Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta noteikumi Nr. 4

Rīgā 2022. gada 11. janvārī (prot. Nr. 2 3. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 28. novembra noteikumos Nr. 704 "Prasības transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroles mērierīcēm"

Izdoti saskaņā ar likuma "Par mērījumu vienotību"
6. panta otro daļu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2017. gada 28. novembra noteikumos Nr. 704 "Prasības transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroles mērierīcēm" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 238. nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt noteikumu nosaukumu šādā redakcijā:

"Prasības transportlīdzekļu braukšanas ātruma mērierīcēm";

1.2. izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1. Noteikumi nosaka metroloģiskās prasības valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautajām transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroles mērierīcēm un vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmām (turpmāk abas kopā - ātruma mērierīce).";

1.3. izteikt 2.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.3. kosinusa kļūda - mērījumu kļūda, kura veidojas, ātruma mērierīces mērījumu asij novirzoties no transportlīdzekļa braukšanas virziena noteiktā leņķī pret plakni;"

1.4. izteikt 2.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.5. mērķa transportlīdzeklis - transportlīdzeklis, kura momentāno ātrumu vai vidējo braukšanas ātrumu mēra ar ātruma mērierīci;"

1.5. papildināt ar 2.11. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.11. vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēma - automātiska mērīšanas sistēma, kas mēra mērķa transportlīdzekļa vidējo braukšanas ātrumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Mērīšanas sistēma ir aprīkota ar sensoriem katrā noteiktā ceļa posma kontroles vietā;"

1.6. papildināt ar 2.12. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.12. kontroles vieta - zona, kas apzīmēta ar vizuāliem marķieriem un kurā mērķa transportlīdzeklis iebrauc vai izbrauc no ceļa posma, kur notiek vidējā braukšanas ātruma mērīšana, un kas aprīkota ar sensoriem, kuri reaģē uz mērķa transportlīdzekli un nodrošina mērķa transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma mērīšanas aktivizēšanu;"

1.7. papildināt ar 2.13. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.13. sensors - ierīce, kas reaģē uz fiziskiem stimuliem (piemēram, noteiktu kustību, siltumu, gaismu, skaņu, spiedienu, magnētismu u. c.) un pārraida iegūto impulsu vadības ierīces darbībai.";

1.8. izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

"7. Ātruma mērierīces mērījumu maksimāli pieļaujamā kļūda (mērījumu precizitāte) faktiskajos ekspluatācijas apstākļos, kā tas noteikts ražotāja tehniskajā specifikācijā, nepārsniedz šādas vērtības:
7.1. doplera un lāzera mērierīces tipa apstiprināšanā:
7.1.1. ±1 km/h, ja mērķa transportlīdzekļa ātrums nepārsniedz 100 km/h;
7.1.2. ±1 % no mērķa transportlīdzekļa ātruma, ja mērķa transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 100 km/h;
7.2. vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmas tipa apstiprināšanā:
7.2.1. ±2 km/h, ja mērķa transportlīdzekļa vidējais braukšanas ātrums nepārsniedz 100 km/h;
7.2.2. ±2 % no mērķa transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma, ja mērķa transportlīdzekļa vidējais braukšanas ātrums pārsniedz 100 km/h;
7.3. ātruma mērierīces pirmreizējā verificēšanā:
7.3.1. ±3 km/h, ja mērķa transportlīdzekļa momentānais vai vidējais braukšanas ātrums nepārsniedz 100 km/h;
7.3.2. ±3 % no mērķa transportlīdzekļa momentānā vai vidējā braukšanas ātruma, ja mērķa transportlīdzekļa momentānais vai vidējais braukšanas ātrums pārsniedz 100 km/h;"

1.9. izteikt 8.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.1. mērāmo lielumu diapazonu - ātruma mērierīce nodrošina mērķa transportlīdzekļa momentānā ātruma vai vidējā braukšanas ātruma mērīšanu diapazonā no vismaz 20 km/h līdz ne mazāk kā 200 km/h;"

1.10. izteikt 8.2.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.2.2. pārējo ātruma mērierīču minimālais ekspluatācijas temperatūras diapazons ir no -25 °C līdz +50 °C;"

1.11. izteikt 8.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.3. klimatiskās, mehāniskās un elektromagnētiskās vides kategorijas;"

1.12. izteikt 8.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.4. energoapgādes avota spriegumu un strāvas frekvenci.";

1.13. izteikt 20. punktu šādā redakcijā:

"20. Programmatūru, kas ietekmē ātruma mērierīces metroloģiskos raksturlielumus, attiecīgi identificē, un tai jābūt pienācīgi aizsargātai no jebkādas neatļautas iejaukšanās. Programmatūras identifikāciju nodrošina pati ātruma mērierīce, un pierādījumiem par iejaukšanos aizsargātajā programmatūrā jābūt pieejamiem vismaz 12 mēnešus pēc iejaukšanās. Programmatūras identifikācija ietver identifikācijas numuru, programmatūras versiju un kontrolsummu jeb jaucējsummu.";

1.14. izteikt 21. punktu šādā redakcijā:

"21. Ātruma mērierīces mērījumu dati un uzglabājamie vai pārraidāmie metroloģiski būtiskie parametri ir atbilstoši aizsargāti pret nejaušu vai apzinātu iejaukšanos un nodrošina datu integritāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas atbilstību minimālajām drošības prasībām.";

1.15. izteikt 26.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"26.1. mērķa transportlīdzekļa momentānais vai vidējais braukšanas ātrums;"

1.16. izteikt 26.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"26.2. mērķa transportlīdzekļa vizuālais attēls. Ja mērījumu dokumentācijā ir redzami vairāki transportlīdzekļi, tad dokumentācijā tiek izšķirts mērķa transportlīdzeklis, norādot tā braukšanas joslu un virzienu;"

1.17. izteikt 29. punktu šādā redakcijā:

"29. Ātruma mērierīcēm, kuras izmantojamas paredzētajam mērķim tikai pēc to uzstādīšanas transportlīdzeklī vai ceļa posmā, pirmreizējo verificēšanu veic pēc mērierīces uzstādīšanas transportlīdzeklī vai ceļa posmā.";

1.18. papildināt ar 41.1 punktu šādā redakcijā:

"41.1 Vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmām piemērojamas šādas papildu prasības:
41.11. kontroles vietas viduslīnija ir apzīmēta ar vizuāliem marķieriem uz ceļa brauktuves vai ceļa brauktuves malā;
41.12. brīdī, kad mērķa transportlīdzeklis šķērso kontroles vietu, notiek mērķa transportlīdzekļa fotoattēla vai fotoattēlu secīga kopuma ģenerēšana un šķērsošanas brīža laika reģistrācija, kas ir aizsargāta ar laika zīmogu;
41.13. ja kontroles vietās izmanto dažādus laika avotus, kas apliecina ģenerētā laika zīmoga autentiskumu, tad vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēma nodrošina laika avotu sinhronizāciju;
41.14. lielākā absolūtā novirze no attāluma starp sensoriem kontroles vietās, ko mērījumu laikā ņem vērā vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēma, nedrīkst pārsniegt 0,5 % no noteiktā ceļa posma garuma."

2. Noteikumi stājas spēkā 2022. gada 21. martā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

21.03.2022