Darbības ar dokumentu
Rīgā 2021. gada 7. septembrī (prot. Nr. 60 21. §)
11. panta sesto daļu
un Ministru kabineta iekārtas likuma
31. panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā veic tiesību akta projekta (turpmāk – projekts) sākotnējās ietekmes izvērtēšanu (ex-ante);
1.2. kārtību, kādā sagatavo sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (turpmāk – anotācija);
1.3. ietekmes izvērtējuma objektus (anotācijas sadaļas).
2. Sākotnējās ietekmes izvērtēšanas mērķis ir apzināt ietekmi un sekas, ko var radīt projekts, un, pamatojoties uz iegūtajiem secinājumiem, izvēlēties piemērotāko regulējuma apjomu, saturu un formu. Sākotnējās ietekmes izvērtēšanas rezultātus atspoguļo anotācijā.
3. Anotācijas uzdevums ir informēt lēmuma pieņēmējus un ieinteresētās puses par projekta ietekmi un sekām, ko projekts var radīt uz dažādām darbības jomām.
4. Izvērtējot sākotnējo ietekmi, ievēro šādus principus – savlaicīgums, sistēmiskums, vispusīgums, samērīgums, objektivitāte, uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšana, izmaksu un ieguvumu samērojamība, kā arī citus valsts pārvaldes un attīstības plānošanas principus.
5. Sākotnējās ietekmes izvērtēšanā pēc iespējas izmanto tādus informācijas avotus un analīzes metodes, kas nodrošina ar pierādījumiem pamatotu ietekmes izvērtējumu.
7. Sākotnējās ietekmes izvērtēšanas procesā ievēro normatīvos aktus par sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā, nodrošinot mērķtiecīgu sabiedrības līdzdalību un, ja iespējams, izvērtēšanā iesaistot to sabiedrības grupu pārstāvjus, kuras ietekmēs projekts, vai šo sabiedrības grupu intereses pārstāvošās biedrības un nodibinājumus.
8. Ja nepieciešams, sākotnējās ietekmes izvērtēšanai pasūta pētījumus, ievērojot normatīvos aktus par publiskas personas pasūtītajiem pētījumiem.
9. Izvērtējot sākotnējo ietekmi, vērtē projekta:
9.1. izstrādes mērķi un nepieciešamību, tai skaitā vērtējot iespējamās alternatīvas, kas paredz zemāka līmeņa vai cita veida tiesiskā regulējuma izstrādi vai neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi, kā arī vērtējot tiesiskā regulējuma vienkāršošanas iespējas;
9.2. efektivitāti mērķa sasniegšanā, tai skaitā vispusīgi vērtējot alternatīvo risinājumu ieviešanas trūkumus un priekšrocības;
9.3. prasību un izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana;
9.4. izpildes nodrošināšanai nepieciešamo resursu pamatotību;
9.5. ietekmi uz tautsaimniecību, tai skaitā uz makroekonomisko vidi, nozaru konkurētspēju, uzņēmējdarbības vidi, mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, konkurenci un nodarbinātību;
9.6. ietekmi uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām fiziskajām un juridiskajām personām;
9.7. ietekmi uz atbilstības prasībām un ar tām saistītajām izmaksām fiziskajām un juridiskajām personām;
9.8. sociālo ietekmi, tai skaitā ietekmi uz sociālās atstumtības riskam pakļautajām sabiedrības grupām;
9.9. ietekmi uz dzimumu līdztiesību;
9.10. ietekmi uz veselību, tai skaitā uz cilvēku vienlīdzīgām tiesībām un iespējām un uz jaunām tiesībām un pienākumiem veselības jomā;
9.11. ietekmi uz vidi, tai skaitā uz klimatneitralitāti;
9.12. ietekmi uz diasporu;
9.13. ietekmi uz profesiju reglamentāciju, vērtējot samērīgumu saskaņā ar šo noteikumu pielikumu;
9.14. ietekmi uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu;
9.15. ietekmi uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību, tai skaitā uz resursiem;
9.16. ietekmi uz teritoriju attīstību;
9.17. ietekmi uz publisko pakalpojumu attīstību, tai skaitā vērtējot digitalizācijas iespējas;
9.18. ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem;
9.19. ietekmi uz tiesību normu sistēmu un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām;
9.20. ietekmi uz cilvēktiesībām, demokrātiskajām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību;
9.21. ietekmi uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām;
9.22. ietekmi uz institūcijām, to funkcijām un cilvēkresursiem;
9.23. ietekmi uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem;
9.24. ietekmi uz datu aizsardzību;
9.25. atbilstību bērna vislabākajām interesēm.
(Grozīts ar MK 24.05.2022. noteikumiem Nr. 311)
10. Anotāciju aizpilda Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk – TAP portāls).
11. Projektiem, kas satur valsts noslēpuma objektu vai kuriem ir noteikts lietojuma ierobežojums "informācija dienesta vajadzībām", anotāciju aizpilda ārpus TAP portāla saskaņā ar veidlapu, kas pieejama vadlīnijās sākotnējās ietekmes izvērtēšanai un anotācijas sagatavošanai TAP portālā.
12. Anotāciju aizpilda šādiem projektiem:
12.1. starptautisks līgums vai tā projekts;
12.2. likumprojekts;
12.3. Saeimas lēmumprojekts;
12.4. Ministru kabineta noteikumu projekts;
12.5. Ministru kabineta instrukcijas projekts;
12.6. Ministru kabineta ieteikumu projekts;
12.7. Ministru kabineta rīkojuma projekts;
12.8. Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts.
13. Šo noteikumu 12.7. un 12.8. apakšpunktā minētajiem projektiem anotācija nav jāaizpilda, ja tos pievieno informatīvajam ziņojumam vai attīstības plānošanas dokumentam.
14. Anotācijai ir šādas sadaļas:
14.1. projekta izstrādes nepieciešamība;
14.2. sabiedrības grupas, kuras ietekmēs projekts, projekta ietekme uz tām, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu, tai skaitā administratīvo izmaksu monetārs novērtējums un atbilstības izmaksu monetārs novērtējums, kā arī administratīvā sloga novērtējums laika izteiksmē;
14.3. projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem;
14.4. projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu;
14.5. projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām;
14.6. projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process;
14.7. projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām;
14.8. horizontālo ietekmju saraksts.
(Grozīts ar MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 482)
15. Visiem projektiem aizpilda šo noteikumu 14.1., 14.2., 14.6. un 14.7. apakšpunktā minēto anotācijas sadaļu. Šo noteikumu 14.3., 14.4., 14.5. un 14.8. apakšpunktā minēto sadaļu aizpilda, ja attiecināms.
16. Šo noteikumu 14.2. apakšpunktā minētās administratīvās izmaksas ir izmaksas, ko rada informācijas sniegšanas pienākumi un to izpilde. Administratīvās izmaksas mērķa grupām, tai skaitā fiziskām un juridiskām personām, valsts un pašvaldību institūcijām, aprēķina, sākot no viena euro.
(MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 482 redakcijā)
17. Administratīvās izmaksas juridiskajām personām aprēķina, izmantojot šādu formulu:
C = (f × l) × (n × b), kur
C – informācijas sniegšanas pienākuma radītās izmaksas jeb administratīvās izmaksas;
f – finanšu līdzekļu apmērs, kas nepieciešams, lai nodrošinātu projektā paredzētā informācijas sniegšanas pienākuma izpildi (stundas samaksas likme);
l – laika patēriņš (stundās), kas nepieciešams, lai sagatavotu saskaņā ar projektu sniedzamo informāciju;
n – subjektu skaits, uz kuriem attiecas projektā paredzētās informācijas sniegšanas prasības;
b – reižu skaits gada laikā, kad paredzēta informācijas sniegšana.
(MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 482 redakcijā)
17.1 Administratīvo slogu fiziskajām personām vērtē naudas un laika izteiksmē, izmantojot šādas formulas:
17.11. patērētais laiks:
C1 = l × n × b, kur
C1 – informācijas sniegšanas pienākuma radītais laika patēriņš;
l – laika patēriņš (stundās), kas nepieciešams, lai sagatavotu saskaņā ar projektu sniedzamo informāciju;
n – subjektu skaits, uz kuriem attiecas projektā paredzētās informācijas sniegšanas prasības;
b – reižu skaits gada laikā, kad paredzēta informācijas sniegšana.";
17.12. izlietotie naudas līdzekļi:
C2 = f × n × b, kur
C2 – informācijas sniegšanas pienākuma radītās izmaksas naudas izteiksmē;
f – finanšu līdzekļu apmērs, kas nepieciešams, lai nodrošinātu projektā paredzētā informācijas sniegšanas pienākuma izpildi (stundas samaksas likme vai dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas izdevumi);
n – subjektu skaits, uz kuriem attiecas projektā paredzētās informācijas sniegšanas prasības;
b – reižu skaits gada laikā, kad paredzēta informācijas sniegšana;
(MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 482 redakcijā)
18. Šo noteikumu 14.2. apakšpunktā minētās atbilstības izmaksas ir izmaksas, kas mērķa grupām – fiziskām un juridiskām personām, valsts vai pašvaldību institūcijām – rodas, lai nodrošinātu projektā ietverto atbilstības prasību izpildi. Atbilstības prasības ir prasības, kas ietvertas tiesiskajā regulējumā un kuru izpildes rezultātā mērķa grupām rodas izmaksas (atbilstības izmaksas neietver iemaksas valsts budžetā, nodokļus, nodevas vai maksas pakalpojumus). Atbilstības izmaksas aprēķina, reizinot to fizisko personu, juridisko personu, valsts vai pašvaldību institūciju skaitu (vai vienību skaitu, uz kurām attiecas izmaiņas), kurām šīs izmaksas rodas, ar izmaksām, kas rodas vienai personai vai institūcijai (vai vienai vienībai).
(MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 482 redakcijā)
18.1 Administratīvās izmaksas un atbilstības izmaksas aprēķina katrai mērķgrupai atsevišķi.
(MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 482 redakcijā)
18.2 Administratīvo izmaksu un atbilstības izmaksu aprēķina rezultātu iekļauj anotācijā gan izmaksu pieauguma, gan samazinājuma gadījumā.
(MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 482 redakcijā)
19. Ja attiecināms, anotācijā norāda informāciju par pētījumiem, kuri pamato projekta izstrādes nepieciešamību.
20. Ja projektam paredzēta tiesību akta pēcpārbaudes ietekmes (ex-post) izvērtēšana, šo informāciju iekļauj anotācijā, norādot pamatojumu, termiņu, kā arī projekta mērķa sasniegšanas rezultātus un to vērtēšanas rādītājus.
(MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 482 redakcijā)
21. Sniedzot atzinumu par projektu, izvērtē arī projektam pievienotās anotācijas sadaļās ietverto informāciju. Par anotācijā norādītās informācijas izvērtēšanu ir atbildīga:
21.1. Valsts kanceleja – par visu anotāciju kopumā, īpaši par ietekmi uz valsts institūcijām, to funkcijām un cilvēkresursiem, par sabiedrības līdzdalības kārtības ievērošanu, par ietekmi uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām, par ietekmi uz atbilstības prasībām un to izmaksām;
21.2. Ārlietu ministrija – par šo noteikumu 14.5. apakšpunktā minētajā sadaļā norādīto informāciju un par ietekmi uz diasporu;
21.3. Ekonomikas ministrija – par ietekmi uz tautsaimniecību;
21.4. Finanšu ministrija – par šo noteikumu 14.3. apakšpunktā minētajā sadaļā norādīto informāciju;
21.5. Tieslietu ministrija – par šo noteikumu 14.1., 14.4., 14.5. un 14.7. apakšpunktā minētajā sadaļā norādīto informāciju;
21.6. cita ministrija vai Ministru prezidenta padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde – atbilstoši kompetencei.
22. Valsts kanceleja tiesību aktu izstrādes ceļvedī publisko un aktualizē vadlīnijas sākotnējās ietekmes izvērtēšanai un anotācijas sagatavošanai TAP portālā.
23. Ja projektam ir izvērtēts šo noteikumu 9.13. apakšpunktā minētais samērīgums attiecībā uz ietekmi uz profesiju reglamentāciju, Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar ministriju, kas izstrādājusi attiecīgo projektu, sešu mēnešu laikā pēc projekta spēkā stāšanās dienas publicē to Eiropas Komisijas izveidotajā un uzturētajā publiski pieejamā reglamentēto profesiju datubāzē.
24. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukciju Nr. 19 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 205. nr.; 2010, 204. nr.; 2013, 91., 252. nr.; 2017, 124. nr.).
25. Šajos noteikumos minētās prasības attiecībā uz sākotnējās ietekmes izvērtēšanu un anotācijas aizpildīšanu neattiecas uz projektiem, kas pieteikti izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē vai nosūtīti saskaņošanai bez izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē līdz 2021. gada 9. septembrim un tiek iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2022. gada 9. martam.
26. Šo noteikumu 25. punktā minēto projektu sākotnējās ietekmes izvērtēšanai un anotācijas aizpildīšanai piemēro Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijā Nr. 19 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" minētās attiecīgās normas.
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. jūnija Direktīvas (ES) 2018/958 par samērīguma novērtēšanu pirms jaunas profesiju reglamentācijas pieņemšanas.
Finanšu ministrs J. Reirs
Ministru kabineta
2021. gada 7. septembra
noteikumiem Nr. 617
(Pielikums MK 24.05.2022. noteikumu Nr. 311 redakcijā)
| 1. | Prasības profesijas reglamentācijai ir izvirzītas, lai nodrošinātu šādu sabiedrības interešu aizsardzību | Atzīmēt atbilstošo:
|
| 2. | Normatīvajā aktā ir noteikta jauna reglamentētā profesija, t. i., izvirzītas kvalifikācijas prasības profesionālās darbības veikšanai noteiktā profesijā |  Projekts šo jomu neskar |
| Prasības samērīguma novērtējums* | ||
| 3. | Normatīvajā aktā ir noteiktas reglamentētās profesionālās darbības, nosacījumi profesionālā nosaukuma izmantošanai vai profesijas cita veida reglamentācijas prasības | Projekts šo jomu neskar |
| Prasības samērīguma novērtējums* | ||
| 4. | Normatīvajā aktā ir noteikta prasība pastāvīgi pilnveidot profesionālo kompetenci | Projekts šo jomu neskar |
| Prasības samērīguma novērtējums* | ||
| 5. | Normatīvajā aktā ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz profesijas organizatorisko struktūru, profesionālo ētiku un profesionālās darbības pārraudzību | Projekts šo jomu neskar |
| Prasības samērīguma novērtējums* | ||
| 6. | Normatīvajā aktā ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz obligātu prasību par dalību profesionālā organizācijā, reģistrēšanos vai atļauju saņemšanu, īpaši gadījumā, ja šāda prasība ir saistīta ar noteiktas profesionālās kvalifikācijas ieguvi | Projekts šo jomu neskar |
| Prasības samērīguma novērtējums* | ||
| 7. | Normatīvajā aktā ir noteikti kvantitatīvi ierobežojumi attiecībā uz tādu personu ar noteiktu profesionālo kvalifikāciju skaitu, kurām ir atļauts strādāt attiecīgajā profesijā vai būt par darbinieku vai vadītāju, vai pārstāvi. Normatīvajā aktā ir noteikti teritoriāli ierobežojumi profesionālajai darbībai, tostarp atšķirīgi profesionālās darbības noteikumi dažādās Latvijas teritorijas daļās | Projekts šo jomu neskar |
| Prasības samērīguma novērtējums* | ||
| 8. | Normatīvajā aktā ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz tiesībām īstenot profesionālo darbību kopīgi vai partnerībā, profesionālās darbības nesavietojamības noteikumi, ierobežojumi attiecībā uz reglamentētajā profesijā strādājošo juridisko statusu, uzņēmuma kapitāla daļu vai akciju turēšanu vai vadību | Projekts šo jomu neskar |
| Prasības samērīguma novērtējums* | ||
| 9. | Normatīvajā aktā ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz obligātu prasību apdrošināt profesionālo darbību vai citiem individuālās vai kolektīvās atbildības aizsardzības līdzekļiem | Projekts šo jomu neskar |
| Prasības samērīguma novērtējums* | ||
| 10. | Normatīvajā aktā ir noteikta prasība zināt vienu vai vairākas valodas, lai varētu veikt profesionālo darbību attiecīgajā reglamentētajā profesijā | Projekts šo jomu neskar |
| Prasības samērīguma novērtējums* | ||
| 11. | Normatīvajā aktā ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz tarifu minimālo un maksimālo vērtību vai vienu no tām | Projekts šo jomu neskar |
| Prasības samērīguma novērtējums* | ||
| 12. | Normatīvajā aktā ir noteiktas profesionālās darbības reklāmas prasības | Projekts šo jomu neskar |
| Prasības samērīguma novērtējums* | ||
| 13. | Normatīvajā aktā ir noteiktas citas, 1.–12. punktā neminētas prasības, kas ierobežo piekļuvi darbībai reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, vai to veikšanu kādā noteiktā veidā** | Projekts šo jomu neskar |
| Prasības samērīguma novērtējums* | ||
| 14. | Normatīvajā aktā ir noteiktas prasības īslaicīgu pakalpojumu sniedzējam no ārvalstīm Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās (piemēram, veikt kvalifikācijas pārbaudi, reģistrēties profesionālajā organizācijā vai reģistrā, tostarp veikt automātisku pagaidu reģistrāciju vai piedalīties pro forma veidā profesionālā organizācijā vai struktūrā, iesniegt iepriekšēju deklarāciju un tai obligāti pievienojamos dokumentus, veikt samaksu par administratīvajām procedūrām vai citus maksājumus)** | Projekts šo jomu neskar |
| Prasības samērīguma novērtējums* | ||
| 15. | Jauno vai grozīto profesionālās darbības reglamentācijas prasību apvienojumā ar pārējiem profesionālajai darbībai normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem piekļuvei vai darbībai reglamentētajā profesijā samērīguma un iespējamās pozitīvās un negatīvās ietekmes izvērtējums, paskaidrojot, kā jaunās vai grozītās profesionālās darbības reglamentācijas prasības apvienojumā ar citām prasībām, tai skaitā šā pielikuma 2.–13. punktā minētajām prasībām, sekmē tā paša sabiedrības interešu mērķa sasniegšanu un vai tās ir nepieciešamas tā sasniegšanai |
Piezīmes.
1. * Samērīguma novērtējumam jābūt atbilstošam attiecīgā normatīvā akta būtībai, saturam un ietekmei pēc apjoma un detalizācijas pakāpes, kā arī jābūt pamatotam ar kvalitatīviem un, ja tas ir iespējams un būtiski, ar kvantitatīviem datiem. Samērīguma novērtējums iekļauj šādu aspektu izvērtējumu:
1) prasības piemērotība (Kādi riski pakalpojumu saņēmēju, tostarp patērētāju, profesionālās darbības veicēju vai personu sabiedrisko interešu aizsardzībai ir jāmazina vai jānovērš ar izvirzītajām profesionālās darbības prasībām un kāda ir šo risku būtība? Kā ir veikts izvērtējums attiecībā uz profesionālās darbības prasību piemērotību attiecīgo sabiedrisko interešu konsekventai un sistemātiskai aizsardzībai, tas ir, vai identificēto risku mazināšanai vai novēršanai salīdzināmās situācijās citos gadījumos ir veiktas līdzīgas darbības vai izvirzītas līdzīgas prasības? Vai ir ņemta vērā aktuālā situācija attiecībā uz zinātnes un tehnoloģiju attīstību un tās palielinošā vai mazinošā ietekme uz informācijas asimetriju starp reglamentētajā profesijā strādājošajiem un patērētājiem? Vai ir izvērtēta prasības ekonomiskā ietekme, tostarp ietekme uz personu brīvu pārvietošanos un pakalpojumu brīvu apriti Eiropas Savienībā, uz patērētāju izvēli un uz sniegto pakalpojumu kvalitāti?);
2) prasības saistība ar reglamentētajām profesionālajām darbībām (Vai ir novērtēta saistība starp attiecīgās reglamentētās profesijas ietvaros veicamajām profesionālajām darbībām un normatīvajos aktos izvirzītajām profesionālās darbības prasībām izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai un kāds ir šā novērtējuma rezultāts? Vai ir novērtēta saistība starp attiecīgās reglamentētās profesijas ietvaros veicamo uzdevumu sarežģītību un nepieciešamību to veikšanai iegūt noteiktu izglītību un profesionālo kvalifikāciju, tostarp apsverot nepieciešamās profesionālās kvalifikācijas un profesionālās pieredzes apjomu, saturisko būtību un ilgumu? Vai ir novērtēta reglamentētās profesijas autonomijas pakāpe, kāda ir tās organizācija un pārraudzība un kā tā ietekmē sabiedrisko interešu aizsardzību, jo īpaši gadījumā, ja profesionālās darbības veikšanu kontrolē un par to atbildīgs ir pats reglamentētajā profesijā strādājošais? Vai ir apzinātas un novērtētas iespējas attiecīgās profesijas reglamentētās profesionālās darbības veikt arī citu profesiju pārstāvjiem vai kopīgi, šādu iespēju pastāvēšana un pamatojums?);
3) prasības nepieciešamība (Vai ir veikts tiesību normu izvērtējums, piemēram, attiecībā uz produktu nekaitīgumu vai patērētāju tiesību aizsardzību, vai tās ir pietiekamas, lai nodrošinātu identificēto risku mazināšanu vai novēršanu? Vai ir apsvērta mazāk ierobežojošu līdzekļu piemērošana attiecīgo sabiedrisko interešu aizsardzībai un identificēto risku mazināšanai vai novēršanai? Ja profesionālās darbības prasība ir noteikta patērētāju aizsardzībai un identificētie riski attiecas tikai uz reglamentētās profesionālās darbības veicēja un patērētāja attiecībām un nerada negatīvu ietekmi trešajām personām, papildus novērtē, vai ir iespējams piemērot mazāk ierobežojošu profesionālās darbības prasību veidu nekā reglamentēto profesionālo darbību noteikšana. Ja profesionālās darbības prasība attiecas uz kvalifikācijas ieguvi, vai ir izvērtēti alternatīvi kvalifikācijas ieguves veidi?).
2. ** Nosaukt konkrētas prasības, kuras ir noteiktas tiesību akta projektā. Ja šādas prasības ir vairākas, tabulu papildina ar jaunām rindām un ailēm un katrai prasībai veic samērīguma novērtējumu.
 |
 |
 |
 |