ūdensteces krasta kraujas augšmalas (krotes) līnijai vai ūdens līmeņa līnijai normālā ūdens stāvoklī, vai grāvja malai, lai aizkavētu un novērstu valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumus.
3. Visā valsts robežas joslas garumā iekārto robežzīmju novērošanas zonu, patruļtakas zonu un brīvās novērošanas zonu.
4. Valsts robežas joslu iekārto, attīrot to no kokiem, krūmiem, to saknēm un nolīdzinot augsnes virsējo kārtu.
5. Valsts robežas joslas posmos, kuros pastāv augsts valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas risks, var:
5.1. uzstādīt klātbūtnes uztveršanas sistēmas un novērošanas iekārtas – robežzīmju novērošanas zonā, patruļtakas zonā un brīvās novērošanas zonā;
5.2. ierīkot pēdu kontroles joslu – robežzīmju novērošanas zonā;
5.3. ierīkot žogu – robežzīmju novērošanas zonā vai brīvās novērošanas zonā.
8. Patruļtakas zonā izveido patruļtaku divu līdz 3,5 metru platumā ar segumu, kas nodrošina brīvu pārvietošanos kājām vai ar transportlīdzekli.
9. Ja patruļtakas zonā izveidotā patruļtaka šķērso nelielas ūdenstilpes (piemēram, strautus, upes) vai citas grūti šķērsojamas vietas (piemēram, slīkšņas, meliorācijas grāvjus, purvus, applūstošas teritorijas), uz patruļtakas ierīko laipas, caurtekas, tiltus.
13. Iekārtojot pēdu kontroles joslu, to 0,3 metru dziļumā pilnīgi atbrīvo no augu segas, uzarot un frēzējot augsnes virsējo kārtu.
14. Pēdu kontroles joslu regulāri atjauno un uztur tās funkcionalitāti, ievērojot meteoroloģisko faktoru, dzīvnieku un citu faktoru ietekmi.
15. Pēdu kontroles joslu neiekārto purvos un applūstošās teritorijās (piemēram, ūdensteces ielejās, kas palos vai plūdos pilnīgi vai daļēji applūst).
16. Valsts robežas joslas posmos, kuros ir izveidotas robežšķērsošanas vietas, minimālais nepārtraukta žoga posma garums uz katru pusi no robežšķērsošanas vietas teritorijas nožogojuma ir divi kilometri.
18. Ja žogu dabisku šķēršļu dēļ nav iespējams ierīkot robežzīmju novērošanas zonā, to ierīko brīvās novērošanas zonā.
20. Valsts robežas joslu uztur tādā stāvoklī, lai tā visā garumā būtu labi pārredzama un netraucētu Valsts robežsardzes amatpersonām brīvi pārvietoties gar valsts robežu kājām vai ar transportlīdzekli.
21. Valsts robežas joslas uzturēšanai veic:
21.1. robežzīmju atjaunošanu un pārbūvi;
21.2. informatīvo norāžu atjaunošanu un nomaiņu;
21.3. patruļtakas atjaunošanu, kā arī žoga, laipu, caurteku un tiltu atjaunošanu un pārbūvi;
21.4. caurteku un grāvju tīrīšanu, kā arī dažādu faktoru ietekmes dēļ radītu valsts robežas joslai nelabvēlīgu izmaiņu likvidēšanu;
21.5. pēdu kontroles joslas augsnes virsējās kārtas apstrādi;
21.6. attīrīšanu no kokiem, krūmiem un to saknēm;
21.7. zāles pļaušanu;
21.8. klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu tehnisko apkopi.
22. Ja uz ārējās robežas nepieciešams iekārtot patrulēšanas joslu, to iekārto 3,5 metru platumā Valsts robežsardzes amatpersonu patrulēšanai un robežuzraudzības tehnisko līdzekļu – klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu – uzstādīšanai.
23. Patrulēšanas joslā var izvietot inženierbūves, ja tas nepieciešams robežapsardzības sistēmas nodrošināšanai. Patrulēšanas joslā nevar izvietot tādas inženierbūves, kas pilnībā liedz piekļuvi valsts robežai konkrētajā posmā.
24. Patrulēšanas joslā iekārto un uztur tādu segumu, kas nodrošina brīvu pārvietošanos kājām vai ar transportlīdzekli. Patrulēšanas joslā var iekārtot apgriešanās laukumu tādā platībā, lai nodrošinātu iespēju transportlīdzeklim apgriezties braukšanai pretējā virzienā. Apgriešanās laukums var pārsniegt šo noteikumu 22. punktā minēto platumu.
25. Lai nodrošinātu šo noteikumu 24. punktā minēto prasību izpildi, iekārtojot patrulēšanas joslu, var veikt tās attīrīšanu no krūmiem un citu augu seguma. Kokus var izcirst, ja tas nepieciešams robežapsardzības sistēmas nodrošināšanai.
26. Patrulēšanas joslas uzturēšanai veic:
26.1. attīrīšanu no krūmiem un to saknēm;
26.2. zāles pļaušanu;
26.3. koku izciršanu un attīrīšanu no koku saknēm, ja tas nepieciešams robežapsardzības sistēmas nodrošināšanai;
26.4. patrulēšanas joslas seguma atjaunošanu;
26.5. informatīvo norāžu atjaunošanu un nomaiņu;
26.6. klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu tehnisko apkopi;
26.7. inženierbūvju atjaunošanu un pārbūvi;
26.8. dažādu faktoru ietekmes dēļ radītu patrulēšanas joslai nelabvēlīgu izmaiņu likvidēšanu.
27. Lai nodrošinātu valsts robežas redzamību, robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanai un uzturēšanai var veikt:
27.1. attīrīšanu no krūmiem un to saknēm;
27.2. koku izciršanu un attīrīšanu no to saknēm, ja tas nepieciešams robežapsardzības sistēmas nodrošināšanai;
27.3. zāles pļaušanu;
27.4. robežzīmju atjaunošanu un nomaiņu;
27.5. inženierbūvju atjaunošanu un pārbūvi;
27.6. dažādu faktoru ietekmes dēļ radītu robežzīmju uzraudzības joslai nelabvēlīgu izmaiņu likvidēšanu.
28. Robežzīmju uzraudzības joslas posmos, kuros pastāv augsts valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas risks, var:
28.1. uzstādīt robežuzraudzības tehniskos līdzekļus – klātbūtnes uztveršanas sistēmas un novērošanas iekārtas – un veikt to apkopi;
28.2. ierīkot pēdu kontroles joslu, kurā var veikt augsnes virsējās kārtas apstrādi;
28.3. izvietot inženierbūves, ja tās pilnībā neliedz piekļuvi valsts robežai konkrētajā posmā.
29. Valsts robežas joslu iekārto un uztur tādā stāvoklī, lai nodrošinātu tās atbilstību starptautiskajiem līgumiem valsts robežas uzturēšanas jomā un netraucētu Valsts robežsardzes amatpersonām brīvi pārvietoties gar valsts robežu kājām.
30. Lai nodrošinātu šo noteikumu 29. punktā minēto prasību izpildi, valsts robežas joslā pieļaujamais zāles augstums nedrīkst pārsniegt 0,5 metrus.
31. Lai nodrošinātu valsts robežas redzamību visā tās garumā, iekārtojot valsts robežas joslu, to var attīrīt no kokiem, krūmiem un citu augu seguma.
32. Valsts robežas joslas uzturēšanai veic:
32.1. robežzīmju atjaunošanu un pārbūvi;
32.2. attīrīšanu no krūmiem un to saknēm;
32.3. zāles pļaušanu;
32.4. caurteku un grāvju tīrīšanu un atjaunošanu;
32.5. dažādu faktoru ietekmes dēļ radītu valsts robežas joslai nelabvēlīgu izmaiņu likvidēšanu.
33. Lai nodrošinātu redzamību starp Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas vai Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas valsts robežzīmēm, veic zāles pļaušanu un attīrīšanu no krūmiem. Zāles pļaušanu un attīrīšanu no krūmiem perimetrā ap valsts robežzīmi pie Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas valsts robežas veic sešu metru rādiusā, bet pie Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas valsts robežas piecu metru rādiusā, savukārt virzienā no valsts robežzīmes uz valsts robežas joslu zāles pļaušanu un attīrīšanu no krūmiem veic attiecīgā perimetra platumā.
34. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2016. gada 3. maija noteikumus Nr. 268 "Latvijas Republikas valsts robežas joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2016, 87. nr.).
35. Šajos noteikumos ietvertās prasības attiecībā uz valsts robežas joslas iekārtošanu gar ārējo robežu attiecina uz tiem valsts robežas joslas posmiem gar ārējo robežu, kuru iekārtošana tiek uzsākta pēc šo noteikumu stāšanās spēkā.
Iekšlietu ministre M. Golubeva
 |
 |
 |
 |