Ministru kabineta rīkojums Nr. 37
Rīgā 2022. gada 18. janvārī (prot. Nr. 3 41. §)
Izdarīt Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 195A., 198A., 203A., 208A., 214A., 219A., 227A., 229A., 232A., 236A., 242A., 247B. nr.; 2022, 5A., 8A. nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt ar 5.1.1 apakšpunktu šādā
redakcijā:
"5.1.1 darbinieks (amatpersona) vai izglītojamā
asistents, kuram ir apstiprināta inficēšanās ar SARS-CoV-2 vīrusu
vai ir pamatotas aizdomas par inficēšanos, ko apliecina pozitīvs
antigēna tests (tai skaitā paštests), var neievērot izolācijas
nosacījumus, lai veiktu darba pienākumus klātienē, ja tiek
ievērotas šādas prasības un pagājis attiecīgs dienu skaits kopš
inficēšanās gadījuma vai aizdomu apstiprināšanās:
5.1.11. darba pienākumus uzsāk ne agrāk kā astotajā
dienā, ja vismaz 24 stundas pirms darba pienākumu atsākšanas
darbiniekam (amatpersonai) vai izglītojamā asistentam nav
slimības pazīmju un to viņš apliecina darba devējam;
5.1.12. 10 dienas lieto ne zemākas klases kā FFP2
respiratoru bez vārsta, ja telpā atrodas vairāk par vienu
personu;
5.1.13. 10 dienas neveido ciešus kontaktus ar citiem
cilvēkiem, neapmeklē sabiedriskas vietas un neizmanto sabiedrisko
transportu;".
2. Papildināt ar 5.1.2 apakšpunktu šādā
redakcijā:
"5.1.2 darbinieks (amatpersona) vai izglītojamā
asistents, kurš noteikts kā kontaktpersona, var neievērot mājas
karantīnas nosacījumus, lai veiktu darba pienākumus klātienē, ja
līdz desmitajai dienai kopš pēdējā kontakta ar inficēto personu
vai personu, par kuru ir pamatotas aizdomas par inficēšanos
(turpmāk - inficētā persona), tiek ievērots viens no šādiem
Covid-19 testēšanas algoritmiem un izpildītas attiecīgas
prasības:
5.1.21. iespējami ātrāk pēc pēdējā kontakta ar
inficēto personu veic RNS vai antigēna testu un līdz negatīva
testa rezultāta saņemšanai ievēro mājas karantīnu. Trešajā vai
ceturtajā dienā veic atkārtotu RNS vai antigēna testu, kā arī:
5.1.21.1. lieto ne zemākas klases kā FFP2 respiratoru
bez vārsta, ja telpā atrodas vairāk par vienu personu;
5.1.21.2. neveido ciešus kontaktus ar citiem
cilvēkiem, neapmeklē sabiedriskas vietas un izvairās izmantot
sabiedrisko transportu;
5.1.22. septiņu dienu laikā kopš pēdējā kontakta ar
inficēto personu pirms darba dienas vai maiņas sākuma veic
skrīninga testēšanu darba devēja vai iestādes vadītāja norīkotas
atbildīgās personas uzraudzībā ar antigēna testu;".
3. Papildināt ar 5.1.3 apakšpunktu šādā
redakcijā:
"5.1.3 darbinieks (amatpersona), kurš iesaistīts
sabiedrībai svarīgu funkciju īstenošanā, kā arī cilvēku veselības
aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības
nodrošināšanā un kura darba pienākumu pārtraukšana būtiski
ietekmētu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu,
un:
5.1.31. kuram ir apstiprināta inficēšanās ar
SARS-CoV-2 vīrusu vai ir pamatotas aizdomas par inficēšanos, ko
apliecina pozitīvs antigēna tests (tai skaitā paštests), var
neievērot izolācijas nosacījumus, lai veiktu darba pienākumus
klātienē, ja tiek ievērotas šādas prasības un pagājis attiecīgs
dienu skaits kopš inficēšanās gadījuma vai aizdomu
apstiprināšanās:
5.1.31.1. darba pienākumus uzsāk ne agrāk kā ceturtajā
dienā, ja vismaz 24 stundas pirms darba pienākumu atsākšanas
darbiniekam (amatpersonai) nav slimības pazīmju un to viņš
apliecina darba devējam;
5.1.31.2. ne agrāk kā trešajā dienā darbinieks
(amatpersona) veic RNS vai antigēna testu un testa rezultāts ir
negatīvs;
5.1.31.3. 10 dienas lieto ne zemākas klases kā FFP2
respiratoru bez vārsta, ja telpā atrodas vairāk par vienu
personu;
5.1.31.4. 10 dienas neveido ciešus kontaktus ar citiem
cilvēkiem, neapmeklē sabiedriskas vietas un neizmanto sabiedrisko
transportu;
5.1.32. kurš ir noteikts kā kontaktpersona, var
neievērot mājas karantīnas nosacījumus, lai veiktu darba
pienākumus, ja piecas līdz septiņas dienas pēc pēdējā kontakta
ar inficēto personu darbinieks (amatpersona) veic RNS vai
antigēna testu un testa rezultāts ir negatīvs, un:
5.1.32.1. 10 dienas lieto ne zemākas klases kā FFP2
respiratoru bez vārsta, ja telpā atrodas vairāk par vienu
personu;
5.1.32.2. 10 dienas neveido ciešus kontaktus ar citiem
cilvēkiem, neapmeklē sabiedriskas vietas un neizmanto sabiedrisko
transportu;".
4. Izteikt 5.7.1 apakšpunktu šādā
redakcijā:
"5.7.1 darbiniekiem, tai skaitā brīvprātīgajiem un
personām ar ārpakalpojuma līgumiem, kuri nav minēti šā rīkojuma
5.3. apakšpunktā un kuri veic darba pienākumus klātienē,
nepieciešams uzrādīt primārās vakcinācijas, balstvakcinācijas vai
pārslimošanas sertifikātu;".
5. Papildināt ar 5.9.3 apakšpunktu šādā
redakcijā:
"5.9.3 darba devējs ārkārtējās situācijas laikā un
divus mēnešus pēc ārkārtējās situācijas izbeigšanās ir tiesīgs
nodarbināt personu bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas
atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības
pārbaudes veikšanas kārtību, ja persona nav veikusi periodisko
veselības pārbaudi darba devēja noteiktajā laikā (termiņā)
saistībā ar Covid-19 infekcijas riskiem. Izņēmums neattiecas uz
pirmreizējo un ārpuskārtas veselības pārbaudi, kā arī uz
periodisko veselības pārbaudi personām, kuras nodarbinātas darbā
īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10.
marta noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības
pārbaude" 2. pielikumam;".
6. Izteikt 5.21.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"5.21.1. šā rīkojuma 5.1. un 5.2. apakšpunkta
nosacījumi;".
7. Izteikt 5.30. apakšpunktu šādā redakcijā:
"5.30. izglītības procesa īstenošanā telpās, kur atrodas vairāk
par vienu personu, tiek lietotas sejas maskas, izņemot Ministru
kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662
"Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas
izplatības ierobežošanai" 17.1., 17.2., 17.2.1, 17.3.,
17.4., 17.7. un 17.8. apakšpunktā minētos gadījumus;".
8. Papildināt ar 5.31.1 apakšpunktu šādā
redakcijā:
"5.31.1 izglītojamais, kuram ir apstiprināta
inficēšanās ar SARS-CoV-2 vīrusu vai ir pamatotas aizdomas par
inficēšanos, ko apliecina pozitīvs antigēna tests (tai skaitā
paštests), var neievērot izolācijas nosacījumus, lai piedalītos
klātienes izglītības procesā pirmsskolas, pamata un vidējās
izglītības pakāpē, tai skaitā interešu izglītības un
profesionālās ievirzes izglītības programmās (izņemot
profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides
programmas), vai lai klātienē saņemtu bērnu uzraudzības
pakalpojumu, ja kopš inficēšanās vai aizdomu apstiprināšanās
pagājušas ne mazāk kā septiņas dienas un vismaz 24 stundas pirms
atgriešanās klātienes izglītības procesā vai bērnu uzraudzības
pakalpojuma sniegšanas vietā viņam nav slimības pazīmju;".
9. Papildināt ar 5.31.2 apakšpunktu šādā
redakcijā:
"5.31.2 izglītojamais, kurš noteikts kā
kontaktpersona, var neievērot mājas karantīnas nosacījumus, lai
piedalītos klātienes izglītības procesā pirmsskolas, pamata un
vidējās izglītības pakāpē, tai skaitā interešu izglītības un
profesionālās ievirzes izglītības programmās (izņemot
profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides
programmas), vai lai klātienē saņemtu bērnu uzraudzības
pakalpojumu, ja kopš pēdējā kontakta ar inficētu personu tiek
ievērots viens no šādiem nosacījumiem:
5.31.21. pagājušas ne mazāk kā 10 dienas;
5.31.22. septiņu dienu laikā kopš pēdējā kontakta ar
inficēto personu katru reizi pirms klātienes mācību uzsākšanas
veic rutīnas skrīninga testēšanu izglītības iestādes vadītāja
norīkotas atbildīgās personas uzraudzībā atbilstoši centra
algoritmam;".
10. Svītrot 5.49.1 apakšpunktu.
11. Izteikt 5.53. apakšpunktu šādā redakcijā:
"5.53. Nacionālais veselības dienests ir tiesīgs nodot
pašvaldībai datus par attiecīgajā pašvaldībā deklarētajām
personām (vārds, uzvārds un tālruņa numurs), lai pašvaldība,
izmantojot Nacionālā veselības dienesta nodotos datus un
pašvaldības rīcībā esošos personu datus (kontaktinformāciju),
nodrošinātu saziņu ar minētajām personām un aicinātu tās
vakcinēties pret Covid-19;".
12. Izteikt 8. punktu šādā redakcijā:
"8. Atļaut Valsts ieņēmumu dienesta, Izglītības kvalitātes valsts
dienesta, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts
kancelejas, Valsts darba inspekcijas, Pārtikas un veterinārā
dienesta robežkontroles inspektoriem, Iekšlietu ministrijas
sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes ierēdņiem un
darbiniekiem, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas amatpersonām
ar speciālajām dienesta pakāpēm noteikt tādu virsstundu darba
laiku, kas pārsniedz Darba likumā, Iekšlietu ministrijas sistēmas
iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar
speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā noteikto
maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz
šajā punktā minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma
136. panta ceturtās daļas noteikumi. Izglītības un zinātnes
ministrijai, Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai,
Iekšlietu ministrijai, Zemkopības ministrijai, Labklājības
ministrijai un Valsts kancelejai virsstundu darba apmaksai
nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts
budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem
gadījumiem"."
13. Papildināt ar 8.1 punktu šādā
redakcijā:
"8.1 Ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu
amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm saslimstības ar
Covid-19 dēļ ir apdraudēta attiecīgās Iekšlietu ministrijas
sistēmas iestādes spēja nodrošināt dienesta uzdevumu izpildi,
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vadītājs vai viņa
pilnvarota amatpersona ir tiesīga noteikt īsāku Iekšlietu
ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes
amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm nedēļas atpūtas
laiku, nekā paredzēts Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un
Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta
pakāpēm dienesta gaitas likuma 28. panta trešajā daļā. Nosakot
īsāku nedēļas atpūtas laiku, ņem vērā dienesta pienākumu izpildes
raksturu un nepieciešamību mazināt dienesta pienākumu izpildes
radīto nogurumu. "
14. Papildināt ar 8.2 punktu šādā
redakcijā:
"8.2 Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu
amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras Covid-19
izplatības laikā nodrošina attiecīgās iestādes darbības
nepārtrauktību, samaksu par dienesta pienākumu pildīšanu virs
noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika izmaksā (ņemot vērā
virsstundu skaitu attiecīgajā kalendāra mēnesī, ievērojot, ka
dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites periods ir četri
kalendāra mēneši, un nepārsniedzot 144 stundas šajā četru mēnešu
periodā) reizi mēnesī. Iekšlietu ministrija virsstundu darba
samaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasa no
valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem
gadījumiem"."
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Veselības ministrs D. Pavļuts