Ministru kabineta noteikumi Nr. 4
Rīgā 2022. gada 11. janvārī (prot. Nr. 2 3. §)
Izdoti saskaņā ar likuma "Par mērījumu
  vienotību"
  6. panta otro daļu
1. Izdarīt Ministru kabineta 2017. gada 28. novembra noteikumos Nr. 704 "Prasības transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroles mērierīcēm" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 238. nr.) šādus grozījumus:
1.1. izteikt noteikumu nosaukumu šādā redakcijā:
  
  "Prasības
  transportlīdzekļu braukšanas ātruma mērierīcēm";
1.2. izteikt 1. punktu šādā redakcijā:
  
  "1. Noteikumi nosaka metroloģiskās prasības valsts
  metroloģiskajai kontrolei pakļautajām transportlīdzekļu
  braukšanas ātruma kontroles mērierīcēm un vidējā braukšanas
  ātruma mērīšanas sistēmām (turpmāk abas kopā - ātruma
  mērierīce).";
1.3. izteikt 2.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
  
  "2.3. kosinusa kļūda - mērījumu kļūda, kura veidojas, ātruma
  mērierīces mērījumu asij novirzoties no transportlīdzekļa
  braukšanas virziena noteiktā leņķī pret plakni;"
1.4. izteikt 2.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
  
  "2.5. mērķa transportlīdzeklis - transportlīdzeklis, kura
  momentāno ātrumu vai vidējo braukšanas ātrumu mēra ar ātruma
  mērierīci;"
1.5. papildināt ar 2.11. apakšpunktu šādā
  redakcijā:
  
  "2.11. vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēma - automātiska
  mērīšanas sistēma, kas mēra mērķa transportlīdzekļa vidējo
  braukšanas ātrumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai
  patērēto laiku. Mērīšanas sistēma ir aprīkota ar sensoriem katrā
  noteiktā ceļa posma kontroles vietā;"
1.6. papildināt ar 2.12. apakšpunktu šādā
  redakcijā:
  
  "2.12. kontroles vieta -  zona, kas apzīmēta ar vizuāliem
  marķieriem un kurā mērķa transportlīdzeklis iebrauc vai izbrauc
  no ceļa posma, kur notiek vidējā braukšanas ātruma mērīšana, un
  kas aprīkota ar sensoriem, kuri reaģē uz mērķa transportlīdzekli
  un nodrošina mērķa transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma
  mērīšanas aktivizēšanu;"
1.7. papildināt ar 2.13. apakšpunktu šādā
  redakcijā:
  
  "2.13. sensors - ierīce, kas reaģē uz fiziskiem stimuliem
  (piemēram, noteiktu kustību, siltumu, gaismu, skaņu, spiedienu,
  magnētismu u. c.) un pārraida iegūto impulsu vadības ierīces
  darbībai.";
1.8. izteikt 7. punktu šādā redakcijā:
  
  "7. Ātruma mērierīces mērījumu maksimāli pieļaujamā kļūda
  (mērījumu precizitāte) faktiskajos ekspluatācijas apstākļos, kā
  tas noteikts ražotāja tehniskajā specifikācijā, nepārsniedz šādas
  vērtības:
  7.1. doplera un lāzera mērierīces tipa apstiprināšanā:
  7.1.1. ±1 km/h, ja mērķa transportlīdzekļa ātrums nepārsniedz 100
  km/h;
  7.1.2. ±1 % no mērķa transportlīdzekļa ātruma, ja mērķa
  transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 100 km/h;
  7.2. vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmas tipa
  apstiprināšanā:
  7.2.1. ±2 km/h, ja mērķa transportlīdzekļa vidējais braukšanas
  ātrums nepārsniedz 100 km/h;
  7.2.2. ±2 % no mērķa transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma,
  ja mērķa transportlīdzekļa vidējais braukšanas ātrums pārsniedz
  100 km/h;
  7.3. ātruma mērierīces pirmreizējā verificēšanā:
  7.3.1. ±3 km/h, ja mērķa transportlīdzekļa momentānais vai
  vidējais braukšanas ātrums nepārsniedz 100 km/h;
  7.3.2. ±3 % no mērķa transportlīdzekļa momentānā vai vidējā
  braukšanas ātruma, ja mērķa transportlīdzekļa momentānais vai
  vidējais braukšanas ātrums pārsniedz 100 km/h;"
1.9. izteikt 8.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
  
  "8.1. mērāmo lielumu diapazonu - ātruma mērierīce nodrošina mērķa
  transportlīdzekļa momentānā ātruma vai vidējā braukšanas ātruma
  mērīšanu diapazonā no vismaz 20 km/h līdz ne mazāk kā 200
  km/h;"
1.10. izteikt 8.2.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
  
  "8.2.2. pārējo ātruma mērierīču minimālais ekspluatācijas
  temperatūras diapazons ir no -25 °C līdz +50 °C;"
1.11. izteikt 8.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
  
  "8.3. klimatiskās, mehāniskās un elektromagnētiskās vides
  kategorijas;"
1.12. izteikt 8.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
  
  "8.4.  energoapgādes avota spriegumu un strāvas frekvenci.";
1.13. izteikt 20. punktu šādā redakcijā:
  
  "20. Programmatūru, kas ietekmē ātruma mērierīces metroloģiskos
  raksturlielumus, attiecīgi identificē, un tai jābūt pienācīgi
  aizsargātai no jebkādas neatļautas iejaukšanās. Programmatūras
  identifikāciju nodrošina pati ātruma mērierīce, un pierādījumiem
  par iejaukšanos aizsargātajā programmatūrā jābūt pieejamiem
  vismaz 12 mēnešus pēc iejaukšanās. Programmatūras identifikācija
  ietver identifikācijas numuru, programmatūras versiju un
  kontrolsummu jeb jaucējsummu.";
1.14. izteikt 21. punktu šādā redakcijā:
  
  "21. Ātruma mērierīces mērījumu dati un uzglabājamie vai
  pārraidāmie metroloģiski būtiskie parametri ir atbilstoši
  aizsargāti pret nejaušu vai apzinātu iejaukšanos un nodrošina
  datu integritāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas
  un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas atbilstību minimālajām
  drošības prasībām.";
1.15. izteikt 26.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
  
  "26.1. mērķa transportlīdzekļa momentānais vai vidējais
  braukšanas ātrums;"
1.16. izteikt 26.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
  
  "26.2. mērķa transportlīdzekļa vizuālais attēls. Ja mērījumu
  dokumentācijā ir redzami vairāki transportlīdzekļi, tad
  dokumentācijā tiek izšķirts mērķa transportlīdzeklis, norādot tā
  braukšanas joslu un virzienu;"
1.17. izteikt 29. punktu šādā redakcijā:
  
  "29. Ātruma mērierīcēm, kuras izmantojamas paredzētajam mērķim
  tikai pēc to uzstādīšanas transportlīdzeklī vai ceļa posmā,
  pirmreizējo verificēšanu veic pēc mērierīces uzstādīšanas
  transportlīdzeklī vai ceļa posmā.";
1.18. papildināt ar 41.1 punktu šādā
  redakcijā:
  
  "41.1 Vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmām
  piemērojamas šādas papildu prasības:
  41.11. kontroles vietas viduslīnija ir apzīmēta ar
  vizuāliem marķieriem uz ceļa brauktuves vai ceļa brauktuves
  malā;
  41.12. brīdī, kad mērķa transportlīdzeklis šķērso
  kontroles vietu, notiek mērķa transportlīdzekļa fotoattēla vai
  fotoattēlu secīga kopuma ģenerēšana un šķērsošanas brīža laika
  reģistrācija, kas ir aizsargāta ar laika zīmogu;
  41.13. ja kontroles vietās izmanto dažādus laika
  avotus, kas apliecina ģenerētā laika zīmoga autentiskumu, tad
  vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēma nodrošina laika avotu
  sinhronizāciju;
  41.14. lielākā absolūtā novirze no attāluma starp
  sensoriem kontroles vietās, ko mērījumu laikā ņem vērā vidējā
  braukšanas ātruma mērīšanas sistēma, nedrīkst pārsniegt 0,5 % no
  noteiktā ceļa posma garuma."
2. Noteikumi stājas spēkā 2022. gada 21. martā.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs