Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 22

Rīgā 2022. gada 11. janvārī (prot. Nr. 2 33. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumos Nr. 364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu"

Izdoti saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 42. panta otro daļu un
73. panta trešo daļu, Komerclikuma 191. panta trešo daļu un
238.¹ panta otro daļu, Meža likuma 44. panta astoto daļu, likuma
"Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.² panta trešo daļu,
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta desmito daļu
un Civillikuma 416. panta sesto daļu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumos Nr. 364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 141., 199. nr.; 2016, 159. nr.) šādus grozījumus:

1.1. papildināt noteikumus ar 3.¹ un 3.² punktu šādā redakcijā:

"3.¹ Kreditors, uz kuru attiecināmas sankcijas saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu (turpmāk - sankcijas), nevar izmantot šajos noteikumos kreditoram piešķirtās tiesības un saņemt sava prasījuma apmierinājumu no bezmantinieku mantas atsavināšanā gūtajiem ienākumiem, izņemot gadījumus, ja šāda rīcība neradītu kreditoram ar sankcijām noteikto prasību pārkāpumu, apiešanu vai izvairīšanos no to izpildes. Minētais nav šķērslis amata darbību veikšanai lietā par bezmantinieku mantu citu kreditoru pretenziju apmierināšanai. Ja kreditors, uz kuru attiecināmas sankcijas, ir vienīgais aktā norādītais kreditors, zvērināts tiesu izpildītājs lietu par bezmantinieku mantu pabeidz un bezmantinieku mantu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nodod attiecīgajai šajos noteikumos norādītajai institūcijai.

3.² Bezmantinieku mantā ietilpstošā nekustamā īpašuma kopīpašnieki, nosolītājs, pēdējais pārsolītais solītājs un citas personas, uz kurām attiecināmas sankcijas, nevar šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iegūt vai paturēt bezmantinieku mantu, kā arī saņemt naudas līdzekļus no bezmantinieku mantas atsavināšanā gūtajiem ienākumiem, ja tas nav savienojams ar ierobežojumiem, kas noteikti ar sankcijām. Minētais nav šķērslis amata darbību veikšanai lietā par bezmantinieku mantu.";

1.2. papildināt noteikumus ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

"4.¹ Ja bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa laikā pēc akta izrakstā norādīto kreditoru prasījumu un šo noteikumu 120. punktā minēto izdevumu pilnīgas segšanas paliek neatsavināta manta, zvērināts tiesu izpildītājs to nodod attiecīgi kādai no šo noteikumu 14. vai 52.² punktā minētajām institūcijām.";

1.3. papildināt 2.1. apakšnodaļu ar 6.¹, 6.² un 6.³ punktu šādā redakcijā:

"6.¹ Šajos noteikumos noteikto kārtību rīcībai ar bezmantinieku mantā ietilpstošo nekustamo īpašumu piemēro arī tad, ja nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā mantojuma masas atstājējs ir reģistrēts ar statusu "īpašnieks" vai "tiesiskais valdītājs" šādiem nekustamajiem īpašumiem:

6.¹ 1. dzīvoklis, mākslinieku darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, kas iegūta īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteiktajā kārtībā;

6.¹ 2. telpas ēkā (dzīvojamā mājā vai nedzīvojamā ēkā), uz kuru mantojuma masas atstājējam reģistrētas īpašuma tiesības līdz 1993. gada 5. aprīlim, pamatojoties uz likumu "Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību";

6.¹ 3. nekustamais īpašums, par kuru likumā noteiktā institūcija izsniegusi dokumentu par īpašuma tiesību atjaunošanu mantojuma masas atstājējam uz prettiesiski atsavinātām ēkām (būvēm);

6.¹ 4. zeme, par kuru pieņemts likumā noteiktās institūcijas lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu mantojuma masas atstājējam;

6.¹ 5. nekustamais īpašums, attiecībā uz kuru ir spēkā tiesas spriedums par īpašuma tiesību atjaunošanu vai atzīšanu mantojuma masas atstājējam;

6.¹ 6. ēka (būve), kas atrodas uz mantojuma masas atstājējam piederošas zemes un kas reģistrēta, pamatojoties uz Būvniecības informācijas sistēmā esošu informāciju par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā;

6.¹ 7. dzīvokļa īpašums, kuru mantojuma masas atstājējs ir privatizējis likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteiktajā kārtībā;

6.¹ 8. ēka, kura nav pieņemta ekspluatācijā (jaunbūve), ja tā atrodas uz mantojuma masas atstājējam piederošas zemes un mantojuma masas atstājējs ir būvniecības ierosinātājs.

6.² Šo noteikumu 6.¹ punktā minētajos gadījumos, pirms uzsākt nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu, zvērināts tiesu izpildītājs pārliecinās, vai tā rīcībā esošie dokumenti un no publiskajiem reģistriem iegūtā informācija satur nepieciešamās ziņas, kas apliecina nekustamā īpašuma tiesisku iegūšanu kādā no šo noteikumu 6.¹ punktā norādītajiem veidiem.

6.³ Ja šo noteikumu 6.¹ 4. apakšpunktā minētajā gadījumā bezmantinieku mantā ietilpst zemes gabals, kuru vai kura daļu mantojuma masas atstājējs ieguvis zemes reformas ietvaros, pamatojoties uz likumā noteiktās institūcijas lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, zvērināts tiesu izpildītājs sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" pieprasa ziņas, vai mantojuma masas atstājējs ir noslēdzis šā īpašuma zemes izpirkuma līgumu, kāda ir pirkuma maksa un kādā daļā pirkuma maksa nav segta. Pilnas vai daļējas zemes izpirkuma līguma maksas nesamaksāšana nav šķērslis nekustamā īpašuma atsavināšanai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.";

1.4. izteikt 12. punkta otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja nekustamais īpašums ir zeme, kas dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēta kā zeme, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai tās funkcionālajā zonā (turpmāk - īpaši aizsargājama dabas teritorija), vai zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežu platība (turpmāk - meža zeme), zvērināts tiesu izpildītājs pirms piedāvājuma izteikšanas kreditoriem nosūta attiecīgi Dabas aizsardzības pārvaldei vai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" aicinājumu izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību.";

1.5. aizstāt 14.2. un 14.7. apakšpunktā vārdus "valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra"" ar vārdiem "sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor"";

1.6. papildināt noteikumus ar 27.3.¹ apakšpunktu šādā redakcijā:

"27.3.¹ apbūves tiesību līguma datumu, priekšmetu un termiņu, ja tiek izsolītas apbūves tiesības;";

1.7. svītrot 27.5. apakšpunktu;

1.8. izteikt 29. punktu šādā redakcijā:

"29. Nodrošinājumu, ko iemaksājusi persona, kura izsolē nopirkusi nekustamo īpašumu, ieskaita pirkuma maksā. Pārējiem izsoles dalībniekiem iemaksāto nodrošinājumu pēc izsoles nekavējoties izsniedz atpakaļ. Pēdējam pārsolītajam solītājam viņa iemaksāto nodrošinājumu atdod divu darbdienu laikā pēc tam, kad nosolītājs samaksājis pilnu nosolīto summu. Ja nekustamo īpašumu pēc nenotikušas izsoles patur sev pēdējais pārsolītais solītājs, viņa iemaksāto nodrošinājumu ieskaita pirkuma maksā.";

1.9. izteikt 31.¹ punkta otro teikumu šādā redakcijā:

"Nosolītājs viena mēneša laikā pēc izsoles samaksā visu nosolīto summu un Civilprocesa likumā noteiktās nodevas.";

1.10. svītrot 31.² punktu;

1.11. aizstāt 32. punktā vārdus "rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatas nodaļā" ar vārdiem "rajona (pilsētas) tiesā";

1.12. papildināt noteikumus ar 32.¹ punktu šādā redakcijā:

"32.¹ Ja atsavināts bezmantinieku mantā ietilpstošs nekustamais īpašums, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā mantojuma masas atstājējs šādam nekustamajam īpašumam reģistrēts ar statusu "īpašnieks" vai "tiesiskais valdītājs" (šo noteikumu 6.¹ punkts), zvērināts tiesu izpildītājs šo noteikumu 32. punktā noteiktajā kārtībā vienlaikus ar lūgumu par izsoles akta apstiprināšanu lūdz nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda, ja lietas ietvaros iegūtie dokumenti un ziņas tiesu izpildītāja ieskatā ir pietiekamas īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā. Pirms tam nekustamā īpašuma nosolītājs samaksā kancelejas nodevu un normatīvajos aktos noteiktajā gadījumā - valsts nodevu.";

1.13. izteikt 33. punktu šādā redakcijā:

"33. Ja nosolītājs noteiktā termiņā nesamaksā visu no viņa pienākošos summu, zvērināts tiesu izpildītājs iemaksāto nodrošinājumu pievieno kopējai summai, kas saņemta par īpašumu, un sadala tādā pašā kārtībā kā minēto summu. Iemaksāto nodrošinājumu pievieno pie kopējās summas arī tad, ja tiek konstatēts, ka nosolītājam nebija tiesību piedalīties izsolē, kā arī tad, ja pēdējais pārsolītais solītājs nav paziņojis par nekustamā īpašuma paturēšanu sev par savu augstāko solīto cenu vai ir atteicies to paturēt sev. Par normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanu attiecībā uz nekustamo īpašumu iegādi ir atbildīgi paši izsoles dalībnieki.";

1.14. aizstāt 34. punktā vārdus "rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatas nodaļā" ar vārdiem "rajona (pilsētas) tiesā";

1.15. izteikt 39. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Pēc tam, kad pēdējais pārsolītais solītājs viena mēneša laikā iemaksājis zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā visu summu, ko viņš nosolījis, un Civilprocesa likumā noteiktās nodevas, zvērināts tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem iesniedz pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda rajona (pilsētas) tiesā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums, un lūdz nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda.";

1.16. aizstāt 41.1. apakšpunktā vārdus "rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatas nodaļā" ar vārdiem "rajona (pilsētas) tiesā";

1.17. papildināt noteikumus ar 48.¹ punktu šādā redakcijā:

"48.¹ Ja otro izsoli zvērināts tiesu izpildītājs atzīst par nenotikušu šo noteikumu 36.1. vai 36.2. apakšpunktā minētajā gadījumā un kreditori un nekustamā īpašuma līdzīpašnieki vai, ja nekustamais īpašums ir īpaši aizsargājama dabas teritorija vai meža zeme, attiecīgi valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" vai Dabas aizsardzības pārvalde šajos noteikumos paredzētajā termiņā nepiesakās to paturēt sev par izsoles sākumcenu, zvērināts tiesu izpildītājs nosaka 10 dienu termiņu, kurā kreditori, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā drošības naudu, var lūgt rīkot trešo izsoli. Trešā izsole tiek rīkota, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 60 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē.";

1.18. izteikt 49. punktu šādā redakcijā:

"49. Ja pirmā vai otrā izsole atzīta par nenotikušu un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā zvērinātam tiesu izpildītājam nav iesniegts lūgums rīkot attiecīgi otro vai trešo izsoli, un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka arī nākamās kārtas izsolē nekustamo īpašumu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūto naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs ar pieņemšanas un nodošanas aktu nodod nekustamo īpašumu šo noteikumu 14. punktā minētajai institūcijai.";

1.19. izteikt 78. punktu šādā redakcijā:

"78. Sludinājumā par kustamās mantas izsoli norāda:

78.1. pārdodamo lietu un tās novērtējumu;

78.2. nodrošinājuma summu, kas iemaksājama zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā;

78.3. izsoles sākuma datumu un noslēguma datumu un laiku;

78.4. kura izsole pēc kārtas tā ir;

78.5. izsoles sākumcenu un izsoles soli;

78.6. mantojuma masas atstājēja vārdu un uzvārdu;

78.7. zvērināta tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

78.8. datumu, līdz kuram persona, kas vēlas piedalīties izsolē, var lūgt tiesu izpildītāju autorizēt to dalībai izsolē un iemaksāt nodrošinājuma summu;

78.9. norādi uz tīmekļvietni, kur pieejama informācija par izsoles kārtību un nosacījumiem, ar kādiem personas var reģistrēties dalībai izsolē un piedalīties solīšanā.";

1.20. svītrot 82. punktu;

1.21. izteikt 83. punktu šādā redakcijā:

"83. Kuģa vai valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētas peldošās konstrukcijas izsoli rīko kārtībā, kāda šajos noteikumos noteikta nekustamā īpašuma izsolei. Paziņojumu par kuģa vai Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētas peldošās konstrukcijas izsoli nosūta arī Jūras kodeksa 55. pantā noteiktajām personām.";

1.22. izteikt 86. punktu šādā redakcijā:

"86. Pēc izsoles slēgšanas zvērināts tiesu izpildītājs sagatavo izsoles aktu, kurā norāda šo noteikumu 31.1., 31.2., 31.3., 31.5., 31.6., 31.7. un 31.8. apakšpunktā minēto informāciju, kā arī pārdodamās lietas nosaukumu.";

1.23. papildināt noteikumus ar 86.¹ punktu šādā redakcijā:

"86.¹ Elektronisko izsoļu vietnē elektroniski sagatavots izsoles akts ir derīgs bez zvērināta tiesu izpildītāja paraksta.";

1.24. izteikt 87. punktu šādā redakcijā:

"87. Zvērināts tiesu izpildītājs pasludina izsoli par nenotikušu, ja:

87.1. izsolei nav autorizēts neviens izsoles dalībnieks;

87.2. neviens no dalībniekiem, kas autorizēti izsolei, nepārsola sākumcenu;

87.3. nosolītājs šo noteikumu 84. punktā noteiktajā termiņā nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas;

87.4. izsoles norises laikā, izņemot Civilprocesa likuma 587. panta ceturtajā daļā minēto gadījumu, vai 24 stundu laikā pēc izsoles noslēguma saņemts elektronisko izsoļu vietnes drošības pārvaldnieka paziņojums par būtiskiem tehniskiem traucējumiem, kas var ietekmēt izsoles rezultātu, vai par sistēmas drošības pārkāpumu.";

1.25. izteikt 89. punktu šādā redakcijā:

"89. Par to, ka izsole atzīta par nenotikušu šo noteikumu 87.1. vai 87.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo kreditoriem. Dalībniekiem, kas autorizēti dalībai izsolē, paziņojumu nosūta, izmantojot elektronisko izsoļu vietni. Par to, ka izsole atzīta par nenotikušu šo noteikumu 87.3. apakšpunktā minētajā gadījumā, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo nosolītājam un kreditoriem. Ja šo noteikumu 87.4. apakšpunktā minētais paziņojums saņemts izsoles norises laikā, zvērināts tiesu izpildītājs pārtrauc izsoli un ievieto par to paziņojumu elektronisko izsoļu vietnē. Par to, ka izsole atzīta par nenotikušu šo noteikumu 87.4. apakšpunktā minētajā gadījumā, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo kreditoriem. Dalībniekiem, kas autorizēti dalībai izsolē, paziņojumu nosūta, izmantojot elektronisko izsoļu vietni.";

1.26. svītrot 93. punkta pirmajā teikumā vārdus "atkārtotu pirmo";

1.27. aizstāt 93. punkta otrajā teikumā vārdus "pirmās izsoles" ar vārdiem "nenotikušās izsoles";

1.28. aizstāt 108. punktā vārdus "jo uz izsoli nav ieradies neviens solītājs vai neviens no tiem, kas ieradušies" ar vārdiem "jo izsolei nav autorizēts neviens dalībnieks, vai neviens no izsoles dalībniekiem";

1.29. papildināt noteikumus ar 120.¹ punktu šādā redakcijā:

"120.¹ Atsavinot bezmantinieku mantā ietilpstošu nekustamo īpašumu - zemes gabalu, kuru vai kura daļu mantojuma masas atstājējs ieguvis zemes reformas ietvaros, pamatojoties uz likumā noteiktās institūcijas lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, un mantojuma masas atstājējs ir noslēdzis šā īpašuma zemes izpirkuma līgumu (šo noteikumu 6.¹ 4. apakšpunkts), gūtie ienākumi sadalāmi šādā secībā:

120.¹ 1. šo noteikumu 120.1., 120.2. un 120.2.¹ apakšpunktā minētie izdevumi;

120.¹ 2. sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" paziņojumā par nesamaksāto zemes izpirkuma līguma maksu norādītā nesegtā līguma summa;

120.¹ 3. pārējie prasījumi šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.";

1.30. papildināt noteikumus ar 137. un 138. punktu šādā redakcijā:

"137. Šo noteikumu 6.¹, 6.², 6.³, 32.¹ un 120.¹ punktu par rīcību ar bezmantinieku mantā ietilpstošu nekustamo īpašumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā un kuram Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā mantojuma masas atstājējs reģistrēts ar statusu īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, piemēro lietām par bezmantinieku mantu, kas ievestas pēc 2022. gada 1. janvāra.

138. Šo noteikumu 48.¹ punkts, kā arī grozījumi šo noteikumu 49. punktā, kas paredz bezmantinieku mantā ietilpstoša nekustamā īpašuma pārdošanai rīkot trešo izsoli, stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta vienpadsmitajā daļā par nekustamā īpašuma, kurš atzīts par bezmantinieku mantu saskaņā ar Civillikuma 416. pantu, pārdošanu, neprasot Ministru kabineta atļauju arī gadījumā, ja lietā par bezmantinieku mantu zvērināts tiesu izpildītājs nav rīkojis trešo izsoli vai šāda izsole atzīta par nenotikušu."

2. Noteikumi stājas spēkā 2022. gada 13. janvārī.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns