Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 598

Rīgā 2021. gada 31. augustā (prot. Nr. 58 18. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 11. oktobra noteikumos Nr. 764 "Valsts informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības"

Izdoti saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma
4. panta otro daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2005. gada 11. oktobra noteikumos Nr. 764 "Valsts informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 164. nr.; 2009, 85. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt noteikumu tekstā vārdu "sistēma" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "informācijas sistēma" (attiecīgā locījumā)

2. Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

"2. Valsts informācijas sistēmas (turpmāk - informācijas sistēma) vispārējās tehniskās prasības ievēro informācijas sistēmas informācijas un tehnoloģisko resursu pārvaldībā. Pārvaldības uzdevums ir nodrošināt:

2.1. normatīvajos aktos noteikto informācijas sistēmas funkciju izpildi;

2.2. informācijas sistēmas drošību un attīstību;

2.3. datu apriti integrētā informācijas sistēmā."

3. Papildināt noteikumus ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2.¹ Informācijas sistēmas pārzinis, nosakot informācijas sistēmu nefunkcionālās tehniskās prasības, ievēro šo noteikumu pielikumā informācijas sistēmām izvirzītās minimālās nefunkcionālās tehniskās prasības un izņēmumus saskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk - ministrija) saskaņā ar valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzību regulējošiem normatīvajiem aktiem."

4. Izteikt 4. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"4. Informācijas sistēmas pārzinis attiecībā uz informācijas sistēmu informācijas resursiem (valsts institūcijas rīcībā elektroniskā formā esošs tematiski saistītas, strukturētas informācijas kopums, kas ir iekļauts informācijas sistēmā) un tehnoloģiskiem resursiem (valsts institūcijas rīcībā esošs informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aparatūras vai programmatūras vienību kopums vai atsevišķa vienība) ievēro šādas prasības:"

5. Izteikt 5., 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

"5. Informācijas sistēmas pārzinis, lietojot informācijas sistēmu tehnoloģiskos resursus, ievēro arī šādas prasības:

5.1. tos izmanto atbilstoši ražotāja noteiktajām prasībām;

5.2. tie ir aizvietojami ar citu ražotāju piedāvātajām tehniskajām iekārtām;

5.3. to lietošana nodrošina informācijas sistēmas drošību un informācijas sistēmas darbību integrētā informācijas sistēmā.

6. Informācijas sistēmas pārzinis, nosakot prasības informācijas sistēmu informācijas un tehnoloģiskajiem resursiem, ievēro normatīvajos aktos elektronisko dokumentu aprites un glabāšanas jomā noteiktās prasības.

7. Informācijas sistēmas pārzinis nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) noteikto prasību izpildi."

6. Izteikt 11. punktu šādā redakcijā:

"11. Šo noteikumu izpildi uzrauga ministrija."

7. Papildināt noteikumus ar 12. punktu šādā redakcijā:

"12. Šo noteikumu pielikumā minētās informācijas sistēmu minimālās nefunkcionālās tehniskās prasības ir piemērojamas informācijas sistēmām, kuru izveide vai būtiska pārveide ir uzsākta pēc 2021. gada 1. oktobra."

8. Papildināt noteikumus ar pielikumu šādā redakcijā:

"Pielikums
Ministru kabineta
2005. gada 11. oktobra
noteikumiem Nr. 764

Informācijas sistēmu minimālās nefunkcionālās tehniskās prasības

1.	Datu atvēršanas prasības*
1.1.	Informācijas sistēmas prasības un projektējumu veido atbilstoši principam "atvērts pēc noklusējuma", paredzot noteiktu daļu sistēmas datu, kas klasificēti kā vispārpieejamā informācija, publicēt atvērto datu veidā Latvijas atvērto datu portālā (https://data.gov.lv) (turpmāk - atvērto datu portāls) vai valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā (https://geolatvija.lv)
1.2.	Atvērto datu publicēšana ir pilnībā automatizēta, ievērojot atvērto datu portālā noteiktos standartus, vadlīnijas un atbilstošos datu publicēšanas scenārijus
1.3.	Datus atvērto datu portālā atjauno (atkārtoti publicē), tiklīdz ir pieejami jauni dati, vienlaikus izvērtējot lietotāju vajadzību pēc aktuālo datu pieejamības

2.	Datu uzkrāšanas un aprites prasības
2.1.	Efektīvai un kvalitatīvai valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanai atbilstoši vienreizes principam (par datu/informācijas iesniegšanu un pieprasīšanu) informācijas sistēmas projektē un attīsta tā, lai to uzkrāšanas un uzturēšanas pārvaldība būtu to institūciju pārziņā, kuras par tām ir primāri atbildīgas (primārajos datu avotos), nodrošinot efektīvus kontrolētas datu aprites risinājumus valsts pārvaldē, ja pastāv kāds no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulā (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem, un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā - arī ārpus tās. Valsts pārvaldes iestādes datu apritē ievēro Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos principus un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)
2.2.	Kontrolētai datu apritei starp dažādām valsts pārvaldes institūcijām, kā arī kontrolētai datu nodošanai ārpus valsts pārvaldes izmanto valsts informācijas sistēmu savietotāju (VISS), konkrētām datu apritēm piemērojot tām atbilstošāko savietotāja piedāvāto tehnisko risinājumu (t. sk. datu izplatīšanas tīklu (DIT), pakalpju vārteju un datu agregatoru (DAGR)). Ja datu nodošana notiek tikai starp divām valsts pārvaldes iestādēm, valsts informācijas sistēmu savietotāja (VISS) izmantošana nav obligāta
2.3.	Informācijas sistēmas tehnoloģiskajiem risinājumiem un darbības procesiem ir pastāvīgi pieejami izplatāmie dati atbilstoši to izmantotājiem nepieciešamajam un pakalpojuma līgumā nolīgtajam pieejamības līmenim, ja vien datu pieejamības nodrošināšanas funkcija nav nodota valsts informācijas sistēmu savietotāja datu agregatoram (DAGR). Informācijas sistēmas tehnoloģiskie risinājumi nodrošina datu pieejamību no iepriekš izmantotajām saskarnēm vismaz līdz funkcionāli atbilstošu saskarņu pārnešanai uz VISS (t. sk. DAGR)
2.4.	Lai valsts pārvaldē nodrošinātu efektīvu (t. i., automatizētu) datu apriti, projektējot un izstrādājot informācijas sistēmas, ievēro programmējamu saskarņu prioritāti (t. s. API first princips). Programmatūras saskarnes un to nodrošinošās tīmekļa pakalpes publicē iestādes, nozares vai nacionālā līmeņa savietotājos (t. i., VISS pakalpju vārtejā (services gateway)) atkarībā no attiecīgās saskarnes plānotā izmantojuma tvēruma

3.	Informācijas sistēmu lietotāju identifikācijas prasības
3.1.	Lietotājiem tiek nodrošinātas to aizsardzības līmenim atbilstošu identifikācijas līdzekļu izmatošanas iespējas, izvairoties no viena faktora līdzekļu (paroļu) kā autentifikācijas līdzekļa izmantošanas un ievērojot Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (eIDAS regula) prasības
3.2.	Informācijas sistēmās, kuru apstrādājamās informācijas aizsardzības līmenis vai tehnisko risinājumu ierobežojumi prasa par direktorijas vai izmantotās gala iekārtas autentifikācijas drošības līmeni augstāku identifikācijas uzticamības līmeni, valsts pārvaldes darbinieki identifikācijai produkcijas vidēs izmanto kvalificētus vai paaugstināta drošības līmeņa kvalificētus elektroniskās identifikācijas līdzekļus
3.3.	Informācijas sistēmās, pakalpojumu vietnēs un portālos, kuros ir paredzēta vairāk nekā vienas iestādes lietotāju identificēšana, nodrošina identificēšanās iespējas ar sistēmas drošības prasībām atbilstošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, tai skaitā nacionāliem, kvalificētiem un paaugstinātas drošības līmeņa kvalificētiem identifikācijas līdzekļiem. Ja digitālo pakalpojumu lietotāju loka paplašināšanai tiek pieļauta arī citu veidu vairāku faktoru identifikācijas līdzekļu (piemēram, banku eID līdzekļu) izmantošana, to tehniski nodrošina ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk - aģentūra) vienotās pieteikšanās servisa starpniecību
3.4.	Informācijas sistēmām, pakalpojumu vietnēm un portāliem, kuriem saskaņā ar eIDAS regulas prasībām jāpiekļūst arī ar citu ES dalībvalstu paziņotu elektroniskās identifikācijas līdzekļu palīdzību, to tehniski nodrošina ar aģentūras vienotās pieteikšanās servisa starpniecību

4.	Lietojumprogrammatūras koplietošanas un arhitektūras prasības
4.1.	Attīstot specializētus lietojumprogrammatūras risinājumus, ievēro efektīvas koplietošanas, atkārtotas izmantošanas, kā arī modulāras, sadarbspējīgas un IKT infrastruktūru efektīvi izmantojošas programmatūras risinājumu arhitektūras prasības
4.2.	Informācijas sistēmas funkcionalitāti veido, maksimāli un efektīvi izmantojot pieejamos koplietošanas pakalpojumus un atkārtoti izmantojamos programmatūras risinājumus un komponentes Eiropas Savienības līmenī (informācija EK tīmekļvietnē Joinup https://joinup.ec.europa.eu/ un ministrijas tīmekļvietnē www.varam.gov.lv) un Latvijas līmenī (informācija aģentūras tīmekļvietnē https://viss.gov.lv/ un ministrijas tīmekļvietnē www.varam.gov.lv)
4.3.	Izstrādājot informācijas sistēmas un slēdzot līgumus par pasūtījumprogrammatūras izstrādi, līgumu nosacījumos paredz tādu autoru mantisko tiesību pāreju, kas garantē programmatūras izstrādes pasūtītājam - Latvijas Republikai - tiesības pēc līguma izbeigšanas tiesiski un faktiski pārņemt līguma izpildi un turpināt līgumā paredzētās darbības vai nodot tās citam piegādātājam
4.4.	Informācijas sistēmai nepieciešamās funkcionalitātes nodrošināšanai tās tehniskajā risinājumā izmanto koplietošanas servisus (sk. arī šā pielikuma 3.3., 3.4. un 4.2. apakšpunktu), kas ietver arī valsts pārvaldes datu publicēšanas (sk. šā pielikuma 1.2. apakšpunktu) un kontrolētas datu aprites (sk. šā pielikuma 2.4. apakšpunktu) servisus. Lietotāju saskarņu risinājumos koplietojamās funkcionalitātes izmantošana ir pieļaujama arī iegulto (embedded) komponentu formā
4.5.	Izstrādājot jaunas informācijas sistēmas, izmanto atvērtā koda platformas un risinājumus. To tehnoloģiskie risinājumi atbilst mūsdienīgas - modulāras, sadarbspējīgas un IKT infrastruktūru efektīvi izmantojošas - IKT arhitektūras prasībām saskaņā ar ministrijas publicētajām specializētās lietojumprogrammatūras tehnoloģiskās arhitektūras vadlīnijām. Minētās prasības ir attiecināmas arī uz esošu informācijas sistēmu vai to daļu pārbūvi, aizstājot programmatūras kodu
4.6.	Lietojumprogrammatūras arhitektūras prasības un projektējumu, ieskaitot izmantojamās platformas un to atbalsta un licencēšanas prasības, saskaņo ar IKT infrastruktūras koplietošanas pakalpojumu sniedzēju, kura pakalpojumi tiks izmantoti

5.	IKT infrastruktūras pakalpojumu izmantošanas prasības
5.1.	Informācijas sistēmas darbināšanai izmanto IKT infrastruktūras koplietošanas pakalpojumus
5.2.	Informācijas sistēmas neizvirza specifiskas prasības lietotāju gala iekārtām un to sagatavošanai darbam ar sistēmu. Informācijas sistēmas lietotāju saskarnes pilnvērtīgi funkcionē gan datoru, gan mobilo iekārtu pārlūkos. Prasības informācijas sistēmas lietotāju gala iekārtām saskaņo ar datorizēto darba vietu attīstības plānu un pakalpojuma sniedzēju. Prasības netiek attiecinātas uz informācijas sistēmām, kuru arhitektūra nepieļauj tehnisko iekārtu nomaiņu un var netikt attiecināta uz specializētām informācijas sistēmām šauram lietotāju lokam (piemēram, grāmatvedības informācijas sistēmas, kuras izmanto tikai grāmatveži)
5.3.	Visas informācijas sistēmas dzīves cikla laikā, sākot ar informācijas sistēmas izstrādi un testēšanu, izmanto augstas pievienotās vērtības skaitļošanas infrastruktūras pakalpojumus, kas ietver programmatūras vienumu pārvaldības automatizāciju, t. sk. laidienu sagatavošanu un uzlikšanu, testēšanas automatizāciju un darbības monitoringu
5.4.	Informācijas sistēma atbilstoši tās veiktspējas un darbības nepārtrauktības prasībām izmanto skaitļošanas infrastruktūras pakalpojumu nodrošinātās skaitļošanas jaudu mērogojamības, noslodzes sadalīšanas un rezervēšanas iespējas, kā arī efektīvi atbrīvo rezervētās skaitļošanas jaudas, kad tās netiek izmantotas
5.5.	Plānotās skaitļošanas infrastruktūras pakalpojumu specifikācijas saskaņo ar pakalpojumu sniedzēju, kura pakalpojumus ir paredzēts izmantot"

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs