Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Tiesību akts zaudēs spēku 2025. gada 1. janvārī.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam

1. pants. Ar gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanu, vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta sagatavošanu, ar valsts budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu un rīcību īsteno Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos fiskālās politikas principus un šādus vidēja termiņa budžeta politikas prioritāros attīstības virzienus:

1) ienākumu nevienlīdzības mazināšana, palielinot diferencēto neapliekamo ienākumu minimumu un īstenojot ģimenes valsts pabalsta reformu;

2) cilvēkkapitāla kapacitātes saglabāšana un stiprināšana publiskajā sektorā, palielinot finansējumu ārstniecības personu, amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm, pedagogu, kultūras nozares un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbinieku atalgojumam;

3) veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošana onkoloģijas jomā, palielinot finansējumu kompensējamiem medikamentiem un nodrošinot nepieciešamā aprīkojuma iegādi;

4) valsts inovatīvā potenciāla stiprināšana, palielinot zinātnes bāzes finansējumu un finansējumu fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem;

5) pēcpandēmijas perioda ekonomiskās vides noturības veicināšana, atbalstot uzņēmumu atgūšanos un attīstību, stiprinot uzņēmumu kapitāla bāzi un investīciju piesaisti;

6) publisko investīciju projektu portfeļa palielināšana un finansēšana pašvaldību investīciju projektiem, valsts reģionālo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai, lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares infrastruktūras pilnveidošanai, ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei un investīcijām valsts militārās un aizsardzības industrijas attīstībā.

2. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze 2015. gada salīdzināmajās cenās 2022. gadam 28 898 000 000 euro apmērā, 2023. gadam 29 898 000 000 euro apmērā un 2024. gadam 30 903 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognoze 2022. gadam 5,0 procenti, 2023. gadam 3,5 procenti, 2024. gadam 3,4 procenti. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze faktiskajās cenās 2022. gadam 34 022 000 000 euro apmērā, 2023. gadam 36 115 000 000 euro apmērā un 2024. gadam 38 033 000 000 euro apmērā.

3. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā iekšzemes kopprodukta prognoze 2015. gada salīdzināmajās cenās 2022. gadam 29 049 000 000 euro apmērā, 2023. gadam 29 918 000 000 euro apmērā un 2024. gadam 30 845 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognoze 2022. gadam 2,7 procenti, 2023. gadam 3,0 procenti, 2024. gadam 3,1 procents.

4. pants. Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulu (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (turpmāk — Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma Eiropas Savienībā), 2022. gadā ir -4,7 procenti no iekšzemes kopprodukta, 2023. gadā -2,1 procents no iekšzemes kopprodukta un 2024. gadā -1,4 procenti no iekšzemes kopprodukta.

5. pants. No vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķa izrietošā vispārējās valdības budžeta bilance atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai 2022. gadā ir -4,9 procenti no iekšzemes kopprodukta, 2023. gadā -2,2 procenti no iekšzemes kopprodukta un 2024. gadā -1,4 procenti no iekšzemes kopprodukta.

6. pants. Noteikt valsts budžeta finansiālās bilances apjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu 2022., 2023. un 2024. gadam saskaņā ar šā likuma 1. pielikumu.

7. pants. Noteikt valsts budžeta ieņēmumu prognozes 2022., 2023. un 2024. gadam saskaņā ar šā likuma 1. un 2. pielikumu.

8. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2022. gadā 1 644 042 470 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 920 000 000 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 558 165 786 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 165 876 684 euro.

9. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2023. gadā 1 928 623 289 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 1 083 000 000 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 642 369 606 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 203 253 683 euro.

10. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2024. gadā 1 908 968 038 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 1 057 707 273 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 646 708 425 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 204 552 340 euro.

11. pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2022., 2023. un 2024. gadam ir 0,1 procents no iekšzemes kopprodukta.

12. pants. Noteikt koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus 2022. gadā 10 829 055 523 euro, 2023. gadā 10 195 674 120 euro un 2024. gadā 10 453 504 823 euro.

13. pants. Noteikt maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei 2022., 2023. un 2024. gadam saskaņā ar šā likuma 3. pielikumu.

14. pants. Ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums 2022. gadā ir 188 138 258 euro. 2023. un 2024. gadā kopējais ikgadējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums ir 118 138 258 euro. Sagatavojot likumu par valsts budžetu 2023. gadam un likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam, kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums tiek precizēts. Noteikt, ka 2022., 2023. un 2024. gadam galvenā aizņēmumu prioritāte ir aizņēmumi Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanai, aizņēmumi jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai, lai mazinātu pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs.

15. pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 2022., 2023. un 2024. gadā ir šāds: pašvaldību budžetiem — 75 procenti un valsts budžetam — 25 procenti.

16. pants. Noteikt, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās valsts kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 4. pielikumu, 2023. un 2024. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Ministru kabinetam attiecīgu ziņojumu.

17. pants. Noteikt, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās pašvaldību kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 4. pielikumu, 2023. un 2024. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana, ja vien attiecīgā pašvaldība nenodrošina, ka tās un visu tās institūciju, kas iekļautas vispārējās valdības sektorā, kopējā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiek prognozēta neitrāla vai pozitīva un par to ir saņemts Finanšu ministrijas atzinums. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Finanšu ministrijai attiecīgu ziņojumu, kuru Finanšu ministrija tālāk virza izskatīšanai Ministru kabinetā.

18. pants. Noteikt, ka informācija par vispārējās valdības sektorā iekļauto kapitālsabiedrību faktisko un prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības izdevumiem, ieņēmumiem, budžeta bilanci un parādu ir publiski pieejama un Finanšu ministrija to iekļauj vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta paskaidrojumos.

19. pants. Lai nodrošinātu virssaistību neitrālu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros, virssaistības tiek kompensētas no Eiropas Savienības fondu finansējuma līdz plānošanas perioda beigām atbilstoši Ministru kabineta lēmumam.

20. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2022. gadā (par 2021. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 70 160 000 euro un 2023. gadā (par 2022. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 56 763 546 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

21. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2022. gadā (par 2021. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 55 893 600 euro un 2023. gadā (par 2022. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 31 821 920 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

22. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2022. gadā (par 2021. pārskata gadu) 50 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 29 143 118 euro un 2023. gadā (par 2022. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 11 628 557 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

23. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas Loto" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2022. gadā (par 2021. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 5 289 075 euro, 2023. gadā (par 2022. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 5 448 000 euro un 2024. gadā (par 2023. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 5 640 000 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

24. pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2022. gadā (par 2021. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 2 200 287 euro un 2023. gadā (par 2022. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 1 593 969 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

25. pants. Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2023. gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam, paredz nepieciešamo līdzfinansējumu (30 procentu apmērā) pašvaldību garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalsta izmaksai, nodrošinot likumā noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanu.

26. pants. (1) Ministru kabinets izveido atbilstošu uzraudzības kārtību no Brexit korekcijas rezerves finansēto pasākumu īstenošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 6. oktobra regulas (ES) 2021/1755, ar ko izveido Brexit korekcijas rezervi noteikumiem.

(2) Ministru kabinets nosaka Brexit korekcijas rezerves finansēto pasākumu īstenošanas un uzraudzības kārtību un nepieciešamās informācijas sistēmas izveides un izmantošanas kārtību, kā arī šā mehānisma ieviešanā iesaistīto institūciju tiesības pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams un kādā to paredz Ministru kabinets attiecīgo pienākumu izpildei.

Likums stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 23. novembrī.
Valsts prezidents E. Levits
Rīgā 2021. gada 4. decembrī
Likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam"
1. pielikums
Valsts konsolidētais budžets
Likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam"
2. pielikums
Valsts budžeta ieņēmumi
Likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam"
3. pielikums
Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkums
Likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam"
4. pielikums
Veidlapa par vispārējās valdības sektorā iekļautās kapitālsabiedrības ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci aprēķinu
01.01.2022