Darbības ar dokumentu

1. "Normatīvie noteikumi par atalgojuma politiku un praksi" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka atalgojuma politikas un tās piemērošanas prasības, lai nodrošinātu, ka atalgojuma politika un prakse amatpersonām vai darbiniekiem, tostarp tiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu, atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai, un veicinātu to, bet ierobežotu risku uzņemšanos virs noteiktā pieļaujamā risku uzņemšanās līmeņa. Noteikumi nosaka arī prasības ar atalgojuma politiku un praksi saistītās informācijas apkopošanai, kā arī datu sagatavošanas un iesniegšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (tālāk tekstā – Komisija) un pastarpināti arī Eiropas Banku iestādei (tālāk tekstā arī – EBI) kārtību atalgojuma tendenču novērtēšanai.

2. Noteikumi ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm, Kredītiestāžu likuma 4.¹ pantā minētajām sabiedrībām un 11.² pantā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ES regulas Nr. 2019/2033¹ 1. panta 2. un 5. punktā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī ārvalstu kredītiestāžu filiālēm (tālāk tekstā visas kopā – iestāde).

(FKTK 29.11.2022. noteikumu Nr. 210 redakcijā)

3. Iestāde ievēro šo noteikumu prasības individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti. Iestādei, kuras uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka, šie noteikumi piemērojami, ciktāl tie nav pretrunā ar Eiropas Centrālās bankas noteiktajām prasībām atalgojuma regulējumam.

4. Noteikumos lietotie termini:

4.1. atalgojuma mainīgā daļa – no darbības rezultātiem atkarīga darba samaksas daļa, kuras struktūru var veidot dažādi elementi, piemēram, izmaksas monetārā (piemēram, prēmijas) vai nemonetārā formā (piemēram, akciju vai ar akcijām saistītu instrumentu formā). Atalgojuma mainīgā daļa ietver arī pēc iestādes iniciatīvas noteiktos diskrecionāros pensiju pabalstus. Atalgojuma elementi, kuri nav skaidri klasificējami kā atalgojuma nemainīgā daļa, ir atzīstami par atalgojuma mainīgo daļu, piemēram, noturēšanas piemaksas (retention bonuses), atlīdzības, kas pārsniedz Darba likumā noteiktās piemaksas vai atlaišanas pabalstu apmērus darba līguma vai pilnvarojuma līguma uzteikšanas gadījumā, kompensācija, piemērojot to saistībā ar jaunu amatpersonu vai darbinieku pieņemšanu darbā līgumisko attiecību izbeigšanai ar iepriekšējo darba devēju;

4.2. atalgojuma nemainīgā daļa – darba samaksas daļa, kura nav atkarīga no darbības rezultātiem vai snieguma (parasti – darba alga) un kura ietver Darba likumā noteiktos obligātos maksājumus, kā arī tādas iemaksas privāto pensiju fondu pensiju plānos vai citi maksājumi, kas noteikti saskaņā ar iestādes pensiju politiku vai paredzēti darba koplīgumā iestādes organizācijas līmenī;

4.3. atalgojums – darba samaksa, ko veido atalgojuma nemainīgās daļas un atalgojuma mainīgās daļas (ja tāda paredzēta) kopsumma;

4.4. (svītrots ar FKTK 29.11.2022. noteikumiem Nr. 210);

4.5. īpaši augsta atalgojuma mainīgā daļa – atalgojuma mainīgā daļa, kas veido 100 procentus (ieskaitot) un vairāk no amatpersonai vai darbiniekam noteiktās atalgojuma nemainīgās daļas pārskata gadā;

4.6. iestādes riska profilu ietekmējošie amati – amati vai darbinieki, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu, un tie ietver vismaz:

4.6.1. padomes un valdes locekļus, kā arī augstāko vadību Kredītiestāžu likuma 1. panta pirmās daļas 65. punkta izpratnē;

4.6.2. amatpersonas vai darbiniekus ar vadītāja atbildību (managerial responsibility) par kādu no kontroles funkcijām vai būtisku iestādes struktūrvienību (material business unit);

4.6.3. amatpersonas vai darbiniekus, kuriem ir tiesības uz iepriekšējā pārskata gadā piešķirtu atalgojuma apmēru, ja ir spēkā abi turpmāk minētie noteikumi:

4.6.3.1. amatpersonas vai darbinieka atalgojums ir vienāds ar vai lielāks par 500 000 euro un vienāds ar vai lielāks par iestādes padomes un valdes locekļiem un augstākajai vadībai piešķirtā vidējā atalgojuma līmeni;

4.6.3.2. tie ir nodarbināti iestādei būtiskā struktūrvienībā (material business unit) un to profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz attiecīgās struktūrvienības riska profilu;

4.6.4. amatus vai darbiniekus, kuri nav minēti šo noteikumu 4.6.1.–4.6.3. punktā, tomēr viņu profesionālajai darbībai ir salīdzinoši tikpat būtiska ietekme uz iestādes riska profilu kā ES regulas Nr. 2021/923¹ 4. pantā minētajiem darbiniekiem vai darbinieku kategorijām;

4.7. diskrecionārie pensiju pabalsti – pabalsti ES regulas Nr. 575/2013² 4. panta 1. punkta 73. apakšpunkta izpratnē;

4.8. nozīmīga iestāde – iestāde, kuru Komisija ir atzinusi par globāli sistēmiski nozīmīgu iestādi vai citu sistēmiski nozīmīgu iestādi.

5. Pārējie šajos noteikumos lietotie termini atbilst Kredītiestāžu likumā, ES regulā Nr. 575/2013 un ES regulā Nr. 2021/923 lietotajiem terminiem.

6. Iestāde nosaka iestādes riska profilu ietekmējošos amatus, ievērojot ES regulā Nr. 2021/923 noteiktās prasības.

7. Iestāde nodrošina, ka:

7.1. amatpersonas un darbinieki apņemas neizmantot personīgās riska ierobežošanas stratēģijas vai tādu atalgojuma un atbildības apdrošināšanu, kas mazinātu risku par varbūtējo korekciju, kuras noteiktas atalgojuma politikā, ietekmi uz atalgojumu, un, uzsākot darba tiesiskās attiecības ar iestādi, rakstveidā apliecina, ka apņemas ievērot šo prasību;

7.2. veicot atalgojuma mainīgās daļas izmaksu, netiek izmantoti tādi instrumenti vai metodes, kas panāk vai veicina izvairīšanos no tieši piemērojamajos Eiropas Savienības tiesību aktos, Kredītiestāžu likumā vai šajos noteikumos atalgojuma politikai un praksei noteikto prasību ievērošanas;

7.3. atalgojuma politikas izstrādē un praksē tiek ņemtas vērā EBI apstiprinātās pamatnostādnes par pareizu atalgojuma politiku, kuras pieejamas EBI mājaslapā un kuru mērķis ir atalgojuma regulējumam noteikto prasību vienveidīga piemērošana iestāžu darbībā un uzraudzības praksē Eiropas Savienībā.

8. Iestāde, ņemot vērā tās darbības apjomu, veidu, sarežģītību, specifiku un organizatorisko struktūru, nodrošina tādas atalgojuma politikas, tostarp pensiju politikas, izstrādi, ieviešanu un pastāvīgu uzturēšanu, kas:

8.1. atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai un veicina to, bet ierobežo risku uzņemšanos virs iestādes noteiktā risku uzņemšanās līmeņa;

8.2. neierobežo iestādes likviditāti un spēju stiprināt tās pašu kapitālu īsā laika periodā un arī ilgtermiņā;

8.3. atbilst iestādes vērtībām, tostarp korporatīvajām vērtībām un augstas profesionālās rīcības un ētikas standartiem, iestādes ilgtermiņa interesēm un attīstības stratēģijā noteiktajiem darbības mērķiem, kā arī nodrošina efektīvu interešu konfliktu novēršanu;

8.4. balstīta uz vienādu darba samaksu iestādes amatpersonām un darbiniekiem par vienādu darbu vai vienādi vērtīgu darbu, nodrošinot dzimumneitrālu atalgojuma politiku un tās piemērošanu praksē;

8.5. nav pretrunā ar klientu vai noguldītāju interešu aizsardzības principiem un citu ieinteresēto pušu interesēm;

8.6. neparedz garantētu atalgojuma mainīgās daļas apmēra noteikšanu, jo tas neatbilst piesardzīgai risku pārvaldīšanai un atalgojuma mainīgās daļas par darbības rezultātiem noteikšanai, kā arī neiekļauj to nākotnes atalgojuma plānos (prospective remuneration plans). Garantēta apmēra atalgojuma mainīgo daļu drīkst noteikt tikai izņēmuma kārtā, piemērojot to saistībā ar jaunu amatpersonu vai darbinieku pieņemšanu darbā, ne vairāk kā vienu reizi un ne ilgāk par pirmo darba gadu, tostarp konsolidācijas grupas ietvaros, vienlaikus nodrošinot, ka tas netraucē iestādei uzturēt stipru un stabilu kapitāla bāzi (a sound and strong capital base);

8.7. ir dokumentēta un iestādē pieejama visām amatpersonām un darbiniekiem, ievērojot iekšējos normatīvos aktus konfidencialitātes jomā;

8.8. paredz, ka kontroles funkciju veicēji ir pilnvaroti veikt nepieciešamās pārbaudes, tie ir funkcionāli neatkarīgi no iestādes struktūrvienībām, kuras tie pārrauga, un to atalgojumu nosaka saskaņā ar kontroles funkcijām noteikto mērķu sasniegšanu neatkarīgi no sasniegtajiem darbības rezultātiem kontroles funkciju kontrolētajās darbības jomās.

9. Iestāde nodrošina, ka vismaz reizi gadā tiek veikts neatkarīgs īstenotās atalgojuma politikas un tās pamatprincipu, ko apstiprinājusi iestādes padome, atbilstības novērtējums, ja nepieciešams, arī konsolidācijas grupas līmenī, kā arī tiek izvērtēta atalgojuma politikas un tās pamatprincipu piemērotība iestādes darbības specifikai, ņemot vērā ietekmi uz iestādes risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti un pārmaiņas ārējos faktoros, tostarp ārējos normatīvajos aktos.

10. Atalgojuma politikas un ar to saistīto iekšējo normatīvo aktu, t.sk. iestādes riska profilu ietekmējošo amatu izvērtēšanas procedūras, izstrādē, īstenošanā, kā arī uzraudzības un izvērtēšanas procesā iesaista amatpersonas vai darbiniekus, kas iestādē veic kontroles un personāla vadības funkcijas, un, ja, izvērtējot iestādes darbības apjomu, veidu, sarežģītību, specifiku un organizatorisko struktūru, nepieciešams, iesaista arī risku un revīzijas komitejas locekļus vai akcionārus.

11. Iestāde nodrošina, ka šo noteikumu 10. punktā minētajām iesaistītajām personām, kā arī šo noteikumu IV nodaļā minētās atalgojuma komitejas locekļiem ir:

11.1. atbilstoša kompetence atalgojuma vai risku pārvaldības jomā un pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze tiem uzticēto pienākumu veikšanai;

11.2. funkcionāla neatkarība no to kontrolei pakļautajām darbības jomām (struktūrvienībām);

11.3. nepieciešamās pilnvaras to funkciju veikšanai un informācijas iegūšanai, t.sk. neierobežota piekļuve visai informācijai un datiem, kas saistīti ar atalgojuma politikas izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un izvērtēšanu;

11.4. iespēja sniegt neatkarīgu un kompetentu vērtējumu par atalgojuma politiku un tās piemērošanu praksē, kā arī piemērotību iestādes darbībai, t.sk. tās ietekmi uz iestādes riska profilu un risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti.

12. Iestāde, kas ir konsolidācijas grupas mātes sabiedrība, nodrošina nepieciešamās informācijas apmaiņu ar meitas sabiedrībām par atalgojuma politiku un ar to saistītajiem iekšējiem normatīvajiem aktiem un lēmumiem, lai iestāde, t.sk. kontroles funkciju nodrošināšanas ietvaros, varētu izvērtēt atalgojuma politikas un prakses atbilstību grupas līmenī noteiktajām prasībām.

13. Iestādes padome saistībā ar atalgojuma politiku un praksi ir atbildīga par:

13.1. atalgojuma politikas pamatprincipu noteikšanu un atalgojuma politikas apstiprināšanu, kā arī īstenošanas uzraudzību;

13.2. atalgojuma noteikšanu iestādes valdes locekļiem un iekšējā audita funkcijas augstākā līmeņa amatpersonām vai darbiniekiem. Ja iestāde saņem komercdarbības valsts atbalstu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē, iestādes padome nekavējoties pārskata iestādes valdes locekļu un citu iestādes riska profilu ietekmējošo amatu atalgojumu atbilstoši pamatotai un efektīvai risku pārvaldīšanai un ilgtermiņa izaugsmei, kā arī veic tā turpmāku pārskatīšanu atbilstoši iestādes finanšu stāvokļa izmaiņām;

13.3. risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkciju augstākā līmeņa amatpersonu vai darbinieku atalgojuma tiešu pārraudzību, ja iestādē nav izveidota atalgojuma komiteja;

13.4. atalgojuma politikas pamatprincipu regulāru, bet ne retāku kā vienu reizi gadā pārskatīšanu, lai nodrošinātu to atbilstību iestādes esošajai darbībai, ņemot vērā tās attīstības stratēģiju un ārējo faktoru ietekmi;

13.5. pārbaužu veikšanas kārtības noteikšanu par iestādes atalgojuma politikas īstenošanas atbilstību apstiprinātajai atalgojuma politikai, nosakot to, kura no iestādes kontroles funkcijām pārbauda un novērtē minēto atbilstību regulāri, bet ne retāk kā vienu reizi gadā, un to, vai nepieciešams piesaistīt neatkarīgu ārējo ekspertu;

13.6. ziņošanas kārtības iestādes padomei noteikšanu par pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar šo noteikumu 13.5. punktā minēto kārtību, konstatētajiem novērojumiem un trūkumiem un izdarītajiem secinājumiem, kā arī par atalgojuma politikas piemērotību iestādes darbības specifikai un ietekmi uz iestādes riska profilu un risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti kopumā;

13.7. trūkumu novēršanas plāna apstiprināšanu un tā īstenošanas uzraudzību, ņemot vērā pārbaudēs konstatētās nepilnības;

13.8. šo noteikumu 13.4.–13.7. punktā minēto procesu dokumentāciju;

13.9. informācijas sniegšanu iestādes akcionāriem saistībā ar atalgojuma politiku un praksi.

14. Iestādes valde saistībā ar atalgojuma politiku un praksi ir atbildīga par:

14.1. iestādes padomes noteiktajiem atalgojuma politikas pamatprincipiem atbilstošas atalgojuma politikas izstrādi un tai atbilstošu iekšējo normatīvo aktu izstrādi, apstiprināšanu un īstenošanu;

14.2. amatpersonu un darbinieku informēšanu par to darbības rezultātu novērtēšanā un atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā izmantojamajiem rādītājiem un metodēm;

14.3. to, ka atalgojuma politika un iestādes iekšējie normatīvie akti atalgojuma noteikšanai, t.sk. novērtēšanas process un tā rezultāti, ir skaidri, dokumentēti un pieejami, ciktāl nepieciešams funkciju vai darba pienākumu veikšanai vai ciktāl tie attiecas uz konkrēto amatpersonu vai darbinieku.

15. Nozīmīga iestāde izveido atalgojuma komiteju, kas spēj sniegt neatkarīgu un kompetentu atzinumu par atalgojuma politiku un praksi, atalgojuma politikas pamatprincipu piemērotību iestādes darbības specifikai un atalgojuma politikas un prakses ietekmi uz iestādes risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti.

16. Iestāde, kas nav nozīmīga iestāde, ņemot vērā tās darbības apjomu, veidus, sarežģītību un specifiku, kā arī organizatorisko struktūru, izvērtē atalgojuma komitejas izveides lietderību un dokumentē pieņemto lēmumu un tā pamatojumu.

17. Iestādē, kurā nav izveidota atalgojuma komiteja, tās kompetencē esošie jautājumi ietilpst padomes atbildībā.

18. Atalgojuma komiteja, kuru veido ne mazāk kā trīs locekļi, ir atbildīga par:

18.1. iekšējo normatīvo aktu, kurus apstiprina iestādes padome un kuri saistīti ar atalgojumu, sagatavošanu, t.sk. par tādu iekšējo normatīvo aktu sagatavošanu, kuriem ir ietekme uz iestādes riska profilu un risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti, kā arī par atalgojuma politikas pārskatīšanu un trūkumu novēršanas plāna sagatavošanu;

18.2. atbalstu iestādes padomei attiecīgo iekšējo normatīvo aktu pārvaldības nodrošināšanā, t.sk., sagatavojot atzinumu par šo normatīvo aktu piemērošanu praksē, to atbilstību atalgojuma politikas pamatprincipiem, kā arī par to, vai esošā atalgojuma politika nodrošina efektīvu iestādes risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanu un ilgtermiņa attīstību, un priekšlikumus tās pilnveidošanai;

18.3. risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkciju augstākā līmeņa amatpersonu vai darbinieku atalgojuma tiešu pārraudzību;

18.4. iestādes riska profilu ietekmējošo amatu izvērtējuma un identifikācijas procesa nodrošināšanu.

19. Atalgojuma komiteja iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un atzinumus sagatavo, ņemot vērā iestādes akcionāru, ieguldītāju un citu ieinteresēto pušu ilgtermiņa intereses, kā arī sabiedrības intereses.

20. Par atalgojuma komitejas vadītāju ieceļ vienu no iestādes padomes locekļiem. Par atalgojuma komitejas locekļiem drīkst iecelt tikai iestādes padomes locekļus, izņemot gadījumus, kad normatīvie akti paredz piesaistīt darbinieku pārstāvi, vienlaikus nodrošinot, ka atalgojuma komitejas locekļu vairākumu veido iestādes padomes locekļi.

21. Iestāde nodrošina, ka atalgojuma komitejas locekļiem ir pieejama visa nepieciešamā informācija savas darbības nodrošināšanai un komitejas lēmumi, tostarp pieņemtie normatīvie akti un atzinumi par atalgojuma politiku un praksi, ir dokumentēti un pamatoti.

22. Atalgojuma komiteja sadarbojas ar citām iestādes izveidotajām komitejām, piemēram, riska, revīzijas, izvirzīšanas komiteju, vai funkciju veicējiem attiecīgajās jomās, piemēram, personāla atlases, juridiskajā vai stratēģiskās plānošanas jomā, lai panāktu visaptverošu informācijas apmaiņu savas darbības un pienākumu veikšanas nodrošināšanai.

23. Iestāde izvērtē nepieciešamību nodrošināt neatkarīgu iestādes padomes locekļu dalību atalgojuma komitejā. Iestādes padomes locekļu neatkarību izvērtē saskaņā ar Komisijas noteiktajiem padomes locekļu vērtēšanas kritērijiem neatkarības statusa noteikšanai.

24. Atalgojuma politikas pamatprincipi nosaka:

24.1. atalgojuma politikas mērķus, piemēram, attiecīgas kvalifikācijas amatpersonu vai darbinieku piesaistīšana un motivēšana iestādes noteikto darbības mērķu sasniegšanai;

24.2. atalgojuma nemainīgās daļas elementus, piemēram, darba alga, ar pensionēšanos saistītie maksājumi saskaņā ar iestādes pensiju politiku, no Darba likuma izrietošie obligātie maksājumi;

24.3. atalgojuma mainīgās daļas elementus, piemēram, prēmijas, motivējošas shēmas ilgtermiņa darbības rezultātu sasniegšanai, akcijas, ar akcijām saistīti instrumenti vai citi instrumenti, atlīdzība darba līguma vai pilnvarojuma līguma izbeigšanas gadījumā, kas pārsniedz Darba likumā noteikto apmēru, diskrecionārie pensiju pabalsti, kompensācija, piemērojot to saistībā ar jaunu amatpersonu vai darbinieku pieņemšanu darbā līgumisko attiecību izbeigšanai ar iepriekšējo darba devēju;

24.4. nemonetāro instrumentu turēšanas politiku (retention policy), atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas kārtību, atalgojuma mainīgās daļas koriģēšanas mehānismus, ņemot vērā šo noteikumu 39.6.3. punktā noteiktās prasības;

24.5. finanšu un nefinanšu rādītājus un metodes amatpersonu un darbinieku darbības rezultātu novērtēšanai un atalgojuma mainīgās daļas un atalgojuma nemainīgās daļas noteikšanai. Iestāde skaidri nošķir kritērijus, kurus izmanto, lai noteiktu:

24.5.1. atalgojuma nemainīgo daļu, kas galvenokārt atspoguļo amatpersonas vai darbinieka profesionālo pieredzi un atbildības līmeni, kurš noteikts attiecīgās amatpersonas vai darbinieka amata aprakstā, kas ir darba līguma neatņemama sastāvdaļa;

24.5.2. atalgojuma mainīgo daļu, kas atspoguļo amatpersonas vai darbinieka darbības rezultātus, kuri pārsniedz tā amata aprakstā, kas ir darba līguma neatņemama sastāvdaļa, noteiktās prasības, to noturīgumu un korekciju, ņemot vērā ar tiem saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējumu;

24.6. pasākumus interešu konflikta novēršanai, piemēram, izslēdzot iespēju iestādes valdes un padomes locekļiem noteikt vai piedalīties sava atalgojuma noteikšanā vai tieši piesaistot atalgojumu specifisku finanšu instrumentu, finanšu instrumentu kategoriju vai noteiktu apjomu pārdošanai;

24.7. katrai amata kategorijai samērīgu un pamatotu attiecību starp atalgojuma nemainīgo un mainīgo daļu, t.sk. atalgojuma mainīgās daļas augstāko robežu (procentos no nemainīgās daļas), ņemot vērā attiecīgajam amatam noteikto darbības jomu, nosacījumus un specifiku, kā arī iestādes riska profilu ietekmējošiem amatiem Kredītiestāžu likumā noteiktos ierobežojumus atalgojuma mainīgās daļas apmēram. Iestāde nodrošina, ka atalgojuma nemainīgā daļa atalgojumā ir pietiekami liela, lai iestāde varētu noteikt elastīgu atalgojuma politiku attiecībā uz atalgojuma mainīgo daļu, ieskaitot iespēju neizmaksāt atalgojuma mainīgo daļu, piemēram, iestādes finansiālā stāvokļa pasliktināšanās gadījumā vai gadījumos, kad nav nodrošināta iestādes darbību regulējošo prasību izpilde;

24.8. atlīdzības, kas pārsniedz Darba likumā noteiktos atlaišanas pabalstu apmērus darba līguma vai pilnvarojuma līguma uzteikšanas gadījumā, piešķiršanas kritērijus, samazināšanas vai neizmaksāšanas nosacījumus, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darbības periodā ir pieļautas kļūdas un nepilnības vai nepienācīgi veikta profesionālā darbība (misconduct);

24.9. iestādes riska profilu ietekmējošo amatu identifikācijas procesu, tostarp amatpersonu vai darbinieku identificēšanai meitas sabiedrībā, kura atbilst Kredītiestāžu likuma 50.⁹ panta ceturtās daļas prasībām, ja šo amatpersonu vai darbinieku profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz konsolidācijas grupas kopējo riska profilu vai komercdarbību;

24.10. ne tikai dzimumneitrālu darba samaksas un atalgojuma noteikumu piemērošanu amatpersonām un darbiniekiem, bet arī citus nosacījumus vienlīdzīgai attieksmei pret personālu neatkarīgi no dzimuma ar nodarbinātību saistītajās jomās, piemēram, personāla atlasi iestādes personāla atlases konkursos, apmācību iespējas un profesionālās karjeras izaugsmes iespējas, papildu labumu piešķiršanu monetārā un nemonetārā formā.

(Grozīts ar FKTK 29.11.2022. noteikumiem Nr. 210)

25. Lai samazinātu interešu konflikta situāciju rašanās iespēju, iestādes padomes locekļiem nosaka vienīgi atalgojuma nemainīgo daļu. Atalgojuma mainīgo daļu drīkst piešķir tikai izņēmuma gadījumos, kad ir iespējams pamatot ar konkrētā padomes locekļa pienākumiem un atbildības līmeni saistīto sasniegto mērķu rezultātus, neizslēdzot iespēju piemērot šo noteikumu 39.6.3. punktā minētos koriģēšanas mehānismus.

26. Iestāde nekavējoties pārskata atalgojuma politikas pamatprincipus atalgojuma mainīgajai daļai, piemēram, attiecīgi samazinot atalgojuma mainīgo daļu, paredzot atlikt lielāku tās daļu uz ilgāku laiku vai lielāku daļu piešķirot nemonetāros instrumentos, ja tās darbības procesā ir konstatēti riski finanšu stabilitātei nākotnē.

27. Iestāde nosaka kārtību darbības rezultātu novērtēšanai un atalgojuma mainīgās daļas noteikšanai, piešķiršanai un neatsaucamu tiesību uz to iegūšanai un nodrošina, ka minētā kārtība un novērtējumu rezultāti ir dokumentēti, kā arī ar tiem ir iepazīstināti attiecīgie darbinieki un amatpersonas, kuru darbības rezultāti tiek novērtēti.

28. Individuālo darbības rezultātu novērtēšanai izmanto ne tikai darbības apjomu raksturojošos (kvantitatīvos) finanšu rādītājus, piemēram, ienākumus vai apgrozījumu, bet arī nefinanšu (kvalitatīvos) rādītājus, piemēram, iekšējo normatīvo aktu un standartu, kas nosaka attiecības ar klientiem, un noteikto limitu ievērošanu, taisnīgu attieksmi pret klientiem, klientu apmierinātību.

29. Lai nodrošinātu, ka darbības rezultātu novērtēšana ir pamatota ar ilgtermiņa darbības rezultātiem un atbilst iestādes darbības ciklam un tās darbības riskiem, nosakot atalgojuma mainīgo daļu, darbības rezultātu novērtēšanā ņem vērā ne tikai pārskata gada, bet vairāku gadu darbības rezultātu rādītājus.

30. Iestāde, izmantojot atalgojuma mainīgās daļas noteikšanai vairāku gadu darbības rezultātu rādītājus, nodrošina:

30.1. to, ka amatpersonas un darbinieki ir informēti par šādu kārtību un piemērotajiem kritērijiem darbības rezultātu, kuri sasniedzami periodā pēc atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas, bet pirms neatsaucamu tiesību uz to iegūšanas, vērtēšanai;

30.2. atalgojuma mainīgās daļas, uz kuru nav iegūtas neatsaucamas tiesības, korekciju, ņemot vērā šo noteikumu 31.1. un 31.2. punktā minēto.

31. Darbības rezultātu novērtēšanai izmantojot finanšu rādītājus, kas aprēķināti, pamatojoties uz grāmatvedības datiem, iestāde ņem vērā, ka šajos rādītājos ir ietverti darbības rezultāti par iepriekšējiem periodiem, nevis riski, kuru dēļ var rasties zaudējumi turpmākajos darbības periodos. Finanšu rādītājus koriģē, ņemot vērā:

31.1. ar darbības rezultātiem saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējumu;

31.2. izdevumus par kapitālu, kā arī izdevumus likviditātes nodrošināšanai.

32. Izstrādājot metodes finanšu rādītāju koriģēšanai, nosaka, kā atalgojuma mainīgās daļas noteikšanu katrai amatpersonai vai darbiniekam ietekmē:

32.1. riski, kas rodas vai var rasties darbības veidos, kuros nodarbināta attiecīgā amatpersona vai darbinieks;

32.2. iekšējās kontroles sistēmas elementi esošo un varbūtējo risku mazināšanai;

32.3. periods, kas nepieciešams, lai varētu izvērtēt darbības veida, kurā nodarbināta attiecīgā amatpersona vai darbinieks, rezultātu.

(Grozīts ar FKTK 29.11.2022. noteikumiem Nr. 210)

33. Darbības rezultātu novērtēšanai izmantojot nefinanšu rādītājus, ņem vērā katras amatpersonas vai darbinieka darbības rezultātus individuāli. Nosakot nefinanšu rādītāju nozīmi, iestāde ievēro, ka nefinanšu rādītāju izmantošana individuālās darbības rezultātu novērtēšanā ir būtiska, jo nefinanšu rādītāju neievērošana (vai nepilnīga ievērošana) var ietekmēt iestādes riska profilu vai tās finanšu rezultātus.

34. Atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā ņem vērā amatpersonas vai darbinieka darbības rezultātu novērtējumu individuāli kombinācijā ar darbības rezultātu novērtējumu attiecīgās struktūrvienības līmenī un kombinācijā ar vispārējiem darbības rezultātiem iestādes, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti, kā arī ekspertu, piemēram, risku kontroles funkcijas, izteiktos novērtējumus par darbības rezultātu noturīgumu (pastāvīgumu).

35. Iestāde izstrādā rādītājus, kurus izmanto atalgojuma mainīgās daļas vai to veidojošo elementu kopējā apmēra (pools of variable remuneration components) aprēķinam un koriģēšanai, ņemot vērā šo noteikumu 31.1. un 31.2. punktā minēto, kā arī citus iestādes darbības rezultātus ietekmējošos faktorus.

36. Iestāde nodrošina, ka, nosakot, piešķirot, kā arī iegūstot neatsaucamas tiesības uz atalgojuma mainīgo daļu vai to veidojošajiem elementiem, tiek ņemts vērā ar attiecīgo darbības jomu saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējums.

37. Iestāde nodrošina, ka atalgojuma politikas pamatprincipos minētais iestādes riska profilu ietekmējošo amatu izvērtējums un identifikācijas process tiek īstenots ne retāk kā reizi gadā, pieņemtie lēmumi par iestādes riska profilu ietekmējošo amatu noteikšanu sniedz skaidru priekšstatu par to un ir dokumentēti, ietverot vismaz:

37.1. informāciju par veiktā izvērtējuma pamatojumu un tvērumu;

37.2. izvērtējumā lietoto kvantitatīvo un kvalitatīvo kritēriju izklāstu;

37.3. aprakstu, kas ietver kvalitatīvos un kvantitatīvos kritērijus un, ja nepieciešams, arī papildu informāciju, kura skaidro konkrētā amata izvērtējuma rezultātu un pamato attiecīgā amata veicēja identificēšanu par iestādes riska profilu ietekmējošu amatu vai tādu darbinieku iestādes meitas sabiedrībā, kura profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz konsolidācijas grupas kopējo riska profilu vai komercdarbību;

37.4. identifikācijas rezultātu, kas atspoguļo iestādes riska profilu ietekmējošo amatu veicēju:

37.4.1. skaitu iestādē, t.sk. atsevišķi izdala pirmreizēji identificēto iestādes riska profilu ietekmējošo amatu veicēju skaitu;

37.4.2. skaita sadalījumu iestādē pēc darbības veida un dzimuma, ņemot vērā iestādes riska profilu ietekmējošo amatu kategorijas, par kurām tiek sniegta informācija Komisijai, kā arī pašreizējā perioda salīdzinājumu ar iepriekšējā perioda identifikācijas rezultātu.

38. Noteikumu 39.1., 39.2., 39.3., 39.7.1. un 39.7.2. punktā minētās prasības nav attiecināmas uz:

38.1. iestādi, kura saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 146. apakšpunktu nav atzīstama par lielu iestādi un kuras aktīvu vidējā vērtība individuālā līmenī iepriekšējo četru finanšu pārskata gadu laikā nav pārsniegusi 5 miljardus euro, un amatpersonām vai darbiniekiem, kuru atalgojuma mainīgā daļa nepārsniedz šo noteikumu 38.2. punktā noteikto apmēru;

38.2. iestādes amatpersonām vai darbiniekiem, kuru atalgojuma mainīgā daļa, ko piešķir par periodu, kas ir pārskata gads, vai par šo noteikumu 30.1. punktā minēto periodu, kurš ir beidzies pārskata gadā, nepārsniedz 50 000 euro un vienlaikus neveido vairāk par vienu trešdaļu no gada kopējā atalgojuma apmēra. Gada kopējo atalgojuma apmēru veido pārskata gadā aprēķinātās atalgojuma nemainīgās daļas un piešķirtās atalgojuma mainīgās daļas summa.

(Grozīts ar FKTK 29.11.2022. noteikumiem Nr. 210)

39. Atalgojuma politikas pamatprincipi attiecībā uz iestādes riska profilu ietekmējošiem amatiem nosaka:

39.1. atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas kārtību, ievērojot, ka atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas gadījumā ne mazāk kā 40 procentus (īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas gadījumā – ne mazāk kā 60 procentus) no tās atliek uz periodu, kurš nav mazāks kā četri līdz pieci gadi atkarībā no amata vai atbildības līmeņa un kura laikā var izvērtēt atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā izmantotos darbības rezultātus, to noturīgumu un ar tiem saistītos riskus. Atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas periodu nosaka atbilstoši darbības ciklam, komercdarbības veidam, tā riskiem un iesaistītās amatpersonas vai darbinieka darbībām;

39.2. prasību, ka iestāde, kas pēc tās darbības apjoma, veida, sarežģītības un specifikas, kā arī organizatoriskās struktūras ir nozīmīga iestāde, nodrošina, ka šo noteikumu 39.1. punktā minētais atlikšanas periods iestādes padomes un valdes locekļiem un augstākajai vadībai nav mazāks par pieciem gadiem;

39.3. atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas kārtību, ievērojot, ka ne mazāk kā 50 procentus no tās nosaka nemonetārā formā, kuru veido:

39.3.1. iestādes akcijas, ar akcijām saistīti instrumenti vai līdzvērtīgi instrumenti nemonetārā formā, piemēram, tiesības saņemt labumu saistībā ar akciju vērtības pieaugumu (stock appreciation rights), ar akcijām saistīti iespēju līgumi, tostarp instrumenti ar norēķinu naudā, kuru vērtība balstīta uz iestādes akciju tirgus cenu vai regulētā tirgū netirgotām akcijām – to patiesās vērtības izmaiņām;

39.3.2. kad iespējams, ES regulas Nr. 575/2013 52. un 63. pantā minētie instrumenti vai citi instrumenti, kuri pilnā apmērā konvertējami (converted) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos vai norakstāmi (written down) un kuri visos gadījumos atbilstoši atspoguļo iestādes kredītkvalitāti tās parastās darbības laikā (the credit quality of the institution as a going concern), kā arī ir piemēroti izmantošanai atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas nolūkā, ievērojot ES regulā Nr. 527/2014³ noteiktās prasības;

39.4. nemonetāro instrumentu vērtības un skaita noteikšanas kārtību, kas paredz, ka instrumentu cenu nosaka pēc tirgus cenas vai to patiesās vērtības šo instrumentu piešķiršanas dienā. Šī cena ir pamats sākotnējā instrumentu skaita noteikšanai un vēlāk iespējamām instrumentu vērtības vai skaita izmaiņām;

39.5. nemonetāro instrumentu turēšanas politiku (retention policy), t.i., gadu skaitu, cik ilgi attiecīgo nemonetāro instrumentu saņēmējs nav tiesīgs tos pārdot, lai nodrošinātu iestādes atalgojuma politikā noteikto motivējošo shēmu atbilstību iestādes ilgtermiņa interesēm. Ņemot vērā iestādes riska profilu ietekmējošo amatu veicēju individuālās ietekmes uz iestādes kopējo riska profilu ilgtermiņa raksturu, minimālais piešķirto instrumentu turēšanas termiņš ir viens gads;

39.6. katram iestādes riska profilu ietekmējošajam amatam atbilstošas atalgojuma mainīgās daļas un tās elementu piešķiršanas kritērijus, kārtību, kā arī apmēru neatkarīgi no atalgojuma mainīgās daļas struktūras (iestādes akcijas, ar akcijām saistīti instrumenti, naudas vai citi maksāšanas līdzekļi) izmaksas un neatsaucamu tiesību uz to iegūšanas nosacījumus, ņemot vērā, ka:

39.6.1. atalgojuma mainīgās daļas, t.sk. atliktās daļas, faktisko izmaksu veic vai neatsaucamas tiesības, ievērojot šo noteikumu 39.6.4. punkta prasības, uz to iegūst vienīgi gadījumā, ja maksājums nemazina drošu iestādes finanšu stāvokli ilgtermiņā un atbilst iestādes, tās riska profilu ietekmējošā amata veicēja un attiecīgās struktūrvienības darbības rezultātiem;

39.6.2. iestāde samazina atalgojuma mainīgās daļas kopējā apmēra izmaksu, t.sk. atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas kopējā apmēra izmaksu, ja tās finanšu darbības rezultāti pasliktinās vai ir negatīvi;

39.6.3. tiek izmantoti tādi koriģēšanas mehānismi kā izmaksātās atalgojuma mainīgās daļas atmaksas pieprasīšana vai atalgojuma mainīgās daļas, tostarp atliktās daļas, kopējā apmēra daļēja vai pilnīga samazināšana, ja tā piešķirta par darbības rezultātiem, pamatojoties uz datiem, kas vēlāk izrādījušies ar nolūku sagrozīti (ļaunprātīga rīcība) (clawback), vai atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas, uz kuru nav iegūtas neatsaucamas tiesības, samazināšana, pamatojoties uz faktiskajiem darbības rezultātiem (malus). Iestāde nosaka kritērijus minēto koriģēšanas mehānismu piemērošanai un nodrošina, ka tie aptver situācijas, kurās attiecīgā amatpersona vai darbinieks piedalījās vai bija atbildīgs par rīcību, kā rezultātā iestādei radās būtiski zaudējumi, un situācijas, kurās attiecīgā amatpersona vai darbinieks neatbilda attiecīgajiem piemērotības un atbilstības standartiem (standards of fitness and propriety);

39.6.4. neatsaucamas tiesības uz atalgojuma mainīgās daļas atlikto daļu iegūst proporcionāli periodam (gadu skaitam), uz kādu atlikta atalgojuma mainīgā daļa, bet ne ātrāk kā 12 mēnešus pēc atalgojuma mainīgās daļas piešķiršanas, nodrošinot, ka atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas faktiskā izmaksa tiek veikta attiecīgi ne biežāk kā vienu reizi periodā (kalendārajā gadā). Pirms neatsaucamu tiesību uz atalgojuma mainīgās daļas atlikto daļu iegūšanas to nepieciešamības gadījumā samazina, ņemot vērā tās sākotnējā aprēķinā neietvertos riskus, kas kļuvuši zināmi periodā, uz kuru atlikta atalgojuma mainīgā daļa, un kas saistīti ar darbības rezultātiem, par kuru sasniegšanu noteikta atalgojuma mainīgās daļas atliktā daļa. Iestāde ievēro, ka atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas faktisko izmaksu var veikt tikai pēc tam, kad uz to ir iegūtas neatsaucamas tiesības, kā arī par atalgojuma mainīgās daļas atlikto daļu, uz kuru nav iegūtas neatsaucamas tiesības, netiek noteiktas, aprēķinātas un izmaksātas dividendes vai procenti;

39.6.5. veicot atalgojuma mainīgās daļas, t.sk. atliktās daļas, faktisko izmaksu, šo noteikumu 39.3. punkta prasības piemēro gan atalgojuma mainīgās daļas atliktajai, gan neatliktajai daļai;

39.7. diskrecionāro pensiju pabalstu izmaksas nosacījumus, ievērojot šādas prasības:

39.7.1. ja darba attiecības tiek pārtrauktas pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, iestāde nodrošina diskrecionāro pensiju pabalstu nemonetārā formā turēšanu savā īpašumā ne mazāk kā piecus gadus;

39.7.2. ja darba attiecības tiek pārtrauktas, sasniedzot pensionēšanās vecumu, iestāde nodrošina, ka diskrecionāros pensiju pabalstus nemonetārā formā izmaksā, piemērojot iestādes noteikto nemonetāro instrumentu turēšanas politiku un ievērojot, ka minēto instrumentu turēšanas periods nedrīkst būt īsāks par pieciem gadiem, t.i., amatpersona vai darbinieks saņemto diskrecionāro pensiju pabalstu nemonetārā formā drīkst pārdot ne ātrāk kā piecus gadus pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas;

39.7.3. pirms diskrecionāro pensiju pabalstu izmaksas iestāde izvērtē nepieciešamību izmantot šo noteikumu 39.6.3. punktā minētos koriģējošos mehānismus.

(Grozīts ar FKTK 29.11.2022. noteikumiem Nr. 210)

40. Par pārskata gadu, kas sākas 2022. gada 1. janvārī, un turpmāk iestāde sagatavo un iesniedz Komisijai informāciju par tās atalgojuma politiku un praksi līdz attiecīgajam pārskata gadam sekojošā gada 1. jūnijam, ievērojot šādas prasības:

40.1. izmanto pārskatu veidnes atbilstoši EBI publiskotajam pārskatu paraugam, kas ietver arī ES regulā Nr. 2021/637 noteiktās prasības;

40.2. aizpildot pārskatu veidnes, ievēro EBI "Pamatnostādnes par salīdzinošās novērtēšanas pasākumiem attiecībā uz atalgojuma praksi, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām un apstiprinātajām augstākām proporcijām saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES" un EBI "Pamatnostādnes par datu vākšanu attiecībā uz augsta atalgojuma saņēmējiem saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES un Direktīvu (ES) 2019/2034", kas pieejamas EBI mājaslapā;

40.3. iesniedz aizpildītās pārskatu veidnes par pārskata gadu ar šādu informāciju un periodiskumu:

40.3.1. par atalgojuma prakses salīdzinošo novērtēšanu – katru gadu;

40.3.2. par augsta atalgojuma saņēmējiem – katru gadu;

40.3.3. par augstāku proporciju apstiprināšanu, t.i., par iestādes amatpersonām vai darbiniekiem, kuriem atalgojuma mainīgo daļu par pārskata gadā sasniegtajiem rezultātiem piešķir saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 34.³ panta trešo daļu, – katru otro gadu, sākot ar datiem par pārskata gadu, kurš beidzas 2022. gada 31. decembrī;

40.3.4. par dzimumu darba samaksas atšķirībām – katru trešo gadu, sākot ar datiem par pārskata gadu, kurš beidzas 2023. gada 31. decembrī , ja iestāde nav maza un nesarežģīta iestāde saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 4. panta pirmās daļas 145. punktu un darbinieku skaits iestādē individuālā līmenī pārsniedz 50, neskaitot padomes locekļus;

40.4. pārskatu veidnes, kuras minētas šo noteikumu 40.3.1. un 40.3.2. punktā, sagatavo individuālā līmenī, ja iestāde nav pakļauta konsolidētajai uzraudzībai, vai konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti, ja tā ir pakļauta konsolidētajai uzraudzībai;

40.5. pārskatu veidnes, kuras minētas šo noteikumu 40.3.3. un 40.3.4. punktā, sagatavo individuālā līmenī.

(FKTK 29.11.2022. noteikumu Nr. 210 redakcijā)

41. Par iestādes amatpersonām vai darbiniekiem, kuriem atalgojuma mainīgo daļu par pārskata gadā sasniegtajiem rezultātiem plānots piešķirt saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 34.³ panta trešo daļu, vienlaicīgi ar akcionāru lēmuma projektu un pierādījumiem tam, ka atalgojuma mainīgās daļas noteikšana attiecīgajā apmērā neierobežo iestādes spēju turpmāk ievērot šā likuma un tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, Komisijai sniedz šo noteikumu pielikumā "Informācija par plānoto atalgojuma mainīgo daļu" minēto informāciju.

42. Pārskatus iesniedz atbilstoši Komisijas normatīvajiem noteikumiem, kas nosaka elektroniski sagatavoto pārskatu iesniegšanas kārtību. Informāciju sniedz XBRL (Extensible Business Reporting Language) faila formātā saskaņā ar EBI sagatavoto taksonomiju, ar kuru var iepazīties EBI mājaslapā, vai XLSX (Microsoft Excel Open XML) faila formātā, izmantojot Komisijas sagatavoto un Datu ziņošanas sistēmā publicēto XLSX failu.

43. Ja Komisija konstatē, ka pārskats ir sagatavots kļūdaini, par to tiek paziņots pārskata iesniedzējam. Ja Komisija nav norādījusi citu termiņu, laboto pārskatu iesniedz ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc paziņojuma par kļūdu esamību saņemšanas no Komisijas.

44. Iestāde publisko ES regulas Nr. 575/2013 450. pantā minēto informāciju par atalgojuma politiku atbilstoši ES regulas Nr. 2021/637 17. pantā minētajiem noteikumiem un ievērojot ES regulā Nr. 575/2013 noteiktās prasības atklājamās informācijas apjomam, sagatavošanai un atklāšanas kārtībai.

45. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Komisijas 2020. gada 3. novembra normatīvie noteikumi Nr. 207 "Normatīvie noteikumi par atalgojuma politikas pamatprincipiem".

46. Atalgojuma mainīgo daļu, uz kuru neatsaucamas tiesības (atliktā daļa) nav iegūtas šo noteikumu spēkā stāšanās dienā, izmaksā atbilstoši prasībām, kuras bija spēkā tās piešķiršanas brīdī.

47. Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 31. decembrī.

(Grozīta ar FKTK 29.11.2022. noteikumiem Nr. 210)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija Direktīvas 2019/878, ar ko Direktīvu 2013/36/ES groza attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem;

3) (svītrots ar FKTK 29.11.2022. noteikumiem Nr. 210);

4) (svītrots ar FKTK 29.11.2022. noteikumiem Nr. 210);

5) Eiropas Banku iestādes 2021. gada 2. jūlija pamatnostādnēm EBA/GL/2021/04 "Pamatnostādnes par pareizu atalgojuma politiku saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES";

6) Eiropas Banku iestādes 2022. gada 30. jūnija pamatnostādnēm EBA/GL/2022/06 "Pamatnostādnes par salīdzinošās novērtēšanas pasākumiem attiecībā uz atalgojuma praksi, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām un apstiprinātajām augstākām proporcijām saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES";

7) Eiropas Banku iestādes 2022. gada 30. jūnija pamatnostādnēm EBA/GL/2022/08 "Pamatnostādnes par datu vākšanu attiecībā uz augsta atalgojuma saņēmējiem saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES un Direktīvu (ES) 2019/2034".