Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"

Izdarīt likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 2. nr.; 2003, 20. nr.; 2005, 9. nr.; 2007, 12., 24. nr.; 2009, 12. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196. nr.; 2010, 157. nr.; 2013, 232. nr.; 2014, 131. nr.; 2015, 248. nr.; 2016, 64. nr.; 2017, 75. nr.) šādus grozījumus:

1. 3. pantā:

aizstāt 2. punktā skaitli un vārdu "(22. pants)" ar skaitļiem un vārdu "(21.5-21.9 pants)";

izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

"10) palīdzība dzīvojamās mājas renovācijai, restaurācijai un mājokļa un vides pieejamības nodrošināšanai (27.2 pants);".

2. Izteikt 4. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Palīdzību personai sniedz tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, izņemot šā likuma 14. panta pirmās daļas 3., 4. vai 5. punktā minēto gadījumu, kā arī gadījumu, kad palīdzību lūdz persona, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss."

3. Aizstāt 8. panta otrajā daļā skaitļus un vārdus "3. panta 1. punktā" ar skaitļiem un vārdiem "3. panta 1. un 2. punktā".

4. 11. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām", likuma "Par dzīvojamo telpu īri" noteikumus" ar vārdiem "un Dzīvojamo telpu īres likuma noteikumus";

izslēgt otro daļu;

aizstāt trešajā daļā vārdus "Pašvaldības dome" ar vārdiem "Pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību un nosacījumus, kā arī termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums."

5. Papildināt 12. pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā redakcijā:

"(11) Neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā pašvaldības domes deleģēta institūcija ietver pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas, kuras ir neizīrētas un piedāvājamas īrēšanai attiecīgo personu kategorijām atbilstoši palīdzības veidam saskaņā ar pašvaldības domes saistošo noteikumu kritērijiem.

(12) Pašvaldības dome ir tiesīga lemt par tai piederošas neizīrētas dzīvojamās telpas nodošanu atsavināšanai likumā noteiktajā kārtībā, ja šī telpa nav nepieciešama šajā likumā noteiktās pašvaldības palīdzības sniegšanai nevienai no pašvaldības domes saistošajos noteikumos paredzētajām personu kategorijām. Ja pašvaldības dome pieņēmusi lēmumu atsavināt tai piederošu neizīrētu dzīvojamo telpu, šo dzīvojamo telpu izslēdz no neizīrēto dzīvojamo telpu saraksta."

6. 13. pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā skaitļus un vārdus "3. panta 1., 3. vai 6. punktā noteikto palīdzību" ar skaitļiem un vārdiem "3. panta 1., 2., 3. vai 6. punktā noteikto palīdzību";

izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) personai, kura īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un ir to lietojusi līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, deklarējusi tajā savu dzīvesvietu, ir reģistrēta šā likuma 3. panta 1. vai 2. punktā minētās palīdzības saņemšanai, - ja būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums, ar kuru aizliegta dzīvojamās mājas ekspluatācija (konstatēta būves bīstamība, jo netiek nodrošināta Būvniecības likuma 9. panta 1., 2. vai 4. punktā noteikto prasību izpilde).";

izteikt ceturtās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajā gadījumā pieņem lēmumu par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu (23. pants) vai par atteikumu sniegt šo palīdzību. Ja persona ir reģistrēta dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai, tā nezaudē tiesības uz šā pabalsta saņemšanu līdz brīdim, kad saņem šā likuma 3. panta 1. vai 2. punktā paredzēto palīdzību."

7. 14. pantā:

izteikt pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) personas, kuras ar tiesas nolēmumu tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pantā paredzētajā gadījumā, ja tās ir:

a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti,

b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir persona ar invaliditāti,

c) pašvaldības teritorijā dzīvojošas citas personas, kuras pieder pie tās pašvaldības domes noteiktās personu kategorijas, kurām pašvaldība sniedz palīdzību, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas,

d) politiski represētās personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas, ja to lietošanā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas,

e) ģimenes un personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti vai personas ar invaliditāti, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības;";

izslēgt pirmās daļas 1.1 punktu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Tiesības uz nodrošinājumu ar pašvaldības dzīvojamo telpu bez vecāku gādības palicis bērns iegūst, sasniedzot pilngadību. Bez vecāku gādības palikušu bērnu ar dzīvojamo telpu pašvaldība nodrošina, pamatojoties uz personas iesniegumu. Šā likuma 3. panta 1. punktā noteikto palīdzību bez vecāku gādības palicis bērns ir tiesīgs prasīt ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.";

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Ja dzīvojamās telpas īres līgums ar personu tiek izbeigts, pamatojoties uz Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pantu, un ja īrnieks atbilst kādai no šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personu kategorijām, kā arī vēršas pašvaldībā ar iesniegumu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir stājies spēkā tiesas nolēmums par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas, attiecīgā pašvaldība samērīgā laika periodā pēc tam, kad persona reģistrēta attiecīgajā palīdzības reģistrā, ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu."

8. Izteikt 16. panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa ir apgaismojama, apkurināma telpa, kas piemērota cilvēka ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai, kā arī atrodas dzīvojamā mājā, kura atbilst Būvniecības likuma 9. panta 1., 2. un 4. punktā noteiktajām prasībām."

9. Izteikt 17. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā iekļautu dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt šā likuma 13. pantā minētajām personām, ja attiecīgajā administratīvajā teritorijā tādas ir."

10. Aizstāt 19.1 panta ceturtajā daļā vārdus "likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" ar vārdiem "Dzīvojamo telpu īres likumā".

11. Papildināt likumu ar 20.1 pantu šādā redakcijā:

"20.1 pants. Ierobežojumi dzīvojamo telpu nodošanai apakšīrē

Šajā likumā paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izīrētās dzīvojamās telpas nav nododamas apakšīrē citai personai."

12. Aizstāt 21.4 panta pirmajā daļā vārdus "likuma "Par dzīvojamo telpu īri"" ar vārdiem "Dzīvojamo telpu īres likuma".

13. Papildināt likumu ar III2 nodaļu šādā redakcijā:

"III2 nodaļa
Sociālo dzīvokļu izīrēšana

21.5 pants. Sociālās dzīvojamās mājas un sociālā dzīvokļa statuss

(1) Sociālais dzīvoklis ir pašvaldībai piederošs dzīvoklis (arī atsevišķa dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām), kurš neatrodas sociālajā dzīvojamā mājā un kuram pašvaldība noteikusi sociālā dzīvokļa statusu, kā arī dzīvoklis pašvaldībai piederošā sociālajā dzīvojamā mājā.

(2) Sociālā dzīvojamā māja ir pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā māja, kurai noteikts sociālās dzīvojamās mājas statuss, kurā visus dzīvokļus izīrē personām (ģimenēm), kas, ievērojot šā likuma nosacījumus, atzītas par tiesīgām īrēt sociālo dzīvokli, un kurā papildus tiek nodrošināti īrniekam nepieciešamie sociālie pakalpojumi.

(3) Par sociālo dzīvojamo māju veidošanu lemj pašvaldība, ņemot vērā tās administratīvajā teritorijā dzīvojošo personu (ģimeņu) pieprasījumu, kā arī pašvaldības iespējas. Sociālās dzīvojamās mājas statusu nosaka vai atceļ attiecīgās pašvaldības dome, pieņemot par to lēmumu.

(4) Sociālā dzīvokļa statusu pašvaldībai piederošai dzīvojamai telpai, kura neatrodas sociālajā dzīvojamā mājā, piešķir pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

(5) Sociālā dzīvojamā māja var būt arī biedrības vai nodibinājuma, kas dibināts ar mērķi aizstāvēt personu ar invaliditāti intereses, īpašumā esoša dzīvojamā māja, kura pielāgota personu ar invaliditāti, kuras cēlonis ir, piemēram, redzes, dzirdes, garīga rakstura vai kustību traucējumi, vajadzībām, kurā dzīvokļus ar īres maksas atvieglojumiem izīrē personām ar invaliditāti un kurā vienlaikus šīm personām var tikt nodrošināti arī citi sociālie pakalpojumi, ja pašvaldība deleģējusi biedrībai vai nodibinājumam šādas sociālās dzīvojamās mājas izveidošanu.

21.6 pants. Personas, kurām ir tiesības īrēt sociālo dzīvokli

(1) Sociālo dzīvokli ir tiesīga īrēt maznodrošināta:

1) persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir bērns ar invaliditāti, ja tas nav nodrošināts ar atsevišķu istabu vai dzīvojamā telpa ir bez ērtībām vai ar daļējām ērtībām vai atzīta par lietošanai nederīgu (arī tad, ja persona lieto sev piederošu dzīvojamo telpu);

2) atsevišķi dzīvojoša persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti (arī tad, ja persona lieto sev piederošu dzīvojamo telpu);

3) atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona (arī tad, ja persona lieto sev piederošu dzīvojamo telpu);

4) ģimene, kurā visi ģimenes locekļi ir pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti;

5) persona, kura izstājas no sociālās rehabilitācijas un aprūpes iestādes un saskaņā ar sociālā dienesta atzinumu spēj dzīvot patstāvīgi.

(2) Pašvaldības dome savos saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kurām sniedzama palīdzība, izīrējot sociālo dzīvokli.

21.7 pants. Sociālo dzīvokļu izīrēšanas noteikumi

(1) Kārtību, kādā personu (ģimeni) atzīst par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli, kā arī kārtību un secību, kādā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek izīrēti sociālie dzīvokļi, nosaka pašvaldības dome saistošajos noteikumos.

(2) Sociālo dzīvokli izīrē, ievērojot šā likuma un Dzīvojamo telpu īres likuma noteikumus.

21.8 pants. Sociālā dzīvokļa īres līgums

(1) Sociālo dzīvokli izīrē uz pašvaldības domes vai tās deleģētas institūcijas lēmuma pamata. Sociālo dzīvokli nodod personas lietošanā, noslēdzot sociālā dzīvokļa īres līgumu. Sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz mēneša laikā pēc tam, kad pieņemts pašvaldības domes vai tās deleģētas institūcijas lēmums par sociālā dzīvokļa izīrēšanu.

(2) Sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz uz laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem. Pašvaldības atbildīgā institūcija ik pēc sešiem mēnešiem pārliecinās, vai nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata sociālais dzīvoklis izīrēts attiecīgajai personai (ģimenei). Ja pēc līguma termiņa beigām persona (ģimene) nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, personai (ģimenei) ir tiesības prasīt, lai tiek noslēgts jauns sociālā dzīvokļa īres līgums. Ja pēc līguma termiņa beigām persona (ģimene) ir zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, tai ir tiesības prasīt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, ievērojot šā likuma noteikumus.

21.9 pants. Sociālā dzīvokļa īres maksa un ar dzīvokļa lietošanu saistītie maksājumi

(1) Sociālā dzīvokļa īres maksu nosaka attiecīgā pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija. Sociālā dzīvokļa īres maksa ir zemāka par īres maksu, kas noteikta attiecīgās kategorijas pašvaldības īpašumā esošiem vai tās nomātiem dzīvokļiem, kurus izīrē, ievērojot šā likuma III nodaļas noteikumus. Ar sociālā dzīvokļa lietošanu saistītos maksājumus daļēji vai pilnībā sedz pašvaldība.

(2) Kārtību, kādā tiek noteikta sociālo dzīvokļu īres maksa un tā ar dzīvokļa lietošanu saistīto maksājumu daļa, kuru sedz pašvaldība, nosaka pašvaldības domes saistošie noteikumi."

14. Izslēgt 22. pantu.

15. 26.1 pantā:

aizstāt pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā vārdus un skaitļus "tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2, 28.4 un 28.5 pantā paredzētajos gadījumos" ar vārdiem un skaitli "tiek izliktas no dzīvojamās telpas Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pantā paredzētajā gadījumā";

papildināt pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

"4) kuras dzīvojušas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrējušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, un izliktas no šīm dzīvojamām telpām saistībā ar dzīvojamās mājas ekspluatācijas aizliegumu vai evakuētas no dzīvojamās mājas tās bīstamības dēļ, ja šīs personas mājas ekspluatācijas aizlieguma vai evakuācijas brīdī bijušas reģistrētas palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā un šo palīdzību nav saņēmušas.";

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Šā panta otrās daļas nosacījums neattiecas uz šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajām personām."

16. Papildināt 26.2 pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Mērķdotācija pašvaldībām tiek piešķirta 100 procentu apmērā no attiecīgās pašvaldības faktiskajiem izdevumiem dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksu nodrošināšanai, ja atbrīvošanas pabalsts tiek izmaksāts šā likuma 26.1 panta pirmās daļas 4. punktā minētajām personām."

17. 27.2 pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"27.2 pants. Palīdzība dzīvojamās mājas atjaunošanai, restaurācijai un mājokļa un vides pieejamības nodrošināšanai";

papildināt otro daļu ar 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

"6) uz publisko ārtelpu vērstu dzīvojamo ēku fasāžu atjaunošanai;

7) mājokļu un vides pieejamības nodrošināšanai."

18. Papildināt pārejas noteikumus ar 17. un 18. punktu šādā redakcijā:

"17. Grozījumi šā likuma 14. panta pirmās daļas 1. punktā, kas stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī, attiecas arī uz personām, kuras pēc 2022. gada 1. janvāra ar tiesas nolēmumu tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas, pamatojoties uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 panta pirmo daļu, 28.3 panta pirmo daļu vai 28.4 panta otro daļu, ja šīs personas ir:

1) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti;

2) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir persona ar invaliditāti;

3) pašvaldības teritorijā dzīvojošas citas personas, kuras pieder pie tās pašvaldības domes noteiktās personu kategorijas, kurām pašvaldība sniedz palīdzību, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas;

4) politiski represētās personas, ja to lietošanā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas.

18. Grozījumi šā likuma 26.1 panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā, kas stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī, attiecas arī uz personām, kuras pēc 2022. gada 1. janvāra ar tiesas nolēmumu tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2, 28.4 un 28.5 pantā paredzētajos gadījumos."

Likums stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 8. decembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2021. gada 21. decembrī

01.01.2022