Darbības ar dokumentu

Aizkraukles novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 2021/19

Aizkrauklē 2021. gada 17. novembrī

Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Aizkraukles novadā

APSTIPRINĀTI
ar Aizkraukles novada domes
2021. gada 17. novembra domes sēdes lēmumu Nr. 446
(prot. Nr. 18, 3. p.)

PRECIZĒTI
ar Aizkraukles novada domes
2021. gada 29. decembra ārkārtas sēdes lēmumu Nr. 734
(prot. Nr. 23, 3. p.)

Izdoti saskaņā ar "Dzīvojamo telpu īres likumu"
32. panta pirmo daļu,
likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
7. panta sesto daļu, 14. panta pirmās daļas sesto punktu,
14. panta astoto daļu, 15. pantu, 21.¹ panta otro daļu,
24. panta pirmo daļu

I. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

1. Saistošie noteikumi nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, kārtību, kādā personas reģistrējamas pašvaldības reģistrā un piešķirama dzīvojamā platība un kārtību, kādā pašvaldība sniedz minēto palīdzību.

2. Šie noteikumi attiecināmi uz personām, kuras savu dzīvesvietu vismaz 3 (trīs) gadus deklarējušas Aizkraukles novada pašvaldības administratīvajā teritorijā.

3. Aizkraukles novada pašvaldība sniedz šāda veida palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā:

3.1. pašvaldībai piederošās vai nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana;

3.2. sociālā dzīvokļa izīrēšana;

3.3. nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu;

3.4. palīdzības sniegšana īrētās dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu;

3.5. kvalificēta speciālista dzīvokļa izīrēšana.

4. Iesniegtos dokumentus Aizkraukles novada dome (turpmāk – Dome) reģistrācijas secībā Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā izskata un pieņem lēmumu par personas:

4.1. atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un iekļaušanu dzīvojamo telpu izīrēšanas reģistrā;

4.2. par atteikumu personu reģistrēt dzīvojamo telpu izīrēšanas reģistrā;

4.3. par personas izslēgšanu no dzīvojamo telpu izīrēšanas reģistra;

4.4. pārreģistrācijas veikšanu;

4.5. īres līguma laušanu;

4.6. par personu iemitināšanu pašvaldības dzīvojamās platībās un dzīvesvietas deklarēšanu tajās.

5. Par dzīvesvietas deklarācijas ziņu anulēšanu personām pieņem Aizkraukles novada pašvaldības Dzīvokļu komisija (turpmāk tekstā – komisija).

6. Komisija veido šādus palīdzības reģistrus:

6.1. pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām;

6.2. pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā;

6.3. īrētās dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu dzīvojamo telpu;

6.4. sociālā dzīvokļa izīrēšanas palīdzības sniegšanai;

6.5. speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu.

II. PAŠVALDĪBAI PIEDEROŠO DZĪVOJAMO TELPU IZĪRĒŠANA

2.1. Personu kategorijas, kurām sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvojamo telpu

7. Aizkraukles novada pašvaldības palīdzības saņemšanas grupas "Personas (ģimenes), kurām dzīvojamā platība nodrošināma pirmām kārtām" reģistrā reģistrē:

7.1. personas, kurām saskaņā ar likumu "Dzīvojamo telpu īres likums" 24. panta pirmajā daļā, 25. panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos sniedzama palīdzība, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas un, ja tās ir:

7.1.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti;

7.1.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura persona ar invaliditāti.

7.2. politiski represētās personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma "Dzīvojamo telpu īres likums" 24. panta pirmajā daļā un 25. panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, ja to lietošanā nav citas dzīvojamās telpas;

7.3. personas, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem un ja tās ir:

7.3.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti;

7.3.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir persona ar invaliditāti;

7.3.3. politiski represētās personas, ja to lietošanā nav citas dzīvojamās telpas;

7.4. bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, – pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa;

7.5. maznodrošinātas politiski represētas personas;

7.6. maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Šis noteikums neattiecas uz personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvojamo telpu;

7.7. maznodrošinātas personas, kuru īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa ir avārijas stāvokli;

7.8. personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.

8. Aizkraukles novada pašvaldības palīdzības saņemšanas grupas "Personas (ģimenes), kurām dzīvojamā platība nodrošināma vispārējā kārtībā" reģistrā reģistrē:

8.1. maznodrošinātām personām, kurām ģimenē ir trīs un vairāk nepilngadīgi bērni;

8.2. maznodrošinātām ģimenēm, kas audzina bērnu ar invaliditāti;

8.3. maznodrošinātām personām, kuru ģimenēs visi pilngadīgi ģimenes locekļi ir pensionāri vai personas ar invaliditāti;

8.4. maznodrošinātām nepilnām ģimenēm, kuras audzina un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns;

8.5. maznodrošinātām atsevišķi dzīvojošām personām ar invaliditāti, kuriem nav apgādnieku;

8.6. maznodrošinātām personām, kuras nav nodrošinātas ar atsevišķu istabu, kas pienākas ar ārstu komisijas slēdzienu;

8.7. maznodrošinātām personām, kuru apgādībā ir persona ar kustību traucējumiem;

8.8. audžuģimenes, kuru dzīvesvieta deklarēta Aizkraukles novadā;

8.9. ģimenes, kuras ir adoptējušas bērnu un kuru dzīvesvieta ir deklarēta Aizkraukles novadā.

2.2. Personu reģistrācijas kārtība

9. Persona, kura vēlas īrēt dzīvokli, iesniedz Domē vai savas dzīvesvietas pagasta pakalpojuma centrā, vai klientu apkalpošanas centrā motivētu iesniegumu, kas adresēts Aizkraukles novada domei, kuru paraksta visi pilngadīgie ģimenes locekļi, un dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt palīdzību. Iesniegumā persona ar savu parakstu apliecina:

9.1. ka tās, kā arī ģimenes locekļu īpašumā (arī kopīpašumā) vai lietošanā nav cita dzīvojamā platība;

9.2. ka tā pēdējo piecu gadu laikā nav devusi piekrišanu privatizēt tās īrēto valsts vai pašvaldības dzīvojamo telpu citai personai un noslēgusi ar to vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai nav devusi piekrišanu atsavināt dzīvojamo telpu un darījuma rezultātā zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvojamo telpu;

9.3. ka tā apņemas katru gadu līdz 1. martam atjaunot savu rindu reģistrā, to rakstiski apliecinot un, ja nepieciešams, iesniegt dokumentus, kas apliecina tiesības būt reģistrētam attiecīgajā reģistrā;

9.4. kurā Aizkraukles novada teritoriālajā vienībā (pagastā, pilsētā) tā vēlas īrēt dzīvokli.

10. Persona iesniedz iesniegumu, pievienojot vai uzrādot šādus dokumentus:

10.1. personu apliecinošu dokumentu;

10.2. personas, kuras tiek izliktas no dzīvokļa, pamatojoties uz tiesas spriedumu – arī spēkā stājušos tiesas spriedumu par izlikšanu no dzīvokļa, uzrādot oriģinālu;

10.3. pensionāra/invalīda/politiski represētas personas apliecība;

10.4. repatrianti – repatrianta izziņu un arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo pieraksta vietu pirms izceļošanas no Latvijas;

10.5. personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas – atbrīvojuma izziņu;

10.6. persona, kura vēlas saņemt palīdzību, ja īrēta dzīvojamā telpa ir avārijas stāvoklī, iesniedz būvvaldes atzinumu par avārijas stāvokli, ja šāds atzinums ir iesniedzēja rīcībā. Ja šāda atzinuma nav personas rīcībā, tad pašvaldība šo atzinumu pati pieprasa būvvaldei.

11. Izziņas par:

11.1 personas atbilstību maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusam komisija pieprasa Sociālajam dienestam;

11.2. par deklarēto dzīvesvietu – komisija pieprasa Aizkraukles novada domē vai pagastu pakalpojumu centros;

11.3. par īres, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāda neesamību par esošo dzīvojamo platību – komisija pieprasa to attiecīgajās komunālajās nodaļās vai pašvaldības dzīvokļu apsaimniekotājiem.

12. Pēc personas iesnieguma saņemšanas, komisija nepieciešamības gadījumā apseko personu dzīvesvietā, par ko sastāda apsekošanas aktu.

13. Komisija atsaka dzīvojamās telpas izīrēšanu, ja persona:

13.1. piekritusi sava īrētā dzīvokļa privatizācijai uz citas personas vārda un noslēgusi ar to vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuras piekrišanu dzīvoklis pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvojamo telpu;

13.2. bez tiesas sprieduma par īres līguma izbeigšanu labprātīgi izbeigusi īres līgumu un atbrīvojusi īrēto dzīvojamo telpu;

13.3 ja, pirms palīdzības lūgšanas, persona ar savu rīcību apzināti pasliktinājusi savus dzīvojamās telpas apstākļus:

13.3.1. personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts sakarā ar dzīvojamās telpas bojāšanu vai citādu dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu pārkāpumu;

13.3.2. persona nelikumīgi iemitina savā dzīvojamā telpā citas personas, tādejādi samazinot dzīvojamās telpas platību;

13.3.3. personai vai ģimenei īpašumā ir dzīvojamā telpa.

14. Pašvaldības funkciju realizēšanai darbā uzaicinātajam speciālistam jāiesniedz darba devēja pamatots lūgums par dzīvojamās telpas nepieciešamību.

15. Pašvaldības neizīrēto dzīvokļu uzskaiti veic Domes Īpašuma nodaļa, uzskaitot tos atsevišķā reģistrā.

16. Aizkraukles novadā reģistrē personas vienotā pašvaldības dzīvokļu jautājumu palīdzības reģistrā, kas sadalīts pa attiecīgām sadaļām, atbilstoši Aizkraukles novada teritoriālām vienībām – Aizkraukles pilsēta un Aizkraukles pagasts, Skrīveru pagasts, Kokneses apvienība, Pļaviņu apvienība, Jaunjelgavas apvienība un Neretas apvienība. Aizkraukles pilsēta un Aizkraukles pagasts ir apvienoti vienā pašvaldības dzīvokļu jautājumu palīdzības reģistra sadaļā.

17. Persona, kura reģistrēta palīdzības saņemšanai, pienākums ir:

17.1. atkārtoti iesniegt terminētos dokumentus;

17.2. divu nedēļu laikā rakstiskā veidā paziņot pašvaldībai, ja ir zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgajā palīdzības reģistrā.

18. Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra, ja:

18.1 sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatu tās reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai;

18.2. zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai;

18.3. tā nepamatoti atsakās no vismaz trim dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem vai nav sniegusi atbildi par tiem;

18.4. tā atsakās no palīdzības, iesniedzot par to attiecīgu iesniegumu;

18.5. divus gadus pēc kārtas nav iesniegusi rakstisku apliecinājumu, atjaunojot savu rindu reģistrā.

19. Ne vēlāk kā divas nedēļas pirms personas izslēgšanas no palīdzības reģistra šai personai uz tās deklarēto dzīves vietu vai norādīto adresi nosūtāms rakstveida paziņojums.

2.3. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas secība

20. Ikvienu neizīrētu pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt personām, kurām palīdzība sniedzama neatliekami. Ja šādu personu nav, vai tās rakstiskā veidā atteikušās īrēt piedāvāto dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt personām, kuras reģistrētas pašvaldības palīdzības saņemšanas grupas "Personas (ģimenes), kurām dzīvojamā platība nodrošināma pirmām kārtām" reģistrā. Ja šajā reģistrā reģistrētās personas rakstiskā veidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt personām, kuras reģistrētas pašvaldības palīdzības saņemšanas grupas "Personas (ģimenes), kurām dzīvojamā platība nodrošināma vispārējā kārtībā" reģistrā.

21. Dzīvojamo telpu īri personai piedāvā, nosūtot rakstveida paziņojumu. Paziņojumā norāda piedāvātās dzīvojamās telpas adresi, platību, labiekārtojuma pakāpi un tās personas kontaktinformāciju, ar kuru sazinoties var iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu.

22. Atbildi uz īres piedāvājumu persona sniedz desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Ja persona no dažādu dzīvojamo telpu piedāvājuma 3 reizes rakstiski atteikusies vai nav sniegusi pašvaldībai atbildi, šī persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra.

2.4. Dzīvojamo telpu izīrēšanas kārtība un termiņi

23. Pamatojoties uz komisijas pieņemto lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu, īres līgumu sagatavo un pašvaldības vārdā slēdz pašvaldības pilnvarota persona uz termiņu, kas nav ilgāks par 10 (desmit) gadiem.

24. Dzīvojamā telpa tiek nodota īrniekam ar dzīvojamās telpas nodošanas-pieņemšanas aktu, kuru paraksta izīrētāja pārstāvis un īrnieks.

III. SOCIĀLĀ DZĪVOKĻA IZĪRĒŠANA

3.1. Personas, kurām ir tiesības saņemt palīdzību

25. Papildus likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 5. panta pirmajā daļā noteiktajām personām, tiesības īrēt sociālo dzīvokli ir trūcīgām personām (ģimenēm):

25.1. kurām nav noteiktas dzīvesvietas;

25.2. viņu īpašumā vai lietojumā esošā dzīvojamā telpa atrodas avārijas stāvoklī.

3.2. Personu reģistrācijas kārtība

26. Persona (ģimene), kura vēlas īrēt sociālo dzīvokli, iesniedz pamatotu iesniegumu un dokumentus, kuri apliecina personas tiesības īrēt sociālo dzīvokli.

27. Persona (ģimene), kura iesniegusi dokumentus un atzīta par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli, ar Komisijas lēmumu tiek reģistrēta palīdzības reģistrā kā pretendente uz sociālo dzīvokli, pieteikumu iesniegšanas secībā.

28. Sociālo dzīvokļu izīrēšanas palīdzības sniegšanas reģistru kārto Komisija.

29. Persona (ģimene), kura ir zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, tiek izslēgta no palīdzības reģistra sociālā dzīvokļa piešķiršanai. Izslēgšanai par pamatu ņemams viens no šādiem dokumentiem:

29.1. Aizkraukles novada Sociālā dienesta izsniegtā izziņa, ka persona (ģimene) nav maznodrošināta vai trūcīga;

29.2. personas iesniegums par izstāšanos no palīdzības reģistra sociālā dzīvokļa piešķiršanai.

30. Persona (ģimene) tiek izslēgta no palīdzības reģistra sociālā dzīvokļa izīrēšanai ar Komisijas lēmumu.

3.3. Sociālā dzīvokļa izīrēšanas kārtība

31. Neizīrētos sociālos dzīvokļus izīrē personai vai ģimenei, pamatojoties uz personas pamatotu iesniegumu un iesniegtajiem dokumentiem.

32. Sociālo dzīvokli īrniekam ar pieņemšanas-nodošanas aktu nodod izīrētāja pārstāvis.

33. Komisija nepagarina sociālā dzīvokļa īres līguma termiņu ar personu, kura ir zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli.

34. Pamatojoties uz noslēgto sociālā dzīvokļa īres līgumu, īrnieks noslēdz līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem par attiecīgā pakalpojuma saņemšanu.

35. Sociālā dzīvokļa īrnieks maksā Aizkraukles novada domes noteikto īres maksu.

3.4. Sociālo dzīvokļu uzturēšanas, apsaimniekošanas un pārvaldīšanas kārtība

36. Sociālo dzīvokļu uzturēšanu, apsaimniekošanu un pārvaldīšanu veic apsaimniekotājs.

37. Sociālo dzīvokļu uzturēšanu un apsaimniekošanu finansē likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 3. pantā noteiktajā kārtībā.

IV. NODROŠINĀŠANA AR PAGAIDU DZĪVOJAMO TELPU

38. Personu nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu, ja tās īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa ir cietusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā un pašvaldība nevar nodrošināt šo personu (ģimeni) noteiktajā kārtībā un termiņā ar dzīvojamo telpu.

39. Persona (ģimene) ar pagaidu dzīvojamo telpu tiek nodrošināta uz laiku, ne ilgāku par 1 (vienu) gadu.

V. PALĪDZĪBA IZĪRĒTĀS DZĪVOJAMĀS TELPAS APMAIŅĀ PRET CITU DZĪVOJAMO TELPU

40. Palīdzības saņemšanai īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu dzīvojamo telpu reģistrē personas, kuras vēlas Aizkraukles novada pašvaldībai īpašumā, valdījumā vai nomā esošu dzīvojamo telpu, kuru persona īrē, apmainīt pret citu īrējamu (neizīrētu vai izīrētu ar īrnieka piekrišanu) Aizkraukles novada pašvaldībai īpašumā, valdījumā vai nomā esošu dzīvojamo telpu. Šis personas reģistrē īrētās dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamo dzīvojamo telpu reģistrā.

41. Personas var apmainīt īrēto dzīvojamo telpu:

41.1. pret lielāku dzīvojamo telpu;

41.2. pret mazāku dzīvojamo telpu;

41.3. pret dzīvojamo telpu ar labāku labiekārtojuma līmeni;

41.4. pret dzīvojamo telpu ar sliktāku labiekārtojuma līmeni;

41.5. pret labāka tehniskā stāvokļa dzīvojamo telpu, ja īrējamās dzīvojamās telpas stāvoklis ietekmē veselību.

42. Ja īrētās dzīvojamās telpas apmaiņas pamatojums ir dzīvokļa tehniskais stāvoklis un tas ietekmē veselību, apmaiņa var tikt veikta, ja dzīvojamo telpu tehnisko stāvokli nav iespējams uzlabot, neremontējot pārējās dzīvojamās telpas.

43. Personai nav tiesību īrēto dzīvojamo telpu apmainīt pret citu dzīvojamo telpu, ja tā ir parādā par dzīvojamās telpas īri, apsaimniekošanu vai komunālajiem pakalpojumiem un nav noslēgusi atsevišķu vienošanos par parāda dzēšanu vai nepilda vienošanās nosacījumus.

44. Persona, kura vēlas apmainīt dzīvojamo telpu, ja tam piekrīt visi pilngadīgie ģimenes locekļi, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniedz Aizkraukles novada domei vai attiecīgajai pagasta pārvaldei iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:

44.1. esošā īres līguma kopiju;

44.2. ārsta izziņu par veselības stāvokli, ja apmaiņas iemesls ir īrējamās dzīvojamās telpas stāvokļa ietekme uz veselību.

45. Komisija izskata iesniegumu un pieņem lēmumu par personas reģistrāciju vai atteikumu reģistrēt personu dzīvojamo telpu apmaiņas reģistrā.

46. Dzīvojamo telpu apmaiņu personai piedāvā, nosūtot rakstveida paziņojumu.

Paziņojumā norāda piedāvātās dzīvojamās telpas adresi, platību, labiekārtojuma pakāpi un tās personas kontaktinformāciju, ar kuru sazinoties var iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu.

47. Atbildi uz apmaiņas piedāvājumu persona sniedz desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Ja persona no piedāvājuma rakstiski atteikusies vai nav sniegusi pašvaldībai atbildi, šī persona īrētās dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu reģistrā pārreģistrējama ar pēdējo kārtas numuru.

VI. SPECIĀLISTA DZĪVOKĻA IZĪRĒŠANA

48. Aizkraukles novada dome (turpmāk – Dome) ar atsevišķu lēmumu nosaka konkrētai dzīvojamai telpai speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu.

49. Personas, kuras ir novada pašvaldības administrācijas, pašvaldības iestāžu speciālisti, kurus uzaicinājusi vai piekritusi uzaicināt pašvaldība un kuri nepieciešami pašvaldības funkciju veikšanai.

50. Darbības nozares un ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu jomas, kuru veikšanai nepieciešami speciālisti:

50.1. veselības aprūpe;

50.2. sabiedriskā kārtība;

50.3. valsts aizsardzība;

50.4. izglītība;

50.5. kultūra;

50.6. sports;

50.7. komunālie pakalpojumi.

51. Darba devējs, kurš noslēdzis darba līgumu ar speciālistu vai ir uzaicinājis speciālistu dibināt darba tiesiskās attiecības (ja darba līgums vēl nav noslēgts), iesniedz Domē iesniegumu, kurā motivē nepieciešamību izīrēt dzīvokli speciālistam. Iesniegumam tiek pievienoti šādi dokumenti:

51.1. speciālista iesniegums, kurā norādīts ģimenes sastāvs un pašreizējā dzīvesvieta;

51.2. darba līguma vai darba devēja uzaicinājuma dibināt darba tiesiskās attiecības kopija;

51.3. speciālista kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija;

51.4. citi dokumenti, kas pamato iesniegumā izteikto lūgumu.

52. Lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu un/vai īres līguma pagarināšanu pieņem Dome. Pirms lēmuma pieņemšanas Dome saņem atzinumu no novada Sociālo jautājumu pastāvīgās komitejas vai citas komitejas (atbilstoši to darbības jomai) par attiecīgās nozares un profesijas speciālista nepieciešamību Aizkraukles novadā.

53. Gadījumos, kad Dome nav speciālista darba devējs, ar darba devēju tiek slēgts sadarbības līgums un īres līgums ar speciālistu tiek slēgts tikai ar speciālista darba devēja piekrišanu.

VII. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

54. Saistošie noteikumi publicējami, un tie stājas spēkā nākamā dienā pēc to publikācijas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

55. Ar saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi tiek atzīti par spēku zaudējušiem:

55.1. 2008. gada 26. jūnija Aizkraukles novada domes saistošie noteikumi Nr. 6 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Aizkraukles novadā";

55.2. 2009. gada 25. novembra Kokneses novada domes saistošie noteikumi Nr.14 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Kokneses novadā";

55.3. 2010. gada 28. jūlija Kokneses novada domes saistošie noteikumi Nr. 14 "Par sociālo dzīvokļu izīrēšanu Kokneses novadā";

55.4. 2016. gada 29. decembra Jaunjelgavas novada domes saistošie noteikumi Nr. 11/2016 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Jaunjelgavas novadā";

55.5. 2012. gada 26. aprīļa Neretas novada domes saistošie noteikumi Nr. 4/2012 "Par Neretas novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā";

55.6. 2009. gada 22. oktobra Pļaviņu novada domes saistošie noteikumi Nr. 5 "Par Pļaviņu novada domes palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā ";

55.7. 2010. gada 29. aprīļa Skrīveru novada domes saistošie noteikumi Nr. 9 "Par sociālo dzīvokļu izīrēšanu Skrīveru novadā";

55.8. 2010. gada 29. aprīļa Skrīveru novada domes saistošie noteikumi Nr. 8 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Skrīveru novadā".

56. Pirms šo saistošo noteikumu stāšanās spēkā noslēgtie pašvaldības dzīvokļu, dzīvojamo telpu, sociālo dzīvokļu un dzīvojamo telpu īres līgumi paliek spēkā ar tiesībām tos pagarināt.

Aizkraukles novada pašvaldības domes priekšsēdētājs L. Līdums